Bavarijas Latviesu vestnesis, October 29, 1949

              •Mums katram jāpieliek roka,.,
«Sumināļumi nav domāti man, bet sarkanbalt
sarkanajam karo£;a CJ^Virp. no lApg.)
Viesi iegriezās nometnes virtuvē,
ūaM un pie invalidiem, kā ari ap­meklēja
vecākos iedzīvotājus UpISus,
ķai īdoi pārsnieguši jau 85 gadu
io aktu nometnes sarīkojumu
zfilS ievadīja prot Ad. Ābeles un vi-
4a^kundzes sniegtie mūzikas pnekS-
•:ļeiumi. Tautskolas audzēkņu koris
Ua^taijāi ar melodeklamāclju — Rai­ņa
Trimdinieku dziesmu no Dauga­vai
cikla. Uzrunājot Ulmas tautiešu
laimi, sūtnis starp citu teica: ,,Mums
katram jāpieliek sava roka, sējot
iiacionālās vienotības sēklu, ^ tad
kidreiz mēs varēsim ievākt bagātu
^«Žu Latvijas klētis.'' Aktā runāja
m LCK priekšsēdis H. Klarks, snie­dzot
pārskatu par trimdas dzīves ak­tuālākajiem
jautājumiem. Komite-
JlUi priekšsēdis K NIkurs pasniedza
rftajam viesim tautisku piemiņas
iūlU ^ kabatas portfeli, bet sūtņa
imiifil ^ dbiņu ar saktu.
; Ulmfi sūtnis piedalījās ar! tautiešu
jUdvķalpojuml, ko vadīja māc T^ui.
ļŖievkalpojums notika pilsētas Lute«
«i bdznicā, ko latviešu draudzes va«
Jadzlbām atvēlējis vācu māc Fāren-bilins,
kaa kādreiz pats bijis drau-
(ues gans Ventspili un tagad vien*
SļĀr ierādījis mūsu trimdiniekiem
Diviem igauņu partizāniem
izdevies izlauzties brivajā
pasaulē
Dzīves ainas padomju Igaunija
SŪTNIS K ZARIŅŠ LGK DARBA SĒDE AUGSBURGA
Pie preddiift galda no kreisās: sfltnis K. Zaitļl, LCK prlddsCdis B.
Klarks, LCK delecidjas vad. brita ioslS im BCP loo, V. Jūtams, LOK
Ittbklijlbaa noi. vad. J. Laroiileks, flnaiisa nos. vad. I. Nledra,' Pretestī­bas
kustības pārstivls A. Nepāris, DSnUas latvieSo lArstSvis A. IbolIļļI.
PriekiplSnl: izglītības' nos. vad. amerikSņu JoslB J. Doballs, Austrijas
latvieSo pIrstSvis 0. Slktan un LCP sekretBrs P. Oreiils. Pēdējam &iz
magoras: LCK kaaeelelM nti A. Grava, tagUtlbMi s<n. vad. A. DraT«
nieks nn LCK pirativb franta Jotll A. Ddme. (^oto B. Kfaucs).
/II
' 1
Minis Zariņi nsronS Hochfeldas nom. Iemītniekos. (Foto E. Kraucs).
ļujau
uz Kanādu
P'^^^JS^ 2lņām no Korkas,
S> bžgļu kuģa Viktorija pasažieriem
*)tii Iespēja Udot uz Kanādu. Vļ-atemļSlem
00 bēgļiem ir Stokholmā
I(d0ta8 Kanādas vizas. Ve^tmlnste*
m bereogs ziedojis vSlreiz 250mfir-ciņu,
lai dotu bSsļlem iespSju sa-fimegt
Kanādu droSākiem satiksmes
Ud^kllem. Ai^ pārējiem kuģa pasa­žieriem
kapteinis Bnnists tomēr, ne-iŗaugoties
uz daudziem brīdināju"*
mlem, šajās dienās nodomājis uz-iSkt
bīstamo ceļojumu.
Daily Herald piezīmē, ka pagāju-
Ifis nedējas beigās kapteinis paziņo­jis,
ķa kuģis izbrauks vēl šonedēĻ
Nosaucot Ennistu par .«lelles kuģa
kapteini", laikraksts pSiblicē viņa
pēdējos rīkojumus sakarā ar izbrauk­šanu.
