Bavarijas Latviesu vestnesis, March 24, 1951

              to L A T V I J A Sestdien, 19$t. g. Zi auti
mvcor »pa M P : VIENĀ NAKTĪ BOIK ABGAJA 4» tEBSONAS
^NOHEIUMIU ATKtlJA 1040IMIM lIRU IJOJl PlASlBA PBET ITAU-M
S VAIDIBU
38, mirti i k i t k auri «ntliciju prl*
Ti, kuTii vmm^ f Kiti mm
i t e rlMgi itiottdbi ituiiti vleiu BO
Utlifcijioi liigUiJim («tiiilii di^k*
f i l t u f i ^ litolitav iritrfgi iti*
fot tfi iUtdta, ifiMiliiiiini vltol uaķ*
«ridiji 427 opuŗui.
3* ouutu fAifdrolo ļtnplku iugitiliti
Vfdlbi pfaNpfisIji Iwji» tolic^lu
vlrvfildM iMldsid uoifliot pre^u ipt*
Mbi'* p i l i purngali, l i l m •lepeiMi*
j t e pififiptuvta kilii<9« iekrautu pēr­tiķu
uu muiddjtt i«bi<Mlrott(i ^klem,
kit toreii ftivēja pie Garipno upei,
Nfipolii lufuaii. X uiartl fikafi 47
f^agou^ tiflivs ar iifirliidu ..Sevilka
kravi lOir dfini liAimoOViii t f l k^
K«filirf0-»lll<irttef
|Mwaul«f iiiilt|0rf
lMfiiifto|ui|a
«fSp^ 7 ^ ^ % M ^ ^ ^ 9 P«' »o taiudēlaiiia.
i M . Tw puiii dua ifiilnaiwrK«i4«. ^ Nala&i»Igoi kluiu apbedīja 4ivo6
m fit plfmjii» ii«rti«s iiroiii Ho^ njasu kapes Batvano tu'/umi.
*^%5L^^"^2?!!!****.*** P**Jf^* ufl pili viiai lietai us vairikicm aa-
III» fi«Mmii. Tl ati a t « t i i i u i i j » npgOlli ooflēpuina pllv\irt«. ko
1M4II ^fSSSk iMi^ ff«v« palid2ei<i mtuiit vispirēji mlutirs
^^'^'•M^ iSid?t
if«id 1*1 aa fo»t|« IH. Zfla^urcSl MiP*"»^* pimlde ^xdeva ievadīt iz-
Itimt «ttft«ia fM ««ipltlllja m $vaid 14. meklliantu. iar nelaimei cēloni atzi-tajafc
labĶi fiŗta wm\% na lokomotīvju kurināšanai iiaiiiegto
JfŽS SM! V t e l i u l ^ ' ^ " »V/ S : Tikai i»lHM «Uvim ||«<il«m. kad
nil> j-io (im. oiti gnit« bM MtidMMi I paitait«ŗ«i aUaito* isfoainija pret
DifAvtdtUvittt. uatliaiitto'|MUttt4ift 1 ^ atjaunojii pdrirunaa
Mraifu l i i i : taM. (Mi ilciiuMili* t«M. p«f gadlJumu, Luizai Kosolino ar lai-
?^2***' ^ : : : ' v ^ ^ ' J ! ^ ^ffŽJ* ptevi^nojia W citu piederīga, ie- — Kanādai ttJI, — A»Vi lisi, — M M * ! « if^. J ^ i - i J _^.„ «*w«n««4..»i dt, 1933. - Ktiiadt. It». tu». - •^T?V***? ? H ^^^^^ nogalinilianu
KiBīda. tasa. Kiaada. liia. - Kaaada. nolaiiBbia dil". No valdības piepraal-tMt.
- K«aidi« tītai - tm^m •i»b«f!ii<h •«^•0110
Staeiļ)as« k u r l a vilciens brauca cau­ri,
bijaļ pilnai b^Iu« kaa^ frontei pēr^
vletojoliea ui xJeme|iem, vēlēji» at-g?
i«iti(i« mājla* Daudzi nekav^ljia iz­mantot
izdevību un slepus llerapia
t i k l a j o i preču vagonoi. Kad vilciena
bija iīļtiniedzii Balvano BaztUkatas
orovkictļM dienvidos, priecīgo imijup»
braucēju akails «riiedzis jau p^ri 500.
