1946-05-04-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
• LATVIAN NEWS BULLETIN Redakcija-Editorla! Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) . Iznāk divi reizes n e d ē t u— Piiblishedtwice a week. Nr. 34 (36) Auihorized by Military GovernmeBii and U N RRA Dllllngenā. sestdien, 1946. g. l maijā Aleksandrs Balodis Kādai vajadzēta but mūsu nostājai Vēl lidz pašam pēdējam laikam mums nav īstas skaidrības un saprašanās par to, kā vienotā valodā formulēt domas un uzskatus ])ar savu pašreizējo stāvokli un. nostāju pret likvidēto hitlerisma terroi^u. Tajā pa; gā laikā ir nepieciešami, lai.mums., žajā jautājumā rastos vienota valoda un formulējums un ķi ar to palīdzību mēs tagad . v a r ē t u iericml: pareizu vērtēšanas nostāju tiklab pret savu. pēdējo gadu pagātni, kā arī pret pašreizējo tagadni. Iedziļinoties šajā jautājumā, klūst redzams, ka lielai mūsu tautas dal'ai būtu pieņemams sekojošs uz patiesības dibināts HO jautājumu kopējs izpratums: Tagad ir atklājies un pierādījies, ka hitlerisms savās realizētājās tieksmēs ir bijis ka^it kas tāds, kas pastāv no nacionālistiskā' 'nozieguma vai, labāk sakot, no nacionālā bandītisma, no politiska absurda, no militārā amoka un valstiskā sadisma. Viss, kas Vācijas v>alstī sākās ar hit-lerismu, sava turpinājumā pārvērtās par himmlerismu — „kz"-ismi[. Par Latviešu darbu skate Lauingenas latviešu nometnē k o n c e n t r ā c i j a s nometni bultu pārvērtusies visa zemes lode, ja hitlerisms n e b ū t u sakauts. • Ir / a t k l ā j i e s arī tas, ka šī' drausmā parādība i r izteikusies ar tik augstas pak;>!pes. inaskojumu, ka miljoniem cilvēku to bija pieņēmuši pat par ideju. H i t l c r i s m a rakstur/ošanai varētu lietot Hildu salīdzinājumu: augsta mūra sēta ar plašiem vārtiem un uzrakstu „Nacionālsociālisma paradī/,e." Cilvēki straumēm plūst pa; vārtiem.iekšā, kamēr sāk manīt, ka aiz nu'n'a žoga i e k š p u s ē kraujas līķu k'audzes.' Tad ļ a u d i s izbailēs grib doties atpakaļ, bet to vairs nevar: a t p a k a ļ ' t o s vairs nelaiž vārtu sargi, kas^ rajugās, lai neviens dživs netiktu atpakaļ un neizpaustu par redzēto aiz žoga esošajiem n e z i n ā t ā j i e m . , N o otras puses tie, kas ārpusē drausmīgo skatu vēl neredz, arī spiežas^ uz vārtiem un arī noslēdz izeju. • ' '• Mēs, latvieši, līdz 1940. gadam varam sevi uzskatīt par/ tldiem, kam šī na-cion: i'snciālisma paradīze likās .. i smieklīga, i riebīga, i . . . baiga. Mēs skat.īiāmics uz to ar Rietumeiropas demokraIisma acīm un šīs parādības v ē r t ē š a n ā vadījāmies no rietumu dem o k r ā t i s k o valstu, domas. Bet, kad pēkš n i austru m u p usē m u ms ra dā s kaut kas tāds, ko salīdzinājumā var ē j ām tēlot sev priekšā arī kā sienui ar v ā r t i em uz paradīzi, un pamanījām aiz šīs sienas t ā d u pat ainu, tad mēs apjūk:"m. Nāve stāvēja mūsu priekšā, lai kuip mēs grieztos. Nāve bija pa labi un nāve bija pa kreisi, viena drausmīgāka par otru. Mēs varējām izvēlēties tikai nāvi. Dzīvības izvēles nebija. Mēs domājām, prātojām, izmisīgi kalkulējām un redzējām, ka vienā pusē mums draud ātra nāve bez j e b k ā d ām cerībām uz izglābšanos, bet otrā pusē tā nelikās tik ātra un deva mazas cerības:' varbūt Rietumu. Sa b i e d roti e dra u d ī p n a e s ma š i n ē r i - ju satriec, pirms mēs klustam noslēp^ kavoti, un tā mēs tiekam glābti. A r šādām cerībīim latviešu.zemnieki ara. amatnieki cilāja darba- rīkus, ierēdni nīka pa iestādēm un mobilizētie latviešu karavīri mocījās frontē. T ā d s bija mūsid stāvoklis, no kura izejot, mums bija jāorientējas, lai glābtu sevi no iznīcības. Tagad mū,- su priekšā no Sabiedroto puses ir