Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1949

              mmm.
, • s^&i^SmL'HiS^MS/» - - ,
iropas kulluras konference Lozanna
imā no 8.—12. decembrim sa-
|3ropa$ kustības kultūras sek-
Tlķoti Eiropas kultūras kon-ļķ/
ķuŗā piedalIJSi apnu 1«)
ttl no daiSdam valstīni tai-
• j^rstāvēja A. Skrēbers, bet
m i i «-^ ministrs Sidzikauskas,
^razattis un lietvedis Parīzē
Bifikii. lAtviešu un lietuviešu
^v]iem konferencē gan nebija
upi balatiesību, jo Baltijas
organizācijas Biropas kust!-
:|lldiU nav/Vēl uzņemtas» tomēr
teutu delegātus uzaicināja vi*
!«rencea sēdēs uiļ piogiem-
S^cea darbs risinājās plē-im
S komisijās, kur ap^
Un Izitrādfija revolūcijas
Jautājumiem par Eiropas
vai Iniltfiraa dzīvas tālā-,
diiana. Starp dtu konferen-ēma
atzinumu, ka blakus
Valoklat vēlams mācīt ari kā-pMl
izļisAltn valoda, prak*
Izirumu dēļ dodot prlekS-t^
im^ un «ig}u valodai.
dNi pārstāvis bija sagatavor
iijaemplāros^ nelielu lesnie-lililtaa
» universitāte Ei-īpaudums'V
ko konle-^
ti k^pS ar citiem
(teda|[Ja deleg$Uem m
S^at aiz dzelzg priekškara
.trimdinieku iat^rteSu,
poļu^ ukraiņu, rumāņu
ļjh^figāti at9^i$ķ& taiī
[t^juiifs par kopīgas rezolū-ļppiļil^
Fol-
^ nolidja plenārsēdē* Pēc
f^iijl' |«eolūeija bija aalsi-mļm^
rindkopām^ praapt
;^fW ii^plju turpihāf zināta
ivitātt Bb^^pas Ietvaros \m
plfiķirianu iim nolūkam,
JaMvftrotK ievadā-iSjteiktels
lai apspiestās tautas atkal
l ^ f t l ^ l ^ . Pilnsapulce
.^tļ^lficijaft tekstu nolēma
B ^ l a asamblejaii kultūrai
ll^gaijai. Koņferehceš befgu
tis pml4ant$ Madartaga
pieminēja iesnl^i^to me*
iii<)vSlot muma^ drīzu atbri-
Arl Oazette de Lausanne,
konferences gaitu, atzīmē-»
ptļ^^uSte^ vairāki^ ^idus
" elrop$»s delegāti, lesnie-intetesantu
mem^Fandu,,
anāli jētt^-iiroiks:
i'lmlcinllanas «t#iV%6 vil-t
iļļtevtkl Sfev pievjāioti^ās ile-
-tiumā nostāja pret komunistiem,
tt tt ii^audSs konferences da-tiku
rimāa, bija stipri negatīva.
Pieņemtā beigu deklarācija gan-ap­robežojas
ar ticības apliecinājumu
vienotās Eiropas spēkam, pasvītro­jot,
ka izdevumi izglītībai nodrošina
tautām stiprāku pretestības spēku
nekā militārie izdevumi. Turpretim
daudzi delegāti — franču žurnālists
IX Kusē (Rousset), angļu dzejnieks
St Spenders (Spender), bij. bulgāru
ministra Balabanovs uc. —ļoti asi
kritizēja kultūras dzīves apspie­šanu
Austrumeiropā.
Jāpiezīmē, ka Eiropas kustības
ģenerālsekretārs RetingerS privātās
sarunās ar latviešu pārstāvi iztei­cās,
ka jau 1950. g, janvārī var sa­gaidīt
^ Baltijas valstu oficiālo uz­ņemšanu
Eiropas kustības rindās.
Tas lldz ar to būtu liels solis uz
priekšu mūsu tiesību atzīšanā.
A. Skr.
Zmta
L A T V I J A
Piemineklis tautas garam un
trimdas
vāzes'pimiz-raāe
ieāin
Pldljfis emigrfielias dienas teātrim at«
rSvnŠas vienu locelcU pēc otra: Lejiņu,
BlngaU, Mitrēvieu* .Un tomēr, teātris
itāv kā stāvējis, varētu pat teikt, ka
tieSl „ĶInas vāzē» atseviSķi aktieri ir
devuši Oažtts savus labākos, tjglus^
Ir tiesa, Jaunai# uzvedums radies, tā
sakot, žem pli^ticUbas simes, Jo viņa de­koratīvam
tērpam izmantota kāda aina
no iepriekšējā iestudējuma. Taēu, re-soltSts
rāda, ka panākts ir taisni tas,
kas vajadzīgs, nn tas 8ai gadījumā ir
pats svarīgākais.
