Bavarijas Latviesu vestnesis, August 11, 1951

              • *
L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 11. augusti
RiHifijot .vai rakstot par s)cok,:>ttV
tielisķākSs stāsta vietas pāraudi smilti-jusS^
ar gt&Mmlm spilvenu Sau­jām
internātu gulamtelpēs. B,et vie­nīgās
latviešu ģjsmazijas internita
Auijpstdoriā, diemžēl, lwja jākonstatē,
ka te tādas jcauj^s n^^otiekneesot
tik daudz s p i l v e n u . . . Citadi dzīve
esot lielisk^t* „Dauidz jauikāka nekā
vācuv^kolā," $a<ka Vizma Reinvalde.
^KāpScr*' īautā^ r^%pmi^:i^^cpl
nlij^t, ka W visi ir ktf I^Šir iteigS
* >
kus, " t l zēnušt'tā meHJtojpS. Bērnu
vecSH^^par nostūru jāmaksā OM 3a
mēn^ifi^.pārējo maksā vācu'iestādes.
LGK un pēdējā laikā ari DV. Mācību
sak'iims paredzēts 20. augustā. Brau*
cieMnivuz Augustdorfu un atpakaļ
saiļjem 50 proe. dzelzceļa tarifa pa­zeminājumu.
Skolas direktors ir A. Dreimanis,
k ^ Latvijā ilgus gadus vadījis Taleu
ļjfjjļjm^ijut ViņS^i nav bptimistiski, no­skaņots,
tomēr tic, ka kaut kā iz-
K«f.c|U filcādS, tur labi paskatIU|s; ..Sif^^na pulkIņS" vēro Caklāļ ģimnāzistes darbā
atbild Vizma, jo nav vaiirāk laika —
dienēts patek 'dienests - jāslauka
giaiteods/.SIkds'darbus }ntemātk au­dzēkņi
velc paši, kmmēr ēdienu trīs
reizes dieiiā viņiem ^pagatavo saim­niece.
.
Z^nu i'Sfiaba i pid giil^a sēž Pēteris
ļm l8toWņ8 i i # ' 8 k a ^ gul*
laba.;
iv if-iiSil^'jra;:;^ :' gatavojas
^ | | ļ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ | i . : 5 Internāta
aliS iasitopam ]au!n|e3us, ģaihenokārt
indtimds, bdibi kreklos ar prievītēm.
„Kas tad t^ paar svinībām?" — „Gal-venate,
ka^svistlbas/; ironiski nosaka
miiā^' Isrādis, ka ziņa par
Internāta ,r|pra3cst!šanu1* izplatījusies
nometnē zmm ātruma, um taga<i. ti­kai
atUek nokli&uslti^, kā dzied no­metnei
jaunatnes koris. Nu, i^ekas,
varēja^ gaai būt vairāk zēnu, bet iz­rādās,
ka skolā manāņ liels zēnu
tr^kuims, sevišķi kopš skolu pavasiarl
atstāja pēdējais izleiidums.
Cik ilgi Mosie^ noturēt šo pē^jo
iatviešii izglTtlbas cietoksni Vācijā?
jTas atkarīgs tikai no .pašiem latvie-šiem^
Ja^^olS pisteiktos pietie&cami
aiuidzēkņu, Vestlāles'valdilba ar mieru
algot latviešu isŽiolotājus, kā arī sko-flai
piešķirt vajatbsīgos mācības līdzek­ļus.
Ja nebūtu iespējaiļtts turpināt
ģimmiazljas neatkarīgo darbu, Vest-files
skolu v a ^ a paredzējusi usi
^turēt šo latviešu internātu, tam al
gojot sil^otāļijs latviešu prlekSme
tiem, pa^^us tu>dz@kņus novietojot ko
pīgi DeļiAoldas. vācu ģtamazljā. - Par
skolas |urpmēko likteni ar Vācu ie'
stādēm sazinās XCK priekšsēdis V.
Janumst kia^s norādīja, ka vācu iestā­des
lir Joti ieinteresētas ' latviešiem
skolu lietās palīdzēt; tikai neredz le
spēju, to darīt, ja skolai turpmāk
būtu. rikai daži^ desmiti skolēnu.
