Bavarijas Latviesu vestnesis, March 24, 1951

              mm
13 L A T V I J A
Sestdien. 1951. g. 2 i rsastĶ
Nerni luļTŠ brim
CEECas 4PSDDZ STAŪNU PM
„M<wop<:«niisrBU" NEIEVEROŠA-NU
- VW GLAZĒ VISKIJA VAR
IZŠĶIRT ICilDM VALDĪBAS LIK-ITNl?
Jiiu ilgāku laiku britu apakšnamā
r k i n i i \\m% bnil neatlaidīga ciņa* ku­ras
mērķiii ir piespiest Etlija valdību
atkāpties, l i l \m tuvāko nedēlu laikā
visi leini llziWinātu jaiiinaii vispārē­jas
vēlēliimt». Pēdējā ..ģeBerālofen-sīvi"
ko konservatīvie «aka si mēne­ša
sākmi, lōii cīņā visas pēdējās
rezerves im^, piemēro ..totālā nervu
kaŗt" metodes, mēģinot valdību gāzt
ar nok«u«išimu un nervu pārslogoša-nu.
K i zininii, iftrādnieku valdībai paš­laik
apakžinaml ir tikai niecīgs 7 bal­su
vairikijim», m vairākās nobalsoša­nās,
kas gan nebija saistītas ar uzti­cības
votiiimu, t l jau piedzīvojusi sa­kāvi.
Z^tiMjējums uzticības nbbalsoša-ni
nozlmiatui valdības maiņu un jau­nas
'«ēlēlim.is. kurām, kā konservatī­vie
norātti», tauta gatavojas jau 13
mēnešui. CEņa tlidēl ir par katru atse-
Višķu cilifku.
Kādu liiiku no kompetentām aprin­dām
jau zldi^oja, ka Etlijs izSķfries
plānot jauiMis vēlēšanas tūdaļ pēc bu­džeta
pieņiemšēnas aprīta pirmajā pu*
iē. Sakari iir lielo Anglijas festivālu
vllēiana^f pftš«« gan nenotiktu pirms
rudens %lk\m^ lai sakarībā ari Be-vinsr
ja ^rien viņa veselība būtu maz­liet
labfilkui, bCitu palicis savā amatā
līdz periodu beigām. Jaunākie ko­mentāri
M konservatīvo puses tomēr
norāda, kii valdība, apzinoties savu
gaidāmo salcivl nākamajās vēlēšanās,
ndlēmusi turēties līdz pēdējam brī­dim.
Opoaicija tādēļ ņēmusi sev tie­sības
atjiiMnot „kara darbn)u" ar Jau­nu
nesavidzļl^u.
ievadot Jauno uzbnikumu sēriju,
Vlnstons Cifrills paziņoja, ka opozīci­ja
Jaunaii vēllIHanas Anglijā iespēja­mi
drīzā laiku atzinusi par nepiecie­šamām
\M\ darīs visu iespējamo ne
partijas, it>ef: nācijas interesēs. Nācijai
tagadējā grdtisjā bridi esot nepiecie-iama
valdība, kas .pretēji pašreizē­jai,
baudītu tautas vairākuma uztici-bu
un kiilru soli apsvērtu ar ..skaid-rām
acīm uci mierīgu nosvērtību"
no nācijai» initelešu viedokļa. Taču
par visu valrik esot jāizbeidz galdi-hnas
un neitkaidrlbas posms, kas
Ilgsi Jau liurptt pusotra gada.
„Lai \mlX\i kauties, Ir vajadzīgi
divi/* ttlca Ctrčils un atzina, ka sa­va
vaina ipnšreizējā saspīlējumā ir arī
policijai pusi. Tomēr galvenais vai­nīgais
(iiifot valdība* Konservatīvie
parādljuļil lielisku ieslu pagājušā ru­deni,
mi^colot nekādus iebildumus
pret p^ipiidus bniņošanis izdevu-niem^
liii budžeta vienprātīga pie-ņemšaniii
parlamentā vienas dienas
laikā ptfirldītu visai pasaulei britu
tautas ^rienoto apņemšanos cīnīties
par simi brīvību. Taču Eliijs vienoto
fronti pie piris dienām pats atkal
izjaucis ar tautas vairākumam nepie-ņemamc^
t@raudrūpniecības nacionā-lizācijafli
likumprojektu.