No 5 glābšanas laivām bries­mu
gadījumā nolaidīšot tikai 2, bet
pirtīās 8 atstāšot klāju tikai pēdējā
grimšanas momentā. Sievietes un
bērnus novietošot divās agrāk nolai­žamās
glābšanas laivās. Pārējo kuģa
pasažieru uzdevums nogādāt Iepriekš
kuģa negrimstošās vērtības iespēja-itti
tālāk no grimšanas vietas un ti­kai
tad peldēt uz glābšanai laivām.
Komandas locekļi nedrīkst tverties
Dto peldošiem priekšmetiem, iekams
tādiem nav apgādāti visi pasa­žieri.
Viktorijas kapteini apmeklējis Ka­nādas
diplomātiskais pārstāvis un
vēlreiz nopietni brīdinājis nesākt
bli&ucienu ar vairāk nekā 150 pasa-žl
«dem. Pārsniedzot šo skaitu, kap­teinim
jāmaksā par katru tālāko pa­sažieri
20 doL naudas sods. Bez tam
viņu sagaidot vēl citi sodi.
Korkas jOrniecibas pārvalde pa-ekaldrojušl,
ka kuģa Izbraukšana
pašreizējos laika apstākļos, kad kat­ru
dienu var sākties lielās rudens
vētras, būtu saistita ar nāves bries-mānt
Viktorija varot uzņemt deg­vielas
tikai 18 dienām, un Korkas
Jflmiecibas speciālisti pārliecināti, ka
tik īsā laikā kuģis nespēs šķērsot
oiteBnu. Oficiāls aizliegums par kuģa
izbraukšanu tomēr vēl nav publicēts.
•DaUf Mirror (18. 10.) sniedz in­formāciju,
ka Viktorijas 12 igauņu
bJgļi tikko jau atstājuši Īriju un de-vuli^
s lidmašīnās uz Montreālu Ka­nādā.
Tas pats laikraksts (21.10.) zl-ņO,
ka Korkas ostas iestādes, lai aiz­kavētu
Viktoriju patvaļīgi atstāt
ostu. novietojušas kuģi pēc nepi--
cMatno labojumu pabeigšanas aiz
kāda paceļama dzelzceļa tilta, kas
tagad norobežo Viktoriju no ostas
izejas. Līdz ar to bez oficiālas ie­rēdņu
atļaujas kuģim ostu iitstāt
nav tesi^jams.
lielu sirsnību un atbalstu garīgo jau­tājumu
izkārtošanā, Dodoties caur
pilsētu, siitnls ar pavadoņiem iegrie-zāfļ
apskatīt slaveno Ulmas doma
Pēdējā ^meklējamā nometne sūt»
nim bija Svābu Gminde. Kopā ar
nometnes iedzīvotājiem viesi ^ sa­gaidīja
latviešu komitejas pri^sē»
dis J. Bungs, administrators Friden-bergs,
vietējās amerikāņu civHāB
pārvaldes priekšnieks Th. Smiss, Oe-pingenas
Military Subpost priekš­nieks
kapt. Klarks un Itn. Evans, kā
ari Field Supervisors Menžo. StStni
ļoti aizkustināja mazā tautu dēla
sveiciena vārdi: „Mēs, mazie bāleli­ņi,
lielajiem solāmies augstu celt
karodziņu, turēt tēvu tikumiņu."
Līdz svinīgā akta sākumam sūtnis
ilgāku laiku uzkavējās sirsnīgā sa-ru£
iā ar amerikāņu civilās pārvaldes
un armijas pārstāvjiem, pēc kam
devās UE skaisti rotāto sarīkojumu
telpu.
Svinīgo aktu ar uzrunu atklāja ko­mitejas
priekšsēdis J. Bungs. Vai­rāku
seno dienu paziņu vārdā, ko
sūtnis šeit sastapa, viņu sveica A.
