Bavarijas Latviesu vestnesis, March 7, 1951

              8 L A T V I J A
Staļins plāno dbenitfu divu
paraUelvirdcnu uzbrukumi
ibm" Riefumvādja
'Ai SAIDŽU V l l U S G i © IZMAI^TOT PAfi TOFOSĀS RDBTU^iVAU­JAS
AtMlJAS KODOLU
MIsditiM |rs|. — Pēc aagļu laik-rakitā
The People un dažu vācu avī­žu
infonnēcijas, no Vines padomju
•ektora \n Rietumauitriļu parbēguiais
g, mitiM Staļina uzticamā pa­domdevēja
matiāU Sapožoikova deU
Vaitlijf iitdcief: pretēji Kremļa de-feaftfvajai
cīņas taktikai otra pasau*
domju kara rūpniecība ļau atrodoties
pazemē un pat vissmagākie gaisa uz­brukumi
to nespēšot sagraut. Galve-
LosdoBā (md). Daily Graphic
Frankfurtes korespondents Normens
lindherts veltījis rakstu ts. Zilajam
brīvojot tūkstošiem savu karavīru
svarīgākiem uzdevumiem.
Sardžu vīru kopskaitu abās joslās
m,i vēl joprojām esot nepietiekami, j civilās sardžu vienības Vācijas angļu
Va«ilij8 Sapožņikovs vel paskaidro-1 un amer kdņu joslā. Sie viri ar iro-jis,
ka Staļina plāni v\ņām tik labi i nliu pasi eevi dēvējot par ^nolādēto
lo pasaules karu Staļins plānojot sākt
ar zibenīgu ofensīvu. Viņa armijas
uibrukiot divos parallēlvirjjtenos. Vie­nai
bruņoto speķu grupai paredzēts
uzdevums apmēram divās nedēļās te*
ņemt Rietumeiropu līdi: Spānijai un
tOdaI lauztieg tālāk uz Gibraltāru.
Speciāli «agaiavotēi izpletņu lēcēju
vitnibas centīšoties Uni pat laikā
okupēt Ziemelaffiku. Otra bruņoto
spēku grupa lauzīšoties cauri Irānai
ui Suecaa kanāli.
Abu parallēluzbrukumu mērķis —
neitralizēt VidusjOras telpu un ieslēgt
Turciju, Pēc šo uzdevumu veikšanas
dala padomju armiju nostiprinSioties
Rietumeiropas krastā pret Angliju,
bet citas sākšot uzbrukumu Tālajos
austruTOos, kur ^ ķiniešu divīziju
pievienoloti^ padomju spēkiem. Ja­pānas
ieņemšanai plānā paredzēts
viens gads. Pēc tam Pad savienība
piedēvāiot Sav. valstīm tādu kompro-mk^
a mierti. ar ko bOtu saudzēts arī
ASV prestižs. Staļins esot pārlieci­nāts,
ka Sav. valstu valdiba to pie-ņemlot,
jo amerikāņu tauta būšot jau
kara nogurusi un izolScionlstu sludi-nitās
politikas saindēta.
Pad. savienības kara rūpniecība, pa­teicoties
vācu speciālistu darbam, jau
esot spējīga ražot no tālienes vadā>
mas baktēriju raketes un tādas pat
atombumbas. To maksimālais lidoju­ma
tālums pārsniedzot Atlantijas
okeāna platumu, bet novirze no mēr­ķa
nepārsniedzot 6 kilometrus. Paš­reiz
Staļina bruņoianJUi rOpnieciba
drudžaini gatavojot aizsargierīces pret
radara jostu, ko ap Pad. savienību ap­jozuši
amerikāņi. Gandrīz visa pa-
Mūslaiku Kazanova
uz apsūdzēto sola
PATS BEIOUAS PREMJERS PALl-
DZEJA IETIKT ,XiRAFAM MARTI-KANO"
LABĀKAJĀS APRINDAS
nās rūpes Staļinam sagādājot nafta.; ļeģ.oŗ^gju^ ^ | viņš apzīmē no āriem-1 Undherts vērtē uz 60.000, no kuriem
jo. par spīti visām pūlēm, t ^ krāju- \ niekiem un vāciešiem sastādītās p^^g esot amerikāņu joslā. No šiem
pēdējiem savukārt apmēram puse vā­ciešu.