Zinimtiji ētsprindzinllļunm sakarsē­tajiem
ļjirātlem deva Cerčlla divkār­šais
prnieMs pret Etiija apzīmēšanu
1 ^ karu iiozfiodznieku Staļina pēdijā
intenijii, — ar to ne tikai pašreizē­jam
valillt^s galvām esot izteikts ne­pelnīts
oŗn/einojums, bet reizē aiz-kartaii
vitiii Cerčila ..monopoltiesī­bas*'
m ..Iiaŗa kūdītāja" titulu. Taču
tas biļiii ĪRI atelpas brīdis. Citudien
ciņa pair jaun<Sm vēlēiSanlim aiz britu
apaklniiimflL ktilisēm atsāicsies ar jau-ijiu
sIsi^JmiilMumu un neilēlību.
Kons^tfvltlvie turpinās draudēt lē-borisUeip,
ka nizpūtīs tiem dzīvības
dvalu'V liikot sēdēt viņiem solos
dlemii m līdz tie. galīgi apni­kuši
un rtogur^išĻ kliSs histēriski un
atmelīi ar roku. Strādnieku partijas
locekli i^^iļniklirt leks kājlis par katru
..ākī^u" op^Dzicijas teicienu, kam
pirmi pISrIs mēnešiem tie nebūtu vel
tfjuši niiļc^ldu vērību. Tādu nervu sa
spīlēļiimiii u» nīkšanu caurām nak
iīm. lai vilciTba viena cilvēka šaubi
ianās m\ promesmes gadījumā ne
ietu boļli. ilgi nevar izturēt.
Jaian^ils apēkšnama priekšsēdis Ca
ters īēi %m savējos mierinājis, ka
viņam iir spilcl(|s ierocis nakts sēžu
ilguma iirobeSošanai,, un mudinājis
\\% jaiiwitii Izturību. Pāris dienas pagā­ja,
lldiī valdības ..atombumba" bija
pta^ra tm kļuva redzama melns uz
iMilta tOO itrlidnleku partijas locekļu
paraibliia renjolūcijā, ka<i prasīja aiz­liegt
pllrdot dzērienus apakinama
t)ārā pi!e pl 10 vakarā: ap to laiku
konsertfiit'fvie parasti pēkšņi mēdz
Ierīkot villls nobalsošanas. Valdības
iiprinda.»} cer, ka pēc šī» rezolliicijas
pieņemitanas ..toriji" drīiāk iirvēlē
lies iet: tnlļls nosnausties, jo ārpus
iipakšBEiini alkohols tad vairsi nav
dabūjairns Jau sen.
Varēti;» akceptēt tezi, ka ir daudz
problēmiitisklk mēģināt iedot no
kautu" :s4ivam politiskajam pr<Ktinķe-kam
ar iiiļnušu sitienu vēlīni pus­nakts
«tuiodlii, ja tradicionāla viskha
un sodas vl-eta flatspirdzinās iiin ļS-irtiprilnSs
»r limonādi vai tēju. G. G.
Miljons dolāru
bēgļu atbabtiKanai
V a š i n g t o n a (le). — 1 miljonu
dolāru bēgtiem, kas ieradusies brīvajā
pasaulē no boļševiku anektētām ze­mēm,
atvēlējis Amerikas igaunis Vil­jams
Cimdiņš (Zimdin). Par Cimdiņa
nāvi un viņa cēlsirdīgo žestu raksta
ari lielie amerikāņu iaikraksti, atzī­mējot,
ka tas cēlies no Igaunijas, un
1917. g. aizbēdzis no Krievijas uz Vā­ciju,
bet no turienes tālāk i|z ASV.
Jaunajā kontinentā šis saimnieciskais
darbinieks^ guvis labas sekmes, kļū­dams
par turīgu un cienījamu viru.
Kopš 1946. g. viņš palīdzējis sagādāt
galvojumus vairākiem simtiem pārvie­toto
personu, sevišķi atbalstot savus
tautiešus igauņue. Viņš atbalstījis ari
igauņu kolonijas izveidošanos Slbro-ka
farmā.
Iepriekšējā UN kopsapulcē, kas uz­klausījās
ziņojumu, ka IRO līdz š g.
