1946-08-31-02 |
Previous | 2 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Lahi€tia Tēstnesig
1946. g. 31. augusti
4 ^m^ļijumji m»
ša ieradās ari Baltijas tautu pārvietoto
personu nometnē („Latviskais
Vārds" Mērbekā). Uz Flensburgas
fjorda augstajiem krastiem paceļas
pilsēta, ķ^s ir cietoksnis u:^ vacu un
dāņu zemes robežām. Tā ir Plens-bitrga,
kur Šobrīd atraduši patvērumu
Pāri m\ 8.^0 latvieSu 4 nomet*
nēs:, Antverpenes (1.000), Mīrvīkas
(400), Fruerlundas (200) un Vedin-genas
(200). Ļoti ma?. palikuši priv^t^
dzīvokļos un siem palicējiem atņemtas
DP tiesībis. Pirms gada Flensburgas
latviešu kolonija bija slavena
ar savu vadību — prof. K. Kun-«
dsļiņu un agr. A. Punku. Pirmajam
aizejot par ĻGK priekšsēdi uņ otram
uz DP universitāti Hamburgā, stāvoklis
tagad & o ^ i m , N^v bnnums,
ka tādēļ pgiJejS l^liKā, novērojama
tautiešu tieksme no šī augstākā ziemeļu
punkta Vācijā doties tiz «slitām
zeraēmi". Tiklab apgādes, kā sa-»
biedriskās dzlyes laukā varētu daud:?
ko vēlēties, lai gan UNRRA»s vadība
dara daudz. Trūkumus un rlvēšano^
reizēm rada pašu ļaudis. Tā Anitn
verpenļes nometnē latviešu koman-f
dants ifieatļāva ievēlēt pat iievizija^
komisiju, lai gan to ar rakstu bijei
lūgusi lielā daļa nometnes iemītnieku.
Būtu ļoti vēlams, lai L C k v^-
tieības personas apmeklētu Flens-burga
» latviešu kolonijļt^ uņ mēģinātu
grozīt par labii to, kas tuŗ nav labs
(B. Blanks). — Eslingenā 2!. au|.
notika apspriede^ kurā piedalījļSļsi
.Baltijas tautu ev.^lut., pareizticīgo,
baptistu un imetpdistu baznīcu pārstāvji.
Latvijas ev.«lut. baznīcu pār-
8t|ivēja archibiskaps prol. I^r. theol.
T. Ōrīnbergs, i viņa vietnieks ameri**
kaiptu joslā p:āv. J. ĶuUltis un archt*-
blsķapa sekretāru m§e. Er Roaītis,
pareizticīgo baznīcu metropolīta Au»
gustina pilnvarotais priest. J . Brie*
dis, baptistu draudzes aavimības
ļ?re44ex)t^; m^. Ķ V i ^ s m
gekr^tlŗa 4? $mnp* Wtofļ|sftu
p.ī(cu supe?i|>1;^?Mi^t§ Fr, Tiīnb^ŗ^ \jp
pānfļ apspŗi^^ Sif^d^Uiā? prāve^t^ A
Jļiņno, māc. iŗ, planka, Ra^^gef^s
un pŗ^v. Ņ. ļlāķs, b^t ņ<> lietuvif^^ip
V. Sveicers. Apspriedes daļillwi^i
yieuQj§$ iigldibinSt Baltļijas baz^Jcu
^pyļenļl)u, iest|sie$ vispasaules
hfmm ^pvi^uibā.. ?aŗ apvi^tjais^
vadītāju izraud^na arclUblsli^^
prof. pr. "ŗ. Gļcīpbergu. Bez; i'am apr-
VieņibI ^arhosi^s ari ^cbifeīsķapa
vietni^^ angļu joslā prāv. Ķ B«yg^
m§tŗppQļļts Augustm, Igaupiias mē^
tropoļļts AWļS$,^n(ļŗa uņ Ul^tUVas -
lut. ba?ņjc?t§ p^ŗstlvia Paupe^?.
P l d l j i gsdsimto «eturjunl pasaule
pi^dUIVPiUSt tih: cfeudz §abi€dŗisku
k^lggfFofu, ka cilvēki beas ffvijp
kļuvuši pap ikdienas parādfim. L i k tenis
viņus mētā pa visām pasaules'
zemēm, m ^iJiS par ggvu eksistenci
tie ar vļsu savu spēku un neatlaidību
meklē mazākās pretestības vietas savas
nākotnes nodrošināšanai;
Pēc pirmā pasaules kara visievē^
rojamākā emigrantu figūra bija krievu
aristoķraiti ^ cilvēki bez aroda.
Viņi kļuva; par šoferiem, sulaiņiem,
šveicariem, dejotājiem, pavāriem
utt, Viņi meklēja darbu tajā pat
yidē, no kuras paši bija nākuji, Mū^
su trimdinieku sastāvs gan nav aristokrātisks,
mēs visi esam darba ļaudis
un gandrīz katram mums ir savs
arods, tomir jāatzīst, ka arī mēs it
kā torpiņiņi iiņāmias emigrantu tra^
dicijas aroda izvēles ziņā. Sofeŗu
amats; modinājis tik ļlielu inter^si^ it
kā mūs gaidītu turīgu cilvēku n§-
ļ^otne Ķi: autpmobjjiem un citiem
t^chnika^ gaenieaumiem. K^trs amats
ir lab$ un ?^uā$aftu iļ^v^^am m^^v
bu^ p^ «feuc^?, b^t Ka ^utpmobiļa
vaiiš^as pf a»j]Q# tmm m>4r<4toatu
aSiptni» paf to ļoU iāšiiubā& &o
^Hiik8lu" prot loti daudzi, mvvSķX
mtfiis ar attīstītu techniku. Soieŗa
amats var attaisnoties tikai tad. Ja
līdz ar prasnļi vadīt spgķŗatu ir arī
pamatīgas nieehaniķa un mašīnat-slēdznieka
gāšanas.
