Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1946

              The poliem of ihia Newspaper Is lo provide our Latviao peoplehi ēstie wiUi all avaiiiable oewa of Iniportai^ee eoaeerniiis the world'8 bappenlnirs; of politiral. ec^aotiitl^^ or
social signlficance. And oor speebl alni is to present the bomanitarian ideāls and aebievements of the ģreat Democracies the United St&'cs of ^lerica and the Brit&b
Bmpire/ Thls^te laiow« will help maintaln the splritnal and cnltaralanity of the Latvian p<M>ple and *- of aU things wiU yidd hopea for a safer and limppi^
ļ Isdevejs nn galvenais redaktors — Publisher and Editor-in-Chief: ViktorsBaltbiJis
Redakcija-Editorlal Office: Hotel Čonvlkt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) Iznāk divi reizes nedēja — Published twice a week
Autborlzed by M!]itary Government and UNRRA DiUhigeni, sestdiea 1946. a* 5. oktobri
Tilsons Brodbents^Wilsoa Broad-bent),
„Daily Mair* diplomātiskais
korespondents un
Aleksandrs Klifords (Alexander
Člifford), „DaUy Mail" ārzemju
korespondents. * ^
Krievija vēlas iegūt laiku,
nevilk karu
Vilsons Brodbents snieds re­portāžas
par miera konferenci
Parizē kopTlā^ ierosināšanas
un Aleksandrs Klifords ir
daudz pieredzējis ārlietu pazi­nējs.
Viņu pieredze tiem ļā­vusi
uzrakstu šo visskaidrāko
un visloģiskāko Krievijas ārr
lietu politikas | izklāstu, kādu
vien varētu vJ§lēties neizpro-tošā
pasaule* |
Parīzes konference turpina akli
taustīties uz priekšu starp apnikušu
fitridiņu jucekli ūn kompromisu
mudžekli, kas jau kļuvuši gandrīz
vai par kabareju anekdotiem. Skan­dināvijā
šķiet, ka Zviedrija jaii
nokļuvusi tik tāl^, lai ļautu Krievi­jai
uzmest tai saimniecisko žņaugu
cilpu. Vācijā lielvalstis sacenšas pēc
vāciešu labvēlības. Austrija nekādi
nevar panākt, lai pārrunātu arī tās
problēmas. Ungārija, kas tik maz
darījusi, lai palīdzētu ,vāciēšiem, sa­ņem
daudz bargākus Aiiera noteiku­mus
nekā Rumānija, kas Vācijai pa­līdzējusi
ļd^i daudz* Bulgārijai —
&3^mt'a\ ienaidnieka valstij Krievija
pat pieprasa atlīdzinājumus^ kuriem
Jābūt to zemes apgabalu veidā, kas
pieder Grieķijai -r- vienai no mūsu
Visuztlclgākām sabiedrotāi-n.
Triesta ir viegli ' uzliesmojošs
drauds. Maķedonija ir cīņas lauks
konkurējošām brlesmui darbu iestāsr
tīšanas propagandām. Anglijai me­žonīgi
un netaisnīgi uzbrūk par tās
rīcību Grieķijā. Pret Turciju pie­lieto
spiedienu Dardaneļu jautājumā.
Viens nats Dievs zina, kas īsti notiek
tersija.
: Visapkārt: Eiropai tagad atro4ami
daudzi liecinājumi, uz kuriem var
l)alstīt Krievijas ārlietu polītlkas no­vērtējumu.
Jums tikai jālūkojas uz
noteiktiem, visu atzītiem faktiem.
To darot, jums jāsāk brīnīties: vai
mēs vispār ejam pa pareizo ceļu? -
Padomijas militārisms
Tas nebūtu uzbrukums Krievijai,
bet drīzāk gan' tam viedoklim, ar
kuru mēs vērojam tās politiku. Vai
mēs vēl aizvien varam aizstāvēt teo­riju,
ka viņa ir draudzīgs Sabiedro-
•tais, kam patiesi rūp sadarbība pa­saules
jaunuzbūvē un nomierināša­nā?
Vai nav jau pietiekami daudz
pierādījumu kādai jaunai teorijai?
