Bavarijas Latviesu vestnesis, October 14, 1950

              I
1 .
VĀRDOS
imts labo j>artij^
aU no vēlētāju sa^
idjā, ziņo Berlīne
ietā ierakstīti g
kuģniecības
Starptautiskā sa!
Ite, Dažās Zi^meu
**ta dēļ praktiski
^ s t u d e n t i em
^ s t i e m , kam
ēšanās studiju
iespēja tagaci
i s amerikāņu iece.
ledz Iebraukt ASV
msko-un nacionāla
Meiju locekļiem,
rūpīgi Jāpārbauda
I
īlediii darbos Au,
Baa policijai pie,
'jjsi^tei, kas ģribē.
«tt^rikfiņu >aidl*
DrSidenes ļSāch^
Jlicētā ziņa iļr piN
Is^prinājums ipasta
• Joslfi.mAS Ik
vēstuļu no klau.
no«
Ko.
15.
ia Praiicijā.
Irlbu sani—^
nolemts 15. no.
„Uelu staiļ)tau.
pret Sūmanaļ pl|.
|lo|ii ElUJam, bet
gijumi tomēij nav
vainīgais bijis 35
bferis ^ bezdarb.
ļss Sirils Trūrhens,
britu preitijēra
uz sevi ukma-iztikuSi
JJaun-lekl.
Visud šos
ies arodbiedrību
w, kas tikko
laikā paipākti
atrādniekiert, to-
Inepārtraucot dar*
bimi lalvii no-Žurnālists
Krič-
, 1 8 dažādiem pa-
Idos, veikdamik ce-pkārt
EiropaiUidz
[es 48 ostās un
.,11, Dāniju,
ļKorsiku, Itāliju,
'^"iju, Kipnii un
dzelzo^ zaķus
)vakijas pilsoņa
ļOttfstlsko valsti,
" ^ ^ ^ ^
brīvi tirgū ļpa-lovietotbš
aitierl-
}veidlgi uztLirkt
lo kuzmt S^Ofdo-
Latvian New8paDer
llr. 79 (423) OCJt. 14, 1950
Publisher and Edltor: Valde-mgfg
Laratoergs, Schwābisch
amtind, DP Camp Artlllerle-
Kaseme, Phone Schw. GmUnd
prlņter: Remsdnīckerel
mg, Hftrtel & Co, Sdiwābi8ch
ōSiUnd, Paradiesstr. 12. Publls-h
«d twice W€ekly Circulation
ii;āW»Spon80Nlnternational Re-jtūgee
Organlzation.
LATVIAN NEVVSPAPER
Seitdleii, 1950. g. 14. oktobri
IfeoUc traMitnlt on tettoienlt.
Iidivijs: Latvieltt OentriU Ko>
mitēja. CMvenali itdaktort: V.
Lāmbern; galv, red. vietn. VL
CuUtis. Redaktori: A. BolSteini,
P. Klins. B. Ķīselis. V. Le­tiņi.
I. RaltteiB, LK Svarct.
Austrilijas redakcijas vad. A.
Smlts (lU Linden Avenue. Wen-douiee,
BaUarat. Vlc, Austra-
Ua). Red. adr.: a«a) SchwAWŗh
Omtind. DP Camp Artillerle-
Kaseme. tilr. 8ciiw. OmUnd S16S
Korejas v^tālndoķma
|i|aga franču sakāve Vietnamā ~ Koloniju ministra
Ļeturnoun ģenerāļa Zuēna speciālā misija — Vai
tiešām jauns pasaules ugunsgrēka degpunkts?
/ti^1«piia (D). - Kad 25, JunUā
fiUeillioia dņiMi JKoŗeJS, visas pa-ft^
leii izmanība pievērsis vienīgi
Mn Aeitrmiki^m. Uz turieni plūda
ABV Uti citu valsta iero^ii, kara ma-tdriSU
ii^^^ ejiivēki, Jo Apvienoto nāciju
j ^ l t t s bija likts uz spēU. Pa to lai-i^
lNDiSa leģionāru četru gadu U-l
i l l kari Indoķīnā novirzījās it kā
pl&famē. T$gad šis agrākās
l ^ o i j a s kolonUas liktenis atkal ie-
Vbmies politiķu un militāristu pār-ipri^
uinu degpunktā. Komunisti tur
iāknltt ofensīvu, ko pagaidām nav
fpējvtt apturēt nē amerikāņu ieroči,
ne o l ^ rūdītie franču ārzemnieku
leģionāri.
