Bavarijas Latviesu vestnesis, June 15, 1949

              m
?
m
ļtfidi ir. Yiwpra% vi
kolanis «P KftictL fi
īmk:. grddli HI
it JSOp m vejtif inm
M . iBncu./- No t««
ltieffl.kriefafiiwts fr«
^15 3000 to B:38,4iifB.
Mctkii fotbofS 8o|td
cot •4t^ Svefcl, Swl»
notlitfbonstrSt tikai vi*
Viei^tt aaceo^ ta>
rasar Bueņos
Iftltnltt M i t^
tfi. 'Kā viena, tCotn
x&tt(ieja§ai, tBdlļ>
•Ifitfitesi;
lojtimti mtķlainaļj!i.ļt4>
'rfiifllaM5MS
t-^žlņānu Jcatastrjfa^!»;
1n«9 * ļ p t vedjsl
prece» ļn i n C M
It iepriekš pai^<W
•L.no muitas KOflf'^l»
Isot bills JifelO»/;
litt vttlGta. ItatleSti»
ļiņftflH vSl klusi
teflisfi HltjpM;i«ļJ
5^ «i Diftajjgļļ
IJBEKAS
NOMDETNI,
Itka. juift*
Italogu
LAfVIA
0p 0 ^ Kli^idd»! «iir
a^Mi9>;Pt?/ CfiMKiott: 12000
LAIVIAN MEWSPAIER
Nn 6S (289)
Rikici " (lifMi Mttrodanli
Btit. ftililciori: VM»^
K iS^fk, VL MiBdMftDrti.
IJIU i n f ^ inf^s^ ai^teins jsa pridtS Oažam nedē-p
n j t ^ ^ ^ ^ drlsBuma iagildStiia o l ī v a s i^asUpritOKaiia pret
ifdii Tito m Bienvidslavltīt» Safmnteelgkgg sankeljas Jau si&iiSia.
^iv:ipuidris piUiftpii^^ 'sportu uz Dlenvi^sla^o/ pagājii-bel
Uti«iriJ% 14 ofictiOl i\a^ Šelgradē, piegSdSJot dienvid-iiirfiiSitiiuļi
oriraktavjti
#4bme^ ir tikai (^ņas pirmā
|^,vkiiral drl^ k(9i8
1010 datidz leddrbiglka., ziņp,
kaut kOr Breda'^
«ll^^.i^^ paiSri^ aapulcējviillbft
*^iit k(miQat|ltt pSj^tāvjl, lai
pfiup^Jauhu Imeikļu r ledar-^
mH,lm ja^ Pl^fi repre-
^ :)(oinfliQdstu par^-
)i(^Ob:
, \, MiMaik^Vfi Tito
{gt;;j[^iei^tajfi^^ ar aar-balaitltal&
attft-
Die^'viiiļia i'imi^
" JfPQ|. *toā?S trauci
m.ttt^ošanu. K^pktt*
tjpmj^ ir^.^^ ka
(iļicn^ sSdŠ ,^8|--Mļa]^
tik J(|l • V l r ^ prf^i ,^ŗiaWonftlaJliŗ
teadtoe^rb. htmiŗ^&lSaiios ^no ģe4
^ ' I tiķal .dafes nedēļas, nav
ka Mļ^ka^ra $fik..i|ižvi€fn vaļi^
J^#M^2^ p^ iztiirēSano?
i#v41ik?'tdi diĒtfIt:JW2u gžlit
aiitdiliiabtfist tt;irplnis
un ndcam ned^igos bopis.
pidfctdien migst&ā tiesa Tirānā
|)ieiipriedusi nāves sodu albāņu 1' *
mūhistu ^partijas ģenerālsdcretāram
uii ministru prezidenta vietniekam
DJondžaiBt Gfidfilajā paskaidifoju-itx%
kias formulēts ļoti Iši, teikts, ka
Dicnidia iatbalstijis Tito un vēlējies
Albtolju pakļaut DienvidslavijaL
Albāņu politbiroja priekšsēdis no-tieolts
uz 20 gadiem cietumā* Dien-vid
»liv^ Hpmūnistu partijas ofici-ožs
^fiorba** Sai sakartbā raksta, ka
Tirāhas 3prtedums esot „ļuridiska
llepkavīlm*'. m i s t r u inrezidents ģe-aerais
Hodža vēlotiufe atbrīvoties
ho s$vierh sāncenšiem \m tāpēc sū-totnfet^
tgus^ dlvēkiw nāvē. Pēdē- gis dņfii9 no Tirāna^ vēstī, ka
.Ž6|ii4Ža Jau nošauts.