Pēdējās nedēļās Krievijas politika
tās pašas mājās guvusi pēkšņu no­skaidrojumu.
Viņa vismaz vairs
neizliekas. Viņa nākusi klajā ar pa­ziņojumiem,
kas uz visu tās pārējo
ārlietu politiku pēkšņi Uek raudzī­ties
perspektīvā.
Krievijā patlaban notiekv — to jūs
varat lasīt visās viņas avīzēs — mil­zīga
nacionāla pielāgossļna. Tanī at­skan
sauciens nebeidzamajam sma­gajam
darbam un uzupurēšanās ga­tavībai
Krievijas' spēka izveidošanā.
Uzsvars likts tikai uz spēku, nacio­nālo,
un kareivīgo spēku. Jo plaši
tur pēkšņi izpaužas tā saucamā ,vpaš-kritika"
— uzbrukumi rūpniecības
vadībai, kas atpaliek jaunās piecga­des
plāna grafikiem'un kas vilto sa­vus
datus, izlikdamās, ka tā visu veic
laikā. ,
Armiju nemitīgi turpina glorificēt,
•j^avda-' nupat vienu no tās visno-zīmīgākiem
ievadiem beidz ar šā-
(diem vārdiem:' '
„Mūsu darbi ir neuzvarami. Ļe­ņina
un Staļina lielie sasniegumi
mūsu spēku atbrīvojuši no visiem ie-
,fobežo jumiem* Mums; Padomijas
^tautai, ir tikai viens ceļš — uz priek-
(Turpinājums 3. lappusē)
Tas īi€K vēlēšanās
Patlabanējās Latviešu Centrālās
padomes noteiktai apgabalu komite­ju^
Latvijas Centrālās padomes un
Latviešu Centrālās komitejas divpa­kāpju
vēlēšanu kārtībai vēl paliekot
spēkā, latviešu nometnļes^un koloni­jās
jau sākusies elektoru ievēlēšana,
lai tie savukārt apgabalu neiešanu
sanāksmēs varētu ievēlēt hdp locek­ļus.
Šajā sakarā „Latviešu Vēstne­sim"
bija sarunas ar Latvijas bij.
ministru A l f r ē d u B ē r z i ņ u,
Saeimas deputātu Ā d o l f u K l i v i .
Latvijas Sarkanā krusta dir. Ro­b
e r t u L i e p i ņ u u.c. sabiedris­kiem
darbiniekiem. A. Bērziņš, kas
ir arī Latviešu Centrālās komitejas
pārstāvis — trimdinieku sporta dzī­ves
augstākais vadītājs, šinīs saru­nās
aprādīja; ka zināmās politiskās
aprindās Vācijā un ārpus tās jopro­jām
ūn jo bieži atskan apgalvojums,
ka latvieši un vispār Baltijas valstu
politiskie bēgļi nemaz neesot pār­vietotās
personfas vai politiski bēgļi,
bet gan cilvēki, kas savā laikā kal­pojuši
hitlerismam. Savā dzimtenē
viņi tagad negribot atgriezties nevis
politisku domstarpību dēļ air turie­nes
tagadēj0 politisko režīmu, bet
gan aiz bailēm, ka viņus sodīšot par
noziegumiem pret demokrātiju. To
«pierādot" Jirī tas apstāklis, ka šie
ļaudis, baudīdami DP priekšrocības
un UNRRA's aprūpi, arī brīvās de­mokrātiskās
vēlēšanās par saviem
pārstāvjiem un vadītājiem ievēlot
personas, kais nacistu okupācijas lai­kā
viņu zemas bijušas okupācijas
iestāžu ^vadītājos posteņos un kalpo­jušas
vācu nacistiem. „Ja šādam ap-galvojumami,"
saka A. Bērziņš, „an
tagadējā^ mūsu apgabalu komiteju,
LGP un LCK vēlēšanās rastos kāds
jauns pierādījums, tad Latvijas
valsts likumīgajiem pārstāvjiem pie
Sabiedrotiem mūsu lietu kārtošanā
^ešām varētu būt nepāi^aramas
grūttbas. Tas viss mums jāatceras."
