Bavarijas Latviesu vestnesis, October 27, 1951

              mm
3-20.
LATVIA
Latvian Newspaper
Nr. 10 J514)r P^taber 27, 1951
Publisher; Vilis ianumtf, {21a) Au-gostdorf
Detmold, Uger, Germ-j5y^
j Pbone Aogustdorf 02.
^itorfal and Business Office:
(J3b), Ģrafenaschau, Obb., Regie-fliiigsJōger,
Germany,
, Prifltet: VTcilheimer Druckerd
m, ]b H., (13bj Weilheim, Obb.»
. PabUshed once weekl7. Clīcnla-tion
7500 Sponsor — IntcinaUonal
tttnņeB Organization. — Mem*
bersfclp: ' Association of tbo Free
Press.
Nr, nļ$U\
Ssstildo. mu §. 37. oktobri
Um tm B ^ l f i eesutlsaās
' Isdtvita; U t ? i ^ CanUllA «o^
olltja.
,Galv. re^aktersi Maktla 6it!Ua
ApsS^a oa r^akcijļaa «diaso;
03b) GretesiasdkiiQ, (^b^ ft^a*
AttttftUiat redakdlb vadltfitei
A. iialts, l i Uftdad Aveaoa. Wa9<
9allaral» Vle^ AosiiaUa
mm
sabotējot
p a n a - ' " *
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Irānas gatV.
^^Jalmar8.Sadtf*J
ICff vac/ifta ;>/e UN beglu augsti komisāra pirsfavjā Bonm
P « 'N tejļlijojļ,'
jundžoosblji,!,'
navtikuiineii-'j
ķ-.. Sav| zīļi
faktoru IferMtI
P š JoslM «iBiir.
'•.UN ^Sku pu» I
Stu viMpTCanMļj-J
atvainojies la i» '
iibtt,, vainīgo» iffil:
0t, Ui iidi veidi
'm'U
mm
Apvienoto nāciju bēgļu augstā ko-iMm
pārstāvis Vācijā Rērholds
(KSbrhold) bija aicinājis uz. apspriedi
| i ļ Baim«as bēgļu ministrijā
t/§ģ)u nacionālo komiteju pārstāvjus,
)ai ar tiem pārrunātu turpmākās sa-
^blba^ jauiājunnie. Latviešu cen-trSlb
komiteju apspriedē pārstāvēja
\H prieMsēdis V. Janums un juridis­kās
nozares vadītājs K. Ozoliņš. Pār-tmm
sicSra bēg}u pārstāvības, tiesis*
kās aizsardzības uc. jautājumi», kā
arf asimilācijas problēmu.
Bēgļu nacionālo komiteju pārstāvji
patlaban cenšas Izveidot visu tautību
bēgļu pārstāvību, pārveidojot visām
tautībām pieņemamiā veidā Jau nodi­binātās
Ārzemju bēgļu nacionālo ko­miteju
centrālās padomes statOtus.
Augstā komisāra pārjāvis paskaid­roja,
ka gadījiimā. )a šai otg^iizācijfi
apvienotos visas bēgļu centr^ās pār-
'AitbiMot nz Holandes karalienes
dUfioai aicinājumu turpiiiāt palīdzēt
Eixo]>aš bēgļiem, prezidents Trumens
dettarējds ASV jaifavību pastiprināt
pjīpōli bēgļu labā, lad tie varētu at-cieņas
pilnu dzīvi un piedalīties
žeittokratisikas pasaules cīņā par mae-
; ļnis un drošību, Trumiens izsaka pār­liecību,
ka bēgļu uzsūk§ana un asimi-
( lēidada ir labākais problēmas atrisinā-
: jUBBS^ bet tam jānotiiek Individuāli
' kaitrā zemē, kur bēgļi nonākusi. Bēgļu
p;oWēm|i eevišķl akūtfai Ir Vādjā, bet
-^s^^ateS^^ rīcību viņu labā, pa-i
dcaidro, pre2^dents, nederēftu * atdalīt
iio :oentieniem visas Vācijas saimnie
čības, uzlabošanad. Vācijā bēgļi siastā-' 6ta>rptai^skā mērogā.
dot Uk ievērojamu daļu no ie^īvotā-jiem,
ka bēgļu vajadzības jūtami ne-atšķiroties
no pārējo vajadzībām.
