Bavarijas Latviesu vestnesis, September 3, 1949

              -•'•(/AI
miisu trimcia.
«mu, kā fKvi
saglabā LatviiS^»**«»fc
rējuši un a J e i i S <
citām o r g S iSelS,
' ^ a p Vienotāji i"^*»!
darām visu. M
taklus idif'f liR^
» P'^tiekami^ŽltSj
Ja «68 hmZ^
par mums v e c S b^
tu noderēt mnmt^
^•^.hi nav ttūb?'»S
dlnieki ~ adi,bSii^
ttcibas un pārliecību *
lemu analfzi. Bet mZ
trimdinieku v ē Z i ļ L T'
y enkfirša dlvžka
vienam pa gpjka^^
»»J» P^tmērotu vlm »
Sāda pētnieku gmpa ļ j
an^zē un jādod tai |5
Esmu pārMeclnits. tfg
tniaksatos, un pstliunia
mūs nākotnē pasangļiu i.
m maldiem.
Ilmārs LnbāM, Kaijffl
AUSTU VAI Gmm
aucējl ņem lldd vJrtlUķ
nepieciešams, no ]auni l!>
saglabāts trimda»
ņfi netiek piemlntj nfaļ
emts līdzi no drinjte«
virši raugoties, botu M*
ks un praktiski ntdii^
Parasti grāmatai tiek U
la vieta, bet notiek art*
aļa aizbraucēju gtSniti
isuzticamākajam imļ/Ķ
Vāciju, velti pārāk iMt It
bet pie istis atziņas i
d, kad jau ir prom un 1^
kvldējot savas pēdējSs m
ar beidzamām DM Sle it
l pērk lietas, «kas iMt.
pērk ne tikai vienu, bet
a trīs fotoaparStui tio,i
bruņojusies, vlaa'
u.
amoSanfis arvien ir .
plzjūŗas nSk Izmisīgu i^
„Sūtiet mums lalktakilisB
s, jo mūs māc vlentii»'
palikušie bieži vien li Pū­cīgi
un nespēj šaJJ Hitlt
ā vieglprātīgie vlņS m
zit' spīdošos lotoapaiStiiiB
ās tikai to svaru, JolllE*
ēj aizdzīt vientulību un &
kSumu, kas radies i\m
ārda, kas ir dala no
V. Zirnītis, VlnbBllI
s.
Nometņu
dzīve
ACHAS nometnes i e »*
ziņots, ka septembri W
āvā pārcels uz
gas Pašreiz FiSbach»»
Stnleku skaļt»
kādreizējiem 780 «ijf
metnes ko'n'te s un g
ja vairākkārt «8"»'^
Sdes projektēto nog
šanu atUkt DsuJ
zuītfitā, «ki«^:„f a
ka »«dzlyo8ju5j;
us, tā P ? r t " S es kulturālos un
sākumus. ^
GENAS i??
augusta apvl^SZ «
0 strādātāju nng^
nometne" !&
ly center W. O^^SflS
Tatvlešu W«J«j5ļ?g
urga ielas SSJ^ijm P\
notikušām p S j ļ ^
s kolonijas
omSr ari a P ^ j .
eši būs valrSKun»^^ ^
kas pa5l8^\St PĪ8
būtu
evieSu V«r V>^\
L vTturpi»'^
Tas jāievēro
golvojumu lūdzējiem
HOBSDIJUMI TAUTIEŠIEM.
KAS LODZ ASV LATVIIJiJU OR-cMllACm
ATBALSTU IZCE-
^ ĻOSANAI
Latviešu bēgļi, kas lūdz palīdzību
jiceloSanas lietās no tautie;!^em Sa­vienotajās
valstis, bieži pielaiž kļū-
Aj^ vai aizmāršības, kas apgrūtina
Amerikas latviešu organiziiciju dar­bu
galvojumu sagādē. Tādēļ Čikā­gas
apvienotās latviešu oēgķi palī-
§Jlba3 komitejas vārdā adv. J.
