1946-10-05-02 |
Previous | 2 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1946.9.5. oktobri 4 f - p ^^m§? ^ aB5S#ialu komiteJM 1*%^^^ va^anās jā^fliuno lai-vieiu apgabalu komiteju, LOP uti LCK sastāvs. Zināmai daļa taisnības ir valodām, ka 1945. g. rīkotās. LCP vēlēšanas vietām bija sasteigtas un ka tagadējais LCP un LCK sastāvs vai]rs pilnīgi nepārstāv visu bēgļu saiEiōi. Toreiz šī steiga bija nepieciešam^, nebija p^yiena Igitviešu centra lin bēgļu aprūpes darbu veica pašpldismes c^ā. Tagad tas ^ ir citādi. Jaunā vēlēšanu instrukcija izsludināta jau jūlijā. Visiem tautiešiem dota iespēja ar auisstu prātu un kar-stii jsifdi T^riāf^U, ķād^ persona viņi vietos ^,&avu: h a t u kārtotā-jjiem. Ja kādi līdzšinējie pārstāvji nebĢtiij izr#clf jijisies paŗ īgtiem, viņi vēlēšanu iznākumā atdos savas^ vietai tiem, kurus pati bēg!u saime aicinās darbā. Sī saime tagad ir daudz lielāka nfekā pag. gadā, jo DP stfi»- vokii ieguvuši arf l$;aQO bij, karavīru, kara būs Iespēja «utit «dvas uzticības^ personas LCP un LCK sastāvā. yiņu labā ari grozīts noteikums, kū %&reiz elēktoru skditu noteiks nevis pēc visu nometņu iedzīvotāju, bet gan tikai pēc balsstiesīgo vēlētāju skaita. Balsstiesības it visiem, kas isasnieguši IS gadu. Tā kā elektoriem ir tiesība izraudzīt par LCP locekļiem jebkuru tautieti, neatkarīgi no viņa dzīvēis vietas, tad varēs kandidēt iarī visi tie, kas pirmcH^iz kādu apsvērumu dēļ to atteicās darft. Iespējams, k^ pārstāvība, ko tagad izraudzīsim, būs ta, kas mūs pārvedis dzimtenē vai ^ nedod Dievsl būs spiesta ļgādāt par mūsu tālākām lik- Jteņg^aitām dtā svešā malā {»LCK IB" Hiidesena). — Hiāesenā pie Det-moldas 21: sept. savas gaitas uzsākušajā Baltijas Centrālās padomes latviešu pārstāvniecības (kas pilnīgi neatkarīgi no LCP un LCK darbojas latviešu 2. apgabalā) laikrakstā «Ne»^ d ē ļ a s Apskat s*^, šīs pārstāvnie* cjbas loceklis prof. Dr, K. Kundziņš, kas reizē ir arī LCK priekšsēdis, saka: „Taģad mums būs dota iespēja labāk kā līdz šim sazināties savā vidū, apjļļiainīties ar tik^ nepiecieša- ,mo pareizo inforipāciju un saskaņā ar Anglijas kontrolkomisijas un Baltijas Centi'ālās padomes norādījumiem noskaidrot savas tiesības un pienākumus un nospraust galvenos principus «avai trimdinieku dzīvei. Neatkarīgi no tā, uz ku;'u pusi pagriezīsies mūsu likteņlaivas stūre, neatvairānul pienMcs diena, kad atkal būš jāuzplēš cietā atmata un būs jāķeŗasļ pie jauna celtniecības darba. Tāpēc saglabāt, attīstīt un, ja iespējams, pat kāpināt šīs jauncelšaiias spējas ir visu mūsu neatvairāmais pienākums." — Starptautiskā Sar-kļEvnā krustii delegācija angļu okupācijas jpslā paziņojusi Baltijas Ceritrā-lāļs padomes latviešu pārstāvjiem, k^ tuvākā laikā pienāks-par atbrīvotiem Latvijas valsts līdzekļiem Š v e i cē i e p i r k t ā s ^nantas latviešu bēgļu papildus apgādei. So preču taisnīgai sadalei SSK pieprasa nekavējoties sniegt šādais ziņas: cik nometnē ir latviešu iemītnieku ūn to Vidū atsevišķi — 25daiņu, bēlTiu vecumā no 1-14 g., siēvie^ un vīri^^u. Visas ŠĪS ziņas jāiesūta ar! paŗ Latvijas Ķilsoņfem, kas dzīvo privāti nometnes tuvumā, bet nesaņem tJNKftA's apgādi. Lūdz iesniegt ziņfas par invalidu acaitu katrā nometnē, norā-f n i - A A m A l - i ^ f f i l^b\3S »(»^e}clamS»£g|ām izrauA^a tm%^VWmMm^9 I XliT?aups^, bet >a8Bavas'' d i ^ . Lat|!^s ipdver^ies 27. gadadienu So^ld tt'todā ž^zupēja m viisn; LU dai4ia t i ^ i topMtājā — Jialliijas universitātes studiju centrā Ham-burgā, bei m ^slingenl» Fišba^ptiaa nometnē pie Sīrubergas m Pitur^ ^ās , valdībiig a1t)al$tu iBiiyer$itāt«SB Jau 27. sept. Eslingcnā, Vīrtembergā, sākās dažādo Vdcijas i|iuve;r^ij|i^u latviešu «tudentņ trešā apsj:^iede trimdas laikā. Tanī izpaudās ba:žas parUNRRA's līdz šim atbalstīto DP studentu tuirpmākām studiju un dzīves iespējamībām. Erlangenā,' Hei-delbergā, m Stutgartā, piemēraim, j^u paziņots, k% UNRRA's darbībai izbeidzoties, DP studentiem pašiem bws jārGpējas par dzīvokļa un uztura sagādāšanu un pašiem būs larī jāmaksā lekcijji fiauda. Erlangenā ton&ŗ norādīts, ka latviešu studem-tiem būs atļauts studijas turpināt. Miņch^^ fir UNRRA's atbalstu no^ dibinātā u«iiyersi|āte pag. zieoli Pa-|T. O r l t i b e r g s «^^tnnOI jpasv^tfo-i tei^i ap^ditSjai nosaukta jm\ Ja, ka zii>išanas m ticība ir a u g^ M«M*enes TSNRRAA.