Bavarijas Latviesu vestnesis, July 26, 1950

              x m g. 26. jmijā
L A T V I J A
pa*"-?.,.
AR UN BEZ SARKANAM ZVAIGZNĒM-TRAKTORT īvnr.
UN I ^ D ^ - S ^ l ^ ™^
Vf^TULE S ^ A K C U A I NO A8V
i * ^ > ļ i ^ aftoja, ka ASV dieni^driētu-ā
vairāki amerikāņu laik-
^|iiķyi#i laukiem draud katastro-glpemlia
ļSm un
•'vi |R;,JC> neparasti ilgā sauBtima dēl
" virs^^ pārvērtusi^ putek-
»tipjtā vējā putel4ļ(\ paceļas
nokrītot vēlāk uz citiem ļau-i
n ari tos iznitoot. Kad par
-'-•^08 savap toiner^ viņš
^ neuztraucās, bēt W
apdēja, "ka šādas
katastrofas Merllen-j
p m 1^^ nee^.
|u?^^igaldāihas. Pēc^^^s^^ ^
• ā & nfiēļa, un tad katasttofa
Mia Hāt^ to gail nera^^ ze-bet
rr tārpi
ritu ierodoties darbā, redzu
.» manāmi satrauktu. Sā-l)
rie8mas, pavisam lielas
un kaimiņu ku-
Jaukiem draudot bojā ēja.
^.tiek steidzīgas telefona sa-ļ
# sabrauc apkārtējie far-lauku.
Tur tie ar Uelu patiku mie-īMFmMm
Tu. ieradīsies
lustjirāllešu jautās:
ŠI zemei
atu atbildi auatrāBe-
^ptls» iō viņā ir pārāk liels
tin neliekuļoti Uc, ka nav
vietas virs zemes kā Au-esi
Sidiaejā, tad nfi^vē
u, in Tu dzīvo Rleltoa
:Jā ^ nejūsmo par Dienvid-vai
7&smSni)u. Ad tās
austrāliešu draugam liksies
• '[.•'•'•." . ,. -V • •
ebrlnies vēl par to, ja Tevi
Ŗtšķiŗ ņo ģimenes, jo ar sa-
Ižbrlnu austrāliešus tikai apmul-si:
viņiem pašiem šāds dzīves
,ds Sķļet tik parasts un patīkams,
ne-skfl
»
parpa-iebildes,
ĪRO fte«
padomes
^tatad
m•i i i
1
^sl«rēts;;ia dlena^^kadni^ai^ēsi
alpilsties no darba, te ir ari karaļa
dzbntimdiena. Neprasi tikai, lūdzu
saviem austrāliešu kaimiņiem, cik
karalim gadu. Viņi parasti jutīsies
ļoti neērti, jo maz būs, kas to zinās
5. Ja Tu pēc Austrālijā aizvadī­tās
pirmās nakts otrā rītā dzirdēsi
ka kaut kur laukā nelabi kliedz
bērni w nejiztraucies. Tie nebūs
bērni» bet Austrālijas vārnas.
' e. Nebriides, ka sākot no ostas
strādnieka līdz direktoram Austrā­lijā
smēķētājs pats uztin cigareti
Dr& Tu pārliecināsies, ka tas tie-iim^
iznāk lētāk. Jaunaustrfiliešu
anekdots i)ļ tāds, ka tas, kaa nepra­tīs
uztīt cigareti tikpat akrobātiski
\ kā šejienietis, nekad*neiegūs Au­strālijas
pavalstniecību.
7. Neesi pārsteigts, ka austrālie­tis,
nopircis avīzi, sākumā gandrīz
nemaz neapskatās pirmajā lappusē,
bēt šāk lasīt ar pēdējb, jo tur ir in-jformācija
par inu^u un zirgu skrle-llWās
sacīkstēm, vai ari izziņoti lai­mētāji
loterijā. >
202 stundas darba
par 10 dolāriem
Latvijas 46, numurā sniedzām mū- snniiiAsr] t.^ /II.
M j « v ^^1^^^ Sidnejas kuplajai tatviefa saimei,staip Marijas UOm laļkanajlm tat-
«m«S w ^ Ptevlenojulās dato jaunas ae-pln^umu burtnieim čtt|-Latvju
meri vBrrtt ^^ku^^l^aTK^ i»», to I dū aktrise lija CalBte un dataasi Tis isdevis J. Kadllte Vldji.
