Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1949

              1, i*^**c;i>iiV':yiļ..><ii;---,*^-'''»
L A T V I J A n^rtdien, 1949. g. 80. decembri
ne navei, ne dzīvībai
NO RIOAS RADIOFONA:
pģl»; pulki atradās grāv- ļ
' 8 un gaidīja'Zi^svētkus: mieri- '
Mķ zvaigznēm
Fbntē, pēc neveiksmīgajām
^^m^Ķ kaujām pie Apšenieķiem,
islja^ vienīgi naktis tā at-kld
pāri starplaukam uz
dnieka pusi devās droSsirdIgas
|rupas, bet parasti dienas bija
Inas un pelēkas. Dīvainas lie-l
i p t a vienīgi pret! sektoram
l^tLutiķi, kūŗā atradās dau-
„ i TOvfcIņās rQditais bataljo
Hiiidl^ pulks. Viri, aizturējuši
klausījās. Savādā troksni,
^lidrlz ik priekšpusdienu nepār-
*1tl'ftbiĒilSoJftsnoVne visai tālās
itfka iizmugures. Klīda visā-
^b^ņiobas, izUki velti mēģināja le-ikMdrlbu
— patiesība atklājās
>e)|k, kad sniegs kusa viru asi*
V Kurzemes zenšie 18 km platā
Udz padebešiem mezdama mel-dtkirius,
lāka degt jranātu ugunis,
I bOs mierīgi," iliezgan: pSr-lipfieda^
kaŗjiv^ rakstīja
SWitol?s dŗaugle^ un
iRjritenēm, fUn^ minēja,
b^ tautieSu sūtītās svēt-f
a«d^ atradās pulku
ivās. Vient gaidīja raibus cim-
I p l siltu vilnas kreklu, cits tikai
sirsnīgu vārdu, lai būtu atkal
ko domāt. Vienīgi virsnieki, jo
nāca īvētM, jo vairāk uztu*
iirivjļps blakus saviem kara-i
un uzmanīgi pētīja viņu pusi.
|>a tam no posteņiem brīvajās
i i lēja patronu čaulās plbSku
i^iioi pušķoja
rsa)aa eglītes un, kavēdamies
dt^nnr atmiņās, zemās bal*
Ži^ivēlku dziesmiņas.
22. decembra nakts,
.decembra rīts ar svina
gaismu, un pēdējie nakts pos-l^
rsaluSl, mazliet nervozi
IdIjuSi bruņu cepu-l^
l^ņkainajos pakaušos. Pulkstenis
Laumaijia izlūku btL kreisajā spār- I nomet, liekas, vislielāko bumbu kra-
:Sņl'viņā pusē nolīgo*
vtea mežaini pamale. Zibot tumS-p-
'kanlisi liesmu svītrām ierēcas ne-
(littRd iinago kalibru lielgabali,
Sķ neskaitāmas mfn-iJu
baterijas un lielā, bi^dējpšā
vairš nav, ir tikai sprādzie-
Maimānas un dzelzs šķembu un IIT
' el p l l 6 f V t t ^ n l r B #^
llc^ftlfaism mjt>jt>Saiš
r%urina W un Jitiprl
8 asinis. Eksplozijt^'dullinoŠā rū-j'iļMāma
arv^^^ kāpj
Ifiikoigiiem, dobji drebēdama aiz-i;
iiuijk tālumā, spiežas cauri Kurzemes
iiļrtto8aJtem;māHem zemes dzijumā.