N ^ l lliuna nenolauzdami, Ue turpi*
niija dļiiedii un čalot savi i^tarpi.
iNd viteieni aiz Balvano ^ i i i e k ii
pirmajā no vairākiem tuneļiem. TreSā
tuneļa vida vilcieni pēkini d]»tājās
lokoiinotives vairs nespēja pavilkt
vilcieni sastāvu ar kravu. Bet dOme*
ņi turpinlja kCipit, d r h vien nogali­not
vil<;4ena 7 viru apkalpi un pec
tam ar Indīgajiem diln^em ik indnati
niiiot nllvi daudziem paiaii«^i«tm-
Kad vēl pēc divām stundām Balva
m stMļlji nebija saņamts kāirtējdi«
ilirpzk9^>juma no nākrais stacijas
aii tuniiiia virknes, stacijai prieki
n l i k i l i k a bailtin. IziOtlja iilōklo.
komoUvI, bet, tai ierodotiei. no pa
saiiiiiHfiem ^ I v i bija vairs tikai ne*
ni simts ^ pārējie 437, no kuriem
fuMa tadoi vtitiail ttttai 4 raiiai aiv ipllt* I dotania
liru resp« 1,5 milj
It fāffiH aUiili pMialis i«itlitiri Utvltt.
kofMM n fodi
Valdn>« līdz i im lateikuii gatavtiu
i]iji apmierināt 7 vilciena apkalpes
locekļu piederfao ]nrasfbas, bet kate­goriski
atteikuiiies no jebkādas atbil­dība*
pa;r pārijiem ,.nives vtlclena
artas* noridot, ka nevi^iam no
mSSm piMta< iUari m t nīdt paiti Jtiem m v Mjii biļetei un, braucot pa
I t o » » ^ rtfola Wttat- ..telīti", par varbūtijām lekām jāat
lata i s f^ailata iacMiSl»i|y Ittrii iriaiot ai* I KILI katfmn nulAm
tatarl«a tti^tlci^ aa vītfiii oiiiiiM (fm
ttavlaitt valajiali tmm% nsfitiji
if lS-4, Usfaiitija HaMāv* sf aii»
ftliTllfia, im a^aUaitaiji %k U i d i , OiSi-
9 i , V. ialoda aa A. latodi». h\Wm vitnibi lOa Maliaa. Ufaalact, Nktīt» maintrtt.
Livald* aa Lamt. VtrtfJto voli|li^>1i ¥i«iitn Bieat vtirik piipUtaUft. Ildt ir»vi t ! M .
]2—19. piaia»«u, T(R>r&tilo j t i i t i v i da« b»i)i OtiTtol, Zoodt. KIrItii, ClnmkU. Oto*
Hlatt, L SMSTi^ta. \l W . Kanci»!
tiB Kraakitt. NtaafdTta iiMIMbfito ai«
¥•» baikitbeia. Itbi n<>i<iidti«)t HamiUonAi
blttaiBiko «tbracilu Mietitl» ^ I v i m \ĶV
ka iUidli niaimi »arm| faal^l
S7«4t (11-49) tisvani. Viiit^iiirll ptanktu ai*
vaHHi|f«B auifē floriol« SiHunini m i U i a i i.
Bia ^\im Ttnolbi mm Ķirli. Cl^
noviUtli, OioUņI on Auif^K, M K M I I ^ hiM" lita fiitivi. bija Mltdīisi, l l a l R a a t i l i . Kua» ciai, Aitiaff, UJi aa M. .tulpt*
Aoglu inžcnierif allMitoi l ^ c i
' Jāzepa vcilciiiiiii
Rūihi pōsāule
EĢlTOESl NODROŠINĀS PRET VARBŪTĒJIEM ,.BADA GADIEM
kavējot pmdu6 upes deltā, bet vēlāk, ļ ^ '^^^j, ,
\m Kāda londoiOiUt, apc^tUAltt ait
4l«riaaaa. tieai PS^jļafiīajUf. ka
22,5 l alus esot nieks, salldunot trītai
parasto normu 30—40 1. •
' A S V Ttldlba vilaa naudu bakiaki
tmpmāk iMintst x» ntUosa, kas ir lĀudī^
Līdzīgi, kā pēc blbeles rakstiem se­najā
Ēģiptē septiņiem bagātajiem ga­diem
sekoja septiņi bada gadļ, l^pte
patli^an i^c lielaa lalAlijIbas gadiem
nobaiijusiei par tavu saimniecisko
nākotni Jāzepa senais brīdinājums fa*
raonam pēc 3$ gadu simteņiem tagad
atbalsojies Nīlas ielejā. Baklldamies
no pltldu vai ari sauimna briesmta.
