Bavarijas Latviesu vestnesis, December 9, 1950

              ; 1
5>
itdlen, 1950. g. 9. dec«^w^
KUSTĪBAS
Malia. i9kuma uz vatrfikka>v
ViemaimUm pēc ārsta «L
Ija. 2». aprīļa nakti deporSSi
apdetlnāto, lielākā «ŽM
1 o^ā korpusa. Jekraulana"
tepat pie datuma - Kalte.
p vagonu parkā. ValraSl
(teportfjamle bHušl sasu^
lai aizkavētu ^
itr^B>It5 1asļlām.kafirt«.
'Okli; alvien iiasliktlhās, ^ "
fm «aldSma sadursn»
"".krieviem. cC
-Tl «500 jeslpdzīto. varbūt
..i» i^udz jaunu n§k««
(]i kMpusā ģa\ 68 latvieU
ļtodeHnāfaņai L. sttvS
utt vlņaļn vairs nav
'Prt dzīvam.: To patelkuH
Ma>6^8tu «ajflābt dzles.
Im -T- ne dzīvei, bM
1^ TOjMzibain. Māsa 2. ai
" ī , ^ ! f l r t l o t treSaja koN
JJuiI palnāvlbu...
M^M» «f redzēta pardzi.
to tojpektorr ĶīseS
uz ceturtā
i f W u ; J [ ^ SMiSā vakari
| Ķ M l e a Oopen ate*
|**mt ti2 pratināšanu.
W uz visām
T ļ ^ ^ ^ u s , Jo bija 15.
mpmL pat iznāca dlv-
Jo īSiācfis atzīmēt ari
dtenu. M6« bijām
ļjjntjui! kā ēdamo, tā
*"ālf varējām 5o d i^
c)k atlķirlgāku no
«tgrtezāf i?en. Oo- ifri rna laņlmfim viņa
i pēc mana vērtēju*
nav uzzInālusL
apcietināto pil-pieblīvētas
līdz pēdē*
*" klāt daudz Jaunu
jsrt^tinafianā ņem
Ar niāni np^
tikai daži
{pleciem. Abās pra-iMttUla
visus ma«
11 f»rot6ko)u$, papU«
niVaftdztt* Vēlreiz
lilvdtgl atzfties» bet
tlrt^Mtt vajo^ uz«
" mbttvēti mana
[t protokolu. To
kā its pēdējās
flaatāti^ -p. tiesnesis
>*<^ O o i ^
izbeigt, Jo ceram,
(NiviM Vili doku*
M ttii dirbibu pē«
gadoi, Jtai ari bQs
I» t i lif iiotib, jod«
Iii Uutfjuli eauri visu
liiniais virsnieks,
ftil bļjim apgOliilies
* i i ^ un
librfvibu, gaiteni
iiii apstājās pfe masu
Ifokrakiķēja slē»
[ii durvis parādījāt
vtļft
tarģi uzkliedza,
imi^ kājfi9. un vieni
lopraiija katra vārdu,
liānai datus. Taujā-i
virsi. S. A^ācērt
īsi sačukstējās, pēe
tiem uzsauca S.:
-.unsekotri
)m atnākuāi trīs viri,
parasti veda viens,
kavēja a apģērb-gaidītāji
to mm i
gribēja draugsļm pa-ledia:
iavās vietās!"
K. mēģināja Iebilst,
l e ^ l a ar dflri wJi
dēla līdzsvaru un no*
, kur saniknotais ie­vēl
spārdīja kājām: ļ
8 paskaidrojumu ne*
— nolād^ais vācu ļ
lodamies atbalstilās ļ
imi raudzījās grīdā. i
nojautas salauz- ļ
inokām uzvilka zā-pārlaida
skumju
[lalas vietai» kamerai
lemt
Dieva palimi!" ^
itreiz atskatilās uz
viņa lēni, kā ne-
Is smagās durvis^
m
m
turpinājumi:
NEPĀRNĀCA
mmm. 1000. g. 0. docambil
LATVIJA
TĒVZEMĒ! U N BRĪVĪBAI
Pa Staburaga bēmu ļekām
«spiHM vnamjĻo ZĒNU TO MHTI
...aizdedza skalu un aizgāja ar
to krāsns priekāā, kur, klūdziņas
sakārtojis, sāka i«[t iegareni apaļu
"^irpat sutās krāsns
atsēdās ari mamma. Rate nis sā­ka
dūkt savu vienmifligo nebei­dzamo
dziesmu.
