Bavarijas Latviesu vestnesis, December 9, 1950

              2 V >:
tautām
nmMlAņ^ PABIZE8
ifo BrofMf kuitiibai cento
Stra^ufgai Faiizē atgriizusies Igau-ņU'iatviešu-
lletuvieitt fUsiJas lekre-t
i f t pie franēu krittifgo «Mdnieku
i M i l d d e f i d ^ Dr. tur. et Jone
Sivike^^avak^ kas sniedza mflsu
m t i i lUteftrfidniekam atbildes
•dK^oiim jitttājmn m
Kidaa attieljnet patlaban ie-iļpDamii
it^Eurp Eizopaa padomi un
Baltijai tautām?
tic BK9P«i ped(»ne8 statūtiem tās
loeekļi var būt suverēnas un demo>
kritiskai valstli, kiqru v a l d a s sūta
tam savus delegātus. Paireizējais
poUtiidaUs stāvoklis neļauj Baltijas
tautip piadalitiei Eiropas padomē
par ptlntfeilgām loceklēm» tāpat kā
visim pfirļSiJiiii tautām, kufa valstis
• I f o d i i i i ^ ^pmaan. Ui
atvilIMtt p Ipspieato t a u^
1it nodibināta Iromišija ar seviiķu
apakttomlilju bēgļu jautājumion.
I 6 i x ^ apo^edes i r sU^ittas, un
daifbllm ndzpaul Vajadzības ga-iiivaxA
komisijas domā uzaicināt at-tautu
un valstu lietpratējus
un padomniekus, kaa atrodas emig*
««i> Ja ISiropaa padomes durvis Bal-
! tUai tautām slēgtas, vai mūsu dlvē*
kfob liilMa^^^ pledā*
vtt l i v u darbu un spēku apvienotās
B l ī t ^ celšanai?
Itepēju daudz, un t is
ī kpfat. Arf Blft^as padome un Hro-pitf
Morālistu ūnija r a d u M i im 1^
viidojttilea tikai nedaudiii Ideālistu
periofligā inicntfvi. N e v im mūs
n%vē bOt lo ideālistu vidū: Stras*
burgai konferencei ļ^rasa no BaltIJM
tautām fersonffu inlclfitlvu, sabled*
riski un garīgi^ s p ^
Kftirs no muini»n610 dažādām kon«
Ierenoim un starptautiskiem kongre-riem
var Izvēlētiei sev tos, kas viņu
vtst^alrāk Intejreiē, I i i tur i r sgvām
sbiišanfim un stāju saistītu citu tau­tu
uzffi^ilbti. MOfu līdzdalība lespē»
jima Protestanti tm katoļu lederā*
listu savienībā, Eiropai federilistu
ūnijā, E i r < ^ tautu padomi, Eiro­pas
sodāttitis kfistlbi^dn Vtt dtfii
iidtorālistfaMi o^nliādiļs,
te)t Apvienotās Eiropai kuitibu, ku«
rai prt^lK^li stāv AngUjas ^Ists
vtri VbMtoni Cerēils. Kalpojot Eiro­pas
apvienošanas idejai, flcviens ftOi'
m tautas loc^lls var nest Uelu svē­tību
iaval tautai
— Kāda Upa un profesiju ļaudis
derīgi Hm dait>am7
Stingri jāšķiro Eiropas padmes
darbs no ISropas federāUstisko or^
gantzidju darba. Pirmajā j^edalāi
ttkal smrerino valstu ministri, dip*
lomāti, valsts ierēdņi, un vinu runas
saista atbildība savu valdību un
parlamentu prlekšl. Sle Uelle poli*
tlķl pat atsist tederāUstus par kon-itrukSvtt
elementtt valsts darbā.
Turpretī fe^rillstu sanāksmē daudz
vārdui patosa; gandrīz varētu sad
daudi fūttt. Sim konferencēm vis­piemērotākie
brīvo profesiju pār*
stāvjl zinātnieki, domātāji, rakst­nieki
uņ iumUlstl *^ visi, k u rada
i m i i tautas kultūru* Salt jUzceļas
ne tikai ar runu dāvanām, bet ari
ar Idajām, kritiku, ar vakarelroplsko
gara elegand. Šādu lielas un spožas
personībai Izdls piemērs ir beļtu
starptautisko tiesību spedāUsts pro­fesors
Deusi, kaa Ievēlēti par Eiro­pai
tautu padomei priekšai
- ^ U s kādi«n noteikumiem
Biltljai tautai varētu līdzdarboties
fedļprāUsma kuitibā?