31- oktobrim būs izvietojusi pāri par
1.2 milj. bēgļu un DP un kopā vai­rāku
miljonu DP aprūpei četru gadu
laikā izdevusi 355 milj. dolāru, nolē-
IRO darbosies lidz
1951 beigām
V a š i n g t o n a (el). UN vadī­bas
aprindās patlaban spriež par
starptautiskās bēgļu palīdzības orga­nizācijas
IRO darbības pagarināšanu
līdz 1951. g. 31. decembrim. New
York Herald Tribune norāda, ka ar to
daudziem Austrijas un Vācijas DP būs
dota iespēja izceļot uz ASV. Papildus
līdzekļus IRO darbības pagarināšanai
neprasīšot, norāda laikraksts, jo tās
rīcībā esot līdzekli daudz lielāka
skaita DP pārvietošanai nekā tas līdz
šim varējis notikt.
DP likuma ietvaros uz ASV vēl va­rot
izceļot 113.000 pārvietoto personu
un 44.000 vācu bēgļu. Lai šo kvotu
aizpildītu IRO vajadzētu katru mēne­si
pārvest uz ASV 26.000 DP. Līdz
Hm šis skaits vēl nav sasniegts. Lie­lākais
izceļotāju skaits uz ASV mē­nesī
bijis tikai 16.000. bet š. g. fe­bruārī
pat 5061.
Va vajadzīgs
Tnimcna
paraksts
Vašingtona Oe). — ASV Uutw viet-nieku
nams otrdien pieņēma papildi­nājumu
valsts iekšējāa drošības liku­mā,
kas pilnīgi saskan ar likumpro­jektu,
ko pirms dažām dienām bija
apstiprinājis senāts. Jaunais papi'di-nājums
dod tiesības turpmāk ieceļot
ASV ne vien nacionālsociālistisko un
fašistisko organizāciju nomināliem
piederīgiem, bet ari visiem tiem, kas
piespiedu kārtā piedalījušies komūj
nistiskās organizācijās. Kādā iepriek­šējā
versijā, kam tautas vietnieku
nams bija pievienojies pirmā šīs se­nāta
papildinājuma versijas, nominālo
komunistisko organizāciju piederī­gajiem
ieceļošana ASV bija liegta'
Pieņemtais likumprojekts nosūtīts
tālāk prezidentam Trumenam parak­stīšanai,
pēc kam tai stāsiet ipikā.
Kara stāvoklis Teherana. bet nemieri
Azerbaidžāņa
Teherana (le). — Irānas valdība otr­dien
izsludināja kara stāvokli galvas­pilsētā
Teherānā. Iecelts arī pilsētas
militārais gubernators ģen. Heja Ab-duls
Hejasi, kas izdevis pavēli pil­sētas
iedzīvotājiem saglabāt mieru un
kārtību. Ziņa par kara stāvokli, kas
pagaidām izsludināts uz diviem mēne­šiem,
telefona un telegrāfa darbinieku
streika dē| ārzemēs kļuva zināma ti­kai
sešas stundas pēc izsludināšanas.
Atentāta upura prof. Abdula Hamida
Slepeiļa padomju
bāze bpicbergena
Londona (fm). — Angļu prese
pēdējā laikā sākusi veltīt īpa­šu
uzmanību Spicbergenas sa­lai,
kurai turpmāk varētu būt
ievēroj«na nozīme globālajā
stratēģijā. Sl arktiskā sala pie­der
Norvēģijai, bet Pad. savie­nībai
tur pieder koncesijas rak­tuvju
izmantošanai. Kā raksta
Daily Graphic, padomju konce­siju
territorijā pastāvot slepe­nas
aizsardzības bāzes. Krievi
esot Ievērojami palielinājuši ie­dzīvotāju
skaitu savā raktuvju
kolonijā, tā ka krievu skaits
tur jau trīskārt pārsniedzot
norvēģu skaitu- Turklāt krievu
personāls Spicbergenā sastāvot
vienīgi no jauniem vīriešien!
kara dienestam derīgā vecumā.
Krievi no salas izved loti maz
ogļu, bet toties ar Jaunām kuģu
kravām ievērojami papildināti
preču krājumi padomju nolik­tavās
Spicbergenā.' Nelietoja­mās
šachtās krievi uzkrājot ie­ročus,
kā arī nocietinot savas
koncesijas territoriju.