Kalniņš mūs lūdz norādīt tau­tiešiem
Vācijā uz šim kļūdām un
paviršibSm.Vispirmā kārtā nedrīkst
Jānirst paziņot organizācijām, kam
lagta palidziba, ka lūdzējsi starp­laikā
galvojumu jau saņēmis no ci­tas
puses un, otrkārt, lūgums jāsa-ftāda
tā, ka saņēmējs no tā var iz­lobīt
visas vajadzīgās ziņajt par lū-
^gju un viņa ģimeni, un lai ne­būtu
ari nevajadzīgas :l;r,plūšanas
garumi
,J^ums bijuši Jau vairāki gadiju-ŗļļŗ
norāda J. Kalniņš, ^kur kā­dam
lūdzējam sagādājam darbu un
tūliņ ari nosūtām viņam paziņoju­mu,
lai sagaida galvojumu. Tad sa­ņemam
atbildi, ka galvojums pa to
laiku Jau saņemts no citurienes.
Rakstām darba devējam, vai viņš
ir ar mieru uzņemt pie flevis citu
ģimeni. Bet starplaikā ar otru ģi­meni
noticis tas pats, un nu darba
devējs Jāapgrūtina trešoreiz ar lī­dzīgu
lūgumu. Kādā citā gadījumā
plvojuma pieprasītājs pat jau pa­guvis
ieceļot ASV, un māsu nosū­tītais
paziņojums pēc mēneša at-nik
mums atpakaļ.
Ja galvojumu pieprasiltāji pado-mltu,
cik daudz pūju un laika pra-
«a darba devēja meklēšana, sarak-jtlSanSs,
sludināšanās un viss pārē­jais,
tad viņi apjaustu, cik ļoti at-lauclgi
dažkārt ir šejienieši. Jāsa-g
§dā taču galvotājs, kas gatavs lū-diSJam
apsolīt darbu un dzīvokli,
viņu pa§u neredzoti, nezinot, kad
tas ieradīsies, bet tomēr līdz tam
laikam turot brīvu apsolīto dzī­vokli
un darba vietu. Liela daļa
darba devēju to dara izpalīdzēšanas
dSļ, bet mazākā tomēr arī cerībā
iegūt lētāku un pastāvīgāku darba
spgku. Mūsu pašu tautiešu skaits
kit samērā mazs, bet lielākā daļa
Bo viņiem galvojumu sagādes ziņā
bijuši ļoti izpalīdzīgi nevien sa-
*t?lem tīnrfniekiem un paziņām, bet
ari gluži svešiem tautiešiem. Vai
tiešām galvojuma lūdzējam ir tik
pati laikus paziņot mums priecīgo
vSstl, ka viņam galvojums Jau ro-kft?
Tfipat nevar prasīt, lai mūsu
komiteja kārtēji ziņotu par visu
«anmu gaitu un sarakstīšanos,
pirms vēl nav panākts noteikts re-luItSts.
Tik plaša sarakstīšanās
vienkārši nav pa spēkam, Jo galvo­jumu
pieprasītāju skaits sniedzas
simtos, un tādā gadījumā būtu jā­atrauj
dala no enerģijas un laika,
ko prasa darba vietu un dzīvokļu
meklēšana."
Tālāk Čikāgas komiteja atgādina
lūdzējiem pašiem nopietni pārlasīt
uzrakstītos lūgumus un api5vērt,vai
tur tiešam pateikts yiss vajadzīgais
un tikai vajadzīgais. „Tauti<?šu vis­pārējās
bēdas, mums labi pazīsta­mas,"
raksta adv. J. Kalniņš, „viņu
v§16Šanā8 izceļot ir zināma un tieši
šim mērķim taču strādājam, tādēļ
par to nav daudz Jāraksta. Tur­pretim
svarīgi ir minēt visru ģime­nes
locekļu sīkas personālijas: pie­mēram,
dažs rakstītājs izteic visu
par sevi un tad pasaka — man ir
tik un tik veca sieva un bernl, bet
noklusē viņu vārdus. Nedrīkst aiz­mirst
ziņas par izglītību, un nepie­tiek,
ka tikai pasaka — beidzis vai
nobeidzis augstsicolu, bet nepiemin,
ko studējis. Ļoti svarīgi ir konkrēti
ti?skaitit agrākās nodarbošanās, lai
būtu iespējams spriest par lūdzēja
piemērotību kādam darba piedāvā­jumam.
Tāpat svarīga ir baznīcas
piederība; jāpiemin pilni priekšvār-ne
tikai to pirmie burti; pār vi-sSm
lietām, nedrīkst aizmirst pa­teikt
angļu valodas prasmi. l,x>tl no-fotogrāfijas,
kaut arī mazas.