ASV ārlietu roinistņja paziņojusi,
ka valdība izstrādājot jaunu plānu
115.000 bēglu^ un bezdarbnieku pār­vietošanai
gada laikā no pārāk bieži
apdzīvotās Eiropas. Plāns ko iesniegs
vēl šogad Eiropā sasaucamiai starpa
tautiskai konferencei, paredz, ka jo
115.000 personu pārvietošana izmak­sās
34 milj. dol Tas bija pinnaia ofi­ciālais
ASV paziņojmns p«r gatavību
piedalīties Eiropas bezdarbnieku, pār­vietoto
personu un* Austrumeiropas
bēgļu problēmas tālākā kārtošanā
• par
Vficlļai VIOLAI
lU iosniegt m
ķu^uzstfidiu 625 1ii
ivietfiffl britu
panfis. Trūkstot 0
[rijai kbiueivitlvli.iļi^
Jaunā, ai>al(&ia]si>
b iecirkni i r i p«ļ.^
I ItomUnisttt' Itikfikiv
rKampbels. - ^ itfdftti^lfa^^
}a^ padomja -Iriiito' »!<
Btijal pSnouts tiied^
ļiā tpret V^Ļ MVittAi
haļpar SSdas poUtiUi.
I La^ga visai plm8il>
braidijli, [:
hufUļS8B^prbe.Bol)i«i«
Kijai funkdoiiH
ļfoc.» — liņo'KoStlfr ^
Udzigs stfivoklii m\
bllioņidm ar
Itltiivisļ Klaipēdu
ļstfi daudsi 'li
lau ' iesaukti
l i
ļm ipedflUsto ao Ķ
tAuitrumvIciļfi»
he .tagad^VirtŠot
Livarigai padonjlļ
ļmatodei demoluatiip
us politiskai
ffi iavroj_-. ,
[āti vftcu turboiīnl^J I
nUri, kas iplwti tt*
lnSi.TtipniecIb8i.W
Lēlis vfictti hm ^
5. Gdiņas ild^4^
biedra rtlpnietaDa
Uji if.Ufc
I tintes iewa%,...-s
I IP"'»"'
Ul aizstās
b^kartes''. kas W
cijas J08ifi' _ ^
4 dienfia iz(if*T^
u apmekiatfili.
L iesma ^ e p t u l
itu- vfirtS Ul 1 «^^
L" 22,000 alus
ķjam krustam wj»
ivumn IlftHjal saltfļj
bām P
Pili**.
voUi novftst-
I istabu <i«»^
I
; Ikdienas no Eiropas krastiem ko agrālķ šīs valstis iev^a 9alve-l^
t pa I KO kuģim, aizlido pa IRO ņ<^kfirt no Eiropas, Tā'aizjOras te-lidmašīnai
ar izceļotājiem uz aiz- mēm ar ļaikii vairs neHfls Jfiim-jOras
z^ēm. Tā ta^ ilgst jau ļoti portē no JBirbpas ne prUces, ne inā-daudzus
mēnešus, un apmēram mii' Šinas, bet izceļotlju dzimtenes
jons uzņēmīgu un darba spējīgu kļūs arvien nabagākas ar valūtu
eiropiešu jau attraduši jaunu darba un darba iespžjim*
la^i'ku. Līŗiz savas darbības beigām Pēc pusotra gada izbeidizas Mar-
IRO cer izvietot vēl ap 90.000 DP šalplāna palīdzība Eiropai, kurai
un \ 54.000 ..tautas tad būs jāiztiek
vāciešu", lai tad f CTiriirc ] ^'
visu savu iekar- l ^ STIGUCS J ^^j^ augļiem.