Techniķa laidējos gadud^mltoi,
muļDiS it Iļ^fiD^panot, tālu g i j u ^ ug
p r i ^ , r^ijļol daudzas jaunas
zar^s un psiveļrot ceļu jaunām iespējām.
BLakus gluži revolūcionā-r
i m noviŗaiepiiem tedinikl, radušās
Jaunas technikas noeares> par
kurām plašākām masām nav vairs
nekāda pā«jkata. Te varētu minēt
metināšanas techniku, kas mūsu zemē
vēl i^paepeja ļe^gto?Qti^ii, Auto«
;genā metināšana pie mums sāka t i kai
tad ievjlesties, kad citās zemēs
tās vietā jau stājās elektriskās metināšanas
paņēmieni. Abu metināšanas
paņēndenu vispusīgā pielietošana
ir vērts, lai šai technikas no*
zarei veltītu lielāku vērību nekā līdz
šim.
Dažādu būvniecības darbinieku
sagatavošauflļ bijusi ļoti rosīga, bet
tā aptvef tihai pašas ēkas stāva celšanu.
J!ku iekšēja izveidošanai
mumB arvien vftl tfūkat labu darbinieku.
Tādu mums bija maz arī pašu
mājās, s^viž^u tādu, kas pfirzina
ģipša tecļiniKu* Šī nozare nemaz nav
tik šaura, lidā sākumi^ izliekas, jo
taja ietelpj jarī ģ^pža fi£ūm izgata-voSana,
teloj^u ir^emoSana u. c. Si
ir arī tāda īdozare, kurā nav lielas
konkurences.
Papīra maj$a kā veidošanas materiāls
ir ļoti pateicīga. Papīra masas
technika dau4i mazāk pielietota, ne-ļ?
ā tas^ ^tbiiļ^tu pi^etoSanas Iespējām.
Bc^klāmas tecbmka sevišķi at-tī$
msi AmerUdL So gani n^asta _
tufelu tĢ]ypu, kņŗĶ vprēto būt siaā^
r9 brSva Ticība, bat iī nozare vēl nav
pārslogota un tajā varēs atrast darbu,
ja vien reflektantiem ir talants
un izdonm.
Seviišķa vieta ir siltumtechnikai ar
tās daudzajām nozarēm, kas radušās
pārļ$ p^mio gadudesmitu laikā, SU«
tumtechnika ir gan veca, bet īsti zi^
nātnlskus pamatus tā guva tikai pēdējā
l^ikāi, kas izraisīļa ļoti strauju
attīstību. Siltumtechnikā vēl joprojām
maz piemēroti sagatavotu darbinieku,
l ^ a t a tachnika» Žāvētavu
teghnika, kurtuvju atkritumu siltuma
izmantošana un beifeot arī ēku
apkure un vēdināšāna ir tādas nozares,
kas sola labas nākotnes izredzes.
Interesenti par sagatavoša-nSa
ioispējām var pleprJMiIt tuvākas
ziņas Albertam Upmalim (Mech.
Eng.. Heat Technical Undertaking),
Latvian Camp, Wedel b.Hamburg (24).
BeidBot vēl gribētu a i z i e t uz modeļu
galciniecibu. Labus modeļu
galdnicdius Kgfi varēja saskaitīt U2
vi^as rokAS pirkstiem. Tte bijā allaž
dai'bi»!!!! pfirsbgoti. m iraem^
viņu mv daudzi Sā amata pratē^
Jiem bez tiešāa galdniec]fba« technikas
labi jāpārzina ari l i ^ ^ j u tech*
nika. Par modeļu galdniekiem letd*
cams sagatavoties tagac^Mn mē^
beļu gjildniekiem.
. . . . »•
Inž. Alberts Vpmatls
Pēteris Aigars
ApiUtušā vasara
Jau gana rāmu yēsmu Jausts^
Jau ģaņa zviluēts sauļĢ zviļu.
Zūd mīlas vāŗds,^ seņ lūpu p?iustg^
Uin zfile, izaug d?elnii dzļļu
Kur negaisi, kur kāvi Imok,
Kur aizdun veldzētajā fgrauja?
Pie zemes z^iņĶ dumi^ plok
Un s^ļos apsīkst upes strauja.
Sirda yēlaa vaļu, vētru sauc,
Sauo zibeņus un krusaa bultas,
Lild2i viesuļiat, kas viļņua Jauc^
Alkst Jūraa zaļās, putās kultas.
Bez pliļdiem nevar k d i lūzt,
Be2i pelniem Jauni Jiunti spīdēt.
Kad nakts visdraudīgākā kļūst,
Sāk rīta košuma kalnoa vtdēl
Nāe, ^vētraS/ stunda, stei^es, nāc,
Nāc, sirda lai tavu elpu }ustu^
Kā birga klūsuBoa krūtis māc
Un rožu dvesma top par krustiv
Mintauta ¥gUt^
AntoBS iet pasaulē
Sta^tsķ fragments.
Oambfli^ku paga^t$^ ji^u n^ ^Ī\^
laika ļotii Ķ^Ķ Ta^ iesākas^ pte ju-.
ra§ uņ šaura stļ^ēmeļē aii^viifzāa w
tās uz purvu ŖViSi. dzel^^ep
at^iež \Ķ tālak^^ daļu, p^a^^tu u i ^
vāļpt bieži ;§auc par zen\es gaļu. Bet
tuŗi%nie>ši i^e^ēloj^ viņļ ii; i?āmi ļavv
dis. IVļ|i9^ sacejtasi mm^ļ^^^
tālu viena nOļ otras. Viņi strādā
daudz, tāpat kā citos apvidos, toņier
pārtikuši maz: zēŗņe nav aušīga UA
kā to labāk apkopt, nevien^ ņeziņ,a.