-'s uni^^—ersvIļSēit r t a s ^ ko d i v ^ varJ^t; Ba- UNRRA'i likvidējoties, jāizbeidz arī tās pasākumi. Ce^t uz ASV Militā-darbam, ierosināts šo augstskolu pārdēvēt par istarptatMii^ uiiiv«r^ll^. Latviešu stiidentian 4audz vietās j^u^ gātīģā n!!^rā to mums blja^^^^ devu^ Latvijas universitātei Mēs paši pie- 4ym>ļ kņiļ^^^r^^ pazaudēt, ain to mēs ari esam pazaudējuši. Arī slavu un godu var nopelt un aptraipīt. Mūsu zināšanas tomēr paliek j^ā pārva^r m^ šķērž'ļ7L- Austrijā, pie-J^ ^sir'o1f. *A'te!es^^e s aktā El?sim*g.e"n^a s vācu mēram, paziņots, ka visiem ārzem niekiem biūšot jāmaksā - trīskārša lekciju * nauda. Hamburgā nepietiekama pārtikas apgāde. Franču joslas Tībingenā tio nākamā «ēmestŗa «tip-ri samazināits ērzemnidi^ skaits, ««• 180 latviešu vietā studijas varēs turpināt tikai 80. 28. sept. LU gadadienai veltītajā dievkalpojumā Eslingenas Kalna baznīcā arohiblskaps prof. Dr. theoj. 8v.-lut. draudzes namā. LU pēdējais rektors prof. V. B u r k e v i c s aka-dēmisl^ runā pienuaēja toradais te^ kā aizsaulē aizgājušos profesorus P. Zniti, E. Zicānu, Caksfti, M. !K-mani, E. Ramatu,N. Maltu, doc. B. Rudiku, privātdoe. K. Piukšu un daudzus nezināmos; kas palikuši citā trimdā un liatvijā. Dziedāja I^ezi-diju konventa vinft:<«ļris A. KalnSja vadībā un Ādolfs Kaktiņš. A.B. Ēģiptē Šinīs dienās saņemta vēstule no Ēģiptes, kuru raksta latviešu tij. karavīri, ko angļu spēki internēju^ pag. g. aiHin Itālijā un kas novietoti starptautii^ gūstekņu liometnē Ejžjiptē. Tur esošo tautiešu vidū ir. ari sporta žurnālists Alfrēds Vince-li «, DT skatuves strādnieks Zaņis Qzītars, Kārlis Dimbīrs, Ludvigs t<7eimanis, Augusts Lubāns, Jānis Lripa, Albats Āboliņš, Kārlis Brauns, Roberts Dāmbīti^, Žanis De-ķis, Kārlis Druķis, Jānis Glāzeirs, Kārlis Hermanis, Pēteris Irmējs, Jānis Jēlnieks, Rūdolfs Kreituss, A l ^ bērts Levits, Jānis Mediņš, Jānis Ozoliņš, Ansis Purvftis, Pāvuis'Pu^ tāns, Kārlis Putenis, Teodors Zirnis. Dzīvi gūstekņu nometn<5 viņi raksturo apmierinošu, kaut ari Ēģiptes k]li-mats neesot pierasts. Ēdiens nomet-^ nē esot labs un par darbā nopelnīto naudu varot iegadāties cigaretes. apmdclēt kino un dtus sarīkojumus. Strādājošie ^būjot papiltldevas. Gūstekņi apgādāti ari ar apaviem «in apģērbiem. Labi nostādīta medicī<- ni«kā palīdzība. Kustības brivS^a starptautiskajā nometnē esot lielāka nekā vāciešiem. Netrūkstot arī izdevības apmeklēt koncertus, teātra izrādes un sporta sacīkstes. Tautieši ļoti ilgojas pēc lasāmvielas latviešu valodā un labprāt redzētu uz sava lasāmgalda mūsu laikrakstus, žurnālus un gi'āmatas. Ari katra vēstule, ko viņi saņemot no ārpasaules, nozīmējot S'vētttus. Tāpēc viņi lūdz tautiešus neaizmirst viņus un rakstīt vēstules. Vēstules viņi saņēmuši arī no Latvijas. To saturs viņos nostiprinājis pārliecību, ka dzimtenē nevar atgriezties. Pirms šo vēstuļu saņemšanas i^c PSRS pārstāvju aicinājuma sarkanarmijā iestājušies un nosūtīšanai 'UZ PSRS uz Kairu esot aizbraukuši 12 tautiešu: £JL ucsts Ādminis no Kifļu pag., Al^Lsandr^ An^ deraons no Jaunburtaieiaeni, Arturs Ausējs-no Alūksnei, C^^ no Rīgas, Aleksandrs Caurs no Rī* gas, Ernests Uepiņš no Vainižiem, Francis Lukjanskis no Robežniekiem, i Leo Rencis no Liepājas, Antons Rimša no Varakļāniem, Nikolajs Sķi* ba no Limbažiem, Teodors Strēlnieks no Ozolnieku pag. un Ādolfs Upe-ni^^ no Jaunlaicenes. Par viņu iik-tem palikušajiem nekSdu :di]m nav. Ttutiešu adrese Ēģiptē ir: POW Cāmp 8aO/6, c/o Chief Postai Section, ^liddle East, Egypt. i,Londonas Avfze^ Daži no„Londonas Avīzes" rakstā uzskaitītiem tautiešiem, kas it kā būtu iestājušies PSRS armijā, tagad, cik zināms, nokļuvuši Itālijā im atrodas