Viqkopfs. Tiklab Svābu Gmindē, kā
ari citās agrāk apmeklētajās nomet­nēs
tautieši arvien varēja pārliecinā­ties
par sūtņa apbrīnojamo atmiņu,
jo pat 20 vai 30 gadus neredzētos
vecos draugus viņš pārējo sagaidī­tāju
vidū tūliņ pazina un pats atgā­dināja
kādreizē as kopīgās gaitas.
Pēc Gmindes lietuviešu nometnes
pārstāvja KaČanauskas latviešu va­lodā
teiktajiem apsveikuma vārdiem
sūtnis K. Zariņš uzrunāja kuplo tau­tiešu
saimi, starp citu sacīdams:
„Sls divi nedēļas, ko esmu pavadījis
Vācijas latviešu nometnēs, padarīju­šas
mani par dažiem gadiem jaunā­ku.
Sen nebiju juties garā tik
spirgts un možs kā tagad. Mani ļoti
aiidcustinājusi lielā sirsnība, kāda
man parādīta visā brauciena laikā.
Varbūt daži domās un teiks: Zariņš
braucis uz Vāciju meklēt sev popu­laritāti.
Nē, tā nav! Tie aplausi un
suminājumi, ko mana ierašanās iz­raisīja
visu nometņu tautiešos, —
tie taču Istenibā nav domāti manai
personai, bet gan tam sarkanbaltsar-
%najam karogam un tam ģerbonim,
ko redzam tur pie sienas."
Nometnes komitejas priekšsēdis,
pateikdamies par sūtņa apciemoju­mu,
uzsvēra: „Vārdi un dziesmas
izskan, un diiz mēs atkal iesim sa­vās
ierastajās ikdienas gaitās, bet
no Jūsu apmeklējuma, ministra
kungs, mums it visās nometnēs būs
palikusi pāri nesalaužama ticība Lat­vijas
nākotnei!" Visu nometnes tau­tiešu
vārdā runātājs pasniedza sūt­ņa
kundzei krāšņu varā kaltu iSķīvi
un sūtnim mākslinieciski darinātu
kabatas portfeli.
Svinīgajā aktā piedalījās ari no­metnes
koris diriģenta R. Baloža
vadībā, nodziedot vairākas dziestmas.
Sūtnis par kora priekšnesumu bija
sevifiķl aajūsoīdnātg un, ooklausJjiea
dziesmas, devās pmonigl spiest
roku diriģentam un visiem kori­stiem.
,Viiru amerikāņu joslas latviešu
vārdil mūsu valsts augstākajam re­prezentantam
poļ divu nedēļu ilgo
apmeklējumu bedigēs sirsnigim /ār-diem
pateicās LCK priekSsfidla ML
Klarks. Viņš .Isumļ rezumēja ari
mūsu svarīgākās trimdas dzīves
problēmas, speciāli pieskaroties sā­pīgajam
karavīru jautājumam, kura
izkāīiojumā vēl amen vērojama asa
disonance starp augstāko iestāžik
vadll:āju deklarācijām un zemāko
ierēiJlņu praktisko izrīcību. Sūtņa
Zari);ia apmeklējumi amerikāņu Jos­las
okupācijas iestāžu centros varēs
daudlz palīdzēt šis disonances novēr­šanā,
un sūtņa toauciena labvēlīgos
praktiskos rezultātus, cerams, varē­sim
sākt izjust jau tuv&o dienu
laikll.
Ceturtdienas rītā sūtnis iepazinās
ar ļoti labi nostādīto Svābu G&J^-
des nbmeth^s tautskolu un ģimnāzi­ju*
isirs^fga sastapšanās viesim bijā
ar ģimnāzijas direktrisl M. Branti,
kas ari izrādījās sūtņa sena jaunī­bas
dienu paziņa. Pēc brokastīm no
mīļota ciemiņa atvadījās nometnes
vadība, l^ā ari LCK pārstāvis Vir-teml^
ergas apgabalā plkv. Skaista
laukis. Pirms ddšanās tālākā ceļā
tautl^us vēlreiz I^i uzrunājot, sūt­nis
pateicās par silto viesmīlību un
novēlēja visiem labākās sekmes
turpmākajā dzīvē. Runāja arī sūtņa
kunidze, nobeigdama savu uzrunu
vārdiem: «Nevaru šajā īsajā bridi
neko daudz pass^cīt, bet katrā ziņā
gribu apliecināt visiem latviešiem:
es jūs no sirds mīlu!'* H.