^^,^lepfi*ušl dūmu un putekļu pll-i
i s tetoču lizdās, galda vlesuļaukas
pirstfišanos, un neviens vairs nedo­ta
l(i|*|)ar mazo svētku eglīti bunkurā,
^ļf %ar ml}u roku saiņotu paciņu, kuras
pfl^teiĒivpat vēl būtti saņēmuši.
r>ļ'Artilērijas vlesuļuaml pārtrauc tl-pulksten
1 pēc pusdienas, bet ta-
>ašā bridi Ir klāt ari Ienaidnieka
eM un taiikl. Krievu kājniekiem
as Iebrukums 21. vācu divīzijas
rS: Peēuri-PienaVia. Tiem pretī
Rumblņām-Jātnleklem stājas
iņajdra O. komandēts 2. latv. a^L
^ B t i lil^vlzlons, un ar tiešo tē-ļitti^
u iŖā lalM 14 tērauda
^ '^Jcdosus un pilnīgi sajauc aiz tiem se­kojošos
kāiniekus. Ienaidniekam ir
IzdisviesMebrukums ari 7. pulka un
pulka 2. btl Iecirkni, Ielencot
Itaros Vltn.' V. vienību un, Ieņemot
' Audzei, Priežšargus, Vanamis un
" Krimūnas, tas apstājas netālu no
, JPlenavas, kuru aizstāv 7. pulka .viri
" a* apbrīnojamu sīkstumu nālsā ne-pārtrd^
jktji darbojas ap 500 kaulas
"^Hflmaitnu^ cenšoties galvenā kārta
paralizēt divīzijas artileHlu un pār­traukt
katru iespēju jaunām cilvēku
Aiat^Viālu rezervēm tuvot!e<! fron-
. i e l tzarhlsuma vai panikas pazimlu
• liemanlja pat viskritiskākajā stā-
/.VoklI, tikai acis gandrīz katram bija
i>6kSņl radies vairs pēc tam nekad
'* ,%lfi?eiznherfedzēts salts, spītīgs spo-
' luiņs. Ievainotie klusēdami pacieta
sāpes, un kritušo sejās nebija nevie-ļi<^
b»ilu vaibsta.
2i decembri gaismai austot ienald-nieks
sāk 2 stundas iV^ vlesuluguni
ļ PiilĶa 2. btl. Iecirkni, kura
" prilkSzimigi izbūvētās pozīcijas at-
' ro4ak mežainajā Bērzes upes labajā
"^kmtā: Pulksten 10 nāk kājnieki.
>et tuvāk par ^ 70 metriem netiek,
ari vēl trts sekoJbšie uzbrukumi rie-ļt^^
lCteV sekmes, vienīgi todien ienāid-risiektoi
laimējas neliels iebrukums
ņā,. bet līdz vakaram saniknotie
teuiņanleši^ nodarot Iebrukušām
vienībām asiņainus zaudējumus, to
Ukvlcļē. Turpretī iepriekšējās die­nas
iebrukuma vietā ienaidnieka
tauku, kājnieku un artilērijas kon­centrēti
triecieni neatlaidīgi turpi­nās
ap Virbām, Jātniekiem, Rum­bām.
Sevišķi kritisks 4)ridl8 rodas
'2. pulka 2. bataljonā, bet stāvokli
glābj majora R. personīgais piemērs
tm drosme. Dažas stundas vēlāk
pulķv. O. 2 bataljonus. Ievada brāz­mainā
prettriecienā starp Priežsar-giem.
Pakuļlem, Annužiem un at­gūst
vairākus kilometrus vakar zau­dētās
terrltorijas. Pulkv. G. rezer­ves
vienības pievakarē atsvabina
Staros ielenkto vltn. V.
25. decembri kauju smagumpunktl
ir Rumbas, Zvejnieki un jo sevišķi
koncentrēti Lestenes virzienā, kurā
mitinās divīzijas štābs. Taftu pa­nākumu
vietā ienaidniekam ir tUcai ļ
zaudējumi. Nakti notiek latviešu I
spēku pārgrupē jumi.
28,^ecembri neiedomājami grūta
diena ir vienībai, kas aizstāv Rum­bas,
un 1, pulkam Zvejnieku aug-
$tumā. Rumbas vairākkārt niknos
uzbrukumos, bieži nonākot līdz sī­vām
tuvciņām, iet no rokas rokā.
un tikai vakarā kādai L. rotai izdo­das
tanig noturēties, kaut ari tā pa­liek
vienu nakti Ielenkta. Tptlesu
Zvejnieka augstumu pulkv. a viri
zaudē uņ neatgūst vairs arī turpmā­kās
dienās, jo augstumā tai pašā
brīdī ir Iesēdies pats 100. krievu
korpusa komandieris ģenerālmalors
Pmitrovs ar štābu/ 2. un 8. pulku
iecirkni notiek abpusējas naktscl-ņas.