Vietnamas nemiernieku operācijas
lakās pirms pāris nedēļām. īsas zi­ņas
vēstīja, ka franči Ķīnas robežā
atstājuši vienu fortu pēc otra. Bet
tail 7. oktobrī komunisti Kaobangas
apkaimē ielenca 5,5 bataljonus fran­ču
ārzemnieku leģionāru. Katrā ba­taljonā
bija 600 viru. Pēc plecu die­nu
izmisīgām cīņām, kas sagādāja
abām pusēm ārkārtīgi smagus zau­dējumus,
2000 ielenkto bija spiesti
padoties. Militārās aprindas domā,
ka komunisti metuši cīņās ap 50.000
vīru. Vietnamas ministru prezidents
Kū, kas atradās Parīzē, steidzami
atatSJa Francijas galvaspilsētu, lai
glābtu, kas glābjams. Leburžē aerod-r^
oilā žurnālistiem viņš paskaidroja,
ķa draudīgais stāvoklis prasa stei­dzamu
ricību. Komunistus varētu
sakaut vienīgi tad, ja izdotos nodibi­nāt
pietiekami spēcīgu un modemi
apbruņotu vietnamiešu armiju.
l^al gan franču Indoķīnas guber­natora
Hņjons visu laiku baroja
fŗanļ}* tllt^i^^ 1^^ m optimis­tiskām
m ' '
Pirmās amerikāņu
vienības novietos
Berlīne
Berlīne (F). — Savienoto valstu ar­mijas
virspavēlnieks Eiropā ģene­rālleitnants
Edijs paskaidroja, ka
pirmie amerikāņu karaspēka pasti­prinājumi
Rietumvādjā ieradīsies
jau tuvākajās dienās. Sīs vienības
novietos Berlīnē, jo eventuāla uz­brukuma
gadījumā sabiedrotie agrā­ko
Vācijas galvaspilsētu aizstāvēs.
„Un tas nozīmēs karu," piebilda ģe­nerālleitnants
Edijs. Tālāk viņš pa­skaidroja,
ka amerikāņi tagad iegu­vuši
fKorejā labu pieredzi kā poli­tiskā,
tā militārā riņā. ASV M.26
un M-4 tipa tanki izrādījušies daudz
pārāki par padomju T-34 tankiem
un spiegošanu
0 poļi. Viņu Vidū
.Septiņi tiesļāja-ka
nodevuši
slepenas zņas.
bnsa Jumta Ha«
bkidusies kāda
ots paskaidrojis,
lēsties uz auto
šā. Katastrofa
jusi neviena cil-
''.V, . i •
„3!Jas pret; vē-ijā
pag. sestdien
)ja jaunatnes
jemtā rezolļiclja
sarakstu aus*
)lūciju pare^ēts
ķtām nācijād.
būs JfiaļtstāJ
[ndām, ziņoi AP.
JlēmuSi novietot
īsapttloi sasaukt
ļst starptau^skā
1 kongresa izpildu
ts raksts jaU no-i
pag. nedēļas bei-itariku.
KlīVlen-lismoloģijas
itasti-šī
semestriem bi«
kā Asamā.
eigSm dāņi no«
dāvanu Vlņsto-gaidļa
ierodamies
viņam piešķirs
loktora grādu.
padomju kompo-lU
„virsbi0drs'*
Staļina skaņra-lē
„jaunl un Iz-s
kā miera blm-ii
pasaulei".
itas Ielas —
pārdēvēta par
jas avēniju un
ija par Dejvlcas
ada Fronta, „šle
na kara kūdītāji
lerikāņu nācijas
[cepures lldzšinē-ftpuŗu
vietā pare-
'cāņu karavīriem,
stipri vieglākas
' aizsargā galvu
rīže tagad ItdnūJS; p piāciļa
vusi tieSām btsiama. Sp^iāiā ihi-nistŗu
padomes sēāē Francijas val-ļļ&
ļ| otrdien nolēma sūtīt uz Indo­ķīnu,
li^OļlpniJu ministru Leturno un
iranfe/ Zieiheļafrikas karaspēka štā­ba
ļtt-ipklhleku ģenerāli 2uēnu. Slm
virsniekam ir lieli piedzīvojumi ko­loniju
karā. fez tam Vietnamā kon­centrētajā
armijā, kurS ir 135.000 vī­ru,
gialvenpkārt cīnās franču ārzem­nieku
leģiohāri.
