1951-12-22-02 |
Previous | 2 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
JANVĀRĪ CER PĀRVEST UZ AŠVI 4.000 DP
Pārvietoto personiu pi^-teiksanās iz
oeļošiaiiai izbeigta,— tā informēja dažādo
tautību sakaindekiis 12. decembra
eamāksine IRO gaivenīajāiiiitjne amerikāņu
joslā, Izceļošanas' nometne Min-chem^
Funka kamrmās pārpildītaf tur
a/tradās 6000 DP, kas vēl kārto izceļb-sam
nt ASV, 3000 uz dtārņ zemēm,
kā ari 1000 Bo emsigrāoijasrioraidito.
Iespējams, ka no pierninētieni 6000
ASV vīzas vairs nesaiļ^ms ap 1500.
Pēc gala teraoļiņa 6. decembri ejnagrā-cijai
Ml ASV i^ģislrējuši^ veļ ap 700
persomi, bet to lietas nekādā zM
vairs nevarēs apstrādSt.Nepdeļā'tisaTl
nekādus izņēmiumus/ Lu#^
ap^ūp^ atibildību vēl paturējusi IRO:
is bīskaps un Latvijas pa reiz
ticīgās baznīcas metropolīta Augustīns
izdevis vēstījumu, kurā apcer svētās
Katoļticīgo DP vecajiem ļaūd^
Has rortianizāciia oaredzēiusfl celt uņ^^J^^
Ki Laitvijas rediaiķdj^^ ^^^^^^
legiaiu ziņo lio Auļusldōrfasi'
Latviešu ceniirMI ķojnd'teja V i -
dj ā saņēmiuisd telegrāfisku pie-teikuanur'
ka no Sav. valstīm
LCK Vādjā i2Sētit)š^^4^^^^^^^
liels ZaOTsvētku riedfoju^
sadaiis vienlidselgi Irinidias kopības
organizacijl reģistrētajiem
apdipējamiieink
organizācija paredzējuša celt
mītni Minchenē, Ka4 pilsētas valde
n*epieļāva reāHzēt " gruntsgabalā ap-
Butitermilchsir. ļO • izs?trādā'to
projektu, jo tur esot paredzēts teli
skolu, nolemts v«co ļaužu mītni izbūvēt
pilsētās valdes piedāvā tajā zemes
gabala Angļu dārzā. Tas mītnei"
pat vēl izdevīgāks, un moderno būvi
paredzēts pabeigt, līdz nāk. septembrim,
kad ]au grib uzņemt iemītniekus.
L^ apurierinētiu visus tos DP aiz-devumu
pi'eprašljumajis. kurus patlaban
apstrādi bēgļu l^i^aBonnāi adzdevu-imi
kapitālu no pašreizējām 1,5 imlj.
DM vajaidseetu paU^Hnlt n^ līdz
IRO solītajām 2,5 milj., bet līdz 5
mii]. DM. Visai; vēl paored^amo pieprasījumu
apmaerināšanai turpretim
vajasdžētu pat vismaz 10 milj. IRO savas
«psolttls 1 milj. DM bankai noteikti
iemaksās un pašreiz jau varētu
iemaksāt pusL
PieskaņoJotdes augstā komi^^ n-kojumiem.
pSrkirtoti IRO darbinieku
alfu tarifi^ piemērojot algu grupas
kajtia i^fifdņa tk darba kvalifikā-daitiniekd,
kas izceļojuši.
Sainis dienās no Dānijas Vādjiat*
griezās arGbibīskaps jirof. Dŗ. T. GrlriJ
bergs, kas iepriiekšējā ļriedēja m^clt^
ja KaMirņa pavadībi;j KopeiiIw)geaff
ev. lut. baochlcu
„Mām garīgie bērni, Latvijas pareizticīgās
baznīcas d^^^
visi tautieši-latvieši, visi
Latvijas pilsoņi, bez Jiautīķas un ticība
izsl^ība^^si^
Amerikāņu joslas IRO iies'tādes pie- Kristus piedzimiaiias svētkos. Sirsnīgi _
sīitīju^asLCKV sarakstu p^r vairāk lūdzu Pestītāju, lad; Viņš sūta mums :piedalija^_Vii^0aules ^ ^
^ « K ^ c cirSiThn laV^^iP c v ē t k l konference. Savas viiesosanas kikl
nel'.ā 900 personām - izceļošanas r savu debess svētību, J ?^^^^^^^ j k^;^.^^^ ;,TČ^ihI^atw-tgv^ imrA^
sveicu Jūs ari Jaunajā 1952. gadā. Jo
siTsnigi liigsim visžēlīgo Debesu Tēvu,
lai Viņš dod šii^
Lūgsim lai i * « ^ mūsu sVel-ndecļba,
bet, ja tas nav Vij^^^^^ I»
mēs vM savu rūgtb biķeri neesam izdzēruši,
— W šis ^^^^j^ mūs vismaz;
kan'didātiem, kaš *vēl nav nodevušas
zvērestu izceļošanas iestādēm^. Sprie-žot
pēc uzvārdiem (Nadonālitāte, nav
minēta), daļa ņo tiem ir vai varētu
būt latvieši. Tā kā šo personu sarakstu
nd^blicēt m ^ i^pe-jaimsv
ieteicams tautiešiem, kas nav
zvērestu no'devuši, steidzini saziinā-tdes
ar IRO*. Mūnchen, Fumkkaseme,
GFAS, Block 12, Zim.:211.
atlaisti vai atstājusi darbu pirms 15.
septembŗar nevarēs saņemt algas
stajrpllbu, kaut arī ^
daibs tagad būtu iedalīts augstākā
kategorijā. i A. A*
emigrācijas centrā izpeļosaiiaiuas ASV
gatavojas ap 2000, ļ>et bez vīzām va^
rētu palikt 300~-4(KJpersoinu. Sav.
vaJst^i DP likuma kvote termiiņā ap-mērab
būs realizēta. Janvārī paire-dzētg
pārvest uz ASV 14.000 DP; Pēdējais
transports no Minclieneš Fuinka
kazarmām uz ASV paredzēts 1. februāri,
bet nio Luīdvigs/burgias 2. jamvā-rī,
jo pārējos izceļotājus, no Ludvigs-buirgas
pēc tam nosūtīs uz ostām
caur MinchenL
,; Fuiika kazarmu nometni Minchetfiē
vācu pārvalded nodos ar 1, janvāri,
bet IRO/to a;r aprūpi uai finaindā
vēl uzturēs Iļdz 1. februāirimi, pēc tcten
ātpuife ifācū pērziņas, paliks vienīgi
tīfeišā emigrācijas nozare. Bez tam tu\r
turpinās'-dairbotiiefrlabda^^^
zācijas. Lidz lebruārim vāciešiem
pilnīgi nodos aii līdzšinējo IRO slk\-
mīcu Miindienē-r-Svābingiā. No vādi
pā-niņS nodotajām IRO iiomietnēm
Sleiisiheiinas nometnē IRO pārvaldē
pagaidām paliek 10 baraku, kiiŗās no.
vietoti izceļotāji, Pair viņu uztuiru un-
'mūsu tautiešus Kopenliagenā ujij^rā^
gas bulvlia nometnes bazntcfSradīj^
dievkalpoj'Umu* Uzkavējoties pie
su bēgļiem, nometnē, arcMblskap^
tiem paštāsitīja pair
ci jā un tālākajām izredzēm i pēc flROS
darbības beigāinu Dāaiijaš
iespējama tuvina mūsu mīļajai dzim- pneku \m patedclbu uzņfma vēstķ ka
tenei Latvijai Jo ai mums ir Dievs. latviešu luteriskās btotlca^ «alva 114
tautiešiem.