turienes gūstekņu nometnēs. dot, kāda veida protēzes viņiem vajadzīgas, cik katrā nometnē bārabērnu un atraitņu ar maziem bērniem bez apgādni^ca. Samērā ar bēgļu skaitu iepirkto preču vairums nav liels. SSK tāpēc lūdz katru nometni uzdot ziņas ari par visnepieciešamāko apģērbti, apavu, veļas u. c. piederumu skaitu, par nepieciešamiem svarīgākiem tualetes un mājturības piederumiem {zobu sukas, spoguļi u. c), drēbnieku un kurpvnieku amatu rīkiem un piederumiem, vai nometnē strādā galdnieki, atslēdznieki, frizieri, mechaniķi,elektrotechniķi un kā-dias^ būtu viņu vajadzības pēc darba rīkiem. Visi dati adresējami BGP latviešu pārstāvjiem, DP Carap, „Frische Quelle," Hiddesaa bei Det-mold, Lippe. — Oldenburgas apgabalā publicēts rīkojums, ka visām Baltijas tautām piederīgām personām, kam ir sakars ar labklājības, izglītības un nodarbināšanas lietām un kias vēlas ar UNRiRA's vai PW/DP nodaļām pārrunāt jautājumuSj kas rastos darbībā šajos laukos, vispirms jāsazinās ar latviešu pārstāvjiem Baltijas Centrālā padomē — prof. K. Rundziņu Un protf. A. Svābi Detmol-dā, St. Jžiundzemu Šlēzvīgas-Holštei-nas apgabalā — Ķīlē, inž. PutnaērgH Hannovetas apgabalā — Hannoverā un inž. E. Dravnidra Vestfāles apgabalā — Detmoldā. — Decembrī būs rakstnieka J ā ņ a Jaunsudrabi ņa 50 g. darba jubileja, jo viņa pirmais dzejolis iespiests 1896. g. decembrī „Latviešu^vīzēs." J. nesen iegājis sava mūža 70. gadā, dzīvo Grevenes nometnē, kur cītīgi strādā, piedalās arī sabiedriskā dzīvē un vēl nejūtas vecs („N. A." Hidesenā). — LGK prezidijs jau agrāk bija ierosinājis, lai LCP likvidē LKPP un tās vietā pie LCK rada bij. karavīru Inspektoru Institūtu. To pārrunājot LCP 5. sesijas slēgtajā sēdē Hanavā, kā tagad inlloi-mē no pašas LCP aprindām, LCK prezidijs savu ierosinājumu tomēr atsaucis un LKPP savu darbu turpinās joprojām tN. Aboms). — Kārdini, Velsā, 81 g, vecumā miris Viljams Tomass, viens no Latvijas aktīvākiem konsuliem Lielbritānijā. Mūsu Jūrnieki, kam Kardifa zināmā mēi'ā kļuvusi par latviešu centru, aizgājēju paturēs mīļā piemiņā <„Lon^[€fnfts Avīzei. Ar Militārās valdlibas rīkojumu iznākšanu pārtraucis laikraksts „ J a u n § s 2 i* ņ a s'* Ansba.cltlt. Mēnešraksts „Ceļ5" ar iO. n-ru pāriet Vhrcburgas latviešu nometnes komitejas apgādā.— Romas katoļu baznīcas Latvijas bīskapi J. Rancāns, A. Urbšs un B. I^oi^kāns k o U e k t ī v ā v ē s t u lē P a r ī z e s k a r d i n ā l a m raksta: „Mēs — trīs Latvijas bīskapi, kurus jGestapo* atvedusi uz Vāciju, lūdzam Jūsu Enīmenci palīdzēt latviešu tautai šajā viņas dziļo ciešanu grūtākajā brīdī." Paiizes katoļu laikraksts „La Croix," publicējot šo vēstuli 14. sept, sniedz arī plašu rakstu par Baltijas valstīm un to^ neatkarības laikā sasniegto augsto kulturālo, saimniecisko un politisko stāvokli. — Pēc „Continental Dai!y Mail" ziņām, Parīzē pašlaik ir 407 latvieši, 631 lietuvietis un 291 igaunis. — No ASV armijas pārzinātās izceļotāju nometnes FcUbaebS pie Stutgartas ,uz ASV izbraukuši māksi. E. Hermanov^kis,7inž. A. Dravnieks ar sievu Dr. Dravnieci, Latvijas baptistu savienības ģenerālsekretārs māc. A. Klaupiks un vairāki citi lat* vieši („i:«t^eStt «aņasT Eslingenā). — Dillingenas lietuviešu vīrukoris diriģ. komp. Jūlija Stārka vadībā 28. sept. dziedāja Lattingenas latviešu nometnē pie Donavas. Var-tikai vēlēties, iāi iniSsa kulturālo vērtību apmaiņa būtu biežāka un lai no tās izveidotos sadaifeiba visu trimdinieku dzīves problēmu atrisināšanā (R. MelbSrdis). Lielo trimdas dzejnieku J. Raini savā ugunskura vakarā īpaši atcerējās Kazdangas skautu un Daugavas gaidu vienības Lauingenā pie Donavas; Raiņa lasējunai īszvedoBSau «išilja F. ISĶmis CL c. (IL SMhb). — Ete^- : ^'toga E<L tPaegJa taM&rgenthiteB, Tīrtemb^ā, fii^rgai^tā i a t ^u n^ākslas;^ lietiskās ļ mākslas un tolk-ll^ ras iiizstāde „Victoria" A^iesnīcā cildinātā ju atsauksmi radusi arī laikraksta „Frāņkische Nachrithten**' Siļejās, kiir jo sevišķi pasvītrots, ka no B-M, 897 latviešiem ar saviem:^ darbiem vai ar kādu dārgumu piedalījušies 180 <P..E.