Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1949

              •^j^iMim, im. g. 80. decembri.
L A T V I JA
uimanibu, ja jūs tūliņ
mes jūs meklēsim D
ar policiju"
ar skriningicm
uzde ir
UVĪ
tn»100.
i i
It
:IB\I
dliAoties
var
Skola,
ro-
Ateksanērš
Ltgajlem Iconr
i?l kon-p^
Spi rkritikas
koncertu
is trūcī»
jmbr! bei-iaļ^
rttlRa*
Iii-:;,
UZ kuģa
m
II |Vi$driŽād§ko tautību 1260 DP to
- |p 19(y latviešu, l io lietuviešu un
p^auņi, kā arī 256 Žīdu ticībai pie- flpgOr ASV armijas transporta kuģī
l^ieral Harry Taylor līgojas pāri
pttantijas okeānam. Pēc Gronas in-
Ptnācijas, šāds procentuālais sada-pums
tautībām pēdē^ laikā esot
Iļtezgan stabils un u i visiem kuģiem
* 'pats. Tā ka manSajā braucienā
Iepazīties ar kuģa darba or-un
ne no strādātāju vie-av
tad gribu censties apgaismot
Viedokli, jau sākumā piebilstot, ka
Kairam rubullm Ir vismaz divas pu-l^
lsm^ grūti ii^ķlrt, V ģerbonis Ir
i f ^ ām labāks par rakstu.
p ; zirito oficiāli pastāv notei-s,
ka IRO ved DP uz jaunajām
ip|e^ vietām bez maksas, bet dļpl-
Jiņ;tāpēc pirms kāpšanas kuģī jāpa-llJcšta
apliecinājums, ka viņš sa-p
l k ^ g vietā ļr gatavs uz kuģa strā-
"^lll^lkam ģan Vel nebūs bijis ne-kuģu
eskorta vadītāja, kam
8! noteikuma dēļ nebūtu' Iz-i
i k u l i lielāki vai mazāki konflikti
Bt^. ZinSms daudzums darba
..Ipiitiatra kuģa Jr Jāpaveic izceļotā-
''"-''''"'^ lai aizpildītu robus telpu m
nolūkos samazina^
apķalfē, Turiclāl tagad, cik man
, visi esficorta vadītāji pastāv
l l l l i , , lai UZ' kuģa strādātu "katrs
" ,g. ^v. Izceļotājs, Izņemot mā-tiSpnieni^
ļaunākiem par 7 ga-iļn
nopietni slimos, kam- Ir
Iplie^lbas; jūras slimību te ne-
,._,j','Jdzi . Viens .no šīs kārtības
|ipiļ|am ir cenšanās atvairīt pe-ļfttģumentu:
„lCapēc tad taisni
if)ļ|f iemesls Ir tā pati jūras
pr^s vislabākais at)karoša-
^ Us esot darbs.
Jns un tāni pašā laikā ļau-
#ir tas, ka 1260 galīgi svešu, pil-liti:
^saliedētu uņ pa lielākai daļai
i nedisciplinētu cilvēkupārvaldt-u
un izvi^to^^nai darbā vien va-
""l^ vesels sarežģīts .aparāts, ka^
JiMj|j^iate,až(t d a ^ ^ des--
Ipra pasaŽl^u» bet tanī pašā laikā
jļpat pēdējai ceļojuma dienai rada
pārpratumiem, rīkojumu sa-
, JpiUkSanai un pat aiklātam naidam
•ļtaip.pasažieru „ķungu'^, un„kalpu"
gaili.'DP darbi sadalījuma sarežģī-
' taJI chlerarchija augšgala atrodas tie
H eskorta vadītājam padotie „kungi",
betilejaiļ gala ^vienkāršie" strād­nieki,
kaS) atkarībā no rakstura un
<dažkārt ar! tautības, vai nu smejas
;' vai pukojas par tiem, kas lūko vl-
' (rtil izrīkot. „Kungi*^ Ir biroja darbi­nieki,
tulki un, mūsu gadījumā, sep­tiņu
grupu vadītāji, kuriem savu-fclrt
padoti daudzi darba sekciju va-djtlji*
{ ,
%isi kuģa „kungi", sākot no, sek­cijas
vadītāja uz augšu, jau otrā vai
trešā dienā uz jūras konstatē, ka
„VliBglo" dienu vietā viņf īstenībā
l^kļuviiSi īstā pirtī. No rīta līdz va­karam
un vēl naktī kuģa skaļruņos
fiteah aicinājumi vadītājiem pieteik­ties
tur vai citur, un nav gandrīz tā­da
briia* kad kāds no viņa „darbi-lileklem"
nebūtu ,.piesltis pēdu", vai
nu liizdamies slims, vai arī vienkārši
.gribēdams paraudzīties „vai jura nav
kāds delfīns".