Katra Merilistu organlzādja ar
500 blMriem var sūtīt vienu ofldālu
delegātu Strasburgas konferencēs.
Balvas tautām jo ševlSķl Jāievēro,
lai šie ddei^ti būtu Ievērojamas
personības, kas ar savāņi Idej&n un
līdzdalību Iespaido federālistisko or­ganizāciju
kustību par labu savām
tautām.
- Vai Baltijas tautām Ir lle ofl-dfille
delegāti?
Nē, Baltijas tautas ir vienīgās, kam
lādu oiKdāļu delegātu nav, kādēļ
daudz ko zaudējam, salīdzinot ar ēe-chlem,
poļiem, bulgāriem un ungā­riem,
kam lau vairāk delegātu. Ar
savu akUvo līdzdalību federāUsma
kustfbā latviešu sūtnis un tleslb-nldts
Dr. M. Valters vleiilgals pie­vērsis
konferences uzmanību ari
Baltijas tautām. Ja mēs ipuņl, lat­vieši
un lietuvieši nespēsim visdrī­zākā
laikā sūtīt uz Strasburgas kon­ferencēm
savus izdlākos gara darbi­niekus,
kas spējīgi orientēties un
iprl«^t un ar savu izgUUbu un prāta
Ō)ējām nostatiet blakus dtlem Eiro­pas
cēlējiem, var notikt, ka Baltijas
tautām vēl iltf jāgaida Eiropas uz­manība
un Udzdallba mūsu zaudētās
brivibas atgūšanai.
Parīzē, deconbi!
Zviedrijā angļu valodā iznākošā
biļet&ia Information On Conditlons
Behlnd The Inm Curtain 13. n-rā
starp dUem rakstiem, kas atklāj ko­munisma
un Pad. savienības īsto
seju, Dr. A. sniedz atmiņas par ko­munistu
varasvīru Zubltl, kiMra bio­grāfija
ir īsa un raksturīga. Jau bēr­nībā
viņš parādījis asodālas tiek­smes,
apzagdams skolas biedrus un
sk^tājus, kādēļ no otrās pamatsko­las
klases pārvietots uz mazgadīgo
labošanas iestādi Ko turienes viņš
aizbēdzis uz Krieviju, kur revolūd-as
laikā atradis savu īsto vietu,
l^ūdams par politisko komisāru sar-kanarmliā.
Pēc pilsoņu kara beigām
dienēiis KKVD, beidzis propagandas
nstitūtu Maskavā. Un kad 1040. g.
padomju karaspēks okupēja Latvilu,
ur ieradās ari Zubitis, kļūdams par
Jelgavas skolotāju institūta politisko
audzinātāju. Se ari autors Iepazinis
Ļeņini*Slaļlni līnijai akli paklausī­ga
vientiesi un piestenogralijis da*
ža? viņa politiskās gudrības, kas it*
gūtas ilgajā Maskavas kalpības
alkfi.
„Mums komunistiem pašiem sava
morāle,'' stāstījis Zubitls. Viss. kas
der komunisma uzvarai pasaulē. Ir
morāle, 1a nē — nost ar to. Redz,
pilsoņu karā man bija biedrs U b e -
devs — komunists. Viņu Ievainota
Biedrs bez maskas
mmi īrnilHlIHII ilrliipiillUlS
I S A . B E T ,5LAVENA" BIOGRAnJA - B O Ļ Š E V I K U J ^ O R A L E"
P O L I T B I R O J A P O L I T I K A - JāīS V I N N Ē S S I T O K A R U ! "
Un jūs zin, biedri, ko es darij? Es
vīRiKAsmĶĀPA mīpgj
N
LATVIEŠU PRETESTĪBAS KUSTĪBAS
CĪNĪTĀJA ATMIŅAS
Gatavojottes izšķīrējiem notto-miem.
