Bavarijas Latviesu vestnesis, October 29, 1949

              » y
kiijas gaisa mart.i
-1. Viņas toS S>
l i ' kas pakta ^ , ^ t »
|to. kam uzticaT*^
| « aizstāvēšanai
ļmentu debates .
nlekta k l f f*
neiillg V/ ih^
Keii.p. HyJ"
Ijas, kas ASV pledaHSa-iS^!
^^^^t^*^ amerl.
edēju iizbrukumlem. No
lari Izriet ASV ģenerSl!
)ar Anglijas, Zlemelafrt.
8 tin Klusā okefina «elu
iTas nozīmējot, ka ASV
ies ar Rietumeiropai
Jtlniekam. Bet ari pati
5dlfl atzīst, ka paSrelig.
t Rietumeiropas armijai
retoties austrumu ōgi«.
aes spēkiem un sakari
ižu amerikāņu augstSl»
•mas, kas ari nebūdami
i ar Džonsonu, sSMl
fādeSu piesaistiftnu El-
Izibā. Līdz paSam pSdfi»
ļfan neviens necerēja, h
li varētu piekrist Fran.
mt no Parīzes nfik il*
,.nos apstākļos iri fran-
VMfS'fēbflflafliuprelda.
suverenitātes atjauno*
nozarē,
[am, par Vācijas plesai«
itlka paktam bez aplln»
lielais laikraksts Au*
r kad ārlietu ministri"
Monde pilnīgi negal*
aicinājis rietumu sa*
[slēgt ar Rietumvacljai
bparātu miera līgumu,
ļuszemes armijas atjaus
ļijies arī ang}u liber%
rver, pretēji Londonai
)rindās Joprojām atk5^
ka par Vācijas apbni-
*•/ nedrīkstot runāt W
kjādreiz atkal nākotni
Ucvedis tomēr ledroSl-tklātībā
sludināt citai
andrīz jādomā, ka vi?!
Is angļu virsnieks, kai
rērtē citādi, nekā il%
as kabinetos.
, ka Londonas apspri^
ka pakta organiz§5anu
amerikāņu un kan^di^
daži komentātori ro8-
ot ar to, ka ASV bru-vlrspavēlniecībai
vil­ina
zināma kārtība pa-ut
gan prezidents
ikuSies par visu ieroču
bas koncentrēšanu vi^
alšngtonas miUtSrajai
l3 jo niknas debatei
. aviācijas stratēgis»
ās, ka flotes vadfbanav
r to lomu, ko apvieno-ābs
tai piešķīris nāko-onsons,
kā zināms, W
ru nākošajā karā izve-
1, atstājot flotei t
funkcijas. AmerikSju
retim domā, ka ja viņu
eli aviācijas bazu Jni
labi varētu Pi^^ - ^
devumus. Bet m
ģu būvi svītrojis rmni-ā.
Sis „brāļu kars ASV
tāpat kavē Atlant^^
u, kā strīdi par P^^
. sagaida, ka oec jcon
slēgšanas, prez^f^
d mēģinās šo strīdu 12
I noteicēju ^^!^^...^
avelnieks D. E i z ^ J
1ās štābu priek^ng
prezidenta uztiek»
akārtoti aicinājis g
ķiru pārstāvjus g
iīdus, kasleprl^.
•u savienību. Lai
uz vietām izlieto A5^
lētos Hdzeklv^
upa sen. u*-
LATVIA ^
Lstvian Nempaper
puDlflDed ttoder CUCOM ClvU
^ t r s Divlston Authorlsatlon
^ b e r fTNDP tSd. Publisher
0$ gditort VaJdemfire Lam-ļffflĶ
E0Ungen/N.; Brelte Str.
1^, Frinter: Ungeheuer &
ffljūtr, Ludwig8burg. Kttmer-itr.
lō.Publl8hedtwlceweekly.
Circulatlon U.000.
Nr. 104 (327)
8e«id., 1949. g. 29. oktobri
IznSk treMlenis tto testoienas
IzdevCJs? Utvieēu Centrāli KO.
mUteja. OalveiaU redaktors: V
Luabergi; galvtnS redaktora
v i e t n l ^ : M. CuUtU. Redak­tori:
A. BoUtelns, Fr. Igsli*
j . mabsoas. B, 5!»cUa. H,
Mlndenbergs. B. Ralstezs. u
Svarcs. Redakcijas sdrm:
EsiiUngen^M Brelte Str. fi^-s*
tdefons 17SS9.