i i par upuri la&ām kritis
#r! lidaišiiiējaiš utigāru ārlietu mi-jļ)
iitts Hieijkš. Jaiinajā kabinetā viņa
jposteni iiņgīēmis Kallajs, kas kara
ļaikŠ darbojies pagrid?, tet k(iš
iiatfSj\]ša gada bija valsts preziden-
§ >pic^6!}as sets. Kks noiičis at
R a m pagaldfirtt "nav žihSms. Ne­lād^
oficiāls paskaidrojums/kāpēc
1m atcelts, lidz šim nav publicē.
Interesants ir vienīgi tas apstāklis,
lla-pjSkšņi atsaukts eri jaunais Un
"'^-^jaa sfttnls Zviedrijā un Dānijā
lins, kas tikai pdekS , nedēļas
ii|i§fidza sitvas. akredit^nās Ml^
. . . . ^
Vk p6dē|ton paskaidzojumiem
p r ^ put Ul/liMešu karavīru tie*
siako afivokB lin emi^anas tie-nrmdiai
saka deo»mtēt ēetrasUlbSm uz JiS^T varēja dinnfit, ka
vācu sintētiskā b e n ^ rOpnfcas I beidzot šis jau^jkms, kas lids tik
Ruras apgabalā. Sviffīgo tabriku I daudz nepdniti dest tūkstošiem
nojaukšana šoreiz bija radījusi vēljmOsu tau^šu. noskaidrots, un visi
nepiedzīvoti aau vācu reakdju. De^-jtiei. kas vācu vienībās mobilizēti,
montāžām vajadzēja sākties jau pa-1 tiesībās ^tzfti par tādiem pašiem
gājušā nedēļā, bet stradni^ pa:4**|DP, ķā vial dtL No ASV emigrād-*
ņoja. ka viņi nepieļaus ^nojaukt- jas komisiju konsulāro ierēdņu pie-fabrikas.
Ziemļreinas ^ Vedtfāles ejas IRO izvietošanas centros t l ari
britu dvilais gubernators ģenerālis I varēja likties. Pēdējās nedēļās, ma-
Bišops bridmāja vādešus, 1^ p r e ^ l j ^ ^ Augsburps izvietošanas
testibas gadlijumā viņš 1)Qs spiests I centrā, naV zinimai gadUimd, kur
dot rīkojumu slēgt visas rdpnicas. I kfidam būtu likti šķēršļi izceļošanai
Par atbildi tam Ķelnes ardiibDduipa I uz ASV tikai tāpēc, ka viņš savā
kardinālis Frings deva rīkojumu sa-lla&ā tids moi)iHzēts un bijis kāŗa-vas
dlocēzeš baznīcās ICigfc Dievu, I vīts.
lai demontāi^s nenotiktu. Ģenerā-1 Taiki daudzos gadījumos izceļotā
lis Bišops bija spiests vēlrito ar jfem — kaŗavtām, nonākot Gronas
Hamburgas raidītāja staztmiedbu ttansitnometnē. Jāpiedzīvo rūgta
brīdināt vādešus atteikties no pre-1 vilšanās! ASV naturālizidjaa komi-testības.
Uzrunas beigās ģeneMUs I sijai k r ( ^ ^^drīkos gadījumos ir
Uidza nespiest viņu iejaukties ar atiikuši tranQ)Qrtu blj. karavīriem,
mllitar^ varu. ļ kaui ari / Ieceļošanas centros ASV
Kaļi pirmdienas riti fisa^esllransulāirils kcmdsijas tos atz^
rūpnīcās ieradis demontētā Ja gru-VPar tiesīgiem ieceļot Savienotajā?
