1946-02-20-03 |
Previous | 3 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Jialtas slepenā noruna ar PSRS Tieši gadu pēc tās parakstīšanas — 11. febr. J a l t a s „3 lielo" v i e n o gali ā s teksts izziņots atklātībai Vašingtonā, Londonā un Maskavā. A SV ārlietu ministrs DžemssBerness paskaidroja, ka vienošanās turēta slepenībā, lai to neuzzinātu Japāna, kas citādi būtu uzbrukusi Krievijai un krievi būtu piespiesti atvilkt savu karaspēku nō vācu frontes. Pēc Jaltas vienošanās, PSRS apņēmusies piedalīties karā pret Japānu „divi vai trijos mēnešos" pēc Vācijas kapitiļlā-cijas, ja pieņem šādas krievu prasības: Arējā Mongoli jā (Mongolijas tautas republikā) jāuztur status qūo;^ jāatjauno agrākās Krievijas tiesības, kas pārkāptas ar Japānas nodevīgo uzbrukumu 1904.'g.; Padomju Savienībai jāsaņem atpakaļ Sachalinas dienvidu dala un visas tai piegulošās salas; Dairenas tirdzniecības osta jāinter-nacionālizē, nodrošinot Padomju Savienībai noteikšanu šinī ostā, un jāatjauno PSRS flotes bāzes noma Port- ArturS; / Ķīnas Austrumu dzelzceļš un Dien-viamandžurijas dzelzceļš, kas dod pieeju lldz Dairenai, jāapsaimnieko kopējai padomju-ķiniešu sabiedrībai, nodrošinot Padomju Savienībai no^ teikšanu, bet Ķīnai paturot pilnu sil-verēnitāti Mandžurijā; Kurilu salas jānodod Padomju i^a-vienībai. Jaltā bija norunāts, ka pantiem» kas attiecas un Ārējo Mongoliju, ostām un dzelzceļiem» vajadz'īga Oangkaišeka piekrišana, The Stars and Stripeķ PSRS baidSs / no 3. pasaules ka^a i PSRS deklarēja UNO Drošības padomē, ka apstākli strīdu plosītajā Indonēzijā varot iededzināt" trešo pasaules karu. Višinskis apgalvbja. ka tikai Lielbritānijai un Holandei esot svaigākā informācija par indonēziešu nacionālistu kustību, ar ko esot radīta «nevienlīdzība" nāciju vidū, '„Ja šāda nevienlīdzība ir tas, ko jūs vēlaties,** viņš sacīja, „tad jūs varat teikt, ka Vienotām Nācijām ir beigas." Lielbritānijas ārlietu ministrs pēc uzbrukumiem un pārmetumiem pilnās Vir šinska runas atbildēja:„It ne ar ko nav pierādīts, ka angļu kafaspēkp būtu apdraudējis pasaules mieru, Vina majestātes valdība nepelnītus uzbrukumus nepacietīs." ' Pusi no zemes lodes šoziem, pavasarī un vasarā kviešu trūkuma dēl apdraud bads. Zinas no trim kontinentiem to rādās apstiprinām. Pla- 6os I n d i j a s apgabalos vispārējā pārtikas trūkuma dēl bads jau sācies. Pārtikas trūkst arī visā pārējā Ā z i j ā . ZiAojumi no D i e n v i d - a f r i k a s liecina, ka tur badu cieš tūkstoši iedzimto. 11a l i j as pārtikas sagādes vadītājs Mentazijs informējis presi, ka apgāde ar pārtiku nesen nedaudz uzlabojusies, bet stāvoklis būs kritisks jūnija beigās. A S V kongresā V a š i n g t o n ā vairāki se nStori 6. febr. nāca klajā ar kāda augstāka anŗierikānu virsnieka zii^o-jumii pai" to, ka amerikāņu okupācijas Joslā vācieši aiz bada saļimstot un bčrni guļot uz ielām., A S V okupācijas spēku pavēlnieka vietnieks ge-nerāiitn. Lūcijs Klejs (Clay) Berlīnē šos apijalvojumus nekavējoties apzīmējis par nepatiesiem. Prezidents Trumens jau nācis klajā 'ar atzinumiem par pārtikas nepieciešamību Eiropai, kādēļ amerikāņiem vajadzēšot no jauna ierobežot savu gaļas un kviešu patēriņu. Francu okupācijas armijas augstāki pārstāvji Koblencā nesen norādīja, ka budžeta sasaurinājurhu un ,,aizdo- -īres" materiālu izbeigšanās dēl cijas armija stīīv bankrota priekšā. Pašreiz [ja!idrīz300:0()a kafavīru okupē 5 Vācijas sektorus — Reinzemi, Palatinātu, Saru, Bādenu un Vīrtembergu. Koblencas, garnizona plkv. Mahe sacīja: .,Mum's ir loti maz benzīna mūsu mašīnām un gandrīz trūkst rezerves dalu to. labošanai.** Franču pulkvedis turpināja: „Kamēr vācieši ir mierīgi, mums na\ jābaidās. Okupācijas armijai kļūstot gandrīz nekustīgai un kafavīru ieročiem tikpat kā nelietojamiem, situācija tomēr var klut bīstama." B a 11 k r i e v i j a s tautas komisāru padomes priekšsēdis Ponomarenko Minskā paziņojis, ka baltkrievu partizāni kara gados nogalinājusi t pusmiljonu nacistu un savām vajadzībām Vācu aizmugurē uzturējuši 50 lidlauku. Amerikas Savienotās Valstis daži uzskata par priekšzīmi materiālai, kulturālai un garīgai dzīvei; daži par cilvēces cerību un daži par pasakainu zelta zemi. Savienotās Valstis ir jauca zeme un sasniegušas Šo augsto attīstības līmeni, kuram nav nekā līdzīga pasaules vēslurē, samērā loti īsā laikā. No pirmās kolonistu iebraukšanas priekš 300 gadiem un no brīvvalsts pasludināšanas priekš 170 gadiem, t. i. 1776. gadā, sevišķi no pēdējā notikuma attīstībā bijusi loti strauja. Amerikas Savienoto Valstu vadītājs princips ir bijis cilvēka tiesību neapspiešana un privātuzņēmuma rīcība. Amerika ir brīva ,,kapitālistu" zeme, kur katram ir tiesības būt tādam. Panākumi ir atkarīgi no katra cilvēka uzņēmības, gribas^ spējām un laimes. Godīgs darbs un uzņēmums ir vienmēr turēts godā un to pabalsta. Darbu Še nekad neuzskata par kaunu. Vienkāršo darbu tur tādā pašā cienā kā „baltās