« 0
Decembra sākumā IRO masdjas šefs
amerikāņu josll Džemisons nodeva
vācu strādaueku labklājībjās organizā-djas
prezident-am Veinbergeram IRO
sflimnlcu defektlvajiem bērniem Dor-feiiā
pie VoMratstoauzenas. Trīsstāvu
ekā iespējams novietot 45 slimjus bērnus,
un patlaban tur veseļojas 31 DP,
bet pārējās brīv$svife'tās uzņems vācu
bērnus. Dbrfenas sliimnīcū IRO iekārtoja
pag; gadā tādiem DP bēmdem,
kais slimo ajr centrālās nervu sistēmas,
mtiskuļuim citām melaboliskam kaitēm.
Kopš 1950. g. jūnija uzņemti pavisam
49 bērni, no kurieni 15 vēlāk
atl^i^ ar uzlabotu veselību, bet daži
kā izārstēti, °Ņo atlaistajieni 3 jau
izceļojuši uz Beļģiju, bet 10 citu kārto
emigrāciju uz citām zemēm. Slimnīca
nodarbina 4 skolotājus-Hētpratē-juis,
un to vācu strādnieku organizācijai
nodeva ar visu iekārtu ne vien
iņedficindskad āistēšaņai; bet ari bērnu
vispārējai aprūpei, audzināšanai^ un
atpūtai.-^;-;
D ie V k a l p 6 j u m lv
Hltchin, prāv. Bergs, Baptist Chmch,
Wal8Worth Rd.. dievkalp. ar dievgaldu 23.
dec. pl. 15.
Graveseiid, prāv. B, Bergs, St. James
Church, 25. dec. pl. 17.
Ayleslwify, prāv, B. Bergs, Holy Trinity
.Church, VraUonStri, 26. dec. pl. 16} pēc taio
clrajudzesnamS tējas vakars.
AusttumangUJas draudze, māc. A. Dzenltis»
Petersborou^h, St. John's Hall, svētku eglīte
ar hērnu ;apdāvināSanu 22, dec, pl. 18: —
Edwlnstow, svētku dievkalp. 23. dec pl. 18.
Derby, 24. dec. (Laiku un vietu izziņos vēlāk.)
— Darlev Moor, eglītes vakars 25. dec,
pl. j8. ;Swineshead nometnē, eglītes vakars
29. dec. pfi 18.
Vidusanglijas draudze, mfic. E. Sarkanbārdis,
koventiijā, Coiin Campbell Hotel «tgš. »ālē,
WhitefriaTs Str,, pie Ģaumont klnb, eglītes
vakars ar bērnu apdāvināSanu 22. dec. pl. 17j
pēc tam groziņu vakars ar programmu {ieeja
pret ziedojumiem. — Koventrijāj Holy Trinīti.
baznīcā, dievkalpojums 26. dec. pl. ll,30j
dziesmu lapiņas, ļ— Birminghamā, ^t. CYles
institūta zālē, G^een laņiB, eglītes vakars
24. dec. pl. 18.—.iBirminghamā, BIsk. Raldera
bain., vecgada dievkalp. 30. dec. pl. 16,
dziesmu grāmatas. — Leslerā, Holy Trlnity
bazn., dievkalpojums ar koncertu 24. dec. pl
18,30; dziesmu lapiņas. — Vulverhampto*
nā, Sv. Marka bazn., dievkalpojums 26. dec.
pl. 17, dziesmu lapiņas.
Ziemeļanglijas-Bradfordas draudze, māc. R.
Āboliņš, Bradfordā, Lūkas baznīcā, dievkalpojums
ar eglīti 23. dec. pl. 16 ~ Darlingtp»
nā, Trinitv Church, dievkalp. ar dievgaldu
26. dec! pl, 15,30. ; ' . V
Mančesteras draudze, māc. P. Namgauds,
Stokportā, Christ Chuijch .?āļē, dievkalp. ar
eglīti, 22.; tiec. pil. 16? ,--r plihamāršt. Pe-ter's
Sunday School (Union Slr.) eglīte. —
Mančesteiā, Sv. Anna? bazņ., eglīte 23. dec.
pl. 15. ~ Ročdalē, Sv. Lūkas bazn., 25. dec.
pl. 15,15. — Leigh, St. Thomas bazņ., eglīte
30. dec. pl. .15; Pēc visiem eglīšu dievkalpojumiem
apdāvinās kopu bērnus.
līdsas draudze, māc. E. Bergmanrs, LIdsā,
Emmanuel Ghurch, dievkalpojums ar eglīti 24.
dec, pl. 19. • '•. . '
zmas
SkoUlai draudze, māc. J.Sapiets, Karlallē.
St,
22.
Guthbert's bazn., dievkalp. ar egllfi
dec. pl. 17. V/oolerā, Chevlot presbite-rāi:
ļu barn.. 23. dec. pl. 16. Ņukāslē, Dāņu
misijas bazn., 25. dec. pl. 15.
i^c. S. ļ Slokenberga dlevlcalpojumi: Basi-bourn,
22.; dec. pl. 18; māc, adj. J. Gailis.
,! Trinity bazn., 23. dec, pl. 16. —
Londonā, Protestantu bazn., Soho Sq., 24. dec.
pl, 19. — Draudzes dāmu komitejas eglļte
bērniem draudzes mājā Ž3. dec. pl. 16. •
Pareizticīgo dievkalpojumi: Vidusanglijas
draudze, Koventrijā, St. Marks Church, Sta-ney
Stanton Rd., 23. dec. pl. 12. — Londonas
draudze, ukraiņu dievnamā, Landbroke Sq.,
26. dec. pl. U.
REUAKģīm
VAI MR. BARTLETS NEBŪS PĀRRĒĶINĀJIES?
"
•7
Glt i s 8 rIkļo j uml:
bVF VansfoTdas ua Plteiborovas nod. eglītes
vakars 22, dec. pl. 18 St. Johns Hall,
Māyor Walk, Peterboroughi svētbrīdis, bērnu
apdāvināšana, priekšnesumi, dejai
LBL eglītes vakara Refectory restorānā
(Golders Greenj 26; dec. pl. 18,30; piedalās
Londonas latviešu koris. I
DVP Londonas nod. sporta sekcijas aarlko-jums
ar deju Refectory restorānā 23. dec.
pl. 18,30.
DVP Londonas nod. sarīkojums DVP nama
zālē 23. dec. pl. 18. E. Zingers, kas ilgu
laiku pavadījis Tālos austrumos, demonstrēs
krāsu filmu par 'Indiju un Tibetu, sniedzot
paskaidrojumus. ,
DVP Hallfaķsaa nod. eglītes vakars Kooperatīva
kafejnīcā, Northgate, 29. dec. pl. 16.
DVP Oksfordas nod. un draudzes kopas eglītes
vakars Nevir Road bazi^cas zālē 22. dec.
pl. 16; dievkalpojums, priekšnesumi, apdāvināšanas.
: . , , .
Ročdaies sabiedrisko; ōrganizādjii eglīte
Redcross Str., St. Mary Senax telpās, : 22.
dec, pl. 17.30; dievkalpojums un priekšnesumi;
pl. 19,30 deja. • /
Stokportas baznīcas dāmu komitejas eglīte
Christ Church svētd. skolas zālē 22. dec.
pl. 16; tējas galds, lolerija, deja.