Grāmatas ņe^a^a, avīzes reti ieklī^
Skološanās, kleļjošaņa, tā cita d^i^
Jaļimdibiii^tā Baltijas baim^cu apvienība
lūgs vispai^aule^ baznīcu apvienību
sūtīt Ģavu^ pastāvīgo? pārstāvjus
uz Yā0ļuimvtsdri?āk? laikā
attiecīgās Iestādē^ ŗriēšiul3 atvieglināt
mūsu blj. karavīru stāvQķli
uu palīdzēt citu DP Jautājumu h -
kārtošanā. — Latvijas neatkarības,
svētku gadījumā 17. .uovembrj Es-ļipgepā
nolemts rīkot lietišķās
mākslas, daJļamatņJeeibas uu ainat-ņl^
kU i?StrādgļUTOW Sk^tļ, r|dot dar-?
huņ, ķa$ gatavpti emigrācijā un no
%iiņda iegūtiem materilliem. — E$r
lipgĢnas latviešu kolonijas agrono^
miskie darbinieki, (ļlrzkopji, piensaimnieki,
biškopji im lauksaimnieki
nodibinājuši lauksaimniecības kopu,
par kuras vadītftiu iev^ēta agr. A.
Āboliņš. 16. un 17. sept kopa paredz
sasaukt ameriliāņu un franču joslā
dzīvojošo latviešu agronomu . sā-nāksimi.
— FJslingenā darbību uzsācis
latviešu tecbnikums. pagaidām
m^clba^ notiek ēku būvniecības un
mechanika^ nodaļa» t pijrmajāl klar
sēs. Skolēnu skaitam pieaugot, sāka
darboties ari 3. klase. Lai dotu ie-«
spēļu jauniešiefl^ kas ^īvo citās no-iņeļtņē^
amerikāņu 19§W> kur ģtmna-laļķam,
panesama, tikai cilyēkienx^z
meij^ )oka.
Ķļaužu Antons ar māti ddvpļa
Pelītēs jau ceturto gadu. Saimni^s
b||a zemeS; gala pSrtikušākaiSj klusa
v^rs, lat>u sirdi, kas deva ķa^j^m l^ez.
ķurn^Janas \ui atvilkumiem^ kp; ru-r
pāts un pelnīts. Antona mātiei tādēļ
ari nekur vaira negribēļās gilāttes.
Antonarp dzīves vieta raizes nedarīja^
kiu: ļuāte,. tur viņS ari. Bet maz
jāu Yiņi dab(Uad2ivot kopā — tikai
I pērnas īsumu. Vasarā^ Antons izga-
\ mjs^ li^us pēc kārtas vai visās gala
Vājfc. Tagad bija uzstrādājies par
i puspAUSi.
\ Tai pavasarī npmalē uzrada^ ne-
[ dzirdēta ziņa: Jūrmalas ciemā esot
darbs un laba peļņa pie paplrmal-
; kas pludināšanai^i vi«^ koku «^etava.
s satikdamies ballītēs, jaunekļi par to
vien runāja, un ilgi nebija ļigaida,
kad dažās mājās puiši atstāja darbu
un aizbrauca uz ciemu.
AAtona vēl nebija lielais puisiSv
beļ. mĶi^Ķ uu saimnieka ^ņa$ neka
ncjiriķstēia u?s|kt.. Viņš. staigāja
doņuggi; ierakta kārtiba b i k lauzta,
ļĶ arī .yufž ietu? M viņu pie plankām
neņems pjetV Tur, varbūt,
jāiestrādājas., iāmāQās, Iemācītie^
^ varētu,^ tik — ka$ pa tp laiku Y i ņw
ēst dos?
2iijas un teefanikumi nedarbojas, ap^
meklēt šis mācību ieistādes, Sslinge^
nā iekārtos ilnternātu, kurā uzņems
audzēkņus M m citām nometnēm.
-** Par Eslinifenas latviešu māksli*
nieku apvieKiifoasi valdes priekšsēdi
ievēlēts prof. A. Annuss (L. Upe).
Saimniecisko darbinieku apspriedē
Detmoldā nodibināts organizācijas
centrs, kurā apvienoti Latvijas een-trālo
kooperatīvo organizāciju pārstāvji,
LCK pārstāvji un atsevišķi
saimnieci&i <larbiniekl» Prezidijā ievēlēta
Yilmi W Legsdiņā no CS
«Turība**, Kalniņš no Latvijas piens,
sav., Melliņš no Latv, apdr, sav, un
O^ols. P^rezidijs apspriedis latviešu
saimnicteiskās darbības īst^o^
šanas plānu un ODteieis AOdevumus
org^ātoris)i:os jautājumos. Paredz,
ka septembra pirmā pusē būs noskaidrotas
saimnieciskās darbības
iespējas un līdz ar to varēs stāties
^ e darba plāna reālizēSanas. —^ Par
Omstēdes nonnetnes komitejas loeek^
ļiem Oldenburgā ievēlēti Abakuks,
Ādminis, Ozoliņš, Strautnieks, Le-jiņš,
Svalbe un Birgers (JPausme"
Oldenburgā). Grosenbriritea lat^
vio^ nometnes s i n ^ koma
nometnes iemītniekiem paziņojis, ka
parbuligaiīismu vai zādzJbām vainīgajiem
draud aresta sodiL Pēc soda
izcieSanas vainīgos ievietos transit-nometnē
m repatriēs uz Padomju
Latviju. (^Jūrmalas Vēstis** (Jrosen-brodē).