^ ~ Par te^vie'šu nacionālas komitejas locekļiem Eitinas nometnē ievēlēti L. Upes-ieja, A. Ķuinermanis un K. Saulītis. Y nometni apmeklēja krievu virsnieki. Angļu Militārās valdības pārstāvja klātbūtē tiem īsu iaiku bija iespēja.pavadīt Baltijas pilsoņu vidū un tos . uzrunāt. „Jūsu vidū 90^prdp. še ir darba spējīgi cilvēki Dzimtenē jūs gaida darbs un jaun< uzbūve," sacīja krievu '\ armijas pārstāvis. 'Baltijas tautu pārstāvji viņam atbildēja, ka 4ie visi l ^ a^ uz savu dzimteni, bet tikai tad, kia viņu valstis būs brīvas, demokratis- ^ kas un patstāvīga Angļu BSSiitātls valdības pārstāvis paskaidroja Anglijas valdības viedokli: katram DP it bitva Izvēle ^ patikt vēl Vātijā vat ari atgriezties mājās. A^āk notikušās piespiedu tcdoSanas - nekad Vairs nenotiks <fi. Miesnieks). — Baltijas tautu labklājības virsnieka J^zvfgas-Holltein'^.s/litoburgas apgabali S t Ja und2e m a miteklis no 18.ķept. irŖHē (DP Camp, Fried-riehsort), kur v^att^idasns otrdienās un piekfcdtertfis, L ī b ^ (Gr. Burgstr. 59, LSK biļ. telpās), kur vēl joprojām atrodas kartotēka un juridiskā daļa, viņš atrodams parasti dari>a laikā trešdienās un sestdienās» tāir. 21290 <K. P.) Ndētingfts un Mīlderfas latvkšus pie Innas ar sk^^ viem koncertiem ļoti iepriecināja Hēria Lūse, Enifls Mauriņš un k o i^ proL J. Mediņš, MīldorlS tautieSl finnatskaņojumā dzirdēja V. Ozo* Uņa 3 dziesmas {i, S^utk^ns-ua N. Uldriķts). — IMDeu&ilai lat* viešu taiftai oki^dju l a ^ jnoK darīti liki dzīvā ^p&Oi zaudē» jumi. No 1941. g. lidz 1 9 ^ , g. Lai-yijā bijušafi apcietinātas^ ap ;50;000 personu. Pieskaitot klāt-^vēl apm. ^.000 ^ žīdu, represijas vācu • ok»tp*^ cijas laikā skārušas ap IIO.OCKJ Latvijas pilsoņu. Ap 88.000 no tiem no- j šauti, nomocīti vai miruši ieslodz!» / jiimā un yācu koncentrācijas nometnēs. Rīgā vislielāko upuru skaitu prasijis vācu okupācijas pirmais gads, kad cilvēkus apcietināja un likvidēja bez kādas izmeklēšanas vai tiesas sprieduma. 1941. g.R!^ vieri nošauti ap 1.500 latviešu, kuŗ^ moku ceļš parasti izbeldzās^iķer-nieku mežā. Nogalināto un ieslodzījumā mirušo latviešu vidū bija daudz pazīstamu sabiedrisku darbi-» nieku—J. Aberbergs, zv. adv. Veis-» n^nis, Smiltenes pils. ^alva X Migla,' prof. K. Gakste, Rīgas ļSis. 8. ģimn. direktrise E. Liekne, Agl4>- nas ģimn. dir. dekāns Broks, V i if mieras ģimn. direktori Jansons un Smilškaln^, plkv. GraudiņS, plkv.- Itn. Kursītis, kpt. Upelfieks, tautskolu insp. "Gregors, zv. adv. Šiliņā, ķīmiķes B. Ogriņš, 'inž. Hote, Bērrm draugu b-bss darbiniece E. RoBcat ne^ sportisti Nfklasē, V!griezis,^Ii^ piņšļ un daudzi citi („LatvJii^ Ziņaii^ Stoldiolmā). / Lija Etoiftliel*!^ Msitei Kuraemē ,K«s tev nav karstām acīm jāapraud! Kliedz atrauts bērns caur nakšu postu, Ļimst jaunavas ar pušu ķlēstu joMu Un, viršos plads, aizsmok meža vīrs. Par žulti akās ^ršas ūdens tīrs Uh negrib sniegt vairs veldzētajā I malka. Vie^viļenīga Skri^ izmisuma šatka Ap māju gfrau2*iem, asins atmatām, Ap upuŗlaitkiem, sirdīm kūpošām. Kas tev nav sausām acīm jāapraud! Tu nolieci€« pār zemi to, kur tapu, It kā pār plašu neizraktu kapu. mmm Anšlavs Efl^lītis Vecā gada vakars (2. turpinājums) „Mēs ceram saņemt listis pēc divi mēnešiem,** ai* pārspīlēti saldu smaidu paskaidroja veikalnieks, „varbūt jūs tad, gaŗāmnākdami, apjautāsi^ ties...*' ' Cigarešu kārbiņa viņu apklusināja. ,iMan vajadzīgs rāmis metru reiz IBI centimetrs un pie tam tūlīt. Tas ir starptautisks Samērs un Jums droši būs krājumā. Rāmis domāts mušu birģermeistaram." Mākslinieks pieliecās un piebilda klusāk: ,,So darījumu jūs nenožēlosit. Nosūtiet rā^mi lidz ar rēķinu uz viesnīcu ,Kais6ir-hof." Veikalnieks, kas r ā n ^ lietās bija j ā j a m s nevis Sākot no cigareš^ kārbas, bet vismaz litra plūmju degJ vīna, palūkojās Romāna Varoša karakula apkaklē, svaigajos cūkādas cimdos un, izdzirdēdams maģisko, wenkāršiem mirstīgiem slēgtās „Kai-serhofV viesnīcas vārdu, palocijils, sacīdams: „Vai kungs vēlas aplūkot profilusi?