1949-07-23-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
•s pāļiem ļ liecības, Mārtiņi . JV k pārliecinājās tf'i?» parta, aprīli un t"- labais vēl a £ r t ? ' ' i^S t varas ricib? ?"% M f i c ē t ari 8X.'^5 kus, kas piedS, ''«Vl) nogalināšanā- ī ^ ' * « ' 8^ ķ P i m b e r g ^ ' - A ^ ^ ' « ^ Borisu KutsovilS „un Osipu Lisakn V. « NKVD M i S - f t^ •^l ņoslcaidroja, kn ,1 noSauti ar v ā c ^««3 gādātas Pad. l^J^h • dferieni atbildlT^^^' I.buti) gribējuši amint^ l i n u krieviem ti?J5 ^tojušl krievu pStot?' > Mārtiņi blia ipJnr. .bi ņonjuomgauU nātijeas lied iuv i [biedri. siepkSs'^a; ?t dažas dienas Vēlāk R 10 Krakovas cietuma/K no visrūpīgāk apsrSsJ Buma vietām Polijā." ķsturīgi, ka komunisti^, konstatējis to pašu. ko |dpas ieceltā'izmeK W tagad raksta New S LTribune. „Vēl vairāk, 1 izdevies pat konsta^i darbinieku vārdus. Z Iedalījušies šinī akcija, inas turpināšanu tagad va-uzticēt Starptautiskajam ļm krustam, kā to jau prs. tīdonas poļi 1943. g.. un gala m lietā būtu sakāms Apvl^ I nācijām. Tas būtu vien^ [$ ceļš šī lielā nozieguma iroSanai." LATVIA taivian Nempaper puDiiBlied under EUCOM Clvll ļ^jOaits Divlstoo Authorlsatloii I^umba UNDP 108. Publisher ļaā Editor; Valdenifir» Lam** ^jgŗ^ DP Camp Bilangen,, ō]ļet9ltūrmmUas,'9ft, i* IPrlnteri: piBner & Uogēbeuer. L[idwlgs* Kdrnerstr. 16. Puiblisbed! twic«weelcly. Clrculation: 14.000 IJ^TVIAN NEW5PAPER: Nr. 76 (300) Sesimen. mo. g. 23. Jomi IznAk tre&dlenfis un sestdienās. Izdevējs: LatvleSu Centrfilā Ko. mlteJa. Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv. red. vietnieki; M, CuUtlB un A« Klivsons. Re* dakteri: A. BoUteina. Fr. Igals. J. JCkabsotna. r. Knisa. B. Ķīselis, H. Mlndenbern, k Ozols. fi. Balsters, U Svarcs. RedakcUai adrese: £s8Ungen/N^ Uhlandstr. S teL vm. Baznīca stiprina ciņu bolševismii Cechn garīdzniekiem draud ar smagam represijām Berlīne (R). Ka ziisjo korespondenti, abas galvenās kristīgās basnicas VacUa, evanģelljikā un kātoju, atrodas niknā cini ar bol-ievistisko ideoloģiju ari Austnimvācijā. Sajā ziņā Hdz šim visvairāk iseēlies Interāņn bīskaps DibēUuss, apbrīnojami bezbailīgi uzstādamies pret padomju režīmu. Bet ari kato|u baznīca sāk ieņemt cīņas pozicijas. Plašās tautas masas austrumzonā, redzēdamas politiskās partijas verdziski sadarbojamies ar austrumu totalitārismu, arvien vairāk pievēršas baznīcai. Pat ticības lietās pilnīgi vienaldzīgi cilvēki saņem lielu morālisku stiprinājumu no baznīcas ganu rakstiem, kas sevišķi iecienīti jaunatnē. ^ Diktatūras vai nu sabruks, vai atteiksies no nodoma pakļaut sev blīvas tautas Preizidenta Trumena ārpolitiska runa Cikaga Pēc daudzām pazīmēm spriežot, cli)a starp baznīcu un totālo varu Ievērojami paasināsies jau vistu-vfikā laikā arī Austrum vāci jā. Komunistu laikrakstu valoda pret baznīcu k}ū8t jo dienas jo draudīgāka. Tie skaidri pasaka, ka kristīgā baznīca esot komunisma ienaidnieks Nr. 1 un ka komunistu pacietībai pleiiākuSas beigas. Sekas jau ir manāmas. Starp valsti un baznīcas orgāniem agrāk noslēgtos līgumus vairs nepilda vai arī anullē brutālā kārtā. \ Baznīcas īpašum-, tiesības sistemātiski pārkāpj. Bumbu iedragātās blaznīcas celtnes tiek Protestespret garīdz nieku vajāšanām vasstarpāMj k laiku valdība izdevusi E. a katoļu baznīca ar visiem umiem pilnīgi pakļauta vai- Wienu garīdznieku nedrikst laugstlnāt, nedz pārcelt te iepriekšējas atļaujas. Tiej« inistrs .Cepicka nacionās «apulcē, kurā ^piedalījās ari tldības, pārstāvji, apzlmej) laznīcas izturēšanos par co- Pēc viņa runāja ari