^^^^rZ^''^''^^U^trf\^^^ Mintauts E^Htls. JEaudi- OrSmatas vSka stOri lenkstltl cMu
S f f n^^^.^^ -.^"^^^S" «nto Dutaanls, kas pfiiceUes pie H - UJt par io naudu var nopirkt kārtd-melnā
krfisS ceļo no kādas staignas ° ° P"*" ""^ ^ «Dti ./"tstfistaL-one» Addaidl. Inu dnmfti un •iAodinii
l e s , j n Pirmie priekšpulki jau L - '^^^^^..^^v^ J - . OedK-lov*.N ~ ^ < M p^pS^- snieguši mana farmeŗa kukurūzas ^ ^*™^ vairākus mēnešus
ojas, un vietām no zaļajām lapām
palikuši tikai stublāji
Pretriciba ir ātra un nesaudzīga,
r traktoru apaŗatn apm. 200 metru
. iato Joslu, kurā šis niknais ienaid­nieks
virzās. Es roku grāvīšus, pil­nīgi
stāvāiņ malām, kādas šie tārpi
nespējot pārvarēt. ,JNezvēri" ap­ēdot
visu, kas ceļā gadoties — ku-ilgi
bijis jādzīvo ļoti smagos ap- p l » » » Vācijas vai Polija»?"
stākļos. Caurmērā visi trīs ģime-i atbraucējam Jautā austrfilietit.
nes locekļi izstrādājuši 202 stundas i Latvijas," leko īsa atbilde,
nedēļā, saņemot par to tikai 10 do-| Jā — es zinu: U atrodu k«it
A - ^ ^ ierobežotu daudzumu pār-l*"»^ Liepājas tuvumā," pašapzinīgi
Ar traktoru apaŗatn apm. 200 metru tikās. Kad J . saslimis, sainuuSs Jautātājs, atceroties gadijunm
piato joslu, kurā niknais ienaid- atteicies vest viņu pie ārsta, un to ar krievu notriekto amerikāņu lld-vajadzējis
izdarit ar draudzes s a z i e - | ^ ^^
dotiem līdzekļiem. Neciešamo ap-1 *
s t ^ u dēļ ģimene sarunājusi darbu „180 britu imigranti pāris ttuudāi
citur, bet tūliņ pēc atteikšanas sā-|atrod darim," raksta Tht S3f<toey
Moming Herald. Kāds anglis laik*
ņim atstatu mūsu svMkis d i t a a ii
putekļaini Sidnejas antikviriiti?
S i d n e j i , Jūliji. _^
8p. Klamrta
Dānija
un latvieši
Mūsu T A U T I E Š U P A R S T A V J I T T A L I JA
raksta Udzstrikiniekam inakis: J ^ - l JfJ^^J»- ^T^^iSSS^
gUjā tik vienkāri» dartm afiist iie-l?^^» ^ Kōpenh^enas,
var Seit tagad esmu vaaonu i M t H i l ^ ņ^edumus
i ^ ^ ! t S i d ā ^ w r e ^ ^ ^ nttalaia. Ja ari
priekšstrādnieka aizridlJumu.1Srei W
strildājot pārāk ātri . . . " If^TP^ ' S S F t L^
AustriUiHv AntOiJal Ud te^^
«Biedri PanOcstaities. un JOS būrit
apUednāJuši savu tudokimo stiju
pret cUvēoes lielāko ienaidnidni - ! ^ S J?
atombumbu. Katram IH«»tartltiJam l ^ J ^ ^ ^
tiesības nicināt atombumbas ī p a š n i e c i ^
ku. Biedri, parakstalUes!" Ti " ne*
Utriela kpmltfia Rimlt no krcUbs l^/BeSi, I. Krieviņt, kom. prieUtldls ttoni,
J. CiimSiii, vl«ii| fcardtoāUi Pikardi, pvof. A. Speke, H . Rasape, B. Vpeateks.
i
kurūzu, kviešus, ātļoUņu, — un aiz
tiem imli^ot gandrīz pikilgi melna
zeme. Gluži kā tur, kur pāri iet
ar sarkano zvaigzni pierē, es
klusībā nodomāju, «** starpība vie­nīgi
tā, ka sarkanie tārpi izhlcina
ne tikai laukus un mežus, bet ari
miljoniem^ cilvēku dzīvību.