Hani alzfrlcklu UZ cK
ja nespētu piesolīt DP neka vairāk par juridisko
palīdzību, - saka UN^augstais komisārs
l)e^u jautājumos
STHGSUS JĀROD UDZEKU BĒGĻU TĀLĀKAI APRŪPEI
L ē k s i k s e s a (gg). - Kā Intervijā New York Herald Tribune līdz­strādniekam
deklarēju UN angsUl. komisārs ^glii «^^^
dietls Dr. van Holvens-Gedharts. UN Jāapsver •«^«^gi loll.
līdzekļus bēgln aprūpei ar! pēc 3t. oktobra, galīgi »p
termM - ^ I r e t ē j ā gadījumā Ugttu laiku laplgl veiktais darbs var belg-lies
ar fatālu fiasko.
ma šo tenniņu uzskatīt par galīgu
pēc kura vairs nesniegtu nekādu tā­lāku
pabalstu aprūpes vai izvietoša­nas
ziņā, apmierinoties vienīgi ar ju­ridisko
palīdzību. Bēgļu augstajam
komisāram atvēlēja 300.000 dolāru lie­lu
budžetu administratīvām vajadzī­bām
un juridiskas palīdzības sniegša­nai
DP. IRO darbībai lēnām izbeidzo­ties.
Viņam uzdeva iekārtot savu gal­veno
mītni Zenēvā jau ar 1- janvāri.
Augstajam komisāram bija jāstājas
sakarā ar dažādu zemju valdībām un
privātām organizācijām, mēģinot no
slēgt ilgumus bēgļu stāvokļa uzlabo
šanai, naturalizācijas paātrināšanai
brīvprātīgas repatriācijas veicināša­nai,
kā ari, pēc iespējas, neizvietoja­mo
un strādāt nespējīgo bēgļu aprū-pei,
par svarīgāko uzdevumu tomēr
skaidri definējot juridisko palīdzību
— pavalstniecības iegūšanu līdz ar
to saistītām privilēģijām u. 1.1
„Bs varu labi iedomāties bēgli sve
šā zemē bez pārtikas, bez drēbēm un
bez naudas," tēlojot savam liktenim
pamesto bēgļu traģēdiju, ar. uzsvaru
deklarēja augstais komisārs. „Viņš
grieztos ar savām prasībām pie manis.
Un es viņam teiktu, lai viņš ir gluži
bez bažām — varu viņam pakalpot ar
juridisku aizsardzību. Es zinu arī. ko
šis izbadē^ušais, žēlojamais cilvēks
man atbildētu- Viņš mani aizsūtītu uz
elltr
So vārdu autors van Hoivem-Ged
hards. pēc tautības holandietis, atbil
dibu par bēgļu problēmām ar visu to
smagumu pārņēma pagājušā gada de­cembri
no toreizējā IRO direktora
amerOiāņa Donalda Kingsleja. Dele­gātu
vairākumam — neskatoties uz
amerikāņu lauvas tiesu financiālā pa
līdzībā — vēlējās, lai Eiropas bēgļu
palīdzības darba vadītājs paU būtu
eiropietis un labik varētu iejusties
viņu stāvokli. Izvēle attiecībā uz jau
nā augstā komisārā personu, spriežo
pēc tā līdzšinējiem vārdiem un dar
biem, liekas būt diezgan laimīga. Hoi
vens-Gedhards, lai varētu bēgļiem
īaut minimāli palīdzēt, uzskata par
nepieciešamiem vismaz 20 palīdzības
centrus Vācijā un Austrijā pēc IRO
biroju parauga. Tā kā pašreizējā bu
džetā šim nolūkam nav paredzētas ne
kādas summas, augstais komisārs no
domājis drastiski samazināt savus ad
minfstrātivos izdevumus un ar ietau
pītajiem līdzekļiem pagaidām ierīko
vismaz sešus birojus.
Par visakūtāko problēmu Hoivens
Gedhards uzskata invalidu, veco. sll
mo, speciālistu un citu pat vācu saim
niecībā neizvietojamo tālāko likteni
ar rūgtumu piemetinot, ka gandrīz vi
sas zmes vēlas tikai jaunus, l e c ī g us
strādniekus, bet par tiem. kam klāja
visgrūtāk, gandrīz neviens neinteresē­jas.
