1951-11-17-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1 , V
8 L A T V I J A Sestdien, 1951. g. l l , n o v ^ b i !
NEDĒĻAS POUTIKA ĪSUMA
i
te
Briselē 26. hovesnibrl, kā jau īsumā
ziņojām, panāks 20 valstu pārstāvju
' konferejice, kuras uzdevums radīt jaur
nu organizāciju līdzšinējās IRO vie-t
l ^ Jauinās organizācijas . galvenais
uzdevums nākamā gadā būs ap 115.000
b^ļu . Izvietošana no Eiropas. Tdm
vajftda^gie lldz^ļi aplēsti uz 30—40
milj. dolāru, pie kam A S V apsolīju-šas
10 milj. Kā ziņo AP no ticamiem
avotiem,, Kanāda uzņ^šot 30.000—
40.iteD bēgļu. ASV 20.000^30.000,
Aņstrllija 20.000, Argentīna 10.000,
čiļta^s': Dienvidamerikas vadstis 10.000
uji'JauīnzēJaņde 2()bo* .Uz i^les konfe-retia
aicināta Anglija, ASV, Kanāda,
Attstŗllija, Arg^tlnci, Brazdlija, Člle,
Venecuēla, Jaunzēlande, Ri^tumvāci-ja,
M i j a , Au&tiija, Holande, Grieķija,
Beiiģļijs, Dānija,. Francija, Norvēģija,
Zviedrija un Šveice.
'vis
VKI :ASV latvie&u laikraksts Laiks
z^o;V^ngton|i publicēta apsūdzība
par /deportācijām un genosidu Pad.
^vi€blbas okupētās zemēsi Apsūdzl-bii
parakstījusi 7 Austrtmeiropas vai
st^ll&^tavji, to vidū ari sūtnis J .
Fe^Asianš. Apsūdzība ^er pārskatiem
pāt[i!^[)ortādjām mi tautu grupu iz
nt^āSanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā.
P(Jll|t^; Rumānija, Ungārijā un Cecho
slpv«ikijS nosūtīta UN ietilpstošām
br|y^:i>afiaulefi vatildlbām. Paredsrams,
kii^ū^bu-dborska UN kopsapulce
teli
mm
•Mi
māi
m
w kas
1 ' i
I
mi
mi
te
te
te
m pi
mmmm
i i
ju tautas cels...
: r . ; ; (Turpinijumii n o j . Ipp.)
ilūiiiļ aittiejk^ei pret Lktvijas valsti
jē^j^tiž£^s tāts ilkumiu jum pamatliku*
ma>:4^šain§ un Ist-enosanas gribā
^tyijas vakts pastavēš^^^^ fakts un
ti^lb^Sr kae ar to saistīta^,, uzliek
m)ms pienākumu tltkpait šodien k^ tor
relt; Kfid atradāiMes savaa zemee ter-
Pitoflji m paķļāvāmies savas valsts
veļrail,/btlt labdem savas valsts pilso
ņite./Savas, grūtības pie tā rodas
mjSsu jaumākajad piiaiuteei,.^ kas savā
t&i^ ļņ»aVrvar5jusi~ - iegūt Ipilsonisku
^ Iļdlņf i^dl^u un pietielCdmd nepazīst šis
liķm ti^-^o, idkārtu, beit kamēr
m^s'ii>a$i un Qita3 nietumu zemes ak-ce|
»t^ilatvij|Ls'pilsoņu tii^Tbas, ļolums
j|(tļūt fio tiesSl^u cienlgdem. Ar jdzilu
^^ļiiarljumu jākonstiatē, ka ^vēlļntoz
s^iiU vatets pjļl&oņ'u pārgljuši \dtā
pavaMniecfbE. Tas &r viens no\vis
sp^tākajiem tidibas apliecinājumiem
m&$^^ pašu valstistkai gritbai.
. ,Ari pieķeršanās savai tēvu valddaa
ir'zIļKĪe, ka nepazīdīsim. Mūsu ļiau
ta^s^ brāļi Kuršu jomi, izbraukdamļi uz
zv^jti jūrā, runāja tikai kursaski^
irtāļ pati Itatvlešu valoda. Viņi d^rlj
tof tādēļ, ka viņi,, tāpat kā viņu tēvu
tē^i^ ticēja, ka viņiem gaidāms labs
doms,tikai ,tad,'ja tie paliek uzticīgi
šavļiiHēvu valodad. Vai šādu ticēju
mii ari mums nevajadzētu kopt? Va
uzticība latviešu valodai nenesis savu
ķāft ibfumis usi mūsu bērniem svētību?
\ Sava tautībais apziņā' um neatkar!
ba$ gribā mums jāpaliek stingriem un
nelbkāmiem, -~ tikai tad mēs pada-rlsiin
pai īstenību to, ko saucam yēl
%ddi(en par savām * tiesībām un savu
vaiļsti.', A r to mēs pārliecināsim ari
ciiaš taiiiitas. Gluži tāpat, — kā to da-rliāļn
1918» g. 18. novembri. Jānim
Cakist^, Zļgfrldļsun Meierovicam, Kār-lini
Ulmanim'un Voldemāram Zāmuē-lim
uņ visiem pārējiem, kaa stāvēja
pie Itatvljas neatkarības šūpuļa, ne-piiĶmita.
n^āds burvju spēks, ar ko
tie/plrUedhāja Loidu Džordžu un
Belfūru, kā ari dtus kontinenta
valstsvīrus^ Tiem f an netrūka dētas
gribas un entuziasma, tieši tas pats
mums vajadzīgs ari tagad.