Komēdijas reiija pirmo reizi bija Val-frlda
streipa rokās. BOtu pārspīlēti
teikt, ka viņa režijā saskatāmi ķ|di se­višķi
tUeJoSi un izsmēlēji nodomi. Tā
ir saītfēHi Virspusēja, nepretencioza, (aēu
loģiski šķetināta, un nārstāv galvenokārt
lietjpra^|[i irkārtotu mizanscēnu.
No liktieŗiem vispirmā kārtā izceļama
bilija Btengele. ķuŗaf tēlojums tērpa
kundzes lomā iezīmē vienu no viņas vis-talmlgākiem
sniegumiem Esiingenā. itā-māv
gandrīz intīmā kamerspēles ioni iz­turēts,
bez neviena spalglUsa akcenta,
tēlojums viscaiiri bija perfektas gaumes
un decentas mēra sajūtas paraugs.
Cērpa kundzes dēla JSņa lomā atzīsta­mas
sekmes guva Andrejs Undbergs.
Sai Jaunajā vijolniekā, kas uz teātra dē­liem
uzkāpis pa pusei aiz gadījuma,
slēpjas ļoti liels iekšējas intensitātes un
tmpulvivitfites i,lādiņ8<<; katrā ziņā Sim-bneam,
inarli^epprvalaldams3katttves tecb-
Adventa sākumā subskribenti Šogad sa­ņēma
Jf. Kadiļa apgāda izdotās K. Barona
Latvju dainu izlases n sējumu. Ar to
masu trimdas grāmatniecībā paveikts
Udz 8im lielākaU kapitāldarbs, ko nāka­mos
gados var pārspēt vienīgi prot Svā-bes
Latvju enciklopēdija. Kā viss kas,
ari Kadila apgāds, Uekas« tuvojas sava
Vācijas posma darbības beigām, tāpēc
lai ļauts 8ai gadījumā aizrādU, ka mums
Jāpiemin izdevējs, kas Jau no paSa sā­kuma
rīkojies plānveidīgi ,savos nodo­mos
io IpaSl lekaUsulēJot latviešu fottlo-ras
izdevumu atJauncKianu. Jāaitgādina,
ka Jau pagāJuļKaJā gadā tai pašā Kadiļa
apgādā Iznāca prof. p. Smita L a t v i e -
Su pasaku i z l a s e Ms grāmatās ar
204 tautas daiļprozas paraugiem. Ari tas
ir Izdevums, Icai, gan mas daudzināts, bet
ķam vajadzētu atrasties trimdinieka bi­bliotēkas
pamatgrāmafn skaitā Oan pa­saku
motīvu lleUUiā tiesa ce}o no tau­tas
uz tautu, taēu ari 8al gadījumā Udsi
darbojusies tautas radoSā fantāzija. Kaut
vai māsu bērnu literātdrS BIm trim grā­matām
sava noteikta vieta, un tāpat tās
lieti derēs pāršķirstīt ari pieaugušajiem,
- jian aiz speciālas intereses, gan aiz
lasāmvielas bada. Nav taču ari bez no­zīmes
tas apstākUs, ka izdota^tieSi prof,
SmUa, masu ievērojamākā pasaku un
teiku krājēja un kārtotāja, izlase.
fats galvenais .tagad tomēr Kr^ Ba-na
L a t v j u dainu izlase, ko
KSĀJJ* apgāds atjaunojis, pārvarot visda­žādākās
nelaimes un grūtumus. Taisnī­ba
izdevējam, ka Izlase veidojusies kā
zīmīgs trimdas latviešu kopdarbs, jo
darba sākšanai vien vajadzēja milzu II-dzekļtts,
us ko varēja cerēt tikai ar sub-skripcijas
izsludināšanu. Atsaucība us to
gan laikam nebūs bijusi ttk liela, cik
sirsnīga Kadila pateicība trimdas sai-
" ļ ; l > ' f t *rt *e pieminot, zI n ām a
s k a i t a trimdas latviešu talcinieku no­pelnus,
JoprojSm Iemesls pasvitrāt tieši
izdevēja usņēmtb^ un aizrautību. Abu
izlases sējumu beigās pievienotais sub-skribenttt^
saņkstf der par visai intere-sanj^
u Materiālu stattsHsk^ datiem, pēc
kuriem leipējamr daāādt zīmīgi secinā-
ItūSkSstto tim, bet tam krietnis ntierūdzkasst pnāori
IZLŪKU GAIIENS
l i l i d i prof. E. Biesem
(TurpiOrū^S. ļpp,,
^ t i t o «atato par i^avirdii uņ
' nosandi atl savu suni, neko
l/tui neko oaplerāda. D^al ām ir
linltls 4aiam Sīmanis. Cits
I nevtett^Uvēka vārdā par
jij^^laacl, bet pat par hercogu
Jeb valdnieka vārdā par fal^au.