Londonas tin Parizes prese vien­prātīgi
atzīst, ka komunisti Indoķī­nai
tagad mēģina panākt to, ko tiem
neizdevās Korejā. Stāvolcļa nopiet­nību
sevišķi pasvītro britu laikrak­sti,
norādot, ka Indoķīna varētu kļūt
par jaunu pasaules ugunsgrēka deg­punktu.
Nav Jaubu, ka Hočlmlnam
militāru palīdzību sniedz kā Padom­ju
savienība, tā Ķīna. Amerikāņi
franču cīnītājiem Indoķīnā var dot
vienīgi ieročus. Par dzīvā spēka no­sūtīšanu
uz turieni pagaidām nevar
būt runas, jo ģenerālis Mekartūrs
nesen norādīja, ka ASV armija Jau­nu
konfliktu apspiešanā piedalīsies
vienīgi pēc Apvienoto nāciju lēmu­ma.
Vairāki Parīzes laikraksti, bet
sevišķi Franc-Tireur, prasa, lai gu­bernators
Plnlons nekavējoties at­kāpjas.
Ģenerāļa Degolla orgāns sa­šutis
konstatē, ka vienreiz būtu Jā-
' izbeidz absurdais stāvoklis ar franču
komunistiem. Kamēr Indoķīnā cīnī­tāji
lej asinis aiz trikolora, tikmēr
Francijā'Torēzs un Dlklo aģitē par
kremļa Idejām, kuru padevīgais
kalps ir ar! Hočlmins.
. novembris ne tikai svētku,
bet arī mūsu cīņas diena
LATVIEŠIEM BOS SAVA EIROPAS
tMJAS PADOME
LNP PBEZIDUA UN LCK SBDES HANAVi;
nMUiele|ton^
enlgridln nz ASV
Svarīgi DP komisijas
paskaidrojumi LCK
karavīru lietā
Pēe LCK iēdes. kuri apsprieda ari
,J)audzi mustt viri grib palikt te Eiropi, lai «rlltl bridi bfita IdK"
apsveicot LNP prezidiju l a t v i s darba vlm mltoi Grosaohelmi pie Ha-navas,
teica rotas komandieris pikv. Ini SanUtē. Praidijs apaprMaļ DP kmisijai priekMža tJ. Kārusi
drošHias. mūsu karavīru, 18. novembra vaisla svilkn pvlnēiaiiaa» Bir9- 15. leptemlnra instrukciju karavīru
pas ūnijas, LNP statūtu uo. Jautājumus. Turpat pēe LNP preildUa jMei IseeJoianI us A9V, LCK priekisēdii
sanāca LCK kopsēde, kura apsprieda emigridjai, karavlni» skolu, m« V. Janums ar vlceprliakisēdi V. Lam-cUā
paliekošo aprūpes un saimniecisko uzņēmumu lietas un pierima bviŗu leradii DP komisIJI Frank-
LCK budžetu gada pēdējam ceturksnim. i fnr^ kur laaniedsa plaāu memoran-
. , ^ . .-AI t JL. N« w * «tuBdai apspriedis jor DP
siem karavīriem, kas iesaukti legi0'> i ķAtņiftļM vadoSaJIem darbiniekiem. rbn^«Ser&";?£l grieza DP k^nlsljas
strādājusi plašu atspēkojuma memo­randu.
(Turplnijums 4. Ipp.)
Amerikāņu leģions prasa
atlaist Ečesonu un
agresijas gadījumā
lietot atombumbu
Losandželosa (md). — Amerikāņu
leģiona eksekutivā komiteja īpašā
rezolūcijā pieprasījusi atcelt no
amata ASV ārlietu mirflstru Ečeso­nu,
kā ari nekavējoties nomest
atombumbu, tikko Padomju savienī­ba
izdarītu Jaimu ajgreslju. RezolŪ-
<4j^ i > l e ņ ? ^ gadBkfiri^ējS
sanāksmē, piedaloties 150.000 delegā­tiem.