Htrsbrukaa latviešu nometnē
jauni^ūvētās tellpas sāku^
darboties mākslas amatniecības kur*
sl DaUidzi darba nometnes drēbni^u
un kurpnieku darbmeai» kwā meistaru
vadība apnacās a]fl $o arodu
nespeciāUsfcl Daudzi nometnes iemītnieki
s^arbināti pie amerikā*
ņiem, Nefien nometnes iemītnieki uz
pēdējo du^* izvadīja savu vecāko ie-mītoieku
N, Rennertu, kas jau bija
pārsnieiizis 90 gadu robežu. Nometnes
lielākā ģimene i r Herberta Brieža
ģimf^ne, kurā nesen niDkristits 10.
bērns (A* Strazdiņš), r - CUrevenes latviešu
nometnes pašapgādes kopai
pašreiz 1M biedri. Koi>as veikals
ierīkots p^usaidu telpās un ^gSdā
gan dažādu«s, saimniecības piederu*
muSi gan a^ri grāmatas^ r e c ē t a s un
rakstāmpie<clerumus. Kopa paredzg*
jusi ar|(ani2cāt arī maiņas veikahL
ItCn^^as universitātes ortopēdi^
klīnika iesļpē jam$ pasūtināt i ^ t ^ s
Obligāts ptaiākums
JEsliiigi^as latviefei inženiera
techniļai kopas «anfiksmē LCK
ba ndzan^ vadttijs amerikāņu Jogli
i n l A. B r u n n e r s jdņoja imr nozares
darba plānu, ko iesniegs ap-stiprināšanai
nākošā LCP sesijā. Pēo
šī plāna darba nozare paredzējusi
meklēt darba iespējas pie rietumu
Salnedrpto kara^ēka vienībām un
Militārām valdībām. Vispirms^ gan
jānoskaidro tautiešu skaits, ko varētu
iesaistīt darbā. Ievadītas sartmas
ar Vīrtembergas — Bādenas apgabala
UNRRA's vadību par šādu ziņu
sniegšanu L C K darba nozarei. Ari
pārējās UNRBA*s nodalās lūg|^ziņot
par latviešu arodu grupānt Visus
šos datus sasķ^os ar latviešu centrālās
kartotēkas ziņām un tā gūs
pārskatāmu ainu par tautiešu arod-prasmi,
pēc karo varēs meklēt iespējas
viņu iesaistīšanai! piemērotos darbos.
Domājot par nākotni, darba nozare
uzskata, ka tautiešiem būtu Jā-oenSas
sagatavoties darbiem Kanā-
Brazīlijas ka^as
plantācijās tiem gadījumiem, ja mūs
uz turieni pārvietotu. Ja uz tālajām
s ^ m mums arī nebūs Jāpārvieto-jaļ,
tad iegūtā arodu prasme loti nor
derēn arī r^postitās tēvs^nes atjaunošanas
darbā. Mācitiea i»rakU^
amata im valodaa i r mrigākals tao-tieču
tagadnes uzdevums. D^rba no^
zare sagaida, ka šo itoīākumu izpratis
arī Jaunatne.
Latvietis ir darba cilvēks un mūsii
stāja šajā ziņa nedrīkst mainīties.
Catram latvietim sveSumā jāatrod
kāds darbos, jāmācās arods vai va-odas.
Tas būtu uzskatāms par ob-
Igātu pienākumu. Jāpaplašina arT
Jau pastāvošās darbnīcas, dodot |e--
spēju visiem, kas amatu Iemācījušies,
praktiski tajā arf nod^boties.
Valodu ktļļrsi plānveicBgl izkārtojami
un ihtensfvizējaml.
Pārrunās sanāksmes dalībnieki ie-*'
rosināja noskaidrot iespējas, kā ap»
mācīt arodos invalidi^. īpaši valodu
kursi noocganizējanU inlenieŗiem un
techniķienu Vairāki sanāksmes dar
llbni^ki norādij^ uz techniskās Ute-^
rātūras. trūkumu un ierosināja izdot
rokas grāmatu inženieriem un tecb-niķiem.,
L. Upe
C»Greveii(Mi i z t ^ ^ k ^ Besstea no»
metai Hodšt^nā Ukvldē un i&rceļ us
Vedelu Hamburgas (lānfii Ble}aK
--^ l^iicOss'' nometne pārceKa ua^^
NeiStatiļ (Neuatadt) (L. ObrazeevsV
Ligevderfes latvieSu nometne pie
Icehojas, kurā d:^VQja\nepilns simts
iemītnieku,, MividSta. D ^ iemītnieku
pārvietota uz Iceboļu^ bet^citi tw
Vedelu pie i H a m b u r ^ (A* ITpmaHsK
mm
Bijļa u?klldis Bozīšu Tenis. Palaidnis
puika, no kā nebija iznācis
krietns gans un palīgs zemes darbos.
Antons pazina Teni jau agrāk. Ne
I viņu sastapt gāja uz Siksnām, tomēr
sagadīšanās iznāca: saimnieks sūtīja
pēc ratu zieķes. Vaigā Tenis bija
tāds pat kā agrāk: sārts, iededzis,
strupu, uzrautu degunu, tikai au^
gurnā pastiepies un kļuvis plecīgāks.
Apģ^biest bija lepni: pirktā zila
uzvfi^a ar savā vajā pajtotiu, raibu
:kakl5^ saiti priekšģĻ Pēc sasveiclnā-ves
kārtība, kas likteņa noJjiķta uņ,;panās un dažām niekalbībMa, noska-tfis
» ka Antons garākais augumā»
«Negribi darbu? Hāo uz līnijas."^
Antons zinIUļa, ķaa tā par teSanu
m linijas. Pie tel<KfQna liniJu bilvea.