ģen. Gopers ieteica i^p?^* r
dakteri nd^vuf Ja daktera buržujs, j^giiu pretesttbu mums jārēķinās
libāk lai nav lomaz. ^^š neieredz i briesmu bridi. Tāpat būtu vēlams
komūnifflnu, un morāle i r — viņu gadnāUu ar uzraugu P. jrtrmajā
korpusā, lai tas vajadzības gadījumā
mums paHdJ^tii, sabojājot trauksmes ļ notikusi tepat pie cietuma — Kalpu,
zvanu un a«)rIvojot dažu kameru ka posteņa vagonu parkā. Vairākii
ieslodzītos, kas tad uzņemtos dņu
uz vietas, ndz Izdotos atbrīvot ari
pārējos.
Sis plāns, protams, bija labs. un
mums atlika tikai vēlēties, lai tas
izdotos.
mšaut SaiMTot, biedri!**
Uz klausītāju jautājumu, kas no-tlds
ar biedru Ļebedevu un viņa kā­ja.
Zubitis ati)ildējis:
,.Kas par jautājumu! — biedrs Ļe-bedevs
nomira. Mums nebija nevie­na
komunistu daktera, kas varētu
kāju ārstēt Bet komunistu dakters
var taisīt brīnumus. Redz, otra pro­ve
no pilsoņu kara. Granātas šķem­ba
norauj biedram Vorobjovam pa*
kausi Biedrs komunists, dakters ko*
niūnists. Dakters nc^ež kāda pita
ncjfauta zaldāta pakausi un pieliek ^
to biedram Vorobjovam tā, ka snia-'kādt?' o & sprtedtoi.
dzenos neizkrtt, un biedrs dzīvo ar vj[ ^^c brīža durvis atkal aiz-ctra^
cilvēka p a k a u s i . . a t t ā l i n ā j ā s , kāds no
1941. g., kad Pad. savienība un i^ign^^ kameras raidīja mums iz*
>ācija noslēdza savstarpējo draudzi- gauklanas zīmi, kurai sekoja burts
tācijas. Maija sākumā uz vairākkār»
tlgiem pieprasijumlem pēc ārsta, at»
nāca feldšeris S., kas šis ziņas ap*
stiprināja. 29. aprīļa nakti deportē
ap 500 apcietināto, lielākā tiesa no
pirmā un otrā korpusa. ,JekrauŠani«(
bas un sadarbības līgumu, biedrs
2ubltis stāstījis:
,3ledri, Staļins, ģēnijs, katrē ziņā
ir gudrs. Politbirojs strādā roku ro*
kā ar viņu. un neviens tos nevar
I^eimauki Pirmais komunists Ļe* gns ar» blj gudrs. Viņš teic: Ja tas
lā komunismam, uzklapē zēnam
uz pleca un sauc viņu par Aleksan­dru
Llelojja nē, nošauj viņu. Tagad
mēs uzklapē Hitleram uz pleca, lai
kājā. Divi dienas vilku biedru uz i viņš lustii^ kauj angļus, frančus un
ragaviņām. Kādā sādžā atrodu dak* amerikāņus, jo tie Ir rlktl^e pluto*
terl Es tdc: Jums Jāārstē mana krati, strādnieku Izsūcēji un kapltā*
biedra kāja. Dakters apdcatās un listi. J % redzēs, ka HUlers pār ka*
tdc: Kāiu nevar ārstēt, par vēlu ** nāU Iebruks Anglijā; bet viņš to
kāja jfinogriil Es izvelk iavu nevar izdarīt bez mums. Mēs dos
pistoli, bāž to dakterim «em deguna bencinu un labību, jūs ar* dos bēko-un
teic: Jūs ārstēs kāiu, vai es jūs nu un olas. Sito mums nav tik
nošaus! — Un ko d<wnā, šis larak* daudz, bet lai tiek vācietim, un lai
vosti nenobaidās, saka — šim tais- viņš sit angļus un amerikāņus. Jūs
nlba, nekā ^tevar darīt, k i l a jāam* zin, apkārt Anglijas salai Ir jūra, urt
pūtē. Dakteili bija buržuji un grt- mums Ir maz kuģu, kas šauj ar liel*
bēja komunistu bez vienas kājas. | gabaliem. Hitleram Ir karaku^,
zemūdenes, un štukasi, un viņam pa*
- . . 1^ kauties. Hitiers grib karu, un
miMni «Mivvŗi pw(ftiļ^^ atteiksies no
BnRit SlalnilnllROtllSI MIHBd» IlūlM^^iMlUiMu ^ ^v^ar^ē^tu uzbrukt mums. Betlu mnāētsiķvlēsl,
vituitt utvijil Di Aralitaias nav gatavi. Staļins un politbiroji de-
M -.^urfļ^ p ? iianāluuzklapēt Hitleram ut
JTiAūiu i!S»trādni«Hu pirnicēji 1^ rikānus. Bet «lēS' stāvēs-rmalāi ap*
savām s gam liiijim iQsU)^tcn>M i ^ - U a u M mal, kad4
W W a i ^ iiiat issauci v i e a h ? ^ 2 W i ^
komandantūra un, minitm itl^ttdumlem k a r ^ fektiņā, mēs celsies, k» Uz
mašīnās deportējamie bHuSi s a s l^
kopā pa pāriem, lai aizkavētu
šanu.