,18«, novembra dienai jākļūst par
brīvās latviešu tautas daļas lielo cīņas
jundur kurā mēs katrs stājamies
\savas, valsts neatikaribas un Mesibu,
taisnības un brīvības dhītāju slēgtajā
ierindā. ĀA. SUde
Ul
svēto
s austrumos
PARĪZE:
Pirmā nedēla U N kopsajļulcē Saijo
p i l i pagājusi bez kādām sensādjām.
Aukstais karš rietumu un austrumu
starpā turpinās ar nesamazinātu, ja
pat ne vēl lielāku sparu. Rietumvalstis
tomērf var atzīmēt vairākus taktiskus
panākumus ~ sesijas darba
kārtībā uzņemts to priekšlikums UN
pārbaudīt iespējas Vācijas vienībai,
Jugpslānrijas sūdzība pret Pad. savienību
un kominiomia, valstīm, kā ari,
kopā ar padpmjii „miera plānu", rietumu'
atbruņošanās priedcšlikumi, ku-ŗierp.
nodrošināts . liela UN locekļu
vairākuma atbalsts. Optimistiski noskaņotās^
aprindas velti bija cerējušas.
Atlantika padomes sēde Romā. Bon-ns6
politiskajās aprindās uz pašreizējo
notikumu norisi raugās ar pieticīgu
paļāvību. Par loti pozitīvu un
labvēlīgu faktoru Rietumvācijas ceļā
uz iespējami drīzu, iekļaušanos rietumu
aizsardzības sistēmā un Hdķ ar to
gandrīz neierobežotu suverenitāti uzskata
straujo progresu Parīzē jau i l gāku
laiku hotiekošaj ās sarunās par
'Eiropas aizsardzības kopības radīšanu.
Pēdējās nedēļās panākta plaša
vienošanās ļne tikai tīri militārajā
laukā — ieskaitot lēmumu par l4
vātu divīzijām Eiropas armijas ietvaros,
— bet ari politiskajā plāksnē.
Viens no strīdīgajiem jautājumiem.
ka Pad. savienība propaigandas' ie->^^1^^ ^^^^^ nesipes. atrisināt ne ār-meslu
dēl vien vairīsies noraidīt rie-tumvaJsļtu
atbruņošanās priekšlikumus.
Otrai sesijas nedēļai sākoties,
jaunais britu āriietu ministrs Idens
izteica dziļāko nožēlu^ par Višinska
lamu vārdu plūciiem, kā ari cerības
uz padomju nostājas maiņu pēc rietumvalstu
^priekšlikumu rūpīgākas
pārbaiuides. .Sesijas tālākdjam risinājumam
māņticīgie par visai zīmīgu uzskata
melna kaķa parādīšanos īdena
runas laikā, kurā ministrs aidnāja uz
mērenību. Kaķis . pēkšņi parādījās
runātiju tribīnes tuvumā un tad cēlā
gaitā izdeMēja atkal pa 4urvlm laukā.
LONDONA:
Britu jaunās ,vaidlbas drastiskie soļi,
kiuŗu nepiedešamību premjers Cer-čils
motivēja ar valsts atrašanos gandrīz
bankrota priekšvakarā 6 gadu
sodāllstiskās saimniecības dēl, ar £i-nahču
ministra Batlera deklarāciju
ieguvuši konkrētas formas.^ Lai aizkavētu
draudošo visu Anglijas zelta
un dolāru rezervju izslkšamu nepilna
gada laikā, par 350 milj. angļu mār-dņu
gadā samazinās ievedumus no
zemēm; kas iiepied-er.sterliņu blokam,
pacels no 2 uz 2,5 proc. valsts bankas
diskontlikmi,samaz!inās uz pusi līdzšinējo
100 māic. devīžu kvotu britu
pilsoņu ārzemju ceļojumiem utt. Tāpat
i>ared2ēta attiecig'a rīcība iekšpolitikā,
piem., 3 mēnešu ilgs būv-*
aizliegums, — kas gan neskāŗ dzīvokļu
un nācijas, interesēs esošu
celtņu būvi — lielākā? taupība iedzīvotāju
apgādē ar. oglēm u«n pSrtiku,
Ipašd gaļu. Apakšnamā Batlera paziņojums
par valsts finaņtu stāvokli
un plāniem tā uzlabošanai radīja zināmu
sajukumu. Finančti lietpratēji
gan Anglijā, gan ārpņs t i s toties saskata
valdības drastiskaj ā rlclbā ciešu
nodomu aizkavēt vēl pirms pāri^ ne
dēļām par nenovēršamu uzskatīto
vēdreizēju mārciņas devalvādju. Sagaida,
ka ASV raudzīsies ar simpātijām
uz jaunās britu valdības nodomu
panākt pašu spēkiem finansu
saimniecības aitveseļošano^, lai spētu
segt arvien pieaugošos izdevumus aizsardzības
un bruņošanās^vajadžībām,
un pēc janvāri paredzētā Cerčila ap-demojuma
ASV, Vašingtona nāks
klajā SLĪ tālākas saimnieciskas un fi-nanču
palīdzības piedāvājumu.