ēģiplleii plāno jaunu apadeņoianas
projektu, kas principā līdzīgs tam, ar
kuru. kā domā vēsturnieki, lavā laika
pret badu Ēģiptē cīnījies Jāzepa. Un
tāpat kā toreiz faraons Totmess III
paļāvās uz sveizemnieku Jāzepu, tā
tagad Ēģiptes valdība aicinājusi talkā
pazīstamu angļu zinātnieku, iS g. ve«
co sēru Sirilu Foksu.
Bftielē aprakstīto lielo badu Ēģipti
ladija pārmaiņus ārkārtīgā sausuma
periodi, kam sakoja spicigi Nllasplō*
di. So dabas katastrofu r^tiltātā tapa
iznfciniti ai^llgie Nllea deltaa Jauk
saimniecības apgabali. Lieliki plOdi
N i l i nav notikuM kopā 50 gadiem, uii
šai laikā no jauna intensīvi kultiviti
plali apgabali' Tagad ēģiptieii noba
HjuHei par to. kaa notiktu, ja viņui
pinteigtu spēcīgi Nīlas plOdi, vai ar!
^ otridi — Odena līmenis upē nokri*
stos tik zemu. ka nebūtu vaim i e ^
jams apūdeņot laukus.
Kā pieņem pitnleU, Jāzepi lavā
laikā abas §Is problēmas atrisinājis ar
vienu vienīgu spožu technisku pasā­kumu,
izrokot kanāli, kaa savienoja
Nilu ar plašo Elfajumas tuksneia ap*
gabalu. Vasarā atraujos Nīlas ūdeņus
novadīja sai tuksneia baseinā» aiz
kad delta izluva, iHilēnim atvēra aiz-ļ ^"ļt^ai^ļtgriSC «"grTecrb4Si?ļfi2
sprostus, ļaujot ūdenim tecēt atpakaļ Ar«na. vtņa k i j im bija v ^ k ^ m ^ «V^ VirViMiili» v i l n a i t l v Veco NI- «Ntkad H t ā laūtl aa utw uk ttsali,
upē* Sl» kanāUS v e r p a i a v . ^•«^^ j ; *'ļ 1^^^ uikā. ieteicu ikvienai ii«Y(«i2rS
las gultni, pa kuru kanilim pievadīja ļ ļJļJ^J^V^^^ mt Romai.- ^
ūdeni, vēl tagad saucpar Bahr Yusul| _ KSda undonai iNtt and» i
Jāzepa upi. Sfajuma tomēr n * a N t u m i » rak^a. ka ir
potairT par'ūdens' rezervuārujūduU^^^^^ ļs
kontrolēšanai. Kleopatras valdlianas I ļļ^ i { „ ^ t l korpultatia apaJaUaa at
laikā Jāzepa apūdeņošanas iekārtu I tievim mnigi.
vairi neizmantoja. Cdenftn pakāpe* - Cikaits P<^icija ««ft»»! Jļēji^s*!^
niski izsusot, auglīgās ^tlņaa BUaju. Ua«^^^^
mai baseinu pārvērta par vienu no SS« fr^^^^
Ēģiptes bagātākajiem un visbielik krakin. s »aiw cisaijl».
iipdzivotiem lauksaimniecībai apga* u>i^^
^^*J3iu Inieniera Poksa plāns ari pa- i^^Jf^Sg'^i^' ^JiSiS* « i . ^ iS?
redz jiuna. apm, 3$ km gara kanāla «lomu «sbrokuaM varita tat idaauifiiĻ
būvi, kas «avienotu Nīlu ar neapdz!*| - usaadialoa iaiai itOra «ivSite ^i»^
rlfUi. Taal bridi «•ŗto braukuti Otea, bH
a Mi aolo Tlnaaaa i i d l t i l t nedaibotiai, ^
eoridiluti virUanu ar roku caur atfirt» im^
Vffimii satvirU dāmai foka aa aotifli
dsMia 1000 d < ^ virUbi.