tu nodobu jaunai " , •. ^ *\ •. • •. . .• • Tj^uts«aiimni^i ap-
Starptautiskai orgariizācijai turp- lēsuši, ka uzturēt savu tagadējo
mākam eiropiešu «eksportam". • dzīves standartu Eiropa varēs tikai
, Nupat, sakarā ar 30 valstu kon^ tad, ja tā vismaz divkāršos pro-ferenci
Neapolē par izceļošanas un dukciju, bet ja tā grib sasniegt
bēgļu jautājumiem, arī ziņots par ASV standartiir tad produkcija jā-starptautiskās
darba organizāciias pavairo vismaz pieckārtīgi. Eito-
I LO plāniem jaunas organizāci^s pas pastāvēšanas un labklājības
-r IRO pēcteces radīšanai, kas tur- kategoriskais imperatīvs ir eks-pinātu
Eiropas bēgļu, bezdarbnie- porlēt, eksportēt un vēlreiz eks-ku
un izceļot gribētāju izvietošanu poilēt, bet — preces un ne cilvē-aizjūras
zemēsr kur trūket darba kus. Eksportējot pēdējos, Eiropa,
spēka. Pi'rmprojekts runā par 1,7 par spīti Maršalplānam, Atlantika
midj. cilvēku izvietošanu 5 gados, paktam un visiem skaistiem pro-bet
IR6 ziņojums tai pašā Neapo- jektiem par tās apvienošanu, rok
Ies konferencē minēja pat 5 milj. sev tikai kapu. <
personu izvietošanu 10 gados. ASV pgc pirmā pasaules kara viens
valdība jau iesniegusi kongresam ^o mīļākiem' tematiem kultūrpolī-pieprasījumu
atvēlēt 30 milj. do- tika bija Eiropas nākotne. Par to
iaru no Maršala plāna līdzekļiem daudz runāja Francijā, kur parā-jaunās
starptautiskās organizācijas ^jjgg pat grāmata ar skaistu virs-dibināšanai,
pie kam U milj. pa- rakstu Eiropa — mana tēvija. Par
redzēti transporta izdevumiem, kas ^Q ^Q ^ita viedokļa runāja Vādjā,
pakāpeniski būtu pavairojami līdz ļ^ur Spenglers laida klajā savu
25 m-iHj. dol. Cita lieta, vai šos Rietumu bojā eju, bet Tomass
līdzekļus arī atvēlēs. Manns savā Brīdinājumā Eiropai
Parallēli vairojas ziņas, ka no ^^arp citu izsaucās: ..Eiropa varbūt
vi^ām Vakareiropas zemēm, pat no ^ojā gājusi. Glābt to ir par
Šveices un Anglijas, pastāvīgi vēlu!"
plūst prom kapitāli un veseli uz- ^^j.^^ ^^^j jjgitangja Jis
ņēmumi ar mašīnām un ierīcēm. ^^^^^ vēsture paspējusi vētraini
ItaUja parakstījusi līgumu ar Ar- .^^.^^^.^ ^^^^^ lappuses, un Eiro-gentīnu
par 100.000 itāļu izceļoša- ^^^^^^^ ^^^^^^ baigāka
nu ar viņu kapitāliem un darbm- ^^^^ ^^^^^ g^^^pg vispirmā kārtā
cām. Tā citas zemes importē' Ei- ^^^^^^ ^^^^^^ tāpēc ik dienas
ropas cilvēkus, kuru zināšanas, uz- kontinentu atstāj viens tRO
cītība, darba spējas un ražošanas ^^^^ ^^^^^ ^^^^^ drošības,
ierīces Eiropai ir vajadzīgas ne ^-^.^ kapitāli un uz-mazākā
mērā kā aizjūras zemēm. ^^^^^ JĶ pārpildīta veikliem
Pēc 1945. g. kara uzvarētāji citigi veikalotājiem, bet tai trūkst pra-importēja
vācu ievērojamākos zi- ^^.^^ Eiropas rotācijas mašīnas
nātniekus un speciālistus un de- vienā stundā spēj izsviest miljo-montēja
Vācijas uzņēmumus. T^-j^^^^jj^^ij^^ ^jgs trūkst vārdu,
gad šis cilvēku eksports top par pacilātu garu un sildītu dvē-masu
piarādrbu,uii demontēta geli. Ar savu elektrības vaīiruniu
ne tikai Vācijā, bet savā ziņā visa ^-^^^^^^^^^ apgaismot savus vistum-
Eiropa. Eiropa nesaredz, ka ar cii- kaktus, bet tai trūkst domu
vēku eksportu tā nemazinās savu j^^^^^j^j^^ tis ga*
bezdarbu, jo izceļotāji savās jau- ^^^jj^jj^ŗg^u;
nās<^ives vietās ar divkā ri««v
uzcītību ražos to. k ā t o Uūkst un (Beigas Mpp,)
.1
slāvibas lesp. tā pārstāvētu * visus
bēgļus, augstais komisārs to atzītu par
turpmākai sadarbībai pieņemamu or­gānu.
