Bavarijas Latviesu vestnesis, March 24, 1951

              l A T V l JA SMtdien, 1951. g. 2i
UZ maiam...
JRMŠ tidbu, ka esat vķu draugi'' saka Tolstoja meita amerikāņiem
ASV UPAKCUAS SfiCUURAKm
Mthtt plllf 11x1 pdijoi sindbi ip-
Bii^ J iA wlrilt nmitiji, kai «Ici*
nia iliftfl mlm piedilvoju-flilim
sem pdonsja varti un vtrtlt
Imtiilitii vlN^Hi tm il<irbtM. Vi^o
vldll itvillKl Mtii krievi» n«!i rtlist-nitki
mm Totitok Jimill neiu
AlfksasiAr«k Ī l i pntkilailjomtt riko*
]4 iMijI i0Mk orf aniiieiji pllii*
tii IMikaJII im Tw TletM 3000 ap-
MU«ļiliite< m WiM vietojis Ņu*
foAM MetifOi^iiUtMmai opeiii ivaigme
māSikfmmMnebiia iaudz vairlk Ue^amjii k l iliiiiajal krieviem, kae
|I«ilk«t pi«Mļfait kluv^ pailfteoia
#0 ii^Aiill||i»laA IT netoimltfo padon*
jtt lumsaUlli #rbtaiect Koieiikiiio.
fiel ko vaiifuto mm lati ilzmiituli.
. HN«a«ici«t mmi par grifiwii/* vt-
9i bijļa Iftļ|!aat e i i p u i l t t ^ . alsrld^
dāma, ka ļm to «pdis ir ASV pavakU
Biecei l>et to jeiei^iroja n» lalkrakf^
ne pabltt^a AļpivrlJS. lieli iugnaia
4ām ar pilrMf(ib #ivii ruaija vienkir-iot
virdos, nipeklēdania kriiiaimi ix*
teicienii teii «fellfillfi eļiUdziliiijumu.
Varbm tl^i i ! vieakirilba laistlja
klaasftijiit. Dažreiz likis, ka ilelaie
eibriktt pulki klatisie, elpu aisturējlt.
Dala fievieia vflākle jaotijumi lika
doait. ka runitija viņas t i p&rlled-niļtisi.
ka lai atliek tikai teikt, kas
darim. un sievietes eteigsles to iz*
pJKlIt...
Aleksandra Tolstoja pie boļševi­kiem
nodflvojufl līdz trīsdesmito ga­du
sikmņant Tad viņai palaimējies
teklōt no Krievijas. ASV viņa nodibi-nijusi
palīdzības fondu krievu emi­grantiem.
Tas baletis \xt ienikumlem
no liva grāmatu bonorērlem. Ar vi­ņas
paUdzibu ASV iecelojull 5000
krievu, kae pie kara nav vēlējuliei
atgrieftiea Pad. savienība. No šo dl-vika
liedbim, personigSs pieredzes
tm d t im faktiskiem materiiliem ru-nitSJa
tēloja <klves ainas padomju
lemi.
Kas pati visu to jau izbaudījis, tam
viņa daudz jauna nepateica. Intere*
santiki da|a bija jautājumi uņ pār­runas
pēc prIeUlasIjuma* No jautā-
Vai MMMiifle ra^i^^ imitn
BIj; SpMWAS ARUETU MINISTRA V. TANNBRA MEMUĀRI
Pēc krleiļli icbT\ikuma Somljae vaU
flba nekairllj grietli pile rietu*
niem pie if^lIMbai^ Tai pail laikā.
Rdltiklil Unļ^ darbībai, somi mek<^
^1 hfcfļllir atjaiiaot diplomātiskie
umm a | l N i iavi«ft!bu. Slm grU*
lajam tp4iTO»a«i Somijas valdība at­kal
lirM^lti Tj|inneni» kae jau bija
piedalijiaft hriMHiomtt lanmii ptrmi
iizbri^umi. INņii memuiri l i atipo-gu|
o mu)si»i!fSs t;m draudiem paklau*
t l i «omu
strumiem,
ēu nenote
likt l^tis
No
^mlliijai gājiemie uz au*
tes ar angļu un fran*
m zviedru p^llm pa*
ia.