Vairākkārt rodas kritiski mo-m€
nti,kuŗu likvidēšana katrreiz pra­sa
milzīgu pašaizliedzību, un' Ir jau
vēla stunda^ rīta pusē, kad beidzot
fronte nostrprinSs staro AnT>enie-kiem,
Bišķēpiem, Rumbām, Vana­giem,
Silgalllem, Cīruļiem, gajā
, dienā augstāko .varonību apliecina
kpt. A. uii vir^iilekvietnieks A.
«27. decembri 1. pulks mēģina at­gūt
Zvejnieku augstumu un droši
tas būtu arī izdevies, jo vltn. P. ro­ta
Džūkstes purva ziemeļos jau ir
aizgājusi augstienes aizmugurē, bet
prieķšlillt^,^ tĢņpurvmalā, paman^
^Vl?ni,;ienaldn^ , Rotu
laeric, vuir lai ;to: ItrSk
fei^etalmajbrs Dmltrovs' pārbijies
raida vairākos . uzbrukumu viļņos
aviāciju ar klāja iei;oftiem un bum­bām
Stāvoklis bīstams. Aplencēji
arvien ciešāk liecas apkārt latviešu
vienībai, kaš gatavojas izlauzties.
Virsleitnants jau Ir Izraudzījis vietu,
kur triekties krievu kājniekos, un
brīdī, kad viņš pastiepj roku tajā
virzienā, tieši tur kāda lidmašīna
vu. Nolīgojas purvs, vīri strauji
metas pāri dziļajiem, kūpošajiem
krāteriem un, paņemot līdzi ne­daudz
dzīvus palikušus, apstulbu­šus
gūstekņus, latvieši netraucēti
atgriežas pie pulka.
28. decembrī 6. pulks kopā ar iz­lūku
bataljonu pārņem stipri cie­tušā
2. pulka iecirkni, un vēl kara­vīri
nav paspējuši iekārtoties jau­najās
pozīcijās, kad sākas smaga
kauja. Līdzšinējās aizstāvēšanās
un uzbrukuma cīņās pārgurušie L.
vīri zaudē Rumbas, Blrznlekus.
Drausmīga tuvcīņa izceļas BiSķēpos
starp vltn S. rotu un 2 krievu ba­taljoniem
Cīņas norisi sevišķi
traucē apstāklis, ka nedarbojas ne­viens
sakaru līdzeklis. Sūniešl vie­ni
paši bezbailīgi un ilgi cīnās pret
seškārtīgu pārspēku un atkāpjas ti­kai
tad, kad nāvīgi ievaino rotas
komandieru. Bet nakt! Blšķēpos
nostiprinājušās abu ienaidnieku
bataljonu paliekas no ^zmugures
pārsteidz Itn P rīdzinieku vads un
mā1as atkal atgūst
29. decembrī sākas bīstamākais
uzbrukums 2 km platā joslā i s.
Jāņukroga šaurumā, kuru aizstāv 8.
pulks. Ja šis uzbrukums krieviem
laimētos,^ tad sekas nav pārskatāmas
visai Kurzemei. To apzinās vadība,
to sirdī jūt ikviens, sīkstais pulkv.
K. grāvju vīrs, un V pulka koman­dieris
dara Iespējamo, lai vispirms,
kamēr ienaidnieks vēl kaujā nerai­da
visas rezerves, ar lielāko artilē­rijas
un mlglumetēju šāviņu orkā-^
nu, kāds jebkad Hdz šim latviešus
bija atbalstījis, jau Izejas pozīcijās
Iznīcinoši paralizētu uzbrukumam
sapulcinātās 100. korpusa 21., 28..