Pulkvedis Janums tamdē} lūdz Idiķ
paksta lasītājus pāir^omāt |iar iespē
jām savus bērnus sūtīt latviešu sko
lā, novietojot tos Augustdorfas lat
viešu internātā. Tur uzņem ģimna
zistufi un vecāko klašu tautskolnie
dosies skolu noturēt. .^Viss atkarīgs
no latviešiem pašiem," viņš saka.
Pirms aiziešianas, vēlreiz apskatu
internātu un sastopu „Rirdāna pui-kiņu"
Edvīnu, kas ir klāt visur, kur
kas noti^, Prasiu, vai,viņš gribētu
iet vācu skolā. „Vācu skolā?" astoņ-ņ^
dlg^ . zēns at izbrīnu jautā.
,,Sfc8lēfS,:Ša nē/*; ^ ,
' j^ļrotams, ka nēl ,kēs vēlamies ea-viem.
bēni$m dot htvisku izglītību,
laftviešu skolu, vismaz tik. ilgi, cik
bQ$;^p§}ams. To nedrīkst nokavēti
rf>:^m^;adtese: A. Dreimanis, (2}a)
Aūguitrid^ b. Detmold, Leuger.
^[ ^. ' V - - S '
D i e v k a l p o j u m i :
Skotijas draudze, māc. J. Sapiets,
Kīlderā, 19. augustā, pl. 19; Edinbur
gā, Lodhend bassn., 25. augustā, pl. 17
(pec dievkalpojuma dr«ļ(udžes 1 gada
daa*ba atcerēji Karlailē^ St Cuihbert
ba^.; 26. aiuigustā, p l 15.
Mančesteras draudze, māc, P. Nam-gauds,
Bukštonā, 'Marijas bazn., 12.
augustā, pl. 15) Mančesterā, Annas
bazn'., 19. augtistā, pl. 15," iesvētes
dievkalpojums ar dievgaldu.
Prāvesta, S. Berga jaunā adrese:
10, Hļilifax Road, London, N. W. 6.,
telef. PRImrose 5019". \
6 i t i s a r ī k o j u m i:
Ztemelangliiaa-Bradfordas draudzes
Jauniešu izbraukums uz Jorku, 18. au
gūstā. Sapulcēšanās Leeds Cltv ^tac.
pl. 12,30;
IBL Derbijas nod, teātra izrāde —
V. Ālanta komēdija Grāmatvedības
kļūda — VMCAs telpās (Victoria
Hail), II augustā, pl. 18. Pēc izrādes
deja, kafijas galds.
DVF Londonas nod. valde un Va
nadžu komiteja rīko DVF Vestvelsas
nodaļas apciemojumiu. Izbraukšana
26. augustā, pl/ 8 no DV Londonas
mītnes. Atgriešanās pl. 22. Pa ceļam
Cederas alu ,un Batas pilsētas ap
skate. Vestvelsas ģimeņu hostelī
paredzēta nodaļu vadītāju pulkv.
Strazdiņa un -Britala uzrunas, M. Ķeņ
ģes informācija par vanadžu darbību
un 2, Bukovska referāts Tagadnes cil­vēka
traģisms. Pieteikšanās DVF bi-rojār
piedalīšanās maksa l^O^O.
ļim^ē. 'Ķphcila vli?»teiļši/};i D i ^ ;
vaisvārds ^ atbildība^ plfet; baznīcā^;
Apakškomisijas }aa<'b&l^t^Š sēd$
g a i AŠV, gan Žvi^driji, Dānijā,
cijā un Sv^;cē.;^aihi koticilā luterāņu
baznīca grib rādīt savu uzdevumu
un pienākumu glābt cilvēci n6;l50jā
ejas, rādot tai ceļu uz mūžīgās dzīvī­bas
avotu Jēzu Kristu.
Ōirā probfēma, kas krasi atdalījās
no pāiējām, bija.' bēgļu jautājums,
par ko plašu ziņojumu sniedza LWF
bēgļu dienesta direktor^ Dr. ļ5t Het-mans.
1947. g. Vāājas um Austtijās
rietumu joslās kopā bijuši490.000. lu^
teraņu baznīcai piederīgu DP. No
tižn vēl šodien' 0 emigrācijas centros
atrodas 12.000, kurus līdz šl gada bei­gām
cer izvietot emigrācijas zemēs.
