Bavarijas Latviesu vestnesis, April 3, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
ŖcdakcUaEditoHa! Offico: Hotel Convikt Dilllingeo/Dboau. Bayeni (13b) IzDāk divi reizei nedili Publlshed tw1ee a weelL
Nr.26(2S) Attthorlsed by MUItanr Oovertimeot aod UN RRA Dilliagdai, trdUiea« g. 1 aprīli
'Aleksandrs Balodto
Emigrācijas jautājumi
Pārrunai
Vai būs jāemigrē? — lis jautājuma
uzmācas ar katru dienu neatlaidīgāk.
Un patiešām ir pienācis laiks būt
skaidrībā par to, ko iesākt un ko da­rīt
tuvākajā nākotnē. Noteiktu atbil­di
uz ^0 jautājumu nav vēl devusi
neviena mūsu autoritāte^ b!et konsu­lāti
emigrantu lietu kārtošanai jaiļ
darbojas vairākās vietās. Ko tas no-slmē?
I
Tas nozīmēt ka valstis, kur iādu
•ai tādu iemeslu dēi par maz icdzl-
•otāju. meklē cilvēkus, kurus varētu
pataisīt par saviem pavalstniekiem.
B6t vai ir iespējams uz mūžīgiem lai­kiem
pārvērst par svešas valsts pa­valstniekiem
un ļekausēt jaunā vidē
tādus cilvēkus vai cilvēku kopas, kas,
īsu laiku piespiesti atstāt savu dzim­teni,
lai iegūtu pajumti un piemeša-nos,
emigrantu stāvokli gan piei^em,
bet ar visu sirdi un dvēseli ir saistīti
pie savas dzimtās zemes, p ī t to un
tiecas uz to, lai tad, kad ļtā kļūs brīva,
atkal atgrieztos pie savas mātes tau­tas?
Ja pasaules attīstība šobrīd atrastos
vēl tādā pašā stāvoklī kā pirms 40 vai
50 gadiem, tad uz šo jautāj^mu būtu
tikai viena atbilde: kas aizgājis no
savas dzimtās zemes tālāk par sava
kontinenta robežām un iekļāvies kā­dā
svešā valstī par tās pavalstnieku,
tam atgriešanās atpakaļ zudusi. Tas
zudis savai tautai un zemei, tam zu­dusi
arī dzimtā zeme un tauta. Bet
šobrīd, 1946. gadā stāvoklis ir pavi­sam
citāds un tāpēc an atbilde ir
pavisam citāda. >
Vispirms stāvoklis ir citāds attālu­mu
nozīmē. Ari tagad telpu gan vēl
mērojam ar garuma [ un tilpuma mē­riem,
bet attālumus^ noteieam arvien
vairāk ar laiku, kādā varam tos pār­varēt.
Un šobrīd uz zemes nav vairs
tāda attāluma, ko visnelizdevīgākos
satiksmes apstākļos nevarētu veikt,
teiksim, 6 mēnešos. Neaizmirsīsim, ka
satiksmei tagad kalpo lidmašīnas,
ātri tvaikoni, dzelzceļi un automobili
Vēl pirms gadiem 50 cilvēkus par
svešas zemes iemītniekiem uz visu
mūžu padarīja taisni attālumi un ne­spēja
tos uzveikt. Tagad viss tas at­krīt
un tālums nav vairs piespiedu
emigrācijas līdzeklis. Līdz ar to jau­tājums,
kādā zemē nogaidīt pasaules
nomierināšanos un vētru pārskrieša-nu,
zaiide savu grūti izšķiramo rak­sturu
un uz to var atbildēt: vienalga
kur, kad tik nodr()šināta iztika.