3NO savas paša skaļruņa zlņotāļa
pifakses varu apliecināt, ka no vai-tSklem
dučiem pasažieru, kurus Iz­saucu
saņemt vēstules, radiogram-mas
vai ko citu patncamu, visi bez
Izņēmuma bija veseli \m dzirdējuši
pirmo aicinājumu, kamēr tie, kurus
tādā pat veidā meklēja darbam, gan­drīz
bez izņēmuma dzirdēja saucle-
^ nus tikai tad, ja pievienoja piebil­dumu
„jūs meklē jau kuģa policija .
«Dezertieri" vispirms jāmeklē sekci­jas
vadītājam. Ja sekmju nav ne y i -
ijiam, ne grupas vadītājam, tad ;,vls-
«elalmīgākals cilvēks uz kuģa ŗ
darba daļas vadītājs, drīkst likt Iz­saukt
pazudušos skaļruņos vai, a an
, tas iielTdz, nodot meklēšanu policijai.
* *fi ir ap 70 viru liela komanda, ku-
^ r^s iiPlībnieki pēc pāris pirmām kau­tiņu,
lamāšanās un nesekmīgu bri-dlnājumu
pilnām dienām otl v^ela^
mainīties darbā ar ateju tlrJSJe^
Maiņas tomēr atjautas tikai ar darba
pirvaldes atļauju.
šoreiz uz Teilora bija i p f . " ^ ^
sastāvs", un Jau ceturta diena nacas
Ielasīt rīkojumu, k f v ^ t u m s j ^ -
nieku „streika" dēļ ^^^^^^^^^
tikai sievietes un bērni, fa^ošā va­karā
eskorta vadītājs, sa/pā a^^^^^^
telnl, „apcietināja" kādu tJnfJHja^
«du. ArT pēc tam, kad VoM^ļ.^T
Ļ ,,maigām kustībām" to bija a^^^^^^
duii darba vietā, viņš ka egoriski at
teicās strādāt Pēc 24 s/und^^^;^^:
iŠanas aresta telpās ku4a priekšga^
lašā zemrāakdaajā vsaijeū^tu',^ i!tf kā Jt^el^pSa
grieztos ap savu asi. viņš tomēr sa-vus
uzskatus par darbu nebija gro-zijis.
** ®
Izsaucamo «dezertieru" sarakstos
visretāk, protams, bija manāmi Igaur
ņUļ latviešu un lietuviešu vārdi. Nav
laikam arī jāsaka, kādi vārdi tur
bija atrodami visbiežāk. Daudzi no
? Pl^^,?dušl, Jau iesākumā bija
sagatavo ušles uz to, ka atkal pie v i -
f!^,!"^^^ ^ēloties par „antiseml-tismu".
Tas tomēr nav noticis.
Vai ir Izdevīgi jau Gronā pletelk-t
i e s ^ saucamā „prlekškomandā"?
Ta laikam i r gaumes lieta. Parasti 24
stundas pirms pārējiem uz kuģi do­das
150 brīvprātīgo, kas pēc pašu
pieteikšanās jau Gronā izraudzīti da-zādlem
darbiem vadībā/Tādā veidā
.sakomplektē daļu no policijas, bi-ŗoja
darbiniekiem un tulkiem un pēc
iespējas visus grupu un sekciju va­dītājus.