(Valdis — Staburaga bērni)
/ ZIEMAS VAKAROS
Īsā ziemas diena pēc zila novakara
jaiera kļūst arvien tumSāka. Vis-ipkārt
Iestājas klusums un miers.
Seiliā latviešu sēta ir iegrimusi bal-tajjls
kupenās, un tikai no dūmeņa
ttpjošie dūmi liecina, ka tur dzīvo
dlvOd. Viņi jau ari Iet ttkai paSos
nepieclešamākrfiļos darbos uz kūti,
Uiti vai riju. Ar dienas gaismu ari
iie darbi ir galā. Taču daudzi citi
darbi vēl gaida čaklu roku. Vasarā
Jau nav laika ne vīriem dažādus
darba rikus gatavot un virves vīt,
ne saimniecei aust un vērpt, ne mei-
^ tām pūru darināt Tas jāpaveic zie­mas
vakaros.
Tādēļ pēc pabeigtajiem ikdienas
darbiem mājas ļaudis salasās ap
krāsni, kuras mutē silti sprēgā mal*
kas šķilas. Gaismas loks visus ie­slēdz
sevi un norobežo no saltās pa­saules
ārpusē. Skalu vai sveču gais­mā
sāk dūkt ratiņi, klabēt steļļu pa­minas
un zibēt adatas. Tāpat ^ r i
ķeras pie saviem darba rīkiem, lai
pagatavotu un izlabotu Uk daudzas
saimniecībā vajadzīgās lietas.
Bērniem SIs vakara stundas kļūst
par brīnišķīgu pasaku pasauli, klau-flļoties
vectēva vai vecmāmiņas stāstā
par karaļiem, princesēm, raganām,
burvji^ un vilkačiem. Kad skals
nedeg īsti spoži, kļūst vai gluži balgL
Visos kaktos ēnas liekas kustamies.
Nereti tādos vakaros ierodas ari kai-
N0DABUBA8
^ifl^^^fT- Jaunas meitas. wkām
caku kustoties, nereti uzsāk kādu
skanīgu dziesmu. Lai gan istabā
a^sma neskan tik koāi un atbalss
K ^ l P ' ! ? fca vasarā laukos un
Pļavās, tomēr visiem ir p r i ^ par
^f^smu prieks liek jauniešiem
kādreiz sadot r<*as ari rotaļu un
f^Jj* PfieJ^S. Jo darbs prasa dažus
izklaidēšanās brižus.
KrT* ??f y.^a^a stundas, kam citādi
būtu tik lēna gaita, aizslīd nemanot.
Kad krāsni vairs gallē tikai ogles un
skals sāk kūpēt, Ir klāt naktsdusas
un atpūtas laUts. Bērni jau salīduši
gultās un sajMņos vēl kavētas brīniš­ķīgās
vectēva pasakās. Viri noUek
savus amata rikus un apskata pa­veiktos
darbus. Ir daudz kas pada-rits
— tur jauns koka spainis mirdz
spoži balts, ttir grābekļu un izkapšu
kāti, tur grožu rituUs, kas kļuvis
krietni lielāks.
Saimniece pavada ciemiņus un ie­met
vēl rūpīgu skatu lopu kūti, lai
redzētu, vai viss kārtībā. Tikai Jau­najām
meitām grūti šķirties no ie­sāktā
košā cimdu vai vUlalnes rak
Pitefklmaak
DIENA FUNKKAZARUDU
TRANSfTNOMETNĒ
»RB8UA8
Teiksim, tas i r bloks »)a, kura
augšējais stāvs dalās trijās milrigās
istabās, tās apgaisnK) mazu lodziņu
rinda pašā sienas augšējā malā; lo­dziņiem
grūti piekļūt — un garām
k(4ca kāriim tos atverot un aizverot,
dažs stikls Izgāzies, sa^^ldls. Vējam
laba Ienākšana, sienmalēs gulētā*
Jlem tos tik netraucēti pūš virsū.
Trešajā pašā galējā un Uelākajā td-
1^ kas apm. tik Uela, kāda bija ari
izrīkojumu zāle Vlrcburgas manēiā.
guļ un dzīvo daudri latvieši, te tāda
kā maza latviešu kolonija.