Otrkārt — līdz šim cilvēku sadzī­ves
un sadarbības pamatos bija mate­riālas
vērtības. Tagad turpretim ma­teriālās
vērtības pieminētajā nozīmē
arvienu vairāk zaudē nozīmi un to
vietā stājas personības vērtības. Ar
to grozījušies ir arī dažādo valsts or­ganizāciju
formu attiecību pamati. Ja
lldz šim cilvēku draudzību, sadarbī­bu,
antagonismu vai ihaidu izraisīja
vai nu zemes materiālo bagātību drau­dzīga
iegūšana ua sadalīšana vai arī
to Aemšana ar varu, laupīšanu, tad
tagad 80 attiecību pamatā arvien
^aidrāk izvirzās domāšanas veids. Ja
senāk grupējumu vieno^nās un orga-mzāciju
nolūkos bija ražot [ materiā­las
vērtības, tad tagad to mērķis ir
ar! iekļauties kopībā ar vienādi do^
mājošiem. Ja arī šī patiesība vēl nav
diezgan skaidri pamanīta, tad pastā­vēt
tā tomēr vēl pastāv. Arī tikko
pabeigtajā karā fašisms un nacionāU
sociālisms, rietumdemokratisms un
austrumderņokratisms necīnījās vis
materiālu vērtību iegūšanas' nolūkos,
bet gan ar mērķi apkāfot un iznīcināt
pretinieka nepieņemamo pasaules uz­skatu
un domāšanas veidu. Viena nor
grupējuma," piemēram, rietumdemo-kr^
tisma domāšanas cīlvēkiem nebija
pieņemams nacionālsociālistiska > un
fašistiskais cilvēku tips. Huiiiān ...tes
skatījumā šis tips ar savu domāšanas
veidu izrādījās par noziedznieku. Do­māšanas
veidi 20. gadsimteņa kultū-tāli
attīstītā cilvēces daļā tad arī ie­līmē
4 lielus grupējumus, pie kam
l i t r am tiem ir vēl savi apakšgrupē-
(Beigas 3. lappusē)
Iespējas praktiskām apmācībām visur, bet nav to» kas mācītos.
Atkārtotie norādījumi latviešu emi­grācijas
presē un sanāksmēs par arod­nieciskās
izglītības nepieciešamību
vēlamo atrisinājumu gūs tikai tad. Ja
visi nekavējoties un enerģiski l^ersi-mies
pie darba. Piemēri rāda, ka
tieši tajās nometnēs, kur vadība nav
visu gaidījusi jio augšas, bet sākusi
darbu ar mazumu, jau tagad paveikts
tiešām daudz. Statistika tomēr lie­cina,
ka arodu mācībās ir iesaistīju­sies
tikai maza dala no mūsu kopuma.
Pat tur, kur noorganizēti kursi, sagā­dāti
darba rīki, pieaicināti spējīgi ap­mācītāji,
kursantu skaits, salīdzinot
ar nometnes iedzīvotāju kopskaitu, Jo
bieži ir gauži mazs. Vēl joprojām mēs
spriedelējam par visu ko, kupli ap^
meklējam ari koncertus un teātfa is-rādes,
bet izvairāmies domāt par no-plelūdzamo
īstenību.
Kad runājam par amatu mācīšanos,
tad bieži jādzird: ko nu manos gados,
vai nu tik ļauni būs, gan Jau kā nebūt
iekārtosimies... Otra nelāga zime ir
neatlaidības trūkums. Kā izskaužamu
parādību to īpaši pasvītro LCK iecel­tais
latviešu vidusskolu inspektors
Bavārijā, Latvijas arodskolu bij. di­rektors
J. Z ub ā ns. Redakcijas uz­devumā
apciemoju vinu A m b e r g ā ,
kur pulcējušies pāri par 2000 latvieSu.
„Nupat beidzu sastādīt pārskatu
jiem. Pat vismazākās nometnēs, ja
vien tur ir kāds skolotājs, tas pratis
ap sevi pulcināt bērnus un jauniešus,
un kaut ari privātstundu veidā visur
notiek ari mācības. Neapskaužamos
apstākļos, bieži bes grāmatām un
mācības līdzekļiem, skolotāji pašaiz­liedzīgi
gādā par jaunās paudzes izglī­tību.