Pašlaik ar IRO atbalstu izdevfes
novietot atsevišķas mazas grupas- Bet
kas notiks pēc IRO darba beigām, to
pašlaik neviens nevar pateikt Jauna
smaga problēma nāk klāt ar apm.
350.000 Austrijas „tauta5 vāciešu" ie­rindošanu
pārējo bēgļu ^ a i t ā.
Bēgļu jautājums vēl nepavisam nav
atrisināts, un Apvienotajām Nācijām
steigšus jārod jauni līdzekli tālākai
palīdzībai tiem bēgļiem, kas paši sevi
nevar apriSpēt, — tāds ir UN augstā
komisāra atzinums. Tuvākajos mēne­šos
viņš gaidīs uz pārējo otro pasau­les
kara upuru liktenī ieinteresēto
valstu atsaucību un konkrēta projekta
drīzu icdzlvināšanos-
RIRDANA PADOMJU ANEKDOTI
(30)
Svaritikals Bomi
St S BlI). viro tem (trofi^m ptlUlk tr ko­pt
M . tavicttlNt un koiaOntBUitkal Ķtnat
rcfp. Uttikatt rēsuUUaU ktrupIM ctlvēcet
vliturl — atklSf Q«f« pDbIifētatt brit« ktra
•Ittlttrl^tt pSrtkats, kis taitidltt p#c Jaonl
kēflea datlen BO Bfttc«al«a «Totlcoi. lUra
«talttrt Slr^eilt, aotlvflot Hdt I1« tlcpcal
Ml tarēti pIrtkaU pttbllrēlaao. citsver. ka.
4o« tk«ll}tis outBOt, l»rlva}al pasaolel |I
Bokitlat. bat toUft lltaprot aapitcIaiaBiīha
tiea kaat ko rtlla itldlt praU Gatvesie
tfraoA toSlea nākot Utfl BO Beiiiillanas. —
ABflt|a. kS irBamft. paredtē)otl lovikafi
tatU tctaukf |amiaa reitnrista kaiēforlfat.
i$, ASV Imaņotla spm Ir dlvkSHloi&iltt
kopē Korafaa kara ilkaaa. patlņoļa trdEditn
attsardtlbat ataittnt Mariatt. Firaia 9 a^ae*
lita >- pag. §> 25. lOaHi Sav. Valstu bni-ņoto
spēko tatlSvā kija I.4S aU{. vfra. fett
tagad vairāk aekS %,% ai!lomi. Otirā pasanl^s
kari ASV Taladt^Ja 2t aēicfl. lai tastiiegtu
paireitē)o bruņoto spēka stlprttao.
Zanganeha stāvoklis kļuvis loti no­pietns.
Irānas valdība vēl nav oficiāli iz­teikusies
par nemieriem Azerbei-džanā-
Pēc neapstiprinātām ziņām^
nogalināts Azeri)eidžanas ģenerāl­gubernators
un šīs provinces galvas­pilsētas
policijas šefs. 1946. g. Az r.
beidžanā. kā zināms, notika komunis­tu
inspirēta sacelšanās pret valdību.
Ar ģen. Razmaras noteikto rīcību sa­celšanos
toreiz apspieda.
Arī Irānas senāts vienbalsīgi pie­ņēmis
likumu par naftas rūpniecības
nacionalizāciju, kaut gan jāpiezīmē,
ka no 60 senāta locītiem sēdē pie
dalījās tikai 27- Jaunajam ministru
prezidentam, kas pats uzņēmies ari
ārlietu ministra pienākumus, beidzot
izdevies aizpildīt visus ministru pos­teņus.
Daudzi ievērojami politiķi at
teikusies tos pieņemt, baidoties no
atentāta.
.JAMIIIC^ 2M.M0
totonļanmu"
FRANCIJAS PREZIDENTS ORĪOLS
OFICIĀLI APMEKLĒS A S V UN
KANĀDU
V a š i n g t o n a (ip). — Pēc nedē
1ām ilgas gatavošanās, uzlabojot ang
ju valodas zināšanas, iestudējot ru
nas un labākās atbildes u% žurnālistu
jautājumiem, Francijas valsts prezi
denu Oriols ar kundzi otrdien autāja
Havras ostu un šajās dienās ierodas
oficiālā apmeklējumā ASV. lai pēc
tam dotos uz Kanādu. Franču valsts
galvas apmeklējuma norisi beidzama­jā
mirklī gandrīz izjauca ASV kon­gresa
pēkšņais lēmums aiziet priekš
laicīgi Lieldienu brivlaikā, bet tagad
izdevies nokārtot, ka prezidenU varēs
īpašā sanāksmē apsveikt ja ne abas
kongresa palātas, tad vismaz senātu.