Sardžu vīriem ir ari dienesta
pakāpes, kas atzīmētas uz formas tēr­pa,
tāpat nacionalitātes apzīmējumi
uz piedurknes. ^Zilā leģiona" ameri-kāņu
sekciju komandējot Francis So-bolta,
kas polu armijā bijis pulkvedis
un tagad .Jeģionā" ir majora pakāpē
Politiskie novērotāji domājot, ka . . l i -
\āk leģions" dod iespēju atrisināt sa­režģīto
jautājumu par vācu divīziju
rekrūtēsanu un apmācīšanu.
Ies kara sākumā un vidas posmā, tre-{jļjjīajļ pateicoties viņa mirušā tēva ļ leģonu ; butlbā tas esot rietumu sa-
T t ^ . * * - - b*edroto ārzemnieku leģions. Ameri­kāņu
virsnieki, raksta Lindherts, pie
viskija glāzes klubā atklāti pareģojot
postenim Kremlī. Tēva iegūtā uzti
ciba daļēji dāvāta ari dēlam Maršals
Sapožņikova militārais sacerējums
..Annijas smadzenes" otrā pasaules; ka šie zilajās (resp. melnajās) formās
kara laikā skaitījās sarkanarmijas ģe­nerālštāba
operatīvo plānu rokas grā­mata,
un arī vēl tagad to respektē
Pad savienības militārās aprindām
Igauņi neapmeklē
kinl^us un nevar
nopirki kalendārus
Stokliol»a (md). Citējot padomju . , , - w
Igaunijas presi. New8letter atstāsta ^^"^'^^ profesionāli karavīru Vairāk
tērptie viri izveidošot nākamās Rie-tumvācijais
armijas kodolu.
Angļu korespondents „2ilos leģio­nārus'
apzīmē par ,.tūkstoš paradok­su
vīriem". Sis leģions esot ārzem­nieciskāks
par franču ārzemnieku le­ģionu,
jo sastāv no vāciešiem, po­liem,
krieviem, latviešiem, igauņiem,
lietuviešiem, čechiem. ungāriem un
vēl kādām desmit citām tautībām.
Viņiem ne^ot īpašu saistību pret
kSdu v.!«i, bet vi,..ieUk« kara pie- ..^[..«TJlJi!:.-
redze. Praktiski gandrīz visi vienību; si^,, smpet t^fUH |«ttn« techuitu
dalībnieki esot kauKi veterāni un I ciņu ilSiekU umuitoUsu Koreltt h«r«
UttU. Tt Ir t. i . « I k i n g i »fBesg»li«n. ko
DAŽOS VĀRDOS
GuiW)M oln iBporla ^akitat. ^
vtldll>*i līdi šim jdu jimakiSjis 825.000 ^
un ku^l bij« paredfēts ieguldīt vSI fjo^nļ
miic, draud izvērstiet par tikpat hdu t|j||,
nieci&ku fiasko kā zemesriekstu pUs}|(št|
iekārtošana Alriki. Paredtēto 20 milj. ^
•ieti pag. gtdS us Angliju izTttti tOļD
S Sm tipat nav piepildīti vittu giļn
porta pl&BS.
fU, isTtoilba tlepesl okspēitttl tah vfi^H
Japioas tuvuma, deklarējii ASV « p t o l l ^
varotais Japāots raieillgumt taruni»
less. Okupētai salas pieder Haboa^i
grtipai Japānas liemclos. bet Pad, ttTkij^
apgalvo, ka tās esot pieskaitāmas KonJ^
lām. kas Jaltu mitrllgumā atstātu piāoiiv
pārvaldē.
Aoalruivlclii atroSat 2i pa^osiv
)eb $20.000 viru. pēc jaanākajiem datiaa ^
padomju koaUolkomisiļai tuvu stāvotu ^
nndas. Sie skaitli tālu pārspēļu pat ritts^
valstu maksimālos vērtē)umus. Sh dtvitl|ia,
no kurām 11 esot tanku. U motonrttāa kāj.
nieku, Viena iiolētņu lēcēju un 2 ^ d a s ļi
izlases divliiīas. vi»as apbruņotas vitMdtf,
nākajsem padomju ieroēiem. 9 gaisa spēka
vienībās kopā esot 860 lidmašīnu, so tā«
UO turboiznlcioātājtt un 280 moderai buaV
vedēju.