Neatkarīgi no tā komisāra pār­stāve
labprāt sadarbosies ar jebkuras
tautības bēgļu nacionālo komiteju,
kas tiešām pārstāv savas tautības bēg­ļus.
Pārrunās vēl uzsvēra, ka nacio­nālajām
komitejām jābūt pirMāvētām
un jāsadarbojas ar Vācijas atsevišķo
zemju valdībām, bet Bonnā būtu kār­tojami
tikai vispārēja rakstura jautā­jumi.
Pastāvīga un dzīva kontakta
uzturēšanai ar nacionālajām komite­jām
augstā komisāra pārstāvis Rēr­holds
atzina par nepieciešamām pe­riodiskas
nacionālo komiteju pārstāv­ju
sanāksmes.
Atbildot uz bēgļu pārstāvju jautā­jumu,
Rērholds apstiprināja, ka viņš
aicināts pārstāvēt visus bēgļus, neat­karīgi
no tā, vai tie atrodas zem
IRO mandāta vai nē} tātad arī IRO iz-skrinētie
baudīs tādu pašu aizsar­dzību^
Runājot pax bēgļu nostāju pret Vā­cijas
valsti, augstā komisāra pārstāvis
atzina par vēlamu, lai bēgļi jo pilnī­gāk
iekļautos Vācijā ari tieši asimi-lēšanāi
nozīmē. Par piemēru Rērholds
minēja savus taurtiešus norvē^s. Uz
ASV izceļojuJi jau ap miljons noryē-ļvi
m kluvdli par ASV pavalstnie­kiem,
iedēju robežās gan paturot sa­vu
valodu un paražas.
Uz to LCK priekšsēdis V. Janums
noteikti pasvītroja, ka latviešu bēgļi
Vācijā nav ieradušies labprātīgi, ir
tjkd pplftiski emigranti un tāpēc gan
grib labprāt lojāli sedarbotic^ ar vā­cu
Iestādēm, ^ei tai paša laikā ir t3u
rio donias p ^ ashndllšanos. Latvieši
šeit ģiib ssvi tikai salabāt cīņai par
dzimtenes atbrīvošanu, lai pēc tam
atgrieztos Latvijā. At^stā komdsāra
pārstāvis atbildēja, ka viņam, pro­tams,
nevarot būt iebildumu arī pret
šādu nostāju.
Ievērojot bēgļu augstā komisāra ie­robežotos
līdzekļus, paskaidroja Rēr­holds,
nevarot būt runa par materiālu
palīdzību bēgtiem, bet gan tikai par'
tiesisko aizsardzību. Augstā komisā­ra
juriskonsults Dr. Jāns (Jaan), kas
piedalījās apspriedē, izteica gatavību
pallcteēt i^e Bonnas vaMIbas vēl ne-izkārtotos
tiesiskos jautājumos. Viņš
piemdnēja arī IRO izskrīnēto grupu,
kas it kā nebaudītu to tiesisko stā­vokli,
kas paredzits likumā par dzim*
tem zaudējušo ārzemnieku tiesisko
stāvokli! Vācijā..