pas, fabrikas ieejas bija alja)arikā<^ Valatls. Tfiļ& rldbu ņaturālizfidjaa
dētas un aiz barikādēm štSvēJa I Icomi^as ierēdņi izskaidro ar in-strādnieku
posteņi, apbruņojušies I strukdjutrūkimm no Vašingtonas
laužņiem un inietiem. Stfivddto bija I un līdz tor si^t^emšanai vajadzīgos
tik draudīgs, ka demontētfiji neuz-*
drošinājās ļfābŗ&ā ieiet. P?^ |«ris «tod va arvien bij. kaŗavīni
stundām tur ieradās divas . beļtu jaumjUms nav Noskaidrots". COt
ATVADOTIES
laikraksta Latvija sodibi-laišanas
tl lutnIUaUkaa darfata pa-tanku
vienības un barikādes sajau
ca. Rūpz^cas apsardzību lizņtois
beļģu kaŗavin, kas bija ajrt:ffuņoti
šautenēm un mašīnpistolēm, .jmiva
pifetestība bija vērojama art
mundas parafīna fabrikā. Ifo 22
strādniekiem, kam bija uzdots sSkt
mašīnu nomontēšanu, 16 atteices pa-vēli
pildīt. Kāds britu vin|ņl#j vi
ņļem paskaidroja, ka ne|)siit^Ib^
gadījumā (fraudēs mUitfirt :^^esa.
k^Mes ziņām,»* atbildēja
i ^ ' a^|jij^:
to'jaa fikal^?
matprindpi ir bijuit plaša, uz fak­tiem
dibdnfita^ i n f o i n ^ ^ brlv4
domu i^usme un visu pozitivo
du veidafiSaiMii kopīgiem cen­tieniem
lielā vienotāja mērķa —
tautas brīvības virzienā. Izceļoša­nas
dēļ tagad atstādams Latvtjas
vadību, daru to desā pārliedbfi, ka
šie prindpi, kas lailcrakstam no sī­ka
sākuma i r ļāvv^i izveidc^es psff
lieliaco un ^latitfiko brīvo latvie­šu
periodisko izdevmu, paliks par
vadītājiem redaķdjaa darbi ari
ttaT?mfik
Sirsnīgs paldies, nianiem redak­cijas
koUēgfim \m dart>Iniekiem,
airsn^Ks paldies Latyijas lldzstrād*
niekiem tuvumā un tālums; dr-snigs
paldies Latvijas lasltājleņi,
bez k i ^ dmimtijāmi^ atsiiuclbas
avOnl^ darbs n ^ t u iespējiņis.
Atvadoties ticībā, ka šis vienoUiJas
saites lasītājiem ar laikriObibi^
paliks ari tursmiāk un dar^;iin
kopīgos centlanos ļaus piewrotL
la&us, kad „augSām celsies Gl^a*
mas i)4l8*V
Vm. g. I t jūniji
K ā r l i ? RabiW
amam
11. tmin S£BD «mjOMA miNOBŅi
PARISEĒS KONPBItENCE N0SLEGSIE9 TOMER AR PAN^lKVMI&M
PidNB ItīMtf -> parieidniiis cebirtdien
1%
vai pldliltHlen. Bļe^on» paziņojis, ķa iriļņš saiVu uztorēSanoiL Parīzē ne>-
fil^ifas, To vlņx ^ tfilda loti svarīgas apspri^es. Ari par
iu^it|i^ito4 Iznit^ttlia n^iens nešaubīs. Kaut ari neviena kar-ptiliktS
vtl^illltlāil rietaiAtt^^ra^^^ starpa nav ^panākta,
ir k ī i S k i ^ V»* paredzēt, ka praMski būs
JEN^liiii^ ļili^ldes a^elšana un daļēja saimniecības sakaru
tttiiamk'l^^^ prese usskata visu
UdīT l e Ā ^ mii lūkn vfenoto ģrlbo. ko n ^ i^^priekšējās
iOilIfiiNf^i^ nebUa nācies sastapt.
Dienvidslāvijas izcelšanu no seg­liem,
un tai pašā laik?i Parīzē Eče-son^
\ļn ^evihs apspriežas ar Diesn-viddlavijī$
sūtni Parīzē par kom-nforma
ļiloka spiediena atvairīšanu
uii Jēšpējamu pretofensivu. šāda
rosība rīda, kas notiks pēc Parīzes
Iepildij^^.piiša.ECe$^ vārdii,
tepēe pto^Jfimv^
tetetohu teiea ASV prezidenta!^
i^iJAiīm ,,Kaiilt:ķa par kaut U
JNrfeē tomēr vienosimies.**. I4i
. BBgiljušās nedēļas beidzaiKi^
ķlja Visai Mtlskas, un likā?;
ķ# Wat nupat vadzis lūzīs, Vii-
^ ar lidu veiklību ielūdza £Ķ<*
Si9||i un pārējos kblļēģas sestd}ei\e8
^* pife i^vis uz bifti^etu. To»
sdcdjĀ slejpena apspriedf.
