1949-10-29-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
SMUlea. IMS. g. tt. oktobil • » Nr* 104 (328) 1949. g. 29. oktobri. Ar ttitort parakstu vai l0lclfi}iem pa-tikitftajoft rakstos mtiktas domas nav Katri zioi redakcijas domas i n • I II .1 I . ' "• Pieci gadi bez dzimtenes i^. . Visos ceļos un likteņos k)Qmos Jutlsim: asUifs, mokSs un dūmos Mftjmums degoSais Kurzemes krasts. V, StrSlsrte • Rlecl gadi aizgājuSl kopš tā augu- Ita, septembra, oktobra un novemb- |a, kad desmitiem tūkstošu latviešu, jaņfmuši niecīgu daļu savas mantl-pas un dzimtenes putekļus uz cepures pialām, atstāja aiz sevis degošo Latvijas kraitu, dodamies trimdā. Atstāja; lai, kā p ^ i domāja un lab- Srfit klausījās citu mierinājumus, rfe atkal atgrieztos. Līdz šai dienai tas nav piepildījies. Mi» mSdzam teikt, ka grdts un bargi l9iks mums bijuši šie pieci ga- 4i> kāl iedragājuši miesu un garu, tet taa tomēr bijis viegls, salīdzinot |r tām nelaimēm un pastāvīgajām briesmām^ kas diendienā jāpārdzīvo mSsu dzimtenē palikušajiem un tur •ēl atlikušajiem tautieSiem. Kāda tur ir d?Ive — tas vairs iiav jāatkārto. Ūn tad padomāsim, KI Šeit, trimdā, muma bija un vēl tagad ir prlekš-iķnlgai latviskas skolas^ brīvi teātri, brīva māksla, brīva prese un daudz Ķļ$ cits latvisks un nesagandēts — m neatkārtotu to, kas nesen teikts a9 lielākās lat-m iftttim ga^ , ka tagad, kad «akarfi ar Rietumvāci fliļtt trimdas koloni; alem. Vai nav dīvain veselus piecus gadus mums nav dzimtās somes zem kājām, mēs esam varējuši šeit pašu vidū radīt garīgo datmtenĻ bet boļševiku un vāciešu Olmt»9tttf« Latvijā mums lielumUelo tiMtt bija atņemta garīgā dzimtene. Titfi pata liktenis tagad ir viņiem--- t » tiatvijas zemes. Md8ļ, lai gan mēs esam taisni un aatelsm pārbaudīti — skrlnlngi, no-mēmu pārvietošanas, blj. karavīru i^ajlsanas, ģimeņu šķiršana izceļojot un daudziem drauds palikt nabagu maizi Vāellā — mēs tomēr nevaram nepateikties rietumu valstīm par tlam vianteitējiem dzīves apstāk* }ilin un DP HtituIu'V bez kā daudzi M mums diezin vai nebOtu aizgājuši bo)t. m%tm yi<dm ;itgiiv\i!ft dāvii Itgtii? l i l i n t e n l i b « kuras mBs Vlpir u^ nevarēsim pilnvērtīgi dz^ V6t, par mtims pasaules varenie pat dtoidakārt vairījušies runāt, jo daudz llaiāku problēmu dē) tas esot neiz-divtglvbat ar! šajā zlņā^o pieciem trimdas gadiem daudz kas .mainījies. Kivten mēs pali, bet art citi sāk akaidrāk saprast, k a nevar būt brl** vai Hropas un brIvas'pasaules/Kaut gan mūsu valsts vārdu briitem aizmirst un noklusē, pavisam pazust taa nevarēs, kamēr pasaulē vai nu uzvarēs taisnība un demokrātija, vai ari Ies boji. Tagad latviešu lielākā daļa atstā] alt muguras plecus trimdas gadus Vloljfi un iekārto mājas vietas jaunos krastos šeit pat Eiropā, Austrālijā, abos Amerikas kontinentos. Vai mēa dodamies uz turieni kā emigranti, kas samierinās ar savu likte** ni| rauga ērti un patīkami Ieaugt ar garu un miesu jaunajā dzīvē, vai kā latvieši un latvietes, kas gan piemērojas patvēruma devēju dzīves kērtībai, prot tencināt viņu laipnību un palldsubu, bet nebeidz atgādināt aava$ tautas postu un nodarītās ne-talSfilbasT Mēs esam vienīgā