S. atstāts zīmītē lasllām. ka ārpi.
' saulē stāvoklis aivlen pasliktinās, *
^ Ivisā drīzumā gaidāma sadura*!
Stundu pirms pusnakts gaiteni no-' gtarp vādešlem un krieviem. Ciela*
klaudzēļja smagi soļi un apstājās pie jnā patiaban 6500 ieslodzīto, vaiMt
27 kamerai durvīm, to^ alēdza ari vairāk, jo daudz jaunu nSkuH
vaļā. ^, ! klāt Trešajā korpusā guļ 68 latvieļi
,Tur vai nu atveda vai aizvedis ķas smagi sašauti, bēgot vai pretojC
'ties pie apcietināšanas. L stāvoklis
pasliktinājies, un viņam vairs aav
Izredžu palikt ddvam. To patdkuSl
ari vairāki speciālisti, kas izsaukti ui
detumu, lai mēģinātu sa^^lābt drii^
toSo dzīvību ne jau dzlvd, bei
tikai čekistu vajadzībām. Māsa Z. I.
maiia nakti, ddiūrēiot trešajā ko^
pusā, izdari just pašnāvību...
Vai nu tas bija še redzētā pārdzl«
volutnu ietekmē, vai ari ap viņu bija
savilkušies nodevības cilpa atbS.
dl w^ šl gaišmatainā TS l o c ^
bija paņēmusi līdzi nāvē... ,
Pēcpusdieilā no apakšls saņēmlm
ziņu, ka poHcijas inspektors ĶlftUi
pārcelts no Stabu iela uz c e t ^
koriHisa 7. kameru. Tai pašā vakfiri
pienāca vēsts, ka ģen. Gopert aiz*
vests — domājams uz pratināšana.
Otrfi rītā mēs raidījām uz visām
pusēm svētku sveicienus, jo bija IS.
J5". Tas nozīmēja jaunas ziņa?. Ar
aizturētu eApu gaidījām raidījumu,
kas tiŪiņaH nāca: ^ ^
Vakar apdetUiāts un pirmt ms
stundām detumfi ievests viens no
akttvākajiem TS locekļtem V. Uz
viņa vāfda no Itigas i^enākuSas 3
kastes ar 50 krievu parauga šaute­nēm
un munidju. Sūti juma svars
mlUdjal radijli aizdomas, kastes at­vērtas,
un lau pēc stundas V. apcie­tināts.
Viņi zinājis itāsti^ j » J^?2
dažām dienām NKVD rokās *rituSl
vairāki TS dalībnieki no dažādiem
organizādjas atzarojumiem. D(»nā*
jams, ka notikusi nodega.
Februāra be|gāi un marta sākumā
par salti, itskalUla mani Holandes prieklu un pārstaigās Eiropu."
i l S r&C a f ^ ' n A % īSSli! Izikanot domām, ka Hitiers varētu
liffl «pprMlto (tavu. Ne t mtartu «ihtuzmlnet 8o taktiku un A n i U j u vie-nt.
