Bavarijas Latviesu vestnesis, September 23, 1950

              23. septembri
ļļ^r--,:.-.:.
liuŗniatnējo noziiini
g ; i i c m i ziņā net
im»n joprojām
it pMiMtnozime it
JeH stingri nosta»
m eentienl pie.
ioloģifko radnie.
i«i UB kr. derba
Tejtlgl Jau
[irIt laUcam gan
lūr. derba lai-lifliv
Durbe).
ns konkrēta pa*
- i d i l l i » lieta.
>a otrfi daļā. Sie
i Mikaņā ar pa-tipic
te gandne
" ir verba tikt
tat> ki attēloti
f te ko* Būtu da­lu
t i k ām f, bet
[|Qtor» vn Endze.
1t Ir „feit gefilgt
Iftot Uds ar auto*
' le ir daudzi-bdtu
aadt, ka
^ar vārdiem kS-kaut
ko tiktM.
ajali baltu no*
-^baudīt, Izme^.
Ittauds Interesanta,
tieioi^aitt vārdam
Iradumi bOt<^ ir
'"itttfmme ,»asam
JaMjnms, kaut
j% drvii, ne*
jumā par liet
^ tmogtl
rag^aiigenehm««
ifeiaattt vārda
irttf|f Ir vārda
Inr ikl pagāt*
^^If^tto smagi giii unl no
_ Ir Uet,
|irHndn<< iz*
-flr latv, ben-
MIii^alst, no
imilts^tl ^itot
ail vee. latv.
iiJi^Iķiŗāma
if t i. no
— Wui*
latv. vār*
. A t i , iiejot
Miltilt savilkt
ratidalt lai*
^ī|a^^y^
" ^^Hmiās vir^ ^^Ji^^ v«
liat.^rifauti
^fdj^le visai as*
Idsit un eitu ar
rags, radsi*
,;<*^ analiies. vis*
iviens no labāka*
iMrdlnāBana'»
!• tekstā sasto*'
- lasīt ari ba*
pieslienas au^
^eklii. mu*
.Ķt, tas ir tleU
darbības vietas
' t o tik sevISķt
j nozīme, man
ari vei tagadt
mudžekli, ļu-*
Jā darbā atra^
vietu, par ku«
tos. Bet tas ne«
lu un nosdml*
likdams» ka
rdpIbU, pla9tt
inu un dsiļu
itatni. tas ba*
lem usskatiem
var bdt ar to
[pievienojos au«
reis Jāuzraksta
llatvielu kulta»
ita, bet tai
la. kad būsim
;a)ā dzimtene»
valodnieelsk»*
_ latvieSu va-
^u varēs godam
prStā tikai
Is? Varbūt
18 ieslēgtais
ļja skiEurbl
Is un pagāja^
Ija -bēgli no
lēju sacīt?
būt vietas
li vismaz —
Inoturēšimies.
is; bet ar
Īdi pagrie-kuŗlem
mēš
izrādīties
Icijām» kas
|a domīgi
kfids sprie-
Mums tur
un ticam,
nav mana
kad vairs
mans prāts
:s krievi..»
gala. Viss,
iam vairs!"
los, kas ne-nepadošos,"
loturēsimies
līdz Džuk-jjis,
kamēr
pēdējās ti­kt
tic, un es
Droši vien
jagalmu/*
[ekritigi pa-gribēju
Bt tas bija
Sestdien, 1950. g. 23. septembri
L A T V I J A
AINAS TIESAS SEDE^ KURA MIRDZAI StUBEI PIESPRIEDA
15 G. CIETUMA PAR DĒLA NOGALINĀŠANU
t!cU uzraksti Uedna. ka Sājā ēkā gan-dr&
pretim Stut^artes stacijai, gar kuru
plOst nemitīgas gājēju, automobiļu un
trāmvaju-straumes — ka tajā atrodas sa­biedroto
augstās komisijas Vācijā amerl-
Icaņu tiesas piektais un sestais apgabals.