nolēma sēdēs nesanākt W
mppbtami.tikai tādēļ, lai dotu
Višinskiih laiku saņemt no Maska-
^Jatoas instrukdjas. ' ^ ^
1^; gšh vatklātās' sēdēs Višinskis
«api&ofta, no EiS^sona un Bevina vēl
a ^ M i t i asu kritiku par viņa ie-iVftiHfijumu,
nevidiojottes par pSr^-
valdfe ja\itājumieem, pāriet Pie^
nit^ligmņa apspriešana? ar Vādju*
Wftp6iiaj8d sēdēs, no kufām vietta
gōt notikusi t{kal ASV un Padoņi-
WB Savienības firlietu vadītāju, star-
PK panāca vienošanos, ka sarunas
tW>in8s par tiem. praktislfejiem
JfttttSJumiem, kas interesē aba? pu-
8 ^ tlc(i jautājumi ir divi: rietum­nieki
vēlas Berlīnes blokādes atcel-
^«ļu un krieviem vajaga rietum-
Mu rūtmlēclbas režojumus un l i ­z
d a s . Bez tam. k ā vienai p v ^
otrai izdevīgi paturēt kontaktu
m-, turpmāt Paritēs informētas
aprindas izsakās, 1^ nākania'jjP&ri-zes
konference"* ^ a t kā^-drOSa.
Nedz MaskavfĻ nedz Vašingtona pa-sai^
am net^ķihās ftr' Vi0-
|io$anos Vlcljā vai kur citur, bet
nevēlas arī aalīgu sakaru pārtrauk­s
i ^ - . v -
Kamēr Parīzē ISetri. ārlietu !W-nistri
stddz- nodrošināt turpmāSio
^mtdrtu,' tiklab - Maskava, kā fl^
Vašlnģiorii un Londona cbnidžaiiļia
steigā gatavojas nākaitmļai a \ l i^
H!tt«t kaujai .fcar Ķreslav^a
apkārtnē komifiteins 9prie^
Anglija m ASV
gatavas atzil Ķtnas
kopiunistti valdību
NBC komentātors Pīrsons sest­dien
nāca klajā ar sensacionālu zi­ņu:
ASV vēstnieks Anglijā Luiss
Degless pēdējS brīdī esot aizkavē­jis
Lielbritānijas savrapgajienu-ko-mūnistiskās
Ķīnas atzīšanu de jure.
Bevins esot izlēmis jau pirms vai-rākiem
mēnešiem divi nedēļas pēc
Sangbbjās krišanas komunistu val­dību
atzīt, lai tādā kārtā nodrošinā­tu
britu kroņa koloniiu Hongkongu.
Tā kā Šo t^^ona ziņu sniedz ari
Reuters, maz šaubu, ka tā būtu no
gaisa grābta. Arī AngUjas aizsar­dzības
ministra Aleksandra runa
Hongkonģā bija «draudzīgi izstiep­ta
r$>ka Ķīnas komiStoistiem".^ Par
šo Bevina nodomu pēdējā brīdī Pa­rīzē
uzzinājis ASV āriietu ministrs
Ečesons tm nekavējoties licis vēst­nieka
doties AIZ Foreign Office.
Angļi piekāpUšies uz Ečesona solī­juma
pamata, ka īJelbritanijai dos
iespēju attīt komunistu valdību Ķī­nā
vismjo; trīs līdz četras dienas
pirms ASV, , . .
Komunistu spēki starplaika pie­nākuši
Kantonai jau līdz 150 km.
Visas nadonālistu valdības iestādeS;
evakuējas. Jaunais ministru prezi­dents
maršals Jeņ Hsi Cans pirm­dien
sastādīja valcUbu. Tā darbo-aies
rorifiožas salL
a&ru s
, "fej^r 8teB0as'bja^^
dieļi notika sVlnigs ji^riii di^kalpb<*
jum^, ko vadīja māc^ jf.' miii
A. ĻŪdis un māc A. Uepii^ Diev-ļ
kalpojumu kuplinija E. liepiņas
ērģeļu priekšnesumi.
Pēcpuldienā Eslingenas kolonijas
tautieši pulcējās latviešu draudzes
naiidi, kur no^a svinīgs ikts.