Mākslīga menesgaisma
pret komunistiem Koreja
V t • • (^). - KāSā Viaet UeU sasas a-
Ut pilvs prtt GkAtffn Maftlkistt. c1tvēk« ar
ptadaai tialitatt viratea. krSp^takv. «flalekii
ta vUfir lantaslUkiko itarptavltoke ItsOrt}
UfSfā kofi Ooakttāaa aa Kaiaasva latkitas.
OMStsa faSt|a«<it Martikānt, ittSaSlltas p^t
••«•II īliveia patioait. liliri|»(i nltilsM aas*
Sēt tm vIrttHetu datidfurnas ai, ptaiiSot. ka
vēl tr ,AM itmr\ Mlģtaia pal
ttaiaf l i i i ..sar nk Uatttkas viataa tfSolUiia'
ptaffafft •« ktltetolaltan pratāt pirsav)leffi
•«««rār».
Martlkāas. kai pimalņas taactes «rl
par dfita U Moatei^H, Miaklrt vas Hatant.
ffllt Martllata. Qrit(f van lavart oa Droto
Viftaft» aiaaazti Ca<tio«lovaktll. tD7. g
M. iMtlatāfa aar ao^arfianlea prtt viņam
paSots Maiiadiga «aMeai. Gadu vfllk Mar-ttkiaa
M|a SA vfrs, pie M. paia iflaltleiilaia
- kā ptatastltei kutltbas tplafs. Vliai M
kafa fattas ktā| aosllpumatnibai pl!vars. Ir
takta, la INS. «. M. Italodsitt toda aometad; j
jMti viņi apfalvo. ka par k4da viru ei«>
takiņa tfsspildstfiliaaa kltts nollasāta ui
•lvi un fēt talmlfa» tibēļlaaas darbo)l«s
H\t» •• fraafu pafrtdet oraaftiilctiās. Tafu
•aiilla plaprasitusi M. tīdolanii par pastri-aita)
ta» kara aoitafamlam. aododot He»
ltap« 23 ^altstfkas katttbas locekļus.
Karas lMiataltat« Martikāas IIIS 9. pīkt-ņl
iMrIdlIla Vtaē kā padoai|« etvitals kth
Mtsjrt, ..rakvttfiot" ttfiu daadtaaitt lalla ea
vHftittHtt. tad davlfs atkal at MUtv. ^w
•Ic kādaa Uaclba» ar paia loraltl|l ta|ģl*
ias Btalslrv frerideata $p%kē starpattcikn
liela par trtfelet frlta lavera audtadIFhi.
Ar lo M. kl|lt pavirli celi ui sislattka-flai
a^rtedln.
Kāda aiMt M. Iap«ttfitn ar Udrifalaka
TlkvaMi ttaami. KI M. •ilsta, tektikaaia
kuMltt vlfi tf»ll#ttttl«i «B ««|v«aM
ka«ail talta 4otar« tm faimlki Moiala
roMa ttmifaa. Tafo M. pa la» t^IlHta dot
^laklfoktt T. kaadtes II «. v. maltai Mo­nikai
ai atiMdils ar viņa mSlta iāvmStalI
tlmasia. paņtmoi Ifds aa Kkat dāvlaSloa
dolana. kal ari laka tittt ģtaieiKtf dārf*
llata. Nelaimīgā kirti Motika dtlt pie It-ralaais
\'raf sasUmttaI ar tīfu ea silmalei
ki friflafta da Mosteņ|| ailr«sl.
Nvadtila par eeslavai catiaaa divas ga-daa
elatitml. M. IMI, g. a d a difvi BO gala
kia Mats ^laHattsēU kā gritt Maittka-
•«. fti laiki ar! la ltk|Qslot lilmtvalftņa,
^Oiiaefalv aa ^aktarv aprtedāt S9 likrlptot
liai Uataa aaadas sammas.
Tlataa aēdi M. atillļa alagaala l a toHda
dtvfka Iespaida. Vlt^l tr eetra» Ttltas pra-efllat
m apgalvo, ka. kOdamt llkattigl ap«
praciMi Moatka. tr tās mtltosti maattalakt
Kuresāres partijas rajona aģpropa R.
