Bavarijas Latviesu vestnesis, March 24, 1951

              Trešdien, t^sj
i o s It
jjjtiHl tovaiBoti I ģen *
dolan. a i z d e v u m u ^
no 62,5 miljj doh^!^'' ^
idjas valdība nevar
.atimfis divīzijas/ko
i^ļ3.;iēd«i ārlieiu mini.*-
V ar j>adomju pārsSv^V^I
l^ar Jaunām vēlgiani» » i
^ a S ā k r radio l u n ā ^ j ^ l i
po vadonis V i n s t o n ? ^ »^
Sitw atdoSanu Iialifai «•u,
Iroja kāds ārlietS miSSSf*»«l
fIotonā. Asu kan^paņu^i^ļli Itālijai ievadjS^^Jr^ll
|tt i v a l g i n l 1000 teizes lieisv.
. ^arvaidas koledžai 7
tilepenu Ieroču noliktava
grēdas fabrikā Sesto ^
ķa» aākāff pag. piektdien,
i » ari taksometru šoferi'
ftvianlba neļaus UN km
ļ>iMpiedu darbu nometne?
roja padomju delegāts Lr
i«clbas un' sociālās padomS'
togttttbaa mlnistm Zvletoit
ļlanās tautskolotāja.
AvUldlai atbalsta punkta
las A S V gaisa spēku vieou
trikāņu vienības ieradlsiS^
punktā, kur,galvenokārt
* tipa supercietokšņui.
M iikspresim tiiecov
i pie Donkasteras galu
ijpietni ievainotas vairāk
i»r0ei brīvības lerobeloliiil
tirkarā ar laikraksta U Vt^m
JiirēSanu, asi vēršas ne
[bet ari angļu žurnālistu mi^
ļti apvienība un franču pailii
int» Perons šim rioliSkam
il nosauca La Prensa ķat,^
i^tiskā kapitālisma lerostaip
raldibas un tautas vienftar ^
iB pasaules meistara tltola li,
Kanāda.' Pēdējā ipēll „
jaiinajam pasaules meiita»ii
[not sev otru vietil un Rn
Iti. Trešā Vietā ļierindoHi^
p w a i l l a tlepiobā» bij,
valsts vienības spēlētājam'
m pieņēmis AŠVļsenāts.
lieri maksā p^rāi naiai _
lonsfatēja A S V senāts pag.,(
ļu komisārs BoIiS^ senāta koL
[jar ktt lielspekulanti esot YI
- f j n i l j ; dol. Pasiikaini ba^^^^
i r i ^ Alkaponl [varēja w„ ,
' ""anos no no^kļu m a k i l^
, pārkāpumus nevarējir
oja Bōlišs. I
zaudējnmtii A^V saģidt)
^«vailstnieki hitt&U C|
«nierikāņu ktijra ihaattfi
lanas afēra Eiroļ)ā. Hodri
[Gtf un iOpirkdatns 1947./ftļīj
ļardiein ddl. liekās emffiki&iī
(vUrtlbā 21 cents pret t m\
•pelnījis 100 jnlljļ dol, jo, fti,
ijiļuities, viņā tās pašas Miiļ
cenu pārdevis i atpakaļ
spēku pārvaldei;!
^ i p b z i ļ a a Losalamossi
iukos pieteicis turienes p6ti._,
t ā kā paziņojusjiā teikts, l iJ
[8. atombumbas, bet kādui d
tad labi informētas Ķpmī
li par' kSda pialai jauna, toi|
idzekļa mlēģinājiiiniem.
LSt VērSu cīņas un .
ļapw medībās Anglijas
Uga, kas cķas pret^
«veidiem. ļ
prēmijai visaugstāko Mmi
ubļu naudas balvu laņ^i"
Skdbeldns, v
•ļrtaujh par Trtmeni .
iĶ proc. no iztaujātiem apnll
;a politiku. 57 pbc. ir P'^tJfJ
iztaujāto nebija ^loteiktas riM
tmerikāņu Hdotājii atraSasiiJP
iku bāzēs, nenozīmē satverilļjj
— paskaidrojusi valdlbi f
itivo deputātam IfičinbrukjBr
Rietumeiropas iapbru^Miia
birldirlājis amerikāņu senStonH
pgalvojot, ka Pad. savi»»
emto vācu zinātnieku pJjŗ
, Strādā pie tālvadSmS» r»
lu notriekt amerikāņu itoB
[tt dolāru reparSciļā» no V«cl
l a britu valdībai Londona «
I •'
. BOtiesāU 45 ķinieši
bsot mēģinājuši cļrganizet w
mgas valdību. '
jaljstāvēsim saviiļ tiuin »
ift cietusi pēdējā Ikara. P"^
• vienalga, no kuras pus«
deklarēja kāds i Delftes M
,:deris, piezlmēdaiis, ka ta-i
ļaļa Holandes kotoūnlstu.