Par Latvijas pēdējo likumīgo de­mokrātisko
pārstāvju un tagadējās
LCK sadarbību LCP 5. sesijas
priekšvakarā Ofenbachā, Virtember-gā,
notikušajā apspriedē piedalījās
Saeimas deputāti V. Bastjānls un A.
Klive un LSK dir. R. Liepiņš, bet
LCK pārstāvēja tās prezidijs — prof.
Dr. K. Kundziņš, prof. Dr. A. Svābe
un prof. F. Gulbis. Par agrākām un
arī par šo apspriedi A, Klive un R.
Liepiņš mums izsakās, ļca Latvijas
Centrālās padomes — vācu okupā­cijas
laikā Latvijā radītās pretestli
bas kustības vadītāju pārstāvji un
Latvijas Sarkanais krusts darījuši
icsp'/aino, lai visu latvic.Ui trimdi­nieku
pārstāvību darbs reiz tiešām
kļūtu saskaņots un vienots. LCP 5.
sesija to, diemžēl, nav gribC^usl vai
spējusi. Ja ari LCP tagad izraudzī­jusi
savus pārstāvjus tālākām aaska-ņošanas
sarunām, tad Ir jāšaubās par
Slsoļa praktiskām iespējam>bām un
nozīmi. Tagadējā LCP, kas nupat
pati deklarējusi savas darbības Iz­beigšanu
ar 5. sesiju, vairs nepārstā­vēs
oktobrī un novembrī trimdinieku
jaunievēlamo Latviešu Cc ralo pa­domi,
kas būs citādā personālā
sastāvā,
Latvieši Brazilijā dara
iespējamo
turēs V mma prāva
Nīrnbergā, 29. sept. — Lēmumi
par nacistu 22 līderiem un viņu va­dīto
sistēmu ir jau noformulēti, pār­tulkoti,
pavairoti un ieslēgti. 30. sēpt
vēstures vislielākā prāva, kas nacis­tu
partijas parāžu pilsētā sākās
1945. g. 20. noV. , ieiet bc?igu cē 1 ienā,
8 tiesnešiem — Sabiedroto 4 l i c l -
lei, ka ASV pie savas ārlietu polītl­kas
arī paliks. — Ģen. Eizenhauers
pēc ierašanās ar kuģi Anglijā 29.
sept. atlidoja Beriīnē, lai inspicētu
amerikāņu karaspēku „uni spēlētu
bridžu ar Kleju ģimeni." Pirms tam
^Frankfurtā viņš preses konferencē,
s^t-arp cilu, apstrīdēja Staļina apgal-valstu
pārstāvjiem nolasot savu ga- vojumu, ka atombumba nevarot būt
līgo spriedumu par 21 apcietināto
nacistu un trūkstošo Mārtiņu Bor­maņi.
Pēc prāvas sīka izklāsta ties­neši
izteiks savu atzinumu kā īpa­šās
apsūdzībāsHā arī pret apsūdzēr
tām nacistu organizācijām, bet ga­līgie
lēmumi un spriedumi, cik do­mājams,
atskanēs 2. okt. Feldmaršala
Keitela aizstāvis jau saņēmis sava
klienta norādījumu apellēt pie Sa-
* biedroto kontrolpadomes, ka nāves
sprieduma gadījumā jālūdz viņa no­šaušana,
nevis pakāršana._jGērings
nāve. Ja Starptautiskais militārais
tribunāls apsūdzētās nacistu organi­zācijas
atzīs par vainīgām, tad šis
spriedums potenciāli skars „vismaz
miljonu" „SS," „SD," „Gestapo/* ģe­nerālštāba
un virspavēlniecības,
„reicha" kabineta, politisko vadītāju
korpusa un„SA" bijušo locekļu.
Jebkurā turpmākā k a r a noziegumu
prāvā tad atkritīs vajadzība apšau­bīt,
vai piederība pie vienas no šīm
organizācijām ir bijusi krimināla.