mini-zi^ ents Zapotockis, delda» ka Prāgas archibiskapi sevi izslēgt no tautas kopi; nodevējs", ja viņš savu it s nemainīs. čechu žurnālists, kas iz-iO Prāgas, zināja stāslit, ^ [kapu Beranu pirms neiķa imeklējis tieslietu ministo , Ministrs darījis Beranu [u, par sekām, kādas varž-viņa opozīcija pret valdi-jhibiskaps pasmaidījis, ple-e skapja un izņēmis no It :o valkājis, būdams koncjn-nometnē Dachavā. «vai iS tūliņ jāuzģērbj?" Ironi^ drosmīgais garīdznieks. Ce-iteicis ne vārda un žigli lipa durvīm. ispradzis gai^-a .igfrlda ITnijas bunkurs 1: uz sestdienu lU dfrreainzčēujā sj osplags^ PSmnam |'Jt >bežas. kuŗā &^<^^^£1' bzita Hitlera »netumv W l 2800 ciemata :etov«W [mtes palikuši mPļ^, Ievainotas aP.l'fClai-lāvēti 20. Pagaius . *S bel .urs palicis n^'^'gi»!! rančl viņā bija ,s noliktavu. Kad no ,^ 3ias sāka plūst dum; ^. dzīvotāji pānik at; ms. SpecialB nj^ gaisā u ^ M f ^ ^ ' e? ļ zemes f "pU'»* [ stundas pec SP metru attāluma ga'« hacējošu dūmu. A TILTU SASA^^^^^ na (F). - Af/Jekšli^^^ Jšreiz apspriež Pf^^g^iiae^ ts,. ka gaisa tuts • .^^^ f a Bepline f f'^neSi^ I pietiekamas 3 ^ lokādes sākum^^^^^^ Iļi berllniešiem 1 p\ l|peaksāk a5i dmriolj,.k tao ft^u^ri^^^^^ ^^1^^^^^ ^ ļ u Ilgajos v^'^ Starptautiskās politisko bēgļu komitejas (INCOPORE) ģenerālsa-pulcē 17. jūlijā Minchenē piedalī- " 18 DP nāciju centrālo komiteju pārstāvji, no LCK—- vicepriekšsē-dis V. Lambergs. INCOPORE priekšsēdis Dr. A. Mors pārskatā par organizācijas darbību norādīja, ka tā vairāk kārtojusi trimdas sadzīves, sociālos un mākslas Jautājumus, atturoties no politiskiem jautājumiem, kas sagādājuši grūtības INCOPORE atzīšanai no iRO un armijas puses. Līdz šim no organizācijā pārstāvētām centrālām komitejām armija un IRO atzinušas tikai baltiešu, ungāru un čechu. Ģenerālsapulce piekrita Dr. A. Mora priešlikumam atturēties no politiskās darbības, atstājot to katras nācijas politiskiem orgāniem. Par valdes priekšsēdi no jauna Ievēlēja ungāru Dr. A. Moru, par vlcepriekšsēžiem poli Suchenecki un baltkrievu Inž. Tomašiku, par eksekūtīvsekretāru igauni Dr. Kūšu, par kultūras sekcijas vadītāju turkmēni Dr. Oroju, emigrācijas un tieslietu — kroātu Dr. Vukoviču, preses — ukraiņu redaktoru Be-lenski, par goda tiesas' priekšsēdi LCK viceprlekšsēdi zvēr. adv. V. Lambergu, revīzijas komis. priekšsēdi slovaku Dr. Paučo. No jauna INCOPORE uzņēma rumāņu cen- Mlo komiteju, ko pārstāvēs ģenerālis J. Georgijs. Nolēma efektīvi atvairīt vācu preses apvainojumus pārvietotajām personām. Apstiprināja Internacionālās DP arodbiedrības statū-jus; tās priekšsēdis būs lietuvietis ^ Banenas. Preses sekcijas va-aitijs Bielaševics ziņoja, ka DP prese pārdzīvo grūtības. Jau 14 DP preses izdevumi pārtraukuši iznāk- ^ SMiu^ un daudzām nacionālām gru-ļ Pam nav vairs neviena preses or- ^\A^' Ģenerālsapulce uzdeva pre- «<ujam protestēt pret garīdznieku ^jāšanām Padomju savienībā un ^as satelītos. patvarīgi noārdītas un materiāli nodoti jaunsaimniekiem. Sagaida, ka šī baznīcas „demontāža" drīz pieņems jo plašus apmērus. Līdz šim tā skāra visvairāk evaņģēlisko baznīcu. ^ Cechoslovakijas izglītības ministrija otrdien uzaicināja uz apspriedi 80 Prāgas katoļu garīdzniekus. Kāds ministrijas pārstāvis paziņoja, ka par pāvesta dekrēta realizēšanu garīdzniekus sagaida represijas. Tās skars atl visas tas personas, kas būs palīdzējušas- komunistu ekskomunikācijā. Ministrijas pārstāvis piebilda, ka tas nav tukšs brīdinājums, bet gan valdības pēdējais paziņojums. Kādas represijas garīdzniekus sagaida, to šajā