Kad nu tie ļaudis, no saltuma dre­binādamies
piecēluHei un dažas ri-kākas
darīšanas ntMrtoJul^ viņi no-
Icāpi pa kāpnēm un pulcējās rindā
pie 26. bloka, kur rinda pieaug gara
kā ^saku pūķa aste. Galdu bn^as-tls.
Durvis blākiķēdamas atveras.
Visiem Jārāda rožaini ēšanas kartīte,
kas svarigfikals dokuments translta
darbu ua kidu dienu atU^ vai nu
sUmiba. vai Jāierodas pie Iddas ko-m
i ^ uti O M rindā darba gribē-tātl
» kuriem JāatatiJ rolalnā kartīte
ierēdņa tiņā im Jāsaņem tāa vieti
tādi pati papes p l u k ^ kādi i ia
nai« tikai munuiiti. Visaa « i lielas
kārto ieiēdņi. kuru iituiiianii tie­šām
HpliU iei«dnleciska - un JOs
taču saprotat k i oi to domāju...
M m gadu A p l ā d i , ka tiek pit-šķiiii
vieglāki daiH plem., nomāt-nes
ielu slaucīšana. Cilvēki tur ri
sta. Nākošā darba diena viņu jaunos ! ^ ikdienā; tā Jārāda dau
spēkus nebaida, un gribētos vēl un • aaudzās vietās, tā ka iznākot
vēl likt adat&n zibēt Visi Jau de­vušies
pie miera, un skals kļuvis
gluži tumšs. Zilgani mirdzošā nakti
gaisma uzliek visur savu klusinā­tāju,
mierinātāju plaukstu. Diena ir
beigusies ar saviem priekiem un
darbiem, veiksmēm un neveiksmēm.
no zināmās lablericibu istabiņas, i ^ -
zēm uznāk brīnllanfis. ka ari tur ne­tiek
uzspiesu zīmogs uz kartītes. Lai
dabūtu brokastis un vispār ēdienu,
protams, gan ŠI kartito Jiapsdmoga
To dara speciāU Ierēdņi. Viens no
tiem, tāds ar acenēm. Ir Ipall stingrs,
Kopīgi aizvadītas vakara stundas "^Zt^^^i 2®"^' ^'«l^ļ^n
l^ekšā tā, ka mazliet neperodgl ut-si^
est zīmogu, kungs caur acenēm
visiem ir lielākais Ieguvums. Pa­veikts
daudz darbu, un galvenais
ku dainu — iemāclsimi^ tās:
Ue paveikti ar prieku un vieglumu, ^.^'^^^j^^»^^
To devusi seno latviešu māka pulcē- ļSf S!:i«**«^L'^^ii*'' ^ ' ^ L^
tles kopā, lai paUdrētu cits cit^m ar JS* *S V •^'•^ \
darbiem, padomu, laipnu vārdu un L!f S!u
lautru dziesmu, . • , , papes plutks-ti^ņi,* ku ^do^dJ «!es?m*u
minu mālu ļaudis Ir oatlkami cilvē- ":^^^»°x.^ ««O*"*^- K<»«J« vispār
k S būt s i S S ko?M kad da^^ «sam padomājuši kā g^drumus Ielej tādos kā kastroļos
STk sLba un n e S a Ari darbi ^^,^"^1"?* T^l"" ļj? tuv- ««rlem kātiem, pusdienas maltīti sa-
£bāk S a l pukSS^^^ niekus? Ir daudz skaistu Zlemsvēt- Uek paplātē ar dažādiem nodalīju-
Vīriem ir daudz ko pārrunāt par
ademas bargumu, par pagājušās un
n|košā$ vasaras darbiem un visu,
m tfm\i tuv&ķā un tālākā ap-kārtnē.
Saimniece apmainās zināšanām vi­sos
saimniecības darbos, vai tie būtu
roku darbi, azaida gatavošana vai
kopšana — visur vajadzīgs gudrs
padoms, un vislabāk to taču iegūt
no kādas vecākas, valrk pledzlvoju-
Kas ir vientuļie
mazskauti un
guntinas?