Atrā riciba lldz^ija. Palīgā, nāca
ari ļoU karstais laiks un ai«ļraudē-tajās
vietās bagātīgi izkaisītais in­des
pulveris. Ne tik viegli bija.klā-jles
(toziem, attālākajiem kaimļiņiem,
Iģl ,jpj0^1cinātl, u^, tp^
vajadzēja apart un. apsēt par jaunu.
Citu lauku aizsardzībai no kaimiņu
pilsētiņas izsauca divas lidmašīnas,
kas izsmidzināja pāri laukiem indī­gu
šķidrumu tārjpu iznīcināšanai.
Drošības dēļ apsmidzināja art mana
saimnieka 4 akru lielo tomātu lau­ku,
kas izmaksāja 40 dolārus. Lid­mašīnām
šeit tuvumā ierīkots ne­liels
aerodroms, uir tās savuSi uzde^
vumus apkārtējās farmās turpināja
veikt vairākas/nedēļas, galvenokārt
agrās rita un vēj^s vakara stundās.
Ļoti nesaudzīgi te jācīnās ari ar
dažādiem citiem lauku un dārzu
kaitēkļiem, tāpat ar nezālēm, no
kurām daža ātri vien sasniedz cil­vēka
garumu. Sevišķi izplatīts augs
pie mums ir savvaļas^ ķiploks, kas
sastoparns gandrīz visos laukos. Lie­lu
postu tas nbdarija mana saim­nieka
brāļa zemeņu laukam, kura
kopšanai īpašnieks bija veltījis pa­visam
mazu vērību. Zemeņu raža
Sidnejas komltaMl, sUpJotles *aii\fi^J!S!^^^^^1^
imlera organizficljas maskas, aicina £5^ ifJKL
parakstīt nldnfiianu deklaridau^ 2!L!i25^iSt^ !L
Panākumi tomto vāJL J»unausW* *«JS2!S-f^S!^^
iteii ios vervitijus daikirt pat ««-nSfiff . S * » - » . irt^mlltai
sviež no fabriku un dtu darba v t e t a L ^ » * ^ ^ . ) ^ , ^ ^
visiem ««auk«ml«n « SlU^SS-^jaff S?& UtofM* 4ķl*V I » viņa
Jtuvūllatvlatu varlaJuitlatdandt»
kuSies ļoti asi konflikti ar galvotā-ļ Sidnejā Ir vairāk nekā M tntlkvi.|Studs I M i L M k l « n^
Ju. Pati pēdējlļ sadursme, kurālfiātu veikalu. To plaukti pildīti ble>|p(tMbi ivtl gMŅunt, kur oi
faktUkā uzbrucēja J. ģimenes lo-jziem, varoiton lājumlem, k u tOitalc^
cdcļiem bUud saimniece, tomēV no- par impērijas spožajām dienām. ka>|Din«| vlnltm tontr kUJlM
vedusi ģimeni cietumā, Jo 4estfides »W*<>J»n»«>l m Mtonlju bjļ^a'iMUc, ia par Io annl 0«n i r ^ v ^ ^
rpartejlskl nostājuSās galvotāja pusē. «>f«^ T ^ t M d»žā« ž u i t ^
Tikai pēc atbraukušā J . brfila t a - ; ^ e « 5 f f J ^ «W t « l - ^ ^ ^^
lakas intfervendjas Izdevies ģimeni — — _ .
atbrīvot, bet starplaikā saimnieki
biJuSl piesavinājusies daļu no J.
mantām. Tagad Jākobsonu ģimene
atrodas Jau savā Jaunajā darba un
dzīves vietā. Kādas \>ūa tālākās ser
ļtiav.iomētjR^ P^?Mi?f>iaf'«3
Sēkspte, Šekspīrs, un P» •^ļfftojļclgi koataktr: tagOlibat ImtkI
kāda ijāmata s v ^ o d S . Orl^dUliMtādM I» aetanljttlaa latvblio _
redz Gētes Faustu, Tblitoja Annultibu mfliu tautskifli un vidunkoll.