Slem 150 cilvēkiem, kuru
vidū pats pirmais ir darba pārval­des
vadītājs, līdz nākošai dienai jā­sagatavo
visi norīkojumu saraksti
(viens un tas pats nbrīkojums skai­tās
visam brauciena laikam, ne tl-kaļ
nākošai dienai), kā arī iāvelc
daudd citi darbi. Mēs gan tālāk par
policijas «izmunsturēšanuV un norī­kojumu
saraksta sataisīšanu netikām.
Vakara stundās vēl centāmies norī­kojumos
kaut aptuveni vadīties no
pasažiera vecuma, profesijas u taml.,
kamēr ap pusnakti atzinām šāda pa-sākuma
bezcerīgumu un pārgālām
uz Vienkāršāko sistēmu — visus no
vienas kabīnes norīkot vlrtuvfe, no
otras kabīnes pie klāja mazgāšanas
un krāsošanas, bet rio trešās pie
ateju- tfrīšanas.
Iedalījumu pa kabīnēm savukārt
izdara armijas komanda, kas katru
transportu pavada,,.un tā liek cil­vēkus
kuģa numuru kārtībā , vienā
kabīnē pēc otras, kamēr visas pilnas.
Izņēmumi Ir sievietes ar maziem
bērniem,. vecie, un īsti, slimie^ kam
dod Mazās '6^8 personu kabīnes^ un
policijas vīri, ko sapulcina vienā
kabīnē. Sī iemesla dēļ arī „priekško-mandal",
ieskaitot pat tik „visvare-nu"
viru kā darba pārvaldes vadī­tāju,
nav iespējas Izvēlēties labāko
guļas vietu, jo iepriekš noteikta ne
tikai katra pasažiera kabīne, bet arī
gultas numurs. Valodas, ka amatvī­riem
maksātu vai piešķirtu lielākas
kantīnes devas, ir nepamatotas. Vie­nīgā
priekšrocība biroja darbinie­kiem
un grupu vadītājiem Ir tā (vis­maz
uz Teilora), ka viņi var iet ēst
ārpus kārtas un ik dienas aiztaupīt
trīskārtēju stāvēšanu |indfi.
Tā noteikti ir katra gaumes lieta,
vai viņš Gronā ies pieteikties priekš-komandā
par darba vadītāju, poli­cistu
vai tulku, vai darīs kā daudzi
citi, kas domā, ka labāk ir 3 stun­das
dienā tīrīt ateju vai kāpnes, ot­ras
trīs stundas stāvēt rindā pēc
ēdiena un pārējā laikā vērot viļņus,
kuros — cik es varu nomanīt — to­mēr
ne* delfinu, ne haizivju nav.
Tiem, kas grib būt vadītāju darbos.
Ieteicams pieteikties, tiklīdz viņi
zina, ar kuru kuģi būs braukšana.
UzUSAT
General Harry Taylor.
Aleksandrs Liepa.
^ . (Beigas)
Pavisam brēcoša netaisnība ir au­tomātiska
un kollek«va Izskrinētā
ģimenes locekļu lldznosodišana, tos
nemaz nenoprasot un necenšoties
noskaidrot viņu individuālo «Udz-f!^^\.
Lai kādos mo statūtos
tāds veids būtu paredzēts, tas ir \m
paliek it kā pat^jinfits no totfiUtāro
režīmu prakses un ir nraoliedzamā
pretrunā ar civSUzētās pasaules tie*
sibu principiem un IRO deklarāciju
par cilvēka tiesībām.
Lai minām tikai dažus atseviSķus
gadījumus diezgan Jūtamā daudzu^
mā:
Oldenburgas «Dobbentelch" DP
nometnē dzīvoja Irma !yL, kas 1944.
g. izsūtīta darbos uz Vāciju (ir ap*
liecība). Viņas virs Jau gadu ie-priekš
mobiUzēts UtvieSu leģionā.