apspriedē nepaskaidroja. Ministrijas pārstāvis vienīgi norādīja uz neseno tieslietu ministra Ce-pickas deklarāciju, ka „ar ekskomunikācijas realizētājiem apiesies kā ar nodevējiem." Pāvesta dekrēts Polijā pagaidām nav nedz publicēts, nedz komentēts. Tā saturu zina vienīgi tie, kam Izdevība noklausīties ārzemju raidītājus. Par Svētās kollēģijas lēmumu bija sevišķi nobažījušies poļu Ierēdņi, kas, glābdami savas dzīvības. Iestājušies komunistu partijā. Pēc Vatikāna paskaidrojuma, ka ekskomunikāciju uz tādām personām neattiecinās, viņu garastāvoklis Ievērojami uzlabojies. Par katoļu baznīcas stāvokli Ce-choslovakljā trešdien runāja arī ASV ārlietu ministrs Ečesons preses konferencē. Viņš paskaidroja, ka čechu komunisti mēģina uzspiest savu tirarmiju arī baznīcai, lai gan Cechoslovakija bija viena no pirmajām valstīm, kas, parakstot apvienoto nāciju chartu, solījās sargāt cilvēka tiesības un reliģijas brīvību. Ministrs piebilda, ka čechu komunistu režīms, kas līdzīgs Padomju savienības režīmam, vēlas pilnīgi iznīcināt reliģiju. Baznīcas stāvoklis Cechoslovakija radījis lielu nožēlu un līdzjūtību Savienotajās valstīs. Ķīnas komunisti grib ^^atbrlvot" visu pasauli Kantona (E). — Nacionālās Ķīnas armijas rokās krituši komunistu slepeni dokumenti, no kuriem izriet, ka viņi „vēlas atbrīvot visu pasauli" un nebaidās trešā pasaules kara. Kādā dokumentā teikts: „Mēs nebaidāmies trešā pasaules ^ kara, mēs to apsveicam. Arī atombumba mūs nevar iebiedēt." AP ziņo, ka komunistu armijas straujā triecienā virzās uz dienvidiem. Nacionālais karaspēks bez lielām cīņām atkāpjas visā frontē. Hunanas provincē ieņemta Liujan-gas pilsēta, kas atrodas 40 km uz austrumiem no Cangčas. svēti visas lules luleropu garīdzniekus Londona (S). — Vispasaules luterāņa apvienības izpildkomitejas gadskārtējās konferences laikā, svētdien, 17. jūlijā, Londonas Vesl-minsteras kapellā notika svinīga sanāksme, domāta pasaules luterāņu vienības un kopējas rīcības demonstrējumam. Kiiāšņi dekorētajā baznīcā uz īpaša paaugstinājuma amata tērpos sēdēja konferences dalībnieki — dažādo tautību baznīcu pārstāvji un viņu vidū arī archibīskaps T. Grīnbergs. kas pēc gadiem un amata ir vecākais no konferences dalībniekiem un viens starp pirmajiem cieņas ziņā. Sanāksmi ievadīja komponista A. Jēruma vadītais apvienotais luterāņu koris, kas nodziedāja Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils pirmos divus pantus angļu valodā. Korā pamatsastāvā ir latvieši un kanādieši. Svinīgo sanāksmi ar uzrunu atklāja Lielbritānijas luterāņu padomes priekšsēdis amerikāņu mācītājs Pīrss, pieskardamies bēgļu problēmai. Vēl runāja izpildkomitejas priekšsēdis zviedru bīskaps prof. Dr. A. Nlgrens, vācu bīskaps H. L i l j e i u . c. Sanāksmē bez Jēruma vadītā kora uzstājās arī mūsu dziedātājas L. Maršalka, G. Trēziņa un M, Deigele, atskaņodamas J. Vītola tercetu. Noslēgumā svētīšanas vārdus teica archibīskaps T. Ģrīnbergs. Cikaga (D). Otrdien prezidents Triimens Okagi teica iielo rtinn, ko parraidija visas ASV raidāmstacijas. Runas sākumi prtsl-dents apeličja pie kongresa nesamaiinit MariūOa pilnam partdiitia somnm un izteica cerību, ka senits ratificēs AUanUJas paktu, tādi veidi stiprinot demokrātija solidirititi un sadarblbn. l i ..Mums jādara viss, lai stiprinātu brīvo tautu saimniecību," teica prezidents Trūmens. „Būtu ļoti negudri, ja mēs samazinātu linanciā^ lo bazi Maršala plānam. Cīņā par mieru un brīvību mēs esam guvuši panākumus vienigf tāpēc, ka bijām gatavi nest upurus. Tagad mēs