Tas, varbūt, savā ziņā i r pa*: pareizs iz­kārtojums,
ka vietā, kur cilvēki pfrk
kaklasaites un kreklus, nogulda naudu
bankā un pērk gaisa satiksmes biļetes l i ­dojumam
uz Ņujorku, ka tajā spriež ari
tiesu. Dzive nav tikai rožu dārzs. Vīnā Ir
aif daudz bēdu, ari žausmu,
Tā, ko skatītājs Ierauga, ieejot tiesas
nekad un nevienam neliktos cilvēks,
m spēj izdzēst pats sava bērna dzīvību.
Sal amerikāņu tiesai raksturīgā kārtā ap-gOdzētā
Mirdza Stube sēž blakus savam
al^istfivim advokātam Dr. Rodevaldam, ar
mWru pret skatītāju telpu, ko no tiesas
gala norobežo barjera. Viņa d/eb, viņas
pirksti nervozi tausta matus un blū-piedurknes
un ik bridi cel mutautiņu
pii acīm. Pa kreisi no viņas atrodas lie­cinieku
krēslsf, kurā viens pēc otra ap- segtas vācu kriminālpolicijas Ierēdņi. C i ­tus
lieciniekus nepratina. Labajā pusē Ir
prokurora galds — 8ai tiesas sēdē apsū-drfbtt^
ztura sieviete, tā Ir prokurore Mlss
Oberuote, slaida auguma dāma acenēs.
TleSl pretim uz paaugstinājuma tiesas
prieklsēdls Mr, Džonsons, no viņa pa labi
tiesnesis MarSals-Hero, pa kreisi Stapers,
Publikas telpl daudzi liecinieki, to vldō
vairāki latvieši, tiesas darbinieki un ne­jauši
interesenti — mazā zāle pārpildīta
līdz pēdējai vietai, un uz tās durvju rok­tura
vācu policists uzkāris lielu zīmi:
,,PfirplldIts, tādēļ slēgts." Bet pašā prlek-
MJ« solā novietojies liels skaits žurnālistu
noStutgartes un EsUngenas laikrakstiem
uii-radiofona.
Sēde sākas gausi, Ielidot parastās for­malitātes,
un līdz pat sprieduma pasludi­nāšanai
tajā nav neviena brīža, kas at­taisnotu
ziņkārās publikas interesi. Izpil­dot
formu, prokurore vienu pakal otram
uzrāda lieciniekiem lleUSķos pierādīju­mus
un nodod tos tiesas rīcībā. Tur Ir
atrastā līķa fotogrāfija, tur ir balts svl-terltis,
kas bērnam bijis mugurā, tur Ir
pašas apsūdzētās atzīšanās protokoli. Par
tiem runā prokurore, liecinieki, tiesa,
saucot visas lietas īstā vārdā^ un Ik skaņa
šķiet urbjamies apsūdzētās dvēselē ~ vl«
ņa nodreb arvien no jauna, un nebeidz
trīsēt visas šis daudzās stundas no pl. 9
nta līdz 4,50 pēc pusdienas.
Gadījums Ir skaidrs, te vairs nekas nav
jāpierāda. Runa i r tikai par to, vai ple-
! ? « 2 ^ * »»^« ^ v e s gi;ūta bridi
v ^ a l pietrūka labas idejas. āSa padoma,
un viņa vairs nespēja atšķirt labu no
launa," Bet prokurore domā, ka nozie­gums
satur visas pazīmes, kas paredzētas
SU. § un prasa mūža cietuma sodu. Tiesa
iziet apspriesties, bet pubUkā čukst: .,Ad-m
a ^ 4 - . vokāts runāja labi, taču — pati savu bēr-
S ; ^ r J ? ? f ? ^^^a § 8U., kas ' • Kāds virs Izvalbīl&n acīm un
zfliim»^^»^* ^"^^^ sodu, bet pēc grt Ajogu'??".*®^^ izteiksmi drūmi saka: „Un
r 7 o ? ? * i * . f w d u par slepkal cietsirdība! Es to bērnu atradu, viņam UunnrUSr-''*^^" ^^'^omu. ko raksturo" ^^}^ ^Ija sasietas." Un kāda
mStivf pfkti^^^^^^^ ^ 2emiļ!i?Y^f.^ sP^ii pievienojas abiem: ..Brles-mouvi.