nav salsfUSjums no Arvīds, bet
ao saknes ver var ar nozīmi
. VIrdtt Anda esmu ņēmis no
$āt kai tur nozīmē puķe, grieķu
intli#. Vārds Nūda iutoram ne-tld^
ka tam asociācija ar latiņu imkt ķalls, fis ari latiņu vaio-bet
man ada saskaņoiana nav
prāti. Alf citi latiņu valodas
liavtens nav tādu asociāciju at-iMiddaš^
ķam nav ne-llsAiia
sakara, sastopam visās va-
111^^ Odziņās
]• f-u^icrnŗ 'Maskava —^ vm» ^mmi'r' Pltta un kava etc
ir ^«nialvārds naudai ar Hoziml
' 101^ i l d i ^ leišu valodā. Agnis
«T un sanskrita valodas forma
^ gm^ taa mpzlmētii ugunīgs,
^iem^le meklēt kādu negatīvu
! Kalna ir senlka forma mūsu
iliņiu a ka ari nav Jāmeklē
f i l d t t KaJInu, Vārdam miers
^saknes vārda. No mirt to
M..t''nevar. Jo miers tad būtu tas
i i miris, kā nāve. Bet par pamat-
%Jiļi<ikiU rtalĻ tā kā pareizais
bib bUli riems. kas ar metat^sl
iva Ietekmē p&veldojiēs un mū-lo
«l Ieviesies miers. Ka vārdi
loiliauja veidojušies ar meutesi
plrstati^ burtus J un n, par to nav
(bīties, Jcf tas pats noticis citās
i i l t t valodās, ari leišu valodā -
un Jaunas. Ka Jauns būtu atva-
0 Jaut ir nelaikama nevarbūtiga
jlja; ļo Jauns Ir kas dzīvs, kas
iida d»va būte,
ai^itiiiUi raksta / kopsecinājumu llibjii; ka nepareizi tanī Iebilst,
^vldttālu krustāmvirdu un valo- mkiiittaa darbu. Pavisam otrādi,
fkletti labi tinams, ka bez Indi-lerosmes
un ^dlbas nekāda la-nenotiek^
bet Ja darbu rosīgi va-tas
airt nemās neveicas tik grū-iet
kādēt mūsu valoda vēl tik inaž
ka mt vH tik dauds svešu vlr-teldenut
Te vaina meklējama
kādā iHcblskā atmosfalrā. bet gan
^, ka nav pietiekami strādāts un
Un ko lai saka, Ja lab^anal v^
_ un saue to pai' nevajadzīgu pa-
«t Ieteic ail ļaudīm lai neklau- ^Tiekot unplesta ar nolūku. Bet
II ussjļil^šanar Ir^ ^ai naskald-
Ittii Ieteikšana. Ari grūtību nav
& laikraksti kādu jaunu
^ sik netot^^^ t^^^^ Ieiet tau-l^
i^ pati esmu kādus pārlabotus
„iivt(Mtale|s;piemu pienotava, kristie-liiivkristletlba,
raonlš un Jau mlnē-iiabtai;^
ēt vietā) «e viegli llir tauti, tāpat atl dali krustām-
_ J i ^ Art». Anda, Atvalds, Daina H.
iStttlikle krustāmvārdi^
tautā
ji^īrt^^^ Tāpēc ne-i
^ l ^ t vārd« l a b t ^ u un ievešanu
Itavit^ bet ieteikt un veicināt.
leW un tā ir^me, ka viņa mākslinie-:
ciskās dotības nav Q6 ikdienišķām^ Viņa
būtiskā piederība, šķiet, meklējama
rakstūrkoniikā un. Izkūņojies no „ama-tieri8ma<<
Lindberģs, liekas, šai branžfi
Varētu sasniegt daudz,
. Skaidritei S^traumanei UUJas lomā ari
šoreiz vļl tomēr/ nav Izdevies pilnam
atbrivoties no zināma Iztielksihes stīvu­ma
un sausuma. Ir tiesa, atsevišķas pu-antes
un akcentējumi, Jau padodas vie­tā^
diezgan rakstbrigi, taēu visumā vi­ņas
sniegums JoproJSm vēl negrib un
negrib pacelUes līdz IsU plastiskam, rel­jefam
tēUm.