nedrīkstam apstāties savas politikas pusceļā. Tikpat negudri būtu. ja mēs paši samazinātu lo uzticību un paļaušanos, ko esam ieguvuši pie brīvajām demokrātijām." Runas turpinājumā prezidents ļoti asiem vārdiem vērsās pret komunismu, kas cenšas pakļaut savai varai visu pasauli. «Komunistu mē-ģhiājuml uzkundzēties brīvām tautām," teica Trūmens, «cietīs neveiksmi, tāpat kā cietuši neveiksmi viņu mēģinājumi sagrābt varu ar ieroču palīdzību. Pretēji Apvienoto nāciju ideāliem, pasaulē pastfiv tieksme, kas balstās uz varu. Līdzīgi mēģinājumi jau cietuši neveiksmi arī pagātnē." Tad prezidents norādīja uz Vāciju, kas vairākus gadus pūlējās Eiropā nodibināt jaunu kārtību un beigās pati sabruka. Neraugoties uz vēstures mācību, daudzu valstu politiķi pūlas iegūt pasaulē noteikšanu ar varas palīdzību. Lai sasniegtu savus mērķus, komunistu līderi apellē pie cilvēces sirdsapziņas, izmantojot vispārēju vēlēšanos pēc miera un sava dzīves standarta nodrošināšanas. Patiesībā šī sistēma, kas pūlas organizēt pasauli pēc saviem principiem, nav labāka par veca-apsūdzība pret koncentrācijas nometnē NOLEMTS IECELT UN IZMEKLĒŠANAS KOMISIJU, LAI PĒTrrU VERGU DARBU PROBLĒMU VISA PASAULE Jatins protests pret Atlantijas pal Maskava (E). — Maskavas radio Jjesdienas rītā ziņoja, ka Pad. sa- ^«iiba iesniegusi Itālijai protesta «otu par miera līguma pārkāļDša-kas notikusi, pievienojoties At-ļ^ Jtijas paktam. Itālija iestājusies jadu valstu blokā, teikts protesta ^?ta, kas gatavo agresiju Pad. savienībai un tautas demokrātijām. J^otas beigās Maskava norāda, ka jau aprīlī lūguši no Sav. valstīm kredītus, lai apbruņotu un modernizētu savu armiju, ko miera ^8ums īstenībā aizliedz. Līdzīgas protesta notas iesniegtas arī Parīzē, ^ndonā un Vašingtonā, jo ASV, ^eībntanija un Francija ir Itālijas Ilguma signatārvalstis. Jaunā Pad. savienības protesta vA^ radījusi asu opozīciju Romā, vasmgtonā un Londonā. Itālijas parlamenta sēdē āriietu ministrs i?/r . trešdien paskaidroja, ^Maskavas protestu viņš saņēmis ^ a i pinns dažam stundām, lai ^ m saviem*ba ar savu raidītāju palīdzību tās saturu paziņoja jau iepriekš. Ārlietu ministrs piebilda, ka jaunā nota gandrīz burtiski līdzinās tai, ko Atlantijas pakta 12 signatārvalstis saņēma jau agrāk. Arī šoreiz viņš varot teikt to pašu, ko sacījis jau savā laikā — Atlantijas pakts nav agresīva vienošanās, un tas nevēršas ne pret vienu valsti. Par nepamatotiem Pad. savienības apvainojumus nosaucis ari ASV ārlietu ministrs Ečesons. Vašingtona, teica Ečesons, jau vairākkārt norādījusi, ka paktam ir nepārprotami defensivs raksturs. Kāds ārlietu ministrijas pārstāvis paskaidroja, ka Atlantijas vienošanās 8 § neaizliedz signatārvalstīm pildīt citus starptautiskus pienākumus. Lielbritānija jau daudzreiz nesekmīgi norādījusi, ka Ungārijas, Bulgārijas un Rumānijas bruņotie spēki ir daudz lielāki nekā miera līgumos atļauts. Bet Pad. savienība vienmēr stūrgalvīgi atteikusies ievadīt šinī lietā izmeklēšanu» Zenēva (R). — UN saimniecības un sociālā padome savā pašreizējā sesijā Zenēvā kopš pag. sestdienas apsprieda vergu darbu sistēmu pasaulē. Padomju delegāts apgalvoja, ka verdzība vēl sastopama vienīgi angļu un beļģu kolonijās, un nekur citlir tās vairs neesot. Britu delegāts uz to aizrādīja, ka koloniju valstis faktiski jau likvidējušas verdzību, un tās vairs neesot ari Āfrikā, kur agrāk tā bija pibos ziedos. Tāpēc pilnīgi nepamatots esot padomju delegāta pretējais apgalvojums. Bet esot dažas lielas val'stis, kur vēl šo baltdienu pastāv spaidu