BONNA:
Rietumvādjas ministru' prezidents
un ārlietu ministrs Dr. Adenauers 22.
novembrī ieradīsies Parīzē, lai, Eče-sona,
Idena un Sumana ielūgts, apspriestos
ar viņiem par neskaidrajiem
punktiem līgumā, kurš aizstās līdzšinējo
okupācijas statūtu. Sarunas ar
rietumsabiedroto augstajiem komisāriem
risinājušās sekmīgi, un ^9. sanāksmē
14. novembrī mēģināj a atrisināt
vēl visus uz vietas izkārtojamos
jautājumus. Taču rietumvalstu ārlietu
ministru Vašingtonas konferencē
oktobri dažas starplaikā pacēlušās
problēmas nemae nebija skartas. Par
tām būs jāpanāk vienošanās Parīzes
konferencē, lai 24, nov. visu jauno
līgumu ar Rietumvāciju pārrunātu
lietu ministru konference, ne Atlan
tika padome, bet vienl^ galīgais
mierll^ums ar Vādju, ir Oderas-Nei-ses
līnija. Lai netraucētu sarunu norisi,
kā rietumu, tā vācu prese pa
gaidām atturas no jebkādām spekulā
djām. Opozidjas vadītājs Dr. Suma
chers asi kritizēja Adenauera ārpoll
tisko kursu um viņa 7 optimistiskās
deklarādjas presē šī gaida laikā, ap
zīmējot tās par „7 ilūziju pavedie
niem". — Kamēr jautājums par Vā
cijas vienību un brīvām vēlēšamām
visās okupādjās joslās jau ievirzījies
starptautiskā. plāksnē, Rietumvād jas
prezidents Heuss pūlējās nepaiikt at
bildi parādā pašu vācu mērogā. Pre
zidents /noraidīja austrumijoslas „pre
zidenta'! Pika apvainojumus Rietumvācijas
vaidibai un parlamentam, pierādot,
ka visi mēģinājumi iedzīt ķīli
starp viņu uņ Rietumvācijas demokrātiskajiem
iestādījumiem ir veltīgi.
Pīka ielūgumu uz personīgu satikša
nos Berlīnē noraidīja.
KAIRO:
Ēģipte, jaunākais britu sāpju bērns,
rūpējas^ par arvien jauniem pārba<u-dljumiem
Londonas modrībai, pacie
tībai un militārajai gatavībai. Kamēr
britu karasipēks nesen meklēja kādā
ciemā pēc pastieptiem ieročiem, Eģip-ier^
ibušā stāvokli,, .blSži no autbbraņc^ji"^
izspiež naudu.
Vairāk nekā ,200 mUJ. dolāra atfdf
no ASV nākošā gadā paredz lūgl īzraļlli
valdība. Izraēlas parlamenta kneiet»^
63,pret 16 balsīm noraidīja krelsiļ- špār
T R E Š A I S P A S A U L E S KAŖS .-^ Ž U R N Ā L I S T U F A N T Ā Z I JA
iiiiiiiiiiiiiiniimimiiinnniiminiiiiiiiiiiiiiiiniiiiuiiiiuitiiiiiiuiiiiiHiH
. . PACIETĪBU
. Kremlis atat&idigi gaida uz Rie-tumpasaiileseAimnledsko
un politisko
krisi.
Vecais lapsa: ,rV8l tad beldsot aesokrltlsf"
Daudzu izcilāko pasaules žurnālistu
un publdcistu kopēja darba reanļiltātā,
par ko sevišķos honorāros vien izmaksāts
40.000» dolāru, amerikāņu
žurnāls Collier's nesen izdevusi „3. pasaules
kara speciālnumuru", kas visS
amerikāņu sabiedrībā radis sensacionālu
ievērību un izpārdots bez parastajiem
3,4 miilj. vēl 500.000 eksemplāros.
,,Sestd'ien, 1952, g. 10; maijā tieši p l ,
13,58 atskanēja pirmais šāviens. Ar
cigārā ieslēptām miniaitūratombum-bām
Kremļa aģentii mēģināja nogalināt
Tito un okupēt Jugoslaviju. Tā
izrādījās aplama spekulācrija. Tito
ihiesassargi ar saviem ķermeņiem izglāba
Tito, beigas bdja nenovēršamas.
Bddzot Padomju savienību sakāva un
okupēja."
• Starp šiem dažiem vārdiem iepīts 32
mēnešus ilgā kara apraksts, savās, 132
Ipp. paverot ari šķietamo pēckara
ainu. Karam ^fantāzijā politiskos pamatvilcienus
devis Roberts Šervuds,
kas kļuva slavens ar grāmatu par Ruz-veltu.
Atomuzbrukumu, gigantisko materiālu'
ķaujņ, gaisa desanta akciju
utt. tēlojumu autori — labākie ASV
kara ziņotāji Edgars Marrovs un
Margarita Higinse, „No, demokrātiskās
Maskavas ziņo" Arturs Kestlers, pazīstamais
britu mākslas kritiķis Prlst-lajs,
ASV arodsiavienļbu vadonis Reuters,
Christian Science Monitor līdzstrādnieks
Kenhems uc.
Dažas interesantas spekulācijas par
varbiitējo nākotnes karu: 4 dienu laikā
visas Ati amtika saimes valstis iestājušās
karā. Drīz tām pievienojas
Izraēla, pēc gada Spānija. Zviedrija,
Īrija, Ēģipte, Indija un Pakistāna paliek
neitrālas. Ķīna cīnās padomju
pusē, bet diezgan pasīvi. Sākumā
ASV bombardē atombumbām tikai militārus
mērķus, bet kad padomju
atombumbām par upuri kritusi Vašingtona,
iepridcš brīdinot iedzīvotājus,
nolīdzina savukārt Maīškavu ar
zemi. Padomju atombumbu draudus
likvidē U N nāvittieku izpletņu lēcēji,
nolecot aiz Uraliem novietotajās
atombumbu noliktavās un padarot visas
tās nederīgas. Padcmiju kaŗa-prezidentu
l i . iiovembre ^ ^ l i S i n f i f i ^
nāta, kaut ari ^allgio vSIfganu lerīd
Jaunu jiolu Norvēģijai, protestiējtit j r i t
iesaistīšanos Atlantika paktā, i»ņieg^t
saviienlba.,-:^7'.: -^.•^/.••>;^/'
Joproļām bex reiultāt^ i r « a r v u ^ i^
inieni Kx>rejā, abām pu^ēnr^
parneitralāis jbsla^ plaSuii^
Pēkšņa konference Parīzē ar Eiropas
tes policija, piestājoties ostā kuģim ļsardzibas kopības valstu* ārUetu miiistni
Sakkara, apcietināja tā britu kapteini,! dalīšanos bija sasaukta 15. novemba. P
• .«-«s ^it^ ,{«s* n K i i a ns I ^I^i lerasUes aizkavēto Dr. Adenaueru.