Mums katram jāpieli vienotības sēklu
Beidzies sutna K. Zariņa brauciens pa
amerikāņu joslas latviešu nometnēm
MSIS divas JSsii ®l£i^ pavadītās a e d ^ padarījušas snanl par da*^
§lem.sadiem Jaunāku,'' — unrunā^t taaUeias Svabu Gmindes nometnē,
tdca sfitois K. Zariņš. 13 dienu Ugl. braudenā pa Vācijas amerikāņu
Joslu sōtnb runājis pavisam 17 sanāksmēs, idcinot latvi^us tidbā
Dieyam un tēvzemei pārvarēt grOtibas, par visu augstāk turot naeionlio
garu, vienotību un nesalaužamu pārliec^o, ka, ari tālāk no Vācijas trim**
das ce|08 klīstot, mēs tomēr soli pa solim tuvojamies brīvajai Latvijai.
Apmeklējuma laikā sūtnim bUa izdevība tikties ar valditājira ame­rikāņu
armijas on IRO darbiniekiem, pārrunāt ar tiem mōsa sasāpēju­šās
problēmas un norādIt,ka latviešu DP nav bra tēvzemes un augstā­kas
vadības palikusi bēg|u masa, bet gan nozīmīga latvju tautas da|a
šaipus dzel^ aizkara, ko pārstāv L4>ndonā un Vašingtonā oficiāli atiiti
sūtņi.
Pēdējā nometne, ko sOtnis apmeklēja, bija Svābu Gminde, un tā-dē|
ari sagaidīšana un šķiršanās te bija Jo sirsnīga.
MŪSU AUGSTĀKIE VADl^rAJI PĒC SANĀKSMES SMAIDA
No labās LNP prezidija un LCF priekšsēdis J. Celms, sOtnis K. S^lņš
im LCK priekšsēdis H. Klarks. (Foto E. Kraucs).
NEPIEĻAUS VĀCIJĀ PALIEKOŠO
DP DISKRIMINĀCIJU
Sūtnis K. Zariņš un ICK pārstāvji
pie ougstā Itomisāra
Pēc 17 latviešu trimdinieku nometņu, kā ari sardžu un darba vienību
ipmddējuma Latvijas ārkārtējais pilnvarotais, sūtnis K. Zariņš atceļā uz
JLondonu, sekojot amerikāņu augstā komisāra Džona Mekloja aicināju­mam,
ceturtdien LCK priekšsēža H Klarka un vicepriekšsēža V. Lam-
Itorga pavadībā atkārtoti ieradās augstā komisāra ^ābā Frankfurtē, kur
>i6f^lz Sīkāk apsprieda mūsu aktuālās problēmas.
"Apipledē, kurā viss augstā k#nd*
flrašt^bsizrādīja patiesi dzi u inte-leāl
p mūsu stāvokļa izpratni, no-
AlldSjfis, ka tiklab pats augstais
komisārs, kā «d viņa darbinieki jau
hļad nopietni apsver problēmas,
ku saistās ar DP likteni pēc IRO
darbības izbeigšanās. Galvenās grū­tības
šajā ziņā gaidāmas tādēļ, ka
«kko Zenēvā pieņemtais IRO ģene-rtlpadomes
lēmums par organizāci-
Jas darbības pagarināšanu attiecas
tikai uz DP tiesisko aizsardzību un
palīdzību emigrācijā, bet vēl nepa­līdz
turpināt nometņu aprūpi pec
nik. gada 1. jūlija. Mūsu pārstāv­jiem
Frankfurtē deklarēja, ka aug­stais
komisārs katrā ziņā rūpīgi rau- ^
dzīsies, lai nepielaistu ne no vienas
puses Vācijā palikušo DP diskrlmi-oiciju.
Apspriedes gaitā LCK priekšsēdis
E Klarks iesniedza augstajam koml-l
§rara memorandu, kurā norādīts, ka
Orkanam ITdzTgas
vētras Atlantijas
' okeāna
Bamburga (D). — Jau vairākas
dienas Atlantijas okeānā un Ziemeļ-
M plosās orkanam līdzīgas vētras.