Gaumīgi dekorētajā zālē svētbrīža
konferences. Tais mebus vēss sastin-ļ dalībniekus sagaidīja ^autu ieri|i-gums,
un avīžniekiem, Sl^et, valda, bet m * m
ilgi nepietrūks interesanta mate-ļtās l^^ijas nacionālais karogs. Ko-riāla,
apskatot lieto pasaules poK- lonUas vecākais K. Itolniņš, uzrii-tiku.
Inajot svinīgā brīža dalībniekus, oiz-
,irance Sotr" diplomātiskais Bdz- svēta, ka 14. iūnijs ir skumju un
strādnieks pat nākamajā gājienā sēru diena, kurā pieminam- savus
paredz Staļina im Trumena ^ tiešu mocekļus, taēu tā nedrīkst palikt
satikšanos. So optimismu vairo ari tik|d par nopūtii un atceres dienu
franču kreisā prese, kas jau ptaa-ļ vien — tai jākļūst ari par jauna
dienas rītā pēkšņi mainīja toni un spēke un cīņās spara devēju nākot-priecājās
par konferences labajiem nei. Svētbrīdis guva īpaši nopietnur
panākiuniem. ^ i ļ un nozteigu IzjMiusmi, kad tautieši,
Četri komandanti un satiksmes kājils piecēlušies, klusēdami plemi-spedālistu
komisijas Berlīnē, tur- neja tavus aizvestos, un vdcara
pretī, neraugoties uz vairākkārtl- stundas krēslā atskanēja E. liepi-gām
Ečesona telegrammām no Pa- ņas spēlētās tautasdziesmas Sāulīt*
rīzes bezcerīgās sarunas. turpināt, tecēj' tecēdatna improvizādjas.. Pēc
līdz pirmdienas pēcousdiettal ne pie svinīgi rieta koncerta daļā daiedāja
kāda rezultāta netika. Angļu mUI- Ksenija Bmte un Ādolfs Kaktiņš,
tšrgubemātors ģen. Robertsons pēc M Lmja Stenģele deklamēja, godl-ziņojumu
saņemšanas pirmdienas not mocekļu piemiņu,
vakarā izlidoja uz Parīzi, kur otr-| Eslingenas latviešu tautskolā ri-dien
notiks izšķīrēja sēde, kurā lems ko^ izstādē redzami visi tia plakāti
par Berlīnes blokādi. attēli un uzraksti, ko demonstranti
Visskaidrāko stāvokļa pārskatu nesa nesenajā protesta gājienā
tomēr dodļkāda pavisam 8lep^a|Stutģartē,'aidhot pasaule sabied- dju ziņoja ari Amerikas biilss rai*
sēde, kas, pēc „Abendzeitunģ'* zi-1 risko domu saslieties pret varmācī- dījumā Padomju Savienībai,
ņām' notikusi ses^ien Frankfurtē."
Tur sapulcējušies visi trīs rietum­nieku
militārgubernātori un Jaunā
Rietumvācijas koņsultātīvpadome.
Rietumnieki vāciešiim izskaidrojuši:
%\x m d^ļļļbrtlcijlm ; apsplestejāi
aizkara, lektie*
Piliim^tīs^ 1 ^ ang-
M^tl]!^ilm| n^^ ala;-
btļ^cējam tfuitietim par piemērotu
pr^pagaiūMias materiālu, noiikaidro-jot
dtām tautām mū#u cīņu un lik»
teņL ^
Švābu Gmindē visu triju Baltijas
tautu pārstāvji bija vienojušies 14.
jūniju fitzimēt kopīgi, sarīkojot ari
plašasļ protesta demonštrādiļas pret
necilvēdgajfim deportācijām dzim­tenē:
gtjienu ar plakātiem, kā ari
dievkalpojtimus luterāņu im citu
konfesiju draudzēm.