Pēc pēdējās tikšanās ar saviem vī-riemj
kuļ'us no tām nošķīra stikla
siena, Gēringa un Funka sievas sa­skūpstījās
un raudāja. .Prāvas no^
beigumam seko 200 korespondentu
no 10 valstīm. Tūlīt pēc sprieduma
pasludināšanas visi notiesātie stājas
Sabiedroto kontrolpadomes rīcībā,
bet uz nāvi notiesātiem nāves sods
jāveic 15. dienā pēc sprieduma pub­liskais
pasludināšanas. — PSRS, kā
ziņo Maskavas radiofons, . atjauno­jusi
savas prasības Turcijai pēc Dar­daneļu
aizsardzības kopējiem krie-vu-
turku spēkiem un pēc Melnās jū­ras
valstu pakta- jūļ'as šaurumu
kontrolei. — Prezidents Trumens,
uzrunājot 2100 Vestpointas kadetu,
izteica pārliecību, ka pasaule ieiet
„paIiekoša miera'^ ērā. Trumena
konstatējums seko Staļina deklarā­cijai
Maskavā, ka viņš nesaskatot
kara/briesmas. Arī, Aniglijas ārlietu
ministrs Bevins kādā runā piekrīt
Staļina pasaules stāvokļa novērtēju­mam.
— ASV ārlietu ministrs Ber-ness
Pariaē apsveic Trumena norā­dījumu,
ka ASV ārlietu politikā ne­būs
pārmaiņu. Jau tas vien, ka šo
ārlietu politiku atbalsta demokrāti
un republikāņi, Ir garantiļa pasau^
kaļ'a izšķīŗiējieŗoGif: A S V štāba šefs
nopietni sacīja: ..Atombumba nav
ierocis tā ir revolūcija." Itāliju
ģenerālis neapmeklēs. — ASV kāŗa-flotes
vadība Vašingtonā dara zinā-mu,
ka 1944. g. tā Amerikā slepeni
apmācījusi 140 krievu lidotāju, jo tie
līdz tam nav pratuši apkalpot Krie­vijai
nododamos 188 kaŗaiflotes Iz­lūku
bumbvežuš. — Grieķijas kara-
Us Georgs no Anglijas atlidojis Atē­nas
un radiorunā aicināja tautu būt
vienotai „jaunu smagu problēmu at­sakās,
ka viņu, bez^ šaubām, gaidot-ļsrisināšanā." — P o l i j a s valdība at­ņēmusi
Polijas pavalstniecību ģen.
Andersam m 74 citiem poļiem. Pašā
Polijā policija nupat likvidējusi lielu
„bandītu" organizāciju, sagūstot 399
personas ar šautenēm uņ munīciju.
— A S V a l s t ī s aizvien turpinās
jūrnieku streiks, bet Hollivudā sā­cies
filmrūpniecībā nodarbināto
streiks. — Par PSRS vēstnieku Lon­dona
iecelts tāiv vēstnieks Kanādā
Zarubins. Londonā notiekošām
angļu-arabu sarunām par Palestīnas
nākotni pareģo izjukšanu jau tuvākā
laikā. — Dienvidslāvijas vēstnieks AS
Valstīs Kazonovičs radiorunā Va­šingtonā
deklarēja, ka ; i r ' „absurdi
identificēt Dienvidslāviju ar komu­nismu."
— De GoUs Epinalā teik­tajā
runā aicināja Franciju sargāt
savu neatkarību šajā briesmām pil­najā
pasaulē, kur „slavi grupējas ar
tālejošiem nodomiem" un jaunā
Amerika ir pārpilna ar līdzekļiem."
C e c h os 10 V ak i j a līdz 1. sept
nosūtījusi atpakaļ uz Vāciju 2,6 milj.
vāciešu. Vēl paliekot 0,6 milj. —
P S R S pēdējos 2 mēnešos atbrīvo­jusi
12O.O0IO gūstekņu-vāciešu. Pa­domju
Savienībā vēl atrodas 2-3
milj. vācu gūstekņu. — Miamijas
piekrastes tuvumā Floridā uz sēkļa
uzgājusi laiva ar Igaunijas bēgjiem.
Tāpat kā. iepriekšējās 2 laivās, arī
šinī i r 18 bēgļu. Paisumam laivu pa­ceļot,
to novietos karantēnā pie 2
pirmām laivām. — 7 angļu, ameri­kāņu
un franču korespondenti pa­beiguši'
līdz šim visgarāko P S R S
apceļošanu, kas ilgusi 13 dienu un
ļāvusi tiera iepazīties ar UNRRA's
darbu Ukrainā un Baltkrievijā.—-
Honblulu aerodromā 27. sept. gata­vojās
milzu „B 29" lldlalvas „Pacu-san
Dreamboat" startam no Hava-jas
salām uz Kairu pāri Zicmr'polam.