Olgas ūdres Leksite vēlējama kā vie­na
no Jaunā uzveduma ,.na*lām". Tā
pelna visu atzinību, Jo vairāk tādēļ, ka
L^ksltei>; loma, kaut pateicīga, ir tomēr
loti grūta. Atsevišķās lomas vietām —
proti teksta pstrboloģiski visbērnišķīgā­kajās
puantēs ūdrei gan vēl reizēm it
kā aptrūkst patiesāka sa.1ūtas atbalsta,
taēu nav šaubu, ka! turnmākās izrāties
emocion.^lais atbalsts radīitles ari te Jo
nekur citur tas māksliniecei nekādas
grflttbas nesagādās Inma Ir veidota loti
ba«:ātā zīmējumā. Jūtīgā, bet taksturigā
niansējumā, un VānR skatuvisko dzīvī­gumu
var tikai apskaust.
Mechanikis Valdis Virsis Gunāra Vē-renieka
trakt^lumā uzņemams ar diez­gan
dalītām Jūtām. Itin r»it«e#urliets vB-ren<
«k8 bija savā ārPJā stājā, lomas ārē­jā
zīmējumā: taēu tīri pstcholoikfski Vē-renieks
dlem?*W, ir diez«:an neitrāls at-tiecTbā
pret līdz- vai pretsnēlPtāifera uņ
neaktīvs pret doto situāciju, līdz ar to
daS<( labs moments Vina spēlē, būdams
kfit;tlbā itiettekami markants. palfkA l(»k-šējl
I t k ā neizoaudtes. it kā lestindzfs
pats sevi. An<*e nozlte KHas lomā it
uzskatāmi nlerādTla, kat aktierim ar Iz-knntu
skatuves tecb«ikn ari relatīvi sve.
Sākas lomas būs allaŠ pa spēkam.
Valfrids Stretns - notārs bila visai
Iespaidīgs, p»rlieclno?s, kaut ari ietu­rēts
vai vieniti Streina iau zināmo un
Ierasto paņēmienu rāmjos.
Izrādei bija pelnīti panākumi: neska­toties
U7 sarukušo trupu, Eslingenas te­ātris
ar savu Jauno „ĶInas vāzi** bija
parūpējies par necerēti skaistu un gaišu
Ziemsvētku dāvanu,
V. Dārziņš
vilciens Spakenbergo
DaudJd rīdzinieki vēl atceras, kā
raiti ritošā, veikli uzraksUtā Ar-nolda
Ridleja trīscēlienu komēdija
Spoku vilciens pirms gadiem div­desmit
intriģēja Dailes teātri. Sī
luga uzbūves un skatuvisko iespēju
ziņā tuvu rada jaunajām angļu kri-minālfilmām,
kas pēdējā laikā jo
bieži pārstaigā arī Vācijas kino te­ātru
ekrānus. Sevišķas literāras
vērtības tur velti meklēt. Toties
darbība rit sprāgi un saistoši, tipu
galerija raiba, notikumu norise
pārmaiņus izraisa šausmu stinguma
pUnus mirkļus \m skaļus smieklus,
tāinepārtraukti tura skatītāju ^ savā:
jvm^ā līdz pat .nepar^zamajam atri­sinājumam.
Režisors Jānis Zariņš teicami iz­mantojis
visas autora dotās iespē­jas
un pratis radīt īsto atmosf airu.
Atzinība nākas arī skatuves glez­notājam
Ēvaldam Dajevskim. Drū­mos
toņos veidotā nabadzīgā lauku
uzgaidāmā telpa rada īsto fonu pus-mistiškajal
notikumu norisei. Ar
visai primitīviem līdzekļiem panākts •
ļoti daudz. ^
No tēlotajiem pirmajā vietā jā­min
lugas centrālā figūra Tedijs
Stīls, ko tēloja Kārlis Ģermānis, at­risinājumā
sagādājot skatītājiem
īstu pārsteigumu. Arī Mildas Zila-vas
Džulijas Praises loma, ar savu
bagātīgi niansēto spell uzdeva pub­likai
dažu labu mīklu. Trešā mar-kantākā
figūra bija Helga Gobzine
nelielajā, toties īpatnējā un ami­zantajā
Bornes jaunkundzes lomā.