^ 9a)orkat advokāti aoipritd^l, \kW
kam kaUam tiropleUm AmtriU ir knMiii^
votu tuksneši iepliku Vadi Rajanu
Cnfajumiis tuvinnā, Izteiktas gan ba«
ias, ka ūdens varētu no jaunā rezer»
Ienira liktieB cauri zemei un applū­dināt
tuvējās Elfajumas lauksaimnie­cības,
Tāriic Fokis pēdējo puegaduļSJ»,»^^^
veltijla pētījumiem, vai Vadi Rajanislannan ^nasot, bat aaudai pitpratftiii
rezervuārs ir pietiekmnl bllvs« Siemliodotiai.
pētījumiem Fokss ar aavtem palīgiem I veca ātgiaiati paiatoja
iatmantoji dalaa radioaktīvai «iniki- Uart^^^
lijai, kuras iepludināja <!itjj ieplakas
avotos un pēc tam ar sevišķiem jūt^|pftrau«a ao.Odat jpoo iļtrļi t u ^ ««^
glem aparātiem izsekoja radioaktīvo viņ«n patUdēja kija. viņi iagioi
vielu kSstibu pazemē. Izrādījās, ka ie- h*^*^ V _ -
plakas ieti Irōdenr necaurlaidlŗ. unLuJ ^ S * v 2 i ^ & S J t ffiiSl
llm dabas katastrofām.
Ko ļaudis &kit aii dzel»
V prielSkara
S a n n i l u divt padomli makSķemlaU;
,.Nt vai tia ari ir paftliai iaaerWattat
eiUcI«ai ilvit. ko m ttMll|ara|iit"
UVM ki Vtst» m l m ^ ^
VSe» itmBlaet palamla foali atrmo rttarl
noaknit tlrdtalaetbaa «taaiitticllii HO vai*
keli. kur Ierauga ptf ilMai Ual|« ia|aml«a
pttSkoti) SUjlua blldt.
,.Tat talka» |Qia iafi,** samala^ vatei
M'^avajat,
lat ļļirdevija j^purtaa fiilvai ,.N8, U i ti
e
SarUnlaUa lUi? fadamļa uvarai ftemtatkSa
p l e kU TNftovi •• domlff w9n plernHiektl,
kaa falavata »a aatikia Vict)ai vabti ka»-
calelai nama manaata btaktam.
..Maa ridia," vlal domlfl laka. tk*
maņi aliu! leivria tlfifc par tflkftoi aadlam.**
„ ^ tfrak ta» Mlajiiaid lantt'* aOita
vicu bumortou Haui K S f a r i i , „ ^ plfiii Ktantei kara ¥tl<^e»l teatca H ^ I m .
I tafai HdamJ» Itiii aUadai bracc vU-B.
Barkminia
ioNUiu sporli llropo
un clfof
i a i a ^ alrma^ plaUkati ] , ^
aaUka f. tni I. aiMlU MiHbuliilt. tav
baikti»
ia|i taralti raartMAĪla Milbiiiatki I^Tga fni>
maali. Tutia, Priadairta e.| uii Aaaiatdaa
Utvtfl» Sporta (iaimait, TiUthu Hiatta a« t.l
bit Uaiaviaii» Adalaldaa VfliK (tanalavt»
Dtti, t^nakla, J l d i i a i l l i % m M ^ t u*
»a» Varpaa (iituaaai. <3np|iattiduii, Galunai.
OitataaViaiua %, c), tteUi^kl» Ittniaa vienība
tai pat laiki ipikoilta ar ^ifllklafljaa ptvalili
aaatriUalo raprttanlaAUam,
V, HaUna. bij. ubnda» «ialit»ia vidijo»
dittaaihi tktilliBoi, Mmafti» Sidni^ļtl aptalmc^
la ar BMttaa pladstemaant.
Olģftti Mtaiflia (HJX.L tinalaab, taa..
Australta) lnaiMliIt» par tfiMiiii aoiiarta va«
ditij» A u t a j a i Ititvtalu M l t t t t m .
latviete laKbi taMUitu mmmt MriburU
t9 dallbaial» kaakaraici iRt|viil|ļa i . Piai'
b«|e. naim pitvtiicut O. %tm ar 19»4t. Zt-13. av-ZI. t i l i k i j i a ^««if iffUidoJit
a lieta aa a lūhmM, U4Um likoja Daa*
tīfavaa Vmast. t
latviali iailHfcanna J I M Ai^iaiia kaa
V i c i i i apiHia diaaefl UiiofiavNilīt Itlati.
bet tanai ^Iv» Aanritlli, lit|ieM|let m l i - | S . i^onUaaal». I. EUvid. S. Si«vt«ū» viids
k» iaviilb» Tasfliiailaa \im^ labtadilbi. 19. Vic» aardi» vfe»!ba a«lma|Qini (stltm».