Ar evakuācijas vilni Vācijā nokļūst
ari viņas bērni un vecāki. Jo vādeSi
no Kurzemes izvāc visu, kas tiem
liekas lieks un var apgrūtināt šeit
karaspēka pārtikas stāvokU. Pēc
kapitulācijas M. ar vecākiem un
bērniem dzīvo DP nometnē un ir
vienīgā, kas ar savu darbu a^tvleglo
ģimenes eksistenci. Visos skrinin-gos
tā tiek atzīta par .,eliglble". Par
viru ziņu nav. Beidzot izrādās, ka
tas ir komunistu gūstā, bet izglā­bies
no bolā eias, uzdodoties par
vācieti. Kā ..vācietim*' tam, spaidu
darbos smagi saslimušam ar tbc. Iz­dodas
izkļūt no krievu gūsta un no­kļūt
Vācijas angļu Joslā. Atkalre­dzēšanās
prieku apēno vīra stāvok­lis,
kas ir tik smags, ka vlņS nevar
atstāt slimnīcu. Lai varētu oievie-noties
Izceļošanas akclļal, viņš, nekfi
ļauna nenojausdams, lūdz 1949. g.
piešķirt viņam DP statusu. Viņam
ir arī pierādījumi, ka latviešu leģi-onā
mobilizēts. Skrlnlnga Izdarītājs
statusu neoieškir, atzīstot viņu par
;,inellgible" Ar to vien nepietiek.
Līdz ar to paziņo par izskrinētu ari
viņa sievu, abus mazgadīgos bēr­nus,
81 g. V. sievas tēvu un 73 g. v.
sievas māti. Tā 5 gadus ilgā prom­būtnē
bijušā tēva. vīra un znota at­griešanās,
kaut ari tik satriektā
veidā, no gūsta, ko vajadzētu, uz­skatīt
nar Dieva žēlast'bu, ar starp-taut<
qi^ā<? 1 abdar^'' s organizācl)as
rīcību kļūst par DP ģimenes nelai­mi
un bojā eju. Lai saka vēl, ka
Aicinaiums izceļotajiem
LAiVlETlt Vnmoi tāUUsSf emlgrS*
cijas gaitas, acnozadi jaunajā dz vej
vietā svešos ļaudis, bet snleds ilņas
latviešu kartotēkām par sevi un sa­viem
piederīgiem, ari
iebrauc vēlāk (vārds, uivāŗdi, dilm-
Sanas vieta uo laiks, tiodarbolanās
tagad Ml Latvijā, Utvijai^ un tiga-dSJā
adrese, kad un no kurienes resp.
no kfid^ nometnes ieceļojis) t
ANGLIJA - Latvlan Legationj^ 87.
Eaton Place, London S. w. i .
England; ^ ...
FRANCIJA - E. VIStabs. Comitē
d» Entralde Lettnn en Pr^ce. M
nie Chachat, Paris IK-e. Francej
SAV. VALSTIS - Latvian tegatlon.
1348, Connecttcttt Avsnus Wai-
Sniton 6 D. C., W8A.-. Latrian
Reliel. mc, 92. Uberty Str., Nem
York «, N. V.. USA;
KANĀDA - T. Brilts. Conservatorj
of Music. Halifax NS. Canadaj
AUSTRAUJA Au8traliwi Lat^an
Welfare 8oclety X.
3471, Stdney, N. S. W.. Australla.
ARGENTĪNA - Asociacion Letona «tt
Argentīna, Boedo 737. Buenos Ai-res,
Argentina: . . ..
BRAZĪLIJA - Braamjas UtvieSu pa-
S a s komiteja - Sub-Comlte
de Socorros as Vitimas da Ģ u em
na Letonia. Rua Boa Vista i27-4i.
Mf fi - Latvju apvienība Olē, c/o R
^ UipeSiScs. Como tos Leones.
A. vanags, Fr. Nansens Pla« « n
Oslo, Norway.
LatVieštt Centrāli Komiteja
20. gadu simteņa vidū trūktu apbri-nojamu
cilvēdbas paraugu un ma­zāk
aizrautīgas cīņas ar „velnu"
nekā pirms kādiem 4 gadu simte-ņiem.
Cerēsim tomēr, ka centrālās
IRO iestādes ieraudzīs, ka te kaut
kas būtu grozāms.