Autora iecerē pabālo Vīnii pāri at­zīstami
tēloja Elza Šiliņa un Rū­dolfs
Mucenieks. Raksturīgi jaun­laulātie
kāzu ceļojumā bija Maiga
Damroze un Oļģerts Parņickis. Pār­liecinošu,
kāpinājumiem bagātu
spēli sniedza Kārlis Laģzdiņš kā
doktors Džons Sterlings. Pēteri
Dumpi, kas tēloja Pralsu, ar viņa
skatuvisko figūru un balsi labprāt
tiktos redzēt lielākā lomā. Kārlis
Dzelde kā stacijas priekšnieks Hodž-kiss
savai prāvajai, krietni tēloto
raksturu virknei pievienoja jaunu
tēlu. Izrāde Spakenbergā bija ļoti
labi apmeklēta. Izskanēja nožēla,
ka teātrim nav izdevies iekārtoties
tā, lai 500. izrādi (šī bija 498.) atzī­mētu
Spakenbergā, kā tas šopava­sar
bija ar 400. ,
Smlls Sknjenieks
pusotra tūkstoša. Tas nozīmē, ka sva­igajā
kopdarbā piedaUJuSies apm. tikai
tik daudz latviešu, cU£ strādātāju kādās
trijās vai četrās Uelākās nometnēs. Lai
nu kā, nabadzīgie Vācijas latvieši tomēr
bijuši tie, kas ar savām arUvām palīdzē­jusi
celt galveno smagumu, Jo no vi­siem
subskribentiem tikai kāda^ piektā
dala tādu kas dzīvo ārpus Vācijas. No
tiem pirmo Vietu Ieņem AngUJas lat­vieši,
un tas viņiem dara, cUdenu godu.
Tas pats sakāms par otra vietā esošiem
Austrālijas iatvIešieniL Tālāk seko .,ame-rikāņl*
« un ttkuuMllfil". Turpretim visai
savādi liekas, ka starp subskribentiem
var Ieraudzīt tikai kādus le Zviedrijas
latviešus. Pa subskribentam pamanām
ari no Blarokas. Indoķīnas. BrazlUJas (3),
Francijas, BelJljM, Itālijas, Šveices,
Austrijas un ^ Dānijas. Tā tad jēlākā
vai mazākā skaitā Latvju dainu Izlases
tapšanā tiešām piedalījusies vUu konti­nentu
latvieši, kaut gan zīmīgi ari tas,
ka neredzam starp viņiem, piemēram,
uz Venecuēlu, Argentīnu, Jfaunzēlandl un
vēl citām tālāmi zemēm aizbraukušos.
Kam pacietība un patika, tas šo to
varēs secināt art pēc subskribentu vār­diskā
sastāva. Vispirms rediams, ka Ir
vēl kaut kas, kas mūs vieno. Cik labi,
ka šoreiz vienotājai latvju dainas. Par
lām vienādi bijuši Ieinteresēti nUmāfiie
politiskie pretinieki, kristīgo konfesiju E' as, dlevtufl un atelsti, rekordists Dā-un
spbrta apkarotājs Starcs, vlen-i
strādnieki^ zemnieki, ārsti, ii^e-nieri,
juristi, agronomi, mūziķi, glezno­tāji,
aktieri, rakstnieki. Jā, - ari rak^
nieki, gan skaitā tikai ap 81, ja starp
tiem ierindo ari leacējus...
Latvju dainas ari trimdā būs nepiecie-šanum
dažādiem pētījumiem. Tieši tāpēc
labi, ka ŠI ir Kr. Barona dainu Izlase ar
oriģinfilnumerādju (Iekavās), uz ko jā­atsaucas,
citējot dainas attiecīgos rak­stos.
No ŠI viedokļa jāapsveic Izdevēja
„nelalme*s ka Iespiešana varējusi notikt
tikai ar iototechnikai palīdzību, jo tā
novērstas vIegU lespēja^iās Iespieduma
kļūdas,
61 Ir ada izlase, kas vispār trimdas
apstākļos pilnīgi var aizstāt Kr. Barona
Dainu Uelo izdevumu. Protams, te nav
variantu, bet Izlase aptver 973S tautas
dziesmas, tā Ud vairāk nekā ceturto da-
* lu no Barona pleciem sējumiem (sesto
« I lai gadījumā līdzi neskaitīsim), Ja zi­nāmais
ticības tēvs Kādreiz ar bIbeU ro­kās
tielcat 8e es savu un citādi nevaru,
tad na visu pasauli Izkaisītie latviešu
trimdinieki, dnldaiālea pret uzmācīgo,
svešuma garu. to pašu var teikt, turē­dami
rokās atjaunoties Kr. Barona Latvju
dainu Izlases sējumus.
DIāens piemineklis pacēlies mūsu
priekšā, - piemineklis nacionālā gara
substancei, Irbndas |famatniecībai un
trimdinieku atsaudbai. Latvju dainu
izlases iegūšana saistās ar Itin lottdas
naudas sumņias lidošanu, ņn pati Izlase
ar savu smagumu nepatīkami apgrūtina
trimdinieka bagālu, dodoties tālākajā
emigrācijā. Bet Šis smagums velk pie
zemes, — pie mūsu Pašu latviešu zemes.
