Bavarijas Latviesu vestnesis, June 15, 1949

              izhicinafgfi
par
KĀRI ;l(Hllen (Nedeflloba^^ zemūdenes pasaule?
Kam nākamā Icari Ws labākās I ōdene bija loti Šaura un dzila.|zemūd^u,baze. Krievu tedmi^ās
zeniddenes? Amertcāņl«n vai krie- Augšējā „a$totm&i« dii}ā atradās izlOkošafaas dienēsi atrada ar!
otrā pasaiiles karā un pēc ^apihilSciias
Miera laikos vācu armijā bijavap^ 115144. gada aprifi. Krievu oleMiva*
mēram 400 ģenerālu. Kad sākāsļ laikā viņam bija izdevies saguS
otrs pasaules karā. Viņu skaits pie^ļ vācu armiju stāvtdOl kāpēc Hitim
auga uz 1242. No 1939. Hdz 1945. no Modeļa cerēja ļoU daudr )»d
gadam mira 535 | e n « ^ 231 krita Prandjā sabruka atvaiies froote.
frontē (pirmajā iMisaules karā tikallFrancfiā vairs nebija n ^
63), 22 vācu t i ^ noti^ja uz nāvi.ļjama.'^ Vācu pretest'l» kīisa ]5
58 tdarija pašnāvības un ^ pazuH sniegs pavasara saulē; To visu w!
da bez vēsts. Bet kas notite ar i^-ļdzēja arf Models. 1945. gada amm
cu feldmaršaliem? Gēringu un K^*| viņš li^prātlgi š ļ ^ no di^ai
tclu Nimbergas tribunāls 1946. ļ Georgam f^ Kichleram kam biJa
gada 1. oktobrf notiesāja uz nāvi I izdevies salniegt Ļeņbigradu, oM
IHenu sodi izpttdiSanas Gētļ Nimbergas prāva piespriedalo i i .
rings ieņēma ņāv^āles un mir^Idu cietumā. Oenerālfeldmar^{n^
••^tdam sodu Izpndtja 16. oktt^n^ļRundStets pašreiz atrodas
ai pašā 1. oktobri mūia cietumu ļgOstā. A^ņS ir 74 gadus vecs.^|
viem? Kā zemfidenei operēs, ja « - ļ komanda, torpēdas un vadierices-ļHarca kalnāja pasistos Valtera
gājušā karā ^ Jaii pilnfģl pailOi-ļAps^ novietoja Valtera motora plānu? un pusgatavos moto-zēja
radars uņ lidmašīnas? K«r«| motoru un mUzfgo kāUJa hiperman-1 rus. tāpat kā Denlea štāba pēdējo
valsts j^reiz visvairāk gatavojas ļgānāta krājumu. Zemūdenei nebija I zemūdens Jaunumu — zemūdeni
zemūdeņu karamr . akumulatoru bat^ju. tai vispār XXVI, Tā bija divtik Uela kā pa-
Uz. «em jautājumiem lurnālā nevajadzēta limirtvti neatstāja n e * u n darbojās ar pieminēto
JKarpers liagazin^'' mējļsa rast at-[kādas ūdens vinmsē u n l s k ā b ^ motoru, ko pašās kara
bUdi amerikāņu zmūdeņu speclā- strādāja praktiski bet tr(&^ befgās bija itievies attīstīt pietie-lists
Flečers P^ats. Iegaumējot ne-ļ Prieki tomēr Ižrfidijās pāragri.ļkaml dr<^. i
sen angļu presē parādījušos UdllB^ļVispinns vācu fabHk^ Angļu un amerikāņu speciālisti . ^ «-j , ^ . ^ - i ^
Harta rakstus par Jaunajiem krievuļgatavot pietiekaari^' lielus ValtCTaļgan reizē aiŗ krieviem, gan vēlāk ie-ļpiesprieda lieladņiirālim Rederam, 1938. gada viņš vairākkārtīgi iis^