Lamanša kanāli vēja ātrums sasnie­dza
120 km stundā. Kopš oti'dienas
pndrlz pilnīgi pārtraukta kui!^ sa­tiksme.
Anglijas piekrastē avarējuši
vairāki tvaikoņi. Iedzīvotāji Skotijā
lielfis vētras dēļ vairākās vietiis bija
spiesti atstāt savas mājas. Lielajai
vStrai gandrīz visur sekoja ārkārtīgi
«pecigas lietus gāzes, kas Londonas
apkārtnē uz laiku paralizēja visu
satiksmi. Beļģijas piekrastē daudzas
Baajas pārpludinātas. Francijā līdz
&n atzīmēti 8 nāves g;adliumi. Bu-lojjtas
apkārtnē lielo lietus gāžu dēļ
appludināts vairāk kv. km liels ap­gabals.
IRO transportus
nepārtrauks
Pēdējā laikā no dažādiem avotiem
Nometnēs vairojas baumas, ka sma-f>
rudens vētru dēl IRO pārtrauk­sit
kuģu transportu uz ASV līdz
J^ošā gada janvārim. Pārbaudot
518 baumas IRO galvenā mītnē,
ffiums telefoniski paskaidroļa: „Tik
kamēr IRO būs ku(n, ogles un
^P» kas izvietojami, nekāda trans­portu
pārtraukšana nenotiks. Soru-
J^n vētras nav stiprākas kā pagāju-
^gadu. Visu pagājušo ziemu mūsu
^sporti turpinajās,«uj) tie turpinā-
^^gad. neatkarīgi no laika
•BStik^enL"
latviešu bij. karavīriem daudzos ga*^'^
dijumos liegta emilgrācijas,iespēja un
atņemts DP statūts, Ivļdzot steidza­mi
panākt SI jautājuma labvēlīgu iz­kārtojumu.
Pārrunāja ari Latvijas
pavalstniecības jautājumu vēlāk Vā­cijā
palikušajiem latviešiem. Aug­stais
komisārs uzaicināja Latviešu
centrālo komiteju turpmāk cieši sa­darboties
ar viņa štāba attiecīgajiem
departamentiem.'
Apspriedē mūsu pārstāvjus vēl in­formēja,
ka ir uzsākts kārtot jautā­jumu
par Vācijā paliekošo invalidu,
darba nespējīgo un veco ļaužu likte­ņa
nodrošināšanu. Sājā sakarā Mek-lojs
norādīja, ka pašreiz sarežģītākā
problēma ir ar tiem DP, kas paši gan
spēj strādāt un savas ģimenes aprū­pēt,
bet kas nevarēs,Izceļot kādu citu
Iemeslu dēļ. Sagādāt tiem Vācijā
dzīvokļus būtu samērā vienkārši, tur­pretim
ļoti grūti būtu atrast piemē­rotas
darba Iespējas. Augstais komi­sārs
un viņa līdzstrādnieki uzsvēra,
ka, risinot visas pārrunātās problē­mas,
tie vēlas ievērot visdziļāko hu­manitāti
un patiesās bēgļu intereses.
Apspriedē, kas ilga vairāk nekā
stundu, sūtnis un LCK pārstāvji par
visiem jautājumiem runāja ari igau­ņu
bēgļu vārdā, pamatojoties uz igau­ņu
centrālās komitejas lūgumu un
pilnvarojumu.
Piektdien sūtnim un LCK locek­ļiem
bija paredzēta apspriede inūsu
bij. karavīru jautājumā ar Savien.
valstu DP komisijas Eiropas liem
koordinatoru A. Skvadrili,, kā arī ?:a-runas
ar Rietumvācijas valdības lo­cekļiem.
Divas dienas sūtnis sabija Augs-burgas
latviešu saimē. Atvadoties
no HaunStelenes nometnes latvie­šiem,
pirmo reizi visā brauciena lai­kā
runu teica arī sūtņa kundze, uz­sverot,
ka viņa dzimusi gan Francijā,
bet savas domas un darbu visu mū­žu
veltījusi Latvijai, kas viņai kļu­vusi
par otru tēvzemi.