Divt nedllM idkira I M « MID ktojat mut, btedn ZubItU tinnigi nosmS-BMdiot
Mkliota Pie tMtiUm, M Staļina ar politbiroju p»-
vbui nodalot aMrtiU - tunnl ajn rads t r l Uto Utfttt. Būtu (likti, ka vS-SSi^
SJS^'Ju!?,^ AS: ^ «ubm'rtu. Vāciatia tagad
SSTnm^VM^aSv^bUalM bet nH v61 nav gatavi priekS
pbCJIe-peitkrttM va cltUatl«U, (tarp kua. B«t tad, biedri, mOlu labled-
S f i * " n i l ? * ^ « L 5 . ? % u ' * ^ S ^ « AngUJa un Amerika.
& Z ^^}^^^^^J!^ pret vfidetl. Ang-nat
aiznaglotos vagonos, nonāca sstru-llUil UA Amerikai mēs bfis vajadzīgi,
nijttši tMiraku nomatni meli. giķa mos Un tad mis uzklapēs uz iileca Ruz-
(SSt darbos Udu ēku būvēs. I^t«i tu» «JStStm
vumi ntredrtjim, visapkārt t)ija tmalf^rPJj»^
meli un katoS. taētt t i £ ^ m i i a ISP. A ķ ^ ^ Uelo vai JūUJu Cēzaru,
skam dtou,J?bus. K r t ^ !H!!fflSJa taujās ko|A ar mums. Un M 5 5 P S S ? , M ^ ^ Bet ari
domitis iabrikai. lApirtķa un Anglija būs nogurušas.
Atsurill nostrādāju gindili i ^
Vad mūs - 100 dlvilni grupu «* preēa
vileltnl vada vil tiiik uz austnimlem«^
Ūkai viena apsarga pavadībā, paši krta»
vu gOstikņi teica, ka It neesot k S biģl.
Pēc piecu dienniliu brauciena sssnie»
dsim ^NOvosibitsktt. turienes betln^ii
barakās sastanim dattds eltu taulfti
Pladeifgot, aif UaUUm skaitu la^Ml«
kas vSl bija klusi un ntnmIgL V l Sj
gan sarunijot ar tU«it taSu utrji
v M bOi noguruši, bet mēt ir
Hunui Ir idejai, kādu ameri*
nav. M i i tzlikilea lojāU sa-ttpat
kā tagad ar Ritieru.
par prieku, mit teiks,
m i i dod baznīcai brīvību. Mēs
HOKlkoi tautu Iet baznīcā, un tad
a i m d t i amerikāņus un parādīs, dk
foNH v i i i Ir. A m e r i l ^ ticēs Šitai f r n'SSa f*'ŽSKj^^^^ Uetal Viņi būt priecīgi, ka
īSoml^iS^ «S.SS^JL'^-^S^^h^ ^ demokrāti un atļau reUģijas *mV^ r iW Mēs slpēlēs dei^okratus un
ķ;^. S i i r ^ i j o l M ā S r % i : funās tikai par demokrātiju. Mēs sa*
šJAasu sagrautos namus. Tur strādātliltti Vādju, okupēs vi|u Rletumel*
lūšus cilvikus, k u ^ i i i t S m £ ^ p ē c Amerikas šnites. Jūs zin,
^ rttidi. tai dabote pirit knogn^lmēs var melnu pataisīt par baltu, ja 'ffi'JSS.Sgl'liii^r^^ ^« aTnerikāņV uzķenl^
^ d S SflSkijS*na!SŠ^ Uto makšķeri Mēs uzvarēs šlto
aSSi^ ^ iM jto.ļkaŗu, n i anglis vai amerikānis. Ja
a?-^i^lSb g i d ^ ^ Un tad mēs
eredai un ttrSdnieki staigā mm ap-1 cel* Jaunu pasauli Mēs Ierīkos sar*
i i J ^ S l^JV"^.?^^^ j t t t a o a m t ^ un tautas tiesas Po*
^ £ s S « m " . ^ S f a ^ ^ ^ un visur. Es jūs
komlaunitius, kas dates 8tiaJ5di<miM^&cIs, kā to tais.