apkakles" darbu, veikalu, arodu, zemkopību vai kaut kuru profesiju. Savienotās Valstīs, kā visur citur brīvā sacensībā, atalgojums ir tiešā attiecībā ar darbā ieliktām pūlēm un spējām. Svarīgi tik, kur ,UTI kādā veidā pūles ir pieliktas. Bagātība ir pelnīta un krāta grūtā darbā,, un ne atrasta uz ielas zelta veidā. Darba algas ir samērā augstas, bet tāpat arī dzīves vajadzības. Ko amerikāni ieskata par dzīves nepieciešamībām, \o citās zemēs var uzskatīt par greznunia lietām. Amerikāni saka: vakardienas prinču ērtības ir šīsdienas nabagu nepieciešamības. Un tiešām, ir loti viegli pierast pie dažādām dzīves ērtībām un uzskatīt tās par nepieciešamām. Tādēļ arī tauta še pa lielākai daļai dzīvo „no r(|kas mutē." Strādnieku algas ir 15 līdz 50 dolāru nedēlā. Darba laika garums galvenās rūpniecības 40 stundu nedēlā. Dažos arodos, piem., celtniecībā, kur strādā vienīgi sezonās, apm. pusi no sa-enā. pa-pilna gada, algas ir augstas un sniedz 12 dolāru un pat vairāk d Darba apstākli un noteikumi ir rasti loti labi, un strādniekus aii'stāv likumi. Strādnieki organizēti arodbiedrībās, kurām loti lieli nopelni apstākļu uzlabošanā, k i gan bieži pateicoties 80 organizāciju rīcībai, cieš sabiedrība un ari paši strādnieki. Kara laikā algas pacēlās 15 pro<:. un pat vairāk, un kara rūpniecībā varēja pelnīt divkārši augstas algas sakarā ar ilgām darba dienām un virsstundām, bet līdz ar to arī ienākum a nodokļus uzlika loti augstus, un Czīves dārdzība nolīdzināja pelnu. FiTīūS kara še skaitīja ap 10 miljonu bezdarbnieku, bet pa kara laiku tie pilnīgi pazuda, jo bruņotos s pēkos iesauca ap 12 miljonu, un rūpn ecība kafa vajadzībām.bija milzīgi ;)apla-šināta. Runājot par izdevumiem dzīv is vajadzībām, parasti ir pieņemts, Ica ceturtā dala iziet par dzīvokļa īri, apm. viens līdz divi dolāri dienā pārtikai. skatoties pēc tā, vai ēd mājā kopā ar ģimeni vai restorānos. Vīriešu uzvalks garasti maksā no 20 līdz 45 dolāriem un vairāk, kurpes ap 5 dolāru pārī. Sieviešu drēbes dabūjam is loti plašā izvēlē uu tikpat plašā cenu dažādībā. Gatavas kleitas maksā no 5 līdz 15 dolāru un vairāL Pārējos izdevumus var iedalīt atkarībā no atsevišķu cilvēku prasībām. Te jāp ezīmē, ka automobUus lieto loti iplašā mērā, un tos uzskata par vienu no dzīves nepieciešamībām. i Amerika bieži vien neattaisno cerības bagātības iegūšanai. Lielai daļai iebraucēju parasti jāķeras pie vienkārša grūta darba ar mazu atalgojumu. Daži gadiem ilgi strādā pilsētu restorānos, līdz iemācās yalodu un iepazīstas ar apstākļiem^ i Tie, kas spēj pie mazas algas iekrāt lielākas summas, parasti sev aizliedz še pierastās dzīves ērtības. Tie, kas lolojuši cerības iegūt mākslas, ii>evišķi skatuves, slavu, parasti cieš neveiksmi Turpretim tie, kam ir piedzīvojumi tirdzniecībā, loti bieži ir visai sekmīgi. I Kādas būtu darba izredzes nākotnē, ir visai grūti spriest. Daži cer loti daudz, jo rūpniecība navj strādājusi privātiem patērētājiem visus kara gadus. Bet ražošanas metodes ir stipri uzlabotas, lai apgādātu mi,lzīgos kara pieprasījumus. Pielietojot šos uzlabojumus parastai ražošanai, yar ātri apmierināt pieprasījumus, ļ pat pāris gadu laikā. Un tad var atkal rasties bezdarbs, par ko vadība rūpēs. Nākotnes izredzes sākt nus uzņēmumus ir vājas šinī tech Hiski tik augstu nostādītā! zeraē. Jau tā valda loti spēcīga sacensība. Citādi, varbūt, ja uzņēmuni^ ražojumi būtu jaunā nozarē un oriiģināla veida. Otrs šķērslis, kas apgrūtina jaunus uzņēmumus un palielina risku, ir skaidrās pelAas augstie nodokli. Tagadējās valdības uzskati,, ka privātuzņēmumi ir nepieciešami tautas labklājības veicināšanai,, ir loti apsveicama parādība. „Drauga Vēsts" ASV, 1945. g. ir stiprās kādus jau- (Turpinājums no 1. lappuses) tīgb" no Vācijas un Itālijas, pi^ kam to lielākā dala bija lidotāji un tankisti. Insurgentu valdība ar šīm abām valstīm bez tam smagi saistījās finan-ciālos darījumos. No otras puses, Krievija lojālistus apgādāja ar apbruņojumu un padomdevējiem. 1936. gads vēsturē bija izšķīrējs, un visā pasaulē radās bažas, ka dzirksteles no Spānijas ugunsgrēka var aizdedzināt arī lielo varu politikas puvefa mucas, jo tieši šī politika bija kļuvusi par kafam nogatavojušās pasaules galveno nodarbību. Pasaules kafš nu gaidīja savu sākumu. Tikai pēc 32 konflikta mēnešiem — 1939. g. aprīlī, kad imsūrgenti jau bija izcīnījuši uzvara-s Barselonā, Madrīdē un Valensijā, iestājās miers, ko pasteidzināja sāncenšu frakciju sadursmes lojālistu spēkos. Lojālistu jūras krastu blokāde no insurgentu puses kafa darbības pēdējos mēnešos pārtrauca visus pārtikas pievedumus, un visās lielās pilsētās iestājās gandrīz īsts bads. Madrīdē jau bija ķērušies pie pēdējiem pārtili:as krājumiem. Sadursmes lojālistu rindās iīākās pēc Barselonas krišanas 1939. g. janvārī. Pārliecināti, ka viss ir zaudēts, prezidents Azana un daži no Negri-na valdības locekļiem izteicās par miera sarunām ar Franko. Negrins, ko atbalstīja atlikušā kortesa lielākā dala, turpretim deklarēja, ka karu turpinās līdz pēdējai iespējai, Rezultātā Azaha atteicās nb amata un aizbēga uz Franciju. ' Otra nesaprašanās norisinājās Ma- ; drīdē, kur Negrins atcēla no amata 1 lojālistu veco komandieri gen. Gbozē Miachu pēc tara, kad tas bija dekla-ļ rējis, ka pretestībai vairs neesot jēgas un ierosinājis uzsākt miera sarunas uz jebkuriem pieiVemamākiem noteikumiem. 