Tas ir balasts, kas palīdz turēties pie
savas tautas, kad prāts kļūst gaisīgs. Bet
par to vērts maksāt,, vērts atteikties no
citiem labumiem, ko par šo naudu va­rētu
iegūt. Jānis Rudzitls
Kaut Latvija vēl nebij gadu veca —
baigs mākonis tās šūplim virsū dsitat
viens naidnieks austrumos tai pēdas seca,
un otram Jelgavā bij nazis trīts...
Vēl Uelāka tad izaug vīriem spīts,
pie Līvāniem kas sedza Daugav^krastu,
Kad Dombrovskis teic viņu komandieris:
,,Ja novelsim šo draudu pilno nastu,
tad zemē dārgajā būs ilgs un svētīgs
iniers. —
Tris izlūki ies nakti upei pāri
un pārbaudīs, ķo naidnieks prātā tur*;
lai Kaucis Jānis iet, un Ģirts ar Māri
tik nebaudīt un nepazust nekur!*<
Tie aizgāja. Un baigas ēnas bur
i krasts, i Daugava, i otrā mala,
kur izlūkiem drīz paveikts uzdevums.
Tad - Šāviens spalgs. Un raķetes, un
ēala...
„Nu visi atpakaļ, nu jāglābjas ir mums!**
Tie laivu neatrod. Vn metas dzelmē.
Tos divus Daugava gan mājup nes.
„Lai šaudās vien. Sai eUes uguns svelmē
es dzirdu sveicienus no Kurzemes^..
Tiem patSauteni neatstāšu es.. .*<
tā nodomā vēl izlūks Jānis Kancis
un smago ieroci sev apkārt JOŽ...
Bet nogrimst viņš. To, LāSplēsiS bij
saucis
pie sevis mūžībā, kur gaida vainags
spožs.,.
LKOK atv. pulkvedis
]. Dombrovskis
S. g. 17. decembri Eslingenfi aiz­gāja
mūžībā LKOK atv. pulkv. Jē-kabs
Dombrovskis, ilggadīgais 8.
Jelgavas kājn. pulka komandieris.
Pulkv.. J, Dombrovsjds dzimis 23;i
augustā 1880. g. Rīgā, Kā savvaļ­nieks
1898. g. iestājies agrākK jbie-vu
armijā, 1899. g. beidzis Viļņas
kara skolu, piedalījis pirmā Pa-^
V.'- •
f i l t
„LIbekas latviešu teātra vairs nav*» —
zem šāda virsraksta Latvijas 10. decem­bra
numurā kāds —dz— mēj[ina pārlie­cināt
ka „ne jau viss izjūk tU»i strau­jas
emigrācijas dēļ**.
Raksta autors tendenciozi noklusē fak­tu,
ka libekas latviešu teātris savu dar­bību
bija spiests izbeigt saskaņā ar 117.
DPACCS rīkojumu, kas noUedz teātrim
turpmāk darboties kā prolesionālai māk­slinieciskai
vienībai. Ar Udzigu
DPACCS'u nostāju pa daļai nācās lepa-lilties
ari Mērbekas latviešu teātrim tā
pēdējā turnejā.
Tai vietā, lai mūsu trimdas presē pa­celtu
balsi pret šādām patvarīgām rīcī­bām,
raksta autors nāk klajā ar kaut
kādas ,)ķēķa informācijas** ceļā iegūtiem
datiem par nesaskaņām, discipUnu un
principiem. Tāpat minētais —dz-, ne
Jau nezināšanas dēļ aizmirsis pateikt, ka
teātris savu 300. Izrādi nosvinējis Jau
pagājušā gada 6. decembri un ka rakstā
minētā Raiņa piemiņas vakarā tas, kā
visai Libekas publikai un trimdas pre­sei
zināms, atzīmēja savu 400. sniegumu.
Lai tautieši spriež paši. vai Libekas
latviešu teātris, nepilnu četru gadu lai­kā
sniegdams trimdā 412 izrādes un ar
saviem līdzekļiem izbūvēdams vienīgās
plašākās trimdinieku sarikojumu telpas
visā angļu zonā, tiešām pēc savas dar­bības
izbeigšanas būtu pelnījis tikai to
„ēzeļa fpērlenu'*, ko minētais autors sa­vā
rakstā tam cenšas dot.
Likvidētā Libekas latviešu teātra valde:
Millija Valtere-Einberga,
Jānis Birkmanis,
Pēteris ElsiņS 1
saules karā latvju strēlnieku pul­kos.
Latvijas nac. armija iestājies 6.
jūnijā 1919. g. kapteiņa dienesta
pakāpē, sākumā kā Rīgas apriņķa
komandants, bet ar 7. jūliju Stājies
3. Jelgavas kājn. pulka priekšgalā,
ar kuru, pēc Latvijas territorijas
atbrivošanas no ienaidniekiem, at­griezies
pulka miera laika novieto-
•jumā Jelgavā.