Sinajas tuksnesi rīko brlļa
edaloties pankiem. „ . i , ^
tnisku mobiUžiciļu'v HOBW
iešu komunisti, mēģi^otP"
piest turienes ārstus iestaue»
[ienestā. • v.iii
Buldoga tankus darbībai
lav. valstu valdībai l?g«« %
;US solījušas, ja Sveica r
C^ltarp 500 m ē r ķ a » »
i norisinājās satiksmes»
Kairo uz Londonu. Jum Ķ
Cairo lidlaukā, mērka^^
10 sava sprosta un utbrujj^
^as nikni'pretojās Lo
istatēja, ka nopietnāk c^^^^
'arā esošie uzbrucēji - .
.ngļn mārc. mantoju»» ^„
tājis savai sievai, ,r nžoB»'1
Ņūkasles iedzīvotājs i^^^^^
ekojošiem noteikumiejn: ŗ^,^
imēķēt, dzert, piedallt'S
tuties seksuālas vaļības.
ms, smiņķi. m J^Z
[ņus, vispār neko cuu ^^^^^
Bez tam mantiniekiem ' j ^ ^
Inā, jābūt strādīgiem. P ;^
Tn jācīnās pret . f f^^^^
fas netaisna pret »'
Hn Maotsetungu." Vjf^ļ\
vjiem kāds Honkongas ^^ļ
4 diktators, kas kop5 8'
jies atklātībā, sirgstot ^
.'"var dzīvot precēti viri ^
os pieņemts Hkums,^^,J
tad, ja laulība SĶ^^^^^^^
Imaksā saviem bU"**"'*"
lATVIA
latvian New8ļMip*ar
Hī. 24 (468K March 24, 1951
Publisber: Jānis Niedia, Av^fust-lorf
b. Detmold, Lager, B i
' Fhone Augustdorf 02.
Printer: Weilheimer Druckerjil,
G.m.b. H., WellheiiB, Obb.
Editorlal Offico:
Grafenaschau, Obb.. Lager.
Published twice we«klf.
Circulation 11.000.
Sponsor — International leftigee
Organization.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. U (468)
Sestdlea, 1951. g. 24. martā
Iznāk trešdienās «n sestdienās.
Izde?«jt: tatvidlu Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors: Mak­sis
Culltis, galv. rod. vietn V.
LesiņS. Redaktori: G. Grlnbmgs.
P. iOini, fi. .Miesnieks, L dvarct.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijas
adrese: (ISb) Grafenascbau, Obb..
Lager. ASV redakc. vad.: A. Klāv-sons.
319 N. 22nd Ave W, Dulutb.
Minn., USA. Austrālijas redakc.
vad,: A. Smits, 21, Linden Avt-nue
» Wendouree, Ballarat, Vlc.
Australia.
A. Grapmaņa uzņēmums
E L Z A Ķ E Z B E R E
7
mi
i
Simts saldu zvanu Ik pazarē ivaaa.
Sudraba mēlēm tie dzied: — Nava ganal
Gana nav nemierar diezgan nav sāpju,
Maz vēl ir alku uu liesmu, un slāp]ul
Simts saldi zvani sauc: Pavasara!
POpolu spožums uz; lliiana zara
Šūpojas viegli kā glāsainas rokas.
Projām tev aizpaiJSi rūpes un mokas«
Sapņi litkal k i avoti palo.
Krastiem un likumiem pāri tie raujas.
Sirdi Jiiunti laimei un ciešināii ļaujas.