Trimdiniekiem izklīstot pasaules
tālēs, daudzas latviešu ģimenes no­kļuvušas
vietās, kur tuvumā nav
neviena tautieša. Dzīvojot starp sve­šiem
ļaudīm ar skumjām vērojam,
kā mūsu bērniem svešā vidē augot
pamazām rodas gariga plaisa starp
vecākiem un bērniem tieši latvisku­ma
plāksnē. Jo jaunās sirdis neapzi­nīgi
uzsūc visu, kas viņu apkārtnē
PfiU. pau lieiiMUtl.
Ziemaisvitka vakart^Vi
Klia pau jnielttf, masns,
Stein Mfoi kameUņui.
Tekat, toinil, tkamiet,
Kar brase laanl ZlemassvItiU -»
ZiemauvCtkl ubraokoil
BaktUUm kāmanliii.
01?* btslU MdfIrSs
21ema ciest, nenosalt —
Bitu* koka namiņi.
Baddts leina gabali.
BUna blBo klaailUttl
ZlemattvStkv viUuirtli
Ja blUte datu idei.
Tad bas sUta vasariņa*
DARBIŅŠ
miem. Izsniedz ari karoU katram lie­tošanai
Karošu, kastroļu un paplāšu
dlālana, grūstīšana un sviešana sa
oeļ draufml(!u barkšķi. kas noslāpē
visus citus trokšņus. Man Hs ^rak*
snis ^i^uc atmi!)i Putiteva 4ice1xt.{^b^
riku Pēten>!11, kur es reiz biju zēna
godos sko^ns ekskursijā.
Ēdamzālē nonākusi, cilvēki trau­kiem
rokās meklē brivu vietu, kur
apsēsties, kas īpaši vēlāk atnāku­šiem,
nemaz tik vie^jH nav. Jā«katās,
jāuzmanās. Jo pa oeliņu starp gal­diem
7ēni vai sieviņas stumi rnteļus
ar netlra<lf»m traukiem, kMegdami:
Achtun?! Pie maldiem ļaužu bari
sēstas cieSi sablīvējušies, ēd. ceļat,
aiziet atstādami traukus un karotes
fl^\ T«wS«^^sr ^1,8 '.1' l..i - " ^HT^' t.^ t^\^^ m^inē t^a^joisr r^at"eļ^os^. ^P^ol icists ļ^vea Iiz keājadss neaiznes
zlmā, bērnus uz ledus). knaāvd ut akčua rosutid rlaīdbza.) . WAienltāa. kuām šaisn i]baua-:
b) Pameklē savās grāmatās, bet Ja hx mafwis sēstas, ēd, ceļas. Ir kaut
nevari atrast, tad palūdz kādam kas fantastisks, liekas, It kā tiktu
no tuviniekiem un uzraksti vis-; rikota kāda milzīga talka. Un neiz-maz
vienu latviešu tautas dzles- pratnē uz šiem ļaudīm noraugās tiz
mu par ziemu vai Ziemsvētkiem, sienām uzgleznotie vācu kareivju
tēli dažādu laikmetu tērpos un bru-ņoium(
w.
Pēc brokastīm tranzītnieki dodas,
Darbiņu atsūti:
Ad. Artmanis,
Am Zehntho! 77
{m) 13SEN - KRAY
Germany.
kur kurais. Tiem, kas norīkoti darbā
run tādu ik dienas apm. 500!) ceļš uz
darba nirvaldi. Tur atkal divas ga-
Pletenbergs,
aiāi-4m
Kādā rudeni pinns pied simti ga*
diem Meieridiā - Vestlilē muiinia-ka
Pletenberga ģimenē fMskna
^Is. kam vēlāk bija lemts Uvmiijā
kļūt par šis lemes llkte(^u va^tāju.
Tas ir Voltm fon PletMīb^rgs. VII
biklams zēns — bruņnasls (mied(-
Us), viņi noUūst Uv^oliu ordeoa
piU Nanri. kur pavidii.micikla lai­ku,
kamēr tidc paaugstināts par
bruņinieku — ordeņa brāli.
Pletenb^^p bija apdāvināts vfrs
un labi pāiilnāja politiskos apstāk­ļus,
kā ari tā laika daud»> dlnaitijii
_ attieksmes l^ro|4L Viņa kart^ rt*
kojas ar slotām un lu^SmT' beti>^ »f
tiem, kas uzlasa apatādljumos un S^ļ^cJ^^P»^ Tai pa-laukumos
itmētātoe papīriņus, tiem » ^P»
iedod garu ^ e ķ i ar tādu kā a s u ! ^ ^ < ^ ^ pils pavllnida Riaek-
Ilemi galā. Tas nu vieglākaU dari» »^8o pUI un yiw novadu viņi vai-nometni.