37. strēlnieku dlvl^jas. Veselu
stundu ienaidnieka puse pazūd dū­mos
un ugunis. Taču kauja turpi­nās
līdz, pulksten U vakarā. tik$i
ienaidnieka uzbrukumiem, kaut arī
tos neatlaidīgi atbalsta tanki, lid­mašīnas,
nav vairs izSķīrēla spara,'
un 8. pulks saņem pat vairākus gūs­tekņus,
no kuriem iegūst vērtīgas
ziņas nar nākošās dienas ienaidnie­ka
plāniem.
30. decembrī smaguma punkts ir
Vanagi, kuri atrodas liktenīgā šau­ruma
ziemeļos. Kaut gan ienaid-
Staļins apdziedāts latviešu tautas dziesmās
ZVEJNIEKI BRAUC AR LIDMAŠĪNĀM. - IZACONOKS PĀRTEICAS
PAR 238 EUBĻU AVANSU 7 MENESOS. — VEL ARVIEN NAV KUL­TURĀLAS
PADOUMJU TIIDZNIECIBAS.
Raidījums par kolhozu inventari­zāciju:
Kolhozs ir plašs un s a r e ž-ģ
l t s uzņēmums, tāpēc nepietiek ar
parasto Ģiantas uzskaiti, bet katru
gadu izdarāma pilnīga kolhozu In­ventarizācija.
— Nākošgad Latvijas
kdlhoziem sagatavos 1000 zirgkopju,
200 zirgu larmu pārziņu un 100 ka­lēju.
- Ilūkstes apriņķī 174 kolho­zos
ir 115 sarkanie stūrīši
Rīgā noticis republikas arodbied­rību
3. plēnums. Pirmais referents
Voltmanis starp citu stāsta: Pat lie­los
uzņēmumos vēl ir trūkumi,
piem., vagonu fabrikā vājš organi­zatoriskais
masu darbs. Rūpnīcas
komiteja ^ priekšsēdi Feldmani
neiesaista darbā aktīvu. Aktivistu
kursus pabeiguši 8300, bet tas ir
ā r k ā r t ī g i maz. Tosmarē ievē­lēti
40 gruporgi, kas organizējuši sa­censību
par godu Staļina 70 g. dzim­šanas
dienai.
Vandzenes pagasta Ļeņina kolho­za
slaucēja Olga Splrģe ik dienas
apmeklē ganu un apjautājas, vai
govis nav slimas. Viņa Jau Izslau­kusi
2700 litrus piena no govs. Bur­žuju
tatvijā Spirģel ceļš uz z i ­nā
t n l (!) bijis slēgts, bet tagad vi­ņa
centīgi strādā, lai panāktu no­kavēto.
Ilūkstes apriņķa Daugavas mež­niecībā
strādā 2000 cirtēju, kas d i ­vos
mēnešos sagatavojuši ap
30.000 kub. m koku. Par meža
materiālu sagatavošanu raksta Sov.
Latvija: Līdz 15. janv. Jāizcērt un
līdz 23. iebr. jāizved virs plāna
llitiillllitiillllintiipilltiininin^
Latvijas vēsture,..
(Turpinājums no 1. Ipp.).
spiesta lormāli atteikties no Balti­jas
par labu Vācijai. Tā ari šoreiz
akcijā, kuŗal būtu neaptveramas se­kas
visā pasaules vēsturē, liktenīgu
lomu nospēlēja tuvredzīgie Balti­jas
vācieši, kas, cer^^lan^i uz mi­nistru
amatiem projektētā Baltijas
„vienības valsti", pierunāja vācu
ārlietu ministru \in caur prof. T.
mm
Atsaucas LNP
un LCK afcināļumam
LATVIEŠU DARBA VĪRI ZIEDO
ARĒJAS INFORMĀCIJAS
MĒRĶIEM
Uz Latvijā publicēto LNPunLCK
Inf. nozares aicinājumu tautiešiem
ziedot mūsu ārējās Informācijas
fondam pirmie, atsaukušies 8717.