Rezolūcijā deklarēts, ka ame­rikāņu
tautai vairs neesot uzticības
pašreizējam ārlietu ministram, kā
ari Izteikta prasība, lai jebkādai Pa­domju
savienības agresijai jebkurā
pasaules daļā sekotu tūlītēja UN
pretriclba, Ieskaitot, ja vajadzīgs,
atomieroču lietošanu. Rezolūcijas
pārējā daļā prasīta visas Korejas
okupēšana līdz brivu vēlēšanu bei­gām,,
komunistiskās Ķīnas neatzīša­na
no ASV puses, Maršala plāna pa­līdzības
paplašināšana Eiropai, pa­līdzība
Filipīnām un pretkomūnis-tlskajal
Ķīnai, kā' ari mierllguma
parakstīšana ar Japānu. Ečesonu
pret leģiona apsūdzībām aizstāvēs
tris īpaši Izraudzīti ārlietu ministri­jas
pārstāvji
LNP prezidija sēdi vadīja priekš­sēdis
J. Celms, ķas ziņoja par saru­nām
un Iesniegumiem drošības jau­tājumā
amerikāņu, angļu un franču
augstajiem komisāriem Frankfurtē
un Bonnā. Saņemtas atbildes, ka
stāvoklis vēl nav draudīgs, bet bries­mu
gadījumā ir noteikti soļi DP
glābšanai. Memorandi iesniegti un
sarunas notikušas kopīgi ar lietuvie­šiem
un igauņiem. Bēgļu lietu mi­nistrijā
Bonnā bijušas ari sarunas
par Vācijā palicēju saimniecisko no­drošināšanu.
Vācu valdībai ir no­teikti
plāni DP problēmas ajanieri-nošam
atrisinājumam, un tā sagaida
lerqslnājumus ari no pašiem bēg-ļleni
Tālāk J. Celms ziņoja par kul­tūras
daļas darbību. Līdz šim Jau
nosūtītas uz ārzemēm latviešu bib­liotēkām
21.000 grāmatas. Bibliotē­kas
pieprasījušas pāri par 50 latvie­šu
organizācijas.
V. Bastjānis ziņoja par LNP bu­džeta
izpildlšanos. Līdzšinējie lielā­kie
ienākumu avoti bijuši Latvijas
sūtniecības Londonā subsīdija 50
proc. apmērā no maksas par Vācijā
Izņemtām Latvijas ārzemju pasēm
LCK pabalsts un laikraksta Latvija
ziedojums. Turpmāk šie ienākumi
samariuāsi^.
y . j'anums «iņoja par iesņiegu
miemi iih Sarunām par DP sta^tiiuia
atgūšanu izSkrihStiem karavīriem.
Mūsu sūtnis Vašingtonā J. Feldma-nls
sācis jautājuma kārtošanu ASV
ārlietu ministrijā, latviešu pārstāvis
pie IRO galvenā štāba 2;enēv6 —
IRO ģenerālpadomē, kas turpat 9.
oktobri sanāca rudens sesijā, bet
LCK nosūtījusi plaši motivētu un ar
dokumentiem pamatotu iesniegumu
IRO pārsūdzības padomes (Reviev
Board) prezidentam Debēram 2enē-vā.
Sīs padomes pārstāvim Vācijā
Lemgo sniegti ari mutvārdu pa­skaidrojumi.
Tālāk V. Janums iepa­zīstināja
LNP prezidija locekļus ar
DP komisijas priekšsēža Ugo Kārusi
15. septembra instrukciju baltiešu
karavīru izceļošanas jautājumā, ar
kuru izceļošanas tiesības liegtas v i -
IRO. LAIKAM DARBĪBU
PAGARINĀS
2 e n ē v a (F); — BbC ziņo, ka
galvenā valde pēc ģenerāldirekto­ra
Donalda Kingsleja ierosināju­ma
nolēma pagarināt IRO darbi*
bu Uds nākamā gada oktobrim»,
resp. tik ilgi, kamēr pietiks
dzcdcļu. Kipgslejs jNtvā pieprasī­jumā
norfi(BJa, ka 244.000 DP iz­vietošana,
icuriem cerības isceļot,
nevar beigties ātrāk par nākamā
gada septembri vai (dctobri Ka­vējumi
radušies tāpēc, ka AiSV
kongress novilcināja ī>P likuma
pieņemšanu un transporti uz Au­strāliju
iHMis l^iāk, nekā do­māts.