Igauņu laikraksts Eestl Bada zi­ņo,
ka šajās dienās dzelzs priekška­ram
izlauzušies cauri divi igauņu
parti/ūni, kas savu dēkamo ceļoju­mu
sākuši no Jervas apriņķa^ Zie-meļigaunijā-
Viens no tiem ir bij.
karavīrs un otrs satiksmes ministri­jas
ierēdnis. Abu partizānu ceļo­jums
bijis ļoti sarežģīts un bīstamu
momentu pārpilns. Pēc viņa nostā­stiem,
dzimtenē valdot pilnīga bez­cerība.
Ar katru dienu pieaugot krievu
iedzīvotāju skaits, bet tanī pašā lai­kā
Uels daudzums igauņu ceļojot uz
Sibiriju. Abi viri apgalvo, ka igau­ņu
depcMrtfidJu paredzēts izbeigt
1952. g. Pēc tam dzimtenē varēšot
sastapt tikai vairs ļott retus igauņu
tautības Iedzīvotājus.
Izmisušo dlvSku vienīgā cerība
esot kara noskaņa, kas valdot pil­sētās
un uz laukiem un ko palīdzot
vairot dažādie okupācijas varas iz­doti
rīkojumi Tfi, plem., kāds no
pēdējiem rODOjumlem nosaka, ka v i ­sos
kolhozos un dtās latdni mfijfis
katrā laikā jāatrodas zināmam !dcai-tam
zirgu un pajūgu pilnīgā brauk­šanas
gatavībā. Neesot nticāds no­slēpums,
ka Ue pajūgi vajadzīgi
eventuālas mobiHzāeiJas gadījumi.
Otra nMurlga padme esot tā, ka
burtiski visa Igaunijas tmitorlja
esot pārplūdināta ar traktoriem. Sle
traktori zlmlgfi kārtā visi bez Izņē­muma
ritOļM vieta apgādāti ar pla-tām
kāpurķēdēm, lai tos k aM laikā
varētu lietot n^litarām vajadzībām.
Tālāk igauņu laikraksts sniedz da­žas
interesantas ikdienas dzīves
ainas.
Iepretim Tallinas stacijai, kur ag­rāk
atradās Jaukais Snella parks,
ar grantētiem ceUņiem, labi apkop-
Isi pirms kara beigām
Jugoslavijā nošauti
iatviešu karavīri
kStls vācietis, kas tikai pirms ne­ilga
laika atgriezies no gūsta Jugo­slavijā,
pastāsta, ka īsi pirms pa­domju
karaspēka ienākšanas Jugo­slavijā
viņā atradies kādā lazaretē
kopā ar apm. 40 tur nokļuvušiem lat­viešu
karavīriem,. no kuriem lielā­kai
daļai bijuši amputēti locekļi Kad
padomju vienības tuvojušās demam,
kurā atradusies lazarete, tās vadība
steigā noorganizējusi aizstāvēšanās
grupu, kas sastādīta gandrīz tikai
no nevāciešiem, pat amputētiem. La­zareti
Ieņemot, boļševikiem tomēr
bijis jāzaudē ap 85 kritušo; atrieb­damies
par smago zaudējumu, boļše­viki
visus nevāciešus, to vidū ari lat­viešus,
nošāvuši
tiem košumkokiem un puķu dobēok'
tagad savu galveno mītni iekārto-^
juši Sarmātijas ubagu bari. Tur sa-^
stopami lupatās tērpušies kazaniauj
vitebskieši, vīzēm kājās, ļlņingradtei(|
ši ar maizes kulēm plecos, kaiķlglil
novgorodieši un pat ulorcdņl BalttJ
jas valstis Krievijā izslavētas pirl
bagātu maizes centru, jo tur msdza
tris reizes lētāka nekā Padmju sa4
vienībā.