Fakti Ir tādi, ka apsūdzētā olrms'
nozieguma Izdarīšanas IzsūtljuM m ā t l u n «^^^ "S»^ apspriedes tiesa at- Itr* 'nfijam» savu UDUrt ^ī^^^' atkal Ieņem savas vietas, v i - PfSf ojtist un apguldījusi, pati iestiprina- ^ fLH^"^^ ^^P^' PoUclsts ielaiž pēdējos
Jjisie» ar Klkoholu un noziegumu DaatrL «ipJ^ārlgos, aizslēdz durvis un iededz elek-dfijusl,
bēm.im miegā esot. *f^*^**, gaismu. Pat ASV karogs blakus
Sēde ievelkas, un tiesa pasludina pār-
IU^^^S^A' S^"PbjWI Iedodas pāmlt^dJ.
žus vārdus ar alžSitāvi Dr. Rodevaidu.
Kam,^ gaiteni iznākušam, pazinās velta
wMilflS'SfP«^5®?K*^*«^lJ" ^s'p^e-c,itāfTlis^ts .i" rK māūdsau llUetbiāš--
«drebēdama un raudāda­ma,
publikas līdzdalību nenoliedzami ple-vērzdama.
ar savām baUēm un nozēlām
SSl^^L'^fi"?*' *>rtvās sirds:
apziņas ļaužu sarunās i r tikai kalla inte-sacjkstēs
^ kfids būs sods?
V8r+?^r^2i^'^* ^ ^ ^ ^ ^ ^ i»^«t: ..Viņa ār­kārtīgi
nožēlo savu soli un Ir pilnīgi sa­brukusi.
Bet viņai jārēķinās ar mūža cie­tuma
wdu." Izdodas sarunāties ari ar
vācu krirņlnālvlrslnspektoru Fogelu: „JŪ3
? f l a t v i e š u laikraksta? Vai man tiešām
jāatbild? Nē ^ šis noziegums nav nekāds
ārkārtīgais mani praksē, tukaltot to. ka
te māte nogalinājusi pati savu bērnu." -
Un ko par visu to domā vācu žumāllsti?
Lūk, EsUngenas Neckar-Zeltung pārstāvis
saka: „Tādl gadījumi notiek ari mūsu
tautā. Protams, tas nevienam nav patika-mi.
Bet es domāju, ka šis notikums nera­dīs
īpašu neslavu latviešiem. Vismaz
mums nav nekāda Iemesla to Šādā veidā
IpaSl Izmantot."
LaMeiu $porta padomes un sēkretarlatp
Pārtraukums beidzies. Publika spiežas
atpakaļ zālē, un pa gaiteni policijas pa­vadībā
pretim nāk apsūdzētā. ..Svelkll"
viņa saka dažiem paziņām, ko redz pirmo
reizi pēc ēetrl ar pus cietumā pavadītiem
mēnešiem. Un kamēr tiesa vēl nav lenā-tiesncšu
galdam šķiet sastindzis. Apsū
dzētā dreb — varbūt ari šis ir bridis, kad
viņai pietrūkst labās Idejas, labfi padoma
— kaut tas būtu tēvs. vai pats Dievs, kas
pieskartos noziedzīgajai rokai un sacītu
— tie bija tikai ļauni murgi. Bet tā nav.
Mazajam Hubertam neviens vairs dzīvību
nespēs atdot. Un M. Stube Izmanto Iespē­ju
atteikties no sava pēdējā vārda,
. ..Ievērojot to, ka vainīgās sprieduma
spējas bija pazemināta», ka viņa nebija
ieradusi dzert, ka rūpes par apdraudēta­jām
Izceļošanas iespējām noveda viņu sa­mulsuma,
ka viņa vairs nespēja Izšķirt
labu no launa, ka viņa Ir DP un bēgle,
kas visu laiku baidījusies no komunistu
vajāšanām, — tiesa piespriež apsūdzētajai
Mirdzai Stubel 15 gadu cietuma sodu," v i ­siem
kājās pieceļoties, pasludina tiesas
priekšsēdis Džonsons. Tiesa Iepriekš nolē­musi
svītrot no apsūdzības raksturojumus
«ļaunprātīga viltība un nežēllgums". i
Pirmo reizi visā'sēdes laikā publika sa­viļņojas.