Kastes žēlabai laikrakstā Rahva Hāāl.
l^d pag. gada novembrī Sāmsalā kino
apmeklētāju skaits samazinājies par
41 proc. Tā pati parādība turpināju­sies
ari decembrī, un rezultātā „kine-mato<
jrafikācija« departamentam, kam
pieder visi nacionalizētie kmo, bija
jāciel lieli materiāli zaudējumi. Kdste
vaino kompartija^ organue, kā arī iz­pil
dkomi te jaa, kas neesot pietiekami
aktīvas valsts plāna izpildē.
Istfl vaina tomēr laikam būs tā, ka
sāmsalniekiem pagalam apriebies ska­tīties
mūžīgai propagandas filmas,
kurām, kā to atzinies R. Kaste, bieži
vien pat trūkst igauņu teksta. Kine-matogrjfikācijas
departaments, juzda­mies
spaidos, izteicis domu, ka plāna
labākai izpildei būtu nepieciešami rā»
dit arī kādās ārzemju filmas, bet
biedrs Kaste to uzskata par klaju
ķecerību. Par šādu pārdrošu un kļū­dainu
domu jau smagu brāzienu da­būjis
ari kinematografikācijas depar­tamenta
vadītājs biedrs Udekils.
Literatūras žurnāls Sirp ja vasar
savukārt žēlojas, ka ļaudis laikraketu
kioskos un g r ^ a t u veikalos parasti
veltīgi meklējot kalendārus. Kabatas,
piezīmju, galda un cita veida kalen­dāri
dabūjami tikai ar vislīelākām
grūtībām vai arī nemaz. Kas tā par
lietu, — brīnās Sirp ja vasar: vai ne­esot
diezgan nodrukāti, vai arī neesot
kārtības sadales tīklā. Sūdzība nobei­dzas
ar brīdinājumu attiecīgajiem uz­ņēmumiem
im organizācijām gādāt
par to, lai nabaga padomju pilsoņiem
nebūtu datumi jāizrēķina uz pirk­stiem.
nekā kāda cita grupa pasaulē šie vīri
ir nikni pretkomūnistiski noskaņoti,
bet tieši ši paša iemesla dēl rietumu
sabiedroto valstis kavējušās viņus
uzņemt pie sevis. Daudziem no vī­riem
sievas un bērni pazuduši vai
gājuši bojā aiz dzelzs priekškara, ci­tiem
piederīgie atrodas dzimtenē, kur
tos uzskata par ķīlniekiem. Rietum­valstis
sardžu vienības nodarbina mi­litāru
ierīču un ēku apsargāšanai, at-amerikāņi
gaa )au Ueto)a otrā pasanlea karS
Italllā oa vēlāk ar{ rietamu troatē. h*\ kas
Koralā ItmaatoU plmo relii. Ui tpKlālI bQ-vēliem
automobiļiem oimoatētl ārkžttiol spē­cīgi
milzu aUrmelI, kara g*t»«»i tpēl»
saledi 8 mlll. sveēa gaismu. Gaismai kūlos
vēr* vai Btt tIeSi pret laaaldateka aovleto-
Jumiem, vai art, }a Ir piemēroti laika tp-stakli,
apstaro tos ao zemiem mākoņiem.
Apstarotā terrltari|a k|Qst galU gandrīz kā
dieaā, radot lielo apjoktima lenaldnieLi kara­vīros
aa ārkārtīgi atvlegtofot darba UN spēka
anilerllal. Kairo •ttavilķo protektora ap*
kalpo 11 vfns vleatba. Jaunais elņas Udzek-lU
plerādillas par |oU alektfga.
Ari Torēit atgrttiIioUa* BO llaskavta v«
pirms lieldienām, līdzīgi lta}u komūaistti va­donim
Tolati. kas Romā pānadās jau pag.
Soir wņām. To»
laiks sākt •&•!>
ģtski vēlēšanu kampaņu.
IzjftuMa komunistu
kombinācija
Franklorte (in) — Sabi^roto un
vācu iestādes nesen atklāja, ka ko­munistiskā
Ķīna ar tirdzniecības
aģentu starpniecību Šveicē gatavo-jusies
iepirkt Vācijā W00 Daimler-
Benz tipa atitomašīnas, ko bijis do­māts
nosūtīt sarkanās Ķīnas anm-jām
Korejā. Eksporta licence darīju­mam
pēc veiklās kombinācijas atklā­šanas
tūlīt atsaukta, bet jau bija iz­sūtīti
150 automobiļu, par kuriem ko­munisti
samaksājuši dolāros un Švei­ces
frankc^.