Vilcieni, kas iebrauc no austm»!
miem, ieved šos ubagus Ueltem ba«
riem, un neviens vilciena pai
nespēj tos padzīt no pārblīvē vii«|
cienu bufejiem. Jumtiem, MĀU
Sas un citām vietām. Tie
tukšiem maisiem, bet atpakaļ uz
jām maisa svars bieži Uelliks
paša nesēja svaru. Kaut gan
blfvētajos vUdenos braukšana
ļauta tikai ar īpašām atļaujām,
plašās dzimtenes dēli prot alivit
atrast sev un saviem maizes mtl^
slem kādu noslēptu vietu.
Pusdienas pārtraukums „
apstrādāšanas labrikā Sari
KruUis. Fabrikā nodarbinātajiem!
ra gūstdcņlem iatnleda siltu
gabaliņu gaļaa un maisi.
Turpat netālu puadieno klda
pa veco fabrikas strādnieku,
gi^drlz bez izņēmuma grauž
šlgtt pusapcepttt staipīgu maitf
pavalga.
- Kāpēc Jūs ēdat s«uau
vien? — iejautājas kāds no
ņlem.
Jums, gūstekņiem, tagad U|<
jas labāk nekā mums. Ari
mēs brokastis un vakariņās
žam tādu pašu maizi. No algas
iznāk pavalgam.
Starp Tallinu un Vasalemu \H\
braukā smagās mašīnas, kas pil
dfl apkārtējām gūstekņu
pārtiku. Kaut gan SoS tri
pavada 8 IMz zobiem ai)b]
gl, tomēr partizāni valrBkkart
dējuši stingro aizsardzību un
ņētnušl pārtikas transportu,
zānu ricibā Ptoavas mežos esot.
smagie ieroči un bruņt( maSIhas.^
Klīstot pa lauku ceļiem, var
rot neparasti daudz pamestu si
niecību. Vējš gaudo junitu ftc
durvis Izrautas, logu rūtis ledai
tas. Pat vārnas un zvirbuļi bi
tuvoties pamestajām mājām,
pūces un sikspārņi mājo nemlUil»^!
jās tumSfis telpās. Klētis un kW|
pāmazSm nojauc apkārtējie kolhoz-l
nieki, meklējot kurināmo. Oandrii
visos šādos gadījumos kalmlpl st*-|
sta vienu un to pašu bēdu stāstOfi
saimnieks, saimniece tm da|a 8^
bērniem deporiēti, dēls ptevien^lHi
partizāniem, meita nosūtīta plespto»^
du darbos.
t5 ^ 1 MĒS DRĪZ VISI KLUSlM ii
jautā vācu laikraksts
īpatnēju rakstu par DP Ievieto­jusi
Wetzlarer Neue Zeitung. Virs­raksts
ir: .,Das Volk mit der grtts-sten
Zukunft — Werden wir bald
elk nur noch DP's sein" (Tauta ar
Uelākajāni nākotnes izredzēm —
' Vai ūāea visi driz būsim tikai DP).
Pirmais iespaids Ir tāds, ka te at­kal
sastopamies ar vienu no dau-dzaji^
vācu preses naida izpau­dumiem,
bet dJ^z kļūst skaidrs, ka
raksts Ir pavisam citāda rakstura.
Varbūt tā autors, vācu tumāllsta,
kas paraksUjies ar Iniciāļiem O.
M., pats pilnam neapzinās, cik
dziļi patiesnjā tver viņa skaudrā
ironija. — Sniedzam raksta maz­liet
īsināto tulkojumu:
„Kaŗi maksā tautām ne tikai daudz
naudas, bet ari cilvēku. Un tomēr ir
tautas, kas karu dēļ kļūst lielākas.
Jā, kari pat r a d a tautas. Tā, pie­mēram,
pēdējais karš radījis DP
tautu. Un kaut ari mēs esam kļu­vuši
skeptiski pret „mūžlgām" tau­tām,
tad tomēr politiskās attīstības
dēļ varam droši paļauties uz to, ka
DP tautai paredzama liela nākotne.