zemūdens UdmaSinuba^s kuģiem motonaš, u^ kuneitt varētu palau- guva savā ricibā yisus tos pašus ga- bet uz 10 gadiem »^ 3^ no dtenesta^un tto atkal aici,
un milzīgām zemūdenēm, kas paš- ties un, otrām kārtām, kālija hipcr- tavos un pusgatavos paraugus, kas tl^ja Ueladntoll Da^cu, /w>i »^^^«^P«^ ^^^^ Rundštets kck
reiz tiekot būvētas Uņingradas kuģu- manptanāts (tas-pats. ar ko skalo nonāca Ļeņingradā. Pats inl Vai- cu floteS^pavelnleto izcieš sodu Mnjiēja dienvidu armiju, piedalljii
būvētavās, šie jautājumi un atbildes, kaklu un kas krāso; ūdeni violetu) ters kopš vairSciem gadiem jau at- Berlīnē Spanda\^ cietuma. ^ Mfežino līnijas ^urrauSanā un otu
var IHcties ^vtik interesantas. ļuzrādīja visat'bīstamu tieksmi dc^- rodas. ASV. Amerikāņu flotes štābs Tra^skā _,5?ve^mira tie^ vaculpasmiles ^ beigas piedzīvoja a
Kad nesen ASV flote izmēģināja plodēt, tiklīdz tā tuvumā bija kāds nekavējoties ķērās pie darba. rē^M f ^ ^ ^ ^ L I^^^S? ^ l^uirr^S^ virspavēlnieks,
i f t^ ti«i zemM^ vai netīrumu plankums. Tā- noties ar to, ka ari krievi nepame- kars ar 20. jūlija atstātu pret ffit- Nimbergas pirmajā kaT« no.
ffii^^mS?^^^ lebū- tis neizmantotus vācu jaunākos pa- leru. GenerālfeldmariUau fon Vic- ziedznieku prāvā kā galveimis ^
SSiflfoi^^^^ nepieciešamajam ātrumam krievi, tikai pagājušā pavasari, laikā viņš komandēja 7. vācu «^^^^[P^
S J n f z e S ū K ūdeni miju pie rietus S^. ^ « « «5
ifn^iimf 3 parrauSa- otru vācu anniju. Kad mr^S
pat ne aptuveni nepublicēja, pietika bekli no ara \
ar faktiem, ķo nodeva atMfitfb^^^^
modema zemūdene valts nav notve- diesu izgudrojumu,
rama ne ar radaru» ne lidmašīnām, ļ raduši d^^f
Tā spēj ienirt un sek
lldiz 400 m dzijumam,
flS^ilS^ SJSIldilMl^^^! Jnolk7s^^-::^lii^^^ I ^s Mdenes: a^^^ teŗa ļ pitul&ciju. Tās tomēr nesekmējās, ļ letiņāju^^^^ Tal^ pašā ,prfivirHi»4 S^oKnStcto^^ feor- rule ar ventili galfi kas cauruli no. laikā sabiedrotie sekmīgi attīstīja un feldmaršaķ toi ^jdberga tiesāja an feldmaršalu iģ^
vS-JttS kad to. *ēra ^^Inis. Tā bila jaunu t ^ ^ - zemūdenes apka- spiests te^^^
gpa i B pakopa līsta i zemūdenēs d^^ Tā kā tagad Jau- Vel. rniUJu, kas operēja BaltUai
lSSn?un v ^ ^ gals^Aa&Š^ ne n6 nžs ^ogfish» un XXVI ir atrāto feldmarša^^ L^P|- ^^^^^^ ^ viņa «Mniegumlsa
Sttemm^uS^ nrarlStatējams*^ par virsūdens kuģiem un ne ar Ud- ms. Viņš bija v^ens no popiUārā- tomēr nebija apmierināts un m
ŽK^T^^rbln " . I mašīnām, ņe radaru nav atkaroja-[Mem vācu vlrsnl^lei^^ Nimbergā vii^m piiwpcisdi