Par pulkvedi paaugstināts 1925.
g. Apbalvots ar Lāčplēša kara or­deni
par Līvāiiu ieņemšanu uii at­brīvošanu
no lieliniekiem 3. okt.
1919. g., ar Triju zvaigžņu oif4enl
un citām goda zīmēm, i ^ .
20. decembri pulkv; J.'Dombrov-sE
izvadīja pēdējā dusā^ Ballngenas
kapos. Izvadīšanā piedalījās ar-chibīskaps
T. Grinbergs^ jļMrāvests
J. Ķullltis, 3. Jelgavas k;|jņ. pulka
bij. karavīri un Lāčplēša kara or^
deņa kavalieru biedrības pārstāvji.
V. Sk.
Merbekas Latviešu teātris atvadas
II-;
Kas gan varēja domāt, ka vien-tiesīgais,
apģērbā īpatnējais Tedijs
Stīls (K. Ģermānis) Spoku vilciena
beigu daļā atklāsies par slavenu
kriminālinspektoru, bet cienījamie
džentlmeņi Herberts Praiss im
Džons Sterlings (P. Dumpis un K.
Laģzdiņš) par bīstamiem ieroču,
kontrabandistiem, kuru kalpībā
pārdevles arī labsirdīgais večuks,
stacijas priekšnieks Hodžkiss (K.
Dzelde) un pats galvenais — bandas
galva ir Džulija Praise — (M. Zīla-va)
sieviete, kas skatītājos varēja
izsaukt tikai līdzjūtību! Tā deba­tēja
ļaudis, dodoties mājup no Mēr­bekas
Latviešu teātra Spoku vilcie­na
izrādes Oerreles nometnē.
Pati aktieru saime pārliecināta,
ka Spoku vilciens ir viņu pēdējais
sniegums Vācijā, jo gandrīz viss te­ātra
personāls jau saņēmis galvo­jumus
izceļošanai uz ASV. Mēr­bekas
Latviešu teātra drīz vairs ne­būs.
Bet paliks šī teātra lielais
darbs un lieliskie panākumi, kurus
teātris guvis latviešu kultūras pro­pagandēšanā
sveštautiešiem un na­cionālo
vērtību ieaudzināšanā un
nostiprinSšanā pašā latviešu trim­das
draudzē. Vairāk nekā 500 iz­rāžu
Četru gadu laikā — tā ir lep­na
darba bilance, kas prasījis ne­iedomājami
daudz pūļu, uzup-rē-šanās
tm arī sūru sviedru. Gribas
ticēt, ka teātra saime, aizbraucot no
Vācijas, Pieteiks ardievas skatuvei
uz ilgāku laiku, bet ari viņpus ūde­ņiem
atradīs līdzekļus un iespējas
sava darba atjaunošanai.
R. Dzimis
Grāmatniecība
Zentas Liepas dzejoļu krājumu
Mēness akmens ar Pētera Ermaņa
priekšvārdu Izdevis apgāds Gauja.
Vāku zīmējis Māris Sietnieks.
Jāņa Jaunsudrabiņa romāns Nau­da
iznācis T. Dārziņa apgādā.
Jāņa Jaunsudrabiņa romāns Jaun­saimnieks
un velns iznācis Stok­holmā
Daugavas apgādā.
LCK apgāds Latvija izdevis Rū­tas
Skujiņas pasaku pantos Palaid­nīgie
zaķēni ar Reiņa Birzgaļa
ilustrācijām. Tajā pašā apgādā/iz­nākušas
Pāvila Klana dzimtenes ai­navas
miniatūras Greizie rati.
Gana balss — periodisks izde­vums
evaņģēliskai misijai un f i -
lantropiskai darbībai Ziemsvētku
numurs ifciācis Stokholmā.
V. Skrastiņa apgādā iznācis ilustr.
žurnāla Tilts pirmais numurs. Sa­turā
Kn. Lesiņa, Alfr. Dziļuma un
J. Sīrmaņa prozas darbi, O'Henrija
un A. Valkota darbu tulkojumi, P.
Ermaņa dzeja un Drūmā feļetons,
bet izdevumu grafiski rotā E. Ābe­les
amējumi. J. Rudzītis, V. Dār­ziņa
un J. Soikans sniedz apceres
par mūsu trimdas mākslas dzīvi,
bet visai plašajā ilustrātīva.^ā daļā
veltīts daudz telpas gan mūsu sa­biedriskajai
gan mākslas un sporta
dzīvei, gan arī atsvaidzinot atmi­ņas
par Latviju.