SD un SS bija uzlūkojuši par se-viSķl
nevēlamu un kaitīgu kādu
Latvijas armijas pulkvedi — L.
Ari šo dedzīgo latvieSu patriotu un
savas tautas sargu nodod vācu kara
tiesai. Tā gan vairs nesanāk frontos
sļ|:IdonI. Tomēr, Ja to vairs nevar
aizsniegt vācu kajra tiesa, tad skrl­nlnga
Izdarlttjs to vēl var. Un vēl
kopā ar viņa sievu, kaut gan tlepa
ir tuvi radi ASV, Jau seni Savienoto
valstu pilsoņi, kas par viņiem gal­vo
un sagādājuši darbu un dzīvokli.
Pulkvedi K. vācieši atstādinājuši
no pulka komandēšanas, Jo tas Ir
pfidāk «stūrgalvīgs" un neļauj ar
savu pulku rīkoties tfi. kā vācieši to
gribētu. Ari viņu tagad Izskrinē un.
protams, kopā ar sievu. Meita ir
nejauši ,4zglābusies**, apprecēdamās.
Vairākkārtīgo Latvijas kara mi­nistru
un divīzijas komandieri B..
kas Jau vairākus gadus pirms kara
aizgājis privātā dzīvē un laimīgi iz­glābies
no UeUnieku vajāšanām,
1943. gada pavasari latviešu iestādes
lūdz uzņemties latviešu karavīru
aizsardzību un pārstāvēšanu pie
vācu Iestādēm. Sirmais godavīrs,
latviešu strēlnieku vadonis pirmajā
pasaules karā, paklausa un dara
visu savas tautas un tautiešu aiz­stāvēšanai
ari tais apstākļos, kādos
tad latvieši, pasaules kara norisē,
nokļuvuši. Protams, būtu brinums.
Ja ari viņš nebūtu Izskrinēts. Tāda
nu Ir likteņa balva par tautai vel­tīto
mūžu paša mūža noslēgumā.
Varētu Jau varbūt tolkt, ka šie
piemēri, kas latviešu sabiedrībā vi­siem
zināmi, attiecas uz ..lielajiem"
vai vismaz virsniekiem. Lai tad vi­ņi
cieš, jo tas tā parasti Ir karavīru
daļā un, vai nu. tā vai citādi, viņi
tak tomēr nav gribējuši redzēt savā
zemē vienu no «sabiedrotajiem" un
ir rīkojušies pret un nevis kopā
ar to. kā to būtu gribējuši citi. Bez
tara tak skrinētājiem Ir savas In-stnlikcijas
un priekšraksti, kas Uem
jāievēro. Un vai tad Uelo vairumu
k
k
Dzekijs un mušu humiīnois laikmets
Tas Izklausītos kā pasaka, ja vien
nebūtu patiess, publiski reģistrēts
notikump.
Novembra vidū Blrmlnghrmas par­ka
kokos notverts kāds savam īpaš­niekam
noklīdis pērtiķis. Karaliskai
dzīvnieku alzsardlbas biedrībai nav
Izdevies noskaidrot Āfrikā dzimušā
atradeņa īpašnieku, kādēļ tā aicinā­jusi
talkā News of the World. Laik­rakstā
Ievietots Džekija fotouzņē­mums
pilnā augumā līdz ar aicinā­jumu
— pieteikties ģimenei, kas vē­lētos
adoptēt saimnieku pazaudējušo
„bārenl". Rezultāts; jau dažas stun­das
pēc laikraksta iznākšanas sācis
skanēt tālrunis, un divu dienu laikā
p i e t e i k u š ā s 3.200 ģimeņu, pie
kam telefoniskie, telegrāfiskie un
rakstiskie piedāvājumi nākuši no vi­sām
zemes malām...
Pēc rūpīgas kandidātu pārbaudes
Džekijs piešķirts kādam atvaļinātam
kapteinim, kas apsolījis atradenim
ne vien labus dzīves apstākļus, bet
ari piemērotu rotalbiedru* viņam, lūk,
esot gadu vecs sievieškārtas pērti­ķis
Koko, no Brazilijas...