darba vienības vīri, piesūtot kopīgu
ziedojumu DM 198,70 Pievienotajā
pavadvēstulē vienības komandieris
V. Itn. J. Gudrenieks darba vīru
vārdā raksta: «Trimdas laiks lat­viešu
tautai arvien vēl turpinās, un
neviens šodien nevar pateikt, kad
tas beigsies, bet mēs visi esam pār­liecināti,
ka reiz latviešu trimdi­nieka
ceļā atspīdēs saule, kas visus
aizvedīs mūāu brīvajā Latvijā. Sī
mērķa sasniegšanai mums visiem
jābūt vienotiem un jāizprot darā­mais
darbs Nepieciešamību šajā
darbā palīdzēt rāda arī mūsu vienī­bas
vīri, ziedojot savu artavu kopē­jai
lietai»'
Informācijas nozare, izsakot sir­snīgu
pateicību atsaucīgajiem ziedo­tājiem,
aicina arī pārējos tautiešus
sekot jaukajam paraugam. Ziedojot
ārējai informācijai, jūs būsit ziedo­juši
tiem, kas dzimtenē uz mums
gaida. Labi veikts ārējās informā­cijas
darbs prasa- daudz pūļu un
materiālo līdzek]u, bet šis darbs Ir
mūsu stiprākais ierocis. Atsaucieties
un ziedojiet visi — sabiedrības, or­ganizācijas,
uzņēmumi, lieli un ma­zi,
veci un jauni, visi!
nieks t j^;;^ša8 ;par ^^ķalru^-centf ^[ ie-legut,
tbmēi* 6.*pt3k«' t. btl. • rotii ' ^
pretestība nav salaužama Nakti 6.
pulka vienības izdara vairākus iz­lūkošanas
Iebrukumus, pretinieka
grāvjos, un katrreiz atgriežas ar
jauniem gūstekņiem.
31. decembrī par Vanagiem .at­jaunojas
nepiedzīvoti nikna kauja.
Krievi domājas tos ieguvuši, cer iegūt
arī Jāņukroga šaurumu, un šinī
dienā kādreiz bagātās zenmieku
mājas — tagad drupas — vairāk­kārt
maina īpašniekus. Pievakarē
krievi sūta veselu pulku, bet tas sa­ļimst,
nesasniedzis mērķi, jau Žvej-nleku-
Vanagu ceļmalā; gan vēlreiz'
pulksten 21 vakarā, tumsā ienaid­niekam
izdodas ielauzties Vanagos,
taču tūlīt sekojošā pretuzbrukumā
gūstā paliek kāda pretinieka rota
ar visu rotas komandieri, im mājās
atkal nostiprinās pulkv. K. vīri. Sis
Ir pēdējais uzbrukums vecā gada
naktī. SinT brīdī ikviens, kas at­rodas
ne tikvien 6. pulka grāvjos, bet
arī pārējos pulkos, instinktīvi jūt,
ka ienaidnieka pusē pamazām iestā­jas
neparasts gandrīz biedējošs
klusums. Melnajā tumsā pāri gra­nātu
sajauktajiem tirumiem vēl iz­iet
spēcīgas Izlūķgrupas. Nervozē
vienīgi krievu priekšposteņi, un
kaut gan pārdrošajiem izlūkiem acis
ir kā vilkiem un lūšu dzirde, nekā
vairāk iiav pat dziļā aizmugurē, ka
vien klusums, bet šur tur netālu no
pirmajiem grāvjiem novietojušās
nelielas krievu grupas. Tātad, treša
lielkauja Kurzemē beigusies, un ar
šo zinu viņi tikko valdīdami sir­dis,
vēl pirms Jaunā gada rīta gais­mas
steidzas atpakaļ pie saviem cī­ņās
nogurušaiiem draugiem
Izlūki nebija maldījušies. Kau­jas
nāko^alās dienās vairs neatjau­nojās.
Viena latviešu divīzija bija
atsituši uzbrukumam sneciāll saga­tavotas
10 kājnieku divīzijas, 1 tan­ku
korpusu un izturējuši arī dien­dienā
nepārtrauktos ienaidnieka lid­mašīnu
uzbrukumus.
Kurzeme spītēja tālāk, un šo spī­tību
Dievs reiz pieminēs savos nā­kamajos
radīšanas darbos.