īstenībā ne dart)s, ^ alattvēja pret uībni-
..darbs^ Staigā palēnām, paU kungs, «^^^^^ pleskavieiiem.
pati kalps, vienā rokā ileņainals i48a. gadā Pletenberp tika
sg^ls, ko pairtriņu uzdurt^ ^otrā mu ptr landmarialu, kura pitnā-skārda
spainis, kur tos novietot, pa kimīl tagadnē atbUst kara ministra
ce^ pUno spaini Iztoklojot kādā p i ^ n k ^ ^ n . Vēlāk vinu ItvēUla
mēslu kastē. Staigāju, domāju: plm ptr ordeņa mestru. Ordeņa valste tai
rakstiju dzeJoU Upu laslUUs. par htUift pirdzlvoja smagu ieki^ju kriti
viru, kas mīl uzļaut aemē nobirulās|Biia radusies dziļa plaisa sta» U
rudens Upas; diezin', vai šogad ne- laika zemes kungiem, bniņnied&kn,
būtu jāraksta Pjplŗiņu lasītājs? pUiitim, kā ari iscēlies Rīgas pllsi-
DartisjrtegU, t ^ tvdci vai ru- tas un archiblskapu konflikU ar oi^
dens lietū un mājā «māk nogurumj denl Sai krtzri i^ebiedmiās Maska*
un Jpašl pēcpusdienā var Just, dk vas draudi kurat ricibā blia saska*
ari riks darbtoi g^laidgi. B^trtsām uma tendence izlauzties uz Baltijai
lietām galā Ir gali. ari norīkojumu I jc^nt
Cittem dtat «altat. Jldodai PtoHSiJ^KlSiJ!^ SUUSS'^.!!
bOt dM SD SSnST' £ u * P * mMik$ bi)a MailnvtjMi ktff
Ueka. «1: divt austrumu •d&;;' īSSm^^^VUk!^
no neradumiam mlnareUem aldna ļ š i . «7.^. J i H . «. 2»nrii«il
us dievkalpojumiem. Runltajs skal- S^SL^^^^SS^^
tad nu piem.. no Pētera Ermaņa i » * l ^ ^ T V _ ^ ^ ^ . ,
nāk Petērls Ermānls. Bet ko tur - « ^ « a nestāsta, katrai
dtu latviešu uzvārdi skan pavisam P^^JP^^ apetaitijii savu !»•
brinumigi. Kad dlvēki no CIC nāk r«»P«n»v?ĶJiJJā^ P«ni^ W»ton.
atpakaļ un dti viņiem prasa kā lz- W v « ^ Sājli, tad garām soļotājs dabū dzir- J»» vlslein būs «nsgl J^a Pwtta
ēt stāstījumu fragmentus: nVtram h^<ptl«s kā tainras, tad viņi no
tikai četri irfed Jautājumi, man ne- Jarop lWo^^ lauvu
pmslja nekl- - OU firagments: nn tā vietā i««ķt Un patia-
,3«an prasīja: kādu valsto Iekārtu si lām - visi dnljulles kā Uuvas.
atzīstot Es: dem(totisko^. VH dts: i Ievērojot ārējos draudus, Pleten-
,JAan nekas, bet viņnedēļ Slmanso-lbergs tielto saliedēja kopā tā laika
nam prasīts: kad jūs bijāt komO-1 dažādo virzienu politiski» un mlii-nistii
partijāt** — Sarunas biedrs: I tāros niekus Uvonijā.