DVP Lesteras nod. biedru kopsapulce Holy
draudzes telpās 30. dec. pl. 14
Pazīstams angļu publicists Venions
Bartlets 'laikrakstā News. Chronicle
nesen kādu korespondenci no Bonnas
bija veltījis Vācijas trīskārtējai pārvietoto
personu, beglu un ieraidīto
roblēmad, kas, salīdzinot iļar viņa
pēdējo Vācijas apciemojumu^:^!^
gadiem), esot zaudējusi daudz ļļno sava
asuma, Tieši par DP grupu Battlets
piezīniē, ka nu jau kopš vairāk nekā
gada tie sociālās drošības zļņi esot i
tādā pašā līmenī ka vādeši. J)P tiēkJ
sme atstāt JEiropu un doties uiļļšvelām
zemēm aiz jūrā tagad esot tādā mērā |
samazļinājusdes, ka gandrjž jļjusi no
'tiicai tagf
f prc
ai
uzbe
dlvaa-.de
pet citi
to,,kas.iio^'"
jr pamati ]
lietinatļ M
|ļ[! laijad'ne t
^ ir stru'
tiem DP, kas vēl būtu pieņĢmaļmi'SaVi i
valstīm,' esot labāk noiēmušl C9
i
/Eiropā. IRO gada beigās i^eTdžot
darbību, gan vēl būšot daņdzindivi-1
duālu traģēdiju, bet tomēr daudz ma
zak, nekā varēja sagaidīt pirms 21
gadiem. Tik tālu Vernons Bartlets,
• Neiespējami spriest par to, no kādiem
avotiem angļu žurnālists smēlies
šos datus par ^pārvietotāmļ perso-,
nām un viņu „negribu'' izceļat, vbet,
spriežot pēc visa, ko lasām latviešu
laikrakstos iin vēl daudz--vairāk
un paziņu rezignētās vai dai»
pat izmisušās- vēstulēs h6 V|ci-jas,
gan gribētos domāt, ka Miŗ. Bari-
Iets diezin vai nebūs stingri pārrēķinājies.
'.^lU-•
Ō.Velde, Bradfordā, ^ n g ^
R. 6. KORS
Sal numurā sākam iespiest rakstu sēriju par slavenajām Ziemsvētku kaujām
Kurzemes cietoksni 1944. gadā. Tas ir pirmais aulentlsk 8āda veida materiāls,
kas parādījies latvieša presē par minēto posmu.
Manuskripta autors, kauju dalībnieks — latviešu komandieris, Sal visdramatiskākajā
Latvijas vēstures posma attēlojumā sniedz visai sikū frontes stāvokļa pārskatu
Ziemsvētku laikā, minot māju un vietu nosaukumus un laiku/ kā arī iepazīstinot
lasītāju ar atsevišķiem virsniekiem un cīnītājiem un viņu varoņdarbiem. Darbs
sacerēts raksturīgi militārā, koncentrētā izteiksmē, tajā runā paši notikumi un fakti,
un tā lietlSķtlias dēļ pats autors (o^ raksturo kā „8ausu ziņojumu par faktiem".
Redakcija sniedz šo manuskriptu nesaīsinātu, vadīdamās no pārliecības, ka taisni*
laktu materiāla bagātība, tā laika kauju ārkārtīgā vēsturiskā nozīme un varoņu cildinājums
var ļoU interesēt lasītājus, kuru vidū ir daudz gan bijušo bēgļu, gan
pašu kurzemnieku,
gājis secen un kas
Rakstu sērijas
gan kauju dalībnieku, gan to, kam Kurzemes rūgtais biķeris
saskari ar vēsturisko dienu realitāti var rast 8ajā darbā,
nobeigumā autors snledi arī Vairākus tiešus kauJu aprakstus
un epizodus, kas Jo spllgU raksturo Ziemsvētku kauju norisi un parāda to varonību
no vienas un bezcerību Uo otras puses, ka5 iezīmē šī drūmā laika garīgos
vaibstus.
Romas valstij sabrūkot, kristīgās
ticības uzvaras gājiens aptvēra sākumā
Eiropu, tad pakāpeāīiski tika pārnests
uz Azaju un redzē ar eiropiešiem
pāipludanāja Amerikas un AustrāM-jas
kontinentu^. Un visur, kur šī mācība
iesaikņojās, svētīja lielā mācītāja
un piepiidātāija Jēzus Kristus dzdmša-nas
dienu —Ziemsvētkius, dodot ša^
dienai dziļi ^mboļisku nozīmi kā mīlestības,
sa^īfe^as, piedošanas un
miera daenai.
Deviņpadsmitais un divdesmitais
gadsimts ra^ja jaunus strāvojumus
ideoloģiju pasaulē līdztekus sabiedrības
un jaimiu spdālu noslāņojumu attīstībai
'Eiropā* peviņpadsmiitais gadsimts
dieva Marķsa mācības, dialektisko
materiālismu un komunistu manifestu,
ko Ļeņins un Staļins pārveidoja
boļševiku partijas programmā.
Tā ka šie viri darbojās kādas tautas
vidū, kas sava dvēseles dzīvē stipri
jutīga pret mistiku un reliģiju, tad
ševi'smu; starp divi i saimnieciskām ie-kāiitām:
privā'to un valsbs kapitālismu.
Vācija jau bija sagraiuta: politiski tā
karu zaudēja 1941. g., nedodot patstāvību
Austrumeiropas valstīm — Igaunijai,
Latvijai un Lietuvai? nenokalto-sapratīgi
Polijas jautājumu-, nesa-un
nieizveidojot jaunu politisko
sistēmu ar Ukrainu, Baltkrieviju lin
Lielkrieviju. Militāri tā karu zaudēja,
Hitleram pārņeniot virspavēlni'elka
technisikās lunkoij,as, ar rupjajām un
katastrofālajām kļūdām pie Masskavas
1941. g., pie' Stkļingradas 1942. g.,
pie Kijevas un Orlas 1943. g. utt.
Šīs Hitlera kļūdas visas pasaules
mērogā Ruzvelts
nāja feheraiias, V
ar
Kristīgās ticības ētiskos pamatos
likta mīlesitlba, saderība un miers, kas
izteikts Jaunajā derībā; boļševiku bī-bele
--^„partijas īsais kurss" nosprau-dds
mērķi — visas pasaules pakļaušanu,
boļševiku'sistēmai un pāradījis arī
līdzekļus: šķiru cīņu, savstarpējas
pretišķības un no tām izrietošo naidu.
1951. g. Ziemsvētkos pasaule ir divi
galīgi pretēju ideju zīmē — rietumi ar
kristiānismu un austrumi ar boļševis
mu. Vienotrai pretim stāv gaisma un
tumsa, mīlestība un naids, piedošana
un atriebība, saprašanās un vara.
1944. g. Ziemsvētkos — tikai pdrms^
septiņiem gadiem un varbūt pat dažus
gadudesmitus pirms tam pasaule bija
sadalīta potenciāli, bet ne faktiski.
1944. g. Ziemsvētkos faktiski sadalīta
bija tikai Eiropa: no Tukuma uz Liepāju
pie Baltijas jūras, pāri Goldapai,
Varšavai un Karpatiem uz Rumāniju
un. Melno jūru stiepās austrumu fronte,
kas vienā laikā bija arī fiziskā
boļševiku polītiskās partijas program- robeža starp divi politiskām sistēmām:
mu tie varas ceļā pārvērta par jaunu brīvību un despotismu; starp divi pa-reliģiju.