** „Es paļaujos uz jūsu gaumi, meistar teica gleznotājs, piedūra rādī^ tāja piricstu platmalei un izgāja. Atgriezusies viesnīcā, laulā tie draugi pabrokastoja, Izdzēra atlikušo kafiju un atritināja gleznu veltni, lai izvēlētos dāvanu birģermeistaram. ' „Es ieteiktu šo," sacīja Rozīne, noradīdama uz kādu samērā sīki iz^ strādātu ziemas ainavu, „vācieši mīl rūpīgu darbu im liriskas noskaņas." Romāns Varošs papurināja kuplo galvu. „Dosim šo!" Un viņi izvilka no kaudzes ar paletes nazi droši uztrieptu krāsu mutuli, kurā tikai pēc brīža acis sāka atšķīri ugunīgu asteru pušķi un ķēmigu, bet spožu ķīniešu statueti. „Atceries mūsu studentu biedrības zīmogu, ko neviens nevar izlasīt!** ,,Bet Romān, tā taēu ir tava labākā glezna. Kāpēc tu gribi dāvināt taisni to?" „Ko lai dara, ja labākais, kā vienmēr, izrādās arī piemērotākais? Nav jau nemaz 'teikts, ka gleznu mēs iedāvināsim, bet ja mums tas patiešām izdotos, tad birģermeistars ne tikai nespēle liegt uzturēšanās atļauju, bet mums varētu rasties pat cerība apm<*klēt viņu privāti," sacīja meistars, piecēlies saņemt rāmi, ko nupat icTiesisL 2. Birģermeistara uzgaidāmā istaba bija stāvgnidam pilna. Birģermeis* tars Vācijā var visu. Viņš ir vado- Piederīgos un draugus meklē A r-n o l d s S k a ris no Kursīšiem un Geo r g s Z i be r t s no Rīgas: DP Camp 8/iO, Hallendorf iiber Braa]i9chweig (20). 3648 nis miniatūrā. Viņš var cilvēkus sūtīt kaŗā^un paturēt mājas, jo viņa ziņā ir nosacīt, kas katram nepieciešams, kas nē. Viņš var katrā laikā pavēlēt Konstances pilsoņiem pārcelties uz dzīvi bumbu patvertnēs, viņš var sarīkot tautas svētkus un aizliegt visnevainīgākās izpriecas, viņš var piešķirt jums divkāršu gaļas devu, var ieģērbt jūs no galvas līdz kājām pusvilnas audumos un, man šķiet,... viņš pat varēja jūs iedabūt partijā. Divi glītas uniformētas sekretāres^ nogurušas un izpūrušas, reģistrēja lūdzējus, te salīkdamas pār savu galdiņu, te atkal atšaudamas atpakaļ, kā nemitīgi airējot. Divi stipri durvju sargi rēja kā kvekšķi, sargādami sava kunga durvis. • „Romān, šodien nav ko domāt piekļūt," rezignēja Rozīnes kundze. ,,Ko doināt, Rozīne, te tiešām nav, mēģināsiiti darīt." „Ko tu birģermeistaram teiksi?" Mākslinieks mirkli klusēja. „Es nezinu, tik tukša galva man nekad nav bijusi Es sacīšu pirmo, kas ienāks prātā. Parasti tas ir ari labākais.** Viņš paberzēja smakru ^m piebilda: i^Tu paliec firpusē im s ^ maņ ar gleznu taisni pēc desmit minūtēm. Bez rezervēm neizdodas neviens ^uzbrukums, Nebaidies un turies droši. Ari birģermeistai^ ir'tikai dlvēki.**^:;^:vV-.;^::v Ar mokām izspiedies cauri drūzmai, mākslinieks piebāza ^Ivenai sekretārei savu vlzītkari;i. \ ,^Romāns Varošs, artists-peintre;^* lasīja 1 pārsteigtā ierēdne. ,,Tas taču ir franciski!** fjiņa iesaucās 'sašutusi. „PareizL Un vāciski tas nozīmē tiklab kā mākslinieks-gleznotājs." yarbūt kāds no trimdas frančiem, pazibēja ierēdnei. „Kādā lietā?** „Mākislas lietā." Sekretāre pārlaida acis un pirkstu sarakstam. „N^košpiektdien, pulksten /pusdivpadsmitos." Mākslinieks jautri iesmējās^ Jer^ sonīgā mākslas Metā." Sekretāre atgāzās krēslā un niirkli asi v&!Qja Varošu. Likās, tik labi ģērbtam kungam (kikstēja būt per- ^ i g a lieta. jūs iegrbzSšu tōRt pēc Jaungada, liūdzu, Izjttldiet šo anketu.* ^Turpinājums i^os)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-10-05 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari461005 |
Description
Title | 1946-10-05-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1946.9.5. oktobri
4 f - p
^^m§? ^ aB5S#ialu komiteJM
1*%^^^ va^anās jā^fliuno lai-vieiu
apgabalu komiteju, LOP uti
LCK sastāvs. Zināmai daļa taisnības
ir valodām, ka 1945. g. rīkotās. LCP
vēlēšanas vietām bija sasteigtas un
ka tagadējais LCP un LCK sastāvs
vai]rs pilnīgi nepārstāv visu bēgļu
saiEiōi. Toreiz šī steiga bija nepieciešam^,
nebija p^yiena Igitviešu
centra lin bēgļu aprūpes darbu veica
pašpldismes c^ā. Tagad tas ^ ir citādi.