Tālāk katrā ziņā lūgumā jānorāda,
sadās organizācijās jau reģistrējies
emigrācijai vai iesniedzis pieprasī­jumu.
Ir svarīgi pateikt, kādu d&r-nu
lūdzējs vēlas un spēj veikt (loti
daudzi grib strādāt „ka!;ru godīgu
darbu") t<inī gadījumā, ja negadās
darbs viņa specialitātē.
Jāievēro, ka plašāku ģimeņu ko-
Piga izceļošana, kaut gan loti vēla-nļa
» ne vienmēr realizējama; ģime­nēm,
kur ir, piem., sievas māte vai
mātes māsas, arī tām vajadzīgs
darba un dzīvokļa galvojums. Kam
ir šaura specialitāte, tas var uzrak­stīt
darba pieprasījumu angliski, ci­tādi
lūgums var būt latviešu valo­da-
loti noderīgi dažādu apliecību
noraksti, it īpaši atsauksme no kā­da
amerikāņa..
Sādi aizrādījumi gan jau agrāk
publicēti laikrakstos, to pašu atgā­dinājis
arī M. Vētra savās vēstu-
/^s, bet tomēr tautieši negrib to ie­gaumēt
un norādījumus attiecināt
^trs uz sevi."
Latviešu bēgļu kuģis Amanda ieradies Halifaksa
Augusta beigās ilgāku laiku ar
bažām m nemieru sekojām ne­daudzajām
īsām ziņām, kas parā­dījās
dažos angļu un amerikāņu
laikrakstos im vēstīja par latviešu
bēgļu kuģa Amanda briesmu pilno
ceļojumu no Geteborgas ostas
Zviedrijā uz Kanādu. Vispirms bija
lasāmas pāris rindas laikrakstā
Daily Herald (18. 8.):
„Halifaksā. — Latviešu bēgļu šo-nīGTis
Amanda ar 32 cilvēkiem uz
klāja saibojāts peld savā vaļā 800
jūdzes no Halifaksas
piekrastes. To redzē­juši
divi Savienoto
zalstu kuģi."
Sie abi lakoniskie
«Ikumi, kas īstenībā
jlēpa sevi veselu
Irāmu, vairākas die­nas
ilgi ari bija viss,
iQ varējām uzzināt
par uziņēmīgās un
varonīgās latv. bēg­ļu
grupai? gaitām At­lantijas
okeānā. Se­koja
informāc, laikr.
The People (21. 8.):
JCuģis, kas ved 31
bēgli no Zviedrijas
ūz Halilaksu, zaudē­jis
manevrēs, spēju
vētrā pie Jaunskotl-
Jai5, 480 Jūdzes dien­vidaustrumos
no Ha­lifaksas.
Savienoto
valstu krastu ap-sardz.
kuteris Uni-mak
ir ceļā, lai pa­līdzētu
,Amandai."
Vai ki'astu apsardzības kuģim iz­dosies
vēl laikā sasniegt bojāto
Amandu? — Nomierinātāju atbildi
uz šo lilctenīgo Jautājumu beidzot
deva informācija amerikāņu armi­jas
lalkriakstā Stars and Stripes (23.
8.), kur pēdējā lappusē dažās rindās
bija lasāms: ,JCuterls Unimak pa­ņēmis
bojāto baltiešu bēgļu šoneri
Amanda tauvā un dodas uz Hall-faksu...
Kuteris jau Iepriekš snie­dzis
palīdzību kādai nopietni slimai
mātei un bērnam, noņemot tos no
bēgļu kuģa/*
Kad beidzot pēc baigi dēkainā
brauciena Amanda laimīgi sasnie­dza
Halifaksas ostu, turienes laik­rakstos
parādījās sīkākas ziņas par
kuģa ceļojumu. Halifaksa Amandu
ievilka kanādiešu šoneris French,
kas pārņēma to no Unimaka apm.
120 jūdžu attālumā no piekrastes.
Geteborgas ostu latviešu bēgļi bija
atstājoši Jau 7. jūlijā, pa čelam ap­stājoties
Falmūtā (Anglijā) un Azo-ru
salās. Tālākajā braucienā kuģis
i pārdzīvojis pavisam 3 spēcīgas vēt-
Kidam adm eiropieši slcata
amerilcānus
ILGOTAIS KRASTS BEIDZOT TOMĒR
SASNIEGTS!