dzīvā latviešu tautas saucēja balss pasaulē/ Vat ļausim Šai balsi] apsīkt un Izskanēt tukšumā? To nedrīkstam! Nesen māc. J . Laupmanis, kas daudz pūlējies, lai pavērtu latviešiem durvis uz ASV, redakcijai rakstīja: „Atsauksmes par laviešiem v i sur ir ļoti labas, par to es esmu lepns/^ Un citā vēstulē no ASV kāds draugs raksta bez frāzēm un izlikšanās: ,i$e daudzi mūsu ļaudis krāj naudu automobiļiem, un tas ir labi, jo be:^ auto cilvēks te i r kā bez kājām, bet viņi aizmirst ciņu par Latvijas atbrīvošanu. Viens pat brīdināja, lai pārāk daudz nerunājot par Sim lietām ar amerikāņiem, jo KO-J mūnisti varot uzsūtīt kādu nēģeri, kas izdzēš dzīvību, t^aldies, baidījies neesmu, runāju tikai mierīgi tālāk tmrādu uzņēmumus no Baigā gada. Iespaids liels." Tātad kā ar darbiem, t ļ vārdiem varam darīt daudz, un iĶ Ir mūsu saucēja balss. Ja 8os piecus gadus, būdami tikai maza tautas daļa, esam pārdzīvojuši gandrīz garīgi neskārti, tad mums jābiļt sagatavotiem, lai to spētu arī nfiķļpimos piecus, kas arī varbūt vēl būs jāpavada bez dzimtenes. Mums ari jaunajSs mājās, kur būsim pāviem izkaisīti, jārada garīga dzim:^ tena^ kaut vai savas ģimenes vidū. CJņu par dzimteni Izcīnīsim visās pasaules malās; kur vien ducis lat-vl^ v, dibināsim savas biedrības un svētdienas skolas, un kur un kā vien Iespējams, runāsim un atcerēsimies Latviju un tas pagātni. Tas gan nedos nekā citiem, bet mums pašiem V Augustā un deportōciias Brīvības pieminekļa zvaigznes tagad sarkanas Dānijas latviešu inform^cijfs biļetens xiņo, ka Dānijā pēdējā laikā no dzimtenes saņemtas vairālcas necenzētas vēstules. Tajās ziņots par jaunu deportāciju vilni no Latvijas i . g. augustā un septembrī. NKVD karaspēks izdarījis plašāku akciju pret latviešu partizāniem Saukas apkārtnes mežos, Augšzemgalē, un divos pagajstos d.eportējis visus iedzīvotā* jus, neievērojot viņu tautību. Daudzi iedzīvotāji deportēti ari no Si* guldas, un šo deportāciju iemesls esot it kā NKVD ārzemju aģentu „skolā", bij. Rakstnielni pili, notikušā eksplozija. Bez tam no kādas lielas fabrikas Elgā, bez iepriekšēja brldiiiājuma, darba laikā aizturēti un aizvesti uz lekškrieviju ap 100 tech-niķu un strādnieku. Latviešu tautas pretestības cīņa pret apspiedējiem turpinās. Lauku apgalbalos partizāni gan akcijas izdara tikai nepieciešamības dēļ, Jo NKVD vienmēr atbild ar apkārtnes iedzīvotāju deportācijām. Toties li«w lakaiās pilsētās ik dienas notiek sa-bptāiSas akti* Augustā uzspridzināta kāda krievu pulkveža vasarnīca Me« žaparkā. Vairāki latvieši, kas no Dānijas atgriezušies Latvijā un visu laiku sa-raksiījfis ar Dānijā palikušajiem pa* ziņām, tagad vairs neatbild. iZVledrijas Latvju Vārds ievietojis sarunu ar kādu vācu kara gūstekni, kas vēl Jūnijā bijis Latvijā, un, vi^*- dīdāms transporta mašīnas, apmejk-lējis daudzas mūsu dzimtenes pilsētas. Vlnš stāsta, ka puse Rīgas le-dzīvptfiju esot krievi, un pēc viņa domim arī visās atbildīgākajās vietās sSŽot krievi; tikai vinl apdzīvojat vasarnīcu rajonus ap Rīgu. Rīgas tilti atjaunoti, nodarbinot galvenokārt Vācu gūstekņus, Jaunais tilts no jValdemāra Ielas gala esot tei-cams, bet koka