Jaunā vēlēšanu instrukcija izsludināta
jau jūlijā. Visiem tautiešiem
dota iespēja ar auisstu prātu un kar-stii
jsifdi T^riāf^U, ķād^ persona
viņi vietos ^,&avu: h a t u kārtotā-jjiem.
Ja kādi līdzšinējie pārstāvji
nebĢtiij izr#clf jijisies paŗ īgtiem, viņi
vēlēšanu iznākumā atdos savas^ vietai
tiem, kurus pati bēg!u saime aicinās
darbā. Sī saime tagad ir daudz
lielāka nfekā pag. gadā, jo DP stfi»-
vokii ieguvuši arf l$;aQO bij, karavīru,
kara būs Iespēja «utit «dvas uzticības^
personas LCP un LCK sastāvā.
yiņu labā ari grozīts noteikums,
kū %&reiz elēktoru skditu noteiks nevis
pēc visu nometņu iedzīvotāju, bet
gan tikai pēc balsstiesīgo vēlētāju
skaita. Balsstiesības it visiem, kas
isasnieguši IS gadu. Tā kā elektoriem
ir tiesība izraudzīt par LCP locekļiem
jebkuru tautieti, neatkarīgi no
viņa dzīvēis vietas, tad varēs kandidēt
iarī visi tie, kas pirmcH^iz kādu
apsvērumu dēļ to atteicās darft. Iespējams,
k^ pārstāvība, ko tagad izraudzīsim,
būs ta, kas mūs pārvedis
dzimtenē vai ^ nedod Dievsl būs
spiesta ļgādāt par mūsu tālākām lik-
Jteņg^aitām dtā svešā malā {»LCK
IB" Hiidesena). — Hiāesenā pie Det-moldas
21: sept. savas gaitas uzsākušajā
Baltijas Centrālās padomes
latviešu pārstāvniecības (kas pilnīgi
neatkarīgi no LCP un LCK darbojas
latviešu 2. apgabalā) laikrakstā «Ne»^
d ē ļ a s Apskat s*^, šīs pārstāvnie*
cjbas loceklis prof. Dr, K. Kundziņš,
kas reizē ir arī LCK priekšsēdis, saka:
„Taģad mums būs dota iespēja
labāk kā līdz šim sazināties savā
vidū, apjļļiainīties ar tik^ nepiecieša-
,mo pareizo inforipāciju un saskaņā
ar Anglijas kontrolkomisijas un Baltijas
Centi'ālās padomes norādījumiem
noskaidrot savas tiesības un
pienākumus un nospraust galvenos
principus «avai trimdinieku dzīvei.
Neatkarīgi no tā, uz ku;'u pusi
pagriezīsies mūsu likteņlaivas stūre,
neatvairānul pienMcs diena, kad atkal
būš jāuzplēš cietā atmata un būs
jāķeŗasļ pie jauna celtniecības darba.
Tāpēc saglabāt, attīstīt un, ja iespējams,
pat kāpināt šīs jauncelšaiias
spējas ir visu mūsu neatvairāmais
pienākums." — Starptautiskā Sar-kļEvnā
krustii delegācija angļu okupācijas
jpslā paziņojusi Baltijas Ceritrā-lāļs
padomes latviešu pārstāvjiem, k^
tuvākā laikā pienāks-par atbrīvotiem
Latvijas valsts līdzekļiem Š v e i cē
i e p i r k t ā s ^nantas latviešu bēgļu
papildus apgādei. So preču taisnīgai
sadalei SSK pieprasa nekavējoties
sniegt šādais ziņas: cik nometnē
ir latviešu iemītnieku ūn to Vidū atsevišķi
— 25daiņu, bēlTiu vecumā no
1-14 g., siēvie^ un vīri^^u. Visas
ŠĪS ziņas jāiesūta ar! paŗ Latvijas
Ķilsoņfem, kas dzīvo privāti nometnes
tuvumā, bet nesaņem tJNKftA's
apgādi. Lūdz iesniegt ziņfas par invalidu
acaitu katrā nometnē, norā-f
n i - A A m A l - i ^ f f i l^b\3S »(»^e}clamS»£g|ām izrauA^a tm%^VWmMm^9 I XliT?aups^, bet >a8Bavas'' d i ^ .
Lat|!^s ipdver^ies 27. gadadienu
So^ld tt'todā ž^zupēja m viisn; LU
dai4ia t i ^ i topMtājā — Jialliijas
universitātes studiju centrā Ham-burgā,
bei m ^slingenl» Fišba^ptiaa
nometnē pie Sīrubergas m Pitur^ ^ās , valdībiig a1t)al$tu iBiiyer$itāt«SB
Jau 27. sept. Eslingcnā, Vīrtembergā,
sākās dažādo Vdcijas i|iuve;r^ij|i^u
latviešu «tudentņ trešā apsj:^iede
trimdas laikā. Tanī izpaudās ba:žas
parUNRRA's līdz šim atbalstīto DP
studentu tuirpmākām studiju un dzīves
iespējamībām. Erlangenā,' Hei-delbergā,
m Stutgartā, piemēraim,
j^u paziņots, k% UNRRA's darbībai
izbeidzoties, DP studentiem pašiem
bws jārGpējas par dzīvokļa un uztura
sagādāšanu un pašiem būs larī
jāmaksā lekcijji fiauda. Erlangenā
ton&ŗ norādīts, ka latviešu studem-tiem
būs atļauts studijas turpināt.