Latviešti bēg|tt gi*upa pēo ieraSanIs Dalifaksas
ostā. Ar bojātu motoru laimīgi pārciestas trīs
smagas vētras okeāna vidu—-šo pSrdsivbJumu va-ronlgiece|
otāJi atcerēsies ilgi...
ras„ Jau pirmajā sabojājies tā mo­tors,
un brauciens bijis jāturpina
vienīgi ar buru palīdzību.
Latviešu bēgļu kopskaits uz
Amandas bijis 31, un viņu vidū at­radies
tikai vie^s pats profesionāls
jūrnieks — Jēkabs Andersons, kas
arī izvadījis kuģi cauri smagajām
vētrām, līdz tas sagaidīja palīgspē­kus.
Jaunākais kuģa pasažieris bi­jis
tikai 18 mēnešus vecs. Kādai
braucējai gaidāms ģimenes pieau­gums
dažas nedēļas pēc izkāpšanas
Kanādas krastā.
Skiipsts< runa
Musu speciālkorespondenta vēstule Latvijai
„Kalvela skūpsts" ir virsraksts
Sidnejas Daily Telegraph 20; augu­sta
ievadiam. Tajā izteikti pārmetu­mi
Austrālijas imigrācijas minis­tram
A. Kalvelam: viņa skūpsts 7
g. V. latviešu meitenei Vairai Kalni­ņa!,
kad tā kā 50.000. DP ar kuģi
„Fair Sea" ieradās Austrālijā, še­jienes
nodokļu makoātājiem esot
maksājis 1000 mārciņu. Kuģis de­vies
tieši uz Ņukastli, „Fair Sea"
kapteinis A. Stagnaro paskaidrojis
avīžniekiem, bet Indiji^s okeānā sa­ņemta
radio telegramma, ka pa ce­ļam
jāapstājas Austrālijas pirmajā
ostā Frementlē, lol ministrs Kalvels
varētu personīgi apsveikt 50,000 DP.
Daily Telegraph raksta, ka šis ce­remoniāls
izmaksājis 1000 mārc. un
strādnieku partijas ministra tāda
veida apiešanās ^^r sabie<lrības nau­du
esot skandāls.
Katrs lasītājs jau nu gan zina, ka
šis raksts ir nepārprotama liberālu
iiiiiiiiiBtiiiiiiiiiaiiimiiiiMiiHiiiiiBiisii
KĀDU KONFESIJU DP LiDZ SIM
IERADUSIES ASV
Amerikāņu žurnāla Life redak­cija,
atbildot uz latvieša J. Stagera
jautājumu, nesen norādījusi, ka- no
visiem 46.175 DP, kas līdz 25. jūli­jam
bija ieradušies Savienotajās
valstīs, 22.552 bljuiii katoļticīgi,
13.000 žīdi un 10.623 pārējo reliģiju
un konfesiju piederīgie. Sos datus
kādā ziņojumā sniedzis senators
Mekarana. Pārrēķinot procentuāli,
tātad 48,84 proc. visu ieceļotāju bi­juši
katoļi, žīdu bijis 28,15 proc. un
pārējo kopā tikai 23,01 proc.
19
II
abonements
pasūUnot lalkrakstia pa atsev.
eksemplāriem (līdz 3 fcks. Ic-skaltiDt).
maksā DM 3— mēn.
+ DM 0.50 par piesatUanu;
pasQl;inot koUcktlIvl vairāk
par 3 eks. DM 31.- mēnes!
par eksemplāri!: pasOtinot uz
ārzemēm un maka.'ilot Vācijā
DM 3.- mēn. + DM 1.30 par
ptesflltSanu. Sludlnlijuml mak.
sā DM 0.70 par vtenslejlgas
nonpareille lespledirindas aiz-ocmto
telpu. Darba meklBa-nas
sludinājumi 0.ar puscenu.
Abonementa pieteikumi, slu­dinājumi,
naudas pSnreduml
un iKorespondence adresējama
..Lat^rijal". a^a) liissUni:€Ti"N'..
Uhlandstrasse 8.
propaganda gaidāmajam vēlēšanām
Austrālijā, un „Kalvela skūpsts"
nav nemaz slikts gadījums lai
Imigrācijas ministram „iekosiu".