darbu sistēma, kas ne ar ko neatšķiras no agrāko laiku ver-- dzibas. Angļu delegāts ierosināja iecelt piecu lietpratēju komisiju, kas pētītu vergu darbu problēmu visā I pasaulē. Franču delegāts tam pie-vien6jās un prasīja, lai šl izmeklēšanas komisija darbotos visās valstīs, kas pieder pie UN. jKrievu un viņu satelītu delegāti tomēr nebija ar to mierā. Viņi prasīja, lai izmeklēšanas komisija noskaidrotu spaidu darbu apstākļus vienīgi angļu Un beļģu kolonijās Padome trešdienas vakarā tomēr pieņēma angļu priekšlikumu ar 12 balsīm, 6 atturoties. Ar dedzīgu apsūdzību pret Padomju savienībā pastāvošām koncentrācijas nometnēm nāk angļu liberāļu orgāns News Chronicle, kas vēl tikai pirms pāris gadiem bija noskaņots ļoti labvēlīgi Pad. savienībai. Tas raksta: „N^v iespējams noliegt lielo līdzību komunistu un nacionālsociālistu rīcībā viņu režīmu pretinieku apkarošanā. Lielinieki gluži veltīgi pūlas noliegt koncentrācijas nometņu pastāvēšanas faktu. Jau pārākļ skaidru valodu runā pašu krieyii statistiskie dati, pilnīgi uz-ļ ticamu liecinieku liecības, un ari tas,ļ ka paši krievi varētu •; it , viegli pierādīt pretējo, ja vien atļ'autu kādai starptautiskai komisijai ierasties Pad. savienībā, un , tur uz vietas noskaidrot patieso stāvokli., Bet viņi nekādā ziņā negrib pielaist Sādu starptautisku izmeklēšanu. Tātad mums ir masīvi pierādījumi tam, ka Pad. savienībā patiešām pastāv vergu darbu nometnes. Lielinieki nodevuši vienkāršo cilvēku tādai pat verdzībai, kādā viņš bija Hitlera valstī. Mēs nedrīkstētu turpmāk vairs ielaisties nekādās darīšanās ar cilvēkiem, kas pieļauj savā zemē kauna pilnu verdzību. Verdzinātie cilvēki Austrumeiropā cerību pilni raudzījušies uz rietumu demokrātijām un gaidījuši no tām darbus. Bet tanī vietā viņi redz. ka rietumi piedod šiem ļaundaritājiem un pat ar tiem sadarbojas. Tās mēs zaudējam savus draugus. Mums nevar būt nekā kopēja ar vergu turētājiem, un tas mums jāpierāda pilnīgi skaidri ar darbiem. Ikvienam komunistam jāmet sejā pārmetumi, līdz ko viņš atdara savu muti — vai nu UN sēdēs vai ari uz tuvākā ielu stūra. Mums būtu bez mitēšanās jāpienaglo komunisti pie kauna staba, lidz vergu nometnes būs pazudušas no zemes virsus." Iespaidīgs brīdinājums Tokijas licl Ņujorka (R). - Kamēr amerikāņu senāts debatē par Atlantijas paktu, tikmēr Tokijas jūras līcī klusu, bet pietiekami iespaidīgi noritēja angļu un amerikāņu jūras manevri. Lai nebūtu nekādu pārpratumu, no kompetentas puses uzsvēra, ka šie manevri esot „Atlantijas pakta praktisks papildinājums" un jauns pierādījums amerikāņu apņēmībai dot savu tiesu kopējai aizsardzībai. Amerikāņu prese neslēpj, ka flotes manevri pie Tokijas .domāti mazāk Ķīnas komunistu, bet gan vairāk Pad. savienības brīdināšanai: agresijas gadījumā agresoram „si-tīs pa pirkstiem ne tikai Rietumeiropā, bet arī Klusā okeāna piekrastē. Pēc nesen Eiropas kontinenta rietumos izdarītiem rietum-ūnijas valstu apvienoto jūras un gaisa spēku manevriem, angļu un amerikāņu flotes manevri Tokijas jūras līcī runājot varbūtējam agresoram loti fiaprotamu valodu. jām tirannijām, kas tagad sabrukušas. Runas turpnājumā prezidents no-rādīja,' ka komunisma struktūra slēpj sevī to vājumu, kas raksturīgs visām diktatūrām. Satelitval-stīs jau tagad vērojami saspīlējumi un iekšēji konflikti, kas aizvien pieņemas. Komunisms var cerēt vienīgi uz īslaicīgiem panākumlernv Tas vai nu sabruks pats sevi. vai arī atteiksies no nodoma pakļaut savai diktatūrai brīvās valstis, jo SI sistēmā nevar apmierināt cilvēku