„Esmu pāriiednāts." raksta kap­teinis,
„ka abi kopā tie būs ļoti lai­mīgi.
Koko dzīvo apkurināts mālā,
un viņai Ir sava brīvība, jo esmu
pret dzīvnieku turēšanu būros. Pēr­tiķiem
būs art gana koku un piemē­rots
apvidus, kur rotaļāties.**
Ka izvēle bijusi tiešām objektīva
un laimīga, liecina ari Karaliskās
dzīvnieku aizsardzības biedrības sek­retāra
izteicieni:
,.Ir svarīgi." saka šis džentlmenis,
ka pērtiķi dzīvo apkurinātās malās
tin saņem izmeklētu barību. Bet pāri
visam — tiem nepiedeSama sabied­rība,
jo vientulībi dzīvot viņiem ne­patīk
Ļaudīm grijtl ieskaidrot, cik
tas ir cietsirdīgi - dzTvnleVam at­ņemt
dzīvnieku sabiedrību. lĒsmu sa­ņēmis
vairākas vēstules, kuru sūtī-tāil
apņēmušies naf^^tavot Džekl^am
launu, glītu būri. Bet tas ftu nav
mālokia veids. k8dn mē« vftiētos pēr-tlķim"
(News of the World 20. 11.
numurā).— , . .
Pirms dpsmit gadiem mēs būtu to
lasījuši kā kuriozu. pasmaidlIuSi un
tūdaļ aizmirsuši; bet šodien tas skan
mū<;u ausīs kā ļauns izsmiekls un
m'^'^^na rūffta« pārdomas.
Tā taču ir tā pa« Anglija, kur des­mitiem
tūkstoši baltiešu jaunekļu un
launavu. vīru un sievu Jfu treSo
gadu strādā raktuvēs, fabrikās un
lauksaimniecībā, slimnīcās, sanatori-
^ā<? un dtn<! remāko kati^ffnri^u dar­bos.
- ?tr3dā ?rūf! un ne vien «ev.
hPt 10 va'>5V Aner^i^as labklalTbai.
Aizbraucot Westward Ho akdlā. tiem
bija apsolīts, ka viņu ģimenes lo­cekļi
varēs sekot vēlākais sešu mē­nešu
laikā, bet līdz šai dienai tas
daudzos gadījumos vēl nav piepil­dīts,
aizbildinoties ar novietošanas
grūtībām resp. dzīvokļu trūkumu.
Un tā še, Vācijā, vēl laba tiesa sievu,
vīru un bērnu, nemaz jau nerunājot
par vecākiem, kas, caurajās nometņu
barakās saldami, ilgojas būt kopā ar
savējiem siltākā kaktā ~» Ugujas tā­pat
kā viņu piederīgie otrpus kanāla,
jo arī c i l v ē k am n e p a t ī k dzī­vot
v i e n t u l ī b ā un š ķ l r t f b ā .
Pat to vidū. kas jau pārkļuvuŠi uz
Angliju, ir diezgan daudz tādu, ku­riem
vēl jādzīvo ģimeņu nometnēs,
tiekoties ar saviem gādniekiem la­bākā
gadījumā reizi nedēļa vai vēl
retāk.
Bet ja nu Anglijā ir džentlmeņi,
kas atzīst, ka ir cietsirdīgi — dzīv­niekam
atņemt dzīvnieku sabiedrību,
tad jādomā, ka tur vajadzētu at­rasties
vēl arī tādiem, kas saprastu
un apzinātos, ka daudz l i e l ā ka
n e ž ē l ī b a i r — a t r a u t c i l v ē ­k
i em viņu piederīgos. Un ja
noklīdušajam Džekijam pretī snie­dzas
3.200 ģimeņu aicinošās rokas,
tad gribētos cerēt, ka ari katra EVW
piederīgajam resp. piederīgajiem,
kas vēl palikuši Vācijā vai dzīvo
šķirti Anglijā, varētu atrasties vis­maz
viena angļu ģimene,kas dotu at­šķirtajiem
kopējas apmešanās iespē­ju
attiedgā EVW darba vietā vai
tās tuvumā Tur nevajadzētu ne īpa­šu
māju ar Āfrikas vai Brazilijas kli­matam
piemērotu temperatūru, tur
nevajadzētu ne dabisku rotaļparku.