Apciamoltiaa Utkl rraBēti IV rapubttkaa
prerideat» ttik* pStl par 20 ruBB tin piedalī­sies
18 dintjis. kam ptogramna |au iapritki
Tūplgt it«trldSta tldf pēdSjaiB tikušam. 17
pfrionu apkalpa ar drollbaa iefu torhi
BuS€ prifkft<|«ll ipradSt Nu|ofkI jau nedēlu
aqr.1k, un jau iapriakS divi reit«« daMdu
JftutSjomu notkaulroSanai ui Vašingtonu bija
jfhdojii praijdenta dēls Toli.
Kamēr Parltē V5>u laiku nemitīgi krlļSt
informSdla par to. kSdt ordenii JSpidlķJr
\>*ip<jjnfa« militarSa akadēmijai ptitkSnia-kfina,
kSd« kuri dSenS »«qAidAnit laiki un ko
tfim atbilMoJl vijadrētu <iērbt uti.. ASV aavu-kflrt
woēma diva* filmai no prtijdenta djrl-sf%
pirl par 200 000 fntoucņēmureu. kas rftda
Oriolu k i valsfivItTj, ļ^imtnes galvu un mak­šķernieku,
ka ari slepenu informSciļu par
preiidenia gaumi drērieno Itrēlē. Atkliļas,
ka preiidenutn gario viskijs, bet no vintera
vulabik dslas fT8n6a v!nu Iķirne». Sl» Iķsr-nes
?6d kopa ar ismpSnieU jau savlaicīgi eii*
relo)a pSrj okeānam.
Amejskin.ete» ar nepadetlbu gaida, kSda
hti* Franctjas pirmis dimas gauma tērpu un
frizūras '2vē?ē Jau iipētlts, ka Oriola kun-die
pēoēmusj lldt ap ^0 jaunikSt modes Pa-rīres
pavasara tērpu. Vjīumi vioai paiTk»)!
UN rudens kopsapnlro totlku Parftē - nepārspīlēti piegne^ti tērpj, mierīgos toņo»,
vājība e««t platas cepures. No frSrūrim
katrai modernai un praktiskai sievietei prieki-roka
eso! jādod Hara matu crierumam. Oriola
ku?Tdx© nav pQ!ē)usies brlvajS laiki mScltiei
§Sda lēmumu pietaisa Itksaksesl otrdien ar
24 pret I? balsis.
^ Somi tas atctstn pr«s!dents Kekonens.
kas treldienas vakari ptetetca vslsls preri
denif» sav«4 valdības atklpSasos. pievieno
|3s fiitkivt ietelkicaiaa BOvtlcfaJU ©lalftru ļ kct nekas moderns, oa vieas oo iemllotika-atkipSasog
ffit pē^^ivēlks aa^flii. l jiēsa gJeifiOtSjses etot Vinjtoa» Cerčila.
. anoļu valodu, bet pa savam paradumam giei-
ARAt
»Tii biedra Kir^v* kapsi"
t»A, ud tur Uf toaa apiaklal"
DAŽOS VARDO|
MiBiitru preildenU EUIU uitura» i^^}
kādi Londonas slimnici. lai pēc iituSS
:uma pārbaudītu savu veselībai i t ļ jF
aelbTĪtanijas valdības galva sirgst aT^S
aknu kaiti. ~
351 B»!. ledilvotāju hidi)ā, koniut|H
dējā tautas skaitīšanā. 87 proc. BQ ļ j ^ 'J
«jalfabēli. ^ •
Šveices laikraksti atkal paaagtlliij^ ^
aas, pamatojot savu rīcību ar BtaUtlu S
pira cenas pieaugumu. • ^
Pad. savienība kādā noti ASV riVt^ ^
to. ka tā nav saņēmusi 13 vācu tirdimujP
kuģus, kas viņai apsolīti 1947. gidā/ ™
IM karat» dimants atruU DiaBvidriiiJ
afrikā Oranjes upes grīvā. DārgakanTS
ir 3,5 cm gafS. 1.9 cm augsu UB «r ls2
diametru, maksā vairāk nekā l aaij.