Personīgās pārrtmās pēc apspriedes
noskaidrojās, ka bēgļu ssugstā komi­sāra
pārstāvis Rērholds Latvijas vā­ciešu
repatriācijas laikā 1939. g. da­žus
mēnešus uzturē^es Rīgā, ko at«
ceras kā skaistu pilsētu. LCK priekš-sēc^
V. Janums atvadot;^ augstā
komisāra pārstāvim pasniedza velti —
prof. A. Spekkes Latvijas vēsturi
angļu valoda. K. O.
LIKVIDĒ IRO JURIDISKĀS P A D O M D O S A N A S BIROJUS ^ TAUTTBU
S A K A R N I E K U KONFERENCE M I N C I € N E - IRO LnCVIDACIJAS tm
Bēgiu nadonēlo kraiteju sakaraleka l;«if@feiice HO amerlkSņii |os-las
galvenajā mītni Mindieol 19. oktobri, mo mlalos vailliia O k e n ^
(K. Okkenhaug) vadībā bl]a tlmm m pēdijta m ari i M i i J i s IBO IlkvI-dācljās
simē. mo vidibis plrstiv|l tafoi®i)a p§r pliiilm ssvēs dariilto
pēdējam posmam, apspriedās ar tantlbmpānrtivjttmpar l ^ i ā i a ā t l i k o ši
laika Intensīvākai IzmaotolanaĻkāarI pānmi|s Vādjā paUekelo DFon
bēgln stāvokU pēc tara. Uisvefot Jo llellkii atbU^tm, kfM eieteallo fra*
pa vadībai bOs Jānsņemas pie 110 UkvWd]es, konfmmii I m i ā i āri
driīnmā aizejošais HO misijas v^ltājs iimliāņii Jodi i i l ^ (f. E
Bayan), kas ātvadoUes Izteica pārliecību, ka i r lādu Uisifis slāipliiaUskii
akdjn Izdosies lābvillgl nokāriot āri pagaidām Vādjā p ^ l e k ^ eākotel*
Ziņojot vispirms par turpmākajim
plāniem izvietošanas ckurbS^ IRO sa­karu
virsnieks pie brivpritigajim
organizācijām Okenhogs norādīja, ka
nule slēgti vai šais dienās Uks slēgti
IRO izvietošanas biroji GeislingenS,
Ingolšt^ē, Regensburgā, Grafenašavā,
Bad Aiblingfi un Rozenhaimē, bet I.
novembrī vai drīz pēc tam ari Bad
Rdchenhallē. Feldafingi, Plrvalc^,
Augsburgfi*un Slei^elmāt llds g^a
beigām paliks tikai 4 — Minchenē,
Nirnbergā, LudvigsburgI un Frank*
furtē. Visiem (^grācijas procesā
Ludvigsbuigas centrā iesaistītajiem,
kas nebūs aizbraukuši līdz 31. decem­brim,
būs jāpārceļas uz MIncheees
emigrācijas centru Funkkazarmās, kas
pastāvēs apm. līdz 1. februārim^
ARI DA2U DIENU KAVĒŠANĀS
VAR BŪT IZŠĶIRĪGA
Visām m ^ un indivldnilsl^
^dgrādjas schtoām n o t ^ pid^jie
termiņi dokumentu Iesniegšanai» kas^
visumā svirstis starp i . m IS. lio*
vembri (sīkākas ziņas M .nusmrā citā
vietā). Amerikāņu CIC uzsvēris^ Ica
nevienu ja^u gadījumu pēc 15. no­vembra
vairs cauri neskatīs, tādēļ Vi*
sa dokumentādja caur IRO izkārto­jama
ne vēlāk par 8. novembri'. IRO
uzsver, ka pat dažu dienu kavēšanās
ar izceļošanas formilitāšu kārtošanu
var būt izšķirīga. Brīdināmi optimtsti,
kas cer, ka visus, kas nebūs paspējiet
izceļot uz ASV tagadējā DP likuma
ietvaros, automātiski pārņems ASV
konsulāti, lai turpinātu tiem palīdzēt
izceļot parasto kvošu ietvaros.