nolikts j a u t ā j u r a s : „ R u r ir jūsu ,kv:!S- .lingi"? Kāda ir jūsu nostāja pret ; tiem?:-'- ^ A r ' k ā d u kopēju un patiesu atbildi ttiunis tagad uz šiem j a u t ā j u m i em atb i l d ē i V Ar/ieii tā bijis un būs, ka pūlu un centienu neatlaidība, vienība un aktivitāte, sākumā panākumos it kā ne-manāmas, pamazām pieaug un pieiiie-mas un pēdīgi miīsu acu priekšā parādās tik lieliskos sniegumos, ka pārsteigti ir nevien vērotāji, bet arī paši ^šo centienu līdzdalībnieki. Trimdas ap-stāk^. os tas jau .daudzkārt pierādījies, un skaistā izpausmē tas pierādījās arī latviešu darbu skatē, ko 28. ap rīb latviešu nometnē Lauingenā pie Do-navas, Švābijā, atklāja UNRRA's 308. vienības direktors Kl. M o l s i j s (C. G. Malsie). .*>ī skate ir reizē liecinājums mūsu tautas gara vērtībām un tiem avotiem, kas, no neminamiem laikiem burbuļodami, arī :^odien ir stiprākais mūsu tautas balsti?. Skate, kuru mēs šodien atklājam, ir -samēros mazs, bet saturā nozīmīgs l a t v i s k ā gara parādījums latviešu roku darinājumos, Mūsu viesiem mēs to gribam rādīt kā mūsu tautas gara kultūras v ē r t ī b u liecinājumu, paši mēs to gribau'i skatīt kā atminu par to, kas mums ir bijis, un jkā cerību, ka viss tas munis atkal :k|dreiz būs, jo mēs ticam gara nemit.jtībai. . U n jā arī' mūsu gara materiālo darinājumu lielākā dala ir gājusi bojā, tad tic atkal atdzims un atjaunosies, tiklīdz apstākli to ļaus. Mēs ceram un ticam, ka tas tā arī būs." Šie Lauingenas latviešu nometnes komandanta A. B a 1 o ž a vārdi, skates atklāšanas dienā uzrunājot U N R R A ' s direktoru, vadītājus darbiniekus un Mīlitārās valdības pārstāvjus, labi raksturo skates mērķus, kas p a s \' ī t r () j as a r ī l a t v i eš u s i r snī g ā d rau - ga un taisnīgā un rūpīgā pārvietoto personu gādnieka U N R R A ' s direktora Molsija skates atklāšanas uzrunā, kurā vihš, norādīdams uz goda vietā novietoto trauku ar Latvijas zemi, teica: ,,Tas ir labi un jauki, ka jūs esat atveduši še svešumā savas zemes smilti, jo tas liecina, cik loti jūs savu zcmi nrdat. Es ceru un novēlu, lai j ū s va rētu a tka l a tgriez t ies sa v a d z i m-tenē." Skatē pārstāvēti gan tautiešu no dzimtenes līdzi paņemtie latviskie;; a u d u m i , m ā k s l a s darbi un dai'aniat-niecības izstrādājumi, gan ari še trini-, das apsi:āklos ņo jauna radu.MCs. Vis-vairāk izstāclī ls au dumu u iv^ķ ic cl r\' i elu izstrādājumu, bet netrūkst arī sudraba, dzintara, porcelāna, kristalla, ādas; un koka. Glezniecību reprezentē N. Breikša, M. Grotusa, lul. Kalniņa, R Kundzii'a. L. Linauta, A. Mclnāra, .1. Priedīša, u. c. darbi, grafiku — S. Vidberga sniegumi un A. Bērziņa ilustrācijas Marka evaniļclijam. Ieskatu par mūsu t ē l o t ā j ām mākslfnn vēl papildina reprodukcijas. Atsevišķi minami trimdas daiļamatniecības pasākuimu sniegumi. Glīti darbi kokā lauingeriiešiem K. Lucim un G. Zvirgzdinaii, kas šajā nozarē sākumi vingrināties tikai priekš dažiem mēnešiem. Samērā kupli repre-zentv.; i k a i m i ņ u ^ Kleinkēcas „A u s.- m a s " latviešu nometnes daiļamatniecības darbnīcas audzēkņu un rokdarbu sekcijas dalībnieču sniegumi. Iepriecina skaistais prievīšu klāsts un loti pieticīgos materiālos veidotie darinājumi nietallā, masās, ādā un ko^; kā.- Redzami arī koncentrācijas nometnēs ieslodzījuma laikā paveikti darbi kokā. Skates organizators inž. A. A u n i n š , vjna palīgi, izpalīgi un visi La u i ngenas taiiitieŠi va r būt ap-micrināti. par šo svētīgi veikto darbu. Pateicībā i)ar gādību un teicamo sadarbību, kada Lauingenas latviešiem līdz šim bijusi un ir ar viiVu draugiem un labvēļiem, skaies aiklā-šaniii lauingenieši U N R R A ' s direktoram Molsijam pa,sniedza sudrabā vei-tlotu cigare^u kārbu ar Latvijas pil-s^:- tu gērbor.u attēliem, bet i ) P vir.