— Ne tuvu tik labi nav atrisi­nāti
visi pārējie jautājumi, kas sai­stās
ar pēdējā laikā bieži daudzināto
arodu izglītību, dai zihā gribu aici­nāt
tautiešus uz lielāku aktīvi tā ti un
neatlaidību. Ir parasta parādība, ka
kursos, seviSķi angļu valodas kursos,
sākumā pieteicas daudz, bet kad
darbs prasa zināmu piespiešanos, kur­santu
skaits ar katru dienu sarūkl
Protams, gados vecākiem nav viegli
mācīties svešvalodas, ierēdnim, kas
visu mūžu šķirstījis aktis, sākumā
liekas grūti un neērti Aemt rokā āmu­ru
vai ēveli, bet neaizmirsīsim, ka arī
tad, ja piepildīsies mūsu karstālcā vē­lēšanās,
izpostītās Latvijas jaunuz-būve
vispirms prasīs praktisku darbu."
J. Zubāna pārskats par tautas augst­skolas
darbību Ambergā no jauna pie­rāda,
ka daudzi tautieši ir vēl it ķā
miegā. No pāri par 2000 cilvēkiem
angļu valodu mācās ap 200. Tikpat
daudz vēlas izmācīties par šoferiem.
Būvamatniecības kursos piedalās 45,
par Lejasbavārijas un Augšpfalcas grāmatvedības 54, stenografijas 30.
skolu lietām,'* stāsta J. Zubāns. ,,Ar
prieku varu konstatēt, ka mūsu mēr­ķis,
lai neviens jaunietis skolu gados
nepaliktu bez izglītības, tiešām sek­mīgi
atrisināts. Tādēļ vispirms jāpa­teicas
skolotājiem, kas visur sevi pie­rādījuši
par centīgiem darba darītā-
Pašreiz organizē kursus elektrotechni-kā
un dļsžās lauksaimniecības nozarēs,
kur pieteikušies ap 200 tautiešu. Bet
ko dara pārējie?
Ambergā organizē ari praktiskās
amatniecības šaurus kursus — šuvē­jām
un frizieriem. Ar UNRRA's at­balstu
sagādātas telpas un materiāli
mākslas amatniecības darbnīcām koka
un izstrādājumu nozarē. Sākumā
audīs prievītes, viSlāk pagatavos ari
aužamos stāvus. Ies]ļ>ējas ir. Pieteiku­šies
30!
Tālāka sarunā par to, kā panākt
lielāku interesi praktiskām lietām, J.
Zubāns ierosina LCK izglītības un
kultūras nozares pārziņā dibipāt lek­toru
kopu. „Lejasbavārijas un Augš­pfalcas
novada Latviešu komitejas ap^
taujā rāda,*' vi^š saka, „ka ir vēl no­metnes,
kur nav bijis neviens ierosi­nātājs
priekšlasījums. Lektori, kas
varētu un gribētu izbraukt mūsu no­vadā,
ir tikai Ambergā. Priekšlasīju­miem
ir liela ietekme, bet tikai tad,
ja tie lietpratīgi sastādīti. Priekšlasī­jumi
bieži notiek bez izvēles, vienīgi
tādēļ, ka nometnē ir ļaudis, kas grib
parunāt. Tā nu panākam pretējo. In­terese
zūd, klausītāju skaits kļūst aiz­vien
mazāks. Ja mums tagad jau ir
labas ceļotājas dziedātāju/mūziķu,
baletdejotāju un aktief-u kopas, tad
vēl vairāk vajaga ijpējīgu lektoru, kas
apciemotu visas nometnes. Nedomā­ju
mazināt mūsu mākslinieku nopel­nus,
kas tiešām darijuši daudz latvie^
šu kultūras propagandā, reizē sni^
dzot mūsu pašu sirdīm veldzi, bet
— vai neaizraujamies vienā plāksnē?
Kā būtu, ja līdztekus koncertiem un
teātru izrādēm notiktu ari priekšla­sījumi
par praktiskiem jautājumiem?
Tādēļ ir jārada spējīgu lektoru kopa,
jāapspriež vēlamie temati, Jāizkārto
priekšlasījumu cikli un jādomā, ka
tautiešu atsaucība nebūs mazāka kā
kupli apmeklētajos koncertos."