»m Somija jau sikumi
aapēma ii#lļait)lmua simpātiju uu
Sldiju^i apiaMKinijumui. Pet mlr«
itoii Tautir •kviliķnlba piecēlia «o B^
m «ulIttSr lalialitumlii Pa& lavtai!*
bu, laa airl lljft ĪS pēdējtit elpai
tildeoi. t|oipat||)u apllecināiumlem
i«koja «il iiaiiirtUa paUdslba» un
HtMiikoi iiikji ieraitlea brīvprātīgie,
kae f«i li<ito| M k a līdz frontei. Tā
tes turplullp {Rdi 1940. g, fcAtruārim,
ki4 aMe4i|l(t auptikā pado^me ņolē*
m m$mm M i kafiiMbi. Bet pa
to Miku Td^ieriim patMin bija te*
deviii aWt ļa^ļu uz Maskavu, kaa
deeeariir! Mja btoķējuii tui io4»iiil«
to lomu MIki valjlbu lur keiHtUnMa
vicfpiiekialJi dto K(isinenu pilitti-f
i f i . Jau jailvM somu lūgt rilit*
niece aŗ (ttnUnlillsktt nosliad Hella
Voulljoll pi^tl m savu ierosmi devā»
uf Slokkolitji^ lai eatiktoi ar padomju
iOtut IMoBi4a:|u, ko viņa pazina jau
agrlk« KolliMiijat bija sentimentālas
Jutai pret SmAiī% jo viņa tuir dzizļtu*
ii* Pie vili^lltiem nesekmīgiem mi-
^nljumiu ftUi lievietes no Ma9«
kavāi eaņli:|p vMl ka ari Kremii
Intereii mlNilfi • itninai.
Vēlāk Tdtinta piti valrikkirt ele-peni
devl4) ujt Stokholmu, lldz bei­dzot
alvedi nileia noteikumus. Pad.
tavlenlbe ļiipļd v l l i j i i ne vien ba*
zet Hangl^ Nŗu m\ kidrelsijis saru-nae
noniicii fbme|i, bet ari visu
DienvidauiMi^u !$omiju ar 4 0 0 ^ le-dzlvotiju
Mtim lleliko Somijas pil-eēttt
— V!|wurus, ftim vēlāk vel pie-vieuojāi
pri^ilha pēc Peisamio oitas
Somija ilom^ifloM un turienes bagā­tajām
n l ^ i i rUdas raktuvics. Kad
padomju slltrtljt Londonā Maiekls 10-
dza UelbtltNi jai vald%u nodot So­mijai
i i i kiili^l'u uM^aii ārlietu mi-liistrt
lordi Batlfnkis atteleās to darīt,
Jo prasfbiii 'm}\ nepamatotas.
Somija i^i^oitiimli Vērsa skatu tf rie*
tumiffft Tdttiil hniformādja ne Londo­nas
un Pailst^Dilpii' iespējamo palīdzī­bu
bija priinmlili* Sēkumā Tanne-tam
$omaia.5[ divīzijas, vēlāk 22*000
viru, vēl tM telīti 12.000*-*13w000 vi­ru,
kiimēr MkiMl Prandjei premjers
Daladijē, dzlrclol biitimai par piidomju-iomu
mieru bimim, ekipedldjas
korpusi m|34|l ^D,000 viru. Sai pali*
dslba$ akcil}ii bi|i art otra pītie. Sa-blidiotieiii
l ^ i ^ J a ne vian paU-M
i Iknnljal, bUt M okupēt Narviku»
lai pllrtraulittiti augstvērtīgi» zviedru
rddas itltfiirii n Vidju. Norvēģi.