^nie-kan- i pie Viilitārā^; valdība.^ Icapteinim ;S i in a ni kokā i-irieztu šķīvi. Piemi-nas veltes sanēniu'i arī p: rējie U N RRA's vadītāji darbinieki --S. Bavārijas apgabala latviešu padomes 4. sesija 25., 26. un -27. aprīlī Eichštetē notika Bavārijas, apgabala padomes 4. sesija. Lauru kokiem un L a t v i j a s pirmā valsts prcziilenta J. rakstos un p i r n i ā m i n i s t r u prezidenta K. Ulmali a ļ>o r tr e t i cm (in ā ksl i n i ek a R. Vī t ol a zīmējumi) rotātā zāle bija klausītāju p ā r p i l d ī t a , kad inž. N . Klavinš, kas patlaban pārstāv liichštetes nometnes latviešus, tajā ieveda padomes locekļus. Sanāksmes dalībnieku . sunvināts,. ieradās arī U N R R A ' s 555. vienības direktors F. R. T o m s o n s (Thompson), kas, iepazinies ar padomes prezidija locekļiem — J. Lavenieku, K. Lejasmeijeru, A . Reinu un A. Berkol-du, uzrunā apsveica padomi, novēlēdams sekmes darbā un visiem latviešiem nododams mūsu sūtņa Londonā K. Z a r i iVa sveicienus. Nesen būdams Londonā, direktors Tomsons bija apmeklējis arī Latvijas sūtni, tā p a r ā d ī d a m s savu sevišķu interesi par latviešu tautas likteni. A t k l ā d a m s sesiju, padomei priekšsēdis J. L a v e n i e k s pasvītroja, ka padomes uzdevums ir palīdzības sniegšana tautiešiem. Ziņojumu par Bavārijas apgabala latviešu komitejas darbību starpsesiju laikā nolasīja komitejas priekšsēdis A. Reins. Komiteja daudz pūlējusies par bij. karavīru novietošanu nometnēs un; vinu aprūpi, organizējot mantu vākšanu, apmeklējot bij. karavīru novietnes un slimnīcas un skaidrojot vīnu apgādes stāvokli. Komiteja lūdz tautiešus būt a t s a u c ī g i em apģērbu un apavu ziedošanā. Vairāk par 80 proc. apgabala nometnēs n o d i b i n ā t a s skautu un gaidu vienības un Y M C A ' s un Y W C A ' s nodaļas. Saņemta atļauja V M C A ' s centrāles organizēšanai. Izstrādāts plāns vasaras sporta sacīkstēm un nodarbībām. Skolu darba pārraudzībai iecelti kuratori- un v'.nu palīgi. Par ģimnāziju kuratoru Lv^vārijā i.jcel'.s dire tors Zubāns un par parr.atskoiu • Starpsesijas laikā iesniegtas vairā- <as sū dzības pa r n evčIa mām parādī-b ām tautiešu sadzīvē. .Nododot tās c a u r s k a t ī t īpašai komisijai, padomes priekšsēdis izteica cerību, ka nesa* skanu novēršana būtu pašu tautiešu uzdevums. Tālākā darbā padome pieņēma apgabala revīzijas komisijas ziņojumu un apgabala komitejai ieteica sadzīves jautājumu kārtošanai nometnēs t u r p m ā k veltīt aktīvāku līdzdalību, biežāk iepazīstoties ar ino- Dīismaš izpaliek, optim Parīzē,: 28. aprīlī (UP), — 1 taiijas flotes stāvokļa ātra nokārtošana stiprinājusi uzmanīga, "bet: tomēr noteikti izteikta optimisma atmosf airu; kas valda 4 lielvalstu konferences da-ībnieku vidū pēc ā r l i e t u ministru padomes, pirmo 3 dienu sēdēm. Novērotāji izsakās, ka vēl i r pāragri pilnīgi noteikti pareģot, ka konference tiešam sekmēsies. Vairums dclegatu domā, ka tas skaidrāk izpaudīsies ne agrāk p.ar nedēlu vai 10 dienām. Līdz šim' diskusiju atmosfaira bijusi draudzīga un pilnīgi izpalikusi jebkāda kliegšana un dūru. sišana uz galda,, kas pavadīja Krievijas ārlietu ministra Vjaees'ava Molotova.un Anglijas āri i e tu m ini stra Krnesta Bevinā agrākās sadursmes ļ.ondonā \'akar-va ka ra sēdē padome piekrita atstāt Itālijai . j ū r a s kara flotes kodolu, bet visu pārējo .sadalīt 4 lieivaistim, Grieķijai un Dienvidslāvijai. Visas. Itālijas • zemūdenes nogremdēs, atskaitot nedaudzas, kuras izlietos i/mēģi-nājumu nolūkiem.. — 27. apr. Bcvins sarežģīja