Harijs Mindenbergs
ns krievu - nacistu
Nirnbergā, 27. martā (AP). — „As-sociated
Press" no neoficiāliem Sa­biedroto
avotiem saAēmis speciālu in­formāciju,
kas satur tā saucamā otra
slepena protokola tekstu, ko parakstī­jušas
Vācija un Padomju Savienība.
Sinī protokolā, cik noprotams, vācieši
sankcionēja Baltijas republiku okupā­ciju
no sarkanās armijas pilnīgi pēc
pēdējās ieskatiem (at its pleasure).
Līdz tam sensāciju bija radījuši ari
Rūdolfa Hesa aizstāvja mējļinājumi
iepīt kafa noziegumu tiesas prāvā vi­sus
apstākļus, kas saistījās ar 1939. g.
23. augusta krievu-vācu neuzbrukša­nas
paktu. No vairāk pusēm tagad Še
norāda, ka ir pamats ticēt, ka paŗ pir­mo
slepeno protokolu bija zinājuši
ari Sabiedrotie, kā to ari bija apgal­vojis
advokāts.
Šinīs aprindās apgalvo, ka „tas nav
nekāds noslēpums," ka amerikāAu ār­lietu
ministrija un angļu ārlietu mini­strija
bija saņēmušas pirmā protokola
pilnu tekstu, kas pa lielākai daļai, tā
apgalvo, sastāvējis no kartēm, kufāa
bijušas nospraustas iespaida sfairas
Polijā un Baltijas valstīs.
No kāda informiēta Sabiedroto avo­ta
uzzināto 1939. g. 28. septembrī da­tēta
otra protokola teksts, kam ir Joa-chima
fon Ribentropa un V . M. Mo-lotova
paraksti. 'Sini tekstā Jo sevišķ
bija paredzēti īpaši soli no Padomju
Savienības puses tās interešu aizsar­gāšanai
Lietuvas territorijā.
The Stars mā Stripes, Marčh,
28, 1946
Vai Uzticības kolleģija
tomir darbojas?
LatvieSu Uzticības koUēgija, kā
mūs informē, šinīs dienās Latviešu
Centrālās padomes locekļiem izsūti*
Jusipaitdojumu, ka aprīļa vļidū Hide-senā
pie Detmoldas tā sanāk uz sa^
vām pirmām darba sēdēm. —s
Latvijas laba
Latvijas pretestības I kustības vadī­tāja
centra — Latvijas Centrālās pa­domes
pārstāvji V. B a s t J ā n i s un
A. K l l v e , kā mūs tagad informē,
savā Sabiedroto sūtAiem 2. janv.
Bemē, Šveicē iesniegtā memorandā
Latvijas tautas vārdā prasa: 1. At­jaunot
pilnīgu Latvijas valsts suvere­nitāti,
2. Realizēt Atlantijas chartu
Latvijai, nodrošinot Latvijas valstij
vietu citu suverēnu nāciju saimē. Me­morandā
noraidīts jebkāds citāds mū­su
valsts likteņa atrisinājums, ko Lat:
vijas tauta nekad nļeatzīs. Latvijas
Centrālās padomes pārstāvji paskai­dro,
ka vidi pilnvaroti runāt 4 lielāko
latviešu politisko partiju (zemnieku
savienības, sociāldemokrātu, centra
un latgaliešu) un 1931. gada brīvi vē­lētās
Saeimas prezidija vārdā. Pie­minētām
4 partijām bijis absolūtais
vairākums Latvijas Saeimā un tādēļ
tās varot runāt Latvijas tautas vār­dā.
Memorandā sniegts arī pārskats
par Latvijas Centrālās padomes nele­gālo
darbību cīnā pret v^cu okupā­cijas
varu. Pieminētais La^tvijas Cen­trālās
padomes i dokuments iesniegts
Anglijas un ASV sūtAiem un Ķīnas
pārstāvim, kas ceļā uz UNO sa­nāksmi
Londonā atradies Šveicē.
„Latvju ZiAas" Stokholmā
Atoms pizdi-esets**
rūpniecības vajadzībām
Vašingtona, 26. martā (AP). — Se-
PadomMS
Portlendfi, Oregonā, 27. martā (AP).