ittidāja n6A bovdaŗbot, lai lemldtosi Staļins teic: Lai Ievestu komūnis-
Wlem mēnešiem mani parella uz komunisms valadzigs
staļingradtt. lo ueiAko Krievijas drupu Vādjā, Eiropas sirdi Kā sasist Ame*
tuļtineii Bet arf tur ttgl U M i O ^ pgdējā kaulā, politbirojā vēl
mūs mitaja mķ vienas pUsiHs us otru, ^av ffruntT«rt Imlfinftto T5 it» « s w
ndz beidiot nonScim Ķljevi^ kur pava* f^^nugl izplānots. Tā ir nākot-dijim
gandrfi imdu. Bite jau paredzēta nes darišana. Bet es i r drošs, biedri,
pircelt mOa atkel kur UBSk, ^ oidēii ka polltblrols uztaisīs riktiRO plānu »r£?i.ŗm11SS>Sr« "tSīf- Tādēļ biedri,
ciju. Par attaisantt no gbsta mums' ne-| lunis vajag būt lojāliem priekš mū-minCja
ne vSrda. Arf stingri āpeardd- su vadoņa, tēva, drau^^a un skolotāja
ba, kfida mūs pavadīja no lOjevas »dz Staļina. Mēs vinnēs Jiito Icam «*
Berlīnei, neliecināja, ka tUuilm brīvība. etT^ i - * ,
Tidēl liels bija mOiu pinteigums, kad t stenografētās piezīmes
BtrUnē mums pasiņoja, ka esam atbrf* šodien rāda, ka stupidā fanātika Zu-
" " N O " * mto'Vmu* H0lSSf*;t«i«a ^^^^ vientiesis bez
n o S T f ^ / ' S ^ t l e m ^ a ^ ^ a * ^ ^ ^ " ^ personīgiem
n ka P.T neategamiMii pm Rotaadt, u - spneaunuem, atgremo tikai sarka-
« h J ? i ^ * ^Al ī^^^! S2' propajjandag institūtu mācības,
atbrīvoja.. Cik mu, Pao. savlmlM v*l ļ . ganiļr!'» iroi nr.>..iati>i,.. j« ««i»
atrodas ap T» hoIandleSu, kat art cer . P'^''v'«'tfskas, jo lielā
sagaidīt brivniu. i<Jala politbiroja nolūku plepildiju-
ArBhema, ««e«mM i.Ta«ki» • Sies kfl p a r e d ]^
riMnlIuiSa istvma par TS un l A . n t a i l a . MOsu kamert pat iznfica dtv>
apivlenoianu un galveno Q)acu kon-lujŗgas svinības, jo nScās atzbnlt ari
cehtr«anu vi«iā virzienā, lai gūtu jgyņ dzimSana» dienu, m» UJIm
Ueiauspanākūmui. Tam pretojustesļ trusim letauotJuSl ka Bdamo, t l
LA vadība, bet seviSķl studenti K.,ļpapiŗo(ius, kādgj ar! var6Jlm 8o die*
viens no tAt o«)jM«IWl|e^ T*!»^» M P"<*«''t kaut dk atiķirlgSku no
Jis ar mieru apvienoties «kal tādā partjam.
veidā, ka TS pilnīgi un bez kM«m ^ ^Jvi dienām atgriezās km. Qo-noteUnunleiņ
ie^Ostu LA, kas nvSs pa„, Ja^ agri rītā sanamām viaa
rokās ari paturētu galveno vadību, hpgi^ugm;
TS Sis priekšUkuros S^tis «Esiet droSi, - p5c mana vertāju-mams,
jo šajā organizācijā strtdāj^ma Ceka v61 nekfi nav uzrinālusl
blj. Latvijas irmijas viniriekl un stabu iela gan ^Eiet apcietināto oU-instruktori,
aizsargi un policijas dar- jo kameras i^ebllvātas līdz ped8>
binidti, kā arī pŗlvātporsonas un jg^. v a l nu nākuši klāt daudz Jaunu
Jaunatne, ^as^bM» '«gg««wW»-Ja^ pri^ttnaianfi ņem
dojot sevi visd tetos un^mlsts bri-|ggias dlez^iī čidsm?'-- tikai dafl
vibai. Turklāt TS bija M i i aowganl-ļ jjaeni ^ J i un pa ^edem. Abās pta-zēta,
ar pteSu s a k m t l l ^ »tettt- aallanas nakti» nolartla visus ma-vēm,"
leročiem un dto « « M e i a n » . izm^ātenas protokolus, papu-
Tādēļ ari šis organMdJas ^vJļdlbaU^,^ iņ,,
Ta«u TS rindas laltau» WJull«rt ao- U ittafco». Tad l ^ e f t i valo^ uz-devāJl,
Jo c ^ tM «ekal n ^ Wa- «ttaja gktu, kuri m«»tlvltt«ina
viet vi«iB laiki un daUdl* vietilUtteadhnii paralntlt notdcolo. To
cirst tlk^daud«TObum1Jauorgantei.ļ,^ tiptt k l H l p U l jb
djasrindat. i m t i n i i u u » protokolu.