diskusiju par Rūras un Rein-z cm es jau tā jum a uziieraš anu pad onics darba kārtībā ar pieprasījumu, ka. š.i n īs pārrunā s jā a r la uj p i edalī t i es arī Beloijas. Holandes un Luksemburgas ^'libners. Komitejas laikraksta ,.Bavā-! pārstāvjiem. — 26. apr. padoīr.cs sēde rijas Latviešu Vēstnesis" iznākšana risinājās .lielākā saprašanās garj pēc ar 30. martu a p t u r ē t a un komiteja mc-; pčk>na^ P^KS nostājas mai-ias. tai'at-gina iegūt jaunu a t ļ a u j u . Prakse, pie- teicoties no līdzšinējās pretestības r ā d ī i u s i , ka novadu komitejas pa-ari- pret Francijas piedali-^anos Balkānu sirsnīgus vārdus v ē t ī j a eiclī.^teccsen melnu dzīvi un miiedzot norādījumus ncvēlamību novēršanai'. Bij. karavīru aprūpes jautājumā a t z i n a , ka šis darbs i ā n o d o d vi ē n a i orga n i zāc i ja i , kurā ietilptu L C K , L C P . L S K un L K P P pārstāvji. Kamēr nebūs izveidota ccn-t r ā 1 a i n \' al i d u a p r ū pe s o r g a n i z āc i j a , i ņ - validu aprūpei un v i n u ciešanu atvieglošanai noiViClnēs jāvelta sevišķa rūpība, sniedzot vajadzīgo m a t e r i ā lo un morālo atbalstu. Bavārijas apgabala komitejai jāseko šī lēmuma izpildīšanai, bet L K P P un LSK steidzīgi iāveic pētījumi par invalidu nama iek ā r t o š a n a s iespējām. Skolu jautājumā padome izteica vēlēšanos, lai mācības pārtraukums vasarā būtu 4 nedēļas un atzina, ka skolu darbinieki sirādājuši ar lielu mīlestību ūn teicamām sekmēm. Apspriežot darba jau-tā. i'umu, izpaudās domas, ka nepieciešami rīkot arodu kursus un priekšas ī j umus par 1 a i i k s a i m n i e c ību un aro-dizalītības uc^zīimi. U N R R A ' s vienību vadītāji dažās vietās ieteikuši arodapmācību pārvērst par obligātu. Izceļošanas jautājumā atzina, ka, ja ras t os \-a i a d zī ba doties u z ci t ām «e-mēm, tad par to rūpēsies centrālās iestādes, kas par šo jautājumu; saga-ta v 0 j u ša s i es n icg u m u s ko mp et e nt ām iestādēm un kas- lūgs apspriedēs par mūsu pārvietošauu ļaut piedalīties ari 1 a t V i eš u \) a u p ā rs t ā v j i e m. I' er i o d i s k o izdevumu iautājumā atzina par vajadzīgu no\crst parallēlismu un uzdeva ai-)!<abala komitejai nodibināt apgādu, k u ī a vaddiu uzticēs kvalificētiem preses darbiniekiem. .Atbalstāma žurnāla „Celš" un ..Sauksme" iznākšana ' un 'sagatavojams īpašs izdevums angļu \- a 1 o d ā i z p lai ī š <ii n a i () k u p ā c i j a s i es t ā ž u amatpersonām, kurā lietiski un pa t i e s i būtu attēlota m ū s u stāja. Ārpus darha kārtības ziņojumu par. . SK darbību sniedza LSK • direktors. \ L i e p i n š ,. vispusīgi attēlodams vSK (larbibu un paveikumus dažādu inll^u jautājumu un v a j a d z ī b u izkārtošanā. Sc.^iju beidzot, padouios priekšsc-dīs pateicās ptidomes locekiifjm un jo m Sutnu notas UNO delegācijām 1 Baltijas valstu sūt'ni L9ndonā 8. februārī iesnieguši notu visām U NO delegācijām, iziīemot Padomju Savienības. Baltkrievijas, Ukrainas, Dienvidslāvijas, Polijas, Sīrijas un Libano-nas delegācijas. Notā konstatēts, ka PadoiiTJu Savienība ānektēja Baltijas republiku territoriju 1^40. g. un ar ter-rora nietodēm rīkojH nobalsošanu, ka vāci šo territoriju okupēja 1941. g. un krievi otrreiz 1944. g. un ka Baltijas tautas .^īm okupācijām pretojās. Tālāk .Baltijas vnlstJj sūtni lūdza delegācijas, lai tās notu saturu paziņotu savām valdībām un lai visās U NO un tās apakšorganu apspriedēs, kur pace11u Ba 11ijas va 1 stu jautājuniu* ievērotu Baltijas tautu patiesās intere- . scs. Notas beigās izļe^ikta cerība: ka Baltijas tautu prasības sapratis pa- . reizi, un neliegs tām simpātisku at-balsi. LKPP pilnvarotie Lai atvieglotu sazināšanos ar tautiešiem, kas nesen ncj Beļģijas pārvesti uz angļu okupācijas joslu Vācijā, lat-viešu bij. karavīru palīdzības pār-w a 1 d e s t āj u s i e s p i e' ļ s a v u p i l n \' a r n i e k u tīkla noorganizēšanas. Par pilnvarnieku Vī re b u r g as c e irt r ā I a j ā n () m c t n ē izraudzīts S k u j a , kura rīcībā pašreiz atrodas zinas par apm. 4800 „be!