Simts sialdl Evani skan. Vai tu toi ikārll
Atkal k i sen reiz kūp lazdas tev p i r l
Smaidot tu liecies pār vizmaino da^lll,
Atspīdi mirdiuma apņemts, jo mīli
Uz Lieldienām
M a t. 28. 5~«: Bet eņt«Ui atUldeja un i f
dla: NeUstamesl Es stau. )Qt
meklēlat Jēiu, krastā sisto.
Viņi Bav leltan. Viņi tf
•uglāmcIUes. Āmen.
ilļfi svētku draudze, mllie latvieii un tautieil. Kfida milzīga star­pība
starp lielo Piektdienu un Lieldienām! Lielāka nekā starp
tumsu un gaismu, nekā starp nāvi un dzīvību* Tur mirušais, ie dzī­vais
Pestītājs. Tur dziļas skumjas, ie uzvaras prieks. Tur daba tērpjas
tumsā, ie gaisma pat kapa tumsā. Tur dlvēkl gulda Jēzu kapā, ie
eņģeli sargā tukšo kapu.
K r i s t u s a u g l ā m c e l i a n ā s I e z v a n a Jaunu l a i k ­m
e t u : DABAS VALSTI. ZELAStlBAS VALSTI UN GODĪBAS
VALSTI.
Viņā nakti, kur Jēzus dusēja kapā, dabā valdīja dzl|i klusums.
Visi dusēja, ar! Jeruzalemes Iedzīvotāji Tikai Jēzus piekritēji miega
nepazina. Viņu mācītāja Jēzus moku pilnā nāve tiem atņēma dvē*
seles mieru. — Bet bezmiega nakts paiet Saule lēc, aizdzen tumsu
un krēslu. Bita sārtums sārto kalnu galus. Bet gaisma aust netikvien
debess austrumos, bet ari tumiā kapā. Galii eņģeļa tēls novel kapa
akmeni. Lidz ar laicīgo sauli Ir uzlēkusi kāda cita dievliķa saule,
kas aizdzen kapa un nāves tumsu. Zeme trīc visos pamatot. Tai aust
jauns laikmets: vecais Ir pagājis, redzi, viss Ir jeuns tapis. AllelOjaI
Jauna diena Ir ausust Ar lāstiem apkrauta zeme mostu uz jaunu
dzīvību. ZIedL kas Izlien no zemes, uzlūko mūs ar laipnām adm.
Dai|smarilgas vijolītes nes mums pavasara un lieldienu sveldenu.
No visiem ziediem un pumpuriem smaida mums pretī jauna dzīvība.
Un putnu dziesmās skan mums pretī Lieldienu vēsts
Kristus augiāmcelšanās ievada jaunu laikmetu ne vien Dabas
valstī, bet, otrkārt, arī Žēlastības valstL U l dibinātu valsU, kas ap­tver
debesi un zemi, Dieva Dēls nāk pasaulē, pieņem cilvēka veidu
un sludina ils valstības nākšanu ar brīniiķiem vārdiem un svētīgiem
brīnumiem, sludina to ar savu dzīvi un darbiem, ar savu nāvi un
mirianu, ar savu augšāmcelšanos un uzvara. Un pār šo valsti Ir
rakstīti vārdi: Zēlutības valstība, jo iēlastlba mani taisno. Dvēsele
mana: vai tu to tld? Ja tu vēl šaubies, tad nāc Ievēro ko lieldienu
rīts tev sludina. Notikumi dabā Ir tikai notēlojums no tā, kas notiek
Žēlastības valstī. Nāc līdz uz Jēzus kapu! Ko tu tur redzi f Akmens
no kapa novelts, sargi aizbēguši, kaps tukšs, un debess vēstnesis
vēstī: „Ko meklējat dzīvo pie minišlem; viņš nav šeit; viņš Ir aug­šāmcēlies!"
Sievas, kas nāk svaidīt nedzīvo Jēzu, saņem vēsti, ka
viņš dzīvs. Izklīdušas visas šaubas, visas rūpes. Ticība dabūjusi
jaunu pamatu, žēlastība uzvarējusi taisnību. No Pestītāja mēs neva­ram
nošķirt mOla darbu. Ja Pestītājs būtu pallds ka|rtl, tad arī viņa
mūža darbs tur būtu pallds. Bet viņi Ir dzīvs, un līdz ar viņu dttvs
ir axl viņa mflia darbs un nopelns. Dievs bija nolēmis, ka Jēzum
bija uivarēt. Uzvara, mvaml AllfUJa! Tev Kungs, Dievs, pieder
valttlba Bil fpēķs ioki tp^l^^^
Bet ko tad Jēzus gribēja panW ar savu mflia darbu! Ar savu
nākšanu zemībā, ar savu ciešanu un miršanu. Neko muāku, ka at­pestīt
dlvēci nīo visiem lenaUnleklem un salīdzināt to ar Dievu.