Miera konference Par?/ē
Apak.^^komisija Triektas jautājumā
paziņojusi, ka nav varējusi -vienoties
par prononCiīis brīvterrito:; as sta­tūtu.
Strurc^lš ap Tricstu no tikai
jauc plānas ItaMJas micr r līguma
izsirādāšanai, bet arī nedcd cerības
ļaut kbeigt konferences darbu 15.
oktobrī, kam savu paļāvību vēl 27.
sept. Izteica Berness. PSRS pārstā­vis
Višinskis 26. sept., pārmetot ASV
„8tatistisku žonglēšanu" Balkānu
valstu saimnieciskos jautājumos, ne­tieši
uzbruka Amerikas rūpniecībai,
ka tā visu laiku pirms Perl-Harbo-ras
„taisījusl naudu," kamēr PSRS
cīnījās pret hitlerismu.
UN
Latviešu palidziljas komitejas (Co-mlte
de Socorras as Vitimas de
Guerra na Letonia) i ziedojumu vāk­šanas
komisijas priekšsēdis — Lat­vijas
konsuls G. Stals un latviešu
baptistu draudzes mācītājs 2. Lukai-tls
no Sao Paulo, B r a z i 11 j ā, mums
raksta: —• Augusta sakumā Brazīli­jas
latvieši Izsūtījuši savu otru pa­līdzības
sūtījumu latviešu bēgļiem
Eiropā, adresējot to, tāpat kā pirmo
— 1945. g. decembri Izsūtīto, Latvi­jas
Sarkanam krustam Vācijā. Par
pirmā sūtījuma nokļūšanu pēc pie­derības
Brazīlijas latviešus Informē­jis
Latvijas sūtnis Londonā K.? Za­riņš,
kam pēc lielām pūlēm un daudz
laika prasījušām formalitātēm sūtī­juma
kastes bija Izdevies no Angli­jas
pārsūtīt LSK uz Vāciju. Otram-sūtījumam
lielāko daļu mantu, tagad
sagatavojusi Brasdlljas Latviešu pa^
līdzības komitejas ziedojumu vāk­šanas
komisija. Līdztekus šim palī­dzības
sūtījumam LRK Brazilijā jau
no jūlija mudinājusi tautiešus sūtīt
saviem tuviniekiem vai trūcīgākiem
bēgļiem Vācijā t. s. „Coli" sainīšus
sava lieluma papes kārbās pārtikas
vielām un citāda lieluma kārbās drē­bēm.
Abos gadijpmos sainīša svars
Ierobežots līdz 5 kg. Arī kafiju sai­nītī
nedrīkst likt vairāk par 1 kg,
bet pilnīgi aizliegts sūtīt luksa man­tas
— zīda zeķes, parfīmus un tml
Pārtikas vielas listoiktsļ likt bundžās,
bet no pārējām mantām — zeķes,
lakatiņus, ziepes, drēbju atgriezumus
līdz 3,5 m, adāmo vilnu, jaunas drē­bes,
apavu pāri uttļ. Pirms kopēja
transporta arī šos Brazīlijas latviešu
sainīšus tautiešiem Vācijā 6. augustā
pārbaudīja Brazīlijas Sarkanā krus­ta
pārstāvis. Sis aicinājums un no­rādījumi
paziņoti LKP pārstāvjiem
visās latviešu kolonijās Brazilijā. Par
līdz šim ziedotām mantām LKP tau­tiešiem
izteikusi ļcā Eiropā atrodošos
latviešu bēgļu, tā arī savu pateicību.
Latviešu palīdzības komitejas adrese
ir: Rua Boa Vista, 127-48/409, Sao
Paulo, Brazll.