konstrukcijas. Arī Ķeguma atjaunošanā nodarblnStl vācu jjūštekni. ^ Rīgas osta atjaunota, lekārīgas izpostītajā rajonā c^ļ Ue^ Alfrēda Bērziņa oktobri Blombergas latviešu ļkomiteja sarīkoja bij^-isabiedrisko Uetu ministra Alfrēda Bērziņa godi-nā$ anu< Svinīgo aktu ievadīja komi-tejis priekšsēdis Dr. Karps* ar isur sirsnīgu uzrunu. Tad bij. sabiedris* ki kulturālā departamenta direktors ,» Labsvīrs plašākā runā apcerēja jubilāra darbību aizvadītajos mūža 50 gados. Jubilāru sveica un ziedus nesa no Daugavas Vanagiem plkv. Plūma^ nis^ Mērbekas teātra saimes aktieri Sabērts un Zīlava, to pretestībasku« stibas plkv. Osis, VMCAs ^ Ka-ņeps, Alzsafgu palīdzības biedrības *— Mednis. Rakstiskus sveicienus un sirsnīgu dievpalīgu jubilāram bija sūtījis archlblskaps prof. T. Grīn-bergSi bīskaps Rancāns, prot Kun« dziņS, sūtņi Orosvalds un Tepfers, ministrs Camanis no Romas, pulkveži Janums, Lobe, Plensners, Krī-pēns un daudzi tautieši no Zviedrijai, Anglijas un Vācijas, Aktu noslēdza koncerts, kurā piedalījās A. Pulciņa-Karpa, Cellists prot A. Ozoliņš un vijolnieks V. Ruševlcs. Pēc oficiālās daļas prāvais draugu pulks pakavējās pie glāzes tējag un tradicionāli aizsardžu ceptā dzimumdienas kliņģera. Aitas var būt vienīgais spēcinātājs sevis saglabāšanai. Laiks ir pagājis neticami ātri, varbūt vēl ātrāk tas ies nākamajos gados, fiziskā un garīgā ziņā daudz grūtākos apstākļos. Lai cik mēs, mazums, pasaules lielumā varam iespēt, arī nākamos trimdas gadus niums jāmēģina dzīvot tā, kā to saka mūsu piedzīvojušais sūtnis Romā prof. A^ Spekke: „Mēs, latvieši, tagad svešās malās stāvam smaga un nežēlīga pārbaudījuma priekšā. Eksaminatori mūs nevaicās: kādēļ, kā? Viņi mūs vaicās auksti un mierīgi, vai esam spējīgi un cienīgi'pastāvēt? Vai spēsim noturēties starptautiskajos brāzmainajos vējos, vai pratīsim saglabāt savu garīgo spēku un nostāju un savu personisko tautisko lepnumu apstākļos, kad dažam labam mazdūšīgam grūtos brīžos šķiet, ka nu viss pagalam. Sis pārbaudījums mums nesīs daudzas smagas st\m-das, bet tas mūs ar! cels un jau ceļ daudzu spriedēju un lēmēju acis, jo īsto raksturu parāda tikai piemeklējumi, tāpat kā īsto cilvēka dabu rāda lieli varas brīži, kā to dzirdam senajā grieķu sakāmvārdā." Pieminot tās dienas, kad pirms pieciem gadiem atstājām degošo Kurzemes krastu, liigsim no Dieva spēku, lai nākamie trimdas gadi mūs nesalauž, bet stiprina tam laikam, kad mums mās b r ī v ā s Latvijas krasts. Arv. BolŠteins. 1as ēkas flotes kara skolai, kādai jūrniecības pārvaldes iestādei uc. Opera pibiīgi atjaunota. Centrāltirgus divas sagrautās balles^ v^ļ tagad ceļ. Pavisam atjaunota vēl neesot ari Romas vicfsnīca un pasta -nams. Brīvības pieminekļa zvaigznes tagad esot sarkanas. ? Valmierā postījumi izlaboti, Cēsis pilnīgi veselas, turpretim Jelgava vēl pavisam postaža, Bauska pusposta-ža, Daugavpili un Rēzekne joprojām ļoti nepilnīgi atjaunota. BIJ. LATVIEStf KARAVĪRU PALID2IBA8 SBKCOA ABĢBN-Pie Latviešu Savienības Argentīnā pēc jaunās valdes ievēlēšanas, kurā ir A. Kļaviņš, Klāra Vītola, P. Gaišais, V. Gusts, E. Jansons, F. Pa-vulāns un Marsels Bertolds, nodibinājusies bij. karavīru palīdzības sekcija, kas savu darbību uzsākusi ar ziedojumu vākšanu Invalidu un slimo atbalstīšanai Vādjā; pasākumam bijuši labi panākumi, (in) EvJut draudžu priekšnieku un darbinieku konference Bercbtesgadeni Luterāņu pasaules federādjaa atadīju centrā no 14.