Daily Telegraph ievietojis arī „ln-terviju"
ar 50.000 imigranti. Mazā
Vaira Kalniņa teikusi: „I liked
kissing Sir Mlnister et Frementlē.
Sir Calwell very good uncle."
„Falr Sea" bija pirmais kuģis,
kas devās tieši uz Ņukastli, un 1896
atbraucējus, to vidū 1936. g. Berlī­nes
olimpisko spēļu uzvarētāju bok­sā
vidējā svarā ungāru Mersiju
Loslu, 19. augustā izvietoja javnie-kārtotajā
imigrācijas centrā Gretā,
kur vēlāk varēs mitināties ap 5000
cilvēku, i Šoreiz starp atbraucējiem
bija daudz ģimeņu, un 20 bērnus
nekavējoties vajadzēja novietot
slimnīcā, Jo garajā ceļā mazie izrā­dījās
saslimuši ar masalām, bron-chitu
uc. slimībām. Stundu pēc
„Fair Sea" ierašanās ostā, kādai vā­cietei,
kuras vīrs Ir polis, piedzima
meitenīte. To nokristīja par Mēriju.
Jūlijā Austrālijā atbrauca 7 kuģi
ar bijušajiem DP, bet augustā
Austrālijas krastus «sasniedza 5 ku­ģi:
„Oxfordshire" (iebrauca 8. aug.
Frementlē, ar 870 cilv.), „Castel-blanco"
(3. Aug. Sidnejā. 885 c),
,.Falr Sea" (18. aug. Ņukastlē, 1866
c), „Goya" (19. aug. Sidnejā, 907 c.)
un „Anna Salem" (26. augustā Fre­mentlē,
1504 c). Bez bijušajiem DP
Austrālijā katru mēnesi ierodas ari
citi ieceļotāji. Tā, piemēram, 19. au­gustā
Sidnejā piestājās kuģis „Na-poU"
ar 275 itaju, vācu, grieķu, po­ļu,
franču un ēģiptiešu imigrantiem.
Seši itāļi bija kādreizējie Musolini
karavīri, kas no 1941.—1944. gadam
Austrālijā pavadīja gūstniecības lai­ku
un atradās farmās, bet vēlāk
viņus repatriēja uz Itāliju. Tagad,
pēc 5 g., tie atkal ir šeit. Viens no
atbraucējiem, 29 g. v. Vicents
Agostino, loti vēlas tikt atpakaļ ta­jā
farmā Ņusautvelsā, kur strādājis
savus gūstekņa gadus. Viņš žurnā­listiem
teicis: „Tur palika kāda loti
skaista meitene. Es ceru, ka viņa
vēl nebūs apprecējusies un gaida
Kas eiropieti Amerikā visvairāk
pārsteidz? — Par šo Jautājumu ru­nāts
un rakstīts jau daudz. Jaunā
skatījumā to aplūko Jēlas universi­tātes
prof. Moriss R'^Dēvijs grāmatā
,3ēgļi Amerikā" (Maurice R. Davle
— Refugees in America), kas tikko
iznākusi Ņujorkā. 453 Ipp. biezi grā­mata
īstenībā ir plašs kopsavilkums
par ASV imigrācijas gaitu un prob­lēmām
laikā no 1933.--1945. gadam,
kas balstās uz sevišķas studl}u komi­sijas
pētījumos gūtajām atziņām.
Aprakstot eiropieša zīmīgākos ie­spaidus
amerikāniskā vidē, autors
atzīmē, ka ieceļotāju vispirms pār­steidz
visur vērojamā amerikāņu
drosme un bezbailība. „Bēmi nebai­dās
no saviem vecākiem, skolnieki
no skolotājiem, darbinieki no priekš­niekiem;
Sievietes, šķiet, nebaidās
gluži ne no kā. Neviens še ari ne­mēdz
bez sevišķas vajad^as noslēgt
durvis vai ierīkot augstas sētas un
mūrus. Sādu rīcību te drīzāk uzlūko
par naidīgu vai diskriminējošu žestu.
Tāpat neviens nelaizvei: logu aizka­rus,
bet ļauj katrā laikā visiem ie­skatīties
savā privātajā dzīvē. Ame­rikā
viss ir, tā sakot, publisks". Sā­kumā
eiropietim pie tā grūti pierast.