Daļā atskan it kā gandarījuma
nopūta, bet daļa i r sašutusi: ..Nuja, ame­rikāņu
tiesa ir maiga, kad runa Ir par
ārzemniekiem. Vai gan Ir vērta nosist cil­vēku,
lai dabūtu 15 gadu cietumā?" Un
gluži kā ŠI uzskata atspēkojums nākošā
dienā kādā vācu laikrakstā lasāma ziņa.
ka Ķlles zvērināto tiesa piespriedusi 10
gadu cietuma soda elektromontierim Ro-gem,
kas nodūris savu mazgadīgo dēlu
atriebdamies tā mātei, jo viņa izšķīrusies
palikt pie sava no gūsta pārnākušā vira...
Vēlā pēcpusdienā, iznākot no tlesaszā-uzdevumi
Bporta iUurt»inieka kongress London^
nodibinot Latvieša sporta padomi trimda
un latviešu sporta sekretariātu, kam ie­vēlēja
ari amatpersonas, nolēma, ka pa­domes
statūtus pēc noteiktajām vadlīni­jām
un atsevišķo zemju sporta vadītāju
ieteikumiem izstrādās sekretariāts un rū­pēsies
ar! par padomes sastādīšanu.
Izstrādājot padomes d a r b ī b u un kom­plektēšanās
pamatprincipus, kongress at­zina,
ka tās uzdevums ir turpināt LSFAP
Idejisko darbu, apzināt un saskaņot spor­ta
dzīvi atsevišķās valstis un sadarboties
ar citām latvieSu organizācijām latviskās
sirds, gara un spēka saglabāšanai. Pado­me
sastādās no atsevišķu zemju izvēlē­tiem
sportistu pārstāvjiem, pie kam ka­tras
zemes sporta vadība iegūst tiesības
sūtīt padomē vienu balsstiesīgu locekli,
Ja tas reprezentē ne mazāk par 25 re^s-rētiem
sportistiem un sporta darbinie­kiem,
un vēl klāt vienu locekli uz ka­triem
zee reģistrētiem sportistiem.
zemju sporta vadība, kas nav reHstrēJusl
25 sportistus vai sporta darbiniekus, sūta
padomē savu pārstāvi kā sakarnieku.
Sekretariāta uzdevumos ietilpst rūpēties
par padomes lēmuma ledslvinālanu, pa«
domes sēžu starplaikos tas izpilda visas
padomes funkcijas un kārto saraksti ar
zemju sporta vadītājiem un citām latvle«
Su organizācijām. Sekretariāts pats Iz­strādā
instrukciju savai darbībai un pie­sūta
to zināšanai visu zemju latviešu
sporta vadītājiem, kā ari, atkarībā no
biedru skaita, nosaka attiecīgās budžeta
iemaksas teelinisko izdevumu segšanai.
Zemēs, kiur vēl nav noorganizēta un lzvē<*
lēta sporta vadība, sekretariāts Izrauga
savus pārstāvjus, kas darbojas līdz ievē
lētās amatpersonas uzsāk darbību.
kusi, padzīvojis, labsirdīga un sirms poli-1 Ies, tiesneši, Jleciņlekl un klausītāji at­elsts
Iepilda Ūdeni glāzēs uz tiesas galda griežas strauji pulsējošā^ raibā, nākotnes
un atver logus, pa kuriem laužas pēcpus- cerību pilnā dzīvē. No tās Izfōuta uz 11-
dlenas siltā saule. Sēde notiek angļu un Siem gadiem nebrīvības vientulībā un pa­vācu
valodā, un tulkošana aizņem daudz mestibā kopā ar sava nozieguma nozēlām
laika. Vārds alzttāvlm. Viņš cenšas plerā- «^ziet kāda, kas visiem laikmeta- smaga-dlt,
ka noziegums nav pastrādāts ar le-* ^^^^ pārbaudījumiem cauri tikusi un ko-prlekSēju
nodomu — tad sods būtu ma- mums trimdas grūtāko posmu iz-zāks;
un vainīgās attaisnojumam viņš staigājusi, sarežifltā bridi zaudējusi dvē
IpaSl uzsver to, ka viņa Ir bēgle, kas pa­niski
bīstas no komunisma un kam drau­dējušas
izj\ikt ceribaa glābties Amerikā.