—22. oktobrim notika latviešu ev« l u t baznīcas trimdas draudžu p r i ^ n i e ku un padomes locdcļu konfeftace ar darbības virstemu Kāda nozīme mūsu kristīgajai baznīcai ir IMeva pestīšanas plānā. Sanāksmē-piedalījās 80 pārstāvji no visām amerikāņu un tranētt joslas nometnēm. lielāko daļu tie visi bija sirmi tēvi, kas jau savā dzimtenē kalpojuši baznīcai 30, 40 un pat 50 gadus. Konferencē bija ieradies sti mūsu baailcas v i r s im ardilbUk^tt pnL Dr. T. Gbrtnbergs, ar reftrttlem un praktiskiem p^o-mtem pledaUjās prfiv. J. Ķullltls, prot Dr. L. Bērziņā. Dr, K. BļllEtos. doc F. Treljs, doa J. Bozoītlls, Dr. iur. MOoibachs un mfie. Flebalgs un Kramiņi. Bībeles stundās, daudzos priekilasljumos un pfimmfis mūsu draudiu darbinieki guva spSnis uzdevumiem, kfidi tos sagaida viņpus jūŗfimr-Jaunajas pagaidu mājvietas. Konferenci noslēdzot, arehlbai&ps norādīja,* ka mflau laikmeta Uelākā nelaime ir tā, ka fsOvm vairs ne-apzinās atbildību Dieva p r l ^ l par visu to, ko dara, domfi un runā. Jo liela.II atbildība ir baznīcas un draudiu darUnleklm T« IzceļofdJLi mantas muitosanas kārtība Ventorlas Iransitnometne Vāciju atstājot, katrs izceļotājs drīkst ņemt Udzl DM 40.-. Personiskās lietas un darba rīki vienai personai nedrīkst pārsniegt DM 3.000.-^ vērtību, bet katram ģimenes locekUm DM 250.—. Sevišķi vērtīgu prļekšmetu, piem., radioaparātu, dārgu fotoaparātu, divriteņu uc, piederība jāpierāda ar attiecīgiem dokumentiem. Visi priekšmeti, ko kāda ģimene ņem līdzi, jāmin nometnes oficiālas personas apstiprinātā sarakstā*.Saraksti iesniedzami muitas pārbaudei, kur arī Jāuzrāda vi^a tajos minētā manta. Neierakstītos vai muitas ierēdņiem noslēptos priekšmetus apķīlā, īpašniekam par tiem izsniedzot kvīti. Vācijā jāatstāj priekšmeti^ kas sarakstā gan minēti, bet ko pēc noteikumiem nav atļs^uts izvest, taču, uzrādot attiecī-iga^ izvešana^ .aHaujas, drīkst ņemt i līdzi arī šādus priekšmetus. Ja gadījumā izceļotājam, nebūtu no nometnes līdzi īpašumu pierādījumu, īpaluma tiesības var pierādīt ar lieciniekiem uz Vļietas, pēc kam Ven-torfas nometnes direkcija izsniedz dokumentu, ko apzīmogo arī vietējais birģermeistars; šādu dokumentu muitas darbinieki atzīst un mantas atļauj izvest^ (in) stipendiātiem Sajās dienās darbību izbeidza W. S. B. (Worrd Student Relief) Orientācijas Centrs HoenaŠavā. Skaistajā Alpu pilī, netālu no Kīmezera, 49 DP studenti — ASV universitāšu stipendiāti - kopš š. g. Jūlija mācl-zive VILDFLEKENĀ archibīskaps prof. Dr. T. Grīnbergs svētdien, 23. oktobrī, iesvētīja jauno luterāņu baznīcu, kas ceilta ari IRO līdzekļiem. Dievnama projektu zīmējis archi-tekts Mālmanis, bet izbūves darbus vadījis inž. Briņģis. Pēc svinīgā gājiena no pamatskolas uz Jauno baznīcu Briņģis nodeva archibīskapam dievnama atslēgu. Svinīgo dievkalpojumu vadīja archibīskaps Grīnbergs, bet koncertā dziedāja soliste E. Kiršteina