tieksmes. „Daži cilvēki grib mums uzspiest savu pārliecību, ka kapS ir nenovēršams," teica prezidents. ..Es esmu optimists, un nākotne man nerādās tik tumšā» krāsās, jo es t i cu, ka cilvēku sirdis un prāti aizvien vairāk nosveras uz demokrātijas pusi. Ari mūsu principi ir demokrātiski, un tāpēc daudz spēcīgāki par komunistu doktrīnām. Līdz šim Savienotās valstis vislielākā mērā ietekmējušas pārējo pasauli. Amerikāņi godam Izturējuii cīņu ar 19. gadsimteņa absolūtām monarchijām, un es esmu pārliecināts, ka mēs pastāvēsim arī pret 20. gadsimteņa diktatūrām, kas ir daudz briesmīgākas. Demokrātijas nevēlas pacelt Dieva godā valartĻ cilvēku vai cilvēka darbus. Tā slēpj sevī tiesības, reliģijas un sirdsapziņas brīvību. Pasaule ir nogurusi no politiskā t^ātlsma. Nepatikā tā novēršas no propagandas melleni un diktatūru histērijas, nosodot vajāšanas un polīiliskas slepkavības. Tagad cilvēce cenšas pēc miera, sadarbības, saprašanās un sirdsapziņas brīvības, kas liegta daudziem miljoniem," rurļas beigās teica prezidents Trūmens. Prezidenta Trūmena runa radījusi plašu atbalsi visā pasaulē. Čikāgā vien to noklausījās ap 100.000 cilvēku. Londonas prese prezidenta domas un argumentus komentē ļoti atzinīgi. News Chronicle raksta, ka Eiropas tautas no; prezidenta Trūmena vārdiem vār smelties drosmi un cerības, jo Savienoto valstu ārpolitika atradusi v i sas pasaules atbalstu, un ļaudis uz to paļaujas. Times konstatē, ka prezidents izvēlējies pareizo laiku savai ārpolitiskai runai, kad senātā notiek debates par Atlantijas paktu un ERP pilnvarnieks Hofmans piedraudējis atkiipties, ja kongress samazinās Maršala plāna līdzekļus. ' Arī abi lielie Ņujorkas lalkraksti--- New York Times un New York Herald Tribune atzīst, ka prezidenta argumenti pamatoti, jo būtu negudri apstāties līdzšinējo panākumu pusceļā. ASV senāts ratificējis Atlantijas paktu Valingtona (E). — Pēc divpadsmit dicņu ilgām debatēm ceturtdienas vakarā Sav. valstu senāts ratificēja Atlantijas paktu ar 82 pret 13 balsīm. Pret balsoja y republikāņi un 2 demokrāti. Informētas aprindas norāda, ka divu gadu laikā neviens likumprojekts senātā nav ieguvis tik lielu balsu vairākumu. Balsošanas rezultāti vēlreiz apliecina, ka aiz prezidenta Trūmena ārpolitikas .stāv ne vien likumdo.^anas iestfidcs lielais vairākums, bet arī visa amerikāņu tauta. Sagaida, ka prezidents Trūmens jau tuvākajās dienās iesniegs kongresam īpa.su vēstījumu, lūdzot pie.^ķirt arī vajadzīgos kredītus, .lai apbruņotu Rietumeiropu, Ceturtdienas pēcpusdienā Atlantijas paktu ratificēja ari italu parlaments ar 32.3 balsīm par, 160 pret un 8 atturoties. Pret balsoja ne vien komunisti, bet arī kreisie sociālisti un tā saucamie ncofašisli. Paktam vēl vajadzīgs .senāta akcepts. Ceturtdienas rīta balsošanu vajadzēja izsludināt par nederīgu, jo izrādījās, ka nodots vairāk zīmī.^:u nekā ir deputātu. Paktu jau ratificēju.'^as 8 valstis. Vēl trūkst Francijas, Itālijas, Holandes un Portugāles akcepta. M I i"
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 23, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-07-23 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490723 |
Description
Title | 1949-07-23-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
•s
pāļiem
ļ liecības, Mārtiņi . JV
k pārliecinājās tf'i?»
parta, aprīli un t"-
labais vēl a £ r t ? ' ' i^S
t varas ricib? ?"%
M f i c ē t ari 8X.'^5
kus, kas piedS, ''«Vl)
nogalināšanā- ī ^ ' * « ' 8^
ķ P i m b e r g ^ ' - A ^ ^ ' « ^
Borisu KutsovilS
„un Osipu Lisakn V.