Indiskrētl šai ziņā ir ari amerikāņu
laikraksti, kas sīki apraksta pat vis­slavenāko
pilsoņu privāto dzīvi, tā
ka lasītāji vienmēr informēti par to,
cik viņu slavenībām ir zeķu. kakl-salSu
utt.
Kādu citu raksturīgu amerikāņu
īpašību var izteikt vārdiem «Vis­pirms
darboties!" Amerikāņi piera­duši
savus nodomus realizēt „Aiza
starp sapni un īstenību ir šaura. Ei­ropietis
bieži vien negrib šai aizai
celt pāri tiltu, jo viņā jūt, ka sasnieg­tais
rezultāts neatbildīs cerētajam.
Amerikānis šādu vilcināšanos nepa­ust
DažkārUvlņŠ izšķiras par darbību
pat bez pietiekami loģiska pamato­juma,
vienīgi sekojot kādai pēkšņai
idejai. Apstākļi un tradīcijas viņa
darbības gribu nebremzē, un ari kon-templātlva
apcere aizvien stāv otrā
vietā".
Ja Amerikā kāds izdara kļūdu, tas
vēl nenozīmē, ka viņa dzīve ir iz­postīta,
jo šai zemei ir neaptveramas
rezerves un neaptverama telpa. Tā­dēļ
ari īstenībā amerikānis uz naudu
skatās ar daudz mazāku nopietnību
nekā eiropietis, un „dolaru medības"
viņam nozīmē sava veida sportu vai
laimes spēU, kurā ari zaudējumus
var uzņemt vieglu sirdif mēģinot
sākt atkal visu „no gala". Eiropietis
ne labprāt maina darba vietu vai
arodu, kamēr jaunā kontinenta cil­vēks
savā mūžā mēdz Izmēģināties
desmitiem arodu, aizvien piemēroda­mies
ikreizējiem apstākļiein un ie-si^
jām* Par to liecina ari gandrīz
visu lielāko ASV personību biogrā­fijas.
Eiropietim neparasta lielā Ameri­kas
sieviešu aktivitāte un ietekme.'
It sevišķi ģimenes dzīvē sieviete šeit
dominē, kamēr vīrietim pieder notei­cējs
vārds ārpus mājas — darbā un
politiskajā cīņā. Kardinālā atšķirība
audzināšanas jautājumos tā, ka „El-ropā
bērnus māca vlsplrmajā kārtā
skolas gudrībās, bet Amerikā audzi-nāšanas
galvenais mērķis ir sagata­vot
pilsoņus valstij."
Skaidrs, ka visas minētās ameri­kāņu
dzīves un mentalitātes īpatnī­bas
imigrantam no Eiropas grūti
piesavināmas. Parasti Ir tā, ka tikai
ieceļotāju nākošā paaudze sāk Ame­rikā
justies .,kā mājās". Grāmatā
apskatītajā laika posmā (1933.—1944.
g.) no visiem 250,000 iebraucējiem
apm. 15 proc. ierazdamies Amerikā,
bijuši jaunāki par 16 gadiem. Si imi­grantu
grupa tad ari visātrāk asimi­lējusies.
Dēvija grāmatā atrodami arī dati
par pārskata laikā izmantoto latvie­šu
ieceļotāju kvoti. Izrādās, ka no
ikgadējās kvotes, kas atļāva ieceļot
236 Latvijas pilsoņiem, caurmērā šo
iespēju izmantojuši tikai 44,5 proc.
mani."
Lieliska laime uzsmaidījusi poļu
drēbniekam C. H. Goldenfeinam.
Viņi Austrālijā iebrauca pirms ga­da.
Loterijā, kas šeit ir loti iemī­ļota,
polis laimējis 50(M) mārciņu.
Tas negadās katru dienu!
K a n b ē r ā , augustā.
Arnolds Smi^
Ne vairs DP, bet
Presē Jau vairākkārt atzīmēts
austrāliešu vidū ieviesies paradums
— saukt par baltiešiem visus imi­grantus,
neatkarīgi no to tautības.