neMrstot.var nobraukt no ASV I .Vācieši šis
Mastiem lidz BaltUis jūrai un at- fpneja ar ciparu
nakal^' ļtfitņ pec kara bc^igāln dabūja savas, , -
Sis jaunās zemūdenes ASV flotē krievi, jo Mela daļa atradās Pēda, ko izšauj no pUnlgl mierīgi godīgu ciņu. 1941 gadā mtle» le- L Uz brīvām kājām visu
ataSnē w bi;Siei^ 0 ^ Tas Ir Dand^as un Stetfne^ kuSubūvēta- gulošas zemūdene. Angli šo techni- cela^Rommelu Par^visu armiju virs- ^ vficir tanku araiiju nooŗguHti*
S Kā nepabeigtās, tā gatavās i ku. Jau otrā ^p^^ feldmaršals Guderians. m
SSh^pS^*^^^ P^^»^- Izrādās, ka zemūde- neraMeldznaršalu smag ie^mtooja. gadā Hitleni viņa atlaida no anni*
S E ē t e > ! S w S ir to^^^^ Wu|nes var balansēt ar tikpat kā ņeda^ viņS^devās ^^^iju firstēties^ bet 1944. gadā atkal par j«in»
r S ^ T Ī Z ^ ^ Ibiglem motoriem uz vēsam/zem- Jau agrāk Rommels bija nodibinājis altlnāja atpakaļ Jo toreizšJaU
SSia K straumēm, turklāt pilnīgi sakarus ar sazvērniekiem pret Hit- nerālštaba šefs Celders stāvokli
^ u n «Z(fcX^^^ Technlk^ trtelSter- ^ l^^^sl. Katrs kuģis kas tai tuvojas, leru. Kad 20. jūlijā atstāts neizde- novērtējis pārāk optlmlstlsltl Ou-fetS^^
V : r ar speciāliem aparātiem dzirdams vās un izmeklēšanā noskaidrojās, ļ derians Hitleram ,vairākas itlm
SnU Icas cēc 1^^ ari darbS, k d S t i a v p r a s ī j i s jau 10 km attālumā. Sabiedrotie tā ka ar to kāds sakars ari Rommelam, ļ prasīja izvākt no Kurzemes tur lUk
fcriAiii rflVar^ krievu rokSfl It I ii ^l*L i ^ttii ^«^kij Il^^oPp»š 1943. g«a«d^aa nnooggrreemmdaēejjaa 64 aasuss »|pPiiee viņa ieradās divl augSti vācu donētās vācu divīzijas, lai tās it*
S d flftb^oto idbnieri nēc Vfi- HOViena eilveKa valstu zemūdenes. virsnieki un uzaldņāja doties uz saistītu pretofensivai Prūsijā un rt-e
l S r b r & i ^ ^ ^ džTvTbu Ja ari krieviem būtu iedevies, gn^^JJļeH^^
zemūdeņu būvētavās un admirāļa «^«r'PM . / neraugoties už viņu klibojošo tech- noraidīja.A«rfikiiiem
Denica flotes štābā. tiem. pēc pašu 1889. gadā Parīzes'starptautiskās Uilw,|rfinim^^ vācu labākās P^Jībaivelak paiiņoja. ka lUmi. austrumu^ frontes j d r ^ ^
^amerikāņu vārdiem, mutes palika izstādes ,jiagla« bija Eilela ^ torņa zetnūdenes, salta raksta autors, tad MJ^^^^;^^
^ ā . Dokos un falīrikās atradās ne Uvinigā atklāšana. Tā notika SO.ap-Ust» vai tiem būs izdevies sasniegt M^n^^fn» Hitiers baidījās teikt 1944. ^gadā^viiļ^i 20 divīzijas mam W 2tW pilnīgi jauna tipa m im kopš tā teik* tornis no^^^^^ «^Ŗ^ «^ektroniskla vad- P^^^^^ !!f^