Haunštetenē LCK mītnē pie sūtņa
ieradās igauņu ministrs Holbergs
līdz ar igauņu centrālās komitejas
locekļiem Kerstenu un Treialu, kas
pārrunāja ar sūtni dažādus mūsu
tautām kopīgos jautājumus. Igaiu^u
pārstāvji lūdza sūtni tālākajos ap­meklējumos
amerikāņu un vācu ie­stādēs
runāt ari igauņu trimdinieku
vārdā. '
Ne mazāk gaidīts viesis kā Haņn-
Stetenē sūtnis K. Zariņš bija ari otrā
Augsburgas latviešu nometnē —
Hochfeldā. Ari šeit viņu saņēma zie­diem,
karogiem un suminājuma sau­cieniem.
Nometnes vecākais un lat­viešu
komitejas priekšsēdis prof. J.
BurtniekSt^psvelkdams sūtni, atel?
i & ē j ž r i p t ^ r t m i b r ^ ^
cik lielii tifi^vli?u Iedzīvotāj gribat*^
Runātājs pasniedza piemiņas vel­tes
— sūtnim latviešu dzejoļus ang­ļu
valodā un sūtņa kundzei — tau­tisku
saktu. Viesi apsveica vēl igau­ņu
pārstāvis Pedaks, uzsvērdams, ka
sūtņa apmeklējums nozīmē svētku
dienu ari igauņu trimdiniekiem. Vēl
latviešu valodā runāja lietuviešu de­legāts
Lenkevičlus. Sekoja sūtņa K.
Zarii?a un LCK priekšsēža H. Klar­ka
runas.
Otrdienas vakarā sūtnis kopā ar
mūsu c^trālo iestāžu vadītājiem
darbiniekiem un Augsburgas abu
latviešu nometņu komiteju pārstāv­jiem
ieradās kopīgā azaidā, kurā ne­notika
oficiālas runas, bet vairāku
stundu ilgās personīgās pārrunās
sūtnis tiešā un nepiespiestā kontaktā
varēja noskaidrot dažādas latviešu
trimdinieku problēmas.
Braucot trešdienas rītā no Augs­burgas
uz Ulmu, sūtnis ar kundzi un
pavadoņiem pa ceļam iegriezās no­maļajā
Kleinkecas nometnē, kur vie­sus
sagaidīja komandants J. Ozoliņš.
Nometnes zālē notika īss svētbrīdis
māc. Putniņa vadībā, kam sekoja
komandanta apsveikuma uzruna:
„Ministra kungs. Jūs savā brajcienā
esat no tautiešiem dzierdējušl jau ļoti
daudz sirsnīgu apsveikuma vārdu.
Ko gan mēs, kleinkecieši, varētu pa­teikt
Jums vēl jaunu? Gribu vienīgi
uzsvērt, ka tāpat kā citu nometņu
tautieši ari mēs glabājam karstas
sirdis Latvijai!" Sūtni sveica vēl
nedapdzo nometnē dzīvojošo ungāru
pārstāvis.
Atbildes runā sūtnis jo sevišķi pa­svītroja
neatliekamo emigrācijas ne-piecl^
amlbu: „Dāvāts maizes rie­ciens
latvietim nekad nav bijis
gards, tādēļ iespējami drīz mums vi­siem
vajadzētu doties prom no Vā­cijas,
lai sāktu ražīgu darbu normā­los
apstākoļs.*'
Tā kā Kleinkeca sūtņa apmeklēju­mu
programmā bija pēdējā Bavāri­jas
nometne, tad šeit no augstā vie­sa
atvadījās LCK pārstāvis Bavārijā
A. Steinhards, kas bija viņu pavadī­jis
visā braucienā pa šo apgabalu,
un nodeva sūtņa tālāko pavadību
LCK pārstāvim Vlrtembergā —
pulkv. V. Skaistlaukam. Šķiroties
A. Steinhards novēlēja sūtnim daudz
panākumu darbā un ari personīgajā
dzīvē, pēc kam sūtnis piebilda: ,JPal-dies
par sirsnīgiem novēlējumiem,
bet attiecībā uz manu personīgo dzī­vi
es gribētu jteikt līdzīgus vārdus,
kādi ir Raiņa dzejoli: Man sen vairs
savas dzīves nav r- tik visas tautas.