Jaa m Z\0fUim valdības nostija
tomir pāivlllki ii^ltm eabledroto nu-domltm:
aliMs viilitis attelclte laist
cauri ekstucilUte korpusu. Sabiedro­tie
fan soilļli t»n«i«ram, ka uz Somi* iai laimlņvuļ fļte Izdarīs dipi M I t i l *
1% i^edienl^ tomir solījumi pidfta
tikai (to&JuniH.
koknē aoMkiili!<»j!ii, ka XvMb(}i gan
fatavu ini«!{t aptfraudilijim kalmi*
ņem mteilllliiiiiiiii diplomātisku pali*
Aabu« bal #llidli ziņi neriskēs kam
» Ped. «ei^iMibtik Sabiedēto plāni
^ d o t SIciiflMk^^ pērvirst par ka­ra
laidui. kEBdil Zviedrija ktturēiot
stingni neltiriititl, Kādreiz earuBis ar
Tanneru Zviedrijas premjers Albins
Hansons izteicies pavisam vaļsirdīgi:
,Ja sabiedroto ekspedldjas korpuss
miģinie lauztlee caur Norvēģiju un
Zvietkiju, lai palldaeltu Somijai, tad
Zviedrija nostiteies k i Pad. savienī­bai
sabiedroti pret Somiju." Tas bijis
Tanneram vislielikale piriteigums.
Zviedrijas veldiba taču bija ddcta-rējuši,
ka varonīgā Somijae annija
aizstiv ne vi«& somu, bet ari zvied­ru
robotas un brīvību.
Zviedrijas bal|u īstais iemesls tomēr
bija Vidjas'piedraudējums ^ neeUtlt
uz Sesiju regulāro karaspēku, bet ti­kai
brīvprātīgos. Haneons aizbildinā-les,
ka saņēmis no Berlīnes brīdina-urnu
ja Zviedrija iesaistīsies zie­mai
karā, Vādja nevarēšot palikt
vie|aldslga, bet sākšot rīkoties. Tan-ners
tomēr eakāe zinām, ka vācu brī­dinājums
nav liedzis sūtīt zviedru
karaspēku uz Somijui Vādja draudē­jusi
iejaukties tikai tad, ja Skandina-viji
parādītos sabiedroto kaiaspēka
vienības. Ribentropa-Molotova pakts
jau 1039, g. rudeni bija paredzējis pa-domijai
brlvaa rokas Somijā, bet somi
par to nelikis zinie. Gan neofidāli,
9an oUdālI somu emisāri tai ziemā
devis uz Berlīni, lai pēdējā liktu lle*
tā lavu ietekmi Maskavā, bet vācu
atbilde arvien bija viena; Somijai )ā
pieņem krievu prasības. Protams, Ber
llne ari piezīmēja, ka Somijas terri
torlālie zeudējumi bill tikai pārejošas
dabas. Un te radis jauni pamati vā-eu-
eomu draudzībai.
Marta sākumā Somija bija divi lielu
Izšķiršanos priekšā. Krievi pastāvēja,
lai viņu miera noteikumus pieņemtu
bez ierunām, bet sabiedrotie savukārt
prasīja, lai Somijas valdība ofidāli
ifldz sabiedroto karaspēka palīdzību.
Somijas toreizējā izšķiršanās bija ār-kārtīgi
nozīmīga: ja tā izšķirtoe tur­pināt
ciņu.un aicināt talkā sabiedro­to
spokus, rietumu valstis pēkšņi at­rastos
karā ar Pad. savienību, un
pret Vāciju Skandināvijā bOtu atklāta
jauna fronte. Somijai tomēr trflcis ti­cības,
ka sabiedroto paildzina pienāks
laikā, kaut ari somu armijas pretestī­bas
spējas vēl nebija salauztas. Arī
virspavēlnieks Mamierheims itšķlries
par mieru, tomēr divi valdības locek­li
un 17 Somijae parlamenta ārlietu
komisijai lociklu atteikušias balsot
par kara izbeigšanu. (Viens no .,dum
pigajiem" bijis tagadējais ministru
prezkients Kekonens.) Kad Somijas
parlamenta pilnvarnieks 1940. g. 13.
martā devies uz Maskavu, Skandini*
vijes valdības atviegloti uzeipojulai,
bet somu tauta pārdtlvojusi vienu no
traģlekākajim dienām savā vē^rē.