Un ka t4s Ueiām Ir notlds, ta. apliedna Jēins augšāmcelšanās. Nu
cilvēcei ceļš pie Dieva Ir va|ā. Nu pamats likts Dieva valstībai ze­mes
virsū — IMeva valstībai, kufā valda žēlastība, valstībai, kas
aptver visas valstis, kas atcel visas robežas starp tautu un tautu,
kur iznidnāta visa patmīlība un viss naids, kur visas nopūtas pār­vērstas
gavilēs, skumju asaras — prieka asarās/ patmīlība — īstā
mīlestībā.
Ar Jēzus augšāmcelšanos Žēlastības valstībai ir likts <lrošs pa­mats.
Nekas nespēj šo pamatu satridnāt Jēzus ir un paliek Kungs
un ķēniņš šinī valstībā. Un tā aug un augs visiem laikiem cauri,
pilnībai un godībai pretī. Se viņa vēl nes zemlbas un nepilnības pa­zīmes,
še vēl šīs valsts pilsoņi Ir vāji un nepilnīgi cilvēki. Se vēl
patmīlība, maztlcība^ šaubu kavē mūs piederēt pilnīgi pie šis Žēla­stības
valsts. Vēl mēs, cilvēki, esam vainīgi, ka tā nav nākusi un
darījusi dlvēkus svētlaimīgus.
Bet tas būs dtādi tad, kad šī Žēlastības valsts būs pārvērsta,
treškārt, Godības valstī. Kaut kas no šās godības saskatāms jau kapā.
Tur sēž debess vēstnesis spožās, baltās drēbēs kā zibens. Tāpēc sar0
Izbīstas un ir It kā miruši. Debess gaisma bija iespīdējusi pasaulē
un paziņojums, ka mācekli Jēzu sastaps GalUejā. Atkalredzl^anās
prieks būs liels, un taču tas būs tikai vājš notēlojums no tā prieka,
ko bauda debesis. Mums. kristiešiem, ir sprausts godības .mērķis.
Se vēl ir jāizcīna daža dņa, tur saņem uzvaras vainagu. Se bieži
vien par Jēzus valstību savelkas tumši mākoņi, tur debess gaišums
tos izklīdinās. Se dažu reizi Jēzus valstību nicina, apkaro, — tur
tā ir pilnā spožumā un godībā. Bet vai mums būs dalība pie šis Go­dības
valsts? Tiesības uz to mums būs, bet tikai tiem, kas sastāvēja
Žēlastības valsti, tad, kad tā vēl gāja caur tumsu un cīņām. Tāpēc
svarīgs ir jautājums, vai piederam Jau še pie Žēlastības valsts, tas
ir. vai esam īsti kristiešif
Ko palīdzētu mums Lieldienas un nākamā Godības valsts, ja ne-mostumos
uz jaunu dzīvību? Ko palīdzētu mums, ka Kristus ir dzīvs,
ja mēs nebūtum dzīvi līdz ar viņu? Ko palīdzētu mums dziedāt Ak,
tu priecīgā, ak. tu svētīgā Lieldienu dieniņa, ja šaubas par Lieldienu
notikumu mūs mocītu? Būsim pārliecināti, ka patiess ir Jēzus vārds
— Es dzīvoju un ari Jums būs dzīvot Būsim pārliecināti, ka viņi,
kas godībā iegājis, arī mūs godībā ievedīs. Par patiesību Ir k|uvis
Jāņa vārds: Pasaules valstis ir kjuvušas par īpašumu mūsu Kungam
un viņa svaidītam, un tas būs valdnieks mūžīgi mūžam. Tā jauns
mCižIbas laikmets ir ausis. Tam, kas sēž uz goda krēsla, lai ir pa^
teiciba. slava un gods. un vara mūžīgi mūžam. Amen«
Prot. Dr. theol. T. G r l n b e r g s .
Latvijas ev. lut. baznīcas archiblskaps