1939. g. 5. martā pret-solus spēra gēn. Segismundo Kasado un grupa lojālistu militāro vadītāju, kas ar Negrinam naidīgu sacelšanos panāca nacionālās aizsardzības padomes nodibināšanu. Negrins un viņa valdības atbalstītāji aizbēga uz Franciju, bet komunisti uņ. citi lojālistu elementi turpināja opozīciju pamieram, sarīkoja veselu sacelšanos virkni pret padomi un tā sagādāja lojālistiem 9.000 jaunu upuru pirms varēja atjaunot kādu kārtību. Nostiprinot savu autoritāti visā lojālistu terr i torijā. Madrīdes nacionālā aizsardzības padome lūdza mieru un pēc divi nedēlu sarunām pievēma Franko.prasību pēc beznoteikumu kapitulācijas. Trīs gadu ilgais karš kaujās bija prasījis 700.000 dzīvību. 30.000 bija notiesāti uz nāvi vai noslepkavoti, bet 15.000 gāja bojā gaisa uzbrukumos, Franko un tā valdība tōUt iecēla īpašos tribunālus, kas notiesāja simtiem lojālistu vadītāju par spīti Anglijas un Francijas centieniem nodrošināt sodīšanas mērenību. Pāri par 400.000 lojālistu aizbēga uz Franciju, kur vēl šodien atrodas vinu lielākā dala. Līdz 1939. g. beigām jaunās Spānijas galīgais veids vēl nebija noteikts, bet Franko valdības dažādās akcijas un likumi deva tai noteikti fašistisku nokrāsu. Franko pats sevi bija iecēlis par impērijas „caudillo" vadoni, par valsts galvu, armijas virspavēlnieku, ministru prezidentu un par falangistu partijas vadītāju. Runāja, ka viņam ir lielāka vara. kāda jebkad ir bijusi jebkuiPam Spānijas valdniekam, ļ Bet šodien pret „caudillo' nostājušies 90 procentu vii^a tautas. Visas pilsoņu brīvības ir atceltas. Franko apsolītās mājas, slimnīcas un citas sociālās reformas, tāpat kā daudz citu solījumu, palikušas nerealizētas. Vina atbalsts Itālijai un Vācijai uz tā galvas krājis gandrīz visu Sabiedroto Nāciju lāstus. Eiropas vienīgā atlikušā fašisma cietokšr a mazais virs, pret kuru nostājusies liela dala pārējās pasaules, meklē jebkuru spraugu, kas tam rādītu drošu izeju. The Stars and Stripes Par tafeird šokolādes Vai amerikāni ir nekam niiderīgi mīļākie? Amerikāņu armijas virsnielci un kareivji Anglijā šņāc <*vien pir kādas amerikāiiu žēlsirdīgās māsak iznīcinātāju apgalvojumu, ka viri ir pilnīgi neprašas mīlas apliecini šanā. Pieminēdama pierādījumam savos romantiskos piedzīvojumus, žēlsirdīgā māsa vēstulē armijas lai ^rakstam „Stars and Stripes" apzīmē amerikāņus par nekam nederīgiem kavalie-fiem un mīļākiem. Vina saka, ka tai labāk patīkot galantie angļu un franču karavīri. Amerikāņu mīlas apliecināšanas technika izzūd ti c ātri, ka „pavisam drīz tā vairs nebiis nekāda technika'." Pēc saviem ātriem panākumiem ar saldumiem un cigaretēm izsalkušo un pēc smēķēšanas noilgojušos Eiropas iedzimto meitenīšu vidū amerikāni: rīkojas pēc paņēmiena pagrā m s. žlājamai gumijai atvietojot sarunu un šokolādes tāfelītēnji aizstājot ,priekšspēliV amerikāņiem Eiropā pie sieviešiem viss padodas itin labi," vina raksta. :„Tas tomēr ir skaidrs, ka Savienotās Valstīs mīlas laukā saldumu un pirmās nepi^iešamības bāze daudz nedos." Žēlsirdīgā māsa skumīgi stāsta par tipisku vakaru amerikāņu sabiedrībā: „Es ierodos virsnieku sarīkotās viesībās. Līdz pulksten 10 vakarā ikviens no virsniekiem jau mēģinājis man tuvoties jo intimā kārtā, kas gan ir glaimojoši, bet tik lielā mērā de-mionstrējis smalkuma, oriģinalitātes un saldo mānu trūkumu, ka kļuvis gandrīz vai riebīgs. Kad vinu puliAi paliek bez cerētās samaksas, virsnieki pazūd savās šokolādes gaitās un žēlsirdīgām māsām jādodas mājup vienām pašām.** Žēlsirdīgā māsa saka, ka viiia neesot piedalījusies amerikāņu kareivju Tikotāa Tiesib&š, b^t gan saatapuaies ar tiem divatā. „Un situācija tad ir gluži tā pati," vina ziDib. „Nav nekāds brīnums, ka mums labāk patīk franču un angļu armijas karavīri, kuru galantums, smalkums, valdzinātajā stāja un veikli plūstoši vārdi ne tikai rada vajadzīgo noskaņojumu, bet neliek šaubīties arī par gribētiem rezultātiem," viiia atzīstas. Savu vēstuli rakstītāja parakstījusi: „Zēlsirdigā māsa 59. evakuāeijas slimnīcā." The Reader's Digest PirtrūkuSi sakari' Laipni lūdzu jūs, ja iespējami?^ r sniegt līian ziAas par 1923. g. dzimušb Renāti Langenfeldi, pēd. dzīves vieta Prāgā 12. (Tešnov 15/III), un par 1923. g. dzimušo Mirdzu Sēju, pēd. dzīves vieta Jenā (Tallstr. 85), paziAojot viļ nām arī manu atrašanās viebtu: Kopš novembra mums ir pārtrūkuši sakari ar pārējiem latviešiem. Esmu saņemts gūstā Saksijā^ kafa slimnīcā. Biju ievainots Kurzemē un no turienes aprīlī ierados Vācijā. Tagad dzīvojam teltīs, kurās esam iejutušies diezgan labi. Esam nošķirti no vāciešiem. — 1946. g. 3. febr. — Jānis Baumanis, 31 G-5062519. Teillager D, D E F - E ' 12, Darmstadt Reicbspost. ( Kur mani tuvinieki? Lūdzu palīdzat meklēt piederīgos: r sievu Lūciju Smilgu, dz, 15. Z5. 