PriekšUkuma naoa negaidīta» Anter
nam nebija ko atbildētu
,^Kā domā?*' Tenis neatlaidāj?.
būs sUktU So, to nopelnīsi.. Iesācējiem
maks^ (ļlvi lati astoņdesmit, Ja
būsi drosmīgs kāpējs, tevi paaugstinās
par vadu licēju. Tad cieta alga
un^ galvenais, <;Lita Ciņa.. Kamēr j^ba-^
gari" urķē 2;emi, tu mierīgs uz;&vied
plecā kāpšļus,, bloku uņ aizej. Asto»
ņas stundas dienā, pēc tam dari,
ķo gribi."
Antons domāja jau pavisam labi
^un pa Teņa prātam, bet uz savu
galvu nekā n<^var$ja pateikt. Arī uz
māju bija ļās^teid2las, saimnieks gaidīja
zieķi, saime posās uz baznīcu.
Vēl visu pārrunās ar māti, apd^ās»,^
izprātos. Vakarā atnāks otrreiz un
pateiks gala vārdu.
• Soļodams rņājup,^ Antons domāja
par māti. Ko viņa sacīs, ko atbildēsi
Varbūt sabāri un nemaz neatl^Mēs^
Bet māti Ant<>ns ī)azina. Viņa atjaus».
Ja dēls Ip^us eie^i apvēmies aiziet.
2ēl bija tikaii viņu vienu te atstāt*
Apkaimē; ņeyiena radinieika,, pie ķā
kādreiz aizi^it. sairdi izkratīt,, tēva
radi d^ivojs^ Valmierā, māsīcas
Cē5īs...
Pēcpusdieuži māte la^,a dziesmu
grāmatu,( nostūmijisi agenes uz deguna
gala, Antons kā Dieva nepieņemts
mētājfe. pa istabu, mīņājās
pie krāsns, ^lie ioga,^ nekur neUkāa
labi. Beidzot sadūšojās^ apstājās, m
iesāka klusu:
' „Māt, Tenis šalca, mani pi.eņexnšoit.
telefona darbos... Gribētu iet, ja tu
atļauj...*^
Māte paskg.tīļās pāri acenēm uz
dēlu, pavērās, arī pret logu un raudzījās
vēja purinātos ābelzaros. Bija
n^tīkam^i khiauma, kSda ir vioa-i „Sākura§ slaveni nebūj^ dabūd
mx kad kas 9m'm I^S^žņi ,JiiJ^|rakt zemi, bet tas nekas. 1?aāk ttķrt
Sķir< Acis nodūriSt Aniions Silpoja
rēsiu. Bet māte jau bija iz$ķlrusie$,
v i ^ ie^tijās grāma^ un teiea:
J j siT. M gan gribētUb M tu
liktu vjienn^ēr, bet ne tev mans mūža
Jādiūvq. Kādreiz esmu nodomāju^
ka la¥ik, |a cilvēks van:*ak redz^jia
un zina kā citi."
Antom noskūpstīja mātei roku un
visu diesiunopūlljāa pakalpodama.
Saneisa ūdeni, sacirta malku, vēl is^
taisīja plauktu, kur dziesi»u grāmatu
un pulksteni uzlikt. Kad pārradās
saimnieks, māte gāja ar viņu runāt.
Saimni^s pabrīnījās, b(it nekā neteica,
nebija ar vaļiniece^^ dēlu līdais.
Lai iet,.
Vakarā Antons netika ar atbildi
gluži norunātā laikā. Pārgaidījies,
Tenis nodomāja, ka puika, saņēmis
bārienu un žagarus, vairs nerādīsies,
bet kad Aatona ieradās un pateiesa,
ka TOte atļļāvusĻ izbrīnējies p ^
bUda:
arī augSā. RedzSsi, kā pasaulē dzlvo^
ir kopā visādi puikas,. .**
Tenis vēl pastāsttja, kur patlaba»
strādājot, kā gājis p^ngad. Tad a ^
"rakstīšot, kad būšot jābrauc uz Ple-^
iln), kur Antonu pleņemSc^ darbā.
Viņi» iemetfšot kādu labu vārdu^
Qan v^lik abi norēķināšoties... AļriF-tona
saprata, kas tas būs par rSķini^
bet mH^ neteica.
Pēc dienām desmit 2 ^ klāt.
IHelEalne sveSa i^ēta, tomēr nei
tik Uela, lai tajā z a u ^ u galvu. Kā^
da nama priekšā Antons pa gabalti
redz daudz cilvēkiļ. Tie staigā, saru*'
nājas, l^iet namā un nāk atkal ār§^
Būs tte viņa darba biedrf?.. .Anton»
tuvojas šai vietai. Un pareizi ir: ur
nama stūra tāds pat numurs kā
pastkariļē, ari uzaraksts pie durvīttķ
vēsta, ka tepat ir. Ant^ms pableni
ļaudī», — prasīt ko, neprasīt? L a -
bāk nē. Viņš mierīgi iet uz durvīm
un iegājis skatās, ktff kanceleja.