zemūdenes, pH?t kurām sabiedrotie Utādes naglas» kluVis par PaiJzef ierīcēs un navigācijas instrutnentos.L J^cu^ ««^^-^ masa. 1948. gadā Bu«8 „
nMtuvWušrcWWvismM^^^^^ «^*<>t«<i^
majā laikā ne. Tikai pateicoties ne- Eifela torņa būve Uga 27 mēnešus un angU visai pārējai pasaulei labu | ^^^^esta pakāpi viņš dabūja tikai i Nimbergas detuma kāpnēm
mitigajiem gaisa uzbrukiimiem. vācu un izmaksāja 7,8. milj. zelta franku, gabalu priekšā. Bez tam Flečers
ri^eclba Uja iik tilu dezorgani- augstums sasniedz 900 metm unlprats domā, ka vislabākā zemūdene
zSta« ka šis z«nūdenes, kam bija jā* W centimetru, uņ pat amerikāņi, maz līdz, ja tai nav labas apkalpes,
bfūtgatavāniiiau 1944.^ novembri»^ Pie debesskrāpjiemJTe ASV neapšaubāmi pirmā vietā,
neapija iziet JūrI Ml vēl 1945. gada ierodoties Paritē, vim to ar bijību, kā to rādījuši piedzīvojumi pagā-lO^
ll. Varenais tornis balstās uz 4 dzelz- jušā karā. Airi. japāņiem bijušas vls-
1943. g. pavasari llttlers redzēja, betona pamatiem 4zili zemē. Torņa maz tikpat labas zemldenes kā-ame*
ka sabiedrotie ar Jaunajiem ASV ļ Pamatne aptver 10.000 Hv. m* oirmā ļ rikāņiem. bet japāņu un vācu zau-iznldnltāji^
m. lidlalvām un radam Platforma - 4010; otrā 1300 un dējumi bijuši — uz katriem trim
ak pamatīgi izlutinājuši ^^a zem-1 trešā—270 kv. m. Dzelzs Honstrukdial I nogremdētiem kuģiem viena zem­ūdeņu
floti, ka turpmākā ciņa jā-j izlietoti IĢ.OOO sjtieiju'un plākšņu ūdene. Amerikāņi, turpretim, no-uzdod
» ja neizdosies atrast tedmls- un 2,5 milj. kniešu. 7560 t i kopsvarā. I gremdējuši caurmērā uz katru zau-icus
Jauninājumus. Par visām Uetfim Viss toma svars ir. 8000 t. Vz, tā dētu zemūdeni 30 kuģus. ASV zem-bljō
Jāpalielina zemūdeņu ātrums virsotni ved kāpnes-ai* 1710 pakā- ūdenes flotē uzņem tikai brivprātl-un
liiršanaa ap^as, Attonirālls De- Pieni^^ Līdz pirmajai platformai goa,. tiem jābūt tedmiskās augstsko-nlcs
dņoJa. ka piŗigš daHem mēne^ apmeklētā|i var patjelties divos celt- 1as beigušiem, un šiem kandidātiem
flem kāds vācu inženieris Valters ņos. no turienes lidz otrai iet nā-1 jāiztur vissmagākie fiziska rakstura
piedāvājis jauna vdda zttnūdens košie divi celtņi/bet augstāk Jākāpj ļ pārbaudījumi Tikai pēc 1 gada iz*
turbini. kas varētu iztādities lieto­jama.
Hitlers tūlīt pavēlēja sasaukt
labākos spedāliktus. kas Valtera
turbīnu id(onstmētu jaunā super-zemūdenē.
Harca kalnājos, kādā sle­penā
pazemes fabrikā, sākās darbi.
Valtera motors bija gāzes turbīna,
ko darbināja ar dlzelelļu un no kā­lija
hipermanganata atbrivotu skā-beidi.