- giešu" tagadējām dzīves vietām.. Z i - līas katru dienu mļk.klāt. Par L K PP pi 1 n va ru i e k u B a vt ā r i j a s a p ga b a i ā. iecelts L C P loceklis inž. N . K l a- V i n .š Eichštetē i^n par pilnvarnieku franču okupācijas joslā — L C P loceklis mag. pbarmJ A. D z i r n e „ bei B. Jehlc, Hubschenbcrg, Pronthofen.(l4). J . M . DP varēs meklēt tuviniekus ar nometņu sarakstiem Frnnkfurtā, 28. aprīlī. — Pārvietotās personas 4 okupācijas joslu nometnēs tagad v k iesniegt pieprasījumus U N R R A ' s centrālajam izzinu . birojam ( U N R R A Central Tracing Bureau), lai noskaidrotu to tuvinieku atrašanām vietu, kas, pēc vinu do-. mām, varētu būt citās nometnēs Vār cijā, — šodien pazii)oja, U N R R A. Šim nolūkam izmantos n o m e t i ī u m e k lējamo sarakstus, kurus ļUNRRA's apgabalu štābi var" saņemt tieši no c e n t r ā l ā izzinu biroja. Lai p a ā t r i n ā tu meklējamo ati^a^anu, sarakstus pārbaudīs ., t ū l ī t pēc saņemšanas centrālajā izzinu birojā. C'aurmērā netl::as laikā no šicmlļ 'saralvstiem izgatavos norakstus, kurus izsūtīs visām DP nometnēm. Tlhe Stars and Stripcs Austriju apdraud bads Vīnē, 28. aprīlī. UNRRA's misijas vadītājs Austrijā plkv. llainss deklarējis, ka, sākot ar 2l3. maiju, .Austrijas iedzī^iotājiem līdz 30. sept. būs j ā i z t i e k ar' pusbada /devu -^-230 k a l o r i j ām dienā uz personu. Ar to „\"i\v palikt pie dzīvības tikai 4 - 6 nedēļas." ^ - P o I i j ā no 1. maija bija paredzēts noteiktļ 300 — 200 g- maizes devu uz personu dienā. — V a t i k ā-n a s radiofons 27, lapr. ziiīoja, ka padomju okupācijas joslā Vācijā valdot ,,slimjbas, bads un izvarošanas" un <a visa šī josla ir ,.pamatīgi izlaupīs ta.** — 9. maijā, cik paredzams, īio Brcmcrbāfenas uz A S V dosies pirmais k u i s a r 17.5 .p ē.cka ra izcelotā ji cm no Liropas. To vidū bus 27 repatriējamie ,-\SV pilsoni,, kas bija ar mieru kļūt par iecelotājierii, lai ātrāk atgrieztos mājās. -- Pēc .'^lilitārās va-dī-na ceļu no apgabala komiteja^; līdz un Somijas mi<Ta ugumu pārrunās, nometnēm, kāpēc ' t u r p m ā k aļ^gabrilu kas biia viens no galvenajiem ie-k o m i t e j ā steidzamos gadījumos S4izi-1 mesliem ārlietu ministru Londonas nāsies '.tieši, Apgabala komiteja.^! konf-crence-s . neveiksmei pag. sep-b u d ž e t s neizpildās, jo iemaksa* i e c ā k j t e m b rL nekārtīgi Tbe Stairs and Stripes j»ar laipno uziiemsanu un puL-m sesijas priekšzīmīļ^'ī noorganizēšanā. īpaša pateicība pienāka.3 LCP loceklim inž. N . Klaviriam. kā ho darbu vadītājam, ua vifuii palīgam P.Panderani. J.M-bas :i:0 s pieprasi junia . a m e r i k a nu ā aizliegta H ietu in vāci jas ka! i'u bīskapu ganu vēstījuma nolāsi>ana baznīcās, io tas ..navedinot uz neapmierinātību, memieru un iespēdami ar 1 u z sa c e l ša n 0 - i ' ' Prot es t a 111 u . 1 •;i z-nīcās tomēr nolasīts lidzī^is v e s t ī j u M s, kurā attēlots vāciešu stĀvokiia Austrumvācijā. ' The Stars and Stripea
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-05-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460504 |
Description
Title | 1946-05-04-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
•
LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Editorla! Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) . Iznāk divi reizes n e d ē t u— Piiblishedtwice a week.