ļ saules uzskatiem: kristiānismu un bo
ilu papildi-un
Potsdamas.
konferencē, Centraleiropu politiski
nododot boļševisma rīcībā un iznīci»
not Vāciju kā nepieciešamo līdzsvara
faktoru ne vien Eiropā, bet visā pa-saaiiē
ar uzsp-iesto beznoteikum'U kapitulāciju,
kas radīja totālo karu no
vienas un boļševiku varas milzu pieaugumu
no otras puses. Tikpat smagas
kļūdas pielaida : 1945. g. kara nobeigumā
ģen. Eizenhauers, subordinējot
militāros mērķus polītisikajiem, ti.
neieņemot ar roku aizsniedzamo Berlīni
un Prāgu — pašu. Eiropas sirdi,
1944. g. Ziemsvētkos šķirtne starp
divi nesavienojamām pasaulēm gāja
pāri Kurzemei, Rītprūsijai, Polijai un
Rumānijai uz Melno jūru. Toreiz vēJ
bija kāda armija, kas aiztuiēja čingi-sidu
mantiniekus atkārtojam 13. gadsimta
uzvaras gājienu. Jā nebūtu rietumu
absurdās beznoteikuma kapiitu-lācijas
prasības, bet sapratīgs nokārtojums,
tad nebūtu ari 1951. g. Ziemsvētkos
ap 300 miljonu kristīgo, kam
šo svētku svinēšanu un baznīcas apmeklēšanu
pārmet kā valsts nodevībui
tad nebūtu paradoksālā izsmiekla, kur
Kristus vai Svētās Dievmāftes vietā jāpielūdz
gruzīnu laupītājs Josifs Visa-rionovies
Džugašviii.
1944. g. austrumu frontes pašā ziemeļu
spārnā kaujas līnija sniedzās
no Jūrmaiciema pie Liepājas uz Bārtu,.
Vaiņodi, Zvārdi, Zebres ezeru, Gār-denes
staciju, MaLsukrogu, Vīkseli un
pie Klapkalna. pieslējās • Rīgas jūras
līcim. Tā bija Kurzemes cietokšņa
frontes iīnija, kur mūsu cmītāji stāvēja
pretī, aziiātiem, pretī mii 1 joniem
ticīgas un ķri^g»ās ^ievu talitas pārstāvju,
kas. uz patriotismā spārniem
nesa iznīcību rietumiem. Ticīgās un
kristīgās krievu tautas karotāji sargāja
nežēlīgākā un brutālākā apspiedēja
tioni un pleta tā varu uz visām pasaules
pusēm. Un jo tālāk šo varu
aiznesa, jo nežēlīgāks liktenis piemeklēja
pašu šo. gadu desmitos izmocīto
tautu. .
Kurzemes cietoksni ielenktas bija
31 vācu un 1 latviešu divīzija. Tā
bija deviņpadsmitā. Bija pārdzīvotas
un izturētas jau divi lielkaujas. Pirmā
jā no 15. līdz 22. oktobrim ienaidnieka
II Baltijas frontes komandieris
ģen. Jeremenko ar savām divīzijām
centās pārraut aizstāvētāju fronti rietumos
no Dobeles. Jerem-enko tas neizdevās
— viņa diivīzijas noasiņoja
septiņu dienu kaujā bez cerētiem pa-nākumem.
Tad nāca otrā lielkauja no
1. līdz 13. novembrim. Ģen. Bagram-jans
a-r I Baltijas fronti Saldus un
Vaiņodes telpā ar 80 divīzijām triecās
uz Liepāju. Arī šīs divīzijas noasiņoja
aizstāvētāju uguni divi nedēļu
laikā. Tas bija kas nedzirdēts kara
beigu posmā, kur visas citas vācu armijas
tika dragātas un samaltas.
Senā kuršu zemē bija saplūduši
bēgļi no visām Latvijas malām un novadiem,
kopā ar pašiem kurzemniekiem
skaitā ap pusmiljona cilvēku.
Šī latviešu tautas daļa siāvēja ar seju
pret austrumiem. Aiz moiguras bija
Baltijas jūra, pretim no austrumiem
vēl ās sark anie varmācības plūda, pret
kuriem kā vienīgais valnis vairs
bija palikuši karavīri. Ja šis valnis
sabruktai, tad sabruktu ari viss cits:
agrākās personīgās brīvības vietā atkal
stātos _aresii un deportācijas, latviešu
kulturālās dzīves vietā — tuk-ša
un kaila krievu liekulība, brīva
darba vietā — vērošana rūpniecības
kom'binātos vai atjaunotas (bimtbu-ves
iestādēs — ķolbozos. Kurzemei
jānoturas; ja to nenoturēs, nenotur?^
rēsies arī Gentrāleiropa. --/T\
t]
||ii;Yaistsviri sl
pB^os. visā '
;ii K 8fu prob
u sā
i bijis b
«kai.pai
i.naiidu. un a
iji.aiimiišt :p
vakaram ar
ļM ilgos gad'
. |k labākas dzīv
dolāra
.{isgrajāmeiikaņu
ūļUk poT' ci
ēidi privāta
Iķniģa parbaw
«te. neiztēr
I
• 1 (•
-vi i
1944. g. Ziemsvētkus svētīļai^ neparastā
veidā. Kurzemē bija ieradušies
sērst nelūgti, bet likteņa sūtīti: viesi
Tur bija rūjenietis, kas, pameļtis sa-mājas
Ziemeļvidzeniē, iekārtojies
pie ventiņiem kaut kur Zūrās? tm |
lubānieitis, pametis iznīcībai savu |
as bruņo pulkuj tur bij apgul
atvilcies Kabilē no saViejņ ba
gatajiem kviešu lauki^i .tur bija S
gi
pie
Bet pļ
mm-
, im nab
ar darbu,
flo, ko fiešia
la\istīt'
isl 'C
'is? Ta
Wlu iztikt
lkwa,:būd,
daudzi jo daudzi no Sauleskalna M pir^
ezeru zemes Aulijas, no-Sāukaklpau-» ; iedodot
guraines un Krimu Idas lejas ;;.ll;.yir "^^^
sos dega sma-gi jautājumi — vai tie- lajoļ barirv ^
šām pasaulei nav prāta, ja tā nesa- ^.{| ^ •'^^^^
prot, ko nozīmē sarkanais iniperiš- M ' ^ ^ fjau i
lisms, kas cenšas sagrābt visus kon* m
tinentus i. vai tad p|isaulei;nav aufUjļai
dziirdētu Austruniēiropas k u t u j^
jas saucienus; vai pasaulei vairs nav M
sirds, Lai justu līdzi tiemļ kas ik dienas
tiek ,sisti krustā, apsmieti uii ya-jāti
kopā- ar savu Kungu Pestītāju,
kura vietā nostājies gruzīnu laupītājs |i
Visarionovičs Džugašvili?!
5«^s d2ie<i2Jļ|uS 4
• ^r«ķālstJ
1 iniiet
' 1944. g'. Ziemsvētkos pasaule bija ^
apmāta un nejūtīga. Tur bljaUtvju | f
tautas locekļi ar saviem karavīriem
un savu Dievu. Siš izmisuma stāvoklis
sakausēja visus tautas slāņus vienā
gribā un vienā apņēmībā — cīnīties
un izturēt. Sī griba un apņēmība
bija' liktenīgā tautas velte saviem
karavīriem 1944. g.,Ziemsvētkos. Un
karavīrs nepievīla/savu tauliu ne Ziemsvētkos,
nd vēlākās kaujās:, tas^ palika
kaujas laukā neuzvarēts, tas gāja
Golgātas gaitu 1945. g. 8. maijā kopā
ai savu tautu, jo pasaule tanī laikā
nekā nesaprata, nekā nedzirdēja, nekā
nejuta..,
Kas tad ir šis 1944. g. Ziemsvētku
kaujas? Pasekosim vispārējos vilcienos
uzmestajiem ziņojumiem.