Miņch^^ fir UNRRA's atbalstu no^
dibinātā u«iiyersi|āte pag. zieoli Pa-|T. O r l t i b e r g s «^^tnnOI jpasv^tfo-i
tei^i ap^ditSjai nosaukta jm\ Ja, ka zii>išanas m ticība ir a u g^
M«M*enes TSNRRAA.-'s uni^^—ersvIļSēit r t a s ^ ko d i v ^ varJ^t; Ba-
UNRRA'i likvidējoties, jāizbeidz arī
tās pasākumi. Ce^t uz ASV Militā-darbam,
ierosināts šo augstskolu pārdēvēt
par istarptatMii^ uiiiv«r^ll^.
Latviešu stiidentian 4audz vietās j^u^
gātīģā n!!^rā to mums blja^^^^ devu^
Latvijas universitātei Mēs paši pie-
4ym>ļ kņiļ^^^r^^ pazaudēt, ain
to mēs ari esam pazaudējuši. Arī
slavu un godu var nopelt un aptraipīt.
Mūsu zināšanas tomēr paliek
j^ā pārva^r m^ šķērž'ļ7L- Austrijā, pie-J^ ^sir'o1f. *A'te!es^^e s aktā El?sim*g.e"n^a s vācu
mēram, paziņots, ka visiem ārzem
niekiem biūšot jāmaksā - trīskārša
lekciju * nauda. Hamburgā nepietiekama
pārtikas apgāde. Franču joslas
Tībingenā tio nākamā «ēmestŗa «tip-ri
samazināits ērzemnidi^ skaits, ««•
180 latviešu vietā studijas varēs turpināt
tikai 80.
28. sept. LU gadadienai veltītajā
dievkalpojumā Eslingenas Kalna
baznīcā arohiblskaps prof. Dr. theoj.
8v.-lut. draudzes namā. LU pēdējais
rektors prof. V. B u r k e v i c s aka-dēmisl^
runā pienuaēja toradais te^
kā aizsaulē aizgājušos profesorus P.
Zniti, E. Zicānu, Caksfti, M. !K-mani,
E. Ramatu,N. Maltu, doc. B.
Rudiku, privātdoe. K. Piukšu un
daudzus nezināmos; kas palikuši citā
trimdā un liatvijā. Dziedāja I^ezi-diju
konventa vinft:<«ļris A. KalnSja
vadībā un Ādolfs Kaktiņš. A.B.
Ēģiptē
Šinīs dienās saņemta vēstule no
Ēģiptes, kuru raksta latviešu tij. karavīri,
ko angļu spēki internēju^
pag. g. aiHin Itālijā un kas novietoti
starptautii^ gūstekņu liometnē
Ejžjiptē. Tur esošo tautiešu vidū ir.
ari sporta žurnālists Alfrēds Vince-li
«, DT skatuves strādnieks Zaņis
Qzītars, Kārlis Dimbīrs, Ludvigs
t<7eimanis, Augusts Lubāns, Jānis
Lripa, Albats Āboliņš, Kārlis
Brauns, Roberts Dāmbīti^, Žanis De-ķis,
Kārlis Druķis, Jānis Glāzeirs,
Kārlis Hermanis, Pēteris Irmējs, Jānis
Jēlnieks, Rūdolfs Kreituss, A l ^
bērts Levits, Jānis Mediņš, Jānis
Ozoliņš, Ansis Purvftis, Pāvuis'Pu^
tāns, Kārlis Putenis, Teodors Zirnis.
Dzīvi gūstekņu nometn<5 viņi raksturo
apmierinošu, kaut ari Ēģiptes k]li-mats
neesot pierasts. Ēdiens nomet-^
nē esot labs un par darbā nopelnīto
naudu varot iegadāties cigaretes.
apmdclēt kino un dtus sarīkojumus.
Strādājošie ^būjot papiltldevas.
Gūstekņi apgādāti ari ar apaviem «in
apģērbiem. Labi nostādīta medicī<-
ni«kā palīdzība. Kustības brivS^a
starptautiskajā nometnē esot lielāka
nekā vāciešiem. Netrūkstot arī izdevības
apmeklēt koncertus, teātra
izrādes un sporta sacīkstes. Tautieši
ļoti ilgojas pēc lasāmvielas latviešu
valodā un labprāt redzētu uz sava
lasāmgalda mūsu laikrakstus, žurnālus
un gi'āmatas. Ari katra vēstule,
ko viņi saņemot no ārpasaules,
nozīmējot S'vētttus. Tāpēc viņi lūdz
tautiešus neaizmirst viņus un rakstīt
vēstules.
Vēstules viņi saņēmuši arī no Latvijas.
To saturs viņos nostiprinājis
pārliecību, ka dzimtenē nevar atgriezties.
Pirms šo vēstuļu saņemšanas
i^c PSRS pārstāvju aicinājuma
sarkanarmijā iestājušies un
nosūtīšanai 'UZ PSRS uz Kairu esot
aizbraukuši 12 tautiešu: £JL ucsts Ādminis
no Kifļu pag., Al^Lsandr^ An^
deraons no Jaunburtaieiaeni, Arturs
Ausējs-no Alūksnei, C^^
no Rīgas, Aleksandrs Caurs no Rī*
gas, Ernests Uepiņš no Vainižiem,
Francis Lukjanskis no Robežniekiem, i
Leo Rencis no Liepājas, Antons
Rimša no Varakļāniem, Nikolajs Sķi*
ba no Limbažiem, Teodors Strēlnieks
no Ozolnieku pag. un Ādolfs Upe-ni^^
no Jaunlaicenes. Par viņu iik-tem
palikušajiem nekSdu :di]m nav.