30 viņs pec ēģiptiešu ziņam bija ce- ^^|.^ Rietumvācijas U N novērotājs
lis neslavu, «augstu stāvošām perso- ^ļ^^^^oi sridu.^dģu iekļuva Berlīnes
nām Kairo". Britu ģimeņu locekļiem, ļ tas policijas" apsargātās«. dzelzceļa pātvatii
kas „gaisa talta akcijas'" ietvaros at- ļ pagrabā un nozaga • ap . pusotra, ailļ
stāj Suec^ kanāla joslu lai. dotos at- autobraucēju.^ poiici). mmm n
pakal uz Londonu, skrejlapas ieteikts ļ ^^^^^ trika: tā sauktie ..kokteiļu 1
paņemt līdz savus vīrus resp. tēvus ļ raugi" nostājas^ ^r^
— pretējā gadījumā viņus saņemšot vumā un novēro iereibušus viesus atstā||
. -.L. - T««,»ļi,-i3 Ira- iri„ I lokālu Utt sēžoties mašīnā pie stūres;'Dri-^
piesūtītus zārkos. Izmaihja. kas klu-ļ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ p^^.jj-^ p „ ^^^^
vusi par- lielāko sadursmju centru, pēdējas
ddenās atkal atrasti sadurti, sadauzīti
un aplaupīti vairāki britu
karavīri. Bet viss tas bija tikai ieskaņa
demonstrācijām sakarā ar „Na-cionālās.
cīņas dienu", 12. nov., kadļ P^if^Slikumu izteikt Benguriona val«^^^
oi fJJU^*^ L^r^^^^u^ T, ^ a f I «ticību, un tā vietā ar 60 pret U l^aU
pirms 31 g. Egipte pieprasīja neat-l . ^ g ^ ^ ^^^-^j^as izteikumu valdībai; i
kārību. Al Huseini mošejas Virs-lŗal kreisais spārns pārmeta pārāk'uiirt^l
priesteris geiks Muhameds Abu Še- miem ori^'tēiu ārpolitiku. , ' , ' ' >
dida uzsaukumā Ēģiptes valdības kon^ 402 miij.. doi. bruņošanās Jzdevumieia ,
trAlfttaia rarfififonā uradrināiis visush®*^ nākamā gada. budžetā. .Tāi.
troietaja ra«aioiona uzajicmajis visus ^^^^^^^^^^^^ ^.^^^ ^j^^j^^ ^^^^^^^ ^^^^^^^^
muhamedāņus^ uz svēto karu pret tautas ienākuma. SI gada aizsard»!!
„britu iebrucējiem". Aleksandri jā de- budžets bij<n^ tikai 260 milj.' dou^ ^ '
monstrācijās piedalījās 100.000 perso-IļP^^a P'^o-lJ» delegācla nāk^mn^ļ. pī
- « • - j - « ; ^ - T u / I dalīsies amerikāņu apgabaUiesas lēdl;^^
nu ar vddibas .un garīdzniecības par-Ij^^^g^ j-^^ p „ ārzemnieku lisrakl
Stāvjiem priekšgali» i bāreņu turpmākām gaitām. 'Par daļu nb. b
Uz,er>u>t' pakeizējos notiku»u.hļ-Ēģiptē
īstā britu mierā, Anglija, ASV, ļ legācija. '
Frandja un Turcija kopējā deklarācijā
Parīzē paziņojušas savu nodomu,
pai spitd Ēģiptes un Arābu ligas opo-zioijad,
radīt kopēju aizsardzības sistēmu
Tuvējiem , auetrumdem. Virspavēlniecību
par kopējiem bruņotajiem
spēkiem nodomāts uzdot kādam
turku ģenerālim. Visas arābu valstis | pierobeža's apgabalos Varšavas valdibi ios.
uasaidiiiātas grozīt savu līdzšinējo no-ļ lieni Pārcet simtiem .partija» |unkclQ|ārui Mon^im tm pikoties pak- ^ J ļ ^ ^ j S ' - " ^ ' " ^
tam, pec kam tām bus tiesības pie-1 TOksioStem CechosiovawjM keŗavl^,
prasīt no rietumvalstīm ieroču^ un j nosūtīti uz akmeņogļu un rūdas raķtuVj
kara materiālu sūtījumu». Ddenvid- ^^^^^^^ , tehniskā pallģ^ļttu
7^., 4 . - 1 . . ' T -1 j 1- 1 pulkus, bet nedz atalgojuma, &ed2 ciiWt
afeka. Austrabja un Jaunzēlande pla- ^,,,,tiski neatšķiras no civnajiem kaUtlH
notb paktu apsveikušas un piesolīju-1 šķiet, ka akcijas īstais lemesis &av^ft^>|
šas vēlāku pdedallšānos. I r ā k a . n o - s p ē k a ; trūkums,, bet So karavīru
'lēmusi uzņemties starpnieka lomu ^«J^J^ļJ^^ ^^^.^^ Ausd^vād
starp Angliju un Egipti, kā ari citām ļ pieprasījis. Pika valdības mākslai komislji
arābu valstīm kopējās aizsardzības ļ vadītājs. . 1 '
sistēmas jautājumā, par ko jau tagad >W3J84 luterāņu'bija ASV p^ģ. $a4a b
. . . . . r-t- I 9*8, ar ko pirmo reizi bija pārsniegta 6 mlll
nopaetm interesējas Libanona. \ ^beža. Vismaz par.50.000 l u t t e i g i l iM
pēdējos 3 gados pavairoju^
pP, galveņpkārt^'
iagal(ilā»r^^B
lltiskajā:•''skatuvē;-.'iPar;;ļioņ^^|\iļiTO
AārpiijlUisko paciomnii
zējā reichskanclera un tagaidljt^j^^
kanclera politiskie' uzskati d a i i d z p l j j ^^
mbs;šķiras;'':' ' - - ^ ^^
Uz 16 vietām samazlnāiļes^'
vairākums britu • apakšnamā^ '^^^^
^ ļ rota vietu Barnslejā iegūstot s t ^ ^
Noslēpumains nezvj^f tērrorizē k|diu^^«
trumbengāliešu bjggļu nometjli Kalkiitai'^'
vumā.: Nezvērs parādās tumsā jm.ļnpla
un sakropļo bērhusj ; ." ,
7 gadus no vietas pasaule patēfijusl v/
rāk kafijas nekā ražots. Tas bijis-ies
jams tikai, likvidējot BrazilijiH yecus; ķŗtjļ
mus. Kafijas produkcija turpina augt, '
Cīņai pret po|u partizāniem Austruiiii^ld]