• (Turpinājums sekosi
le
ādai
apl
% lai
i^t no ,y,
Rlg
m
c^filrEli
er
• fiet
put 'Stil
ka
par daud
un Visu
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-12-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari511222 |
Description
| Title | 1951-12-22-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
JANVĀRĪ CER PĀRVEST UZ AŠVI 4.000 DP
Pārvietoto personiu pi^-teiksanās iz
oeļošiaiiai izbeigta,— tā informēja dažādo
tautību sakaindekiis 12. decembra
eamāksine IRO gaivenīajāiiiitjne amerikāņu
joslā, Izceļošanas' nometne Min-chem^
Funka kamrmās pārpildītaf tur
a/tradās 6000 DP, kas vēl kārto izceļb-sam
nt ASV, 3000 uz dtārņ zemēm,
kā ari 1000 Bo emsigrāoijasrioraidito.
Iespējams, ka no pierninētieni 6000
ASV vīzas vairs nesaiļ^ms ap 1500.
Pēc gala teraoļiņa 6. decembri ejnagrā-cijai
Ml ASV i^ģislrējuši^ veļ ap 700
persomi, bet to lietas nekādā zM
vairs nevarēs apstrādSt.Nepdeļā'tisaTl
nekādus izņēmiumus/ Lu#^
ap^ūp^ atibildību vēl paturējusi IRO:
is bīskaps un Latvijas pa reiz
ticīgās baznīcas metropolīta Augustīns
izdevis vēstījumu, kurā apcer svētās
Katoļticīgo DP vecajiem ļaūd^
Has rortianizāciia oaredzēiusfl celt uņ^^J^^
Ki Laitvijas rediaiķdj^^ ^^^^^^
legiaiu ziņo lio Auļusldōrfasi'
Latviešu ceniirMI ķojnd'teja V i -
dj ā saņēmiuisd telegrāfisku pie-teikuanur'
ka no Sav. valstīm
LCK Vādjā i2Sētit)š^^4^^^^^^^
liels ZaOTsvētku riedfoju^
sadaiis vienlidselgi Irinidias kopības
organizacijl reģistrētajiem
apdipējamiieink
organizācija paredzējuša celt
mītni Minchenē, Ka4 pilsētas valde
n*epieļāva reāHzēt " gruntsgabalā ap-
Butitermilchsir. ļO • izs?trādā'to
projektu, jo tur esot paredzēts teli
skolu, nolemts v«co ļaužu mītni izbūvēt
pilsētās valdes piedāvā tajā zemes
gabala Angļu dārzā. Tas mītnei"
pat vēl izdevīgāks, un moderno būvi
paredzēts pabeigt, līdz nāk. septembrim,
kad ]au grib uzņemt iemītniekus.
L^ apurierinētiu visus tos DP aiz-devumu
pi'eprašljumajis. kurus patlaban
apstrādi bēgļu l^i^aBonnāi adzdevu-imi
kapitālu no pašreizējām 1,5 imlj.
DM vajaidseetu paU^Hnlt n^ līdz
IRO solītajām 2,5 milj., bet līdz 5
mii]. DM. Visai; vēl paored^amo pieprasījumu
apmaerināšanai turpretim
vajasdžētu pat vismaz 10 milj. IRO savas
«psolttls 1 milj. DM bankai noteikti
iemaksās un pašreiz jau varētu
iemaksāt pusL
PieskaņoJotdes augstā komi^^ n-kojumiem.
pSrkirtoti IRO darbinieku
alfu tarifi^ piemērojot algu grupas
kajtia i^fifdņa tk darba kvalifikā-daitiniekd,
kas izceļojuši.
Sainis dienās no Dānijas Vādjiat*
griezās arGbibīskaps jirof. Dŗ. T. GrlriJ
bergs, kas iepriiekšējā ļriedēja m^clt^
ja KaMirņa pavadībi;j KopeiiIw)geaff
ev. lut. baochlcu
„Mām garīgie bērni, Latvijas pareizticīgās
baznīcas d^^^
visi tautieši-latvieši, visi
Latvijas pilsoņi, bez Jiautīķas un ticība
izsl^ība^^si^
Amerikāņu joslas IRO iies'tādes pie- Kristus piedzimiaiias svētkos. Sirsnīgi _
sīitīju^asLCKV sarakstu p^r vairāk lūdzu Pestītāju, lad; Viņš sūta mums :piedalija^_Vii^0aules ^ ^
^ « K ^ c cirSiThn laV^^iP c v ē t k l konference. Savas viiesosanas kikl
nel'.ā 900 personām - izceļošanas r savu debess svētību, J ?^^^^^^^ j k^;^.^^^ ;,TČ^ihI^atw-tgv^ imrA^
sveicu Jūs ari Jaunajā 1952. gadā. Jo
siTsnigi liigsim visžēlīgo Debesu Tēvu,
lai Viņš dod šii^
Lūgsim lai i * « ^ mūsu sVel-ndecļba,
bet, ja tas nav Vij^^^^^ I»
mēs vM savu rūgtb biķeri neesam izdzēruši,
— W šis ^^^^j^ mūs vismaz;
kan'didātiem, kaš *vēl nav nodevušas
zvērestu izceļošanas iestādēm^. Sprie-žot
pēc uzvārdiem (Nadonālitāte, nav
minēta), daļa ņo tiem ir vai varētu
būt latvieši. Tā kā šo personu sarakstu
nd^blicēt m ^ i^pe-jaimsv
ieteicams tautiešiem, kas nav
zvērestu no'devuši, steidzini saziinā-tdes
ar IRO*. Mūnchen, Fumkkaseme,
GFAS, Block 12, Zim.:211.
atlaisti vai atstājusi darbu pirms 15.
septembŗar nevarēs saņemt algas
stajrpllbu, kaut arī ^
daibs tagad būtu iedalīts augstākā
kategorijā. i A. A*
emigrācijas centrā izpeļosaiiaiuas ASV
gatavojas ap 2000, ļ>et bez vīzām va^
rētu palikt 300~-4(KJpersoinu. Sav.
vaJst^i DP likuma kvote termiiņā ap-mērab
būs realizēta. Janvārī paire-dzētg
pārvest uz ASV 14.000 DP; Pēdējais
transports no Minclieneš Fuinka
kazarmām uz ASV paredzēts 1. februāri,
bet nio Luīdvigs/burgias 2. jamvā-rī,
jo pārējos izceļotājus, no Ludvigs-buirgas
pēc tam nosūtīs uz ostām
caur MinchenL
,; Fuiika kazarmu nometni Minchetfiē
vācu pārvalded nodos ar 1, janvāri,
bet IRO/to a;r aprūpi uai finaindā
vēl uzturēs Iļdz 1. februāirimi, pēc tcten
ātpuife ifācū pērziņas, paliks vienīgi
tīfeišā emigrācijas nozare. Bez tam tu\r
turpinās'-dairbotiiefrlabda^^^
zācijas. Lidz lebruārim vāciešiem
pilnīgi nodos aii līdzšinējo IRO slk\-
mīcu Miindienē-r-Svābingiā. No vādi
pā-niņS nodotajām IRO iiomietnēm
Sleiisiheiinas nometnē IRO pārvaldē
pagaidām paliek 10 baraku, kiiŗās no.
vietoti izceļotāji, Pair viņu uztuiru un-
'mūsu tautiešus Kopenliagenā ujij^rā^
gas bulvlia nometnes bazntcfSradīj^
dievkalpoj'Umu* Uzkavējoties pie
su bēgļiem, nometnē, arcMblskap^
tiem paštāsitīja pair
ci jā un tālākajām izredzēm i pēc flROS
darbības beigāinu Dāaiijaš
iespējama tuvina mūsu mīļajai dzim- pneku \m patedclbu uzņfma vēstķ ka
tenei Latvijai Jo ai mums ir Dievs. latviešu luteriskās btotlca^ «alva 114
tautiešiem.