Nr. 34 (36) Auihorized by Military GovernmeBii and U N RRA Dllllngenā. sestdien, 1946. g. l maijā
Aleksandrs Balodis
Kādai vajadzēta but
mūsu nostājai
Vēl lidz pašam pēdējam laikam
mums nav īstas skaidrības un saprašanās
par to, kā vienotā valodā formulēt
domas un uzskatus ])ar savu
pašreizējo stāvokli un. nostāju pret
likvidēto hitlerisma terroi^u. Tajā pa;
gā laikā ir nepieciešami, lai.mums.,
žajā jautājumā rastos vienota valoda
un formulējums un ķi ar to palīdzību
mēs tagad . v a r ē t u iericml: pareizu
vērtēšanas nostāju tiklab pret savu.
pēdējo gadu pagātni, kā arī pret pašreizējo
tagadni. Iedziļinoties šajā
jautājumā, klūst redzams, ka lielai
mūsu tautas dal'ai būtu pieņemams
sekojošs uz patiesības dibināts HO
jautājumu kopējs izpratums:
Tagad ir atklājies un pierādījies,
ka hitlerisms savās realizētājās tieksmēs
ir bijis ka^it kas tāds, kas pastāv
no nacionālistiskā' 'nozieguma
vai, labāk sakot, no nacionālā bandītisma,
no politiska absurda, no militārā
amoka un valstiskā sadisma.
Viss, kas Vācijas v>alstī sākās ar hit-lerismu,
sava turpinājumā pārvērtās
par himmlerismu — „kz"-ismi[. Par
Latviešu darbu skate Lauingenas latviešu nometnē
k o n c e n t r ā c i j a s nometni bultu pārvērtusies
visa zemes lode, ja hitlerisms
n e b ū t u sakauts. • Ir / a t k l ā j i e s arī tas,
ka šī' drausmā parādība i r izteikusies
ar tik augstas pak;>!pes. inaskojumu,
ka miljoniem cilvēku to bija pieņēmuši
pat par ideju.
H i t l c r i s m a rakstur/ošanai varētu lietot
Hildu salīdzinājumu: augsta mūra
sēta ar plašiem vārtiem un uzrakstu
„Nacionālsociālisma paradī/,e." Cilvēki
straumēm plūst pa; vārtiem.iekšā,
kamēr sāk manīt, ka aiz nu'n'a žoga
i e k š p u s ē kraujas līķu k'audzes.' Tad
ļ a u d i s izbailēs grib doties atpakaļ, bet
to vairs nevar: a t p a k a ļ ' t o s vairs nelaiž
vārtu sargi, kas^ rajugās, lai neviens
dživs netiktu atpakaļ un neizpaustu
par redzēto aiz žoga esošajiem
n e z i n ā t ā j i e m . , N o otras puses tie,
kas ārpusē drausmīgo skatu vēl neredz,
arī spiežas^ uz vārtiem un arī
noslēdz izeju. • ' '•
Mēs, latvieši, līdz 1940. gadam varam
sevi uzskatīt par/ tldiem, kam šī na-cion:
i'snciālisma paradīze likās .. i
smieklīga, i riebīga, i . . . baiga. Mēs
skat.īiāmics uz to ar Rietumeiropas
demokraIisma acīm un šīs parādības
v ē r t ē š a n ā vadījāmies no rietumu dem
o k r ā t i s k o valstu, domas. Bet, kad
pēkš n i austru m u p usē m u ms ra dā s
kaut kas tāds, ko salīdzinājumā var
ē j ām tēlot sev priekšā arī kā sienui
ar v ā r t i em uz paradīzi, un pamanījām
aiz šīs sienas t ā d u pat ainu, tad mēs
apjūk:"m. Nāve stāvēja mūsu priekšā,
lai kuip mēs grieztos. Nāve bija pa
labi un nāve bija pa kreisi, viena
drausmīgāka par otru. Mēs varējām
izvēlēties tikai nāvi. Dzīvības izvēles
nebija. Mēs domājām, prātojām, izmisīgi
kalkulējām un redzējām, ka
vienā pusē mums draud ātra nāve
bez j e b k ā d ām cerībām uz izglābšanos,
bet otrā pusē tā nelikās tik ātra un
deva mazas cerības:' varbūt Rietumu.