Sakarā ar io notikumu Rietumeiro­p
a zemēs, nākotnē veltis vēl liel&ku
vērību tam, lai pašu aizsardzībai ne­pieciešamās
preces nenosūtītu uz ko­munistiskām
zemēm. Absolūtu koa
troli tomēr kavē tas, ka pasūtināju-mus
dažkārt kombinē pat caur 2 vai
3 draudzīgām vai neitrālām val&tīra.
Visvairāk illegSla dcsporta līdz šim
gājis caur Šveici, Amiriju un Ho­landi.
Višinskd
bulbanijds
Sfcsvaloia Jfimŗ sfarplanlisKalā lonnoa
Sākusies 4 valstu. 0 0
(Turpinājums no 1. Ipp.)
vada ārlietu viceministrs Ernests Dē-viss.
Bez viņa Londona valdības in­tereses
pārstāv ārlietu ministrijas Vā-
Vienkāršas UN sekretāres alga II-j Darbā saspringto nervu atpūtināša-dzinās
Bonnas valdības mmistra at-:
algojumam. Augstāko UN ierēdņu at-algojumu
jau var saukt par karalis­ku.
Bet tāpēc ari viņiem nereti jā­veic
uzdevumi, kas prasa neikdieni§.
ķas spējas .augstu inteliģenci un vis-pi^
igu izglītību. It seviJķ; tas sa­kāms
par UN tulkiem. Udz pat šim
laikam vēl nav izdevies sameklēt
pietiekošu skaitu minētam postenim
nai gandrīz katram UN tulkam ir
savs brivā laika jājamais zirdziņi.
Dažiem tai ir sports, citiem šachs,
viens komponē, citi atlifrē hierogli­fus,
risina krustvārdu mīklai, v i c da­žādu
tautu sakāmvārdus u, l . t.
Ka Kremli izčamdīja
Grotevola bagāžu
Parīze (tp). — Slezvigas-Holšteinas
laikraksta Tagespost Parīzes līdz­strādnieks
atstāsta Staļina personīgā
drošības dienesta kapt. Ivana Nikifo-roviča
aprakstu, kā, savā laikā Mas­kavā
viesojoties Vācijas „demokra-tiskās
republikas" valdības locekļiem,
pārmeklēta vinu bagāža. Ņikiforo-vi^
s rudenī cauri Somijai un Zvied­rijai
izbēdzis uz Franciju un pastāstī­jis
sīkāk par Kremlī organizēto dro­šības
dienestu.
Kad austrumjoslas ministri Grote-vols,
Dertingers un Raus bija ieradu­šies
Maskavā un pirmo reizi atstāja
viesnīcu. Kremļa aģenti pa to laiku
loti rūpīgi pārbaudīja viņu bagāžu
Ar Austrumvācijas valdības locekļu
ierašanos saistītie drošības soli vispār
bija gluži tādi paši, kādi Maskavā pa­rasti,
kad tur ierodas .,ne gluži uz­ticami"
viesi. Šādus ciemiņus pēc
ierašanās Kremlī vispirms aicina uz
drošības dienesta vadītāja pulkv.
Māzela biroju, noradot, ka kāda ap­spriede
pie Staļina neparedzētā kārtā
ieilgusi. Biroja sīki pārbauda viesu
portfeļu saturu, paskaidrojot, ka tā ir
tīri formāla lieta, ko piemēro absolūti
visos gadījumos. Tomēr padomju jos-
1^ ministri par šādu uzņemšanu ju­tušies
diezgan pārsteigti. Turpat ne­tiešā
veidā notiek arī apmeklētāju
personīgā ,.kratlšana *. Drošības die­nestam
ir «peciālisti. kas Jau no ārie­nes
prot apmēram novērtēt un uzmi­nēt
viesu kabatu saturu, bet šaubu
gadījumos viņi prot kabatas arī ne­uzkrītoši
apčamdīt un izkontrolēt.