Ļaudis, kas viņu pieņem darbā,
tādu» Jau pieņēmusi simtiem. Papra^
sa vārdu,! uzvārdu, vecumu, pajautār
par agrāko darbu, tad viņ§ vaar
iet ttirpat, kur pirmīt redzēja citus;
„Prā1i;iga tava vecā. Negrūž kokus
SpieķosL U25 to še •— papiross.**
Aņtatis papirosu nejjēma. Tenis
pasmaidīja un uzrāva uguni» izņemdams
sērkociņu no skārda kastīte^^
uz kuras bija uzsvitroti sakrustoti
zibeņi. Redzēdams,^ ka Antons kastīti
ilgāk apskata,, Teni$ ta pagrozīja
rokās:
,^emācMes ari pīpēt,.. Ak, tu
'skati šitp? Mums j^u viss, kā saka» ^ ^_
;pieder pie lietas." Ua uzrāvia svārku [vadītāju uii prasa,, kas katram i^ii^āit
piedurlmi, parādīja aproces pogu^ i prātā; kur strādās, ko ņemt Udz, «k
kas, bi^ia. sj-igrlezta no sjiieples. vVēi ļ]j,Qg j j ^ . Jautātāji ia? vecākie. A ^ ^
šo to redz<?si..." itons». tāpat kā vairuma pārējo, ae-
Aršiīm lietām Tenis ieguva iesin īsaka, n^ā^ Pēkšņi, nez kuc ^radies,
eēju ajpbrīnu^ Pogas H i a glītas^ ta >1|^pa ienāk, airī Bozīšu Tenis, ncsku-atzina
ari Antons, bet tāpēe l!ēnia ivies^, izpūrušiem matiemi un oi pee:
nelikās nemaz, labāks^ Antons z i - ; šņabja,
nāja* ka tā n ^ i i a w j a paša izdomkj (Turpinājums sekcfe)
Pieņemts... Vai te vajadzēja kādus
T&^ū vārdus? Viņu pieņēma visvien-kāršākajienji
darbiem, pie teedru rakšanas,
^bie dažādu lietu pārnešanas.
Antona iedala t.ecbniJķa ŽvīkaA
grupā. Tas nu būs viņa priekšnieks.
Jauneicļi sanāk telpās, sastājas ap
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-08-31 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460831 |
Description
| Title | 1946-08-31-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
Lahi€tia Tēstnesig
1946. g. 31. augusti
4 ^m^ļijumji m»
ša ieradās ari Baltijas tautu pārvietoto
personu nometnē („Latviskais
Vārds" Mērbekā). Uz Flensburgas
fjorda augstajiem krastiem paceļas
pilsēta, ķ^s ir cietoksnis u:^ vacu un
dāņu zemes robežām. Tā ir Plens-bitrga,
kur Šobrīd atraduši patvērumu
Pāri m\ 8.^0 latvieSu 4 nomet*
nēs:, Antverpenes (1.000), Mīrvīkas
(400), Fruerlundas (200) un Vedin-genas
(200). Ļoti ma?. palikuši priv^t^
dzīvokļos un siem palicējiem atņemtas
DP tiesībis. Pirms gada Flensburgas
latviešu kolonija bija slavena
ar savu vadību — prof. K. Kun-«
dsļiņu un agr. A. Punku. Pirmajam
aizejot par ĻGK priekšsēdi uņ otram
uz DP universitāti Hamburgā, stāvoklis
tagad & o ^ i m , N^v bnnums,
ka tādēļ pgiJejS l^liKā, novērojama
tautiešu tieksme no šī augstākā ziemeļu
punkta Vācijā doties tiz «slitām
zeraēmi". Tiklab apgādes, kā sa-»
biedriskās dzlyes laukā varētu daud:?
ko vēlēties, lai gan UNRRA»s vadība
dara daudz. Trūkumus un rlvēšano^
reizēm rada pašu ļaudis. Tā Anitn
verpenļes nometnē latviešu koman-f
dants ifieatļāva ievēlēt pat iievizija^
komisiju, lai gan to ar rakstu bijei
lūgusi lielā daļa nometnes iemītnieku.
Būtu ļoti vēlams, lai L C k v^-
tieības personas apmeklētu Flens-burga
» latviešu kolonijļt^ uņ mēģinātu
grozīt par labii to, kas tuŗ nav labs
(B. Blanks). — Eslingenā 2!. au|.
notika apspriede^ kurā piedalījļSļsi
.Baltijas tautu ev.^lut., pareizticīgo,
baptistu un imetpdistu baznīcu pārstāvji.
Latvijas ev.«lut. baznīcu pār-
8t|ivēja archibiskaps prol. I^r. theol.
T. Ōrīnbergs, i viņa vietnieks ameri**
kaiptu joslā p:āv. J. ĶuUltis un archt*-
blsķapa sekretāru m§e. Er Roaītis,
pareizticīgo baznīcu metropolīta Au»
gustina pilnvarotais priest. J . Brie*
dis, baptistu draudzes aavimības
ļ?re44ex)t^; m^. Ķ V i ^ s m
gekr^tlŗa 4? $mnp* Wtofļ|sftu
p.ī(cu supe?i|>1;^?Mi^t§ Fr, Tiīnb^ŗ^ \jp
pānfļ apspŗi^^ Sif^d^Uiā? prāve^t^ A
Jļiņno, māc. iŗ, planka, Ra^^gef^s
un pŗ^v. Ņ. ļlāķs, b^t ņ<> lietuvif^^ip
V. Sveicers. Apspriedes daļillwi^i
yieuQj§$ iigldibinSt Baltļijas baz^Jcu
^pyļenļl)u, iest|sie$ vispasaules
hfmm ^pvi^uibā.. ?aŗ apvi^tjais^
vadītāju izraud^na arclUblsli^^
prof. pr. "ŗ. Gļcīpbergu. Bez; i'am apr-
VieņibI ^arhosi^s ari ^cbifeīsķapa
vietni^^ angļu joslā prāv. Ķ B«yg^
m§tŗppQļļts Augustm, Igaupiias mē^
tropoļļts AWļS$,^n(ļŗa uņ Ul^tUVas -
lut. ba?ņjc?t§ p^ŗstlvia Paupe^?.
P l d l j i gsdsimto «eturjunl pasaule
pi^dUIVPiUSt tih: cfeudz §abi€dŗisku
k^lggfFofu, ka cilvēki beas ffvijp
kļuvuši pap ikdienas parādfim. L i k tenis
viņus mētā pa visām pasaules'
zemēm, m ^iJiS par ggvu eksistenci
tie ar vļsu savu spēku un neatlaidību
meklē mazākās pretestības vietas savas
nākotnes nodrošināšanai;
Pēc pirmā pasaules kara visievē^
rojamākā emigrantu figūra bija krievu
aristoķraiti ^ cilvēki bez aroda.