Somijas toreizijais prezldeots Kailo,
kam nicies parakstīt mierllgumu, Iz-saudes:
,.lai mana roka nokalst kas
epiesu paraketlt šo dokumentu." Un
tiešām. — pēc datiem mēnešiem Ka­ilo
roku ķērusi trieka. P. A.
jumiem varēja vērot,, kas visvairāk
nodarbina caurmēra amerikāņa prātu,
un tos viņai — jautātāju pārsvarā bi­ja
dāmas izteica ar šai zmnē pa­rasto
atklātību. Vispirms kāda vecāka
sieviete, kurai d^s varēja bOt Ko-rajā,
prasīja par Eiropaļs tautu nostā­ju,
Ja ASV būtu jākaro ar Pad, savie-nmu?
Tolstoja atbildēja pozi«vi. Vi­ņa
pārliecināta, ka tautas aiz dzel:^
priekškara karu gaida kā atpestīša­nas
sākumu. „Vai krievu karavīri, kas
nepavisam nav slikti patrioti, simtiem
tOketošiem nepadevās vādešiem? Ti­kai
tad, kad tie pārlieciniiāš, ka ari
im nav glābiņa, sākās partizānu ku­stība."
,m PiC savtenlbi ^ li^^rittiii
revoHIeliif PltmliM, Ja Itatbn «i*
mktu •».** Roiitija (kMiiJa, ka m nt»
notfti. Kida ievoUdJa var noUķt, ķ
tauta} nav tatoeut Bii tim apiegoēa*
iBi^ii^ ^NNi^^iBļm -, - ^((^JKI^P^I^IPI ^^^^ • '^^i^ļi^^^^
diudzmii ļtefeflijin
laņga, Rivti4ili« notikt tikai
k ^ flidUBlMt
Jta&l Iteii'ka esat Mfu drau*
itfiuJiSiKii Ueli rakitnMke
meltat «vint fķ gaidīs un palīdzēs Hvi 0mHmB^^m
kanbi īmm m p«t i^oduiH
pret «plniMSiaiA lokas
Ja vlwn «Nbi liMfAumua^ kuz Sa(f.
valitu pri^liMi « i « M t ^ ^
Ju ar... VItIttikin Vn imm
meiitariiki prot iimaiitcit fotogran|ii<.
runas un rakstus eafai pŗop^fiidai.
Pravda neiilo telpu lietiimu filibN
viru runimi j i vt9(itlita p|i īgii»^
irmijaa itiprmu M tiMe
varu nekaitinit... Iet puMiMtItl*
niem ipttu un H I I I gram itlttei | ^
tl, un komdnMtu vtrtiM pieklp*
sies.** -~ domija Ttristofa meita.
„Vai Pad. lavienlbi midit klauiii
Amerikas balH raidījumos?'' »Kai
to var pateikt? Bet Ji^omi, ka no«
klaullianis sUprl iiplatita, Jo pa*
domju preee uz šiem raldljuīnlem dat*
reiz atsaucas ki uz vispir zlnimu
faktu." Protams, lle raidījumi padom*
Ju varai gauti nepatikas^. Tipēc
tos sietēotatkikl traucē. Itkai Tolito*
Jai ir iebildumi pke raidījumu latura.
..laltiet pie mikrofona cnvēkus, kas
no Pad. savlMlbai Izbēguši, kee ne­sen
šeit ieradušies, — kam padomju
cilvēka psicboloģija labāk saprotama.
Daudzi no tiem, kas no ārpuees izska­tās
sarkani, savā domiianā ir baltie"
uzsvēra runātāja! „tlkai Pad. eavle*
nlbā tiem nav iespējams eavu Isto no*
skaņojumu vai Ilgas atklāti p^dlt.