Kartoinu,^ I4gejrlef^ Ges^ Berlin^ļ atzīstot ari latviiiu UNriu ģtemazljM
gu. Netrūkst ari Hindehburga unM^pii^iļļ |f^|v^ļ|ijiyf ^y^>frritata.
Trodka^ dzlves^stjstu un lietuviski -jDāņu m lafvIdKi^dcauttt un gaidu
" lu attiikiniei «rvlen btjtt
bija samērā laba, bet tām visām b i ­ja
ķiploku garša un tādēļ, protams,
a.mtt« mm
r'NfeStmcie^^ ^'^^/f^'?^ taiā ^b^n)a^ )tS ^ 4s^^ ir patiess vecu vecais latviešu tei-taja
aeOeSS puse, KUr ITA^ ^^ml taH «^me Irnm ftrf
domām tai v&jadzētu uzlēkt Atce-tau<-
«dldtji
kur
Vādji
tbai
oUvļlku
t i s
māc
A.
Mociu^-
»l*iņoj8
li; V»i-oiiometnē
i l i u * » 8
*d«. ar
locek-
^fodldUās
iiutieSu.
ā do«
gaišā
sesi*
Mmetnes
KfdTja tir
paliks
ries, ka esi pāi^brauciš ekvatoram un
atrodies zemes lodes otrajā pusē.
9. Vienmēr Ievēro» ka Austrālijā
ar sausu pieri un muguru grūti no­pelnīt
maizi.
•10. Nemēģini jaunās zemes da­bā,
paražās un cilvēkos meklēt II-dzniu
ar savu dzimteni Tādu Tev
būs grūti ieraudzīt. Bet Tu to sa-
I pratīsi, ja gribēsi atcerēties, t ik
tūkstošu kilometru, ieskaitot konti­nentus
un okeānus. Tevi šķir no tē­vu
mājām.
Kanberā, jmijā. Arnolds Smll»
11/
ciens: kop zemi, tad zeme kops ari
tevi.
MerUendā, jūlijā.
Viai ZimItlB
otram
Dažas latviešu emigrantu ģimenes
Sav. valstis uzrāda sevišķi Uelu ro­sību
jaunpienicēju atbalstīšanā
franciskas vārdnīcas.
No malkas cirtēja par pasaules
preses aģentfiras pārstāvi
MŪSU 2URNAUSTA PANĀKUMI ZVIEDRtJA
Pagājušā gada jūUja sākumā, kad
Zviedrijas karalis atstāja galvaspil­sētu,
lai pavadītu kārtējās brivdienas
savā vasaraiS' rezidencē Geteborgas
tuvumā, pie tenisa laukuma pulcējās
bars zviedru žurnālistu un foto re­portieru,
gaidot, uz karaļai kārtējo
rita tenisa partiju. Bet torit karalis
bija saguris un avīžniekus nepieņē­ma.
Viens tomēr paguva «ieslīdēt"
Ko dara Melburnas
latviešu biedrība
Jūlijā Melburnā šejienes latviešu
biedrība rīkoja pirmo bērnu rītu,
priekšnesumus vadīja skolotājs E .
Līdums. Piesakoties lielākam inte­resentu
skaitam, Melburnas latvie­šu
biedrība paredzējusi rīkot daiļ­amatniecības
kursus kokgriezējiem,
ādas izstrādātājiem, sudrabkaļiem,
audējiem utt. Kursi paredzēti va-brīvdienās.
Interesenti
im*^ dinli^iSilBitlrilli
auMUsnjuii masu ilnui unjfjptinai.
Tat pats sakāms ari ņ$t ^latviešu
garīgo aprūpi Tāpat Mvi privitaji
dzīvē iiņi nemaz nav norobeipjtt-iies
— savstarpēji i^)denioJumi oo»
tiek bieži un to nalu liadna ari lau*
Ubai dāņu un latvleiu sttipl.