— ASV iestādes aizturējušas Padomi-jas
flotes virsnieku Itn. Nikolaju Re-dinu,
ko apvaino spiegošanā par labu
„ārvalstij, proti, PSRS" un „citu per­sonu
pavedināšanā, lai iegūtu plānus,
dokumentus un rakstus," kas attiecas
uz Savienoto Valstu kafaflotes kara­kuģiem.
Apcietinātais, ko aizturēja
pie iekāpšanas kādā preču tvaikonī,
jau bija ieguvis dokumentus un plā­nus
par amerikāiiu kafafloteļj iznīci­nātāju
„Yellowstone", kas ieskaitīts to
kafakugu vidū, kuriem jāpiedalās
ASV plašajā atombumbu izmēģināju­mā
Klusajā okeānā. Padomju vēst­niecības
pārstāvji Vašingtonā paziņo­juši,
ka viAi par Redinu „nekad nav
dzirdējuši." Noskaidrojies, ka Redins
Savienotās Valstīs ieradies j«u 1942.
g. un dzīvojis Siatlā, tikai 240 km at­statu
no milzīgās atombumbu fabri­kas
Henfordā. — Savienotās valstis,
Krievija, Lielbritānija un Francija 27.
martā Berlīnē vienprātīgi devušas pie­krišanu
vissvarīgākajam okupācijas
laika dokumentam — Vācijas pēckara
saimniecības sīkajam plānam, kam uz
visiem laikiem jāiznīcina Ādolfa Hit­lera
kara mašīna un jāsatriec Vācijas
karošanas iespējas, tai pat laikā at­ļaujot
uzvarētajam „reicham" dzīves
standartu, kas nav augstāks par pā­rējo
Eiropu ārpus Anglijas un Krievi­jas.
Šī Sabiedroto Kontroles p^adomes
rīcība pavērusi ceļu ilgi aizkavētās re-parāciju
programmas pabeigšanai, ar
ko Vācija tikpat kā pilnīgi zaudē sa­vu
smago rūpniecību. Pēc jaunā plā­na,
Vācijas dzīves standarts turpmāk
būs tikai divi trešdaļu apmērā no
1930.—1938. caurmēra. Caurmēra vā­cietis
patērēs dienā pāri par 2000 ka­loriju,
bet vi/ia pārtikā būs vairāk
graudvielu un kartupeļu kā agrāk, jo
nākotnē Vācijai trūks gaļas un tauk­vielu,
kuras Vācija nespēj ražot pie­tiekamos
apmēros un nespēj samaksāt
arī ar savu eksportu. Viss plāns bāzē­jas
uz apsvērumiem, ka 1949. gadā
Vācijā būs 66.500.000 iedzīvotāju, ka
visa Vācija būs viena saimnieciska
vienība, t i. ka okupācijas, joslu ro^
bežas saimnieciskā ziftā būs likvidē­tas,
ka Vācija varēs savus ražojumus
izvest uz ārzemēm uņ ka tanī būs
saprātīga financiāla stabilitāte. —
Polu kalavīriem, kas vācu armijā
pojuši brīvprātīgi vai arī citādi, pēc
atgriešanās P o l i j ā būs jāstājas mi­litāro
tiesu priekšā. — Kalē ostā ie­radušies
199 polu karavīri, kas kal­pojuši
angļu armijā un kas ir pirmā
^rupa no 4000 karavīriem, kuri tagad
strādās Francijas raktuvēs. — Ar "^5
Dalsīm.pret 0 UNRRA's padomes sa­nāksmē
Atlantik-Sitijā nolemts aiz-iegt
okupācijas armijām pārtikt no
to zemju ražojumiem, kuras tās ie-kafoju.^
as. ' PadomIjas deļegācija gri­bēja
panākt šī jautājuma pārrunu at­likšanu,
bet balsošanā līdz ar dažām
dtām nācijām atturējās arī Krievi-
, a un Francija. — Amerikāņu izlūko­šanas
dienesta un militārās policijas
darbiniekiem, kas ar asinssuĀiem se­koja
amerikāņu kflfavīraLiļlija slep­kavas
asiņainām pēdām, bija jāap­stājas
pie: krievu okupācijas Joslas
robežas netālu no Ešveges, amerikā­ņu
joslas ziemeļdaļā. Amerikāņu
karavīrs noslepkavots 8. martā. Kādu
citu amerikāi^u karavīru -—nēģeri 22-
martā Gīsenā nogalinājuši bruņoti
polu sargi. Tai pat naktī kāds baltais
karavīrs nošāvis vienu citu kafavīru
-— nēģeri. — Padomju Savienība un
Irāna panākušas vienošanos par krie­vu
kafaspēka izvākšanu no Irānas, un
šis jautājūms tāpēc ir nokārtots, —
26. martā Maskavas radiofona raidī­jumā
norādīja generālisjrns Josifs Sta­ļins,
atbildēdams uz „LTnited Press"
prezidenta Bell ja telegrammu. Belijs
bija jautājis Staļinam, ko tas domā­jot
par angļu bij..ministru prezidenta
Vinstona Cerčila priekš dažām die-nām
„UP" doto interviju, un bija ie­rosinājis,
ka padomju līderim varbūt
esot „ v ē l ē šanās . atbi 1 dēt uz Cerčija
argumentu, ka Vienotām Nācijām
>ūtu aši Jārīkojas Irānas jautājumā."