Sl mašīna bija ļoti vienkārša
tai bija tikai viena kustīga dala»
tā strādāja bez satricinājumiem un
bija dconomislcāka par vislabāko d^
zelmotoru. Tās apmēri bija mazāki
nekā jebkuram pazīstamam kuģu
džinsam im tās jauda neierobežota.
Vispirms uakonstruēja zemūdeni
COindrisko apiedlena kamem tai
aizstāja jauna vdda ..nnigur*
kauls'* kas šķērsgriezumā atgādi­nāja
dpam 8. Zemūdenes ķermenis
bija ap 85 m garš un tās tilpums 1200
tonnu. Izmēģinājumi rādtja, ka šāda
konstrukcija zam^i8l«iis^u;^da vis-ļ
mazāko pretest»u un pielaiž nir-šanu
Udz 1000 m zem Bmea^. Zem-
Mistiska vanna uz Frankfurtes
debesskrapia jumta
Frankfurtes .JLG Farben** de­besskrāpja
jumta litrasta vanna. Ne
vi«is nesaprot, k& šis dvHizādjas
piederums gadijlejļ uz Rietumvādjas
visrūpīgāk apsargātā nama 10. stā­va
.terases, jo jumtā nav tik lidas
lūkas, kurai vannu varētu dabūt
cauri Debesskrāpi atrodas visas
austākās sabiedroto mUitārpārvalde
iestādea Tās visas apgalvo, ka van­na
tām nepiederi Ati ģenerālis
Klejs, kas nesen šo namu atstāja
neesot uzdevis to uzstādīt. Vanna
p8«iAdām palikšot savā Vietā, ka­r
i ^ ieractišies Jmrais amerikāņu
augsteto kamiiSis VIMJi ālekklojs
kājām. Brīnišķīgā kārtā, toreiz mēģinājuma laika, izvēlētajam ķan-gluži
sensādonālļ^^niia būves lai- <8dātam pasaka galīgi, vai viņu
kā nenotika neviebs nelaihies ga-ļ ieskaitīs kādas zemūdenes komandā
dljums ar tā cēlājiem; to uzskatīja vai n^. Labākas no labākajiem no-par
sevišķi labu zīmi Jau izstādes j zīmē uz Aļasku un dtām pplārā
apmeklētāju ieejas maksos vieni loka zemūdeņu stadlām, ķur jau
tālu pārsniedza torija būves izde-1 atrodas lielāks skaits ..Dogfish'' tipa
vumus. I zemūdens iznicinātāju.
ASV nāk modē ,4elevīzi!as prāvas"
Ņujorkas naktslokālos uz dažiem
galdiņiem parādījušās zīmītes:
«.Sis galds ir televīzijas sniedzami*
bas laukā!** Tas ir brīdinājums vi­siem
tiem, kas nevēlētos, lai viņu
sejas paradītos video programmās,
kas arvien biežāk izmanto aktuā­liem
raidījumiem ne tikai skatus no
sporta sacīkstēm, parādēm un d-tlem
publiskiem sarīkojumiem, bet
ari no naktsklubiem un līdzīgām
izpriecu vietām Rdzē ar to sāku­sies
ari jauttfet vd&i tiesāfcmās —
sūdzības un prasības pret tdevlzi-
Ja3 sabiedrībām, kas ,.nodarIjuSas
postu ar to, ka bez atļaujas parādī­jušas
atklātībai kādu personu*'.