Vācijā un Austrijā tomēr paliks ap
8000—10.000 luterticīgu DP, kas ir vai
nu slimi, veci, vai citādi nespējīgi
nopelnīt sev iztiku citā zemē. Ve
ciem ļaudīm tādēļ šeit ierīko īpašas
mītnes (Insula Berchtesgadenā), bet
slimos novieto patversmēs, i
Bēgļu problēma vēl nav atrisināta,
un palīdzības un aprūpes darbs tur
pināms arī nākotnē. Arī pēc nonāk­šanas
emigrācijas zemēs, LWF uzma­nīgi
seko jauniebraucēju gaitām un
mēģina palīdzēt garīgi un materiāli.
Novērojams, ka bijušie bēgļi paši ātri
iedzīvojas jaunajā dzīvē un tiek uz
priekšu, bet kļūst vienaldzīgi pret
luterāņu baznīcu, kaut arī tā būtu
viņiem' daudz palīdzējusi. Par pie-nnēru
apspriedēs miitēja Austrāliju
kuT darbā saistīti 7 latviešu un igau­ņu'mācītāji.
Vispār bijušos DP pa
modusies liela mfatedāla interese} kas
noslāpē garīgās. Tas īpaši vērojams
ASV/kur dzīves standarts ļoti augsts,
un bēgļi pēc daudziem* trūkumā uiri
šaurībā pavadītiem gadiem cenšas
galvenokārt pēc materiālām vērtībām
pa daļ^i vai pat pilnīgi aizmirstot
Dievu un baznīcu.
. Konference 2enēvā ari izstrādāja
savu rezolūciju par, pasauHes mieru,
aidnot par to aizlūgt visās draudzēs
un baznīcās. Archiblsfcaps prot Dr.
theol. T. Grīnbeigs savā runā uz­svēra,
ka Latvijas e v . M . baznīca ne
var būt apmierināta ar tb, ka mūsu
ticības biedriem liek ceļā dažādus
šķēršļus, tie nevar klausīties diev
tealpojumus mātes,valodā un bērni
svētdienas .skolās gūt latvisku reli­ģisko
audzināšanu.. Tas ^rī ir viens
no iemesliem, kādēļ mūsu draudžu lo
cekļi atsvešinās no/baznīcas, arī no
Dieva. Te Ir aizmirsti reformācijas
pamatprincipi Sai • s.aJ^arlbā atbil-.
dēja Dr. Bnipī (Empie) no ASV lute­rāņu
baznīca^ nacionālās komitejas
norādot, fca tās interesēs nav kavē
dievkalpojumu mātes valodā latvie-
'šiem un igauņiem, un ka komitejas
pēdējā laika politika bijusi tieši at
balstīt Jatviešu draudžu veidošanos
ASV uin Kanādā.
Vēl par visiem šiem jautājumiem
bija vairāku stundu garas pārrunas
ar Dr. Franklitiu Fieiju, Dr, Paulu
Empī un Dr. St. Hennanu, un tā gala
rezultātā tika apsolīts, ka viņi neliks
šķēršļus latviešu un igauņu draudžu
dibināšanai un veidošanai ASV un
Kanādā, Tāpat Dr. Freijs apsolīja
ardiibīsk^pam, ka viņi paziņos vi­siem
sinožu prezidentieip ASV, la
neprasa mācītājiem apliecības par iz
stāšanos no Latvijas e v . l u t baznīcas
kā tas praktizēts līdz šim ar tiem
mācītājiem, kas stājās darbā kldā
no luterāņu sinodēm ASV.
Jaukus brīžus archiblskapa tēvs
pavadīja niūsu pārstāvja pie IRO A
Skrēbera namā 2^nēvā un pie mūsu
bij. ģenerālkonsula Kļaviņa-Ellanska
Bernē un 31. jūlijā sekretāra māc
E. Roziša pavadībā atgriezās Vācijā
pie sava darba un pienākumiem'
E.
W. no Norvēģi}ai:ļ'V«afc^^^
ii>kiia^^^Miīii^-v^^
teraņu DP izdošanai . m Norvēģiju.