Pēdējais kaŗS, kas radīja šo tautu,
jau četrus gadus miris, bet DP tauta
turpina augt ne tikai skaitā, bet arī
svarā. Vai na|V tā, ka šis tautas
tēvs — ks^ — patiesība nav miris,
bet tikai snauž (šodi^ saka, ka viņš
kļuvis auksts), ka — ak jaunu DP
miljonu izcelšanās rīta ausma! —
viņš drīz atkal modīsies un iegūs
karstāku temperatūru?
DP paši nekaro. Sākumā karo citi
STs attīstības gala punkts būs sa­sniegts
tikai tad, kad mēs visi būsim
pārvērtušies par DP. Ir atklāti jUpa-saka
(un ja vēl nav par vēlu, to va­jadzētu
denuncēt ari UN), ka DP
tauta tiecas uz visas pasaules pār­valdīšanu,
DP tautas ^ožās izredzes vis­pirms
dibinājās uz jauna kara ie­spējamību.
DP rēķinās ar to, ka ar
jauna kara palīdzību viņu skaits
pārsniegs 100 nņljonu .un līdz ar to
viņi kļūs lielvalsts. Bet arī tas būtu
tikai pakāpiens ceļā uz gala mērķi.
Kāda tad ŠI DP valsts izskatīsies?
Noteikti konstatējams tas, ka tā būs
ļoti vienkārša un tās pavalstnieki
dzīvos vienkāršībā, kas ļoti līdzina- .
sies tiem svētīgajiem pirmsākuma
laikiem, no kuriem mēs visi esam
izauguši.
Piemēram — nebūs vairs strīdu
par dzīvokļiem. Jo tādu nevienam
vairs nebūs. Uz pilsētām un mūra
namiem cilvēki dosies tikai, laiap-skatitu
vēstures pieminekļu drupas.
Nebūs vairs ari nekādu domstarpī­bu
par īpašumiem un mantojumiem
— mums nevienam nepiederēs nekas
cits, kā tikai €ligibility izceļot un
skārda trauks, ar ko atnest devās
noteiktās kalorijas no kopvirtuves.
Mēs visi ēdīsim no viena katla resp.
mēs visi būsim vienā katlā.
Vispārēja vienkāršošana tomēr at­nesīs
arī ievērojamus augļus. To vei­cinās
vienkāršs uzturs, kurā skaitī­sies
daudz kaloriju un vitamīnu,'^bet
kas citādi būs diezgan nepietiekams,
bez tam dzīve-pie dabas krūts un
algu sistēma, kas rūda raksturu. Tas
viss, apvienots ar DP tautas tieks­mēm
mūžīgās vietas maiņās, tomēr
mēģinās ko uzcelt no jauna, radis
augstāko produktivitāti pie visma­zākā
patēriņa.
Jaunā laika saukļi būs „mov-ement"
uii ..resettlement", bet pē­dējais
tomēr būs tikai īslaicīgs pār­traukums
mūžīgajā pārvietošanas
kustībā, pie tam tas būs paredzēts
tikai nedaudriem izredzētajiem. Nāk­šana
un iešana nekad nebīsies.
Katrs karš baro nākošo kapi, uft
viens DP baro otru DP. Tādi ziņo­jumi
laikrakstos kā, piemēraij
,J^emieri ķiniešu un meksikāņu DP
nometnēs Centrālalrikā" būs prieto
vēstis visai DP tautai, jo liecinās
par tās attistibas un pastāvības ne­mainīgumu.
Atsevišķais cilvēks jaunajā vd-stibā
būs vairs tikai funkcija. Vārds
būs skaņa un dūmi. Izcelšanos ne­viens
vairs nevarēs noteikt. Par aro­du
atzīs vienīgi improvizācijas ta­lantu.
Pases vairs nebūs vajadzlgsl,
jo visi būs mūžīgā ceļojumā no ksr*
stā kara aukstā karā, no revolūdjss
uz sacelšanos, no pagrīdes uz atbrī­vošanas
kustību (it sevišķi atbrīvo­šanas
no īpašuma), no vecām bsp-šanās
vietām uz jauniem medipu
laukiem. '
Valdības vairs dibinās tikai trim­dā,
up katrā vietā, kur sastepsl^
trīs DP, dibinās komiteju. Viena^p^
līdzības organizācija palīdzēs otrtf,
un visas kopā palīdzēs pašas sev,
pie tam ļoti spēcīgi Viss būs viena
Uela došana un ņemšana, pie kam
katrs vislabprātāk ņems to, ko viņ»
tikko atdevis, vai to, ko viņam ne­viens
negrib dot. Parasti dos to, no
kā labprāt gribētu tikt vaļā.