Daļa ASV juristu sagaida, ka „vl-deo
prāvas" varot izvērsties par
jaunu mod^ sērgu- ati tOTpretlm
klusībā berzē rokas un gaida vei­kalu
atzelšaniL
Pašu tdevlzljs^ sabiedrību jau
laikus salīgtie advokāti, pēc ,X>aily
Express" Ņujorkas korespondenta
Ziņām, paskaidrojuši, ka pagaidām
vēl nav skaidra, kādā mērā tdevl-zijas
reportieriem ir tiesības rādīt
savos aktualitāšu raidījumos dtus
pilsoņus. Drošības labā viņi ietei­kuši
visiem reportieriem ,;QerādIt
cilvēkus tādos stāvokļos, kas vi­ņiem
neglaimo*'. Piemēi^am. kāds
reportieris ar savu televīzijas
kamem uzņēma ^Pastaigu pa Ņu*'
jorkas ielām" un sevišķi priecājās,
kad kādā priekšpilsētas ielā dabūja
uzņemt resnu Mevletl, kas. aiz kars­tuma
galīgi panīkusi, sēdēja krēslS
un vēdinājās. TdeVīzijas abonenti
ne tikai priecājās, bet skali smējās
par šo skatu, bet reportierim našam
smiekli pārgāja, kad tiesa sodīja vi­ņu
ar a^tu naudas sodu par labu
šai sievietd: viņa prāvā pildīja,
ka bez atļaujas padarita par „pub-liska
apsmiekla objektu" un pie­prasīja
zaudējumu atlīdzību.
Dažos clt<» gadījums tiesneši no­stājušies
arj reportieru pusē. Tā,
piemēram, attaisnots reportieris,
kas zirgu sacīkstēs noskatījis un
pārraidījis atou, kur vecāks kungs
oriecājies kopā ar jaunu meiteni.
Reportieris apgalvojis, ka noturējis
jauno dāmu par vec^ā kimga mei­tu
\m ne sapņc» neesot varējis ie­domāties,
ka §0 raidījumu noska­tīsies
ari kunga laulātā draudzene
Tiesnesis savu attaisnotāju spriedu­mu
pamatojis ar to. ka ,4k viens,
kas apmeklē publiskus sarīkojumus,
kur maksā ieejas maksu, ir spiests
rēķijū^ties ar to, ka viņu var novē­rot
ari dti", Ja šo spriedumu atzītu
par precedentu, tad tdevftijas re­portieriem
būtu brīvas rokas dau­dzās
vietās, bet pagaidām tiem vel
jābaidās, jo tiesneši katrā gadījumā
var rīkotie ii^ilviduāll
Angļu filmaktieris Čarlzs Lavtoris
ir nepārspējams pārvēršanās meis­tars
līdz nepazīšanai, masku burvis,
kas savu izskatu lieliski prot pie­skaņot
lomām. Atceroties viņa tē­loto
nejauki spokaino zvaniķi ame­rikāņu
filmā .JParlzes Dievmātes
katedrāle", ir gandrīz ndedomājami,
ka tas būtu tas pats patuklais pusr
mūža v&s, kas redzams mūsu uzņē^
mumā. Bet ne vien atbaidošo zva­niķi—
Lavtons tēlojis visu pasaules
vēsturi: noNerona, varmādgā Indri­ķa
VII līdz mūsdienu cilvēkam Viņa
skalā ir nelieši \m varmākas, tur
ir mākslas apsēstais Rembrants, ko­miķi
un sīkie ikdienas cilvēki —
katrs vienreizējs tēls, īsts un maskā
izveidots un ari iekšēji pārdzīvots
līdz pUnībai, kādu spēj sasniegt
tikai mākslinieks no Dieva žēlastī­bas.
Dzīvē Lavtons ir mierīgs ne-prentenciozs
mākslinieks, kas stāv
tālu no Holivudas trauksmes, Intri­gām
\m ekstravagancēm.
Kāds piedzīvojis filmu pasaules
spedālists Holivudā kas jau kot>;.