un koris diriģenta Mel-lupa vadībā. Dievkalpojumā, kas notika latviešu un vācu valodā, piedalījās arī Luterāņu pasaules federācijas pārstāvis O Bremers, Vildfleke-nas nometnes IRO vadība un visu tautību luterāņi, Pēc dievkalpojuma baznīcā nokristīja pirmo bēmu-lat-vieti Andri Andermani. RĒGENSBURGAS latviešu nometne, kas gandrīz 3 gadus atradās Tan-na kazarmju blokos, beidza pastāvēt jau jūnijā, un pilsētā tagad vairs palikuši tikai 53 latvieši, no kuriem 20 strīdā DP centrālajā slimnīcā. L a i uzturētu sakarus ar vadītājām iestādēm, Rēgensburgas tautieši izvēlējuši 3 personu valdi — L. Aveņu, J . Kēmani un N. Priediti; nolēma arī svinēt 18. novembri, rīkojot dievkalpojumu, referātu un koncertu. Septembra belgāR Kēnigsbergā likvidēja arī lielo ukraiņu nometni, kurā vairāk nekā 4 gadus dzīvoja ap 9.000 personu; pilsētā DP non^tņu vairs LĪBEKAS Cerēila nometoen komiteja, atelsties Rīgas okupācijas piekto gada dienu, bija sarīkojusi dzimtenes vakaru, kurā par mūsu tautas mocekļiem aijJūdza māc. Lan-ge, runāja apgabala latviešu pārstā-vis S i Jaudzems uc, im bēnii deklamēja un dziedāja. jās angļu valodu, iepazinās ar ASV vēsturi un amerikāņu paražām. Procentuāli visvairāk bija ungāru, tad latviešu, lietuviešu un citu tautību studentu. Izglītības daļu teicami vadīja Miss M. F. Dausone no Filadelfijas universitātes. Kursu rīcībā bija ari ap 2.000 vērtīgu grāmatu, kino aparāts, sporta piederumi uc. Bez kārtējām mācībām notika ekskursijas, kā arī sarīkojumi, kuros dažādo tautu studenti sniedza cits citam ko raksturīgu no savas tautas paražām un tradīcijām. Kursus pabeidzot ikviens varēja teikt, ka gūtas nevien zināšanas, bet ar! sirsnīgi draugi no citu tautu studentiem. Veselīgie dzīves apstākļi deva iespēju atspirgt un sagatavoties studijām A5V. Roberts Mednis. vin Baden-Bādene Ari franču, tāpat kā angļu un amerikāņu joslā, latvieši ir okupācijas spēku dienestā sardžu rotā, kuras mītne atrodas kara postījumu neskārtajā skaistajā Badenes pilsētā. Latviešu gan vairs nav daudz, jo lielākā daļa izceļojusi, bet atlikušie, kas šeit kalpo jau pusotra gada, visi kārtīgi veic savus pienākumus, ne reti saņemot franču virsnieku uzslavu. Rotas sastāvā ir daudz tautību — jugoslavi, pbļi, ungāri — un tās vīri sadalīti dažādās pilsētās vi-* sā franču joslā. Franču militārā pārvalde sardžu vīriem piešķīrusi patīkamas priekšrocības: precētie dabū par brīvu visai ērtus dzīvokļus, nevienam nav jāmaksā par braukšanu tramvajos un autobusos, atļauta arī ieeja franču klubos un bāros. Ar dzīvi rotā vīri jūtas apmierināti. Arī Baden-Padenē nesen darbojās IRO padomdošanas komisija, un visiem sardžu vīriem īsā brīdī bija jāizšķiras par emigrācijas zemi. Visvairāk pieteicās uz Austrāliju un Kanādu, bet tie, kam mazākas izredzes tikt uz tālajām zemēm, uz Franciju. Pēteris Lapsa. Acinājums izceļotājiem L A i ' v i K i l ! Uzsākot tālākās emigrācijas gaitas, nenozūdi jaunajā dzīves vietā svelos ļaudis, bet sniedz ziņas latviešu kartotēkām par sevi un saviem piederīgiem, ari tiem, kas iebrauc vēlāk (vārds, uzvārds, dzimšanas vieta un laUu, nodarbodanās tagad un Latvijā, Laivijas un taga* d ^ adrese, kad un noicurienei resp. no kādas nometnes ieee|oJlf)t ANOUM - tatvian LegaUcn, 17 Eaton Place, London s. W. L Englaudt FRANCIJA - N. Vlgrabi, Comite D-EnUalde Letton en Fraace, 6$ rud Cbaclīat, Paris nc-e, Franee; SAV, VAL9TI8 - Latvlan LegatioiL nu Connectlcut Avenne. Waii. Wņitpn I. D. C„ USA,- Utvian "''^S?Jf',.?"