Pad. savienība eevar akl kaŗi im. ^
.pgalvo amerikāņu nedēļas laikraksts l l B
Štatas News and World Report. P i n i ā i tl
nevar paļauties uz saviem satelltitsi, «t^U
Staļins neriskēs ar kafu divās ftoai/ū'
treškārt. Pad. savienībai uOkst ttratJJiļii
svarīgu izejvielu. Raksta beigās Uil^Sj
konstatē, ka laSl. aadā pollUikia iipJr^^
tomēr ievirzījusies ļoU bīstamā kāi^i
..Mēs iīnldiiātlB Pad. tivlaiilki, U ffSļ
drošināsies Eiropā sākt kaM."
viens no izcilākajiem amerikāņa ikMiSEJ
niekiem Vennevars BuSs. • '
To|aU aicina Oagaaptrt tii lattrittilL
mūnistu partija atteiktos no savu
pret valdību, apgalvo Tolatl, ja _
stātos no Atlantika pakta tm lidikm'^
nītu savu ārpolitiku.
Lielbrltāalja plevle&ojBilat ASV ,
miem par Japānas miarllgumu. Oaaolcrf
nātors Spārkmens paskaidroja, ka ASV
tuvākās dienās varēs iasniagt līmmi
pārējo ieinteresēto nāciju valdlbāiB.
Stralkti vilBii FrancUā vēl arvita _
Dzelzceļniekiem un pārējiem aaUkiMi
niekiam pirmdienas vakarā piavlaao;^
tribas un gāzes fabriku darbinieki,'
ministru padoma pllnvaTojuii darbi,
rūpniecības ministru lietot visus līda
atjaunotu darba elektrības on gāni
mos.
UN kariipēkf vairāUi viaUi
3i. pl. gitdu, teiku jaunākos froitii
mot no Korejai.
S riatuna vlcmlatstri Pīrfiē nln
panākt ar padomju delegātu Groaūk»
vienoianos par 4 valstu konfariBCii
kārtību. Pēc 15. apspriežu dienas. i i | |i
stSvis Dēviss izteicās, ka jālaubās,
savienība vispār vēlas 4 valstu
BIJ. vācu ģenarāUs Raska BOtiaati
militārajā tiesā uz 5 gadiem ciitumā.
jot ģenerāla vacumu, cietuma lodi
mājas arestā. Tā kā viņi jau gindi
gadus pavadījis izmeklēšanas arastā,
dažiem mēneliem Ramke bQs loda
13 akolniecat nogalinātas MIM
kloiteŗa mUrim labrOkot, l i i ķoTi M
lēja patvērumu no vētras. It miltmi
tam imigi tivainotai.
PadoBiitt aģanti Bi|tl|u io
davēla orgiaā viUU pidOBi — A«|
atcelts no amata ar augstākās Uaiu T
BOdams savā atbildīgajā amatā, vļ^
laiku bija darbojies par laktom '
pi v)pagandi8tu kursos Briselē un dtv*
Eiropai draud lBllācl|i pisUarliita
dzibas solu dēl. ja vien tuvijujā Ulkļl
panāks starptautisku sadarbību Itijvliti'
trolēSanai, — deklarēja EiropM
komitejas priekSsēdls anglis RoUi.
Kardinālioi MlBdcraUlaa kitri
dzīvo — iādo norādījumu. piC Vi
formācijas. īsot deviut UngļMjai
59 g. vecā kardināla cietUBUiargiitt.
tii vatdibi biidotiei no Mbiaonbti
Ungārijas primasi nāvii gad
Jaunas itooirClpBlcM Diaav
redz ierīkot ASV valdība.
atomkoroisijas priekSsēdis DIni,
Bes Uesas lodlti tr BiTt 40 kit^tt
nieku Albānijā. Visi Albānijas bliĀlīl
sen ..pazuduši" vai atceUi no aiititi,
vēl dzīvie priesteri atrodas cietui
Saadi Arabija oisekos Irānis
nacionalizējusi naftas rūpniecību, —
jis kāds valdības pārstāvis.