Alberts Eglīiis
liurēt lojalitāti pifet tioļševiklem un
turpināt ar viņiem sadar^»'^**'^- iTn
vai arī 2. pasaules karā baltietis
Rozenbergs neblj tas. kas ar savu
austrumu politiku lēja Ūdeni uz
.Kremļa dzirnavām un 'panāca, ka
Krievijas robeža tagad atrodas ne­vien
pie Berlīnes, bet pat pie Vi­dus
jūras?
Sados ārpolitiskos priekšnoteiku­mos
latviešu tautai nebi^ cHas ize­jas,
kā 1918. g. beigās meklēt at­balstu
tautās, kas nebij ieinteresētas
pārvērst Baltijas jūņi par savu
ezeru. Tiesa, arī torp^z plašas ap­rindas
vēl turpināja savu gadu sim­teņus
Ierasto orientāciju: iet kopā
vai pret krieviem un vāciešiem, un
tikai neliela drosmīga fantastu sau­jiņa
saprata, ka Baltijas valstu ne­atkarība,
ir iespējama tikai kā ķē­des
loceklis sanitārā joslā no So­mijas
Udz Rumānijai Sajā barjera
politikā bij Ieinteresētas arī Rietu­mu
demokrātijas, un tās nolūks bij
visiem skaidrs: pēc Iespējas Ilgi
novērst Krievijas un Vācijas tiešu
territorlālu saskari, jo tā nenovēr­šami
izraisītu jaunu slavu vai ģer­māņu
ekspansiju ho^;----'"''^ vir­zienā,
kas neizbēgami beigtos ar
karu, pie kam vācieši gribētu tur­pināt
savu tradicionālo Drang nach
Osten, bet krievi — Drang nach
Westen. Tātad arī Latvija kopā ar
citām sanitārā kordona valstīm
1918.—1940. g. izpildīja savas ģeo­politiskās
situācijas diktēto uzde­vumu
— stāvēt sargvietā par Rie­tumu
civīVzāciju.
Un beidzot, Baltijas vplstu taga­dējā
okupācija ik dienas skaidrāk
rāda pat slikti orientētām aizokeāna
zemēm, ka mūsu likteņi met garas
un tumšas ēnas uz visas civili^^^^P
pasaules nākotni, un ka pašu dro­šības
intereses agrāk vai vēlāk spie­dīs
arī šos „tālumnlekus" saprast,
ka krievu imper'-^^ema gala mērķis
Ir pasaules knnd7!ba, bet n<i'"> da­žu
mazu tautu izkaušana vai ver­dzināšana.
Tā ari šoreiz Baltijas
lautājums '"^^s par lielās politikas
ĀrchImPda sviru.
180.000 kub. m. Šogad mežrūpnle-cibās
nodibināti direktoru vietnieku
posteņi p o l i t i s k a j am darbam.
Rembatē tāds ir Peremolovs, kas ar
lielu enerģiju organizē sarkinos
stūrīšus, sienas avīzes un goda dē­lus.
Tirdzniecības ministra A. Kukai­ņa
raksts par naudas reformu un
cenu pazemināšanu. Latvijas iedzī­votāji
šogad nopirkuši vairāk nekā
1947. gadā: konditorejas izstrādāju-nijuis
un cukuru — 2 reizes, vilnas
audumus par 12o/o, kokvilnas au­dumus
480/0. ādas apavus 61Vi,
saimniecības ziepes (?) vairāk
nekā 2 reizes. Pēdējos 2 gados at­klāti
370 tirdzniecības uzņēmumi
un 300 kioski. Uzstādītas pirmās
saldētavu iekārtas un ledus skapji
Dažas apriņķu pilsētas tomēr ne­ievēro
patērētāju prasības un nav
mācējušas noorganizēt kultūrā*
lu padomju tirdzniecību.
Reportāža krievu valodā par kā­du
zvejnl^ kolhozu. Brigadieris
LIdaks sāk runāt latviski, bet re­portieris
to aptur un turpina ««tul­kot",
ko zvejnieks It kā teicis. Ta­gad
zvejniekiem esot 11 d m a š I -
n a s, un viņi divas reizes dl^fi sa­ņemot
gaidāmā laika dņojumui.