Staļins atbildēja: .,Es - pa teicos jums
par jūsu laipno ierosinājumu. Es ne­varu
uzskatīt Cerčila argumentus par
pārliecinošiem. FCas attiecas uz pa­domju
karaspēka izvākŠanu no Irā­nas,
tad ir labi zināms, ka tas pozitīvi
i?škirts ar Padomju valdības un Irā­nas
valdības panāk to vienošanos."
^^^^ Stars and Stripes
nātoriem vakar paļzinots, ka atrasta
metode plutona „denaturēšanai", ar
ko tā ražojanio atomisko enerģiju var
izlietot rūpniecības vajadzībām, bet
tai pat laikā tā kļūst nederīga bumbu
ražošanai. Ārlietu viceministra Dīna
Ečesona (Acheson) ziņojums senāta
atomenerģijas komiteSjas slēgtajā sēdē
esot panācis bumbas eksplozijas efek­tu.
Komitejas locekli nepacietīgi tau­jājuši
pēc plutona „denaturēšanas**
metodes izskaidrojuma, bet Ečesons
to nav varējis pateikt, jo vi6u pēkšAi
aizsauca uz Balto namu. Senatori vē­lāk
teica, ka šl metode esot plutona
„saindēSana" līdzīgii tam, kā to dara
pie alkohola denaturēšanās. Pēc tam
vairs nav iespējamas spridzināšanas
īpašības, kas hepieciešamas atombum­bas
ražošanai. Tāds pat „8aindēšanas"
process piemērojams ari elementam
U-235, no kufa pagatavoja pirmās
atoīnbumbas. To vēlāk atvietoja ar
plutonu. Jaunais process* ja tas iz­rādītos
par praktisku, pēc senatoru
domām, vienkāršos atomenerģijas in­formācijas
kopizmantošanas jautāju­mu
ar citām valstīm. v
The Stars knd Stripes
Bemess un Gromiļcg^ n^^
saprasties
Ņujorkā, 27. martā (AP). - Ameri.
kas valdības j)ārstāvjiem šodien lie­las
bažas sagādā galīgas nesaprašanās
varbūtība starp Savienotām Valstīm
un Krieviju jautājumā par Irānas sū^
dzību uzklausīšanu UNO — Vienoto
Nāciju Drošības padomē. Visiem pie-i^
emamas kompromisa formulas atra­šanai
radītā apakškomi te ja, kur ā ieiet
Savienoto Valstu, Krievijas un Fran­cijas
pārstāvji, pēc pirmās sēdes zi­ņoja,
ka ,,nekāda vienošanās nav pa­nākta".
ASV ārlietu ministrs Berness
pieprasīja, lai Irānu uzklausa nekavē­joties.
Gromiko, *kas pieprasīja šī
jautājumā atlikšanu, lika saprast, ka
viAš atstās Drošības padomi, ja Irā­nas
delegātu aicinās izteikties J
Tb" Stars and