„Vai, būtu man tā pra»IjU,^es Mm oriz pēc tom, kad lielais reformā-atsn^
tu: tad. kad tu tiir biji par tors Mārtiņi Luters Vllsmbtrgi pit
^ . ^ pils baznīcas durvīm bija piesitis sa­cītiem
JModas, kur viņus jļ^^ un Jau 15». gadi Rīgas
konsuls. iU, man lid»i. n ^ i bv«rti U^ua^cgi un pēc tam virt B a ^ re-nav
par lieliem, lai ctaaU uirakitl-||orieDt g§)( plaliimi, PMIen-tu
šo Uktenigo vārdu. Uudis tur le- k e r p Jaunis tidbas apspletonai vai
rodas rilplK^ saskuvušies, sapucēju- toielnyanai nepleUetoJa nekidus
Sies, savlksējulla; virs ar sievu It M varas līdzekļus un reformidja Bal-vēl
dottemies pie laulāšanas tiji ndzraUIja ttdas Jukas un karus,
pati ar Km gaitām neesmu vēl ņ^^ā. hd vācu un dtiU VIduselropas
Upēc par tām rakstu tikai bljn)i,||||||,
tāpat par pē^lo trejburtino instond, I A«WI*M* l u ī m m i . j tMt«i<a I M A «
kas varot pateikt veto ari. kad kon.LJX^««*™S2^ TtaSn Jo ar! Šoreiz lalkraksU LATVIJA da- ras Hnrtai. VlcnS stSlas darba ne- s. .u1U. pniie.vk.r4it4is1 .u..n. «» v. »ē«. .«^tu. fm>Ul«mpMlm^uW\ . pgie^siļeSjorue^s , t«eio^rmlīiicMtjai^, lpSiSrvSfraa
lEa sīt "d*ttJau^tuir ^raSks^tn±ielk.yu* d^ar*b?usif .u'^n ilem darblou lesfltltBJlem. izlozējot 'grlbētfijl. kas vPMos. lai vidiem - m.rpin«Jums lpp~ SL^T*?^.™..*"^
dziedāt svešas dziesmas.
Latviešu skautu organizādja, ap­zinādamās
savu pienākumu pret lat­viešu
jaunatni svešumā un piemēro­joties
Jaunajiem apstākļiem, aldna
savus agrākos locekļus palikt drau­gu
pulkā — Latviešu skautu orga­nizācijā
— un turpināt kopējās gai­tas
ari svešumā izklīdinātiem. Ja
kopā sanākt vairs nevaram, tad tur­pināt
to pašu saraijstes ceļā tomēr
varam. Vede draugi — mazskauti
un guntiņas, kas dzīvojat vientiiļl
un nevarat darboties līdz nevienā
latviešu skautu un gaidu vienībā,
būsim atical vienoti kopā vientuļo
mazskautii un guntiņu rotaļā! Ne­aizmirsīsim
lasīt ari latviešu rakst­nieku
darbus, mācīsimies rakstīt ari
savā tēvu valodā un dziedāsim an
latviešu dziesmas!
Latviešu skautu organlzādjas vien­tuļo
mazskautu nodaļa saziņā ar gai­du
organizācijas vadību izdod ik
mēnesi nodarbību mēnešrakstu
STABURAGS, kufā ir nodarbības
kas jāveic mēneša laikā mazskau-tiem
un guntiņām, kas nevar aktīvi
darboties lidz latviešu skautu un
gaidu vienībās. Mēnešrakstu izsūtām
tiem, kas paziņoluši mums savas ad­reses.
Tās iesūtāmas: Inta Adamo-vlčs,
Beneker Str. 16, (21a) Detmold,
Germany.
Pasaules tālēs augsim vienoti I^t-vijai!
Vad. Ed. Avots,
Vientuļo mazskautu vecākais
piešķirs viena mēneša abonementu
un vientuļo skautu laikraksta re­dakcija
pieciem iesūtītājiem brīv
eksemplāru KLABATAS,
Pirmās vientuļo zēnu un meiteņu i.i^JnS^ga". rMai
nodarbībās vēl piedalījās, iesūtot at par <iart}u. is. PU-darbiņus:
Edīte Brante, Ārija Kalni- utvūs i i zit-ņa,
Inta Sice, G. Tress, Inta Upes- g S ' v V t t i . i i^
lācer un Vitolds Vītums, Izlozējot mst is. vscu ti\Qŗ
starp šiem lesūtftājiem, laikrakstu f^^^^JL^'^ļ'^
LATVIJA vienu mēnesi, sākot ar J^^^^^^^Lgi!^^^
1951. g. 1. Janvāri saņems Inta Upes- 2»v^ SaitinSJung.
ļace A.anaaa. soridāmaii vtemīck-tirdf.