G. G.
9«
spēku, kas sākuma posmā nostiprina- r ujai.
jies Zienieļvādjā un Aļaskā, 1952. g. I Pilnās SA uniformās vairākos prlvfit44vo|
Ziemsvētkos-sāk spiest no Reinas II- ^^^^^^^^ "^^^""^ ^^^^^^^^
ņijas a^vte. vairāk atpaka} cauri Po- Z^:'Z^J''^l,^Stķ lijai pašu, territorijā,- lldlZ karš, pa- L.lelbstandarte Adolf Hitler" piederīgie^
domju režīmam galīgi sabrūkot, bei-ļ ^endorfā solījās „paiikt uzticīgi, kaut an
dzas UN spSki stāv So^fā. Baltajās "^^Z^^l:^.^^ ļp,
valstis un Knma, kur notikušas pēdē- tagad, pēc pārbēdzēju ziņām, suādāj^t i'brii
jSs kaujas, UNITOC (UN pagaidu atompētnieks Pontekorvo, kas mlkl4liil'
okupācijas pārvaldes) centrs ir Mas-h^^^ P!^'^adā. ^
1 - 1 T» j . -t- I Smaga dielzceļkalastrofā pie Mincftenei ni
kava, bet agrāko Pad. savienības ro- gaUnātas 15, smagi' ievainotas tikpat,
beŽU ietvaros vēl v tieši okupēta tikai ļ vieglāk ievainotas daudzas -peisonas.
Ukraina, Krima un Primorsfca, Tālo ļ Pareizi sabīdīto pārmiju dē( pafaSiejfu
a^trumu piekraste, province, kae ^^^rS^^^^^^
snaiedzas lldz ChabarOVSkai. Satellt-ļ slepenā konferencē Zalcburgā, pēc.VAlr
valstis un Baltijas zemēs UN spēki ļ^^cu laikiākstu infoMjacijas, nesen satikto
paliek tikai, llds: izdarītas brīvas velē- f'^^^'^^^^. franču, .itaļu, jugi
čanac T, - o W a V. • slavu un grieķu virsnieki, U l pārrunātu Bi
sanas, Lietuva manto Karalaucus. kānu telpas aizsardzību uzbrukuma gadljS
Polija paliek pie Oderas-Neises,ļ kā.ari Triestas problēmu. *
Krievzemes plašumu pārraugia ar lid-l ^"J^'^'^*» ^dens rezervuārus, no .kūriei
mašīnām I ^^^ni iegūst pilsētas 8 milji
ļ dzīvotāju, turpmāk 24 stundas dlienft
Par zemes jaunuzbūvi ar dažādu ļ sabotāžu unv atombumbu uzbr
UN iestādījumu palīdzību rūpējas uzraudze īpašas bruņotas patruļai.
Krievijas pagaidu valdība, UN nāk «*ļ«n«;»«cioioģijas\ profesors, . b e t ;
t A i V S ; i f c a V M ? ^ c « - M dzivoku apzadzējs bijis Kalifori
talka, atsakoties no reparacijam. No- profesors Dr. Gvins Netiers, kuŗS uz slid
tiek kara noziedznieku procesi, bet ceļa 'nonācis, nesekmīgu mīlestības lietu
Staļins jau kara laikā bez vēsts^ pazu- ZemjUras kābeu uz Helgoiandi pa gabi
dis. un Dar Vina nēcniPkn k l n v i ^ M V n ^^?" ^» noiagufii nezināmi s l t ^ i i i f . . r ^ ^ ^ -i^^^^ ^^^^J^' 2:agli cītīgi darboj
seis-Uenja. Visinskis pedeja bridi vairākts gadus. 40 jūdžu. garais un
atcerējies savu maziniecisko izcelša- ļ ««^agais kabelis novērtēts 'uz 238.000 dol,
nos un aizbēdzis uz Turciju, lai nie- "^^^^r" ^^^^^^ (^Svfltn Q;»vn* n ; » V a l « n i n ^ , T T M T ""^^ vēsturē, vēl nepiedzīvotā studentu tra cavatu savus pakalpojumus UN. Ilja kura nolūks bija aizkavēt Japānas apbrii^
Erenburgs publicē atmiņu krājumu | ^anos. ' 11
„Lielā vilšanās", kurā apgalvo, ka - a m a t a atcelts -Meņgikovs,padoņii
Vienmēr piekopis divkosīgu spēlJ f^^j^^Jj^ri^^^^^^
Farejos komunistu vadoņus un čeki- bija pārņēmis no kādreizējā Staļina pri-stus
nosi/tuši pašu tautieši. Pēc tam I ^^^^^tāra Mikojana.
