1945-11-24-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49] Munich Iznāk reizi nedēlā — Published weekly
Nr. 15 19^5. g. 24. novembri Minchenē
mm
Baltijas valstis un ASV
^ ...« •••• I .' • :
Kā zināms, Amerikas Savienotās
Valstis un, Anglija oficiāli nav atzinw
hs Baltijas valstu iekļaušanu Padomju
Savienībā. Jau Ružvftltam bija uzskats,
kā Baltijas valstīifi jāatdzimst
kā patstāvīgām republikām. 1941. g.
15-. augustā Atlantijas charta, bez šaubām,
sastādīta līdzīgā garā.
Ir saprotams, ka rietumu valstis izvairījās
runāt par šo jautājumu, kamēr
turpinājās karš, vēl \jo vairāk tādēļ,
ka Maskava atkārtoti deklarējuši,
ka vii^a atzīst Baltijas stāvokli par nokārtotu.
Tā atsaucas uz \ 1940. g. „vē-lēšanu"
rezultātiem, kuras tomēr ir
notikušas pēc tā paša „vienas listes''
parauga, par kādu rietumu valstis visumā
negrib neko zināt, kā tas notiek
tagad, piemēram, Eiropas dienvid-austrumo's.
^
Arī pēc ķafa šis jautājums atbīdīts
pie malas un, šķiet, par to nav izmainītas
domas ne Potsdamās konferencē
jūlijā, nedz ārlietu ministru apspriedēs
Londonā septembrī. Kā sacīts, krievi
uzskatīja šo lietu par nokārtotu, bjet
rietumu valstis turējās pie klusēšanas
taktikas.
Pašreiz šis svarīgais jautājums tomēr
piepeši kļuvis aktuāls, pie tam -
no lielās politikas viedokļa - tīri perifēriska
plāksnē, proti, 24 lielo kara
vaininieku j apsūdzības raksta formulējumā.
Šai apsūdzības rakstā norādīts
uz Igauniju,: Latviju, Lietuvu kā uz
padomju ! riepublikām, un hitleriešu
nonāvētie lietuvieši apzīmēti par padomju
pilsoņiem. Šie apzīmējumi bija
zināmi tikdi tiem sabiedroto juristiem,
kas sagatavoja Nīrnbergas prāvu, un
būtu tur palļkuši nepamanīti, atklātībai
nezināmi,ļ nedz arī sacēluši uzmanību
ar savu saturu un konsekvencēm.^
Baiga apsūdzība
LGK Delmoldā saņemts izraksts no
Mātliauzeiias koncentrācijas nometnes
„mirušo" ;grāmatas, kas liecina par
236 mūsuļ tautiešu nogalināšanu šajā
nometnē. I Nometnē Hitlera valdīša-nas
laiiiā; turēti pplītiskie ieslodzītie,
kas „likvidēti" gari ar gāzēšanu, gan
citādi. Šiļe 236 nomocītie tautieši ir
tikai vienas koncentrācijas nometnes
upuri, bet \ koncentrācijas nometņu nacistu
Vācijā bija daudz. Pirmais
ieraksts, kas liecina par mūsu tautieša
nāvi, grāmatā izdarīts 1944. g. 13.
martā arj 17.739 kārtās numuru, un
tajā doku^erftēta 60 g. v. Hermaria
Šulca mužai izbeigšanās. Pēdējie
ieraksti datēti ar 1945, g. 1. maiju,
kad ar 30.498 kārtas numuru fiksēta
'30 g. V. Valdemāra Zommera nāve.
Starplaikā! - trīspadsmit ļtnēnešos -
grāriiatā par mirušiem (lasi: noslepkavotiem)
atzīmētas šādas personas ai*
latviskiem! uzvārdiem: Duburs, Grīslī-tis.