Tāpēc arvien vēl hirplnis Pad. eavie*
nlbā augušu dlvēku pārbēglana m
rietumu zemēst To vidd ari tādi, k^
bija' labi stāvokUs un labas izredzes,
KomOnieHskā retlma gaiss cilvēka
brīvajam garam nav panesams. Tas
meklē atpestīšanu!"
Kad ptH)lika jau klīda laukā pa pla­ši
atvērtajām durvīm, pņlciņš cilvēku
vēl drUzmējāe ap pavedgo dāmu.
Jautājumi arvien/vēl nerimās. Krle*
vlski iejautājos, vai visur viņai tida
olekrišanaf (Ceļā no Ņujorkas viņa
bija apstājusies ari Cikagi.) Tolftoja
pāretelgta atskatījās, pavinijās uz
manu pusi un, saņēmusi aiz rokas,
paviljca lēņus. .,Vai esat krlevst" '-n
viņa jautāja ar jfftamu siltumu ^alie
sk2mā.
,.Nē, krievs es neesmu."
..Kas tad jOs esat, ja protat krie­viski?"
„Eiinu latvietis no Latvijas!'*
..Tātad sabiedrotais!" viņa stei*
difgi noteica un sirsnīgi spieda roku.
Ar gādīgu rUpibu tā apjautājās, kā
ASV klājoties, vai esot dart>s un vai
varot Iztikt. No lavas puses piebilda,
ka bij. padomju divēki. kas pēc kara
nav gribējuši braukt atpakaļ uz Krie­viju
vai vēlāk pārbēguši uz rietu*
miaro. ar Toistojaa organizācijas palī­dzību
tikuši m ASV un izradtjušiea
par labiem strādniekimn. Nt^at ar
vairākiem tikusies Cikagā. Tie esot
apmierināti.
Priekšlasījuma rīkotājas jau trešo
reisi atgādināja, ka grāfieni gaidot
vakariņas, un sniedza katoku. Saruna
bija jāizbeidz. ..Kad esat Ņujorkā,"
viņa t Jca atvadīdamās, ..neaizmirstiet
apmeklēt. VarbOt vēl brauksim uz mā-
Ko raksta Ciņa
KīnLTOlAS PUCIS*-^I101IMNA U N ZOlOTONOSA IRA U!
KALNS ATKAL «STRADA" - NEKĀRTĪBAS IELU KUSTiBA UN A
SANA ^ BALDONE NAV K A R T U P E Ļ U C i Ņ A TOMER SLAVE STi
jām..
Dulutā. martā.
Arv. KI.
un pasUtinims
IZCE|.OTĀJI|
laiknAili Ulvije izce^anu centros dabtiams
ari ttz inemēm pie šādiem mUsņ pārstāvjiem:
ŪmĶi W«ltfti I>eTd«tt* Aa*w4Rd«t«rU<iet. Brcssea^rohn
^ * r t i ! ^ 0 . SlIlņi, SM mo P.0f...ia3 Crattf, Mm\mt. K«k. toom a, Clfltk.
LCK «pgids UIvtJe
Ciņa nekad nav skopojusies patie­sības
sagrozījumiem, jo padomju pro-pagamlas
galvenais uzdevums ir; sa­grozīt
Mtus, viltot īstenību un apiet
parUjas kļūdai. Tomēr, pārlapojot G-ņai
februāra t e. prieksvēl^anu nu­murus,
flarp pelavām atklājas ari
dais labi grauds, kas netliim parida
padomju diīvee īsto seju.