„Apsūdzitās vislielākā nelaime i r tā," sa*
seles un prāta līdzsvaru. Aizstāvis domā.
ka, labi uzvedoties, vainīgā savu soda
laiku varēs Ievērojami s a ī s i n ā t , ..
P. K.
TREŠAIS IGAUŅU SĶEPMETIS
PĀRSNIEDZIS 70 M L Ī N UU
starptautiskajās vieglatlētikas sacīkstēs
Stokholmā igaunis Hanss Mokss alzlldl-nfijls
šķēpu 70,14 m. Iegūstot pirmo vie­tu.
Aiz viņa palika ŠI gada labākais šķē­pa
metējs Eiropā zviedrs Erlksons un
soms Hitainens, kas nesenajās Briseles
meistarsacīkstēs Ieguva Eiropas meistara
titulu. Erlksona metiena atzīme bija 69,69
m, bet Hltalnenam 69,55 m.
Ar šo sniegumu H, Mokss guvis ne ti
kal jaunu igauņu trimdas^ rekordu, bet
kļuvis par trešo igauni, kas pārsniedzis
šķēpa mešanā 70 m līniju. Pirmie divi
bija G. Sule un F. Isaks.
Latviešu sports Eiropā un
citos kontinentos
I. Mežaraups otrajās pārbaudēs, startē^
jot bez konkurences, Vanprenā, ASV, sa­sniedza
trīssoļlēkšanā 18.08 m (tikai par
4 cm mazāk nekā Bukbārža trimdas la­bākais
sasniegums), veseri 41,20 m un
diskā S7,08, 18 g. v. G. Grābis 2 kg disku
aizmeta 28,57 m. M . nākamajā sezonā grib
lesalstitles kādā amerikāņu sporta klubi,
kas iespējams gan tikai pēc pāriešanas
uz lielāku pilsētu.
Noldls MUlers 10. DC sacīkstēs Melntor-pā
sasniedza Jaunu Zviedrijas latviešu
rekordu lodē 14,83, kas reizē Ir ari šis se­zonas
labākais sniegums trimdā. Līdz tam
priekšgalā atradās Puksts ar 14,78 m. Vai­rākkārtējo
ciņu rezultātā ar pasaules re­kordistu
Fuksu Mlllerā radusies apņem­šanās
mēģināt pārsniegt 18 m līniju, ko
viņš cer paveikt vēl šajā sezonā atliku­šajās
2—3 nedēļās.
J. Plīsis un P. Neilands
Minchenē gaida emigrāciju
un sporto
Mln<*ienes emigrācijas centra sporta
dzīvē latvieši, kaut ari viena no maU-kājām
grupām, tomēr savu vārdu ipēj
teikt It jūtami. No mūsu pazīstamākajiem
sportistiem Funkkazarmas jau valrakul
mēnešus mīt J. Plīsīs un P. Neilands, ku­riem
dažādu Iemeslu dēļ kavējas aizceļo­šana.
Lai „nelerūsētu", viņi kopā ar Jau­natni
ēakll trenējas. Rīkotas vairākas pār­baudes
sacīkstes \m sasniegts pāris sa­mērā
labu rezultātu. P. Neilands grūdli
lodi 13,00 un 13,29 m, J. Plīsīs, kas nupat
kļuvis bagātāks ar otru ..troņmantinleku**
brašu dēlu, — 12,60 un 12,90. Diskā Plī­sīs
39,31 un 39.90, Neilands 36,42 un ^7,70.
E. Miezītis 24,90; augstlēkSanā Plīsīs 1,70,
Neilands 1,85, Miezītis 1.50; tāllēkšani
PlIsU 6,02, Neilands 5,49; 3000 m O. Berg-mansons
10:30,0 min. (skrienot viens);
diskā sievietēm V. Kārkllņa 28,80, B .
Relchmane 28,01, B. Svarce 81,25.
Volejbolā spēcīgākā bija latviešu v l t nU
ba: P. Neilands, A. Seskis, G. Svarcs, E.