*^ Coniervatory 01 Music^HaUiaa, N8, Canada; AUfJŖA^A - AostraUan Utvian Velfare gocI(ity. 0. P. 0. Box « « ^ 8Jtoey, N. 8. W., AustraUa; ABĢENTUIA Asodaclon Letoiia an Argentina, Boedo m. Buenos AI-res, Argentīna; H BBļgttaJA - Brasmjag latviešu pa. H d ^ komiteja - aub-ConUte de Jojofŗog aa Vttoas da Ouerra Paulo, BiagUi r.r apvlenn» Cnē, c/o B. Laipenieks, Correo 25, Los LeoneT, NORVĒĢIJA - Latv. ģenerālkonsuls ^.vanags, pr. Nansens Plašs 8 n . Oslo, Norway. ^ Latvieša Cenkāia Komiteja REDAKtlļAi KAM BUS MlĻA LĀSTU A, t lB TBV0 VALODU NBAIZBUBSIg A. D r a v n i ^ rakstā Latvijas 91 numurā starp citu teikts, ka no Zviedrijas dzird par fatHjumieiii, kur latviešu bērni kaunas runāt ar vecākiem mātes valodā, ja to dzird svešas ausis. Ja tas tā būtu, tad tur gan nav vainojami bērni« jo kititm zināms, ka viņi gatavi dartt diit-das palaidnības, it sevlSķl, ]a to al^ balsta vecāki. Ir taču tādi vecāki, kas kaut kā grib palielīties ar saviem b & m i ^ un Ja niv dta iespēju » parāda, ka matiņa vid dēliņi lunl nrtfidriskL Azt man rinā-ma latvielu ttanoM, kopti blnd zviedru dcoli, bel koral mlH IAV nevienas paiaa latvlešn giioMļai. Kad par to ittointa, ndrinl viiUa nidnltijtt virtfu knist par laMMu tautas itolgumu. Tas vltt tooMriiiA» botu Jāuzskaita par dnmdn mOsatiu* tas nākotnei, Jo nevioil laOcMtl gara krcHDlu taCu mums atv trttig. TfiUk Dravnida «pgahrō, ka ht-vidu valodā s e i ^ spdiiiiditi tlim tatitleSlein, kas dilvo svaH vidi un kuriem nav saruna bMnt aHss Valodā. Par to Ueekiot MMtai d s M ^ kas pēc S Anglijā pavadittem gadiem nespējdt istdktleg stvl vitodl, nepiejaucot angļu <»lrdus. I^MIba gan būs laikam tāda, ka fUā ttvl gados nav v a paspējusi angluld fe. mācīties, bet gan pastdgusles 1^ v i sU aizmirst Esmu Jau ceturto gadu pilnīgi i«h lēts no latviešiem, un, kaut tas tt vēl turpinātos 10 gadus, tooifr Švauksts man galvā neiekāps. Esmu sastapis tautieSus daudiāi lemes^kig dzīvo ilgus gadus vienatnē SflH vidē, bet rurā nevainojami latvlrtd, nemistrojot valodu ar lezemieSu vārdiem. Tie, kam būs mīļa māmuļa Latvija,' neaizrausies no sveSsemef labumiem, neaizmirsīs tēvu valddī^ un allaž atradis ceļu uz mūsu i&I|o dzimteni Vecais, Zviedrl}t VAI tbc SLIMIE IR INVALĪDI? Nel5tate$ (Holāteinā) nometnē latviešu komitejas vadība valiikkSrt norādījusi, ka tbc slimie bij. ksfļl* viri n a v Invalidi, un nav ari vqtii kā tādus pieteikusi DPACCSā. tHBh gavas Vanagu Slēzvlgas-HoUtdtel apgabala pilnvarotais Aug. Vtasgl turpretim atkārtoti apUednājlg, M ar! tbc slimie bij. l&iŗaviri jm^ dzinfiml Invalīdiem. V Arī vācu aprūpes iestāde Ulk (Lāndesversicherungsanstalt) attisdi sl kara iedarbē sasUmuāos blJ. ktti» vīrus par karā cietuālem un msM viņiem pabalstu. NoskaidmlOl DPACCSa ieskatus SinI Jautājumi, izrādes, ka ari II iestāde atzīst tbe sllnmiekus par Invalīdiem, Ja vt ņiem i r oficiāla vācu iestāžu apUl* ciba (Schwerkriegsbescbādlgt«n» Ausweis). Tāpēc nav saprotama Nit čtates latviešu komitejas pieeja, kal ignorē kā mūsu, tā augstāko aprCM» tāju iestāžu uzskatus tbc sUmb ļMJi' karavīru lietā. Ēriks Miesnieks, NeiitlM^ PIEZĪME PIE RAKSTA ŅAS KOLONIJA SUPERLATTrOi SinI rakstā (Latvijas 102. num.) mu godam nosaukts par Sandm tē> vu, bet lūdzu cienījamo autoru !