Latviešu trimdiniekam, liekas, ne­būtu
daudz ko brHiīUes, ja sporta un
radio piederumu veikalu evinigi dēvē
par kultitoii preēu veikalu. Ja Jau
pidonjtt f i i a i mtnita kultOrila plra
ieiana un knltūrfia biidu dAlana,
kidēl gan veloilpedu, radio aparltu
m itlpaa nevarētu divēt par kultu*
r«i aMbūttemf
Intenai kāpinot, vai ttlaUt ar! Her*
bērta Uknma intenrthi sakari ar no*
dmnu lOgi celt mttiUnieku namu*
,.(»ltoa un nipaneamoe apatiķloa
stridija mēkaIMdd buituli»k«tl Lit»
^Jfc** saka Hktnna, «bOkiHn»! ne*
iiillma neilgu iftalittt,» ndm ņett*
ka tlifiti, lel iigiditu viņiem 4en-radli
dliliw| «eplīāilamui a ^
^11. M i k l i e naltelikai daļet mi*
tinUia b H ^ (Uiumi UJa dekori*
tpri Strididiku teitn, kai riguliH
eeņima Kultūras fonda eubaidlju). un
tur atradēi ar! viņu 4arbnlcaa. Oau*
<bd no viņiem laudija gandrīz visu
lavu laikb, meklējot ^balu saaiiai."
8ii pirn»nijums lirtc kcmeUtit, ka
maiieif«ļ pKdtoJu mikiUniaka liu*
dē ne vien laiku, bit ar! godu tm pir«
liecību. T M Jau ir daudz launik. Ne*
badilba nav negods, kemir negoda
nekad n^ļb nduis dte k i tikai o»-
gode. Bet paiekotta vtt Odai.
Tautai mikiliniece EUiffda Pakula
ildarlJuH atikalU par ļatvlalu dtatu*
vei mikilae un mūidkai eamiegu*
miem. Ji» kai tad ir paniktal Ivanovs
ieguvis SUUna prēmiju par VI limfo*
niju un Skulte par mūiiku filmai Rai*
nii. PlUu atbalsi Uuti guvis A Ue*
piņe baleti UMe (pēc Raiņa Spēlēju
dancoju) un operē Saules likti. Patla*
ban operas rakitot M. ZarlKft ^ Elī­nai
Zēlitas libreti, kolbmm temats,
un V. Utkine — Valta Grēviņa lib*
rets par komjaunieti Sudmali. Tālāk
padomju gaisotnē latvialiem izauguši
tēdi jauni mūzikas meiitari ki Mik?
Hs Goldins un Nikolajs Zolotonoas.
Bravol Patiešim s i k u ^ Goldina un
Zolotonosa zelta irel
Ar gandarījumu Jiatsimē, ka, par
eplti vatrikkirtiliem rijienlenii Vol
demirs Sauleskalns nav vis pazudis
no padomju kultūrai skatuves, bet
pat atsēdi kidreiz Ienesīgo amatu
drimatlzēianu. Cietijs šoreiz ir An*
nas Saksae romāns Ihret kalnu, kas
dramatizēs ValiU Jaunatnes teātrim.
Vēl minēU, ka eakarā ar eeideam^
gadu jubileju par izdilām nopelniem
dailllteritūrē HJa Grigorjavies Bren
burgs apbalvots ar darba sarkani ka
roga ordeni* -^/Fanfaras, tuiul
Tagad dosimies uz Rlgae preču sta-djas
vagonu d ^ un neklausīsimies,
ko eaka biedrs Vinokurovs pridcšvē
Iešanu saoulcē. „Mums piešķirts lieli
gods, dātile biedri!" viņš eaka,
svētas pārliecības mudināts. „Mes
balsosim par lielo miera karoga ne
sēju, par biedru Staļinu!" Pietūka
Krustiņš patiešām šis daiļrunības
priekšā ir tikai bērns. Bet Vinokurovs
nav vienigaii, kam rūp balsošana.
Varonis Gubrijs no tā paša depo sa
ka: ,.Visas latviešu tautii uzvaras
nešķirami saistitae ar biedra Staļina
vārdu. Uelaii Staļins atnesa latviešu
tautai brīvību un laimi." Pēc šiem
vārdiem sapulces dalībnieki visi kā
viens pieceļas un sarīko vētrainas
ovicijas. „Bledram Staļinam — ur
rā!"