Viņi kļuva; par šoferiem, sulaiņiem,
šveicariem, dejotājiem, pavāriem
utt, Viņi meklēja darbu tajā pat
yidē, no kuras paši bija nākuji, Mū^
su trimdinieku sastāvs gan nav aristokrātisks,
mēs visi esam darba ļaudis
un gandrīz katram mums ir savs
arods, tomir jāatzīst, ka arī mēs it
kā torpiņiņi iiņāmias emigrantu tra^
dicijas aroda izvēles ziņā. Sofeŗu
amats; modinājis tik ļlielu inter^si^ it
kā mūs gaidītu turīgu cilvēku n§-
ļ^otne Ķi: autpmobjjiem un citiem
t^chnika^ gaenieaumiem. K^trs amats
ir lab$ un ?^uā$aftu iļ^v^^am m^^v
bu^ p^ «feuc^?, b^t Ka ^utpmobiļa
vaiiš^as pf a»j]Q# tmm m>4r<4toatu
aSiptni» paf to ļoU iāšiiubā& &o
^Hiik8lu" prot loti daudzi, mvvSķX
mtfiis ar attīstītu techniku. Soieŗa
amats var attaisnoties tikai tad. Ja
līdz ar prasnļi vadīt spgķŗatu ir arī
pamatīgas nieehaniķa un mašīnat-slēdznieka
gāšanas.
Techniķa laidējos gadud^mltoi,
muļDiS it Iļ^fiD^panot, tālu g i j u ^ ug
p r i ^ , r^ijļol daudzas jaunas
zar^s un psiveļrot ceļu jaunām iespējām.
BLakus gluži revolūcionā-r
i m noviŗaiepiiem tedinikl, radušās
Jaunas technikas noeares> par
kurām plašākām masām nav vairs
nekāda pā«jkata. Te varētu minēt
metināšanas techniku, kas mūsu zemē
vēl i^paepeja ļe^gto?Qti^ii, Auto«
;genā metināšana pie mums sāka t i kai
tad ievjlesties, kad citās zemēs
tās vietā jau stājās elektriskās metināšanas
paņēmieni. Abu metināšanas
paņēndenu vispusīgā pielietošana
ir vērts, lai šai technikas no*
zarei veltītu lielāku vērību nekā līdz
šim.
Dažādu būvniecības darbinieku
sagatavošauflļ bijusi ļoti rosīga, bet
tā aptvef tihai pašas ēkas stāva celšanu.
J!ku iekšēja izveidošanai
mumB arvien vftl tfūkat labu darbinieku.
Tādu mums bija maz arī pašu
mājās, s^viž^u tādu, kas pfirzina
ģipša tecļiniKu* Šī nozare nemaz nav
tik šaura, lidā sākumi^ izliekas, jo
taja ietelpj jarī ģ^pža fi£ūm izgata-voSana,
teloj^u ir^emoSana u. c. Si
ir arī tāda īdozare, kurā nav lielas
konkurences.
Papīra maj$a kā veidošanas materiāls
ir ļoti pateicīga. Papīra masas
technika dau4i mazāk pielietota, ne-ļ?
ā tas^ ^tbiiļ^tu pi^etoSanas Iespējām.
Bc^klāmas tecbmka sevišķi at-tī$
msi AmerUdL So gani n^asta _
tufelu tĢ]ypu, kņŗĶ vprēto būt siaā^
r9 brSva Ticība, bat iī nozare vēl nav
pārslogota un tajā varēs atrast darbu,
ja vien reflektantiem ir talants
un izdonm.
Seviišķa vieta ir siltumtechnikai ar
tās daudzajām nozarēm, kas radušās
pārļ$ p^mio gadudesmitu laikā, SU«
tumtechnika ir gan veca, bet īsti zi^
nātnlskus pamatus tā guva tikai pēdējā
l^ikāi, kas izraisīļa ļoti strauju
attīstību. Siltumtechnikā vēl joprojām
maz piemēroti sagatavotu darbinieku,
l ^ a t a tachnika» Žāvētavu
teghnika, kurtuvju atkritumu siltuma
izmantošana un beifeot arī ēku
apkure un vēdināšāna ir tādas nozares,
kas sola labas nākotnes izredzes.
Interesenti par sagatavoša-nSa
ioispējām var pleprJMiIt tuvākas
ziņas Albertam Upmalim (Mech.
Eng.. Heat Technical Undertaking),
Latvian Camp, Wedel b.Hamburg (24).
BeidBot vēl gribētu a i z i e t uz modeļu
galciniecibu. Labus modeļu
galdnicdius Kgfi varēja saskaitīt U2
vi^as rokAS pirkstiem. Tte bijā allaž
dai'bi»!!!! pfirsbgoti. m iraem^
viņu mv daudzi Sā amata pratē^
Jiem bez tiešāa galdniec]fba« technikas
labi jāpārzina ari l i ^ ^ j u tech*
nika. Par modeļu galdniekiem letd*
cams sagatavoties tagac^Mn mē^
beļu gjildniekiem.
. . . . »•
Inž. Alberts Vpmatls
Pēteris Aigars
ApiUtušā vasara
Jau gana rāmu yēsmu Jausts^
Jau ģaņa zviluēts sauļĢ zviļu.
Zūd mīlas vāŗds,^ seņ lūpu p?iustg^
Uin zfile, izaug d?elnii dzļļu
Kur negaisi, kur kāvi Imok,
Kur aizdun veldzētajā fgrauja?
Pie zemes z^iņĶ dumi^ plok
Un s^ļos apsīkst upes strauja.