Ttutiešu adrese Ēģiptē ir: POW
Cāmp 8aO/6, c/o Chief Postai Section,
^liddle East, Egypt.
i,Londonas Avfze^
Daži no„Londonas Avīzes" rakstā
uzskaitītiem tautiešiem, kas it kā
būtu iestājušies PSRS armijā, tagad,
cik zināms, nokļuvuši Itālijā im atrodas
turienes gūstekņu nometnēs.
dot, kāda veida protēzes viņiem vajadzīgas,
cik katrā nometnē bārabērnu
un atraitņu ar maziem bērniem
bez apgādni^ca. Samērā ar bēgļu
skaitu iepirkto preču vairums nav
liels. SSK tāpēc lūdz katru nometni
uzdot ziņas ari par visnepieciešamāko
apģērbti, apavu, veļas u. c. piederumu
skaitu, par nepieciešamiem
svarīgākiem tualetes un mājturības
piederumiem {zobu sukas, spoguļi u.
c), drēbnieku un kurpvnieku amatu
rīkiem un piederumiem, vai nometnē
strādā galdnieki, atslēdznieki, frizieri,
mechaniķi,elektrotechniķi un kā-dias^
būtu viņu vajadzības pēc darba
rīkiem. Visi dati adresējami BGP
latviešu pārstāvjiem, DP Carap,
„Frische Quelle," Hiddesaa bei Det-mold,
Lippe. — Oldenburgas apgabalā
publicēts rīkojums, ka visām
Baltijas tautām piederīgām personām,
kam ir sakars ar labklājības,
izglītības un nodarbināšanas lietām
un kias vēlas ar UNRiRA's vai PW/DP
nodaļām pārrunāt jautājumuSj kas
rastos darbībā šajos laukos, vispirms
jāsazinās ar latviešu pārstāvjiem
Baltijas Centrālā padomē — prof. K.
Rundziņu Un protf. A. Svābi Detmol-dā,
St. Jžiundzemu Šlēzvīgas-Holštei-nas
apgabalā — Ķīlē, inž. PutnaērgH
Hannovetas apgabalā — Hannoverā
un inž. E. Dravnidra Vestfāles apgabalā
— Detmoldā. — Decembrī būs
rakstnieka J ā ņ a Jaunsudrabi
ņa 50 g. darba jubileja, jo viņa
pirmais dzejolis iespiests 1896. g. decembrī
„Latviešu^vīzēs." J. nesen
iegājis sava mūža 70. gadā, dzīvo
Grevenes nometnē, kur cītīgi strādā,
piedalās arī sabiedriskā dzīvē un vēl
nejūtas vecs („N. A." Hidesenā). —
LGK prezidijs jau agrāk bija ierosinājis,
lai LCP likvidē LKPP un tās
vietā pie LCK rada bij. karavīru
Inspektoru Institūtu. To pārrunājot
LCP 5. sesijas slēgtajā sēdē Hanavā,
kā tagad inlloi-mē no pašas LCP aprindām,
LCK prezidijs savu ierosinājumu
tomēr atsaucis un LKPP savu
darbu turpinās joprojām tN. Aboms).
— Kārdini, Velsā, 81 g, vecumā miris
Viljams Tomass, viens no Latvijas
aktīvākiem konsuliem Lielbritānijā.
Mūsu Jūrnieki, kam Kardifa
zināmā mēi'ā kļuvusi par latviešu
centru, aizgājēju paturēs mīļā piemiņā
<„Lon^[€fnfts Avīzei. Ar Militārās
valdlibas rīkojumu iznākšanu
pārtraucis laikraksts „ J a u n § s 2 i*
ņ a s'* Ansba.cltlt. Mēnešraksts „Ceļ5"
ar iO. n-ru pāriet Vhrcburgas latviešu
nometnes komitejas apgādā.—
Romas katoļu baznīcas Latvijas
bīskapi J. Rancāns, A. Urbšs un B.
I^oi^kāns k o U e k t ī v ā v ē s t u lē
P a r ī z e s k a r d i n ā l a m raksta:
„Mēs — trīs Latvijas bīskapi, kurus
jGestapo* atvedusi uz Vāciju, lūdzam
Jūsu Enīmenci palīdzēt latviešu tautai
šajā viņas dziļo ciešanu grūtākajā
brīdī." Paiizes katoļu laikraksts
„La Croix," publicējot šo
vēstuli 14. sept, sniedz arī plašu
rakstu par Baltijas valstīm un to^
neatkarības laikā sasniegto augsto
kulturālo, saimniecisko un politisko
stāvokli. — Pēc „Continental Dai!y
Mail" ziņām, Parīzē pašlaik ir 407
latvieši, 631 lietuvietis un 291 igaunis.
— No ASV armijas pārzinātās
izceļotāju nometnes FcUbaebS pie
Stutgartas ,uz ASV izbraukuši māksi.
E. Hermanov^kis,7inž. A. Dravnieks
ar sievu Dr. Dravnieci, Latvijas
baptistu savienības ģenerālsekretārs
māc. A. Klaupiks un vairāki citi lat*
vieši („i:«t^eStt «aņasT Eslingenā).
— Dillingenas lietuviešu vīrukoris
diriģ. komp. Jūlija Stārka vadībā
28. sept. dziedāja Lattingenas latviešu
nometnē pie Donavas. Var-tikai
vēlēties, iāi iniSsa kulturālo
vērtību apmaiņa būtu biežāka un
lai no tās izveidotos sadaifeiba visu
trimdinieku dzīves problēmu atrisināšanā
(R. MelbSrdis). Lielo trimdas
dzejnieku J. Raini savā ugunskura
vakarā īpaši atcerējās Kazdangas
skautu un Daugavas gaidu vienības
Lauingenā pie Donavas; Raiņa
lasējunai īszvedoBSau «išilja F.
ISĶmis CL c. (IL SMhb). — Ete^-
: ^'toga E |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-10-05-02