Ari man īsteni nav vairs savas per-sonteās
diitves.**
KāktiiSald iCltņa oeļa nīSrķii btjā
Ulma, uz kurieni pārcelta agrākfi
plašā Valkas latviešu nometne, ko
gan ari tagad tautieši turpina saukt
vecajā vārdā. Lai viesi vi^^fik va­rētu
nometni atrast, uz pilsētas ro­bežām
tos sagaidīja speciāli pretim
izsūtīta automašīna, kas izvadīja tos
pa līkumainajām sabumbotās Ulmas
ielām līdz nometnei, no kuras Jau pa
lielu gabalu pretim māja daudzi ka­rogi.
Pie nometnes sūtni ar ziediem
apsveica latviešu komitejas priekš­sēdis
K NIkurs un administrators
K. Krastiņš. Bija ieradies ari IRO
pārstāvis Henrijs, kas ptfvadija sūtni
visu Ulmas apmeklējuma laiku. Sūt­nis
devās vispirms īsā apskates gā­jienā,
vērojot, ka nepilnā mēneša
laikā kopš ierašanās tautiešu rokas
paguvušas agrāk nolaisto nometni
jau ievērojami uzpost un izdaiļot
(Turpinājums 4. Ipp.).
Trumans grib likvidēt ASV
ogļu un tērauda strellcus
Vašingtona (A). — Prezidents Tru­mans
Izteicies, ka viņš nolēmis ar
varu likvidēt ieilgušos ogļu un tē­rauda
rūpiiieclbas streikus, izman­tojot
tā saucamo Hartleja-Tafta ak­tu,
likumu, kas paredz valdības ie­jaukšanos
streikos, ja tie apdraud
valsts saimniecību un rada kata­strofas.
Ogļu krājumi ASV jau tiktāl sa­mazinājušies,
ka visas lielākās pil­sētas
divi nedēļu laikā n^a^iks bez
gāzes un automobiļu fabrikas tērau­da
trūkuma dēļ strādā vairs tikai 3
dienas nedēļā. Fords savas fabrikas
pilnīgi slēdzis. Streiku dēļ bezdarb­nieku
skaits ASV pieaudzis par 2
miljoniem.
J . Feldma;ia
Iesniegums Vašing­tona
par latvielu
karavīriem
Latvijas pārstāvis Savieno­tajās
valstīs, sūUiis J. Feld-manls,
19. oktobri ieradās vi­zītē
pie ASV ārlietu ministra
biedrei, kur plaši pārrunāja
latvieilu bij, karavīru skrlnin-gu
jautājumu. Sūtnis iesniedza
āriietu ministra biedram ari
sīki izstrādātu memorandu,
kurā norādīts uz daudziem
konkrētiem gadījumiem, kad
bij. karavīriem nepamatoti
liegta izceļošanas iespēja uz
ASV. un lūgts šo politiku re­vidēt.
J. Fefttaanis ārlietu mi­nistrijā
saņēmis noteiktu solī­jumu,
ka jautājumu izkārtos
mums labvēlīgā garā.
11 Viduseiropos politiskie
centri protesti
11 Viduseiropas politisko centru
vadītāji Šajās dienās iesnieguši me­morandu
Apvienoto Nāciju ģenerāl­sekretāram
Trigvem LI ar lūgumu
uzņemt Apvienoto Nāciju pilnsapul­ces
darba kfirilbā Ņujorkā oilvUcu
tiesību pfirkāi^anas gadījumus ml«
nētajās 11 valstis un censties panākt
nolaupītās brīvības un neatiiarlbaā
atjaunošanu šim 11 nācijām.
biiciātlva memoranda sastādīšanā
un sazināšanās ar atsevišķiem polt«
tiskiem centriem šoreiz bija uztt*
cēta Baltijas sūtņiem Londonā. tSe«
morandu parakstījuši: Baltkrieviju
demokrātiskās republikas pietoiēri
NOcola Abzameika vh ārUito
nisthi Lavons RidtoisUi,
nacionālās komitejai pār8tāvli'«»Ai
Macankivs, čechu nacionālās koml*
tejas vārdā ģen. L Prchņla, igauņu
nacionālās padomes priekSsēdii K
Rejs un ģenerālsekretārs K. Māndi»
latviešu nacionālās padomes prezl*
dija priekšsēdis J. Celms, lietuviešu
nacionālās padomes pārstāvis M. So«
kotovskis, ung^ nacionālās pado^
mes ārlietu kCmīisijas priekšsēdis ^
V. Besenijs, poļu nacionālās pado­mes
vicepriekšsēdls J. LukasēvlCs»
slovāku nacionālās padomes prezt»
dents Karols Sidors un ģenerālsek«»
retārs P. Pridavoks, ukraiņu aado-nfilās
padomes priekšsēdis L Maze-pa
un vicepriekšsēdls Stepans Nlt«»
vickis un Jugoslavljas nacionālās kc-mitējas
prezidents Slobodans Jova-novičs.