Svin;s«
eteejolis. 54 Pilt€l«
Utvijfi. 18. Ķimiiki
iptlmčjums. SO. Odcn*.
tvertne. 40 M4k«Ugi
fakSrtot matus. 42
BahlMU mikla IJu'Mr «' c"»':
-5a-ua-2ei-Zi«. . Mijlopl. 51. Hcla «a-
No ausSēJlem S8 balsieniem Jliiveldo satura diictma.
vārdi ar »mftk mlnStaJām notimim. U - s i a t e n i § k J:
•ot vSrdu pirmos burtui no au^s uj persona Ed. Vulfa
leju un eeturtof no lejas uz augftu, daba |^g| svfUii Skansa*
kādas tautai dilctmas pirmo rindu. ^ |. ApstrSdS um)
1. Apģērba gabals. 1 Kokiem apstSdIte , lesprau? 4 Debess
celi. S. Valsts Kropi. «. J^^J- puse. vāciski. 5. Sa-
TumSl brflna krfisa. «. Uļokot āksmea vSrd». s.
minfiSana. S. PadoianSs liktenim. §. Stt- ievada. S. Naudai
l&ts rotilum^ 10. 8««n,ju augli. vļen«*n.5.^uf.SS.'"^
h . Tlitlt 11. staba, a 2*
Kruit¥wdu mīkla
Pasaul<» tālēs aupim vienoti Lat­vijai.
Vientuļo maiikautu vadītie
Ispflekšējii balftana miklas
atrltlaijaBU veld^ļ. tl. Svifi It Dfctta.
Agrārreforma. - Ar muu Biga, ®^ ^ i» ITB^IT^IAL SL laaaucteos.
blcm aiatarSanē
laidgu hercogisti. Lēmumu plasliiN
ties reformācijai pieņēma ari Livo­nijas
landtāgs, kurā 1526. gadā Val­mierā
pulcējās til laUca balstieslgla,
bet Pletenbergf palika katolis kā bi­jis.
1526. g. Pletenbergu Iecēla >^cu
(Romas) ImpēHju firsU kārtā.1535.
ļĻ Pletenbergs mira 9$ g. vaeumā
Ordeņa pUI Cēsis kā UvonIJas vald­nieks,
ko viņi bija saņēmU kā lēni
Beidzot 1561. g. Livonija, ko va­rētu
saukt aH par Utlo Baltiju, kā
valsts organisms uudēja savu oe-atkaribu
un sadalījās. Runemi un
Zelgali aka valdīt Gothards Ret-lers,
bet Vidzeme nokļuva poļu Ie­spaidi.
Vēlāk Vidzemē ev.-luteriski
baznīca k i vienīgais faktors Izrādī­ja
lielu pretestību pArpo|oianās ten­dencēm.
Volteru f. Pletenbergu kro-nlsti
un vēsturnieki dēvē par stipro,
vienkāršo un godīgo.
No ti. lielās Livonijas vēlākos lai­kos
izdalījās Vidzeme Jeb Uvcmlja.
kā to dēvēja pēdēiof divi pdsimtos,
tad Runvme vai Kuronlja un Esio-nlji.
Krievilas laikā šie tris l a u ­kumi
ari deva trim guberņām viou
nosaukumus. Sis tris vienIbM sastā­dīja
ts. Baltijas apgalHilu.
teprltk^Ha kmttrsrd» nOklia I AjHrkatot pagijulo pdsfmtu noti-atrtttaSļoaM
ļ kūmus visi Baltijā resp. Livonijā
t i m e n i t k i : t Sfu^miunr 1 var tdkt, ka Plelenbergs bijis tas,
7It SDteenkdirett ē.S .1 t%-tii anma*». l ii«. PDaerr.. 17 SBKncOutļ».. „^ «", "Jf ta.»p»t.u.-*r!ē!.) li iuiM*lvd«ufk4isfvt«ij as
is nainit. 2^ mn. «. c^atuba. «ļ virzīšanos Baltijas jūras virini.
siaienitki i. Jt^i'Pl. * Baltija ir vieta, kur kopš neniem
Int* 4. Airn^^-p I. SJcilSlt 7 Saroda» '
s. Uvtēne 0. NSk 11 Oittia. ML Uc..
It TVtmda. 17. Bifft It. Ieva, Itrumicm. A, M M
I
'4
; f.
" i
it
H
1^
"i
: 5..;,
i'.