5., meitu Austru, dz. 39. 23. 3, dēlu Jāni, dz, 41. Z 7., dzīvoja Cēsīs. Jāna 4. Biju lopkopības instruktors iValmiiB-rā. ~ 1945. g. 31. dec. — Jānis Smilga, A 551207, N a 2227 P. 0. W. Camp, Cage I, B. 99, B. A. 0. R. via Han-nover. Kāpēc tā? Vakar atbraucu no Minchenes, kur biju gribējis redzēt un dz rdēt to daudzo jauko un labo, kas bija solīts ar Baltijas tautu kultūras dienu 10. februārL Līdzīgi daudziem citiem tautiešiem, iebraucu Minchenē jau 8. februārī. Latviešu aprūpes birojā neviens darbinieks par Šādil kultūras dienu nemācēja pasacīt ne vārda:. Kad jautāju, kas tad šai lietā ko zina, tad man atbildēja: varbūt tāds un tāds kungs, rousu apgabala komitejas loceklis. Uzmeklēju to un jaiftāju, kur notiks mākslas skate, kad būa koncerts un cikos būs pieslēgums radiofona pārraidījumam, ko pārraidīs arī Amerikas radiofoni. Atbilde bija: ļ šodien vēl noteikti nekas nav zināms, bet pieslēgums radiof6nam laikam nebūšot, mākslas skate arī nē un. ja gribu ko zināt, lai eju prasīt Loen-grīna ielas nometnē. ?! Visi latviskās mākslas dižpropagandas prieki nu man un citiem bija vējā. Dzirdējām» ka 9. febr. Loengrina nometnē bija jādejo mūsu baleta spēkiem Tillakai, Lichačevai un Lēmanim, bet neviens aprūpes birojā un komitfejā atkal nezināja, kādā laikā šis sarīkojums no^ tiks. Sliktā laika dēl neiedrošinājār mies uz labu laimi kājām mērot vairāk kilometru gafo ceļu uz ārpus pilsētas esošo nometni. Kļūmīgā stāvokli bija kāds tautietis ar sievu, kas tik drausmīgā Bavārijas ziemas slapjdraņķa laikā uz motocikla bija uz-i^ ēmies tālo ceļu no Pegnicas nometnes līdz Minchenei, vedot sev līdz! plaši izziņotai latviešu 'mākslas skatei tautiskas mantas. Vi6a neizprašana un neapmierinātība bija jo pamatota. Un tad tā gulēšana aprūpds biroja nama bēniņos! Netīra un auksta istaba bez logiem. Pārnakšņotajiem segu arī nav. Nogulēju tur 3 naktis un vēl šodien brīnos, ka esmu vesels» Kā citi latviskās mākslas velti iz-slāpušie, mēģinājām apmeklēt vācu sarīkojumus. Redzēju jauku amerikāņu filmu, biju 2 koncertos. Viens no tiem — Minchenes filharmoniskā izceļpsantu majums no no Ieročiem. Lai cik nc mūsu stāvoklis» ma. Mēs neesam la žēlojams mums tas mūs tomēr tikai bezdzim-tenes 1, mcs esam an ci •mm • — 1 — • • savas tautas un valsts! rīvibas cīnītāji. Vēl vairāk. Mūsu taisnība ir tā pati, kas būs jaunās pasaules kārtības pamatos. Mūsu tiesības ir tikai viens gadījums no vēl vispārīgi iemiesojamās tautu brīvības. Cīnīdamies par savu brīvību, mēs cīnāmi ies par visu tautu brīvību, bez kuras nav domājama pasaules kārtības atjaunošana. Pār mums gul cilvēces nākotnes svē-rēju svaru līksts. Tā mūs spiež smagi. Bet mums ir jāiztur. Uz mums lūkojas pasaules nemierīgās acis, kas ar bažām vēro nākotni. Šaja izturības cīna mūsu grūtības var vēLpieaugt. No mums var prasīt vēl jaunus upurus. Bet mēs nedrīkstam no tiem izvairīties. Patiesi ar tautieti badā dalītā .maizes garoza būs salda, bet rūgts būs pilnā galda mielasts, ko kāds būs pircis par savas tautas negodu un postu. Mēs zinām, ka mūsu vidū ir bezgala maz tādu, kas to būtu gatavi darīt, bet lai cik vinu maz, nrēš negribētu arī tos zaudēt. Šobrīd mēs stāvam plecu pie pleca un esam giita^d panest visu, kas nāks. Un mēs gribētu, kaut mums nekad nevajadzētu atgādināt, ka katrs, kas izstāja* m mūsu rindām» k nodevējs. orķestfa un klavieru isolistū vakars Bēthovena, ciklā bija sevišķi labs. „CīAa" par ieejas kartēm gan aizi'iera visu dienu, Minchenē daudz mākslas sarīkojumu, bet biļetes izpārdotas pat mēnesi uz priekšu. Atgriežoties savā pusē, dzirdu „BaItijās tautu kultūras dienas" jaunas atskaJias. Hammcrvegas nometnē pie Veidenas tautieši šajā dienā uzstādījuši nometnē pat vairākus skal-rufius tik noteikti solītā koncerta pār-raidījuma izbaudīšanai. Nofiēmušies ap radioaparātu visu dienu, bet latviešu raidījumu tā i nesaklausījuši — T. Bērziņš, Kirchenstr. l l / I , Weiden, Oberpfalz, Bayern (13a). Angiu okupācijas joslā visi ,4^at- Viešu Vēstnesim'* pienākošies maksājami (abonements un sludinājumi, pārstāvju un komisionāru ietiemtā nauda par komisijā saņemtiem eķsemplārieņi un tml) ar p a s t a n a u d a s p ā r v e d ū m i e m tagad sūtāmi L i d i j a i D r a v n i e c e i , Latvian Camp, ^Frische Quelle," Hiddesen bei Detmold, Lippe (21). Paziņojumi par šiem pasta naudas pārvedamiem līdz ar pasūtinā-jumiem, sludinājumu tekstiem, laikraksta pārstāvju \ un komisionāru ik nedēļas norēķiniem joprojām piesūtāmi vienīgi „Latviešu Vēstneša" izd e V n i e c ī b a I, HoteI Convikiv Dillingen/Donau, Bayern (13b).
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 20, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-02-20 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460220 |