Straume, Asniņš, Baltiiiš, Snie-dziriš,
Auziriš, Smilškalns, Lodziņš,
Bērzkalns, Mežancis, Liepinš, Lapiriš,
Ozoliiiš, .Earklinš, Vītoliriš, Miezis, Vī-burs,
Rožkalns, Ozols, Kāposts, Zvirbulis,
Vēciiiš, Jaunzems, Celmiņš,
Graudiņš, zvejnieks u, t. jpr. - Saraksts
ir baigs liecinājums tam, kāda
ir bijusi hitleriešu patiesā nostāja pret
mīisu tautļu un kā' virii ar mūsu tautiešiem
rīkojušies.
Taču amerikāņu galvenais prokurors
Nīrnoergas tiesā Roberts A.
Džeksons (ASV bij. ārlietu ministrs)
iesniedzis triju pārējo valstu galveniem
prokurorieii rakstu, ka ASV, parakstot
apsūdzību, tāpat kā agrāk pasvītro,
ka " - - t .
pretenzijas
vdstīm >un.
rijām". Tā ķā nevar būt, ka Džek-
Amerika neatzīst krievu
uz suverenitāti pār Baltijas
visām pārējām territo-sons
būtu
Vašingtonu
rīkojies bez sazināšanās ar
tad vina solis varētu nozīmēt'
ka Savienotās Valstis vēl joprojām
patur brīvas rokas attiecībā uz
Baltijas un „dažu citu apgabalu" nākotni
valstu sistēmā. Tā kā līdzīga
rezervācija lio angļu prokurora puses
nav notikņsi, tad, pēc Reutera diplomātiskā
korespondenta ziMm, Londonas
labi informētās aprindās atrodot,
ka šī ir pirmā zīme, ka Lielbritānijas
valdība atzīst de facto\ Baltijas
valsta ielclaušanu Padomju Savienībā.
No otras puses, uzsver, ka Baltijas
valstu pirmskara sūtni vēl joprojām
patur savu personīgo stāvokli, un nav
nekādu oficiālu pazīmju, ka pašreiz
varētu notikt pārmainās šo valstu de
jure stāvokli. Tas, šķiet,' norāda,
ka lai gan angļu pārstāvis nav atrunājies
līdzīgi amerikānim, jautājums ar
šo nebūt nav izšķirts. Anglijai un Padomju
Savienībai ārlietu ministru konferencē
bijis tik daudz strīdus iemeslu,
ka iespējams, ka šo jautājumu Be-vins
atstājis amerikāņiem.
Tā tad Baltijas' jautājums pievienots
tām daudzajām neizšķirtajām problēmām,
kādas pastāv starp „trim lielajiem"
attiecībā uz austrumiem, vai.
arī amerikāni domā, ka pie nākošās
vispārējās līgšanas ' ir izdevīgi turēt
rokās tādas pašas kārtis, kādt^is gribēja
iegūt Molotovs, uzstādot prasību
pēc Eritrejas un Tripolitānijas mandātā.
Pēc „Latvju Zinām"
Latviešu Centrālas padomes
pirmā sede
Latviešu Centrālā padomē ievēlēti
no 1. vēlēšanu apgabala (Līpekas) bij. *
min. Alfr. Bērziņš, prof. Fr, Gulbis,
prof. K. Kundzifiš, plkv, K. Lobe un
agr. A, Punka, no 2. apg. (Detmoldasl
arch. A. Grosbergs un prof. A. Rai-sters,
no 3. apg. (Hanava^s) liij. min.
Alfr. Valdmanis, no 4. apg. (Minche-nes)
bij. min. J . Goldmaiilis, inž. N.
Klavinš, atv. gen. J , Lavenieks, bij.
ārlietu min. darbinieks y. Māsēns,
Nacionālās Operas bij. dir. J . Ppruks,
prof. A. Švābe un Zemes bankas bij.
dir. A. ļib^anis, no 6. apg. (Austrijas)
inž. J . Kalpiņš un no 7. apg. (Eslinge-^
nos) bij. ģenerālkonsuls A. Kacēns.
Bez šiem LCP locekļiem padomē vēl
ieiet apgabalu Latviešu l komiteju
priekšsēži. Par tiem 1. apg. ievēlēts
banku darbinieks J. Miezis, 2. apg.
i ^ E. Dravnieks. LCP pirmā sēde
otika 18. novembrī.