Zīmīgi Jau b|ji( ta«. k* pleDesek- ,QQ,U unriekMjU
rolgajām apvienofemās j « i i n lm pats K a r t a j ^ j M tmmu, - tiesneiU
K. aŗ » v u centru no p w iWJMdiy ^ ^ Domlju, ka
S1!""'""'!L'^«S-*^ lietu varēsim Izbeigt, Jo oeran.
H'^^SL^!!^'^-,f^'^kī'±" *W!'I*S^Ui'^ i,«5 f*'*li*.f '*'.i«tSJtifLiM*Sl«i. l roenti dpivadre aJrbūosoluti d gwialdvolm au. nk dmaasrb a īdbroiu k buū, i
Sis bēdīgās vēstis Vl^^llabaki liecība. —
Smies, lka nIovienSaclvrVBav Jbw «pSuhUš|a vkt^^eab ūtu «l asalrļut lnlo tciakusr, ij voKdo-
KMir.il»S^Sfv'.i.i^^« ! Vakari, kad visi blJIm apgOhilto»
Hv»»*!?^. w w f ' « ^ . ^ ^ ^ ^ «• » 1 b " «« <Wzu kara sākšanos uņ
S« . ZJt^t^eJlSt^is^ Jd ^t^&^,^^,, , * S nodimadrē tjao -s o}im uūns ua pbsrtilvjllsb up, ieg amlUflirttf
5N1āknoSrafj«fi" Sdi^en'!ā' *p ar S« ie°m*™ n •o tVi.k. u-1 dzene, uun "a «tieJaiu t,ajSās "d"u"rv"i"s» p~a rīdīji»
miem informējām ģen. Goperu. ^ i P . ^ ^ . h.,-. ...iriMai
«i„fT^«d nritrn īnn<M»leit^nia^ ^U^ eta? vecais Mēs pIle^trūSkā,m i.e'»' ' ?kāijiā^s,! ru2nvfl«tt,».
S S e . nSL2ri ^^'^r^; Čekistiem noprasīja katra vlido,
SSfStaL ff'iM MI n^Urfh^^ w dzinSanai datu». TauJI-to
tOlln Jutlslm. Mum» Jāvadās tikai ^TJ^^ saiiukrteļi», plo
no slrdiapclņa» un griba» turpināt
aizsākto dņu līdz galam. To praaa .ffi"? " I f ^ « «M.
^ e n a 1 ^ latvieša pienākums unL^^^'^^lt^^^^^
Ci^himfi šķita iestājies klusums. S^Pl"*^» rokas kav^^^^^
ū« nopratināšanu izsauca i«tl, bet ^ . ^Jf^'**!' ^
tad ari pratināmos pārveda atpakaļnSliT'i'J?- ^.S^^^ ^
pusdzīvus, tā k l tiem valrlkas dle- "^^^^^^ ^ ,„
nas nfleās dziedēt brilces. Kādam '^^^^^f^
pārdrošniekam, nākot no pratināša-L^»" " ^ f ^ jjieģināja leb^
nas, bija Izdevies iegūt zinas, ka 28. .*8in lewela ar dūri «e*
un 39. aprīli atkal notikušas depor»
Izlietojiet iespējas
pacdunat sev mi MvtMu tuviniekiem lalk-rakitu
LATVIJA
PA GAISA PASTV
US tekojoiam zemēm:
us Ameriku Savienottm Valstīm un Ra
nadu - DM S,SO mSnetf. saņemot avist
dienu ittkA no tznSManas diena»
VAcIjS; uz AttitrSItJu un Jaunzēlandi -
DM II.- mēnesi
LATVUAS ātrais abonements pa gaisa
pastu daru prieku saotmējiem un pali
dsēs vienot Iekaistos latvielus trimdS
Oalsa pasta abonementa pasOnnams pie
visiem mOsu pSrstSvIlem VSeijS un UeSi
apgfida.