Description
| Title | 1946-02-20-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Jialtas slepenā noruna ar PSRS Tieši gadu pēc tās parakstīšanas — 11. febr. J a l t a s „3 lielo" v i e n o gali ā s teksts izziņots atklātībai Vašingtonā, Londonā un Maskavā. A SV ārlietu ministrs DžemssBerness paskaidroja, ka vienošanās turēta slepenībā, lai to neuzzinātu Japāna, kas citādi būtu uzbrukusi Krievijai un krievi būtu piespiesti atvilkt savu karaspēku nō vācu frontes. Pēc Jaltas vienošanās, PSRS apņēmusies piedalīties karā pret Japānu „divi vai trijos mēnešos" pēc Vācijas kapitiļlā-cijas, ja pieņem šādas krievu prasības: Arējā Mongoli jā (Mongolijas tautas republikā) jāuztur status qūo;^ jāatjauno agrākās Krievijas tiesības, kas pārkāptas ar Japānas nodevīgo uzbrukumu 1904.'g.; Padomju Savienībai jāsaņem atpakaļ Sachalinas dienvidu dala un visas tai piegulošās salas; Dairenas tirdzniecības osta jāinter-nacionālizē, nodrošinot Padomju Savienībai noteikšanu šinī ostā, un jāatjauno PSRS flotes bāzes noma Port- ArturS; / Ķīnas Austrumu dzelzceļš un Dien-viamandžurijas dzelzceļš, kas dod pieeju lldz Dairenai, jāapsaimnieko kopējai padomju-ķiniešu sabiedrībai, nodrošinot Padomju Savienībai no^ teikšanu, bet Ķīnai paturot pilnu sil-verēnitāti Mandžurijā; Kurilu salas jānodod Padomju i^a-vienībai. Jaltā bija norunāts, ka pantiem» kas attiecas un Ārējo Mongoliju, ostām un dzelzceļiem» vajadz'īga Oangkaišeka piekrišana, The Stars and Stripeķ PSRS baidSs / no 3. pasaules ka^a i PSRS deklarēja UNO Drošības padomē, ka apstākli strīdu plosītajā Indonēzijā varot iededzināt" trešo pasaules karu. Višinskis apgalvbja. ka tikai Lielbritānijai un Holandei esot svaigākā informācija par indonēziešu nacionālistu kustību, ar ko esot radīta «nevienlīdzība" nāciju vidū, '„Ja šāda nevienlīdzība ir tas, ko jūs vēlaties,** viņš sacīja, „tad jūs varat teikt, ka Vienotām Nācijām ir beigas." Lielbritānijas ārlietu ministrs pēc uzbrukumiem un pārmetumiem pilnās Vir šinska runas atbildēja:„It ne ar ko nav pierādīts, ka angļu kafaspēkp būtu apdraudējis pasaules mieru, Vina majestātes valdība nepelnītus uzbrukumus nepacietīs." ' Pusi no zemes lodes šoziem, pavasarī un vasarā kviešu trūkuma dēl apdraud bads. Zinas no trim kontinentiem to rādās apstiprinām. Pla- 6os I n d i j a s apgabalos vispārējā pārtikas trūkuma dēl bads jau sācies. Pārtikas trūkst arī visā pārējā Ā z i j ā . ZiAojumi no D i e n v i d - a f r i k a s liecina, ka tur badu cieš tūkstoši iedzimto. 11a l i j as pārtikas sagādes vadītājs Mentazijs informējis presi, ka apgāde ar pārtiku nesen nedaudz uzlabojusies, bet stāvoklis būs kritisks jūnija beigās. A S V kongresā V a š i n g t o n ā vairāki se nStori 6. febr. nāca klajā ar kāda augstāka anŗierikānu virsnieka zii^o-jumii pai" to, ka amerikāņu okupācijas Joslā vācieši aiz bada saļimstot un bčrni guļot uz ielām., A S V okupācijas spēku pavēlnieka vietnieks ge-nerāiitn. Lūcijs Klejs (Clay) Berlīnē šos apijalvojumus nekavējoties apzīmējis par nepatiesiem. Prezidents Trumens jau nācis klajā 'ar atzinumiem par pārtikas nepieciešamību Eiropai, kādēļ amerikāņiem vajadzēšot no jauna ierobežot savu gaļas un kviešu patēriņu. Francu okupācijas armijas augstāki pārstāvji Koblencā nesen norādīja, ka budžeta sasaurinājurhu un ,,aizdo- -īres" materiālu izbeigšanās dēl cijas armija stīīv bankrota priekšā. Pašreiz [ja!idrīz300:0()a kafavīru okupē 5 Vācijas sektorus — Reinzemi, Palatinātu, Saru, Bādenu un Vīrtembergu. Koblencas, garnizona plkv. Mahe sacīja: .,Mum's ir loti maz benzīna mūsu mašīnām un gandrīz trūkst rezerves dalu to. labošanai.** Franču pulkvedis turpināja: „Kamēr vācieši ir mierīgi, mums na\ jābaidās. Okupācijas armijai kļūstot gandrīz nekustīgai un kafavīru ieročiem tikpat kā nelietojamiem, situācija tomēr var klut bīstama." B a 11 k r i e v i j a s tautas komisāru padomes priekšsēdis Ponomarenko Minskā paziņojis, ka baltkrievu partizāni kara gados nogalinājusi t pusmiljonu nacistu un savām vajadzībām Vācu aizmugurē uzturējuši 50 lidlauku. Amerikas Savienotās Valstis daži uzskata par priekšzīmi materiālai, kulturālai un garīgai dzīvei; daži par cilvēces cerību un daži par pasakainu zelta zemi. Savienotās Valstis ir jauca zeme un sasniegušas Šo augsto attīstības līmeni, kuram nav nekā līdzīga pasaules vēslurē, samērā loti īsā laikā. No pirmās kolonistu iebraukšanas priekš 300 gadiem un no brīvvalsts pasludināšanas priekš 170 gadiem, t. i. 1776. gadā, sevišķi no pēdējā notikuma attīstībā bijusi loti strauja. Amerikas Savienoto Valstu vadītājs princips ir bijis cilvēka tiesību neapspiešana un privātuzņēmuma rīcība. Amerika ir brīva ,,kapitālistu" zeme, kur katram ir tiesības būt tādam. Panākumi ir atkarīgi no katra cilvēka uzņēmības, gribas^ spējām un laimes. Godīgs darbs un uzņēmums ir vienmēr turēts godā un to pabalsta. Darbu Še nekad neuzskata par