Ozolnl^ pagasta darba ļaudii
apliecinājuši, ka Jelgavas 2. skolas
audzēkņi čakli stirādājuil kopī­gajos
kartupeļu un cukurbiešu
laukos, Skolās visur nodibinātai
pionieru komitejas Staļina dzimša­nas
dienas svinēšanai. 11, skolas
audzēkne Edīte Clkule saka: mans
mīļākais mācību priekšmets ir krie­vu
valoda...
Visur iedegusies sociālistiskā sa­censība
par godu Staļina 70 ga-diem.
Ventspilī 8, stundās izkrau­tas
1300 t ogļu. Daugavpils apriņķi
par Staļina dzīvi un darbiem stāsta
300 aģitatori, Ventspils apr. - 200.
Kāds bij. Zemltānu stacijas pār­mijnieks
— autodidakts — pagata­vojis
Jau 1940. g. Staļina bareljefu,
kas tagad nodots Siguldas mūife-jam
Valkas apriņķa kolhozos par
godu Staļinam audzē 75Vo sugas Jo-pu.
Folkloras Institūta darbinieki
vāc par Staļinu visus pieejamos
materiālus. Staļins 81ežf:i)leiW^
Rēzeknes apriņķa t auUiS» dz U s ­mas
0)
Kolhozos tagad nodibināti slēvle-
Su pilnvaroto postei^. A^āk sa­pulcēs
runājuši vlriešli sleļ^ietes
klausījušās, — tagad runā arī sie­vietes.
Siguldas kolhozā priekšsēde
ir V. Kneģere. grāmatvede Elza
Krūmiņa. Pagasta sieviešu organi­zatore
— Alvīne Miķelsone, pagasta
padomes sekretāre Vilma Bāze,
skolotāja Feliclta Rumfika. Agrāk
pagasta sienas avīze saucās Darba
zemnieks, tagad tai piemēro­tāks
nosaukums — Kolhoza balss.
Jau vairāk nekā 94V0 no, visām
darba zemnieku saimniecībām ap­vienotas
kolhozos. Cīņas redakcija
katru dienu saņem aizkustinošas
vēstules, kurās zemnieki pateicat
par kolhozu diblnāSana Plem^
Aiviekstes kolhoza Spartaks biedrs
VasUijs IzaConoks raksta, ka no
februāra līdz septembrim Izstrādā­jis
238 darba dienas un avansā sa­ņēmis
357 kg labības un 238 rubļus
naudā, bet pašam savā salnmlecībfi
viņam esot palicis pāri tikai 100 kg
labības.
Prof. Arv. Kalniņš stāsta: PSRS
zinātnieki strādā pie 300 problē­mām
Buržuju Latvijā ar zinātni
nodarbojās tikai atsevišķi cilvēki,
bet tagad 400. Ari kolhoznieki dzī­vo
k u l t u r ā l i . Zinātnieki par
godu Staļinam izdevuši žumiila
LPSR Zinātņu akadēmijas v^is
jubilejas numuru,.bet akadēmijas
svinīgā sapulcē Peive lasījis refe­rātu
Staļina loma padomju zinātnes
atttstībā, akadēmiķis Andr. Ut)Iti8
- Staļina tēls padomju Latvijas l i ­teratūrā.
J. Ozoliņš pie mikrofona māca
dziedāt Muradelll Mūs vada Staļi­na
griba. Paskaidrojumus sniedz
latviski, bet dzied tikai k r i e ­v
i s k i .
Operā Skultes baletii Iestudēs
jaunais baletmeistars Canga, kas
mācās Maskavas teātra institūtā
un kam šis balets būs diplomdarbs.
Spedāla baleta brigāde ap­braukā
Kurzemes rajonus.
1$
li ^^-s 440.000 deportētie tautieši mums uzliek pienākumu
ziedot arēiās informācijas fondam!