30 gadiem skolo fibnaktīises, izstrā-dfjis
10 noteikumus, kurus nepie­ciešams
izpildīt katrai jiunal da^
mal, kas cer kļūt ..zvaigzne". Pi^
mals un svarīgākais ir prasība pte
intelliģences, otrs — interesanta (ai
skaista) seja, kaš spēj izteikt šajūte
Treškārt, filmaktrisel jābūt uzcttigšt
un.čaklai, jo viņai vismaz sfiktim
jāpārvar daud^ grūtumu. Ceturta)!
vietā ir apiešanās ar diviem, ^
vsu^ot gadīties, ka nelemlļotām ak*
trisēm studijā ..pavisam nejaiiiP
uzkrīt uz galvas kāds starmetbi, Ti­kai
piektkārt prasītas kā instidctf*
vas, tā iemācītas skatuves tedudkif
zināšanas; sestkārt. nākamai filoisk-trisei
padetigi jāpieņem aizrādījumi
un pamācības, tad jāprot Ubi
valkāt «srpl. septitkārt, jāsaprot dl-vēku
rūpes un vāJības; jo ,4ievi«
mākslinieks vēl nav kļuvis ilels un
slavens, kurami nav bijis smalka In­stinkta
un mīlestības pret visviea*
kāršākajām lietām". Astotkārt,
filmaktrisel vaja^^ziga laba atinlM
un šķietami pats svarigākais — labi
Izskats tiek prasīts tikai paiās bel*
gāi Protama, laba figūra vienmS
ir pridcšpodba, taēu lidākā dali
visizcilāko aktrišu Ir slaidSkas, iz­rātu
gandriz teikt ^^alsnākas ndtl
to paredz pieņemtās skaistuma no^
mas".
Filmu chronika
oēlooli pfiSrdsēfAi vScn ninti f^ļŠSS^
kri^el, bez ttm •r! pfcmSrotai otgrooļea^
mu tematikai trOktims, - ixteld«»
Albm§. Ekneriinefita tiņk vSca Bltti
diieentitm fStet atturlsfikietn an tiļciil jg
tfroiieA kates gabaUem' Mt ra<ltt ptBgļ
ļauniem mSt^nŠnsniem. Stm\t\m ļvw
Attem litcTdi ari par slflcknmltjalfci ŗ
mlin, kat paSreii pārplOdisa Vicint.
caiBB Mita ārteario Hlm izrSdTiana
valodā, |o KriTarf vlflaMW,^f5«b<
oija māksUnifigtkfi tiņS netiek UM
lam. Tā kā v&cti labSkle tSlotSļi « i o i - ^^
cljSe oevēlotie» piedaUtlei, tad
mie vācu teksta ienmatāļi ne tnva oeijur ^
rotie» ar ārzemļu Izcilo aktieru
•kaņu un drSmntlimu. ftii trflkpms ««Jgg
daudrat filmas un tSd«(, piemēram, ļļļ»
neesot nemaz fedomSļama " « r c i k Jg^J»^
ma vSco versija filmām ar KUrkn C«o»a »
Laur«jsu Olivjē. ^
• Džems Mēibns, lieliskais ^^ļ^^J^
ajs filmā n&tumti" mi citās l«v&oļ^
anzltt nimās, apsoUļls bflt .par partneri
Garbo Zorits Zandas mmā, kuru
Salā vasarā, iespējams Eiropā. Tas^nC^
tas Carbo ,.comc back" - pirmā fllo» ^
Pecreir godalgotās fran*u « « « « j ; :^
sena hangs" prodocemi, k n r o . ^ » ^^St
fOst HeUtkus panākumos, n o ļ ē m ^ J "^
Kristus deāfuiu stāsm. Nav vēl ^^i'^J;
'<r!stus nimā bOs redzams P»»OjL^ i|
dāma tikai viņa balss. Filmas lwosteft«n
neizpauž ad tētotāju vārdn»
— - ļ un U mi
UflH dotalV
mu^, pir to
penailgaja « * -
idstejnatlski vB<»
mptmmmm materllhtti
hrmn ilnoenUm So ^«riiu
. Vi9i izstudUi
tift metu
Jl^^pmļOa atmli)». to
ļļ&2Nto Ko* lAfln
152JWJI,jrtkot no noif.
tauc
tim
ttyļm