kaunu. Vienkāršo darbu tur tādā pašā cienā kā „baltās apkakles" darbu, veikalu, arodu, zemkopību vai kaut kuru profesiju. Savienotās Valstīs, kā visur citur brīvā sacensībā, atalgojums ir tiešā attiecībā ar darbā ieliktām pūlēm un spējām. Svarīgi tik, kur ,UTI kādā veidā pūles ir pieliktas. Bagātība ir pelnīta un krāta grūtā darbā,, un ne atrasta uz ielas zelta veidā. Darba algas ir samērā augstas, bet tāpat arī dzīves vajadzības. Ko amerikāni ieskata par dzīves nepieciešamībām, \o citās zemēs var uzskatīt par greznunia lietām. Amerikāni saka: vakardienas prinču ērtības ir šīsdienas nabagu nepieciešamības. Un tiešām, ir loti viegli pierast pie dažādām dzīves ērtībām un uzskatīt tās par nepieciešamām. Tādēļ arī tauta še pa lielākai daļai dzīvo „no r(|kas mutē." Strādnieku algas ir 15 līdz 50 dolāru nedēlā. Darba laika garums galvenās rūpniecības 40 stundu nedēlā. Dažos arodos, piem., celtniecībā, kur strādā vienīgi sezonās, apm. pusi no sa-enā. pa-pilna gada, algas ir augstas un sniedz 12 dolāru un pat vairāk d Darba apstākli un noteikumi ir rasti loti labi, un strādniekus aii'stāv likumi. Strādnieki organizēti arodbiedrībās, kurām loti lieli nopelni apstākļu uzlabošanā, k i gan bieži pateicoties 80 organizāciju rīcībai, cieš sabiedrība un ari paši strādnieki. Kara laikā algas pacēlās 15 pro<:. un pat vairāk, un kara rūpniecībā varēja pelnīt divkārši augstas algas sakarā ar ilgām darba dienām un virsstundām, bet līdz ar to arī ienākum a nodokļus uzlika loti augstus, un Czīves dārdzība nolīdzināja pelnu. FiTīūS kara še skaitīja ap 10 miljonu bezdarbnieku, bet pa kara laiku tie pilnīgi pazuda, jo bruņotos s pēkos iesauca ap 12 miljonu, un rūpn ecība kafa vajadzībām.bija milzīgi ;)apla-šināta. Runājot par izdevumiem dzīv is vajadzībām, parasti ir pieņemts, Ica ceturtā dala iziet par dzīvokļa īri, apm. viens līdz divi dolāri dienā pārtikai. skatoties pēc tā, vai ēd mājā kopā ar ģimeni vai restorānos. Vīriešu uzvalks garasti maksā no 20 līdz 45 dolāriem un vairāk, kurpes ap 5 dolāru pārī. Sieviešu drēbes dabūjam is loti plašā izvēlē uu tikpat plašā cenu dažādībā. Gatavas kleitas maksā no 5 līdz 15 dolāru un vairāL Pārējos izdevumus var iedalīt atkarībā no atsevišķu cilvēku prasībām. Te jāp ezīmē, ka automobUus lieto loti iplašā mērā, un tos uzskata par vienu no dzīves nepieciešamībām. i Amerika bieži vien neattaisno cerības bagātības iegūšanai. Lielai daļai iebraucēju parasti jāķeras pie vienkārša grūta darba ar mazu atalgojumu. Daži gadiem ilgi strādā pilsētu restorānos, līdz iemācās yalodu un iepazīstas ar apstākļiem^ i Tie, kas spēj pie mazas algas iekrāt lielākas summas, parasti sev aizliedz še pierastās dzīves ērtības. Tie, kas lolojuši cerības iegūt mākslas, ii>evišķi skatuves, slavu, parasti cieš neveiksmi Turpretim tie, kam ir piedzīvojumi tirdzniecībā, loti bieži ir visai sekmīgi. I Kādas būtu darba izredzes nākotnē, ir visai grūti spriest. Daži cer loti daudz, jo rūpniecība navj strādājusi privātiem patērētājiem visus kara gadus. Bet ražošanas metodes ir stipri uzlabotas, lai apgādātu mi,lzīgos kara pieprasījumus. Pielietojot šos uzlabojumus parastai ražošanai, yar ātri apmierināt pieprasījumus, ļ pat pāris gadu laikā. Un tad var atkal rasties bezdarbs, par ko vadība rūpēs. Nākotnes izredzes sākt nus uzņēmumus ir vājas šinī tech Hiski tik augstu nostādītā! zeraē. Jau tā valda loti spēcīga sacensība. Citādi, varbūt, ja uzņēmuni^ ražojumi būtu jaunā nozarē un oriiģināla veida. Otrs šķērslis, kas apgrūtina jaunus uzņēmumus un palielina risku, ir skaidrās pelAas augstie nodokli. Tagadējās valdības uzskati,, ka privātuzņēmumi ir nepieciešami tautas labklājības veicināšanai,, ir loti apsveicama parādība. „Drauga Vēsts" ASV, 1945. g. ir stiprās kādus jau- (Turpinājums no 1. lappuses) tīgb" no Vācijas un Itālijas, pi^ kam to lielākā dala bija lidotāji un tankisti. Insurgentu valdība ar šīm abām valstīm bez tam smagi saistījās finan-ciālos darījumos. No otras puses, Krievija lojālistus apgādāja ar apbruņojumu un padomdevējiem. 1936. gads vēsturē bija izšķīrējs, un visā pasaulē radās bažas, ka dzirksteles no Spānijas ugunsgrēka var aizdedzināt arī lielo varu politikas puvefa mucas, jo tieši šī politika bija kļuvusi par kafam nogatavojušās pasaules galveno nodarbību. Pasaules kafš nu gaidīja savu sākumu. Tikai pēc 32 konflikta mēnešiem — 1939. g. aprīlī, kad imsūrgenti jau bija izcīnījuši uzvara-s Barselonā, Madrīdē un Valensijā, iestājās miers, ko pasteidzināja sāncenšu frakciju sadursmes lojālistu spēkos. Lojālistu jūras krastu blokāde no insurgentu puses kafa darbības pēdējos mēnešos pārtrauca visus pārtikas pievedumus, un visās lielās pilsētās iestājās gandrīz īsts bads. Madrīdē jau bija ķērušies pie pēdējiem pārtili:as krājumiem. Sadursmes lojālistu rindās iīākās pēc Barselonas krišanas 1939. g. janvārī. Pārliecināti, ka viss ir zaudēts, prezidents Azana un daži no Negri-na valdības locekļiem izteicās par miera sarunām ar Franko. Negrins, ko atbalstīja atlikušā kortesa lielākā dala, turpretim deklarēja, ka karu turpinās līdz pēdējai iespējai, Rezultātā Azaha atteicās nb amata un aizbēga uz Franciju. ' Otra nesaprašanās norisinājās Ma- ; drīdē, kur Negrins atcēla no amata 1 lojālistu veco komandieri gen. Gbozē Miachu pēc tara, kad tas bija dekla-ļ rējis, ka pretestībai vairs neesot jēgas un ierosinājis uzsākt miera sarunas uz jebkuriem pieiVemamākiem noteikumiem. 