3700 DP demonštri pret.
brnimishi ļ e n ^
Trīs tūkstoši septiņi simti liatvie-f
šu, lietuviešu \m igauņu sesfdleb
demonstrēja Hanavā pret komūnii^
terroru Baltijas valstīs un pret Lat­vijas,
Lietuvas un Igaunijai iekļāva
šanu Padomju Savienībā, ijtnpozan-tajā
demostrācijā, ziņo Deim, Bal- .
ttjas valstu pilsoņi prasīja komunis­tiskā
režīma, padomju vinikunds^-
bas, tautu iznīcināšanas un deportā­ciju
izbeigšanu. Kāds lietuviešu, ru­nātājs
lūdza rietumiem ,;atbrIvol
Baltijas valstis un izglābt turienet
tautas no iznīcināšanas**. Demon-strād
jas turpini jumā DP gāja ar
karotēm un lozungiem pa Hanavar
leHsL Par šo protesta demonstŗā-
1) Vienošanās ar Padomju Savie­nību,
kā to rāda sarunas Parīzē, pat
tālu raugoties nākotnē, nav sāgai'?
dāma. Tip^c Vādjas problēmas at­risinājums'nav
gaidāms.
2) Sī iemesla dēļ Rietumvādjas
valsts nodibināšana ir izlemta lieta.
Tā izveidojama iespējami ātri un
tai jādod katrs iespējamais saim-niedskais
,un politiskais atbalsts
Maršala plāna ūn Eiropas padonies
ietvaros, ļ
3) Bīstamākais moments nāka­majā
attīstībā Vādjā ir komunistu
inspirētā vadešu nadonāllsma at­dzimšana.
Tas jānovērš pašiem vā­ciešiem
ar sapratīgu, konstruktīvu
iekšpolitiku. Slepenā sēde ilga tris
stundas. Vācu politiskās partijas
jau pirmdien sākušas apspriedes
par Rietumvācijas parlamenta vē­lēšanu
termiņu, ko gaida jau jūlijā.
Vēl ļekām Ečesons un Bev^ pagu­vuši
atvadīties no Višimka, abas
puses jau nodrošinājušas saraftu te­matus
i^ākamai četru koMerencd,
Vācijā ražo Staļina
tankus
No Beriīnes ziņo, ka Pirstaiber-gas
rC^nfcāš, kas atrodas pie Cē-denikeras
šosejas Meklenburgā, 300
krievu un 80 vādeSu spedālisti uz­būvējuši
uzlabotu Staļina tanka
modeli. Tas ai^ruņots ar 12,2 cm
lidgabalu Un pret šāviņiem nodŗo-šinfits
ar sevišķi biezām tēraiida
platēm Staļina tipa tanki skaitās
modernākie Padomju Saviezubā.
toš vada 5 viru apkalpe. Tanks
sver 78 tonnas. RūpnICu, kur u:^
būvēts jaunais modelis, ļoti stingri
apsarga NKVD vienības. Fabrikas
territorljā ierīkotas ari apakSsemes
noliktavas tanku munidjai.
Informētas aprindas ziņo, ka 250
vīru liela austrumu polidjas grupa
nupat beigusi speciālas apmācības
agrākajās vācu mimidļas fabrikās
Grosenhaiņā, Saksijā. Sie Viri sa­gatavoti
vācu tanku ap^pei. Ap-mādbas
iMītfinišas tik lielā slepenī­ba,
ka par ^ nav zinājuši pat
augstākie vicu polidjas AirsnleicL
Austrumjoslā jipcie-tina
an skolniekus
Britu ikencētais Berlīmts laik­raksts
„Sozialdemokrat** ziņo, ka
padomju Joslā sākušās Jaunas masu
apdetināšan^, ko izdara tā sauktā
K-5 nodaļa. Sls apcietināšanas ska­rot
agrākos vācu sociāldertiokratus,
kristīgos demokrātus un liberāļus.
SED devusi rīkojumu ..njr^sajudzēt**
arī mādtājus. Vācu bēgļi, kam iz­devies
patverties Rietumtierlinē,
stāsta, ka jaimais terrora \:llnl8 pār
Austrumvādju sācis velties pēc tā
saucamā tautas kongresa vēlēšanām,
kad 4 miljoni d l v ^ nobalsojuši
pret komunistiem. Ļoti daudzās vie­tās
Sipdetiniti ari skolnieki.
Mindienes raidītājs ziņo, ka šinīs
dienās atlaista Leipdgas radiofona
mūzikas nodaļas vadītāja. Tautas
kongresa vēlēšanu laikā viņa aid*
ttājusi balsot ar jā, bet pēc tam uz-lacusi
kādu šlāgeri, kas sācies vār­diem:
„Ja oder nein, das Icann dai
selbe sdn." (Ja vai nē, tas var no­zīmēt
to pašu).
4 '
•f •••
'i