neviens vairs par komūndsmu neinte- u-^ P^^^i^^s milzu lietus gi
rPfiPiac i n f^c Vri.rr;;- L.f "^'^^"^ smagākais kopš 1011.
resejas, JO „tas Krievija vairs nebija Pjemontas 35.000 iedzīvotāji, pārplūstot i
nekadia ideoloģiska, bet gan tīra terro-M*9"ezti no ārpasaules,
ristu kustība." | «Svētdienas sports ir atļauts,'* dekUf^j:
Kā rak«ita amArilrānn T^r,,^ I ^^^««^8 Pijs XII, atzīstot-sporta pozitīvo if
^.tJT f"'^^^^'' ^'"^f SVeciū\'\ tekmi cilvēka dzīvē un norādot, ka tas vi^
izdevuma saturs un sabiedrības par ļ nlgi nedrīkst kļūt par matērijas kultu, - ii
to izrādītā interese pderāda, ka ame- ļ ^V^^ darbam, ģimenei un reliģiskajiem .pi
rikāņu nācija beidzot ieguvusi nepie- ""^^Tl^^u
H o c a r « ^ - 1. ^ I " 2 turboiznicinalāju pavadīja kādu8 bui^l
ciešamo pašapziņu un pārliecību par vēžu uzbrukumu komunistu lidlaukiem Kor
uzvaru ari 3, pasaules karā, ja tādsļ J ^ - uz šādu apsardzību, kāda paredzēta ļ
izceltos. Lai mazinātu lielo r^ālitā-1'^*^ atomuzbrukumiem, piespiedusi pi^augoi
tes piegaršu tēlojumam,' Collier's ''1^^^°''^''^" '
deklarē: Mēs nedomājam, ka karš ir I^^I^Jf^^^^^
nenovēršams .,. Sls speciālizdevums ļ paveikusi vissmagākos noziegumus. „Pantef
bija tikai apelēšana pie Staļina un j bandas" vadonis ir tikai 21 g. v., ' un vi'
viņa padomdevēju veselā saprāta." • ^°^5^1^ labākām aprindām. Rūpīgi i
G.
strādātās laupīšanas un slepkavoSanas ti«
bijušas sava veida „goda lieta".
'«dos lat'i*^
atceres diettu,
veco laiizo m
tai aizj
•t-goiDaja.aņ'r
j;*.' «lavai;- 13»
Ij^justtu rn^^j^
l l L ^ u teica U&am
svinīgajā
krii
ritfešu centrālās .k|
pikv. V. Mums
i^mis 'Mviešu
jVtu akta 17. nov
ļloDcerta'piedalīja
ļalļifl un čellists ^
las ar saviem
iiea eizrāva svē&ii ^ -
I'darba viru saMv-
[plk7. V. Janiims bif
ligas Isļjsi^u nomietnes
k apmeklēja ari E f
ļi'flardiu'iotu
ļdonI msisu sūtmecib
" ' aiktu Vestmin&t€«rļ
'i
•u u.. . Pētera U vēst.
,.Jiiii lija kas neizsake»,
ļlPšiM Mirušo pit
"W- yai, i a manā dzini
•' lekM, teica; Aižļ
Māc.
pd laužu
ļideŗisus ba-
J i l ^ m , ne.
čitJāinos'ru'dens ziedlu
jM»liem egļu zariem ,
W u sun^ darinātos
§B.lai,ar/tiemļ rotātu
••ffraMs vietas. Kāds'
n*taņB reizē tad
,gittiiiiru§os,itipaii
'uz kapiem i
sveču liesinu, un pa
Mffdits korālis: „Kā
ļ : * | ^ d a r . u . i e . āU
«««jskaŗs ar.pasaul'
^^^^^ kapi
% ^'^^^^ mūžīgai
'ikļļ daļēji^
m^L'-l "^'^^ »^erā
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 17, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-11-17 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari511117 |
Description
| Title | 1951-11-17-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
1 , V
8 L A T V I J A Sestdien, 1951. g. l l , n o v ^ b i !
NEDĒĻAS POUTIKA ĪSUMA
i
te
Briselē 26. hovesnibrl, kā jau īsumā
ziņojām, panāks 20 valstu pārstāvju
' konferejice, kuras uzdevums radīt jaur
nu organizāciju līdzšinējās IRO vie-t
l ^ Jauinās organizācijas . galvenais
uzdevums nākamā gadā būs ap 115.000
b^ļu . Izvietošana no Eiropas. Tdm
vajftda^gie lldz^ļi aplēsti uz 30—40
milj. dolāru, pie kam A S V apsolīju-šas
10 milj. Kā ziņo AP no ticamiem
avotiem,, Kanāda uzņ^šot 30.000—
40.iteD bēgļu. ASV 20.000^30.000,
Aņstrllija 20.000, Argentīna 10.000,
čiļta^s': Dienvidamerikas vadstis 10.000
uji'JauīnzēJaņde 2()bo* .Uz i^les konfe-retia
aicināta Anglija, ASV, Kanāda,
Attstŗllija, Arg^tlnci, Brazdlija, Člle,
Venecuēla, Jaunzēlande, Ri^tumvāci-ja,
M i j a , Au&tiija, Holande, Grieķija,
Beiiģļijs, Dānija,. Francija, Norvēģija,
Zviedrija un Šveice.
'vis
VKI :ASV latvie&u laikraksts Laiks
z^o;V^ngton|i publicēta apsūdzība
par /deportācijām un genosidu Pad.