« 0
Decembra sākumā IRO masdjas šefs
amerikāņu josll Džemisons nodeva
vācu strādaueku labklājībjās organizā-djas
prezident-am Veinbergeram IRO
sflimnlcu defektlvajiem bērniem Dor-feiiā
pie VoMratstoauzenas. Trīsstāvu
ekā iespējams novietot 45 slimjus bērnus,
un patlaban tur veseļojas 31 DP,
bet pārējās brīv$svife'tās uzņems vācu
bērnus. Dbrfenas sliimnīcū IRO iekārtoja
pag; gadā tādiem DP bēmdem,
kais slimo ajr centrālās nervu sistēmas,
mtiskuļuim citām melaboliskam kaitēm.
Kopš 1950. g. jūnija uzņemti pavisam
49 bērni, no kurieni 15 vēlāk
atl^i^ ar uzlabotu veselību, bet daži
kā izārstēti, °Ņo atlaistajieni 3 jau
izceļojuši uz Beļģiju, bet 10 citu kārto
emigrāciju uz citām zemēm. Slimnīca
nodarbina 4 skolotājus-Hētpratē-juis,
un to vācu strādnieku organizācijai
nodeva ar visu iekārtu ne vien
iņedficindskad āistēšaņai; bet ari bērnu
vispārējai aprūpei, audzināšanai^ un
atpūtai.-^;-;
D ie V k a l p 6 j u m lv
Hltchin, prāv. Bergs, Baptist Chmch,
Wal8Worth Rd.. dievkalp. ar dievgaldu 23.
dec. pl. 15.
Graveseiid, prāv. B, Bergs, St. James
Church, 25. dec. pl. 17.
Ayleslwify, prāv, B. Bergs, Holy Trinity
.Church, VraUonStri, 26. dec. pl. 16} pēc taio
clrajudzesnamS tējas vakars.
AusttumangUJas draudze, māc. A. Dzenltis»
Petersborou^h, St. John's Hall, svētku eglīte
ar hērnu ;apdāvināSanu 22, dec, pl. 18: —
Edwlnstow, svētku dievkalp. 23. dec pl. 18.
Derby, 24. dec. (Laiku un vietu izziņos vēlāk.)
— Darlev Moor, eglītes vakars 25. dec,
pl. j8. ;Swineshead nometnē, eglītes vakars
29. dec. pfi 18.
Vidusanglijas draudze, mfic. E. Sarkanbārdis,
koventiijā, Coiin Campbell Hotel «tgš. »ālē,
WhitefriaTs Str,, pie Ģaumont klnb, eglītes
vakars ar bērnu apdāvināSanu 22. dec. pl. 17j
pēc tam groziņu vakars ar programmu {ieeja
pret ziedojumiem. — Koventrijāj Holy Trinīti.
baznīcā, dievkalpojums 26. dec. pl. ll,30j
dziesmu lapiņas, ļ— Birminghamā, ^t. CYles
institūta zālē, G^een laņiB, eglītes vakars
24. dec. pl. 18.—.iBirminghamā, BIsk. Raldera
bain., vecgada dievkalp. 30. dec. pl. 16,
dziesmu grāmatas. — Leslerā, Holy Trlnity
bazn., dievkalpojums ar koncertu 24. dec. pl
18,30; dziesmu lapiņas. — Vulverhampto*
nā, Sv. Marka bazn., dievkalpojums 26. dec.
pl. 17, dziesmu lapiņas.
Ziemeļanglijas-Bradfordas draudze, māc. R.
Āboliņš, Bradfordā, Lūkas baznīcā, dievkalpojums
ar eglīti 23. dec. pl. 16 ~ Darlingtp»
nā, Trinitv Church, dievkalp. ar dievgaldu
26. dec! pl, 15,30. ; ' . V
Mančesteras draudze, māc. P. Namgauds,
Stokportā, Christ Chuijch .?āļē, dievkalp. ar
eglīti, 22.; tiec. pil. 16? ,--r plihamāršt. Pe-ter's
Sunday School (Union Slr.) eglīte. —
Mančesteiā, Sv. Anna? bazņ., eglīte 23. dec.
pl. 15. ~ Ročdalē, Sv. Lūkas bazn., 25. dec.
pl. 15,15. — Leigh, St. Thomas bazņ., eglīte
30. dec. pl. .15; Pēc visiem eglīšu dievkalpojumiem
apdāvinās kopu bērnus.
līdsas draudze, māc. E. Bergmanrs, LIdsā,
Emmanuel Ghurch, dievkalpojums ar eglīti 24.
dec, pl. 19. • '•. . '
zmas
SkoUlai draudze, māc. J.Sapiets, Karlallē.
St,
22.
Guthbert's bazn., dievkalp. ar egllfi
dec. pl. 17. V/oolerā, Chevlot presbite-rāi:
ļu barn.. 23. dec. pl. 16. Ņukāslē, Dāņu
misijas bazn., 25. dec. pl. 15.
i^c. S. ļ Slokenberga dlevlcalpojumi: Basi-bourn,
22.; dec. pl. 18; māc, adj. J. Gailis.
,! Trinity bazn., 23. dec, pl. 16. —
Londonā, Protestantu bazn., Soho Sq., 24. dec.
pl, 19. — Draudzes dāmu komitejas eglļte
bērniem draudzes mājā Ž3. dec. pl. 16. •
Pareizticīgo dievkalpojumi: Vidusanglijas
draudze, Koventrijā, St. Marks Church, Sta-ney
Stanton Rd., 23. dec. pl. 12. — Londonas
draudze, ukraiņu dievnamā, Landbroke Sq.,
26. dec. pl. U.
REUAKģīm
VAI MR. BARTLETS NEBŪS PĀRRĒĶINĀJIES?
"
•7
Glt i s 8 rIkļo j uml:
bVF VansfoTdas ua Plteiborovas nod. eglītes
vakars 22, dec. pl. 18 St. Johns Hall,
Māyor Walk, Peterboroughi svētbrīdis, bērnu
apdāvināšana, priekšnesumi, dejai
LBL eglītes vakara Refectory restorānā
(Golders Greenj 26; dec. pl. 18,30; piedalās
Londonas latviešu koris. I
DVP Londonas nod. sporta sekcijas aarlko-jums
ar deju Refectory restorānā 23. dec.
pl. 18,30.
DVP Londonas nod. sarīkojums DVP nama
zālē 23. dec. pl. 18. E. Zingers, kas ilgu
laiku pavadījis Tālos austrumos, demonstrēs
krāsu filmu par 'Indiju un Tibetu, sniedzot
paskaidrojumus. ,
DVP Hallfaķsaa nod. eglītes vakars Kooperatīva
kafejnīcā, Northgate, 29. dec. pl. 16.