Miezītis, K. Stolcers, V. Martlnsons u c ,
daži tās locekļi tagad gan jau aizceļojuši.
A r i basketbolistu vidū labākie spēki ir
mūsu tautieši — Kocers, Seskis, Miezītis,
Svarcs, Jlrgensohs, turpretim futbolā
Funkkazarmu vienībā, atskaitot Seski, i r
tikai poļi, ungāri un čechi. Sporta dzīvei
vadītājs nometnē i r latvietis V. Ņutovcs.
1950. g. 27. augustā Mt. Gambierā, Austrālijā, pēkšņā nāvē acis slēdza
mūsu mīļais un neaizmirstamais virs, tēvs, vira tēvs, ilggadīgais Latvijas
armijas instruktors
virsserzanls
dzim. 1902. g. 10. Jūlijā,
Gambieras kapos.
apr, Unguru pagastā, apbedīts Mt.
Man droāas mājas: Jēzus sirds,
Kaut gaņ no saviem tieku Šķirts.
Kas Jēzus vārdā alzmlegas,
Tas nemodīsies asarās.
Pēc aizgājēja sēro
Latviešu apgāda
Kabatas kalendārs 1951. sadam
ar vairāk nekā 120 Latvijas diplomātisko uc. pārstāvju, latvieSu biedrību,
palīdzības organizāciju, laikrakstu, žurnālu uc. adresēm visā pasaulē, ktllko
s^juinā. i Maicii DM 1,11
Dabūjams Vācijā visās nometņu grāmatnīcās, grāmatu galdos, kantinis,
kooperatīvos un emigrācijas centros lalkr. Latvija pārdošanai vietās, bet
ārpus Vācijas pie pārstāvjiem:
ASV: K. KrūkUtit. 130, Tem. Stir., Bast-Lansing, M i * . ;
H. Rudatis, 6643, Bergen Place, Brooklyn ao, N. Y.: r
Ed. Dobelis, 503, and Street, N. W. Wav«riey. Iowa;
Arv. Lūsis, Rt. 3, Cōldwat^r, Miīi.; >
J. Kfljlņg,'m Tremom St.,BOston, Mass.;
Kanādā: v. Ziediņā, 82, Morse Str., Toronto 8, Ont.;
V. Alders, 151, Rheaume St, E., Rouyn, P. Q.;
H. Drupals, 10165, Waverloy8t, Montreal, P. Q.;
Anglijā: DVF grāmatnīca, 44, Hans Place, London S W L ;
Zviedrijā; L P K grāmatnīca, Vāstmannagatan i s / l l l , Stockholm;
G. Slelers, Garvargatan U , Stockholm.
Beļģijā: K . Erkens, 127, rue de Fleurus, Chatelet;
Francijā: K. Birznlece, 81, rue de Selne, Academla R. Duncan, Paris 8-eme.
Austrālijā: J . Strautiņā, 12, Seventh Avenue, Alberton, 6. A . ;
O. Strauts, P. O. Box 1660, O. P. O., Adelaide, S. A . ;
M. Tenlsons, Beechworth, V l c ;
A, Prieditis, »2, St. Mary Str., Camperdown, Sydney, N . S. W.;
E. Meija, 256. S t Oeorges Terrace, Perth, W. A.
Brazīlijā; 2. Lclmanls, Sao Josē dos Campos, E. F. C. B.;
Venecuēlā: Br, Krolls. Avenlda Principal 29 La Castellana, Caracas.
Jaunzēlandē: VI. AuzlņS, 43, AverlU Street, 8hlrley. Chrtstdiurdi.
Izsata ari atsevilķus eks. pēcmaksā, ārpus Vācijas pret 6 itarpt. pasta
kuponiem.
Galv. p ā r s t O. D I Ķ I 6,
(868) (24a) Ltibeck. Meesen-Kaseme, B l . T.
1950. g. 30. augustā aizgāja aizsaulē
Viktorija Krēišmanis
dzlm. 1880. g. 2. x n Umurgā, apglabāta 1950. ģ. 8. IX Bostonas
kapos.