« NKVD M i S - f t^
•^l ņoslcaidroja, kn
,1 noSauti ar v ā c ^««3
gādātas Pad. l^J^h
• dferieni atbildlT^^^'
I.buti) gribējuši amint^
l i n u krieviem ti?J5
^tojušl krievu pStot?'
> Mārtiņi blia ipJnr.
.bi ņonjuomgauU nātijeas lied iuv i
[biedri. siepkSs'^a;
?t dažas dienas Vēlāk R
10 Krakovas cietuma/K
no visrūpīgāk apsrSsJ
Buma vietām Polijā."
ķsturīgi, ka komunisti^,
konstatējis to pašu. ko
|dpas ieceltā'izmeK
W tagad raksta New S
LTribune. „Vēl vairāk, 1
izdevies pat konsta^i
darbinieku vārdus. Z
Iedalījušies šinī akcija,
inas turpināšanu tagad va-uzticēt
Starptautiskajam
ļm krustam, kā to jau prs.
tīdonas poļi 1943. g.. un gala
m lietā būtu sakāms Apvl^
I nācijām. Tas būtu vien^
[$ ceļš šī lielā nozieguma
iroSanai."
LATVIA
taivian Nempaper
puDiiBlied under EUCOM Clvll
ļ^jOaits Divlstoo Authorlsatloii
I^umba UNDP 108. Publisher
ļaā Editor; Valdenifir» Lam**
^jgŗ^ DP Camp Bilangen,,
ō]ļet9ltūrmmUas,'9ft, i* IPrlnteri:
piBner & Uogēbeuer. L[idwlgs*
Kdrnerstr. 16. Puiblisbed!
twic«weelcly. Clrculation: 14.000
IJ^TVIAN NEW5PAPER:
Nr. 76 (300)
Sesimen. mo. g. 23. Jomi
IznAk tre&dlenfis un sestdienās.
Izdevējs: LatvleSu Centrfilā Ko.
mlteJa. Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki;
M, CuUtlB un A« Klivsons. Re*
dakteri: A. BoUteina. Fr. Igals.
J. JCkabsotna. r. Knisa. B.
Ķīselis, H. Mlndenbern, k
Ozols. fi. Balsters, U Svarcs.
RedakcUai adrese: £s8Ungen/N^
Uhlandstr. S teL vm.
Baznīca stiprina ciņu
bolševismii
Cechn garīdzniekiem draud ar smagam represijām
Berlīne (R). Ka ziisjo korespondenti, abas galvenās kristīgās
basnicas VacUa, evanģelljikā un kātoju, atrodas niknā cini ar bol-ievistisko
ideoloģiju ari Austnimvācijā. Sajā ziņā Hdz šim visvairāk
iseēlies Interāņn bīskaps DibēUuss, apbrīnojami bezbailīgi uzstādamies
pret padomju režīmu. Bet ari kato|u baznīca sāk ieņemt cīņas pozicijas.
Plašās tautas masas austrumzonā, redzēdamas politiskās partijas
verdziski sadarbojamies ar austrumu totalitārismu, arvien vairāk
pievēršas baznīcai. Pat ticības lietās pilnīgi vienaldzīgi cilvēki saņem
lielu morālisku stiprinājumu no baznīcas ganu rakstiem, kas sevišķi
iecienīti jaunatnē. ^
Diktatūras vai nu sabruks,
vai atteiksies no nodoma pakļaut sev blīvas tautas
Preizidenta Trumena ārpolitiska runa Cikaga
Pēc daudzām pazīmēm spriežot,
cli)a starp baznīcu un totālo varu
Ievērojami paasināsies jau vistu-vfikā
laikā arī Austrum vāci jā. Komunistu
laikrakstu valoda pret baznīcu
k}ū8t jo dienas jo draudīgāka.
Tie skaidri pasaka, ka kristīgā baznīca
esot komunisma ienaidnieks
Nr. 1 un ka komunistu pacietībai
pleiiākuSas beigas. Sekas jau ir
manāmas. Starp valsti un baznīcas
orgāniem agrāk noslēgtos līgumus
vairs nepilda vai arī anullē
brutālā kārtā. \ Baznīcas īpašum-,
tiesības sistemātiski pārkāpj. Bumbu
iedragātās blaznīcas celtnes tiek
Protestespret garīdz
nieku vajāšanām
vasstarpāMj k
laiku valdība izdevusi E.
a katoļu baznīca ar visiem
umiem pilnīgi pakļauta vai-
Wienu garīdznieku nedrikst
laugstlnāt, nedz pārcelt te
iepriekšējas atļaujas. Tiej«
inistrs .Cepicka nacionās
«apulcē, kurā ^piedalījās ari
tldības, pārstāvji, apzlmej)
laznīcas izturēšanos par co-
Pēc viņa runāja ari mini-zi^
ents Zapotockis, delda»
ka Prāgas archibiskapi
sevi izslēgt no tautas kopi;
nodevējs", ja viņš savu it
s nemainīs.