Kalendāri 1950. gadam
No kalendāriem, kas parādījušies at­klātībā,
vērtīgākais ari šogad J. Kadila
LatvleStt gada grāmata, Taii
bes kalendārija nn Latvijas pārsUvJa
ārzemēs adresCm plaša literārā d^«
kuru Ievada Mudītes Anstrlņai rakstiņš
Aizbrancct. Laikmetīgu noveli ; Melnā
fregate devis K. Pūriņš Aīdai NiedraI
pieder garāks stāsts no muižu laikiem —
Jokdaris, bet A. Dziļumam salstošais tā-lojums
Jurelis. No pavifuun Jauniem re­prezentēts
M. ZeberiņS. Bez tam V»
Strēlertes, Z. Lazdas, E. Ķezberes, A.
Kaugura, A. Johansona. H. KrOmlņa, K.
Gāles un K. Ābeles dzejoli. Pēteris Ai­gars
saistigā apcerējumā apskata trim­das
un tēvzemes izjfitas Raiņa darbos,
J. Rudzītis sniedz pārskatu par aizritē­jušā
gadā iznākušajām grāmatām. īpaši
nozīmīgs K. Ieleja raksts Trimdas raža
latviešu grāmatniecībā, kurā autors sta­tistiskiem
datiem parāda, kas šajos pie­cos
aizvadītajos trimdas gados sakrāts
gara kultūras apcirkņos Par latviešu
kultūras dzīvi Zviedrijā pastāsta A. Jo-hansons.
Savu a. gadu iznācis ari Ed Alaina
T ē v i j a s k a l e n d ā r s . Tajā J.
Jaunsudrabiņa tēlojums no Zaļās grā­matas.
Pirmā diena. prof. Dr. phil* K.
Kārkliņa Garlsrās dziesmas trimdā, O.
Liepiņa Latviešu rakstniecība 1949. gadā
un Ed. Alaina Atminas par dzejniekiem
— Rietekli, Edv. Virzu nn Edv. Trel-mani.
Bērniem patiks B i t ī t e s kalen­d
ā r s . Ari ev. lut. baznīcas virsvalde
parCi Dējusi es par savu gada grāmatu. No
sienas kalendāriem simpātiskākais Sēt-zemniekam.
Dzintarzemei gan Jauki
dzimtenes ainavu uzņēmumi, bet nav
bijusi laiml^ nanira ^ izvēle. Kabatas
piezTmfu kalendgrn^ izdevuši divi — Jan
pieminētais fiēlzemnleks un Oaujas
(KrukUša) angidi. Tiem vienīgais lebU-dums
pārāk angstiķ cenas.
J. S u d r a b i ņi
WM'i^t^ iizvien ļauna
^ izmisīgas. ĶaJ
Jsrsts. Bet vai
^ «Manīja. Par Jļ^
'3^8^ Tikai- no sanma
blakus tēvami
viņā lūdza «n j
daktera
balsī tekJsi;]
Daces
uzraugs
stacijā;
» ^ «ja-dzelzceļa
• Net|lu bija
cfri^ sniega vērpet<
^ mfiu, pār kuiru.
^ ^ . d i e n a , kamēr Pac«
*3l;y,i<ii bet visu iail
Mgaicinit ārstu. J
^m^^ Maza apsald^
&iiag pagulēšu un^'^c^
miiduva labāk. Sorit.mat'
^J^lties, lai iejauktu
dem, BĢt viņa -
|tbrāiica. , ;
_ karsonis. Smagā loi
rakstīja vajadzīgo zāM
iiabfetes man ir
iffiiš ar tām ņēpietiekUŗ^
^Uftis jābrauc .līdzi uz'
;S varēja but 6kai 12;
ijāce^ 30 t ē v to ^el
"aaa divi taļķu to sBi
V -5 tu, bērns,, tiksi atīpāl
uz pūši šodiēib
menāks; "IJn
js^ .i^ldīdtiši^. y ^ ari
tio nometņu „maza3
i*-i ^Neparasti pāŗpi]
|akarā|Mja visu io
-neparasti svinīga no^
M daudzajos svētku
)S, kp organizēja sto
i^s un atsevišķas no:
uz okeāna tvaikoņiem,
•'•'"'^āveda'DPuz citiem k,
•tāpat emdgrācijas ce3
ļaužu mītnēs ^ un pri^
Ķ ^ e š u ; istabās iede^
mSl^^i- bērnu,
» ^ svētkos
vakS^'i '^loda. visu
^^l|»°«taifftS^f Justos
«ftt,^^ iabssvstt,,-—,
i l " 5 8 o š o £ j « svētku
«iJl^al.r' kam reiz'