Sa b i e d roti e dra u d ī p n a e s ma š i n ē r i -
ju satriec, pirms mēs klustam noslēp^
kavoti, un tā mēs tiekam glābti.
A r šādām cerībīim latviešu.zemnieki
ara. amatnieki cilāja darba- rīkus,
ierēdni nīka pa iestādēm un mobilizētie
latviešu karavīri mocījās frontē.
T ā d s bija mūsid stāvoklis, no kura
izejot, mums bija jāorientējas, lai
glābtu sevi no iznīcības. Tagad mū,-
su priekšā no Sabiedroto puses ir nolikts
j a u t ā j u r a s : „ R u r ir jūsu ,kv:!S-
.lingi"? Kāda ir jūsu nostāja pret
; tiem?:-'-
^ A r ' k ā d u kopēju un patiesu atbildi
ttiunis tagad uz šiem j a u t ā j u m i em atb
i l d ē i V
Ar/ieii tā bijis un būs, ka pūlu un
centienu neatlaidība, vienība un aktivitāte,
sākumā panākumos it kā ne-manāmas,
pamazām pieaug un pieiiie-mas
un pēdīgi miīsu acu priekšā parādās
tik lieliskos sniegumos, ka pārsteigti
ir nevien vērotāji, bet arī paši
^šo centienu līdzdalībnieki. Trimdas ap-stāk^.
os tas jau .daudzkārt pierādījies,
un skaistā izpausmē tas pierādījās
arī latviešu darbu skatē, ko 28. ap rīb
latviešu nometnē Lauingenā pie Do-navas,
Švābijā, atklāja UNRRA's 308.
vienības direktors Kl. M o l s i j s (C.
G. Malsie). .*>ī skate ir reizē liecinājums
mūsu tautas gara vērtībām un
tiem avotiem, kas, no neminamiem
laikiem burbuļodami, arī :^odien ir
stiprākais mūsu tautas balsti?.
Skate, kuru mēs šodien atklājam,
ir -samēros mazs, bet saturā nozīmīgs
l a t v i s k ā gara parādījums latviešu roku
darinājumos, Mūsu viesiem mēs
to gribam rādīt kā mūsu tautas gara
kultūras v ē r t ī b u liecinājumu, paši mēs
to gribau'i skatīt kā atminu par to,
kas mums ir bijis, un jkā cerību, ka
viss tas munis atkal :k|dreiz būs, jo
mēs ticam gara nemit.jtībai. . U n jā
arī' mūsu gara materiālo darinājumu
lielākā dala ir gājusi bojā, tad tic atkal
atdzims un atjaunosies, tiklīdz apstākli
to ļaus. Mēs ceram un ticam,
ka tas tā arī būs."
Šie Lauingenas latviešu nometnes
komandanta A. B a 1 o ž a vārdi, skates
atklāšanas dienā uzrunājot U N R
R A ' s direktoru, vadītājus darbiniekus
un Mīlitārās valdības pārstāvjus,
labi raksturo skates mērķus, kas
p a s \' ī t r () j as a r ī l a t v i eš u s i r snī g ā d rau -
ga un taisnīgā un rūpīgā pārvietoto
personu gādnieka U N R R A ' s direktora
Molsija skates atklāšanas uzrunā,
kurā vihš, norādīdams uz goda vietā
novietoto trauku ar Latvijas zemi,
teica: ,,Tas ir labi un jauki, ka jūs
esat atveduši še svešumā savas zemes
smilti, jo tas liecina, cik loti jūs savu
zcmi nrdat. Es ceru un novēlu, lai
j ū s va rētu a tka l a tgriez t ies sa v a d z i m-tenē."
Skatē pārstāvēti gan tautiešu no
dzimtenes līdzi paņemtie latviskie;;
a u d u m i , m ā k s l a s darbi un dai'aniat-niecības
izstrādājumi, gan ari še trini-,
das apsi:āklos ņo jauna radu.MCs. Vis-vairāk
izstāclī ls au dumu u iv^ķ ic cl r\' i elu
izstrādājumu, bet netrūkst arī sudraba,
dzintara, porcelāna, kristalla, ādas;
un koka. Glezniecību reprezentē N.