«• vērot, ka teiciens Sandera tēvi ai* nozīmē mani pašu, bet manu tēvu, kas jau seh miris. Zinu gan, ka vispār! vēl tā mēdz runāt un arī rakstīt pēc vecā lībiešu, igauņu, somu, ungāru un turku runas veida* kas mums eiropiešiem svešs. Tipat pte mums vēl notiekas ar svešādo kunga pakaļlikSanu. Kā zināms, viitf mūsu āriešu radinieku tautas Hs» kungu, tēvu un dtus godājamus viN/ dus ģimenes nosaukumam prldw t. i . kungs Auka, tēvs Sanders. Msal kāds krietns tautietis, satiekotlei, sveicināja, sacīdams arī — Sendsrs tēvs, bet gribēja pierādīt, ka tai būtu pareizi, jo es esot Visvalža San* dera tēvs. Bet man jau ir vēl *fj dēli Ģedimins un Tālivaldis. Kw mani tad gribētu apzīmēt par dl» tēvu, būtu jāsaka daudzskaitlī-San-deru tēvs. Nē, nē, kunga un tW pakaļlikSana ir nelatviska un neloģiska un atmetama, jo vairāk tSd^ ka paši igauni un somi to Jau kuSi atmest. Man kāds teica, ka esot grūti, jo tā esot ieradis runāt Bet kā tad i t viegU atmeta d^J^^ dājamo vārdu pakallikšanu? NevicDS vairs nesaka kā agrāk Kundziņa mācītājs, Ozoliņa dakteris, bet mScitāl» Kundziņš, dakteris OzoUņš utt. vim nekas nav par grūtu; kad w ko atzīst par labu un vajadzīgu, m viņš arī var. Tā mans tēvs lacij»* ko vajaga, to vajaga. Dr. J . Sanden;E8llng€nl' i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i f i i i " " " " " " ' ' ' ' MĀJKALPOTĀJU DARBAM SAVIENOTAJĀS V A L S l f f l_ vajadzīgas vairākas sievietes -.jJlfK rces 17-45 g. v. Pieteikumus sdreiK»^ U. S. A., pievlSoJot ioio^^ ^ 1 biogrāfiju an^u vaioSi m J r a o ^ ^ : cītāja vai nometnes komitejai sn^rss lozASVvi no I"2ļ4tt v«ŗ ^ K A t ari uz un avīžu •Pr^in^dd. iepazīstināti nīļaSi skubina z ig kTnKaugoties uz TiiSnos. visas iespējas ne- |l*JSks. Atliek vel . «. jSm^" procents, ka ļŽian paprav|. » u Jriatzist un spriež, ka m * W protestantu baznīcas i K g f i d ē iekļāvušās pārak gaS Msen kļuvušas akti- 't M tagad īsti sākusi ra- *Ji? kā līs lietas kārtoja-, aktivitātes rezultā-f S » «ot iedarbogj; fS^mufikvai^ vairāk tumfii 'ffivtom būtu patīkami, ka ^aevlSķl baltieSu, ieceļošana rSu aizkavēta im traucēta, a tipēi Jfl4ū«tot^ V itoi pUnāmftrā attiecināms ig^Mllem DP, kas grib ieceļot im^ teikuma otru pusi gri-lievižļl pasvītrot, Jo, ka arī llf fir daudz ko darīt, to rāda llŖiSifeeiu laikā esmu „6agal-ļf^ ļōtļ daudzums Jaunatbraucejus, ikbiius, gan igauņus, Takomas, m Mmpijas apkārtnē VaiSing-jJtlHL Binu novērojis, ka gan- ^fļttirtr'īrfrmie atbraukuši tie, iļHilioH neatlaidīgi un uzņē-lltau arī daudzus gadījumus, ļllaii galvojums izputējis tā 8a-nevajadzīgās vilcinā^anfis ļļil '«apdomīgās" izziņas jBļōiaa d^ Varu dot labu pado- Ijifcļldōln ir galvojums uz ASV, ' l i i i kuru Stāt4 vienalga kā- JtttķWfia2g?