laSaaia TaimiaUa» meitiirviiniļMui Falc^llO^ Ziemeļnieku vīrieša vlrdt. l i . Gmt
dallbaiabs, v t ^ atailta pai p<k9i|«iltlls attonai j Ukaniet aabiedrfbi (tetiie.). 12. Vi«ns īsvel
tabaka apillti)» Taimittllni» —t%, tefūslol i vttodil. l l KirUs. 14. Sādti, 15. VTtifld
peraoafai tpalami andrabn \mm^ bet ot j tS. Val^s Eiropā (or<ģinilno«4ukumd)
vlaa» gada eaļotola balvu utda paUi* j 17. Blaveni letvidu «kordtont^ti. i8. Ph^Um
itaai« i ; A« tavai ititalbat U • p i l l i lasuvitļ It, Pulksteņu ,.vtlo<l«'\ :o. S{«vi»i*i vārds
S«) p«ttktu. A«itrilii]ii VK^CAii rElotaļā tur- j 3i. Optrt. 2a. Koks. 23. Sādeklts. 24. No
a i r i H^barti l A. ispatililjlaft iiņi<m% }o I darhoSanit lieldienās. 23. Bfnums. 26. T^ķt
par ett» labākajipilllij» i i S l turnīrā 131. Apatākla vārds. Br«cc«mu ietlču sa-idiial
UrmeaMtlt I. S«lt Dang.vā. 2. Uem^m
jrwļttkll. 3. Mttn, f Blsoī. 5. V f i i d l a vārd»
•it tldnalleia Makla Filipa
ā l Zaitņi « I I. l l l l u v a m m h%\m ^
aikamlam rifuian starti <iQi«rtll»b «aīda
tMiiiUta aadkstit Tasmftnijķl.
I H a M ^ lip» iMasn īietenK Melburnā
piadiiaaat maita.
mU 1» a M D i iamiMiM Mtr aav» «a-a
t i t K ^ ddvaa viata Auitirlliji iiraudiX}U
^ Milbama.
* «Ha» viaftaHUa Umtm» aadtkstea Mal-stlh^
daļa. n. Rika. 30. JauilJ v;etn. v, 31.
thķ%. S3. 93m, eleatnts. Xy Skan. $4. St»*
vkum tirda. 35. Kino Rf^ā. Uth vis-pa
«iolts apvienība, 3?. Iibi|i» saimniecsiki po*
titiska v i n i a t i Fad. tdvienlbi italsm).
tim aģentūra. ^. Zīvit. 40. rhiedscŗti pm-dabli,
4t. Pretestības vi«nlba. 42 UiviHu 3>orte bledrfb», 4$. Stalpekņa«gi 44 Ba^a-t>
a. 41 Atstila. 4a Alsungas novada iedal-
•otājL 47, LitMāfs darb». 48. Elektrība» pie*
b«t»i O l i j a tOOJaiia IO,r a«^M Hka tālu- vedc^i. 49. Salktu. SO. $mi St. Ceļojuma
iOI 5.70 m aa tŗliaall M m. dokmiDenti. $2. Meža difvnieks. S3. Fav^tara
V. UM^Omāf aattkaiiib H^^bumā to- visineli.
|ttj» t Jtldīt a : ^ a ml». ^^Noitvl darba un| ftiite»laki: S. NoU. t l . Putni 2 i Kau>. 30
^ a ^ m V» ®l*'Of. tmm^ aaclkilis Jaut vitm. v. 31. Trauks 34 S^ikHs, 3^
vaira aavaifa padaSttUr jm m\l^ laiba I Slis^rba. 43. Utviolu trimdas oKjanisIci^a. 45
traatņiam. Satil;»Bea vārds. ^. Zivs. H, cmi^t^ 55.
Ka ir ar Jums?
AUMiit failfl» ar M vai N i mAkallam
II īaditaaSam. MU «alilltill sava rakalvia
vārUbUt aav» farlflo aUprumu u» vifama.