Tā kā L C P locekļus vēlēja no apgabalu
delegātu sanāksmēs pārstāvētiem
katriem 5000 , tautiešiem pa vienam,
tad varam rēķināt, ka pārstāvēti
90.000 tautiešu. Tiem pievienosies
vēl tautieši, kas sazināšanās un satiksmes
grūtību dēl delegātu sanāksmēs
nebija pārstāvēti.
Apgabalu Latviešu komiteju vēlēšanās
1. apg. ievēlēti J . Miezis, pr6|f. E .
Dunsdorfs, sociālās aprūpes darbin.
St. Jaudzems, bij. dep-ta dir. Sainītis,
T. Silkalns, prof. Šulcs un b i j.
universitātes sekr. Vēlinš (kandidātos
Dr. N. Vētra un ārlietu miņ. b i j . darbinieks
P. Reinhards}, 2. apģ. - inž. E.
Dravnieks, P. Grieze, zv. adv. pal. E.
Liepinš, agr. E. Mednis, bii. dep-ta
dir. J. Paegle, prof. Ed. Pētersons,
prof. A. Raisters, agr. M . Stulpinš un
zv. adv. p. K. Vanags. JXK lE'
Svarīgs atzinums
Agrākais amerikāņu Sarkanā krusta
pilnvarotais Lielbritānijā un Rietumeiropā
H. D. Džibsons iepriekš neizzi-notā
braucienā apmeklējis pārvietoto
perlsonu nometnes Vācijā. Par saviem
iespaidiem viņš izteicies, ka „redzējis
maz ko kritizēt un daudz ķo apsveikt".
Repatriāciju esot paredzēts pabeigt
nākošajos trijos mēnešos. Pēc tam
joprojām atliekot problēipia, kā rīkoties
ar poliem no Kerzona līnijas apvidiem
un ar Baltijas valstu iedzīvotājiem.
Vinu likienis jānosaka ar Vie-notp
Nāciju lēmumu.
Franči neizdos
..Detmoldas Vēstis'' raksta: „Kā no
Kaizerslauternas, franču lokupācijas
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 24, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-11-24 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari451124 |
Description
| Title | 1945-11-24-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49] Munich Iznāk reizi nedēlā — Published weekly Nr. 15 19^5. g. 24. novembri Minchenē mm Baltijas valstis un ASV ^ ...« •••• I .' • : Kā zināms, Amerikas Savienotās Valstis un, Anglija oficiāli nav atzinw hs Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā. Jau Ružvftltam bija uzskats, kā Baltijas valstīifi jāatdzimst kā patstāvīgām republikām. 1941. g. 15-. augustā Atlantijas charta, bez šaubām, sastādīta līdzīgā garā. Ir saprotams, ka rietumu valstis izvairījās runāt par šo jautājumu, kamēr turpinājās karš, vēl \jo vairāk tādēļ, ka Maskava atkārtoti deklarējuši, ka vii^a atzīst Baltijas stāvokli par nokārtotu. Tā atsaucas uz \ 1940. g. „vē-lēšanu" rezultātiem, kuras tomēr ir notikušas pēc tā paša „vienas listes'' parauga, par kādu rietumu valstis visumā negrib neko zināt, kā tas notiek tagad, piemēram, Eiropas dienvid-austrumo's. ^ Arī pēc ķafa šis jautājums atbīdīts pie malas un, šķiet, par to nav izmainītas domas ne Potsdamās konferencē jūlijā, nedz ārlietu ministru apspriedēs Londonā septembrī. Kā sacīts, krievi uzskatīja šo lietu par nokārtotu, bjet rietumu valstis turējās pie klusēšanas taktikas. Pašreiz šis svarīgais jautājums tomēr piepeši kļuvis aktuāls, pie tam - no