Krievija notā AS Valstīm paziņo,
ka militārai dro.^ibai, Donavas terri-torijā
ir liela nozīme un ka tāpēc
tā tik drīz nedomājot pieļaut brīvu
kuģniecību starp krievu un ameri­kāņu
okupācijas joslām. Pēc šīs no­tas
UN. saimnieciskā un sociālā pa­dome
atlikusi lēmuma pieņemšanu
par kuģniecības brīvību Donavā. 12
valstu zinātnieki, ieskaitot Krieviju,
Lēk-Saksesā publicē savus atzinu­mus,
ka atomenerģijas kontrolē vai­rāk
dos tie.^ā kontrole urāna un to­rija
atradnēs, nekā visas lielvalstu
politiskās vienošanās.
Vācija
ASV bruņoto spēku finanču vadī­ba
Frankfuriā paskaidro, ka ASV
personāls okupācijas joslā Sabiedro­to
militārās markas var izlietot „pil-ņīgi
privāta rakstura" darījumu kār­tošanai
ar vāciešiem. Tagad apgro­zībā
esošās Sabiedroto markas ne­viena
no 4 okupācijas valstīm neiz­pirks,
bet Vācijas saimniecībā tām
ir vienāds stāvoklis ar parastām
„reichsmarkām," jo nevienām no tām
nav zelta, sudraba vai citāda segu­ma,
bet abas ir legāls maksāšanas
līdzeklis. ^ Sabiedroto kontrolpado-me
Berlīnē noteikusi, ka Vācijai
turpmāk drīkst būt tikai piekrastes
kuģi ar kopēju 200.000 to tonnāžu.
Tālbraucējkuģu Vācijai nebūs. —
A S V joslas 3 vācu valstu padome 29.
sept. Vīsbādenā lūdza Anglijas un
A S V Militāro valdību, lai tās apvie­no
abas joslas ne t i k a i sairrnicciski,
bet arī politiski. — Augustā ASV
joslā iekļuvuši apm. 44.000 DP, ie­skaitot
12.600 žīdu, kas tagad atrodas
nometnēs. No 1.-15. sept. repatriēts
9.100 personu, bet uz 15. sept. no­metnēs
vēl bijis 547.500 DP. >
The SUrs and Stripes
Paldies par siltu s^rdl un
devīgu roku
Latviešu irimdinieku grūtās bēg|o
gaitas radušas dīclvu atsaucību Ame­rikas
tautās un tur dzīvojošos lat­viešos.
No amerikāņa palīdzības or-g^
izacijam, k& Jau Latviešu Vēst­nesī"
minēts, Latvijas Sarkana krus­ta
delegācija Be|ģijfi Jau saņēmusi
lietotu drēbju un apavu sūtījumu
122 maisos, kafl: visi Jau pienākuši
Vācijā un, musu bēgļu aprūpes kār­totāju
pārbaudlIUj sadaUtI miisu biJ
karavīriem, bēniieņi un trūclgākien
tautiešiem. Sadalē ievēroti latviešu ap­gabalu
komiteju iepriekš uzdotie datL
Sie ziedojumi mūs stiprina pāriie-čībā,
ka Ameriikā mums' Ir^ daudi
nesavtīgu drausu; kas mums sniedi
palīdzību, kad iĀ ir visvairāk vaja­dzīga.
Dārgiem ziedotājiem Latvijas
Sarkanais krusts izsaka vissirsnīgā­ko
pateicību par siltu sirdi un devīgu
roku. bet LSK delegācijai Beļģija
pateicas par ziedojumu vāk.^anas
ierosinājumu un par saņemtā sūtī­juma
ātru un veiksmīgu piegādi.
Latvijas Sarkanā krusta vārdā
senators J.j Kalacs, LSK
'prezidija loceklis
Veicinās brīvprātīgu
atgriešanos
Heldelbcrgā, 27, sept. Padomi s
rcparāciju misija pie ASV 3. armi­jas
galvenā 5tāba ziņo, ka Pacļomi-'
jas repatriācijaii viŗsniļek'i visā A SV
joslā atjaunojusi savus centienus, ' d
palielinātu ASV joslas .3 vācu Vr -
stis vēl palieko.40 Krievijas pilsj^iiu
brīvprātīgu atgriešanos. Padomi;.i3
virsnieki izšķirs visus jautājumos,
kas rodas ar brīvprātīgo repa I n ā -
ciju- The Stars and Stripoa