Sl paraduma nepareizību. Šķiet, ie­vērojis
arī Austrālijas irņigrācijas
ministrs Kalvels, kas 10. augustā pa­ziņojis
visiem savas ministrijas dar­biniekiem,
ka turpmāk oficiālā va­lodā
un sarakstē nav vairs lietojami
vārdi „DP", „pārvietotās personas"
vai «baltieši", bet gan — „Jauniece-ļotājl"
vai „JaunaustrālieSi". Kalvels
reizē uzaicinājis ari visus pārējos
austrāliešus palīdzēt jaunieceļotā-jiem
aizmirst vecos apzīmējumus,
kas atgādina to drūmo pagātni, lai
tie varētu iespējami ātrāk iekļauties
Austrālijas iedzīvotāju saimē.
Imigrācijas ministra paziņojums
izpelnījies labvēlīgus komentārus
vairākos Austrālijas laikrakstos. Sā­jā
sakarā populārais Melburnas laik­raksts
The Argus (10. 8.) un The
Herald (10. un 11. 8.) veltījuši vai­rākus
rakstus Jaunajiem ieceļotā­jiem,
noskaidrojot saviem lasītājiem
ari baltiešu jēdziena pareizo nozī­mi.
Raksturīgi tomēr, ka šajos ap­cerējumos
atkal lieku reizi parādās
Imigrantu asimilācijas doma. The
Argus korespondents Gordons Vil-
Jamss starp citu raksta: „Drīzfik, ne­kā
mēs to tagad varam iedomāties,
būs atnākusi diena, kad visas šis
tautību problēmas būs izzudušas, vai
—pareizāk sakot — aizmirstas, mū­su
jaunajiem pilsoņiem absorbējo-^
ties vienā plašā austrāliešu kopībā^
Sāda absorbēšanās ir parasta parā­dība
pasaules vēsturē. Jo fitrlk'tis
notiks, jo labāk būs mums visiem—
tiklab austrāliešiem, kā baltieifēlii,
Jugoslavlem, poļiem, ungāriem un
citieia"
The Herald jau kopš vairāk nekā
mēneša neregulāri publicē izcilā ie­tērpā
sēriju „Mūsu Jaunie austrālie­ši".
Līdz šim no 6 rakstiem divi
veltīti latviešiem — Anitai Pundi-ņai
im Gunāram Bikiņam. Katram
rakstam pievienota arī fotogrāfija.
Mazs, bet zīmīgs eplzods, kas rak­sturo
Austrālijas komunistu aktivi­tāti,
nesen noticis imigrācijas mi­nistra
Kalvela mājas tuvumā Askot-vēlā.
Mēģinot ministru diskreditēt,
nezināmas rokas tur uz ietves uz­krāsojušas
lielu kāšu krustu un vār­dus
„Concentration Camp". Šoreiz
gan centīgajiem krāsotājiem domā­tais
joks nav izdevies, Jo uzraksts
izveidots ne pie ministra, bet kādas
kaimiņu mājas, kas ir ļoti līdzīga
Kalvela rezidencei.
Latviešu māksliniece
okupē" austrāliešu žurnālu
Latviešu baleta
soliste Vija Vētra
„okupēJusi" aust­rāliešu
žurnāla
Plx 6. augusta nu­muru.
Minētais
izdevums, ļoti iz­platīts
Austrāli­jas
nedēļas žur­nāls,
no 40 lappu­sēm
3 veltījis mū­su
māksliniecei,
ievietojot aprak­stu
im 11 attēlus.
Vija Vētra redza­ma
arī uz žurnāla
vāka. „Dancing
nurse from Lat-via"
teikts virs­rakstā,
jo dejotā­ja,
strādājot 2 lī­guma
gadus, ir
slimnieku kopēja
Sidnejā. Attēlos
viņa rādīta gan
darbā, gan dejās,
kur skatāma kopā
ar mūsu tautieti
Induli NIci, izpil-ddt
latviešu dejas
Sidnejas igauņu
klubā. Žurnālā pa­stāstīts,
ka V. Vētra sākusi dejot
Rīgā, tad mācījusies Vīnē, un pēc 2
obligātā darba gadiem atkal pievēr­sīsies
tikai dejai.
Raksts katrā ziņā ir lieliska pro­paganda
latvieSu mākslai tik tālu
Defctāja V. Vētra... nn sUmnieku kopēja V. Vētra.
no dzimtenes. V, Vētra Austrālijā
ieradās 1948. g. oktobrī. Austrālijā
dzīvo vēl dejotājas māsa Zigrida,
un arī māte Bavārijā gaida brīdil
kad varēs doties pie viņām.
K a n b ē r ā , augustā. Am. Smlts/