Amerikāņu joslā pašlaik ir 30.000
bēglti un DP, kam ir galyojumI uz
ASV un kas jau iesa^istlti emigrācijas
procesā. Cenšoties to pafitrmāt, IRO
darīs visu, lai iespējan^ lielāku datu
no viņiem līdz gada beigām resp. vēl
nākamā gada janvārī pārvestu uz
ASV, bet jāvērtē, ka līdz 31. decem­brim
vizas varēs izdot tikai ap 14.000
personu. So propordju varētu uz­labot
paši izceļotāji, predzi ierodoties
ārstu pārbaudēs, pie konsula uc. Līdz
šim 100 aidnāto vietā bieži vien ie­rodas
tikai 60, vai m vielā - 150.
īpaši tagad, kad daudzi IRO biroji no­melnēs
būs likvidēti* pašiem izceļotā-sasnie
mo ĢENEEĀLDmEKTOES NOTEICIS GALĪGOS EMIGRĀCIJAS TEIMIŅUS
Pēc IRO ģenerāldirektora Kingsiejaļ grācijas procesam noteiktos lermi-vērtējuma,
šī organizādja cer oktobrī
kuģos vai lidmašīnās nogādāt aizjūrā
kopskaitā pāri par 23.500 personu, no
tiem 15.000 DP, Transportu skaits
oktobrī sasniegs rekordu visu pēdējo
2 gadu laikā. Bez DP ar IRO apa­rāta
palīdzību uz ASV izceļo „t«utas
vācieši'*, bet,uz Kanādu dažādi izce
ļotāji no Eiropas, pamatojoties uz abu Visi pieprasījumi Kanādas masu ie
ņus, pēc kuriem vairs nevienu bēgli
nepieņems emigrācijai, nedz repatriē-djai.
Vācijas amerikāņu joslā IRO
misijas šefs Ralens noteicis šādus ter­miņus:
lidz 31, dcc. uz ASV izceļot
pagūs tikai tie, kas pilnīgi doku-mentējušies
līdz 15. okL. bet pēc 31.
dec. nevienu vīzu vairs neizsniegs.
i! '
valstu īpašu* vienošanos ar IRO, Ok­tobri
paredzēti 17 kuģu un 12 lidm*3-
šinu transporti. Bez tam IRO nodro­šinājusi
vietas uz 22 tirdzniecības ku­ģiem
un 9 lidmašīnām liaazākam
bēgļu grupām, kas izceļo uz tālam Vi­dus
un Dienvidamerikas, Āfrikas. Vi­dējo
.austrumu valstīm un Austrāliju,
ceļošanas ietvaros jāiesniedz līdz 23-
nov., bet inidividuāli nominēUem
emigrantiem braukšanas allau)as jā­izprasa
līdz 28. nov Arī Austrālijas
ma$u ieceļošanas progr^ammā kaiidi-dātus
vairs nepieņems pēc 23. nov..
bet DP ār ieceļošanas atjauju vai pēc
īpaša Izsīkuma pēdējais termiņš ir
Sais skaitļos nav; ieskaitlt^^ tie bēgļi, 29. okt. Pēdējais Uansports uz
kas oktobrī pa dzelzceļu emigrē uz | zēlandi aties 28. nov. Uz Brazīliju ar
Pietumciropas valstinL ļ atsevišķām vizām pieoems transpor-
Generaldir^tors arī noteicis, un tam lidz U nov.. bet ..Resolutidn
IRO vēlreiz atgādina pēdējos DP emi- \ (Tjfp.nAj^mi« ipp i
Jiem jāparāda Uel^a enerģija m paš­ierosme,
nekavējoties dņojot tuvāka­jam
mo birojam, ]a lie S neviss pēc
dt^mnentācij^ vēl nav aldnātl uz
CIC pāibaudi, vai ari n^lna, kur sa*
ņmnt dzelzce^ brīvbiļeti, lai ierastos
emigrfidjes centrā.
ITKAI LIDŽ m TBC DBĻ NORAIDĪT
T I E M IZRTOZBSļ IZCEĻOT
Kcmtrolvirsnieks tbc jautājumos !>r.