Rodas Jautājums: kid4 runāt par
antipātijām, noiobeloiaiiot utt. Ja
viņa kabinetā, izspiest no Ou«tava vļļ>|«to « I P«ti j u t e i « « ^ P ļ » » '
Interviju un Izdarit foto utņāmumui. " « ^ ^ TS22u..^55!L~Sr
Pieklājīga gratUikfit^a un «efiedak- Sfttt SS^S
tora uzslava bija «I veiklā r n K » t l ^ | P ļ ļ ^ t « ^
par viesiem un patvfoumf mdditi*
Jiem.
Kopenhāgtnt, Jūliji.
V.
alga. Tikai retail vēlāk uzrinija, ka
leporiieris ir latviešu bēglis, tagad
Uelāko Skandināvijas laikrakstu
Stokholms Tidningen un Aft<mMadtt
ilustrāciju redakcijas sekretārs l i -
gars Linde.
Kas kādreiz iegriezās Daugavas
Vēstneša Rīgas nodaļā, atcerēsies tur
redzējis pagaru Jaunekli spožām aoe*
nēm un platiem autoriepu zoļu z i *
baķiem. Ilgars sāka savas aviznidca
gaitas kā avīžu zēnu ,Jcomandieris".
Nedaudz vēlāk Linde, kas, blakus
minot, ir pazīstamā, nesen miruii
aktiera un bērnu drauga Kristapa
Undes dēls, kļūst par . žurnālistu.
Tuvojoties kara beigām, viņi I M i
g. novembra vidū līdz ar 18 dttem
pēc 36 stundu dņas ar vētru un viļ­ņiem
nokļūst GoUandē^ Lindes pir­mais
darbs brivajfi Zviedrijā — par
sHpētāJu kādi fabrM, pēc tam par
trauku mazgitiju, kartupeļu mizo»
karos un tāju, malkas drtēju, veķlimu i z i ^
lūgti pieteikties MLB valdes locek-1 sātāju, bungu sitēju Pestīšanas ar-
1im T. Silkalnam: 27, Blair Street, ļ mijā, foto laborantu uņ citur. Ap-
E. CoburgA^ic Suvis valodu, viņi sāk interesēties
Jūlija sākumā notika Melburnas F«r ^ , ! ! ! ^ « ^ t l S AS^JISS?
latviešu biedribas akadēmiskās sek- ^ *^J« ^ ^ e s Aftonbla
cijas dibināšanas sanāksme. Sek-par
,J)P nometni". Ieva Straumane,
Potesora dzlvesi biedre, nolasījusi
f i^^S^tn^^^ cila, kas pulcina Melburnas un ap-
Lauma Kazaka 75?^}*^^ J^^?.!ll i r S r ^ « flkadgmlsko mfid-sinas
Statā pallda:ēju8i jau līdz šim
izvietoties piemērotās darba vietās
vairāk desmit latviešu ģimenēm. Bez
tam viņas mājā mitinās 17 tauti^l
Viņa ar vītu DJ^ Kazaku materiāli
atbalstījuši daudzus ieceļotājus no
Eiropas un devusi iespēju tiem prak­tiski
pārvietoties uz citiem štatiem,
kur bijusi labālca Izpeļņa. Laumas
Kazākas Ierosmē noorganizēta vietē­jā
latviešu blediiba -un nodibināta
amerikāņu draugu biedrība paHdzI-bas
sniegšanai ieceļotājiem.
Ne mazāku roislbu uzrādījusi prof.
Straumaņa ģimene RoUā, Misūri šta-tā.
Viņas neUelo māju apdzīvo 24
lat^deSl, tā ka amerikāņi to dēvē
JAUNZĒLANDĒ
Tstttietii R. MSlnleks ar mu pļauj ausu
Iļnlni tavft fanus.
kārtnes latviešu akadēmisko māci
bas Iestāžu absolventus, paredzējusi
rosināt akadēmiskās saimes aktivi­tāti,
veicināt jaunatnē interesi par
augstāko izglītību un noskaidrot da­žādus
profesionālos jautājumus, no­dibinot
kontaktu ari ar austrāliešu
akadēmiskajām organizācijām. Tu­vāku
Informāciju sniedz A Kokle:
32» Lyonsvllle Ave, R. PrestonATlc.
Latviešu namdari ui» būvstrādnie­ki
aicināti pieteikties MLB Infor­mācijas
birojā pie A. Lauvas (2.