Sirda yēlaa vaļu, vētru sauc,
Sauo zibeņus un krusaa bultas,
Lild2i viesuļiat, kas viļņua Jauc^
Alkst Jūraa zaļās, putās kultas.
Bez pliļdiem nevar k d i lūzt,
Be2i pelniem Jauni Jiunti spīdēt.
Kad nakts visdraudīgākā kļūst,
Sāk rīta košuma kalnoa vtdēl
Nāe, ^vētraS/ stunda, stei^es, nāc,
Nāc, sirda lai tavu elpu }ustu^
Kā birga klūsuBoa krūtis māc
Un rožu dvesma top par krustiv
Mintauta ¥gUt^
AntoBS iet pasaulē
Sta^tsķ fragments.
Oambfli^ku paga^t$^ ji^u n^ ^Ī\^
laika ļotii Ķ^Ķ Ta^ iesākas^ pte ju-.
ra§ uņ šaura stļ^ēmeļē aii^viifzāa w
tās uz purvu ŖViSi. dzel^^ep
at^iež \Ķ tālak^^ daļu, p^a^^tu u i ^
vāļpt bieži ;§auc par zen\es gaļu. Bet
tuŗi%nie>ši i^e^ēloj^ viņļ ii; i?āmi ļavv
dis. IVļ|i9^ sacejtasi mm^ļ^^^
tālu viena nOļ otras. Viņi strādā
daudz, tāpat kā citos apvidos, toņier
pārtikuši maz: zēŗņe nav aušīga UA
kā to labāk apkopt, nevien^ ņeziņ,a.
Grāmatas ņe^a^a, avīzes reti ieklī^
Skološanās, kleļjošaņa, tā cita d^i^
Jaļimdibiii^tā Baltijas baim^cu apvienība
lūgs vispai^aule^ baznīcu apvienību
sūtīt Ģavu^ pastāvīgo? pārstāvjus
uz Yā0ļuimvtsdri?āk? laikā
attiecīgās Iestādē^ ŗriēšiul3 atvieglināt
mūsu blj. karavīru stāvQķli
uu palīdzēt citu DP Jautājumu h -
kārtošanā. — Latvijas neatkarības,
svētku gadījumā 17. .uovembrj Es-ļipgepā
nolemts rīkot lietišķās
mākslas, daJļamatņJeeibas uu ainat-ņl^
kU i?StrādgļUTOW Sk^tļ, r|dot dar-?
huņ, ķa$ gatavpti emigrācijā un no
%iiņda iegūtiem materilliem. — E$r
lipgĢnas latviešu kolonijas agrono^
miskie darbinieki, (ļlrzkopji, piensaimnieki,
biškopji im lauksaimnieki
nodibinājuši lauksaimniecības kopu,
par kuras vadītftiu iev^ēta agr. A.
Āboliņš. 16. un 17. sept kopa paredz
sasaukt ameriliāņu un franču joslā
dzīvojošo latviešu agronomu . sā-nāksimi.
— FJslingenā darbību uzsācis
latviešu tecbnikums. pagaidām
m^clba^ notiek ēku būvniecības un
mechanika^ nodaļa» t pijrmajāl klar
sēs. Skolēnu skaitam pieaugot, sāka
darboties ari 3. klase. Lai dotu ie-«
spēļu jauniešiefl^ kas ^īvo citās no-iņeļtņē^
amerikāņu 19§W> kur ģtmna-laļķam,
panesama, tikai cilyēkienx^z
meij^ )oka.
Ķļaužu Antons ar māti ddvpļa
Pelītēs jau ceturto gadu. Saimni^s
b||a zemeS; gala pSrtikušākaiSj klusa
v^rs, lat>u sirdi, kas deva ķa^j^m l^ez.
ķurn^Janas \ui atvilkumiem^ kp; ru-r
pāts un pelnīts. Antona mātiei tādēļ
ari nekur vaira negribēļās gilāttes.
Antonarp dzīves vieta raizes nedarīja^
kiu: ļuāte,. tur viņS ari. Bet maz
jāu Yiņi dab(Uad2ivot kopā — tikai
I pērnas īsumu. Vasarā^ Antons izga-
\ mjs^ li^us pēc kārtas vai visās gala
Vājfc. Tagad bija uzstrādājies par
i puspAUSi.
\ Tai pavasarī npmalē uzrada^ ne-
[ dzirdēta ziņa: Jūrmalas ciemā esot
darbs un laba peļņa pie paplrmal-
; kas pludināšanai^i vi«^ koku «^etava.
s satikdamies ballītēs, jaunekļi par to
vien runāja, un ilgi nebija ļigaida,
kad dažās mājās puiši atstāja darbu
un aizbrauca uz ciemu.
AAtona vēl nebija lielais puisiSv
beļ. mĶi^Ķ uu saimnieka ^ņa$ neka
ncjiriķstēia u?s|kt.. Viņš. staigāja
doņuggi; ierakta kārtiba b i k lauzta,
ļĶ arī .yufž ietu? M viņu pie plankām
neņems pjetV Tur, varbūt,
jāiestrādājas., iāmāQās, Iemācītie^
^ varētu,^ tik — ka$ pa tp laiku Y i ņw
ēst dos?
2iijas un teefanikumi nedarbojas, ap^
meklēt šis mācību ieistādes, Sslinge^
nā iekārtos ilnternātu, kurā uzņems
audzēkņus M m citām nometnēm.
-** Par Eslinifenas latviešu māksli*
nieku apvieKiifoasi valdes priekšsēdi
ievēlēts prof. A. Annuss (L. Upe).
Saimniecisko darbinieku apspriedē
Detmoldā nodibināts organizācijas
centrs, kurā apvienoti Latvijas een-trālo
kooperatīvo organizāciju pārstāvji,
LCK pārstāvji un atsevišķi
saimnieci&i |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-08-31-02