Patīkamo veco starpību staip ne­samiem
un neciešamiem cilvēkiem,
starp vietējiem iedzīvotājiem im
bēgļiem neviens vairs nepazīs, jo ^
sl būs vienādā mērā aplamā viw
(dlsplaced) un visi vienādā mer»
uzskatīs dtiis par nevēlamiem, ^aj»
stāvokli vispār viss dibināsies J*
savstarpību. Katrs apiesies^ ar opni
tā, kā trešie apgājušies ar viņu pssu.
Un Udz ar to SI stiivokļa tDSOi^
būs nodrošināts.''
0 1
1».
l v i i
I i ^1
sU
kol
tai
Af un bez jumti
81
nl
g
81
8
i
j
1 htkamūsu laikraksta
iSTka cllvUd. kal
M6» nevieni ne-loeldu
darbui un, bu-
"^jlvali^ dzird«, rel-
-Biiuiīušiem gara un roāk-ļJJteBem
paSiem, kā ile
S T būtu pārBkoloiaml
.•Stt VlJpar pubUcistika ]oU
UbotlM ar toteliģances ais-ii
tora» «Slnun» ^ ^^^^
leiiimi politiskajos ap-
BtttU dieigan tuvredzīgi
^ lekoi Ka daudziem
ļutigad dtā nozarē, ne ta-
M uatoiiijuši par savu dzi-mim,
(tfidt Ir ari Irsti un
illBleU), ta tr nelaime, ne
iVirn liekas, ka Sls
„4alu tautiešu maz Inte-t
īparelzt - lasītājam
iātepimate viņam pa-jfilt,
mazāk — kā tā ra-
Mjanu tādi jautājumi tiek
inn, \l mās zinām, tautie-lalMl
dažkārt ir grūti pārlie-
^ ka māksla ir darbs un
^jMiķSs atklāsmes" atnāk-
Inktta stundeB, tad lai būtu
joiSčfit uz kādu Uelas tautas
Jtaatu, kas šiem Jautāju-
It pie angļu rakstnieku So-llniitt
(Maugham), firstu —
,, ļtnnaJS pasaules kara lal-lliigence
Servise (pretizlūko-
HtļM) darbinieku; šIs%iodarbī-llntiiu
tād^ ka daudziem tSs
h naiigākas par rakstniecību
ka viņa mūOa vakarā
1W (Ānata ,„The Summing
mvUkums) ir taisni pretēju
KUNtrāvota, nekā mūsu kul-
^ apcw§tfi5i vēlētos sagal-
™li».t§tad, ar citātiem:
teikt, ka rakstniekam
ļftUdai blakus nodarbība,
ļJ»«pgSdStu ar mala un svie-
« «Di varētu mierigl rakstīt,
dzīves iztika bija au-i.
TKir'''*' "'^ slaveni un
jj^oūtu, jo rakstnieks ar rak-
«ai nevarēja nopelnīt pie-jaudas,
lai saturētu miesu
«1 kopā. Tā tas joprojām Ir
« »teu lasītāju skaitu; šais
* M IT gptests pelnīt savu
darbu, ja iespē­j
a Pl« valdības vai preses . .
C ? ^ ^ ' ' 5 ° ' ^ « n pie
viņi strādā iļS*"?* vai lasīdami... 21*'^'^^'» "tam savu
IN. Rj"* »^ viņiem
N&S'?„«|5«<lē. Ļaudis,
'?MwI"5a5a acīm . .
^ ' ' ^ to personības, kas tai
JttttllžCCL™ gleznlecl-tadēr.
nrt^^/trauk^
IKVl^'"^^^''''''
ll^lJj^ttSa^. 1 - 'bakstīt
Nlba *a atral§i6an
'«rp amatieri .08.
un