nedz apkalpotāju, kas gādā par iz­meklētu
barību; katrā gadījumā tur
pietiktu ar 1—2 vienkāršām istabām,
par kurām maksātu Iri vai atlīdzi­nātu
ar kādu derigu darbiņu, ko Ko­ko
ar Džekiju nevar un neprot
Tā tas vairāk atbilstu šim ka-tastrofālalam
laikam, kā ari dldena-jām
cilvēka tiesību, humānisma un
demokrātijas deklarācijām, kas skan
tik svinīgi un skaļi kā ērģeļu sta­bules.
Se ieinteresētiem Anglijas baltie­šiem,
saziņā ar saviem pārstāvjiem
un organizScfiSm derētu saslēgties
kopējā akcijā, lai ar vietējās preses
palīdzību apellētu pie anglu tauta?
un attiecīga 1ām iestādēm. Varbūt ka
blakus aizkustinošai dzlvnlekmnesti-bai
tur tomēr snauž ari sava tie.ca
humanitātes, ko šādā veida varētu
atmodināt un kaut vai dateli atri­sināt
sen sasāoēin.So T\nv žr^menu
qnvipno?an8? ^autā^umu.
Bet ia arī tnm nprnV„niu n'>b"Jt'i
tad - .".Džek'ih akci^ģ" tre«- h^cin
dzirdējuši ieskanamies cilvēcības ka-pa
zvanus. VUls Leslņl.
tagad tiešām neatzīst par mobnisi<<
tiem un ..eliglbUem"?
Tiesa, ka vairumam tagad, atkar!*
1 gan arī no skrinētāja, apstMdt
uvuSl taisnīgāki, visma» Udi ^
jušanai Izceļošanas nonttnē,
šīs griitlba» sākas no jauna Bet fi(h *
dējās Jau nu varētu uzskatīt paril*
tiecigas valsts politiku.
Tak mums nav iemesla kautzitiea
runāt arī par šo nmatumu"» kasvŪ
vienmēr Ir diezgan liels daudsums
un ko visu uzskaitīt te nav
Jams, kur skrinētāj! nav grĀiiidHl
saskatīt Part n 2. p, notikumu te
daļu, kas runā par piespiedu rik»\
stūru. Lai gan Ir pierādīts, ki t a^
V Jā visi blj. Latvijas amOJas ^
nieki un instruktori un visi no 1W1
līdz 1926. resp. beigās ar! lIAi 18A
g. dzimušie vīrieši (zM) ir
tēti. Daļa ir IzskrteēU art pir t i
ka iepriekšējos skrlnlngos !r n ( ^^
sējuši to. ka bijuil fcaravm. vm^
Jals apslākUs liedna tikai to. Uēk^
^em karavīriem tleSl taisn^un» te*
^LrK lablk n<*lustt
skrlnlnga izdarītājiem apstākli, kal
netiek pareizi saprasts.
Tak lai nu ko vēl tolkiu par Wt
karavīru sodīšanu i^^tajl, It iS'
miera gadā palīdzēšanu leaatd»
niekam". īstenībā par pratolinbt
UeUnieku Invāzijai savā senīlt tij
ko lai saka par sidUSnisko atrilbT*
bu viņa ģimenes ptedertgītflfH», U
redzējām, līdz sievas vedOdem lei
skaitot?
Mēs, ne bez pamata, runājam attk
nekā tas daudziem patiks CTvBd
tak grib mīļo mieru, sevUķ!, Ja vl*
ņi to Jau zināmā mērā bauda Cittt
cilvēku liktenis mūsu laitos lrdt«ķ>
gan apnicīga lieta. N^ kas tai Ji
tik UelS darbā, kas veikts pirvle*
toto personu labā, ir art trGO^unOi
Nav noliedzams, ka Itela dala tRO
Ierēdņu ir pūlējulies tieUm, etk
spēdand, m strādājuši pēc lablkls
apziņas. Vai tad tidl pirmetumi 1(d
būtu pateicība viņiem?