Bes taioa savās agrākajās
aplē^ IRO nebija leMkulēJuii
ari tos bēgļus, ķas Joprojām tur­pina
ierasti^ no austripiiiem. So-brid
starptiua^ai bēgļu oitta-ir
vil 90 prtll. 4 o ^ II»
Prezidenta Trūmena un
aenerala Mekartūra konference
^ Klusajā okeāna
ail gatavots cliiirs tam
Kopenhāgena (D). - Pagājušā ne­dēļā
tris dienas Dānijas galvaspilsēta
viesojās Vinstons CerčUs ar kundzi.
Kjid agrākais britu premjers Ieradās
Kopenhāgenā, sajūsmas pilniem sau­cieniem
un V zīmēm viņu sveica
desmitiem tūkstošu dāņu. Iemesls
Cerčlla vizītei bija Kopenhāgenas
universitātes Ielūgums pieņemt filo­zofijas
doktora grādu. Britu valsts­vīrs
un viņa kundze uzturēšanās
laftā bija karaļa viesi. Parlamenta
rīkota banketā Cerčils „kā dāvanu*
saņēma speciāli gatavotu lielu Ha-vanas
cigāru, kura etiķeti greznoja
universitātes attēls. Iepriekšējā die­na
karalis Vlnstonām Cerčilam pa-mledza
Dānijas augstāko goda zīmi
Elefanta ordeni. Cerčlla vizīti
Kopenhāgenā gari un plaši atzīmēja
visi dāņu laikraksti, atskaitot komū-
^^^Istu orgānu,
Vašingtona (E). — Lielu ievērību
politiskajās aprindās radīja Baltā
nama pagājušās otrdienas paziņo­jums,
ka prezidents Trūmens nedē­ļas
beigās nolēmis satikties ar ģene­rāli
Mekartūru kaut kur Klusā oke­āna
telpā. Tuvāka satikšanās vieta
netika minēta. Prezidenta sekretārs
preses pārstāvjiem vēlāk oficiāli pa­skaidroja,
ka šai konferencē pārru­nās
„Korejas kara beigu posmu" un
„citus jautājumus", ari Formozas
problēmu. Informētas aprindas Va­šingtonā
domā, ka Trūmena un
Mekartūra tikšanās notiks „kaut kur
rietumos no Havajas". Prezidentu
pavadīs ASV ģenerālštāba priekš­nieks
ģenerālis Omars Bredlljs, pa­domnieks
ārpolitiskajos jautājumos
Everels Heriraens, speciālais vēst­nieks
Filips Džesups, armijas mi­nistrs
Pess un ārlietu ministrijas
Tālo austrumu nodaļas vadītājs
Rasks. Prezidents Trūmens perso­nīgajā
lidmašīnā Independence no
Sant Lulsas Havaju virzienā ar sa­viem
pavadoņiem izlidoja jau treš­dien.
Vašingtonā Trūmenu negaida
ātrāk kā pēc nedēļas.