LCS apgSdl LATVIJA,
aut) 8cbw. Omttnd. Artiirerle»
iCaaeme. US Skme. Germanjr*
Nelaimīgais zaudēia līdzsvaru un no»
gāzās uz grīdas, kur saniknotais
kas kalps vinu vēl spārdīja kāiām:
„Jums neviens paskRidroJumu ne*
prasUa; jūs — nolād^als vāca
spiegs!"
K. piecēlās, grīļodamies atbalstllftl
piret sienu un drūmi raudzilās grldi
Sāpju un baigas nojautas salsuz-tais
virsnieks ar mokām uzvilka zā­bakus,
tad piecēlās, pārlaida skumju
skatienu savai ^las vietai, kamerai
un cieganu biedriem:
. Nu t a d . . . ar Dieva p a l ! ^ !"
Izeiot viņS vēlreiz atskatliās Ul
itn. J.. un tad aiz viņa lēni, kā ne­gribēdamas
aizvērās smagās durvis-»
Nākoiajā turpinājumā:
VIŅI VAHtS NEPĀRNACA
f M r ģ a t a v o t tt»
**f.J«rf«d aust tin,
wd6i jec i»^J'"S
Sffll. kura» muti
SEte seri un norobw> ņ»
ķlSiegnraantsa lvpeojdatbu < l «wvna*.jJ*a^«dS'rS.ii£u^ itS^frt &
*8rnJem Hs vakara stimdļ*
l^es vectēva v a l i ^ ^
buviiem un vilkaSem. Ki
Wio» kaktos ēnas ll*a»Jtv-ŗ
SK ^ t tm^«v« aVk»uadir«. *i r lpeartņotH4tf*.i
W«n būt dr«rig» kcpftl, m
ir 1^ «kārba un nendUga. Aļri
labāk «oka», pUldņa « o t ļ
Vīriem ir daudz kr
Saimniece apmainās :dnāSanāi|
SOS sainmiecibas darbos, vai tie «
roku darbi,, azn^da gatav<^a
kopiana ^ visur va)ad:dgs »
padoms» un vislabāk to taeyi
no kļdas vecākas, vairk piedbir
Kas ir vientule
mazskauti uzi
Trimdiniekiem umuioi pasau
tfiUi. dļudtai latviešu ģlmaST;
kļuvuša» vieta», kur tuvuril
neviena tautieša. Ozivojot starp r
i i t n ļaudīm «ŗ skumjam vlre]
kā fflilstt bSniiem s v ^ vidf
Punuto rodas gariga idaiM
vecākiem un bērniem tieši lai
n» plāksni, jo Jaunās sirdis
algi uzsūc visu, kas vinu a
l»W«šu rakstnieku vieta'
^ * ftauta rakstnieku darbui
«udltivai^ dziesma». ļ
UtvieSu «kautu organizādj!
ļBMdamā» savu pienākumu m t
yl^u jaunatni svešumā un pMilr:
agrākos looekluTļalt drau- 5?,s??^ - tatrteSu skautu R
nbficijā ^ un turpināt kopējāTff
izklldlnaiS Ja
ffitf"*H^»^ nevaram, taS h »
Wnlt to pašu sarakstes ceļā fani
'Mam. Vede d r f f j ^S
^ «untiņas. kar^ v o j a t^S
5«wr««t«torboCS SāS
bffatSten*!!!. rS
latviešu d S,™<»^'«J««i«, ari
mSneri nodļrtJ"^^» izdod ik
fc„iāvelc ^l^. ^^oi^m
2?f^«« li<bht;,iJ' aktīvi giSl''«enibS. a *a«tu
A