I. Vai kiastal s a i r o t |a aarvU par kida
jilunail projekts, kSs Istenibi ir Jā-i atuma karallmaa.
zepa kādreizējā veikuma atkārtojums. • Ciki^etia 0. H. Trūmaaa kādi MM
EMajumu neapdraufL Eģiptee valdība atgrleOa ptājāa iiģērbts pUnijii kaila. S<^|
no projekta l e ^ l i i ^ n . . p«r«lz lielus ± '
ieguvumus uif drošību pret evcntuā-1 uik,,ititit ..lūdi» to kungu, kai^a
ļlaa manaa dribaii bamēr at biju iaiaiaitoi
i l , ietas liatua aofttmi, piesūtīt maaal
naptacielamoa alkikttt paskaidroiMmai*
ģirbtt var paturit.' TrOmena kundpa
ma no 43 vlrieliem inmel^ua paikaldra
mua par to, k l Georga Trūmans pnaudi
aavaa dribaa. H
— M i H Aaaa Joacbtma. imarikiņa
M ai vādaka ticailaaea ua vairika
Utulu Ipaānlece. kādi Midiganas aliii
nesijā māca visturi. Htiku. satmniadbH
• . . ^ « , I ilpu tt» kopā 5 gadiem bTakui nedarba
I. J i m tsovir». vai ct»āatfai malalt ļ ļfnun» titaavot visvairāk letaail
poiur 3i Bi. ļ i i ^ ^ f ^ Oatvaai māua Anaaa
9. Vai talOlat akaudiba «» »alia, |a Udam I tpmir ir lauUbu āķirlanas.
ae lea» dranlam kUJaa labāk aaki laauil i ^ zigbargaa avanialiski Jauaakltt ua
* I Hvlanib» aIciDiJa publiku ui klda
4. Vai litattaa Ubi, |i l i » a plakiial J i « - i ladjuma ar lidlem ialflgumlemt .,
a i . Jauaak^, iarrllima tivi. atridaiaki aa
I, Vai u H l l a t laba gara aUlvallI, la jēdņi, ^ ^ ^ ^ ^w l^^^lSfillJ!^^^^
plkiņl |il»f»4Aa pla prIakCekat l i ^ Ji ļ |ē*^«, tegjll* ^ gūstekpl. ^ v
a. V H |aa|at kUdim vel »eiair|«ml«a oi»-! f^if ^ ^ . «^^ .
aM** Ma »o M a i k l i aMkTjdMIbaa a»i ^ Māigasna datumi DS^acmi Sial a i r ^ tarpmik katri drikal audtit kamaiāi tibil
« v^i u k ^ i «.kt» w^ . ^ « i f c ^ l ' * 4 w m kaairijpttUiiņam. Udt Hm U a il J* J ^iHiRj.S'S** ^ ^ aep^Ikam» i,<|gdrtjuil tOkstoSlem kaniH]u «i
a» loa krtttiilatf l i - a i . ļ twmiiidbaa aledu lalkoa auniegalt
a. Vai tatati«i »^rtl. It i^Mn |iaiiatlip|ioUm «ada tpgroiljumu, >^ vi ^
aavaa Inlerciesf J i — »l. ļ ^ AUaataa poUdia. A8V, itia»*pil
9. Vid pa|a»|iM apvid»«|«mlam Hkal Urn* I ka Ikatlogu mapaklnua drīkst pirtīm
di}« lai iivalrftos »o ttekaa sadnrsmesi HI p{« tissegUa» logiem.
"* . I Uaeburgis apriņķa* veida. pladreuHlf
tl^ Vai UataUai k i f r t v iH H i v l , t i aio- barotam aodlem. alilledia BardSvikai <
d i pla teļ^aaua». « M M , ka kaaipia-1 imidvotiiiam nirpmik itmantot kapsita
misi ,.oi"t n - »a. 10» im ptakonlbal. Clemnlekl bija i ~
ar 11 p. l a salaat la p9»ktc, tad lOs» rak
aturi »av velrik ko vilēttef. luma, k i aaka.i nta» ar mieru apitt aavo krakll,^
It p^»0^(i«ls. 41-49 p. Ntaviļl Ir vldafm|. I pataadii»." t i k i d i i daribia islialljlai
r» «Uvttf w »a iar,
cllvlkl. kas atv patstāvīgi, bet lokia k i
»ledru JOrmaUi. (el)
Par ko lūukņi smdōs
StattstikiĻ kas atUiJ cttvēku
ilkumilnnHi
SmlU ģimene Ctkagi pie M gedo lauRbas
ddvei publidjusi sieilatlko. kuri aakopoU
un klatiūdlU visi laulāto lUldua lemaill. ĻoU
bieZi tin ir smieklīgi afkuml, kat tomēr ne
reU novndult pie ģimenes lalriaaas.