Bet tagad fevizinisimies Rīgas
tramvajā. Kustība ir pārkārtota. Ko
par to saka braucēji? Viņi klusē aiz
smalkjūtības. Satiksmes un transpor
ta darbinieku apspriedē gan konsta
tēts, ka satiksmes darbiniekiem zema
disciplīna. Starp citu apspriedes da*
Ifbnieki prasījuši, lai tramvaju kasle*
ri nosauktu piestātnes, lai tramvaji
aizietu no piestātnes tAcai tad, kad
visi braucēji iekāpuši. Lūk, kādi brī­numi!
Vēl ieroelnāts uzlabot gaismas
sipālizādju un precīzāk regulēt ielu
kustību. Tālāk kHtizēti pilsētas apti
rīšanas tresta darbinieki (cik nekul
tOrāUI), ka tie nepietiekami rūpējae
par ielu notirišanu no sniega un le
dus, (Agrāk varēja vainot namlpaš
niekus, tagad vainīgs uests.)
Neba Rīgā vien dfīve sit augstu
vilni. Ari Preiļos, kur kokus patlaban
cērtot virs plāna, viss neejot īsti
plānveidīgi. Tā viamaz sūrojas Preiļu
rajona izpildkomitejas pārstāvis Sēl-pite
mežrūpniecībai saimniecības cirs­mās
V, Lētkovikis. ,3ērenei iecirknī
no 188 km attāluma atbraukušiem ve
dējiem jāgaida, kad sameklēs telp_
zirgu novietošanai un paliem vedē
jiem. Stāvoklis te tāds, ka telpas pa
šiem jāiekārto, «Jāpērk vējlukturi, pe
troleja, pakavi, radzes, ko visu va
jadzētu piegādāt mežrūpniecību eaim
niecībai..." PaUešām, te kaut
nav kārtībā. Vai tikai pie visa
vainīgs tas pats biedrs, kaz
tlgi sauca urrā?
Kāds K. Egle raksta; .JCed vH
gas tirgi un veikali bijuši tik bi
kē šo(ti«i! Nerunāsim nemaz par
du ikdienā patērējamu lietu ki
du šķirņu maizes, ga}ai, ta
olu. putnu, zivju, konservu,
sēdu lakņu un dārzaugu bag
katrā tirofū un attiecīgos i sl
Mis tagad esam apgiditl tm pUl
tērējam ar! daudz ko tidu, kai
paridijis tikai ui bagiMAu
AugU no brillgajim dienvida ]
kta. kavlirs, kompoti, KHnviMi
bekijaa vini - viss tiged
padmnju Latvijai darba
Jau nu Iddausii UeIMdi bet ^
dondPdemata vēlēšanu ledikni
mlitjaa pHeUiēdis a Mauriņi
krakitui vēlētiju ieroainijumu
miti, kur Itridli: Baldoni
montē rajona «nbuland, 1
un ēurnēlui ver 4abtlt plikt
iti, un toa nepiŖM Um^aMto
bei tam vēlittjl iMM, W
l i ^ tirdmlecAtt, }o '
ni^Ai ne karttq^ļu
nleiot ad drv^i m
Te nu btjal Siffl ir
un kaviin, bet bel4
pat kirtupeļu. Kae veinī|af Staļina. Un viņu lumlnot, Cllļi
i rekitas nAr lepnumu nnēi
lAimt Mūiu republiki ir «iii
lavlmilbas neitņememi
Mūiu dtimtene ir visvarenik|
plHuIi. Latviešu tautu n4
griba Ir būt mūtam vienotti aļr
padomju brilu tit^hn» būt M'
domJu temes varonis tautu
pilndeilgam loceklimr Ji, ^
Jau 9an ti rakita, bet Jiiiuliii^
piii \U redaktori ami. nedomi
dtu...