Breikša, M. Grotusa, lul. Kalniņa, R
Kundzii'a. L. Linauta, A. Mclnāra,
.1. Priedīša, u. c. darbi, grafiku — S.
Vidberga sniegumi un A. Bērziņa ilustrācijas
Marka evaniļclijam. Ieskatu
par mūsu t ē l o t ā j ām mākslfnn vēl papildina
reprodukcijas.
Atsevišķi minami trimdas daiļamatniecības
pasākuimu sniegumi. Glīti
darbi kokā lauingeriiešiem K. Lucim
un G. Zvirgzdinaii, kas šajā nozarē
sākumi vingrināties tikai priekš dažiem
mēnešiem. Samērā kupli repre-zentv.;
i k a i m i ņ u ^ Kleinkēcas „A u s.-
m a s " latviešu nometnes daiļamatniecības
darbnīcas audzēkņu un rokdarbu
sekcijas dalībnieču sniegumi. Iepriecina
skaistais prievīšu klāsts un
loti pieticīgos materiālos veidotie darinājumi
nietallā, masās, ādā un ko^;
kā.- Redzami arī koncentrācijas nometnēs
ieslodzījuma laikā paveikti
darbi kokā. Skates organizators inž.
A. A u n i n š , vjna palīgi, izpalīgi un
visi La u i ngenas taiiitieŠi va r būt ap-micrināti.
par šo svētīgi veikto darbu.
Pateicībā i)ar gādību un teicamo
sadarbību, kada Lauingenas latviešiem
līdz šim bijusi un ir ar viiVu
draugiem un labvēļiem, skaies aiklā-šaniii
lauingenieši U N R R A ' s direktoram
Molsijam pa,sniedza sudrabā vei-tlotu
cigare^u kārbu ar Latvijas pil-s^:-
tu gērbor.u attēliem, bet i ) P vir.^nie-kan-
i pie Viilitārā^; valdība.^ Icapteinim
;S i in a ni kokā i-irieztu šķīvi. Piemi-nas
veltes sanēniu'i arī p: rējie U N RRA's
vadītāji darbinieki --S.
Bavārijas apgabala latviešu padomes 4. sesija
25., 26. un -27. aprīlī Eichštetē notika
Bavārijas, apgabala padomes 4.
sesija. Lauru kokiem un L a t v i j a s pirmā
valsts prcziilenta J. rakstos un
p i r n i ā m i n i s t r u prezidenta K. Ulmali
a ļ>o r tr e t i cm (in ā ksl i n i ek a R. Vī t ol a
zīmējumi) rotātā zāle bija klausītāju
p ā r p i l d ī t a , kad inž. N . Klavinš, kas
patlaban pārstāv liichštetes nometnes
latviešus, tajā ieveda padomes locekļus.
Sanāksmes dalībnieku . sunvināts,.
ieradās arī U N R R A ' s 555. vienības
direktors F. R. T o m s o n s (Thompson),
kas, iepazinies ar padomes prezidija
locekļiem — J. Lavenieku, K.
Lejasmeijeru, A . Reinu un A. Berkol-du,
uzrunā apsveica padomi, novēlēdams
sekmes darbā un visiem latviešiem
nododams mūsu sūtņa Londonā
K. Z a r i iVa sveicienus. Nesen būdams
Londonā, direktors Tomsons
bija apmeklējis arī Latvijas sūtni, tā
p a r ā d ī d a m s savu sevišķu interesi par
latviešu tautas likteni.
A t k l ā d a m s sesiju, padomei priekšsēdis
J. L a v e n i e k s pasvītroja, ka
padomes uzdevums ir palīdzības
sniegšana tautiešiem. Ziņojumu par
Bavārijas apgabala latviešu komitejas
darbību starpsesiju laikā nolasīja komitejas
priekšsēdis A. Reins. Komiteja
daudz pūlējusies par bij. karavīru
novietošanu nometnēs un; vinu aprūpi,
organizējot mantu vākšanu, apmeklējot
bij. karavīru novietnes un
slimnīcas un skaidrojot vīnu apgādes
stāvokli. Komiteja lūdz tautiešus būt
a t s a u c ī g i em apģērbu un apavu ziedošanā.
Vairāk par 80 proc. apgabala
nometnēs n o d i b i n ā t a s skautu un gaidu
vienības un Y M C A ' s un Y W C A ' s nodaļas.
Saņemta atļauja V M C A ' s centrāles
organizēšanai. Izstrādāts plāns
vasaras sporta sacīkstēm un nodarbībām.
Skolu darba pārraudzībai iecelti
kuratori- un v'.nu palīgi. Par ģimnāziju
kuratoru Lv^vārijā i.jcel'.s dire
tors Zubāns un par parr.atskoiu •
Starpsesijas laikā iesniegtas vairā-
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-05-04-01