^vi€blbas okupētās zemēsi Apsūdzl-bii
parakstījusi 7 Austrtmeiropas vai
st^ll&^tavji, to vidū ari sūtnis J .
Fe^Asianš. Apsūdzība ^er pārskatiem
pāt[i!^[)ortādjām mi tautu grupu iz
nt^āSanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā.
P(Jll|t^; Rumānija, Ungārijā un Cecho
slpv«ikijS nosūtīta UN ietilpstošām
br|y^:i>afiaulefi vatildlbām. Paredsrams,
kii^ū^bu-dborska UN kopsapulce
teli
mm
•Mi
māi
m
w kas
1 ' i
I
mi
mi
te
te
te
m pi
mmmm
i i
ju tautas cels...
: r . ; ; (Turpinijumii n o j . Ipp.)
ilūiiiļ aittiejk^ei pret Lktvijas valsti
jē^j^tiž£^s tāts ilkumiu jum pamatliku*
ma>:4^šain§ un Ist-enosanas gribā
^tyijas vakts pastavēš^^^^ fakts un
ti^lb^Sr kae ar to saistīta^,, uzliek
m)ms pienākumu tltkpait šodien k^ tor
relt; Kfid atradāiMes savaa zemee ter-
Pitoflji m paķļāvāmies savas valsts
veļrail,/btlt labdem savas valsts pilso
ņite./Savas, grūtības pie tā rodas
mjSsu jaumākajad piiaiuteei,.^ kas savā
t&i^ ļņ»aVrvar5jusi~ - iegūt Ipilsonisku
^ Iļdlņf i^dl^u un pietielCdmd nepazīst šis
liķm ti^-^o, idkārtu, beit kamēr
m^s'ii>a$i un Qita3 nietumu zemes ak-ce|
»t^ilatvij|Ls'pilsoņu tii^Tbas, ļolums
j|(tļūt fio tiesSl^u cienlgdem. Ar jdzilu
^^ļiiarljumu jākonstiatē, ka ^vēlļntoz
s^iiU vatets pjļl&oņ'u pārgljuši \dtā
pavaMniecfbE. Tas &r viens no\vis
sp^tākajiem tidibas apliecinājumiem
m&$^^ pašu valstistkai gritbai.
. ,Ari pieķeršanās savai tēvu valddaa
ir'zIļKĪe, ka nepazīdīsim. Mūsu ļiau
ta^s^ brāļi Kuršu jomi, izbraukdamļi uz
zv^jti jūrā, runāja tikai kursaski^
irtāļ pati Itatvlešu valoda. Viņi d^rlj
tof tādēļ, ka viņi,, tāpat kā viņu tēvu
tē^i^ ticēja, ka viņiem gaidāms labs
doms,tikai ,tad,'ja tie paliek uzticīgi
šavļiiHēvu valodad. Vai šādu ticēju
mii ari mums nevajadzētu kopt? Va
uzticība latviešu valodai nenesis savu
ķāft ibfumis usi mūsu bērniem svētību?
\ Sava tautībais apziņā' um neatkar!
ba$ gribā mums jāpaliek stingriem un
nelbkāmiem, -~ tikai tad mēs pada-rlsiin
pai īstenību to, ko saucam yēl
%ddi(en par savām * tiesībām un savu
vaiļsti.', A r to mēs pārliecināsim ari
ciiaš taiiiitas. Gluži tāpat, — kā to da-rliāļn
1918» g. 18. novembri. Jānim
Cakist^, Zļgfrldļsun Meierovicam, Kār-lini
Ulmanim'un Voldemāram Zāmuē-lim
uņ visiem pārējiem, kaa stāvēja
pie Itatvljas neatkarības šūpuļa, ne-piiĶmita.
n^āds burvju spēks, ar ko
tie/plrUedhāja Loidu Džordžu un
Belfūru, kā ari dtus kontinenta
valstsvīrus^ Tiem f an netrūka dētas
gribas un entuziasma, tieši tas pats
mums vajadzīgs ari tagad.
,18«, novembra dienai jākļūst par
brīvās latviešu tautas daļas lielo cīņas
jundur kurā mēs katrs stājamies
\savas, valsts neatikaribas un Mesibu,
taisnības un brīvības dhītāju slēgtajā
ierindā. ĀA. SUde
Ul
svēto
s austrumos
PARĪZE:
Pirmā nedēla U N kopsajļulcē Saijo
p i l i pagājusi bez kādām sensādjām.
Aukstais karš rietumu un austrumu
starpā turpinās ar nesamazinātu, ja
pat ne vēl lielāku sparu. Rietumvalstis
tomērf var atzīmēt vairākus taktiskus
panākumus ~ sesijas darba
kārtībā uzņemts to priekšlikums UN
pārbaudīt iespējas Vācijas vienībai,
Jugpslānrijas sūdzība pret Pad. savienību
un kominiomia, valstīm, kā ari,
kopā ar padpmjii „miera plānu", rietumu'
atbruņošanās priedcšlikumi, ku-ŗierp.
nodrošināts . liela UN locekļu
vairākuma atbalsts. Optimistiski noskaņotās^
aprindas velti bija cerējušas.
Atlantika padomes sēde Romā. Bon-ns6
politiskajās aprindās uz pašreizējo
notikumu norisi raugās ar pieticīgu
paļāvību. Par loti pozitīvu un
labvēlīgu faktoru Rietumvācijas ceļā
uz iespējami drīzu, iekļaušanos rietumu
aizsardzības sistēmā un Hdķ ar to
gandrīz neierobežotu suverenitāti uzskata
straujo progresu Parīzē jau i l gāku
laiku hotiekošaj ās sarunās par
'Eiropas aizsardzības kopības radīšanu.