lielās politikas viedokļa - tīri perifēriska plāksnē, proti, 24 lielo kara vaininieku j apsūdzības raksta formulējumā. Šai apsūdzības rakstā norādīts uz Igauniju,: Latviju, Lietuvu kā uz padomju ! riepublikām, un hitleriešu nonāvētie lietuvieši apzīmēti par padomju pilsoņiem. Šie apzīmējumi bija zināmi tikdi tiem sabiedroto juristiem, kas sagatavoja Nīrnbergas prāvu, un būtu tur palļkuši nepamanīti, atklātībai nezināmi,ļ nedz arī sacēluši uzmanību ar savu saturu un konsekvencēm.^ Baiga apsūdzība LGK Delmoldā saņemts izraksts no Mātliauzeiias koncentrācijas nometnes „mirušo" ;grāmatas, kas liecina par 236 mūsuļ tautiešu nogalināšanu šajā nometnē. I Nometnē Hitlera valdīša-nas laiiiā; turēti pplītiskie ieslodzītie, kas „likvidēti" gari ar gāzēšanu, gan citādi. Šiļe 236 nomocītie tautieši ir tikai vienas koncentrācijas nometnes upuri, bet \ koncentrācijas nometņu nacistu Vācijā bija daudz. Pirmais ieraksts, kas liecina par mūsu tautieša nāvi, grāmatā izdarīts 1944. g. 13. martā arj 17.739 kārtās numuru, un tajā doku^erftēta 60 g. v. Hermaria Šulca mužai izbeigšanās. Pēdējie ieraksti datēti ar 1945, g. 1. maiju, kad ar 30.498 kārtas numuru fiksēta '30 g. V. Valdemāra Zommera nāve. Starplaikā! - trīspadsmit ļtnēnešos - grāriiatā par mirušiem (lasi: noslepkavotiem) atzīmētas šādas personas ai* latviskiem! uzvārdiem: Duburs, Grīslī-tis. Straume, Asniņš, Baltiiiš, Snie-dziriš, Auziriš, Smilškalns, Lodziņš, Bērzkalns, Mežancis, Liepinš, Lapiriš, Ozoliiiš, .Earklinš, Vītoliriš, Miezis, Vī-burs, Rožkalns, Ozols, Kāposts, Zvirbulis, Vēciiiš, Jaunzems, Celmiņš, Graudiņš, zvejnieks u, t. jpr. - Saraksts ir baigs liecinājums tam, kāda ir bijusi hitleriešu patiesā nostāja pret mīisu tautļu un kā' virii ar mūsu tautiešiem rīkojušies. Taču amerikāņu galvenais prokurors Nīrnoergas tiesā Roberts A. Džeksons (ASV bij. ārlietu ministrs) iesniedzis triju pārējo valstu galveniem prokurorieii rakstu, ka ASV, parakstot apsūdzību, tāpat kā agrāk pasvītro, ka " - - t . pretenzijas vdstīm >un. rijām". Tā ķā nevar būt, ka Džek- Amerika neatzīst krievu uz suverenitāti pār Baltijas visām pārējām territo-sons būtu Vašingtonu rīkojies bez sazināšanās ar tad vina solis varētu nozīmēt' ka Savienotās Valstis vēl joprojām patur brīvas rokas attiecībā uz Baltijas un „dažu citu apgabalu" nākotni valstu sistēmā. Tā kā līdzīga rezervācija lio angļu prokurora puses nav notikņsi, tad, pēc Reutera diplomātiskā korespondenta ziMm, Londonas labi informētās aprindās atrodot, ka šī ir pirmā zīme, ka Lielbritānijas valdība atzīst de facto\ Baltijas valsta ielclaušanu Padomju Savienībā. No otras puses, uzsver, ka Baltijas valstu pirmskara sūtni vēl joprojām patur savu personīgo stāvokli, un nav nekādu oficiālu pazīmju, ka pašreiz varētu notikt pārmainās šo valstu de jure stāvokli. Tas, šķiet,' norāda, ka lai gan angļu pārstāvis nav atrunājies