VTlllmere Rd., Kew7Vlc.), lai pār­runātu
latviešu būvarteļa dibinā­šanas
Iespējas. ,
Biedrības rīkotajās tautiešu piekt­dienas
vakaru sanāksmēs jūlijā no- nepilnus 30 gadus vecā latvieša
tikušas resp. paredzētas Pārrunas; g^ŗj^^jj 3yggypgj^ ļj. ig^s paraugs, ko
un referāti par šādiem tematiem: i2darit trimdinieks, Ja tam ir
det ilustrāciju nodaļā par kant<Hristu
un foto aģentu. Nu latviešu zēnam,
izmantojot Jau agrāk iegūtās dtu
valodu zināšanas, ceļš vaļā. Viņi no­pērk
fotoaparātu un brivajfi laikā
sāk šo to „knik8ēt".
Uelo zviedru flotes manevru laiicā
Stokholms Tidningen galvenais foto
reportieris saslimis, un viņa vietā
redakcija nolemj sūtīt Undl Izrādās,
ka zviedru admiralitāte zināmu ap­svērumu
dēļ atļauj manevros pleda*
lītles tikai vienam vienīgam foto
reportierim, un tas šoreiz ir mūsu
tautietis. Viņa foto reportāžu iespiež
visa Skandināvijas prese. Tagad II-gara
Lindes darba lauks kļūst arvien
plašāks. Viņš strādā ari Associated
Press Pieturēs, New York Fhoto Ser­vice,
Pix Inc un citām aģentūrām. Sl
1) Mūsu tautiskie tērpi 2) Dažādie griba un spējas.
•UtMiS « I asIdtaM
My^$ taatMfiilfi*
IttfMl B i M iMiiSS
mmim a sM Mvss if-dlas
k i S ^ neliiB-ta
lalcttim Ir AMMP
ttias laiflila taSdaiMs
Mtsilka.
AttstiiDUS attM atkal piMtāJa Bliifis
Ud^Ma kaili Dantfalk Ban kas alva*
«aait aa m AHisadJa vidi
aUa l a t n ^ katofa prlMMi ttMltfavB
OaldsUi, ku Ir etis nSm kaU^a sa*
ffSsalsks AttitrSUJS. Viņi Jaa «MTIIS m
iivtt ūaao SSIvM ftsta* kar viņa paol*
4a mm Irt Msatesa, Titweaf, MM»
ne/Q14
Galda lakaraltM AtV
vaa. y. VUka ao t ^ l a
laujaai pledalUSi itsrp-iaattskSi
falda kasļkat
koafeiesei Htatatvltli»
tfaJMfci, aalsiel ail
taritat par Latvija aa
ituptaadĀBJSm galda
liatfiaiB ikaata em*
trSISi otfaaisidlas ia*
kanUckf Bottoaifta. I. Trttinanli »
alelna risas ausskaM vadltlias «idai
tavu adruua kā iif liiai, ao kara latka
Ir f kaata eriiuiMcMOīviaBi m M 8 l«
aa Jaaatims. k u VHHOS tatpiaSt skaata
fftitu, «ttldastf pteCHkttu JaaaaiklBi*
BMdS ikaata vttalbS BostoaS, Adrastt
Vai B. Tralauuili, i i n Cohuakas Ava»
BoitoBt Boikary, Mass.
Ultffitafu kfttikis DTa
i. asaadifi tejfii d M i
kija IfradiM aa ftok-kakau
BftdIordS (Aas«
ttJS^kar DolaillaIddla-letasaata
raferSta pat
ĢItai aa Baiņa tara
ratfpfodka aa kttvftfo
%amm plaSfiIba va-kar^
repaC Vi rtftrita
blla ItradttSlei tikai —
Šādi klaaritaiat laTgaB BftdfordS tftfva
M m akaasmlifcl IsgOtaca latrMa, oa
vmas kSdi m Mto mSdittilM dslaMt*
Bft vai titaaau |lai&asl;Mis.
Avnaliki, srsauua talkotājs aa daSa
aagfa vaiadu aOdku gilauita aators
Aasasts lasit k u ar ģtefal tea tfli
polu tSIfikat liuloiaaal os amfrsņjai
Vi: H
i