|,l par kādu ļlil Ja viņS grib/^tlkt žurp, v l - ifcgflvojumsjapieņem un ]ā-iiJōivai arī jāatdod citam. Ne-ļ'flilljpā ar galvojuma devēju Ifjhaiķ kaut kāda „tuvāka ie-imiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii D i Savie-as valstis ' Eiropa plaši i z platīts uzskats, ka amerikāņi ir materiālisti, kam visu mēraukla ir dolārs. Latvieši, kas tagad nokļuvuši Sav. valstis, - ne reti pieredzē- Muesota» Minesotaa •«'«10 A, U). stata farmerls «kundzi Ādolfs- Lokens liin n . , kundzi ««parakstījuši leceloša- Numus Jau 27 latviellem. tikai 2 *J«toak atteikšos no visām mJVJr teica I «fial 8 personu ģimenei: ļi*was štata Jr^Uare So- IJNetoio per. l> Ur. ne. ' ^ ^ ' " ' ' S ^ Pār-1 Pašalzu,?!'"" 200 km par morālo stāju. sniedz n ' ^^"^ "av IJi^r Paēdināl^^"'"** savi ^^-MS g^f ti ievieJ
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 29, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-10-29 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491029 |
Description
Title | 1949-10-29-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
SMUlea. IMS. g. tt. oktobil
• »
Nr* 104 (328) 1949. g. 29. oktobri.
Ar ttitort parakstu vai l0lclfi}iem pa-tikitftajoft
rakstos mtiktas domas nav
Katri zioi redakcijas domas
i n • I II .1 I . ' "•
Pieci gadi bez
dzimtenes
i^. . Visos ceļos un likteņos k)Qmos
Jutlsim: asUifs, mokSs un dūmos
Mftjmums degoSais Kurzemes krasts.
V, StrSlsrte
• Rlecl gadi aizgājuSl kopš tā augu-
Ita, septembra, oktobra un novemb-
|a, kad desmitiem tūkstošu latviešu,
jaņfmuši niecīgu daļu savas mantl-pas
un dzimtenes putekļus uz cepures
pialām, atstāja aiz sevis degošo
Latvijas kraitu, dodamies trimdā.
Atstāja; lai, kā p ^ i domāja un lab- Srfit klausījās citu mierinājumus,
rfe atkal atgrieztos. Līdz šai dienai
tas nav piepildījies.
Mi» mSdzam teikt, ka grdts un
bargi l9iks mums bijuši šie pieci ga-
4i> kāl iedragājuši miesu un garu,
tet taa tomēr bijis viegls, salīdzinot
|r tām nelaimēm un pastāvīgajām
briesmām^ kas diendienā jāpārdzīvo
mSsu dzimtenē palikušajiem un tur
•ēl atlikušajiem tautieSiem. Kāda tur
ir d?Ive — tas vairs iiav jāatkārto.
Ūn tad padomāsim, KI Šeit, trimdā,
muma bija un vēl tagad ir prlekš-iķnlgai
latviskas skolas^ brīvi teātri,
brīva māksla, brīva prese un daudz
Ķļ$ cits latvisks un nesagandēts —
m neatkārtotu to, kas nesen teikts
a9 lielākās lat-m
iftttim ga^
, ka tagad, kad
«akarfi ar Rietumvāci
fliļtt trimdas koloni;
alem. Vai nav dīvain
veselus piecus gadus mums nav
dzimtās somes zem kājām, mēs esam
varējuši šeit pašu vidū radīt garīgo
datmtenĻ bet boļševiku un vāciešu
Olmt»9tttf« Latvijā mums lielumUelo
tiMtt bija atņemta garīgā dzimtene.
Titfi pata liktenis tagad ir viņiem---
t » tiatvijas zemes.
Md8ļ, lai gan mēs esam taisni un
aatelsm pārbaudīti — skrlnlngi, no-mēmu
pārvietošanas, blj. karavīru
i^ajlsanas, ģimeņu šķiršana izceļojot
un daudziem drauds palikt nabagu
maizi Vāellā — mēs tomēr nevaram
nepateikties rietumu valstīm par
tlam vianteitējiem dzīves apstāk*
}ilin un DP HtituIu'V bez kā daudzi
M mums diezin vai nebOtu aizgājuši
bo)t.
m%tm yi |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-10-29-02