1939. g. 5. martā pret-solus spēra gēn. Segismundo Kasado un grupa lojālistu militāro vadītāju, kas ar Negrinam naidīgu sacelšanos panāca nacionālās aizsardzības padomes nodibināšanu. Negrins un viņa valdības atbalstītāji aizbēga uz Franciju, bet komunisti uņ. citi lojālistu elementi turpināja opozīciju pamieram, sarīkoja veselu sacelšanos virkni pret padomi un tā sagādāja lojālistiem 9.000 jaunu upuru pirms varēja atjaunot kādu kārtību. Nostiprinot savu autoritāti visā lojālistu terr i torijā. Madrīdes nacionālā aizsardzības padome lūdza mieru un pēc divi nedēlu sarunām pievēma Franko.prasību pēc beznoteikumu kapitulācijas. Trīs gadu ilgais karš kaujās bija prasījis 700.000 dzīvību. 30.000 bija notiesāti uz nāvi vai noslepkavoti, bet 15.000 gāja bojā gaisa uzbrukumos, Franko un tā valdība tōUt iecēla īpašos tribunālus, kas notiesāja simtiem lojālistu vadītāju par spīti Anglijas un Francijas centieniem nodrošināt sodīšanas mērenību. Pāri par 400.000 lojālistu aizbēga uz Franciju, kur vēl šodien atrodas vinu lielākā dala. Līdz 1939. g. beigām jaunās Spānijas galīgais veids vēl nebija noteikts, bet Franko valdības dažādās akcijas un likumi deva tai noteikti fašistisku nokrāsu. Franko pats sevi bija iecēlis par impērijas „caudillo" vadoni, par valsts galvu, armijas virspavēlnieku, ministru prezidentu un par falangistu partijas vadītāju. Runāja, ka viņam ir lielāka vara. kāda jebkad ir bijusi jebkuiPam Spānijas valdniekam, ļ Bet šodien pret „caudillo' nostājušies 90 procentu vii^a tautas. Visas pilsoņu brīvības ir atceltas. Franko apsolītās mājas, slimnīcas un citas sociālās reformas, tāpat kā daudz citu solījumu, palikušas nerealizētas. Vina atbalsts Itālijai un Vācijai uz tā galvas krājis gandrīz visu Sabiedroto Nāciju lāstus. Eiropas vienīgā atlikušā fašisma cietokšr a mazais virs, pret kuru nostājusies liela dala pārējās pasaules, meklē jebkuru spraugu, kas tam rādītu drošu izeju. The Stars and Stripes Par tafeird šokolādes Vai amerikāni ir nekam niiderīgi mīļākie? Amerikāņu armijas virsnielci un kareivji Anglijā šņāc <*vien pir kādas amerikāiiu žēlsirdīgās māsak iznīcinātāju apgalvojumu, ka viri ir pilnīgi neprašas mīlas apliecini šanā. Pieminēdama pierādījumam savos romantiskos piedzīvojumus, žēlsirdīgā māsa vēstulē armijas lai ^rakstam „Stars and Stripes" apzīmē amerikāņus par nekam nederīgiem kavalie-fiem un mīļākiem. Vina saka, ka tai labāk patīkot galantie angļu un franču karavīri. Amerikāņu mīlas apliecināšanas technika izzūd ti c ātri, ka „pavisam drīz tā vairs nebiis nekāda technika'." Pēc saviem ātriem panākumiem ar saldumiem un cigaretēm izsalkušo un pēc smēķēšanas noilgojušos Eiropas iedzimto meitenīšu vidū amerikāni: rīkojas pēc paņēmiena pagrā m s. žlājamai gumijai atvietojot sarunu un šokolādes tāfelītēnji aizstājot ,priekšspēliV amerikāņiem Eiropā pie sieviešiem viss padodas itin labi," vina raksta. :„Tas tomēr ir skaidrs, ka Savienotās Valstīs mīlas laukā saldumu un pirmās nepi^iešamības bāze daudz nedos." Žēlsirdīgā māsa skumīgi stāsta par tipisku vakaru amerikāņu sabiedrībā: „Es ierodos virsnieku sarīkotās viesībās. Līdz pulksten 10 vakarā ikviens no virsniekiem jau mēģinājis man tuvoties jo intimā kārtā, kas gan ir glaimojoši, bet tik lielā mērā de-mionstrējis smalkuma, oriģinalitātes un saldo mānu trūkumu, ka kļuvis gandrīz vai riebīgs. Kad vinu puliAi paliek bez cerētās samaksas, virsnieki pazūd savās šokolādes gaitās un žēlsirdīgām māsām jādodas mājup vienām pašām.** Žēlsirdīgā māsa saka, ka viiia neesot piedalījusies amerikāņu kareivju Tikotāa Tiesib&š, b^t gan saatapuaies ar tiem divatā. „Un situācija tad ir gluži tā pati," vina ziDib. „Nav nekāds brīnums, ka mums labāk patīk franču un angļu armijas karavīri, kuru galantums, smalkums, valdzinātajā stāja un veikli plūstoši vārdi ne tikai rada vajadzīgo noskaņojumu, bet neliek šaubīties arī par gribētiem rezultātiem," viiia atzīstas. Savu vēstuli rakstītāja parakstījusi: „Zēlsirdigā māsa 59. evakuāeijas slimnīcā." The Reader's Digest PirtrūkuSi sakari' Laipni lūdzu jūs, ja iespējami?^ r sniegt līian ziAas par 1923. g. dzimušb Renāti Langenfeldi, pēd. dzīves vieta Prāgā 12. (Tešnov 15/III), un par 1923. g. dzimušo Mirdzu Sēju, pēd. dzīves vieta Jenā (Tallstr. 