Vajacb;igi. s^ekojošo aro^u pārtstāvji:
mājkaSj)otāji — vieninieki, kā arī
prec. pāri ar i bērnu?' paiļgmasas
veco. Jaužu jmitnēmr,. ^pmāpUs. ^mā­sas;
i pulksieņtais^tājs (2 pers. ģim,)j
tekstllstrādniekii. ļ kalējs, kam rīcība
nododtfarmu aar 5.ist^iĢi virtuvi? pa
vienam nažu fabrticas, strādn., stāv­lampu
fabrikas stiraflān., dāmu drēb-raekam,
modeļii strādn,, namdarini,
kalējam. Mechaniķim,: «Ilmu frizierei
un ,;portfdlio*' strādn. (visi vie^in.)?
pa divi' aulomechaniķi, drēbnieki un
suku gatavotāji (vienin.); 1 drēbnieka
jim. līdz 3 pērs.; 1 mē.beļgaldnieks ar
ģim.j 1 tedmiķis ar ģim.? i mēbeļ-galdnieks
vai 1 „portfolio" strādn.
(līdz 4 pers. ģimOi 1 automethaniķis
vai 1 mēbejgaldnieks (līdz 3 pers
ģim.)j 1 dzelzrūpnleclbas strādn.
(3-4 pers. ģim.)j,l apavu rūpniec!
bas mašīnu remontu lietpratējs (līdz
4 pers. ģim.),- l^lSotifakcionārs ar
ģim.,- 1 autonsecbaniķis (vļienin. vai
neliela ģim.)j 1 kažoku gatavotājs
(līdz 6 peis. ģim.)} 2 metallfabrikas
strādn. — rokas veidotāji (1 vienin^
otrs ar 3—4 pers. ģlm.)j 1 mechani
ķis ar ģim. līdz 3 pers,? 50 pavāru
vienin. vai prec. pāru, kur a^M strādi
viesnīcas nozarē. Bez tam 22 vecleš
ļaudīm pareckēta uzņemšana / veco
mītnēs.
Interesenti'em. nekavējoties- jāpiesa
kās Lutb^an World F^eration SRi
Dossier Desk, Ludwigsburg, Stuttgar
ter Str. 35, Bl. G, Zim. 10., līdzņemot
2 ģīmetnes, dzīves apr^k^ 12 eks.i
darba apUecību norakstus 2 eks. un^
Pa kreisi Aņgnsldorlas jaunatnes koris mēģinājumā; pa lahi — ģimnaristi va{as brīdī savā internāta istabiņā
kāda luterāņu mācītāja ieteikuma
2 eks«
* LNP sajgatavojusļ vēl 16 trimdas
bibliolēkas,kuŗas tuvākā laikā izsūtīs,
* Eitīnā DV nodaļas valdē ieirēlēt
K. Stariņš (priek|n3eks), J . Sudtdiblņi
R. Obrams, E. Beiftlņš un J'. Krastiņš
Nometnes tautieši Rīgas 750 gadu at>
ceii atzīmēja af aktu, l^ura pat Lat
vijas galvaspilsētu referēja mag. hist
A. Klepers, bet tautskolas audzāiņ
deklamēja piemēroti® dzejoļus.
ir Memkgenas nometnes latviešu
komitejas velēšanās piedalījusies 6
proc. balstiesļgo vēlētāju. KomitejS
ievēlēti A. Pickainis (priekšsēdis)., B
Buksis, K. Dzenīts-Zeniņš, S, Spur
dziņš un E. Laksbergs.
* Oldenbuipgas DV vaJdē ievēlēti
F. Kitiss (prti^šsēdis). V. Pušpurs, T
Ozola, J . Ļbngins uņ A* Kumermanis
bet revī29ijas komisijā Priede, Neima
rns un Gūtmanis.
* Zviedrijā 34 personu vidū zelt
kaļa pārbaudījumus teicami izturēji
arī latvietis A, Platbārzdis.