Savā amata laikā prezidents Trū­mens
pirmoreiz apmeklēs Klusā oke­āna
telpu. Kopš Potsdamas konfe­rences
1945. g. augustā šis būs otrs
gadījums, kad Trūmens atstās Ame­rikas
kontinentu. Amerikāņu laik­raksti,
komentējot šo informāciju,
piebilst, ka ģenerālis Mekartūrs var
lepoties ar šo tikšanos. Bet ta nav
yi^ļBL T^e, kad 8o ievērojamo
ASV karavadoni apmeklē Savienoto
valstu galva. Jau 1944. gadā Hava­ju
salu Valklkl peldvietā ar ģenerāli
Mekartūru sastapās nelaiķis prezi­dents
Rūzvelts, lai pārrunātu plānus
par Japānas galīgo sakāvi
Divi amerikāņu iznīcinātāji
ielidojuši padomju terri-torijā,
apgalvo Maskava
Maskava (D). — Padomju oficiālā
ziņu aģentūra TASS otrdien publi­cēja
paskaidrojumu, ka Padomju
savienības territorijā Ielidojuši divi
amerikāņu iznīcinātāji. Lai prote­stētu
pret šādu ricību, pirmdien ār­lietu
viceministrs Gromiko aicināja
pie sevis ASV vēstniecības padom­nieku
Barbūru un vēlējās viņam no­dot
notu. Gromiko pieprasīja sodīt
vainīgos un dot garantijas, ka „šāda
veida provokācijas" uz priekšu vairs
nenotiks. Padomju protesta notu
ASV vēstniecības padomnieks attei­cās
pieņemt, norādot, ka Korejā cī­nās
Apvienoto nāciju karaspēks, tā­pēc
sūdzības par tā ricību jāiesniedz
UN. Gromiko minēto notu vēlāk
piesūtīja amerikāņu vēstniecībai
TASS apgalvo, ka incidents noticis
8. oktobri. Divi ASV turbo Shootlng
Star Iznīcinātāji Ielidojuši apmēram
100 km dziļi Padomju savienības
territorijā un klāja ieročiem- apšau­dījuši
kādu krievu lidlauku Vladi-vostokas
tuvumā.
Viesu
vēribu uz to, ka pilnīgi nepareizs ir
kāds IRO angļu Joslas galvenās mīt­nes
S. g. 16. marta rakstā par mūsu
karavīru en^igrācijas tiesībām iz­teikts
apgalvojums. Ralcstā bija no­rādīts,
ka apliecinājumu par to, ka
Latvijā vācu okupācijas laikā pirmā
piespiedu mobilizācija sākusies tikai
194S. g. aprUI, esot devis uz ASV iz-oeļojušais
ģenerālis R. Bangerskis.
Tādu apliecinājumu Ŗ. Bangerskis
nav devis, un viifi ari vēl arvien at­rodas
tepat Vācijā. DP komisijai
tika oem priekšā dokumentāriski
pierādījumi, ka pirmā mobilizācija
Latvijā Izdarita 1043. g. februāri un
tfidēļi ir netaisns DP komisijas
priekšsēža U. Kārusi 15. septembra
instrukcijā minētais noteikums, ka
visi karavīri, kas iesaukti leģionā
pirms 1948. g. aprīļa, ir uzskatāmi
par brivprātīgajiem un viņiem nav
tiesības ieceļot ASV.
PP komisijas locekļi uz vietas ie-vācm
speciālu informāciju par šo
tenniņu un paziņoja LĢK vadībai,
ka 1943. g. februāri gan esot dots
rīkojums par leģiona dibināšanu un
ukšanas komisiju radīšanu, bet
tomir ootitoisl tikai
MmMiĶ !0hibergas kara ftoziedz-n^
m tiesas d(dcumentu norakstus,
kas i^erāda, ka Jau pirnm aprīļa ua^
txtm& nosūtlfi vairāki tūkstoii«lat-
Vieiu karavīru» dau(£d pat neapmā-dKL
IX:K ridbā ir pat sevišķi le­ģiona
saraksti, no kuriem ari re­dzams,
ka piespiedu mobilizācija
notikusi Jau februāri DP komisijas
loceJcļl apsolījās ierasties LCK kanc-lejfi
un iepazīties ar šiem sarak­stiem,
lai tad par rezultātiem zi­ņotu
uz Vašingtonu eventuālai no­teikumu
grozīšanai.