85), paziAojot viļ nām arī manu atrašanās viebtu: Kopš novembra mums ir pārtrūkuši sakari ar pārējiem latviešiem. Esmu saņemts gūstā Saksijā^ kafa slimnīcā. Biju ievainots Kurzemē un no turienes aprīlī ierados Vācijā. Tagad dzīvojam teltīs, kurās esam iejutušies diezgan labi. Esam nošķirti no vāciešiem. — 1946. g. 3. febr. — Jānis Baumanis, 31 G-5062519. Teillager D, D E F - E ' 12, Darmstadt Reicbspost. ( Kur mani tuvinieki? Lūdzu palīdzat meklēt piederīgos: r sievu Lūciju Smilgu, dz, 15. Z5. 5., meitu Austru, dz. 39. 23. 3, dēlu Jāni, dz, 41. Z 7., dzīvoja Cēsīs. Jāna 4. Biju lopkopības instruktors iValmiiB-rā. ~ 1945. g. 31. dec. — Jānis Smilga, A 551207, N a 2227 P. 0. W. Camp, Cage I, B. 99, B. A. 0. R. via Han-nover. Kāpēc tā? Vakar atbraucu no Minchenes, kur biju gribējis redzēt un dz rdēt to daudzo jauko un labo, kas bija solīts ar Baltijas tautu kultūras dienu 10. februārL Līdzīgi daudziem citiem tautiešiem, iebraucu Minchenē jau 8. februārī. Latviešu aprūpes birojā neviens darbinieks par Šādil kultūras dienu nemācēja pasacīt ne vārda:. Kad jautāju, kas tad šai lietā ko zina, tad man atbildēja: varbūt tāds un tāds kungs, rousu apgabala komitejas loceklis. Uzmeklēju to un jaiftāju, kur notiks mākslas skate, kad būa koncerts un cikos būs pieslēgums radiofona pārraidījumam, ko pārraidīs arī Amerikas radiofoni. Atbilde bija: ļ šodien vēl noteikti nekas nav zināms, bet pieslēgums radiof6nam laikam nebūšot, mākslas skate arī nē un. ja gribu ko zināt, lai eju prasīt Loen-grīna ielas nometnē. ?! Visi latviskās mākslas dižpropagandas prieki nu man un citiem bija vējā. Dzirdējām» ka 9. febr. Loengrina nometnē bija jādejo mūsu baleta spēkiem Tillakai, Lichačevai un Lēmanim, bet neviens aprūpes birojā un komitfejā atkal nezināja, kādā laikā šis sarīkojums no^ tiks. Sliktā laika dēl neiedrošinājār mies uz labu laimi kājām mērot vairāk kilometru gafo ceļu uz ārpus pilsētas esošo nometni. Kļūmīgā stāvokli bija kāds tautietis ar sievu, kas tik drausmīgā Bavārijas ziemas slapjdraņķa laikā uz motocikla bija uz-i^ ēmies tālo ceļu no Pegnicas nometnes līdz Minchenei, vedot sev līdz! plaši izziņotai latviešu 'mākslas skatei tautiskas mantas. Vi6a neizprašana un neapmierinātība bija jo pamatota. Un tad tā gulēšana aprūpds biroja nama bēniņos! Netīra un auksta istaba bez logiem. Pārnakšņotajiem segu arī nav. Nogulēju tur 3 naktis un vēl šodien brīnos, ka esmu vesels» Kā citi latviskās mākslas velti iz-slāpušie, mēģinājām apmeklēt vācu sarīkojumus. Redzēju jauku amerikāņu filmu, biju 2 koncertos. Viens no tiem — Minchenes filharmoniskā izceļpsantu majums no no Ieročiem. Lai cik nc mūsu stāvoklis» ma. Mēs neesam la žēlojams mums tas mūs tomēr tikai bezdzim-tenes 1, mcs esam an ci •mm • — 1 — • • savas tautas un valsts! rīvibas cīnītāji. Vēl vairāk. Mūsu taisnība ir tā pati, kas būs jaunās pasaules kārtības pamatos. Mūsu tiesības ir tikai viens gadījums no vēl vispārīgi iemiesojamās tautu brīvības. Cīnīdamies par savu brīvību, mēs cīnāmi ies par visu tautu brīvību, bez kuras nav domājama pasaules kārtības atjaunošana. Pār mums gul cilvēces nākotnes svē-rēju svaru līksts. Tā mūs spiež smagi. Bet mums ir jāiztur. Uz mums lūkojas pasaules nemierīgās acis, kas ar bažām vēro nākotni. Šaja izturības cīna mūsu grūtības var vēLpieaugt. No mums var prasīt vēl jaunus upurus. Bet mēs nedrīkstam no tiem izvairīties. Patiesi ar tautieti badā dalītā .maizes garoza būs salda, bet rūgts būs pilnā galda mielasts, ko kāds būs pircis par savas tautas negodu un postu. Mēs zinām, ka mūsu vidū ir bezgala maz tādu, kas to būtu gatavi darīt, bet lai cik vinu maz, nrēš negribētu arī tos zaudēt. Šobrīd mēs stāvam plecu pie pleca un esam giita^d panest visu, kas nāks. Un mēs gribētu, kaut mums nekad nevajadzētu atgādināt, ka katrs, kas izstāja* m mūsu rindām» k nodevējs. orķestfa un klavieru isolistū vakars Bēthovena, ciklā bija sevišķi labs. „CīAa" par ieejas kartēm gan aizi'iera visu dienu, Minchenē daudz mākslas sarīkojumu, bet biļetes izpārdotas pat mēnesi uz priekšu. Atgriežoties savā pusē, dzirdu „BaItijās tautu kultūras dienas" jaunas atskaJias. Hammcrvegas nometnē pie Veidenas tautieši šajā dienā uzstādījuši nometnē pat vairākus skal-rufius tik noteikti solītā koncerta pār-raidījuma izbaudīšanai. Nofiēmušies ap radioaparātu visu dienu, bet latviešu raidījumu tā i nesaklausījuši — T. Bērziņš, Kirchenstr. l l / I , Weiden, Oberpfalz, Bayern (13a). Angiu okupācijas joslā visi ,4^at- Viešu Vēstnesim'* pienākošies maksājami (abonements un sludinājumi, pārstāvju un komisionāru ietiemtā nauda par komisijā saņemtiem eķsemplārieņi un tml) ar p a s t a n a u d a s p ā r v e d ū m i e m tagad sūtāmi L i d i j a i D r a v n i e c e i , Latvian Camp, ^Frische Quelle," Hiddesen bei Detmold, Lippe (21). Paziņojumi par šiem pasta naudas pārvedamiem līdz ar pasūtinā-jumiem, sludinājumu tekstiem, laikraksta pārstāvju \ un komisionāru ik nedēļas norēķiniem joprojām piesūtāmi vienīgi „Latviešu Vēstneša" izd e V n i e c ī b a I, HoteI Convikiv Dillingen/Donau, Bayern (13b). |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-20-03