1879 roltes ēdiens nav bijis pagatevota
talkā. 1450 ^ sievai nav piaUeia aaudaa lalm*
aladbas itdevumiem, 99t vira piebradājli
grīdu dubļainiem apaviem. 734 — ūdens bār­das
skūšanai bijis pārāk viss. 687 sie­vai
pārnesu, ka tā izlutina bērnus, bet 911
— pārmests vīram, ka tas peciel bērnu pe-leldnibas,
994 — virs priecājies per sievas
nevelkamt. 499 viena vai otra alsmiraia
nakti ladīist gaismu reap. nelaika Imnidīis.
469 — nepietiekami sakurināta Isuba, 379 —
Sibejāu eanjamā krāsns, 300 — vtra pārāk
viln pānadlaa mijis. t40 ^ aieva no rīta
altgulējusifi, 107 vaanai Odans bijis par
kaistu. 85 — slava attmirsusi izpildīt no­runu,
84 virs pataudijis kabatas lakatiņu.
90 vfri pārāk biati smēķiita. 91 ratfi
sieva piamlrsusi iešūt istrūkuiu pogu. 29 ga
vardaa univertitltei ķīmijas mofeaori
mana un — turija vārdu. Viņa kreklu *
dināja skābi. Beitrālitijt skibi ar ba^
fUUija krakla aogulsnoi, ķīmiski tia '
un atlikumu ustieda uz maizes. Krekls
laitojU gluži Ubi.
— Reisendorfā pie Vircburgas kāda
tuvaa itiādai^a kara iivilka vlņea aa ifi^ļ
kiem aplakmU ar 300 ]>M akma aa i t # b WL
zu tfld4 aeUva, ua« t i k l batdaNla laM^f
ri vēl bija salasāmi, banka naudu ari apma^]
nlja.
^ Epirija taitri KrOldoai pēkšņi
bez samaņas artiste, kurai partueris to
laban apmiUija nažiem. Artiste pārbljusiii
ilmekle. kes lirādes Isiki tai skrljii
Zviadriji Ir ģimaaa, kurai viil l9Q*ij
saņem likumā paredzēto pabalstu bMiMij
lldz 16 gadiem. Tēvs \in māta U 15 g« vpd*!
bērns 4 nedēļas.
- tstbamaa pellelja. Anglijā. bitdii4|a l9»|
dilvotājus no kabatas lagli. kas mēdu
traipīt qāiljt)s ar zobu pastu un tad. paŠu
daa» viņiem apģērbu notīrīt, toa apiagi*
Pasaulei lielākais f jļoius
dtimis Kaukaia
SI gada pirmajā nedēlā, kā ttņoJa Wm
4io. ap 30.000 kārUgu padomju j^ltoņs W\
dljumos meklējusi nepamatotu Iemeslu sūl , vās svētceļojumā uz Staļina dzimto,^ ja Oa^l
dum, 17 — tieva strTdotlea pārāk skajl klle* | svētām tirpām skrienot aar
gnsl, 13 aieva pārmetuši vīram, ka tas ne- ^alu, apskatīja istabu, kurā Ils pasailm
iet ar viņu pastaigāties. 8 raisM virs nav j O^i*»» leraudzljii ..tautu tavs", iadio m
bijis draoddgi ar kaķi. bet 5 rtitei bijis lā- ^ * l l P*' apmeklētāju ,.rekordiem" Tas p ^
strīdat radu dēj. (ee) ' I raidttlji ari tiņo)a. ka tai psiā n e ^ 4
Bm» Latvijā. Utvidlu naudas vienība
saīsinājuma, 57. Bezballlq». 58. Viesības 59
J{P« l«JiM». Felles. II. Satiksmei v. 62
D<ifba t^ki taukiaimnltclbl, 13, Per» vicJn v
U VMlkins. 6S. Priecāties. 6« Plftna 6?
Uividliļi filmas varonis. ^ . Vīrieša vjārds. ^9
Sit, 70. Viens, mšval. 71. Dauza '72, Sie-vseies
vārds. 73 Kaķa vatgda. 74. Igauņu
rakslnieks. 75, Kaklasaite. 76. GaivaspUsēta
Euopā. 77. Jaunradiftanā». 7§. Zlmfit. 61).
Surptautisks sptlmējumi kādam sporu vei­dam-
81. Patesal. 82. Meitene vāīd». 83. Vie­la,
kur pie I, pts. kara Vācija un Krievija
nosjēoza palldilbsa Ugumu. 94. Vienība. 85.
Plika. 88. Viduiļostat. 87. Vācu kiimināl-
^iiciļts aptlmējums. 89. Sviu aģtpiielu
vērsis 90. Itsauciens. 91. Sauksmes vāīd*.