Dāle
OĀIIENS
fļo saules nākam,
Tjz sauli ejam
- Ar «aitu žiglu
Caur laika miglu.
soļa solis
Pa krāšņu leM
Vai palikt teju?
: Kā ābols serdi
Te ieslēdz sapņĻ
Ka gredzens apņem.
Bet saule, saule,
ļ S Jāredz K dzidra
Ka avots dzidra.
Bau^ tur ta spulgo
Caur meža ēnu
Ar gaismu rēnu
Te it ka modra»
r te it kā miegā
Bit gaitā liegā.
1^0 saules nākam,
Uz sauli ejam
Ar gaitu žiglu
ļCauŗ laika miglu.
A^Sanders
ilde prof. E. Bleseni
i i i fcttngam prof. E. Blesena par
MM maniem krustāmvārdu iaboJu-
S;^ to Ueta top vairāk populira
i^Siis iizdevums sniegt vēl par to pa-ļlS^
Nmus. Tikai žēl« ka autora no-riieaotelkta,
tā ka nevar zināt, vai
laksts tautisko krustāmvārdu ^^r^"
Bi M veicināt vai aizkavēt ļpiģ maois uzrādītos nedeiigos'^*
#)Erostāmvārdus autors gan ari a^st
iltiiietaniiem, bet dažus nederīgos
l i aizstāv. Piem., Lauma, ka:s nozl-
^ iģanu, tādeL ka tas esot dzejislis ļttkv^ kā ar Co U vairs nebStu |auna
m i w derētu pai^ krustāmvāSrdu.
^Pārsla niecīgu drupsl^u baltu- pjiļ un tādēļ, ka tas Uetots par sim*
Iniegu gan var ņemt par baltu-iJi^
bet ne par cilvēka simbolu tā
iti, ko vējš aizputina. Kristus
Mipa pacēlis pāri pār puķēm un put*
iķ\Tos drīzāk varētu lietot par s|m-te
Aizstāv ari Melāniju (melīgo),
tas starptautisks vārds. Tāpat
• « k a s esot bijusi cienījama oie-
Tas nu pardaudz neJaukl. TS ne­darīt.
Ja senie grieķi un romieši
^ veidnāšanu denlinSi un isio4
;»(Vx^^,|l^ēs.tp \ ^ .m^im jpar
ftVāfdti savos- kalen«ro8, i l & ^
tUedamK godīgiemHiatvjtt b«nd«m|
.Ji nevajag darīt: aizstāvēt nederi-
,PH afpieklājlgns vārdus un preto?
pMi tautisku vārdu piejemSanai,
aizstāv ari Olitu, kas tāpat ne­mets,
apaļg akmentiņš, līdzīgi
^ua nav lietājamg cilvēka vārdā.
meWē vēl to atvasināt no kāda
.^4 Vārda, it kā ar to tas tikta la-ir^_
4€rlgāks. Nepareizi atsaucas
Ijgajfm indoeiropiešu tautām, kas
Ifiļsaukušas zvēru vārdos. Lai mēs
Pec savu senču, bet pēc
# w ^ t u prlekSdmes!
£liL2?^^.*'argira pamatnoītfme.
skaidra. Kas ted nezinpa-dzities-
glrties ar nozīmi sla-
««t ^^mare.jffra; tātad skaidri sa-
M «J^?f^^'^^*^^'^°'^ Jūrslavens. «īSvS^^S J I ' J^'^^ Viestart.
*SS i f V i e s t u r s ,
llŽlef vi^*^^'"'* dot. Tā tis
^ K ^ m i ""^^ ir ciema padom-l^
SaTin «' »ekādā ziņā nav
P^Jo^ tS ir gramatUcas^iiimZ
j f i ŗ S ? ?^ Aspaziju un ^eiu?i,«i«
IvČfa^ Mī anlkhH?^ Vārds mj^ņ valodf,^ «fo'Ji*'* ^^P^*^
fe^^^ & W pret ,a«.
mtieina. Bet tāds* J''»*»'»»
S bet t5*,'""^'«nsts
m Maia''^«««s^l--r mirt.