čechu žurnālists, kas iz-iO
Prāgas, zināja stāslit, ^
[kapu Beranu pirms neiķa
imeklējis tieslietu ministo
, Ministrs darījis Beranu
[u, par sekām, kādas varž-viņa
opozīcija pret valdi-jhibiskaps
pasmaidījis, ple-e
skapja un izņēmis no It
:o valkājis, būdams koncjn-nometnē
Dachavā. «vai
iS tūliņ jāuzģērbj?" Ironi^
drosmīgais garīdznieks. Ce-iteicis
ne vārda un žigli lipa
durvīm.
ispradzis gai^-a
.igfrlda ITnijas
bunkurs
1: uz sestdienu
lU dfrreainzčēujā sj osplags^ PSmnam |'Jt
>bežas. kuŗā &^<^^^£1' bzita Hitlera »netumv W
l 2800 ciemata :etov«W
[mtes palikuši mPļ^,
Ievainotas aP.l'fClai-lāvēti
20. Pagaius . *S bel
.urs palicis n^'^'gi»!!
rančl viņā bija
,s noliktavu. Kad no ,^
3ias sāka plūst dum; ^.
dzīvotāji pānik at;
ms. SpecialB nj^
gaisā u ^ M f ^ ^ ' e? ļ zemes f "pU'»*
[ stundas pec SP
metru attāluma ga'«
hacējošu dūmu.
A TILTU SASA^^^^^
na (F). - Af/Jekšli^^^
Jšreiz apspriež Pf^^g^iiae^
ts,. ka gaisa tuts • .^^^
f a Bepline f f'^neSi^
I pietiekamas 3 ^
lokādes sākum^^^^^^
Iļi berllniešiem 1 p\
l|peaksāk a5i dmriolj,.k tao ft^u^ri^^^^^ ^^1^^^^^ ^
ļ u Ilgajos v^'^
Starptautiskās politisko bēgļu
komitejas (INCOPORE) ģenerālsa-pulcē
17. jūlijā Minchenē piedalī-
" 18 DP nāciju centrālo komiteju
pārstāvji, no LCK—- vicepriekšsē-dis
V. Lambergs.
INCOPORE priekšsēdis Dr. A.
Mors pārskatā par organizācijas
darbību norādīja, ka tā vairāk kārtojusi
trimdas sadzīves, sociālos un
mākslas Jautājumus, atturoties no
politiskiem jautājumiem, kas sagādājuši
grūtības INCOPORE atzīšanai
no iRO un armijas puses.
Līdz šim no organizācijā pārstāvētām
centrālām komitejām armija
un IRO atzinušas tikai baltiešu,
ungāru un čechu. Ģenerālsapulce
piekrita Dr. A. Mora priešlikumam
atturēties no politiskās darbības,
atstājot to katras nācijas politiskiem
orgāniem.
Par valdes priekšsēdi no jauna
Ievēlēja ungāru Dr. A. Moru, par
vlcepriekšsēžiem poli Suchenecki
un baltkrievu Inž. Tomašiku, par
eksekūtīvsekretāru igauni Dr. Kūšu,
par kultūras sekcijas vadītāju
turkmēni Dr. Oroju, emigrācijas un
tieslietu — kroātu Dr. Vukoviču,
preses — ukraiņu redaktoru Be-lenski,
par goda tiesas' priekšsēdi
LCK viceprlekšsēdi zvēr. adv. V.
Lambergu, revīzijas komis. priekšsēdi
slovaku Dr. Paučo. No jauna
INCOPORE uzņēma rumāņu cen-
Mlo komiteju, ko pārstāvēs ģenerālis
J. Georgijs.
Nolēma efektīvi atvairīt vācu
preses apvainojumus pārvietotajām
personām. Apstiprināja Internacionālās
DP arodbiedrības statū-jus;
tās priekšsēdis būs lietuvietis
^ Banenas. Preses sekcijas va-aitijs
Bielaševics ziņoja, ka DP
prese pārdzīvo grūtības. Jau 14 DP
preses izdevumi pārtraukuši iznāk-
^ SMiu^ un daudzām nacionālām gru-ļ
Pam nav vairs neviena preses or-
^\A^' Ģenerālsapulce uzdeva pre-
« |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-07-23-01