Atomekiploiljii Klusā okiui itilli
pirms Lieldienām, jaunot oē/
jot atombumbas iedarbību oi dilTla
UD nedzīviem priekšmetiem. !
Vēl 1000 bt). ilalu paruana. paailet
līderi Tolatl. vienoti pfii'gfijull pr
Uskajfi partizānu federācijā.
15.000 vīru pastiprinālumu Indeķbll
prasījis ģen. Delatrs Detasinjl, kal
Parīzē. Viņš paskaidrojis, ka aprUl iMt
gaidāms ap 60.000 vietminieŠu
Hanojai.
21 inerlkSņu an i angln kiri ki|t
dusies Rivjērfl pēc kopīgiem miM
VidusjUrfi.
2.S00.000 kg bifa|n konserva Mikilkl
pirkusi Anglija, lai uzlabotu normētai
apffidea stāvokli.
Pāantu visā Neapolē radīja 10.000 t
kuģa Montalegro eksplozija osti,
vai Ievainojot 59 personas.
Trii Mašīnpistolēm braņoU baidlli
kādas beļģu og|raktuves pārvaldei ikl
sas tuvumā un nolaupīja 3,8 milj. fralŖķ/
20.000 t pārtikai KaiBirii pleiķīniit'
vildiba. Tālākas 40.000 t lekos.
Viiu lavu bagāža ao lidauJlBil
Irānas iportisti, kas atgriezās no AiļiH i
lēm Jaundēlijā, jo netālu no Tebiriill
stājās viens no lidmašīnas nsotoriia.
Ui ivarlgān saraaāa LoadeMi
Irākas naftas sabiedrībā ieradin Irikil
tas pārvaldes direktors.
Akadēmija Islama itadIJfiM Knkffi
nizē polu valdība, kai arī paredz ifitB
dentus uz Vidējiem austrumiem.
Akūts darba spēka trflkaai pattif
tēlandē. kur brīvas 40.000 darbi viiia.
Morlioai aegrozlšot BevlBi polffifeif
dzot Spāniju no AUantiki pkkti
pliniem, raksta daži aaglu iilkrikiti.
no iemesliem esot, ki gidljumi* )•
uzņemtu paktā, Francijai varēta
•paids. ka Eiropas aizsardzību pīBMr
redzēta atkāpšanās līdz Plrenijii». P
nams, ģen. Eizcnbauera nostāja ii
tēja.
J tm fiil attlekiaii ar M i l |i
ASV ārlietu ministrijas pārstāvis Ml
Uz žurnālistu jautājumu par ipi^i
piedalīšanos Eiropas aizsardzībā, Mll
paskaidroja, ka ASV vēstnieka Stestli|
fisa sarunas ar spāņu valdību laji
bijušas „lnformatIvas dabas".
La Prensu atzstāvēSaaai nodibiaii
tautiska komiteja, par kuras pit»
raudzīts Brazilijas preses apvimlbu
nieks Mozess.
Rokas graaiU. kas eksplodlļ|i
namā Bagdadē (Irākā), nogalināja 4
Vainīgais apcietināu.
4.7 milj. zivis saskaitītas Bodeaii
īpašu aparātu echografu. Jauflili
konsta<ē uz alumīnija folijas ' ne tikli
atsevišķas zivs formu, bet arī prec!»
nas ezera dibena profilu.
Pret katoļu garldzateklem on ord^
ceklicra asi vēršas ari ĶInaS komflflif"
diba. ,.Valstij naidīgas nostājas d^"
garldzni<?ki apcietināti.
Piespiedu darba aoaetBei ft»
pārbaudīs bezpartejiska UN komisija.
lēmumu pieņēma U.N saimniecības t»
'ā Dadome Cilē. Pret to balsoja '
bloks.
iauni nāves sodi CecbosIovakl)i
..valsts ienaidniekiem". Bez diviea
sodiem pieci apsūdzētiem Kašavas tailļ»
sā (SlovdkijS) piepriesti 15 qadi cietu»*
notiesāti uz 25 gridi'^m ci<?iumā, Hivi BtJ
spaidu darbos, bet lielāks skaiti * '
diem cietumā.
[gjlBOilt
ļglOdi tm
i^>'
t«. tii ir
nMan
iļii fiiBii
UiidilBU
iNAfHi
ļlHiittttiļgi
iHiiotOiii, tiiu
Ni
Eil'J'llMitl
I*