DVP Oksfordas nod. un draudzes kopas eglītes
vakars Nevir Road bazi^cas zālē 22. dec.
pl. 16; dievkalpojums, priekšnesumi, apdāvināšanas.
: . , , .
Ročdaies sabiedrisko; ōrganizādjii eglīte
Redcross Str., St. Mary Senax telpās, : 22.
dec, pl. 17.30; dievkalpojums un priekšnesumi;
pl. 19,30 deja. • /
Stokportas baznīcas dāmu komitejas eglīte
Christ Church svētd. skolas zālē 22. dec.
pl. 16; tējas galds, lolerija, deja.
DVP Lesteras nod. biedru kopsapulce Holy
draudzes telpās 30. dec. pl. 14
Pazīstams angļu publicists Venions
Bartlets 'laikrakstā News. Chronicle
nesen kādu korespondenci no Bonnas
bija veltījis Vācijas trīskārtējai pārvietoto
personu, beglu un ieraidīto
roblēmad, kas, salīdzinot iļar viņa
pēdējo Vācijas apciemojumu^:^!^
gadiem), esot zaudējusi daudz ļļno sava
asuma, Tieši par DP grupu Battlets
piezīniē, ka nu jau kopš vairāk nekā
gada tie sociālās drošības zļņi esot i
tādā pašā līmenī ka vādeši. J)P tiēkJ
sme atstāt JEiropu un doties uiļļšvelām
zemēm aiz jūrā tagad esot tādā mērā |
samazļinājusdes, ka gandrjž jļjusi no
'tiicai tagf
f prc
ai
uzbe
dlvaa-.de
pet citi
to,,kas.iio^'"
jr pamati ]
lietinatļ M
|ļ[! laijad'ne t
^ ir stru'
tiem DP, kas vēl būtu pieņĢmaļmi'SaVi i
valstīm,' esot labāk noiēmušl C9
i
/Eiropā. IRO gada beigās i^eTdžot
darbību, gan vēl būšot daņdzindivi-1
duālu traģēdiju, bet tomēr daudz ma
zak, nekā varēja sagaidīt pirms 21
gadiem. Tik tālu Vernons Bartlets,
• Neiespējami spriest par to, no kādiem
avotiem angļu žurnālists smēlies
šos datus par ^pārvietotāmļ perso-,
nām un viņu „negribu'' izceļat, vbet,
spriežot pēc visa, ko lasām latviešu
laikrakstos iin vēl daudz--vairāk
un paziņu rezignētās vai dai»
pat izmisušās- vēstulēs h6 V|ci-jas,
gan gribētos domāt, ka Miŗ. Bari-
Iets diezin vai nebūs stingri pārrēķinājies.
'.^lU-•
Ō.Velde, Bradfordā, ^ n g ^
R. 6. KORS
Sal numurā sākam iespiest rakstu sēriju par slavenajām Ziemsvētku kaujām
Kurzemes cietoksni 1944. gadā. Tas ir pirmais aulentlsk 8āda veida materiāls,
kas parādījies latvieša presē par minēto posmu.
Manuskripta autors, kauju dalībnieks — latviešu komandieris, Sal visdramatiskākajā
Latvijas vēstures posma attēlojumā sniedz visai sikū frontes stāvokļa pārskatu
Ziemsvētku laikā, minot māju un vietu nosaukumus un laiku/ kā arī iepazīstinot
lasītāju ar atsevišķiem virsniekiem un cīnītājiem un viņu varoņdarbiem. Darbs
sacerēts raksturīgi militārā, koncentrētā izteiksmē, tajā runā paši notikumi un fakti,
un tā lietlSķtlias dēļ pats autors (o^ raksturo kā „8ausu ziņojumu par faktiem".
Redakcija sniedz šo manuskriptu nesaīsinātu, vadīdamās no pārliecības, ka taisni*
laktu materiāla bagātība, tā laika kauju ārkārtīgā vēsturiskā nozīme un varoņu cildinājums
var ļoU interesēt lasītājus, kuru vidū ir daudz gan bijušo bēgļu, gan
pašu kurzemnieku,
gājis secen un kas
Rakstu sērijas
gan kauju dalībnieku, gan to, kam Kurzemes rūgtais biķeris
saskari ar vēsturisko dienu realitāti var rast 8ajā darbā,
nobeigumā autors snledi arī Vairākus tiešus kauJu aprakstus
un epizodus, kas Jo spllgU raksturo Ziemsvētku kauju norisi un parāda to varonību
no vienas un bezcerību Uo otras puses, ka5 iezīmē šī drūmā laika garīgos
vaibstus.
Romas valstij sabrūkot, kristīgās
ticības uzvaras gājiens aptvēra sākumā
Eiropu, tad pakāpeāīiski tika pārnests
uz Azaju un redzē ar eiropiešiem
pāipludanāja Amerikas un AustrāM-jas
kontinentu^. Un visur, kur šī mācība
iesaikņojās, svētīja lielā mācītāja
un piepiidātāija Jēzus Kristus dzdmša-nas
dienu —Ziemsvētkius, dodot ša^
dienai dziļi ^mboļisku nozīmi kā mīlestības,
sa^īfe^as, piedošanas un
miera daenai.
Deviņpadsmitais un divdesmitais
gadsimts ra^ja jaunus strāvojumus
ideoloģiju pasaulē līdztekus sabiedrības
un jaimiu spdālu noslāņojumu attīstībai
'Eiropā* peviņpadsmiitais gadsimts
dieva Marķsa mācības, dialektisko
materiālismu un komunistu manifestu,
ko Ļeņins un Staļins pārveidoja
boļševiku partijas programmā.
Tā ka šie viri darbojās kādas tautas
vidū, kas sava dvēseles dzīvē stipri
jutīga pret mistiku un reliģiju, tad
ševi'smu; starp divi i saimnieciskām ie-kāiitām:
privā'to un valsbs kapitālismu.
Vācija jau bija sagraiuta: politiski tā
karu zaudēja 1941. g., nedodot patstāvību
Austrumeiropas valstīm — Igaunijai,
Latvijai un Lietuvai? nenokalto-sapratīgi
Polijas jautājumu-, nesa-un
nieizveidojot jaunu politisko
sistēmu ar Ukrainu, Baltkrieviju lin
Lielkrieviju. Militāri tā karu zaudēja,
Hitleram pārņeniot virspavēlni'elka
technisikās lunkoij,as, ar rupjajām un
katastrofālajām kļūdām pie Masskavas
1941. g., pie' Stkļingradas 1942. g.,
pie Kijevas un Orlas 1943. g. utt.
Šīs Hitlera kļūdas visas pasaules
mērogā Ruzvelts
nāja feheraiias, V
ar
Kristīgās ticības ētiskos pamatos
likta mīlesitlba, saderība un miers, kas
izteikts Jaunajā derībā; boļševiku bī-bele
--^„partijas īsais kurss" nosprau-dds
mērķi — visas pasaules pakļaušanu,
boļševiku'sistēmai un pāradījis arī
līdzekļus: šķiru cīņu, savstarpējas
pretišķības un no tām izrietošo naidu.
1951. g. Ziemsvētkos pasaule ir divi
galīgi pretēju ideju zīmē — rietumi ar
kristiānismu un austrumi ar boļševis
mu. Vienotrai pretim stāv gaisma un
tumsa, mīlestība un naids, piedošana
un atriebība, saprašanās un vara.
1944. g. Ziemsvētkos — tikai pdrms^
septiņiem gadiem un varbūt pat dažus
gadudesmitus pirms tam pasaule bija
sadalīta potenciāli, bet ne faktiski.