Nē, tāda lai nebūtu pateidba tim»
kas tiešām savu darbu un ntenlku^
mu veic sava pienākuma virdā. Un
mēs negribētu, lai sodītu ar vlilem
ģimenes locekļiem arf tos, kas, sl*
kot Jau ar UNRRAs laikiem, nav
bijuši gluži Udfi augstumi. Sttvas
un bērnus kā(breiz uzskatīja par
svētumu pat visrupjākās ciņis. Vis*
maz to vajadzētu sākt dnimi mftri
respektēt ari it visos skrtnln^s.
Kas te atrunājas ar notelkumfirtiL.:
lf»i kal tos būtu Izdevis, n«wnOf
augstas kvallfikāciias dlviks.
jau Ir pārbaudīti grūti saskatāmas
reizes. Sevišķi blj. karavīri, kas lau
skrīnētl gūstekņu nometnēs un nii
atvaļināšanas. Pie tam no iestādēm»
kuru kompetence nevarēja būt ma«
zfika. Lai nu kādi būtu IRO notai*
kumi un tās Ierēdņu motīvi, lai ar
cik lielu varenību, soģu vlszin^u
un biedinošu noslēpumainību tie
apvītu savu akciju, kādrtit tomSr
šo ..ienaidnieka atbalstītāju" melc«
Iešana nelaimīgo lielinieku vadāto
rindās prātīgākam dlvēkam llks'es
amnēram tikpat pamatota, kā mums
šodien liekas 12000 burvju un ra*
ganu iznīcināšana Lombardi jā. 3%
velns ir, tad tieši vlņŠ bila izdomif
jis inkvizīciju. Un mazāk taimuma
daritāju, droši vien, bija starp tletii,
kas dega uz lārta nekā starp tiem»
kas piegādāja šos upurus.
Kaut tādu labvēļu
būtu vajrdk... ^
ii
Vi
'I
Daudziem latvidlem, kas devuilis
uz Ohaio štatu ASV, laimējies no*
kļūt pie sirsnīgā latviešu drauga
Reija Pītersaima (Ray M. Peterslma^
kam Getisburgas pilsētā un apkalnil
pieder vairākas farmas un Uela fab»
rika. Pateicoties Pītersaima gādf»
bai, Ōhaio šUtā jau iectļojuii vai
arī atrodas ceļā vairāk nekā 500 mū­su
tautiešu, to vidū ari atraitnes ar
maziem bērniem, daudzbērnu ģlme»
nes un vecāki cilvēki. Izmantodarrtt
savus plašos sakarus, PItersaims ik­vienam
iebraucējam cenšas sagādāt
piemērotu apmešanās un darba vie­tu.
Kā redakcijai raksta Uutietis
Skirmants un vairāki citi turienes lat­vieši,
Piteisaims velti gandrīz vai­rāk
laika, pūļu un līdzekļu iebrau­cēju
izvietošanai nekā pati saviem
uzņēmumiem un citām per«oniga}ftm
lietam. Parasti viņš pats ai savu
automašīnu ierodas stacijā sagaidīt
Jauniebraucēius un jau atctļfl iegā­dājas
un uzdāvina tiem darba drē­bes,
apavus uc. nepieciešamās man­tas.
Daudzi Iebraucēji Pītersaima
majā atradumi bez maksai savu sā­kuma
patvērumu. Tāpat viņš noor­ganizējis
apkārtnes latviešiem bez­maksas
anc!u valodas kursus, uz
kuriem nogādā klausītāju» savās
automa^inās.
Ar Pitersaimr iniciatīvu štatā ri-kotas
sanāksmes, kurās bijušie DP
stāsti juAi launa iem amerikftou drau­giem
nar ?aviem nier«*H7?<umlem Ei­ropā
un bol*<»viVu irrierbu zemēf aiz
dzelzs nn>k'^kara Pla.<s ada ve'da
sanTcojums nolika 12- novembri
Getisburgā.
m