Kad mūsu pārstāvji norādīja, ka
8. dktobri Vīsbadenā Ieradās Ņu-|K«Tf^5-
faundlendas ministru prezidents Mr. 1^ ^SV kongresa imigrācijas
Smolvūds ar vairākiem kabineta ml- P j ^ » skaidrajam noteikumam, ka
nistriem un , Ņufaun^lendas salas ieceļošana ir aizliegta tikai
riijmiedskās Izbūves ģenerāldlrdrto- p«»,.karavlri^ kas brivprātīgi d -
ru. bU. LCP priekšsēdi Dr. A. VaM^ļ*^^^^ Pwt spēkiem rietumu
mani un apspriedās ar LCK vadītā- tad DP kcnnisija pārsteidzošā
Jām amatpersonām par vairākiem M^^rtfi ^^Jld*Ja» visus tos karavī-
Jautājumiem. Apspriedē piedaUJās ™» l««aukti pirms 1943. g. ap-
LCK pri^šsēdis V. Janums, vice- brīvprātīgiem SS
priekšsēdis V. Lambergs, LCP M^J^^f?» bijuši naidīgi ASV
priekšsēdis J. Celms, LCK flnan^ valsts Idcārtal un valdībai, tādēļ ie-nozares
vadītājs J. Nledta tm LNP eeloiana viņiem aizliegta uz šī pa-kopsapulces
vadītājs O. O d i ^ pārstāvji sniedza plašus
Pēc Ņufaundlendas pievienošanās Paskaidrojumus par šāda sprieduma
Kanādai Jaunais premjers enerģiski l^^^P^^^^^^ absurdu. Jo latviešu
sācis salas izbūvi un gādību par ie- latviešu karavīri nekad
dzīvotāju skaita palielināšanu. Ar bijuši naidīgi ASV un tās vai-
A. Valdmaņa saistīšanu par salas iz- »«^ad nav cīnījušies pret to,
būves vadītāju latviešu Uetpratējiem vienmēr visUelāko drau^
un zemkopjiem radusies lal^ Izdevi-1
ba atrast nodarbošanos savā specl- Latviešu pārstāvjiem paskaidroja,
āUtfitē. Ņufaundl«klas sala Ir ba- latviešu karavīri bijuši it kā i s.
gāta izrakteņiem, un tiis rietumu p^tzkommando, piedalījušies no-piekraste
piemērota lauksaimnieci- zlegumos pret žīdiem uc. So apvai-bal
TūUt pēc i^riedes ar vairā- nojūmu LCK vadītāji uz noteiktāko
kiem mūsu nepratējiem noslēgti 1 noraidīja un apzīmēja to par netais-darba
līgumi Ņufaundlenda leln-ļnu. DP komisija paskaidroja, ka
teresēta ari lielāka skaita sudrabka- nav tiesīga grorit 1943. g. aprīļa
ļu, kokgriezēju, ādas izstrādātāju, termiņu uz februāri, bet to var vie-techniķu,
lauksaimnieku, ārstu, In- nlgi IRO Iestādes Zenēvā, Jo 15. sep-Ņufaundlendē
Ņufaundlendas ministru
prezidents apspriežas
ar LCK
ženleru uc. speciālistu Ieceļošanā.
Ņufaundlendas ministru delegācija
uzturēsies Vādjā divi nedēļas, un tai
notiks sarunas ari ar vācu valdību
un vācu rūpnlddem par vairāku lī­gumu
parakstīšanu salas Izbūves
veicināšanai
s
Šodien lasiet mūsu laikraksti
latvieita pretestības kustības
cīnītāja atndņas
„VIRI, KAS NOKXPA ELtB"
Sākot ar io nnmuni, Jūs mllsa laik­raksta
1 lappusē varēsit lailt to
vīru pleredsējumus. un pārdslvojo-mus,
kas vissmagākajos pirbaudijn-mos
palika uzticīgi savam sonjumam:
TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI
tembra Instrukcijā noteiktais ter­miņš
dibinoties nevis uz DP komisi­jas
pašas viedokli bet gan uz IRO
(Provlslonal Order Nr. 42, Appendix
V, Para. 4) noteikumiem. DP komi­sijas
tieslietu daļas vadītājs Bron-
Stelns deva savu goda vārdu LCK
pfirstāvjlem, ka visi latviešu kara­vīri,
kas iesaukti leģionā pēc 1943. g.
aprīļa, tiks Izlaisti uz ASV un ka
karavīru emigrāciju Uetu tālākvir-zlšana
sāksies tuvākā nākotnē.
Par svarīgās apspriedes rezultā­tiem
LCK nosūtījusi ziņojumu mūsu
Sūtņiem K. Zariņam un J. Feldma-nlm
un latviešu pārstāvim Zenē­vā
A. Skrēberam tālākai ricibai ār-lietu
ministrijās un IRO galvenajā
mītnē, lai panāktu netaisnā termiņa
tm apvainojuma atsaukšanu un lai
vlil mūsu karavīri būtu tiesīgi
m
ii
ilii
ļ !
i
i I
1
• n
t • I
i
ii i