Memorands vispirms pievērš uz­manību
Apvienoto Nāciju pilnsapul­cē
pieņemtās cilvēku tiesība dekla­rācijas
principiem, kas Viduseiropas
valstis rupjā kārtU pārkāpti. Tajā
tālāk teikts: ,.Kaut gan 10 gadi pa­gājuši,
kopš sācies karš pret tota­litāro
tirannlju, lai sargātu taisnību
un likumus, šīs 11 valstis pakļautas
nežēlīgai autoritārai vardarbībai, kas
uzspiesta ar militāru varu un poli­tiskām
viltībām un ko uztur ar ter-roru
un slepeno policiju. Padomju
savienības valdība un vairākas ci­tas
komunistiskas valdības, kā Ap­vienoto
Nāciju locekļi, pievienoju­šās
cilvēku tiesību deklarācijai un
piedalās starptautisko cilvēku tiesī­bu
konvencijas izstrādāšanā. Un to­mēr,
visrupjākā pretstatā šādai sa­vai
nostājai, šīs komunistiskās valdī­bas
praktiskajā dzīvē un politikā
nepārtraukti pārkāpj šīs tilvēku tie­sības."
Memoranda beigu daļā seko
gara minēto noziegumu uzskaite.
Beidzot jauna valdība Francijā
BIDO MINISTRU PREZIDENTS
PEDFJA NOMETNE SVĀBU GMINDE
Sūtnis dzTvā sr.unā ar amer. armijrs un civilās pāi Mcs pārstāvjiem
No labās- vil jās amer. civilās pārvaldes pr-ks dlr. T. Smtts, Geplngenas
wĶ Sttb.' posi. pr-ls kapt Klerks im leitn, Svani, (^F oto Balod^i s^).
Parize (B). Četru nedēļu ilgā
valdības krīze Francijā beigusies.
Piektdienas nakti MRP partijas II-ders
un bij. Francijas ārlietu mi­nistrs
2oržs Bido pēc 367:183 balsu
vairākuma Iegūšanas nacionālsapul-cē
sastādīja jauno valdību un agrā
rīta stundā ieradās ar jauno kabi­netu
pie Francijas valsts prezidenta
Oriola. Valdības sastādīšana aizka­vējās
par dažām stundām, jo neva­rēja
sameklēt jauno darba ministru
Sc^lu, kas nacionālpadomē nebija
ieradies un par savu jaimo uzdevu­mu
nekā nezināja. Pl. 3 no rīta viņu
izcēla no gultas.
Bido sastādījis kabinetu, kas lī­dzīgs
abiem ieļifiekSēJiem. Ministru
listē nav pārsteigumu. Par vice
ministru prezidentu nāk Anri Kejs.
Zils Moks atkal ir iekšlietu ministrs,
tieslietas uzticētas Renē Mejeram,
ārlietu ministrs paliek līdzšinējais
Roberts Sumans un tāpat finafisu
ministra portfeli patur Moriss Pēčs,
Pirmajos komentāros ārzemēs ap­sveic
jauno Francijas kabinetu, jo
tiešām bija pienācis pēdējais bridis
to radīt. Sestdien Parīzē sākās E i ­ropas
saimniecisl<ā8 atjaunošanas pa­domes
sēde, kurā Francija r.obOtu
varējusi piedalīties, jo nebija finan­su
ministra, kas to varētu reprezen­tēt
Times sagaida Franc:^:js poli­tikas
aktivizēšanu, it īpaši Vācijas
Jautājumā, j
A
1
I
i*
V
I
»
I
«
I
K
II
I
i
l
I
I
f
I
I