Gi^ners (W. tiellner), referējot par
tbe dēt noraidīto pdljtgmi Jatmu
caur^ati, izteicās, ka cerības š!s ik*
djas Ietvaros tikt us A S V tomēr Ir
tļkd nell^m skaitam. mO pašai ne­kādu
sarakstu par Mem noraidītajiem
nav, tādēļ revisijas akdjā letelp ti-kal
tie, kas no^ušajā reģtetrādj!
pa^ pieteikušies caur mO vai savām
nadon^jām komitejām. Amerikāņu
joM' nb piri t(Kto tbc dH norai»
ditajiM Ismtubitt tp 3W, per kurtm
v^ltu e^it' n levtidju tio
A S V puses. Ta^ A S V všldiba ar
mieru eri i^lc Jādnlt pārtmutol Maist
t ^ ļ # \m^m noraMItdf lāb&i
gādljimS varStu cerAt ka šo ^ ā i tu
izdoti» peUelināt uz 200—250. Kop­skaits
tad attiektos uz vieim Vādjas
un Austrijais rlettmijo^ām. Tādēļ ari
amerikāņu joslā izraudzītos 200—300
gaSjumtm nosūtīs vēlreizijal eijāša-nd
šonedēļ īpašā koa^sijā L<mdonā.
Ievērojot propordju starp visām abu
valstu okt^ādjas joslām, tad A S V
veselības pārvaldei imiegs tikai par
drošākejiem atzītos gadījumus.
TIESISKIE JAUTĀJUMI TURPMĀK
* JĀKĀRTO PASU'SPBklBM
Nadonālo komiteju sakaru virsnieks
pie IRO Dr. 0. Pjrkmajers, attiecīgo
IRO dalu vadītājiem ^ot apspriedēs
Zenēvā īsumā ziņojis par jtsridiska*
jām un finanču problēs^m. Ar U no­vembri
izbeigs darbību juridiskās pa-domdošanas
biroji. Tā kā UN bēgļu
augstais komisārs ierobežotā budžeta
dēl vBf nodrošināt tikai vispārējo
starptaut^ko protekdju Vācijā palie­košajiem
bēgļiem, tad visi tiesiskie
jautājumi nākotnē būs jākārto pašu
spēkim ja vien talkā nespēs nākt
brīvprātīgās palīdzības orgaoizācifas.
Tās šādiem mērķiem gan jau piepra­sījušas,
līdzekļus, bet vēl nav tos sa­ņēmušas.
Likvidējot IRO jītfidiskls
padomdošanas dalu un tās bkojus.
vteus bēgtu kādreiz iesniegtos doku­mentus
nosūtīs Iesniedzējiem atpakaļ,
b^ ja trūks adreses, paturēs glabā­šanā
IRO archīvā. Vācu iestāda no­raidījušas
lūgumus atbalstn ārzemju
bēgļus ar bezmaksas juridisko pa­līdzību,
jo tāda neesot paredzēta pa­šiem
vācu bēgļiem. Par Boņnas ār­zemju
bēgļu likuma izpildīšanu tielā-rTtttpia
1 ippi
ini numura
lasi«t:
B viiTAs. Kua taz PALOJA IAT-vteiv
sAmsoBtsKA nzm - KS
Jagad itskatSi ValkS un FilbacbS
2,Jpp.
B sniTOAite c m DZĪVOKĻUS
tt^ § f p f i e k š i ē d f i A. ā^lda
publif&a diftketiia ar vftd«$le«i "2. tpp.
i AWiAUIAS m ASV DAlKiA*
VAS VANAGU K0IK)M1 - ZlO^JJotfl
M d£<jOras - . • • - • I, 1^.
B FVUIBA PtA^m — ModtroS kar*
ttrōfēga domas par kar» ar nU
1 mA d t U l i DZiVg mMASi-
SlA ~ MSso Parttet Udiftradofēka
jataTT}}! . . . . . . . i;
m -
I i
"Čii'-h.
iii m
i l i fc
Ir
Iii' ,
m
m
I l i .
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
5
I K -
l i i S i ii
mm
Ik'-
4i
mi