Klusās skumjās . «
māsa un piederīgie Amerikā,
brāļi un piederīgie Vācijā
Mūsu mīļais draugs
Jānis Vancēvičs
dzlm. 1924. g. 26. 3. DaugavplU, mij. 1850. g. 10. 9.
bed. 1850. g. 13.9. Jaunos kapes Ludvigsburgā.
Par viņu sēro
draugi
i. Ap-ua
Seļtijā
S. g. 6. sept. miris darbā traģiskā n ā \ ' mūsu biedrs
Kārlis Puķukalns
Apbedīta S. g. U . sept. Hallendorfas ārzemnieku kapoi.
Viņu mīļā Piemiņā gaturts^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^^
Kā zili putni ar zelta spārniem
Pār mani aizlido dienas un gadi,
Kur Tu viņus vadi?
Raksti, lūdzu, un saki, ka ari Tev vie­nai
svešumā ir gaŗlal(*Igl un s k u m j i . ..
Ja satikšu sievieti, ar kuru gapratHos,
būSu „labākais virs pasaulē".
Esmu paelaida auguma (176), tuvu 40, ar
nepab. akadēmisku izglītību. Tevi vēlos:
20-35 g. V., sievišķīgu kā pēc rakstura,
tā Izskata (ne vājul), sirsnīgu, mīļu, klu-sas,
kārtīgas ģimenes dzīves cienītāju,
Vari būt arī ar vienu jauku, veselīgu ber»
niņu. Vēstules ar biogrāfiju un ģīmetni
lūdzu rakst.: G. Dolārs, c/o Cl. Haenitsch,
Ashton, 111., U . S. A. (662)
LATVIJAS lasītājiem
Visas vēstules un naudas pārvedumus,
kādus Jūs iūtat man« laipni lūdzu, rak­stiet
ar pareizu adresi. Pretējā gadījumā
vēstules klīst apkārt, kas rada traucēju­mus
laikraksta kārtīgai saņemfianal.
Gālvenali pārstāvis un Anglijas abo­nentu
un kartotēkas vadītājs
A. V E I N B E R G S,
41, Cary@Xort Rd., London N 16.
(669)
PAZĪSTAMUS UN DRAUGUS
lūdzu rakstit: Mr. Voldemārs Purcens,
Co. Cooks, Cathedral MUl, Buxton, V l c ,
Australla. (663)
ADAS IZSTRADA^MI
Greznoti ar Brīvības plemlnekra un valsts
ģerboņa attēliem zelta dobspiedumā.
Sil.
Portfeļi (bez greznoj.) 120-180
Vēstu u mapes, 23X17 cm 45
Vēstu u mapes, 25X22 cm . . • • • . 60
Vēstu u mapes, 29X25 cm 76
Foto albumi, 28X20 cm 85
Foto albumi, 40X 27 cm . . . . . . . 55
Kabatas portfeļi, divdaļīgi . . • 33—36
Kabatas portfeļi, trfsdaļlgl . . . . . 42
Sīknaudas maks*pakaviņS (bez grezn.) 12
Banknošu maks • . 15
Maks sīknaudai un banknotēm . . . 22
AdreSu grāmatiņas ar alfabētu . . . 22
Grāmatu alzsargvāki 23
ļ Iniciāļu burti zelta vai melnā dob-spied.
. . . . » . • . • > . « & 2i6
Pie Latvlelu federāllstii kusttbas Anglijā
i r nodibināta
GRĀMATNĪCA
kas pieņem komisijā grāmatas no apgā*
dlem.
Interesenti aicināti rakstit: LPK grā»
raatnlcal, Mawley Hall, Cleobury, Nr.
Kiddermlnster, England. (666)
Visus Izstrādājumus pēc pieprasījuma
izsūta kā nesalstošus paraugus. Izsūta ari
uz ārvalstīm.
AUSMA JAUNZEME
no Vecgulbenes Bodniekiem (Zemturiem)
lūdzu paziņo savu adresi Valdai Nago-badel,
1346, N, La Šalle Str., Chlcago 10,
minols, U . S. A. (670)
Kas varētu sniegt ziņas par
ZENTU RUŅĢI.
dzlm. Grāvleju, un Annu Grāvleju no Vie­sītes
pagasta Ažlem, - lūdzu rakstīt: Mr.