Lfdz 1952. g. maijam
peti^ bēgļu problēmu
Apvienoto nāciju augstais komisārs
bēgļu liptās J. van Heuvens-Gedharts
UN saimniecības uri sociālās pado­mes
sesijā 2enēvā sniedza ziņojumu
par savas darbības pirmajiem 5 mē
nešiem, kopš stāšanās amatā šā gad
1. janvārī. Sis iaiks pagājis galveno
kārt at sagatavošanos darbam. Aug
stais komisārs apciemojis ASV, Svei
ci, Lielbritāniju,. Franciju, Beļģiju
Holandi, Itāliju, Vāciju un Austriju
kur uzņēmis kontaktu ar šo zemju
valdībām brīvprātīgo palīdzības un
citu starptautisku .organizāciju pār­stāvjiem.
ASV, Lielbriāftij-a, Rletum
Vācija, Austrija, Beļģija, Luksembur-ga
un Itālija Izteikušas gatavību uz
ņemt augstā komisāra pārstāvi Savu
uzdevumu veikšanai komisārs paredz
iekārtot 11 biroju, no kuriem daži ap­kalpotu
vairākas valstis, kā arī ne­lielu
štābu 2enēvā. Atzīmējot IRO
nopelnus bēgļu jautājumu kārtošanā
augstais komisārs ziņojumā uzsvēra
ka bēgļu problēma ne tuvu nav uz
skatāma par nokārtotu, bet šai lauk
vēl stāv priekšā liels un grūts darbs
Par svarīgu komisārs uzskata jaunās
bēgļu konvencijas drīzu ratificēšanu
un spēkā stāšanos. Rokfellera fonds
aprīlī atvēlējis 100.000 dol. plašam un
objektīvam bēgļu problēmas pētīju*
mam, ko galīgi pabeigšot līdz 1952. g.
maijam.
REDAKCIJAI
'1:
MAGITĀJA R. SLOKENBEROA
. PASKAIDROJUMI
Latvijā ievietotā rakstā ,Jl. Sl^'MĻ
bergam aizliegts strādāt par m&īi|,
u" bija teikts, ka, pēc Baznīcas p5^
valdes Lielbritānijā lēmuma, m ^ a i^
iegts strādāt par mācītāju Uelbdti*
nijS un ka esmu atbrīvots no Londch
nas latviešu draudzes mācītāja pie.-;^
nākumiem*. Lēmums ^ t pi^iBiļļts
pēc iepazīšanās ar materiāliem, K i i
mani apsūdz smagā morāS^
kāpumā. R ^ t ā teikts, ka ^ļiļ^\
sūdzību iepazīstināts, bet par v ^ ^ ^ ^
neesot atzinies. Baznlicas pārvade
man devusi iespēju dot savus liecini
niekus, bet tādi neesot sagādāti.
Uz šo rakstu varu paskaidrot, ka ml
apsūd^as mater^āli^ neesmu iepa<
z!stināis,'bet man tikai patdca» piri
ko šie ma^teiiāli mani aj^ūdi, hx fifj
nlgu iiēvaiēju atzīties, Jo tādu pfi-]
kSpumitt nebiju izdarījis, Ar Jiļģ,
nieku liecībām, neessmi iepaz!stinlt|j
nolasīja gan vienu liedbu, k^M
ēķnu par nepa'^esu. Man pat^j
ai liecinieku viPdMs, kas esot ft
t^i liecinājusi, l ) e t , n e ! E i n l d^ |(
viņi liecinijušl, ^ atteicos urm Ui
dniekus dot, 9> m^inaju, kidi api
melo jumi man būtu jāatseko. M\
teicos no jebkādām tālākām sam!
ar Baznīca^ pārvaldi, pirms man
dod tiesību ieskatīties apsūdztbi
rņateriālos un zināt liecinieku Jisei
bas. Tādēļ Baznīcas pārvald^es U
mums mani pārsteidza, tāpat a i l drļ
dzeis padomi, kurai ari liegts iēpazļļ
ties ar apsūdzību un liecinieku l i
Cibām." '
Zemēs, tur tagad' dzīvojam un
Bamīcas pārvaldes ievēl tikai
mācītāji un daži dranu^ pātļstāVj
parasU pārvaldes funkdlS la^)^!
koordinācijas darbā . — k i
svešumā izklīdinātos latviēštSr
ja tās izlemj lietas, kas Laitviji plļ
derējās izlemt lielajām 'sint
ardiibīskapam,' tad tas
esam bēgļi jiau ilgāku laiku.