VIridb ^rds. 93. Koncentrēts šķidrums.
94. Lēnas (klOdas dēj nav numurēts, bet a l -
t<ida» ieta ^ . vārda svītras). 3. tm 78.. lasot
kopā, svēUu apsveikums.
re^ektii&a krustvāitn afklts a t r t s i a im
UmenUto: 1. Ukme. 3. Srce. 7, Ruls. 10-
Uk!a. II. Ateljē 12. Traks. 1$. Asēja. ts Uz­vēla.
2 t »eas. 23. Ares. 23. Avas. 24. Rosme.
SUteniskI: I lua. 2. Katē. 4. Rikia. 5.
Euvs. 6- m\. % Vus. 9. Sle). 13. Rāva 14
Kule^ IS. Ailnt, 10. Eseja. 17. Aus». 19. £rma.
29. Asie.
Kas ir laime?
60.000 padomju lautu atraumēm plūdlh 91^
Brivanas mOzaju, lai apbrīnotie tur aaiaa
ttidito pasaules vtcākā ziloņa skalotu* laQ
vecumu padomju zinātnieki -«vērtē ua Mm
Tu nr\\^\ ahm/ i » kfl* i.t«.r«« I. |. Ķ'Wi»' ko vecsls tUonia pārspēji! »ii9j
Ja gribi stundu būt laimīgs. — pla* StalInu par apmēram 30.000 tiņkārlgiea 99
UZarles. i ^ a apsūbējušiem kauliem bijii IMiks 9^
Ja gribi „ h diena. bOt h l « ī g . . - ^ 2 ^ A \ « V ' f & ^ ^
apprecies.
Ja gribi trīs mēneši» būt laimīga,
nokauj cūku un apēd to.
Bet ja gribi visu mūžu būt lalmlfls.
- tad kļūsti dārznieks.
triotiskā sejūsmakādu Tlfllsas radio laTiŗ
M ap atrano ikaiatu, siņodami kādā ram*
jumā: ..Atradranam piemīt vislietākais fia'
vilkšanas apaka. kaa saiiU visus leiiaaidN;
un Kaukāza anieklētājua, jo pierāda, ka 9»
ules liolāU siloņa dzimtene bijis ICil*
aii,"
SAKĀMVĀRDI
Kad skaista sieviete apprecas ar
mujķa virieU, tad veli» dejo čardašu.
(Ungāru.)
VARBŪT..,
Angļu meitene mnākajami ..NebSa^a^
aulais, varbUt tevi nemaz neiessuks... 5
Ja ari — verbflt tu noatgrlezlsics vairs saim
ieprlekMjā vienībā... on ja arf - vsikH
^kjiift»^ « U M . t I I ^^•^««''«i»» vecais virsseriants jau sea alf
jikalsta sietm piadtr pasauM. na- «itsis. ko tu vtņam toreiz, kad tevi aiva»
glīta vīram vimiam paiam. (Alga* • • ^•'»>ūt •.."
nistanti.) I
, ' KOLHOZNIEKA BĒDAS
ir divējādas sievietei; vienas, k ^ Krlevn kolhoznieks: .Tikko esmu s a g ^
atņem vīrietim spēku, bet otras, kas darbiem, u jau pavasaris klU-to
atdod atpakaļ. (Turku.) (rs) .būia* * z^ie«itaa4vLo"t iea pavasarim, jo ddS i i i
vietu d i *»
JIfeSitš. ViaalSl
^ «gitiēkSjnā
iTi riatuaaiistrāUe.
A»oMii««a
sa(
dl
ai
otr
ka
vai
dnt
•Pfļ!
spēl
ka
i|.lMa«iš traģiskā nāvē
Dr. VIDVUD
i . g. 15.3. Ludvigsl
Viņu mīļā
Dt. VIDVUD
Biib trilitU aāvē 1951. 9* tt^ļ
Pēc
knstsita, tiv<
AIIIUII
alr.TROFIMOVJ
<«. i«5. g. 2l.IV Jeljavā," mU
ļ>«lwu 1951. g. 16.m Aagibtii
i .
pdttti ua iTdlmi
Vlm b6dM izbeigtai.
' t i t U B K S A N D R S CA
VEL NEDAUDZ H
kr. 10.50, ies. 13.50.
Ikil'if^»»^.
k~^Aib.«on,i.A.
mi)
HlUli
(117)
«»»tll|||i,
14
brauks]
Vi vai
ciena
DM
Tur,
krgi
«i itdj
' «V. kļ