0. Grfivlejs, M. W. H. New Gun Club.
Brlghton/8ydney, N. S. W., Australla.
(646)
VĒLOS SARAKSTĪTIES
ar inteliģentu kungu, latvieti, Hdz 32 g.
vecu, vēlams dzimušu novembri vai mar­tā.
Esmu 26 g. veca. — B. L . , Poste re»-
tante 95, Liege, Belgloue. (661)
MES JŪS IELŪDZAM ug mūsu Interesanto un daudzpusīgo Rufien% modes skati
otrdien, 18. sept, pL 8 vakari Uelajā Sv. Gmlndes pilsētas dārza zālē (SUdt-gftftensMl).
Jūs pārsteigs augstvērtīga un krāsaina modemu modeļu bagātība.
Mēs būsim priecīgi, ja varēsim Jūs apsveikt savā skatē
MODES NAMS
I«e]as blļeia teprlekSpirdoMm» Stlegrteg grāmatu tirgotavā un vakara kasē.
VALDEMĀRS COKS,
60, Perflval St., Peterborough,
Northants., England. (667)
Pie Baltijas jūras
Vecākais — nacionāli vienoto latvieSu
laikraksts Skandināvijā
LATV3U VĀRDS
kas atrodas vistuvākā priekšposteni Lat­vijas
krastam, jums vlsot kontlnentot vis­tiešāk
pa vēstis pēdējos notikumus oku­pētajā
tēvzemē un Sooo latviešu llkteņtel-pā
- Skandināvijā.
Piesakiet abonentus tleSl LATVJU VAR
DAM, PostboK 16079, Stockholm, Sweden,
vai ari visiem LATVUAS pārstāvjiem.
Pieprasiet pēdējo mēnešu Latvju Vārda
numurus:
1) Deportācijas Latvijā,
2) Pastaiga Uepājfi.
3) Saruna ar Andreju Upīti,
4) Latvijas laukos uc.
Lasiet mūsu nodaļu Pie Baltijas jūras.
(649)
Meklēju ELZU KOVAĻEVU,
dz. Sķlllņu, ar vīru Paulu no LlcmanStates.
Pirms kapitul. P;- Kovaļevs bija La Ro-chellc
cietoksni^, Francijā, Ziņas lūdz L . LI-bietis,
R. N , H . Ventnor, ī. O. W., England
(672)
Nr. 73 (417) 1950. g. 23. septembri
Neizlietotos manuskriptu! uzglabā un
sūta atpakaļ vienīgi, ja tiem pievie­nota
apmaksāta un autoram adreaSta
aploksne. Redakcija patur tiesības ma»
nuskriptus vajadzību gadījumā Islnlt
Ar autora parakstu vel iniciāļiem pa-rakstltoa
rakstos Utelktāi domai aav
lutrā dņā an redakcijas domas.
ABONEMENTS VACUA.
pasūtinot individuāli (līdz I eka. ta
vienu adresi), maksā ar plesūtlianu
DM 4,- par eks. mēnesi, pasūtinot
teollektivl (vairāk par 8 eks.) DM S.50
mēn.. 03 ārzemēm DM 4,80 niēn., at
ASV pa gaisa pastu DM 8,50 mēo.;
atsevilķa nomara eaoa DM 0,80.
SLUDINĀJUMI VACUA
maksā pM0,90 par vlenslej. nonpareU-le
lespledumrlndas aizņemamo telpu;
vienreizīgs lo lespiedumrlndu alud.
•^""L^'^* ' tespiedumr. iiud.
, -.^7; «Pg^^Ju un tirgotāju
iludlnājumlero. piesūtot toa tie» ap-gadam,
aprēķinām 90% atlaidi.
Abonementu pieteikumus, sludināju­mus
un Iemaksas V ā c i I I pieņem
pārstāvji nometnēs kā arTa^
gjios nesi '
Abonamenta un sludinājumu maksu
un turienes pārstāvju sa.
ratetu izziņojam vairākas reizes mē-nesi
Ipaia tludlnāiuroā.
LCB apgāds LATVIJA*
atei Sdiwāblscb GmOnd,
Artlllerle-Kasenie, U8 Zooe,
Oermanj (tālr. 8diw. GmUnd 8169)
i 1