1944. g. Ziemsvētkos faktiski sadalīta
bija tikai Eiropa: no Tukuma uz Liepāju
pie Baltijas jūras, pāri Goldapai,
Varšavai un Karpatiem uz Rumāniju
un. Melno jūru stiepās austrumu fronte,
kas vienā laikā bija arī fiziskā
boļševiku polītiskās partijas program- robeža starp divi politiskām sistēmām:
mu tie varas ceļā pārvērta par jaunu brīvību un despotismu; starp divi pa-reliģiju.
ļ saules uzskatiem: kristiānismu un bo
ilu papildi-un
Potsdamas.
konferencē, Centraleiropu politiski
nododot boļševisma rīcībā un iznīci»
not Vāciju kā nepieciešamo līdzsvara
faktoru ne vien Eiropā, bet visā pa-saaiiē
ar uzsp-iesto beznoteikum'U kapitulāciju,
kas radīja totālo karu no
vienas un boļševiku varas milzu pieaugumu
no otras puses. Tikpat smagas
kļūdas pielaida : 1945. g. kara nobeigumā
ģen. Eizenhauers, subordinējot
militāros mērķus polītisikajiem, ti.
neieņemot ar roku aizsniedzamo Berlīni
un Prāgu — pašu. Eiropas sirdi,
1944. g. Ziemsvētkos šķirtne starp
divi nesavienojamām pasaulēm gāja
pāri Kurzemei, Rītprūsijai, Polijai un
Rumānijai uz Melno jūru. Toreiz vēJ
bija kāda armija, kas aiztuiēja čingi-sidu
mantiniekus atkārtojam 13. gadsimta
uzvaras gājienu. Jā nebūtu rietumu
absurdās beznoteikuma kapiitu-lācijas
prasības, bet sapratīgs nokārtojums,
tad nebūtu ari 1951. g. Ziemsvētkos
ap 300 miljonu kristīgo, kam
šo svētku svinēšanu un baznīcas apmeklēšanu
pārmet kā valsts nodevībui
tad nebūtu paradoksālā izsmiekla, kur
Kristus vai Svētās Dievmāftes vietā jāpielūdz
gruzīnu laupītājs Josifs Visa-rionovies
Džugašviii.
1944. g. austrumu frontes pašā ziemeļu
spārnā kaujas līnija sniedzās
no Jūrmaiciema pie Liepājas uz Bārtu,.
Vaiņodi, Zvārdi, Zebres ezeru, Gār-denes
staciju, MaLsukrogu, Vīkseli un
pie Klapkalna. pieslējās • Rīgas jūras
līcim. Tā bija Kurzemes cietokšņa
frontes iīnija, kur mūsu cmītāji stāvēja
pretī, aziiātiem, pretī mii 1 joniem
ticīgas un ķri^g»ās ^ievu talitas pārstāvju,
kas. uz patriotismā spārniem
nesa iznīcību rietumiem. Ticīgās un
kristīgās krievu tautas karotāji sargāja
nežēlīgākā un brutālākā apspiedēja
tioni un pleta tā varu uz visām pasaules
pusēm. Un jo tālāk šo varu
aiznesa, jo nežēlīgāks liktenis piemeklēja
pašu šo. gadu desmitos izmocīto
tautu. .
Kurzemes cietoksni ielenktas bija
31 vācu un 1 latviešu divīzija. Tā
bija deviņpadsmitā. Bija pārdzīvotas
un izturētas jau divi lielkaujas. Pirmā
jā no 15. līdz 22. oktobrim ienaidnieka
II Baltijas frontes komandieris
ģen. Jeremenko ar savām divīzijām
centās pārraut aizstāvētāju fronti rietumos
no Dobeles. Jerem-enko tas neizdevās
— viņa diivīzijas noasiņoja
septiņu dienu kaujā bez cerētiem pa-nākumem.
Tad nāca otrā lielkauja no
1. līdz 13. novembrim. Ģen. Bagram-jans
a-r I Baltijas fronti Saldus un
Vaiņodes telpā ar 80 divīzijām triecās
uz Liepāju. Arī šīs divīzijas noasiņoja
aizstāvētāju uguni divi nedēļu
laikā. Tas bija kas nedzirdēts kara
beigu posmā, kur visas citas vācu armijas
tika dragātas un samaltas.
Senā kuršu zemē bija saplūduši
bēgļi no visām Latvijas malām un novadiem,
kopā ar pašiem kurzemniekiem
skaitā ap pusmiljona cilvēku.
Šī latviešu tautas daļa siāvēja ar seju
pret austrumiem. Aiz moiguras bija
Baltijas jūra, pretim no austrumiem
vēl ās sark anie varmācības plūda, pret
kuriem kā vienīgais valnis vairs
bija palikuši karavīri. Ja šis valnis
sabruktai, tad sabruktu ari viss cits:
agrākās personīgās brīvības vietā atkal
stātos _aresii un deportācijas, latviešu
kulturālās dzīves vietā — tuk-ša
un kaila krievu liekulība, brīva
darba vietā — vērošana rūpniecības
kom'binātos vai atjaunotas (bimtbu-ves
iestādēs — ķolbozos. Kurzemei
jānoturas; ja to nenoturēs, nenotur?^
rēsies arī Gentrāleiropa. --/T\
t]
||ii;Yaistsviri sl
pB^os. visā '
;ii K 8fu prob
u sā
i bijis b
«kai.pai
i.naiidu. un a
iji.aiimiišt :p
vakaram ar
ļM ilgos gad'
. |k labākas dzīv
dolāra
.{isgrajāmeiikaņu
ūļUk poT' ci
ēidi privāta
Iķniģa parbaw
«te. neiztēr
I
• 1 (•
-vi i
1944. g. Ziemsvētkus svētīļai^ neparastā
veidā. Kurzemē bija ieradušies
sērst nelūgti, bet likteņa sūtīti: viesi
Tur bija rūjenietis, kas, pameļtis sa-mājas
Ziemeļvidzeniē, iekārtojies
pie ventiņiem kaut kur Zūrās? tm |
lubānieitis, pametis iznīcībai savu |
as bruņo pulkuj tur bij apgul
atvilcies Kabilē no saViejņ ba
gatajiem kviešu lauki^i .tur bija S
gi
pie
Bet pļ
mm-
, im nab
ar darbu,
flo, ko fiešia
la\istīt'
isl 'C
'is? Ta
Wlu iztikt
lkwa,:būd,
daudzi jo daudzi no Sauleskalna M pir^
ezeru zemes Aulijas, no-Sāukaklpau-» ; iedodot
guraines un Krimu Idas lejas ;;.ll;.yir "^^^
sos dega sma-gi jautājumi — vai tie- lajoļ barirv ^
šām pasaulei nav prāta, ja tā nesa- ^.{| ^ •'^^^^
prot, ko nozīmē sarkanais iniperiš- M ' ^ ^ fjau i
lisms, kas cenšas sagrābt visus kon* m
tinentus i. vai tad p|isaulei;nav aufUjļai
dziirdētu Austruniēiropas k u t u j^
jas saucienus; vai pasaulei vairs nav M
sirds, Lai justu līdzi tiemļ kas ik dienas
tiek ,sisti krustā, apsmieti uii ya-jāti
kopā- ar savu Kungu Pestītāju,
kura vietā nostājies gruzīnu laupītājs |i
Visarionovičs Džugašvili?!
5«^s d2ie |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-12-22-02