līdzīgi amerikānim, jautājums ar šo nebūt nav izšķirts. Anglijai un Padomju Savienībai ārlietu ministru konferencē bijis tik daudz strīdus iemeslu, ka iespējams, ka šo jautājumu Be-vins atstājis amerikāņiem. Tā tad Baltijas' jautājums pievienots tām daudzajām neizšķirtajām problēmām, kādas pastāv starp „trim lielajiem" attiecībā uz austrumiem, vai. arī amerikāni domā, ka pie nākošās vispārējās līgšanas ' ir izdevīgi turēt rokās tādas pašas kārtis, kādt^is gribēja iegūt Molotovs, uzstādot prasību pēc Eritrejas un Tripolitānijas mandātā. Pēc „Latvju Zinām" Latviešu Centrālas padomes pirmā sede Latviešu Centrālā padomē ievēlēti no 1. vēlēšanu apgabala (Līpekas) bij. * min. Alfr. Bērziņš, prof. Fr, Gulbis, prof. K. Kundzifiš, plkv, K. Lobe un agr. A, Punka, no 2. apg. (Detmoldasl arch. A. Grosbergs un prof. A. Rai-sters, no 3. apg. (Hanava^s) liij. min. Alfr. Valdmanis, no 4. apg. (Minche-nes) bij. min. J . Goldmaiilis, inž. N. Klavinš, atv. gen. J , Lavenieks, bij. ārlietu min. darbinieks y. Māsēns, Nacionālās Operas bij. dir. J . Ppruks, prof. A. Švābe un Zemes bankas bij. dir. A. ļib^anis, no 6. apg. (Austrijas) inž. J . Kalpiņš un no 7. apg. (Eslinge-^ nos) bij. ģenerālkonsuls A. Kacēns. Bez šiem LCP locekļiem padomē vēl ieiet apgabalu Latviešu l komiteju priekšsēži. Par tiem 1. apg. ievēlēts banku darbinieks J. Miezis, 2. apg. i ^ E. Dravnieks. LCP pirmā sēde otika 18. novembrī. Tā kā L C P locekļus vēlēja no apgabalu delegātu sanāksmēs pārstāvētiem katriem 5000 , tautiešiem pa vienam, tad varam rēķināt, ka pārstāvēti 90.000 tautiešu. Tiem pievienosies vēl tautieši, kas sazināšanās un satiksmes grūtību dēl delegātu sanāksmēs nebija pārstāvēti. Apgabalu Latviešu komiteju vēlēšanās 1. apg. ievēlēti J . Miezis, pr6|f. E . Dunsdorfs, sociālās aprūpes darbin. St. Jaudzems, bij. dep-ta dir. Sainītis, T. Silkalns, prof. Šulcs un b i j. universitātes sekr. Vēlinš (kandidātos Dr. N. Vētra un ārlietu miņ. b i j . darbinieks P. Reinhards}, 2. apģ. - inž. E. Dravnieks, P. Grieze, zv. adv. pal. E. Liepinš, agr. E. Mednis, bii. dep-ta dir. J. Paegle, prof. Ed. Pētersons, prof. A. Raisters, agr. M . Stulpinš un zv. adv. p. K. Vanags. JXK lE' Svarīgs atzinums Agrākais amerikāņu Sarkanā krusta pilnvarotais Lielbritānijā un Rietumeiropā H. D. Džibsons iepriekš neizzi-notā braucienā apmeklējis pārvietoto perlsonu nometnes Vācijā. Par saviem iespaidiem viņš izteicies, ka „redzējis maz ko kritizēt un daudz ķo apsveikt". Repatriāciju esot paredzēts pabeigt nākošajos trijos mēnešos. Pēc tam joprojām atliekot problēipia, kā rīkoties ar poliem no Kerzona līnijas apvidiem un ar Baltijas valstu iedzīvotājiem. Vinu likienis jānosaka ar Vie-notp Nāciju lēmumu. Franči neizdos ..Detmoldas Vēstis'' raksta: „Kā no Kaizerslauternas, franču lokupācijas |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-11-24-01