i
slāpes kaiiigas
pŠrt$ai
BIEDRA K^TENBACHA
visnsia* rASKBnwA
Srfurtu dzebcelu dirakdji | ^
tiju šūniņai lekretiru un «ppll
vaditiju darbojās „biedrs" "
badu. Partijas vadībai viņš itp^
mīkstu un tādil bija .Jin<iziīl%
varitu izdarīt loU vienklAi e r i
Ju rīkojumu, bet eekretārilti nol
sarīkot saviem biedriem mazu i i .
kuri Kaltenbacbam pašam bija JI
sūdz sevi, jāatzlstu uvos p ' "
mos un Jilūdz viņu atcelt Š l i,
mes protokoli nonācis Rietumi
un sniedzam no t i izvilkimiui*
Viijpirmr biedrs Kaltenbad^
Qo: „Pirtijās šūniņas vadļķu e^
izteicu n»lašāku paškritiku par
pārkāpumiem un atzinu, ka
palikt savā vadītāja amati. ^
vaina ir tā, ka bieti dzeru pāri |
mēru. T u kaitē partijai,"
Kad eapuku dalībnieki tomAr
unināt ko vairāk, Kaltenbachi
stājas biedru priekšēs „B«nu t
ne tikai dažreiz, bet bietL Ari ne
cija« reizēm esmu gājis mējii
dMnies.'* ^
Bet ari ar to vēl nepietiek.
jiem ,.biedriem" no pārkāpumiem
mācās, tādēļ viņiem jēzina t i l
rik. Un Kaltenbacbs nāk priekil
reiz: „Jā. dažreiz es ari neesmu
jis tūliņ samaksāt savus krogu
radus." s
Biedri diUcusij% tomēr ittlīt,
vēl arvien ir par maz, Jo — „krf
un paškritika ir partiju pamatbai
Tāpēc Kaltenbedm ce|u kājās
turto reizi un, galīgi sagrauzti,
itas:„E»ntt pavisam «likU dl
Neeimo ievērojii apriņķa leki..
Iirīdinājumus. Eimu p ^ J i l ao^
ukos no Mva amata« Lūdzu
mani atstāt partijā. Jo gribu tt
līdzi strādāt"
Beidzot seko nobaiiošana.
bacba lēmumu visi atzīst par ^
To pieņem «vienbalsīgi". Bet nu
viņam vietnieki. Minēti pied t
dēti. Pirmā kandidāta paakaldroj^
tālāk sniedzam atkal pēc protoz^
Zclferts: ..Sirsnīgi pateicos b i ^ '
par man parādīto lielo uzticību,
man Iet duti tāpat kā Kaltenbar
es dzerufl! (Arī iziaucēji ir pre
lā.) Nespēju pretoties alkoholi»
tWēl esmu necienīgs. Ieteicu ble.
Plevnu. kas li dzelzceļa dittM\
personāla kontroļu pārvaidee
tājs."
Pl«vna: „Arī es esmu neci—,
Esmu dziļi aizkustināts par biedrtf'
ticību. Bet M dreru vēl vairāk
Kaltenbachs un Zelferts."
Beidzot tikai trešajam kandidll
— t.biedram" Hincam pietika droii--,,
etātiu „nozā$ētā" Kalteobacka vidU
^ļjl'pfcljš
^ jatttiji
HI mi *P^ļ
ļjī — fioei;
es.
11^ tik
, ^ Uļidull Oli-
Itri aojtti icļa ¥
ļi^Ttoviatt^ pa
imt^ pa
pflil^bilodit, tm
{akl timda
«ibtlja 1 ^
mmm Ntiik^
Utonņīttsivl, im ja
illfAUli&iztrliktuī
M tiļS biji Jlie-
Ijifiļt pmi&ri, ku
MiiiiifiiiēUūii^^m
. . as sie*
itldjUihš ar^^
bija atQfi$u<
ptt, kiulis dzfvtbū
l|it&tjft ar pflptiu
?lti isMim balf
rtftfflJleni, rtolgl
Pllb, groziem
i.tfilņp9ctam
ņtpodrtfilla.
'M^ ptudi^isi
2 ^ t , krllņu kuti.
HelI, ttolaliii
*««aainij