Pēdējās nedēļās panākta plaša
vienošanās ļne tikai tīri militārajā
laukā — ieskaitot lēmumu par l4
vātu divīzijām Eiropas armijas ietvaros,
— bet ari politiskajā plāksnē.
Viens no strīdīgajiem jautājumiem.
ka Pad. savienība propaigandas' ie->^^1^^ ^^^^^ nesipes. atrisināt ne ār-meslu
dēl vien vairīsies noraidīt rie-tumvaJsļtu
atbruņošanās priekšlikumus.
Otrai sesijas nedēļai sākoties,
jaunais britu āriietu ministrs Idens
izteica dziļāko nožēlu^ par Višinska
lamu vārdu plūciiem, kā ari cerības
uz padomju nostājas maiņu pēc rietumvalstu
^priekšlikumu rūpīgākas
pārbaiuides. .Sesijas tālākdjam risinājumam
māņticīgie par visai zīmīgu uzskata
melna kaķa parādīšanos īdena
runas laikā, kurā ministrs aidnāja uz
mērenību. Kaķis . pēkšņi parādījās
runātiju tribīnes tuvumā un tad cēlā
gaitā izdeMēja atkal pa 4urvlm laukā.
LONDONA:
Britu jaunās ,vaidlbas drastiskie soļi,
kiuŗu nepiedešamību premjers Cer-čils
motivēja ar valsts atrašanos gandrīz
bankrota priekšvakarā 6 gadu
sodāllstiskās saimniecības dēl, ar £i-nahču
ministra Batlera deklarāciju
ieguvuši konkrētas formas.^ Lai aizkavētu
draudošo visu Anglijas zelta
un dolāru rezervju izslkšamu nepilna
gada laikā, par 350 milj. angļu mār-dņu
gadā samazinās ievedumus no
zemēm; kas iiepied-er.sterliņu blokam,
pacels no 2 uz 2,5 proc. valsts bankas
diskontlikmi,samaz!inās uz pusi līdzšinējo
100 māic. devīžu kvotu britu
pilsoņu ārzemju ceļojumiem utt. Tāpat
i>ared2ēta attiecig'a rīcība iekšpolitikā,
piem., 3 mēnešu ilgs būv-*
aizliegums, — kas gan neskāŗ dzīvokļu
un nācijas, interesēs esošu
celtņu būvi — lielākā? taupība iedzīvotāju
apgādē ar. oglēm u«n pSrtiku,
Ipašd gaļu. Apakšnamā Batlera paziņojums
par valsts finaņtu stāvokli
un plāniem tā uzlabošanai radīja zināmu
sajukumu. Finančti lietpratēji
gan Anglijā, gan ārpņs t i s toties saskata
valdības drastiskaj ā rlclbā ciešu
nodomu aizkavēt vēl pirms pāri^ ne
dēļām par nenovēršamu uzskatīto
vēdreizēju mārciņas devalvādju. Sagaida,
ka ASV raudzīsies ar simpātijām
uz jaunās britu valdības nodomu
panākt pašu spēkiem finansu
saimniecības aitveseļošano^, lai spētu
segt arvien pieaugošos izdevumus aizsardzības
un bruņošanās^vajadžībām,
un pēc janvāri paredzētā Cerčila ap-demojuma
ASV, Vašingtona nāks
klajā SLĪ tālākas saimnieciskas un fi-nanču
palīdzības piedāvājumu.
BONNA:
Rietumvādjas ministru' prezidents
un ārlietu ministrs Dr. Adenauers 22.
novembrī ieradīsies Parīzē, lai, Eče-sona,
Idena un Sumana ielūgts, apspriestos
ar viņiem par neskaidrajiem
punktiem līgumā, kurš aizstās līdzšinējo
okupācijas statūtu. Sarunas ar
rietumsabiedroto augstajiem komisāriem
risinājušās sekmīgi, un ^9. sanāksmē
14. novembrī mēģināj a atrisināt
vēl visus uz vietas izkārtojamos
jautājumus. Taču rietumvalstu ārlietu
ministru Vašingtonas konferencē
oktobri dažas starplaikā pacēlušās
problēmas nemae nebija skartas. Par
tām būs jāpanāk vienošanās Parīzes
konferencē, lai 24, nov. visu jauno
līgumu ar Rietumvāciju pārrunātu
lietu ministru konference, ne Atlan
tika padome, bet vienl^ galīgais
mierll^ums ar Vādju, ir Oderas-Nei-ses
līnija. Lai netraucētu sarunu norisi,
kā rietumu, tā vācu prese pa
gaidām atturas no jebkādām spekulā
djām. Opozidjas vadītājs Dr. Suma
chers asi kritizēja Adenauera ārpoll
tisko kursu um viņa 7 optimistiskās
deklarādjas presē šī gaida laikā, ap
zīmējot tās par „7 ilūziju pavedie
niem". — Kamēr jautājums par Vā
cijas vienību un brīvām vēlēšamām
visās okupādjās joslās jau ievirzījies
starptautiskā. plāksnē, Rietumvād jas
prezidents Heuss pūlējās nepaiikt at
bildi parādā pašu vācu mērogā. Pre
zidents /noraidīja austrumijoslas „pre
zidenta'! Pika apvainojumus Rietumvācijas
vaidibai un parlamentam, pierādot,
ka visi mēģinājumi iedzīt ķīli
starp viņu uņ Rietumvācijas demokrātiskajiem
iestādījumiem ir veltīgi.
Pīka ielūgumu uz personīgu satikša
nos Berlīnē noraidīja.
KAIRO:
Ēģipte, jaunākais britu sāpju bērns,
rūpējas^ par arvien jauniem pārba |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-11-17-08