Tā domā draudze, tā domā Laitvi}|
mācītāji,. kas izkaisīti visā pt
Bet baznīca^ darbs i r jāturpina; M
ar! jau ilgi esam bēgļi Art m
tdrpinu savā draudzē ar drautb^
domes vienibaJsIgu lēmrupu u ^ d |
dzes locekļu nedalītu atbalstu um
snību*
Dieva palīgu vēlēdams,
R. Slokenbērgi,
Londonas latv. draudzes m!
DR. M. VALTERA PASKAIDĶ
JUMS
Jūsu avlzie^ 55. n-rā atradu J<
mana paziņojumu, kurā viņš £ ^
ka neko nezinot par vēstuli, kae'
zīmēta manā brošūrā „15. maija
vērsums un ārkārtēja pilnvairas'
ņam neesot bijusi nekāda vēlēs
tikt uz Vašingtonu, un jādomif
viņa ierīkošana Latvija^ sūtni'
Vašingtonā tātad notikusi ārpus
labās gribaļs, ja n e t e i k t u p
Ar tādu apgalvojumu nanSkam
jautājuma, kāpēc tad J . Feldmiaas
nevēlamo vietu pieņēmis un kl^;
jusi iemesli, kas likuši rīkoties
citai personai, tā saiukto „Srkā
pilnvaru nesējam", jo Latvijas St
čībā Vašingtonā taču atradās
vedis, kas stājās mirušā Dr.Bfl
vietā,* un vajadzība pēc atsevišķa
vēža nepastāvēja. Vajadzēja :
kādam atsevišķam nolūkam J.
mana ierīkošanai tai pašā lietv
vietā, kur jau viens atradās. Var^
būt, ka X Feldmanam par to t
Jāapjautājas pie ārkārtējā pUn
ka, bet atklātībai taču no svara
kādi ir tie svarīgie iemesli,
pamudinājuši izvēlēties J. Pel
un pat pret viņa — Fieldmama —
lēšanbs. Par to sūtnis K. Zariņa
Londonā varētu pastāstīt mūsu
tībai tuvāk. Tāpat K, Zariņa k'
varētu no sava "Sūtniecības (vd'
privātā) archiva tuvāk pastāstīt
saraksti ar J. Feldmanu tai pašā"
jo citādi paliks tāds savāds ie
ka paskaidro gan J . FeldmanSi
ne pilnvamdeks, kas ir īstā
tentā persona šai gadījumā dot
skaidrojumu. Gaidīsim tātad v
no šis puses autentisko paziņo,
ka J . Feldmans norīkots pret v i
lēšaņos un ka viņš ne vārdos,
rakstē nav Izteicis neko, kas bū
protams kā vēlēšanās tokt uz V
tonu. Nogaidīsim, tad runāsim
Dn M. Valters, Brisel
Triju zvaigžņu lielkrustft ko
B r i s e l ē , 4. augusta.
\
īgusti '
•Mi
Dd«suļi diegi, pl*
mMV- Tagad ir bvnm
S'OTS'I.A.'Bute dzimis
''•••"ieis tii Van^.draH-'
•JKOK •Jitote'.pz^ls^ dzik.;ļ
P'Y(Ā iHiMeiĻ. ^ Tagad
dl
mma
I 'Melbia'igiais MvieŠa
ITtall^joceklii.' ALAs p,l«>|i
"i% SleiMJze tm'M.
;J^|as.lioiiilsi'ja levēlējii
A. Meffl^ iln-1. Kal-j
»teddljii' Izraudzija
"""" asnjfflts JtrSk, iMi
C«tttrSIajā vSiēlpi
.ŗi^.^,4;ttrs' Smeļas ju-ii
spēsim:
vēlēšanu
mĶ.'mmi 'bija-myjMe'ks
B: Straz-i.
UifMtmil mz tiešā»
f f t latviešu krtotēk^J^
'•ām.'iim'ii 'rīcībS
^P«; jaunās Ujranizil
«%trdifenrma tikai
^ļtet-apviļba. n:
^ « • Au^r^ija;^:
Ķ tēm nav
4 « . , % 5 - nav radi.;
'•m^.^Mit - pa-oati
llķ'Zļ^ h nepaies
' ^ ^ ^0^ * ^ l > i b ē s
tibi
m
pil
vāi( Bi
v i
siii