piemērotu ^^^^^-^^ sakamp ka daža lab
iaika UN tulku šefs pārbaudīja Pa-irltē
sapulcēto 350 pieteikušos kandi-matoti
UN darbam. ļ p , „ , , ^ , „^
Tradicionālai
Par UN tulkiem darbojas 67 pērso- fl#b8ff>tt1S4jK4M " V ^ v v i j aa
^: 53 vīrieti un 14 sievietes no 14 W*M«M« ACUlC»
pcrk amerikāņu
tankus
Lozanna (Rx)^ — Pēc Zviedrijas
500 amerikāņu tanku pasūtinfijuma.
valslīm. Viņu atalgojums SOA--^
dolāru mēnesi. UN aprindas ne reizi
delegāta runa tulku ausis nokļuvusi
visai rupji veidota, bet no viņu mu-itieka
vējot ies (bez manuskripta) par-ilulkot
viskomplicētāko runu vicina no ļ — . .
piecām oficiilim valodām. Daži UNļ
delegāti runā loti ātri. Višinskim. i RIRDĀNA PADOMJU ANEKDOTI
piemēram, ar 200 vārdiem minūtē
pieder UN Strrunāšanas rekords. Tas
inozlmē. ka tulkiem tādā pašā tempā
(25)
nias nodaļas vadītājs Ivo Malets un jtij^ viņu par UN diktatoru, kas b . -
Ziemeleiropas nodaļas vaditaj« Dzof-ļ pUj3^ap,3i,es lēmuma un ^enerā'sekre-rijs
Henson^ Oficiālos pārstāvjus vēl tāra nņas pahelmaj^ l N dalihmee;:
pavada vairāki lietpratēji. ASV dele- skaitu. Sāda UN tulka pšrte:k.^3nās
giciju Paruē vada prezidenta Tru- g^n nepārstedi. ]o d^-bs orasa
mena speciālais pimvarotais Filips Uaspringtus nervus, P5;choanalU;ska'
Katram UN tulkam jābūt spējīgam i jo runu saturu UN tulki nepārveidos'^^^^ Šveices sūtnis ASV sa-
. . . ņēmis uzdevumu ievadīt sarunas par
tanku iegādi 100 milj. dolāru vēr­tībā.
Šveices 400.000 vīru armija, relā-tīvi
viena no lielākajām Eiropā, no­lēmusi
iegādāties 550 modernu tanku-
Par amerikāņu Petona pareuga tan­kiem,
nevis angļu Centuriona vai pa­domju
T34 hpt šveicieši izšķīrās
pēc ilgākām diskiMijām. nebūdami ne
ar vienu īsti apmierināt;. Šveicei ne­pieciešami
kaut Vieglāki, bet toties
manevTēt spējīgi un stāvā vietā pie­mēroti
modfii. kas varētu operēt
ļ ne vien Ziemelšveices līdzenumos,
ļbet arī Alpu apvidos.
! Ar jauno pastiprirļēiumu Šveices
; armija ievērojami pah^hnās savas
i kaujas spējas, kļūstot tiešām par cie-ļ
tu r;ekstu ikvienam iebrucējam. Līdz
v.m Šveices armijā bi]a čccbu 121
var.ki. iegādāti lau pirms 2. pasaules
kara, un 70 pirms pāri? gadiem sa­ņemtie,
ar vājām bmņām segtie
čechu GI 3 tnecienlielgabali Abi
rtulko viņa un citu UN ātr-irunātāju
runas. Tas prasa ne tikai pa­matīgu
svešvalodu prasmi, bet ar!
ātrumu un elastīgu domatspēju,
Bei apbrīnošanas, ko ar izcilām I
spējām UN tulki i:jtpeInās gandru:
katru dienu, gadās ari, ka par dažu
labu viņu veikumu diezgan ilgi ami-1
zēļas. Piemēram, kad kāds tulks pa-!
ziņoja: ,.... Algānjas un Bu!bān;!s«'
(Albānijas un Bulgārijas) de;eqātr\
kāds žurnālists nekavējoties r.okru-
SAlTllGA VELltASAS
ko k f i tn
^ ^ " P * - ļ pārbaudē noskaidrots, ka v:si š;e' »^ vfittc^ feii/ji M^dri''iia)i^ bite šie modeli modernajam karam vairs
Ārlietu viceministru konference s i - starptautiskā foniraa ..sve^^valodu ka-i^^^^ , ^ nav piemēroti
it kāt pirmdiena» pēcpusdienā pīkst. S.lraļr nav gluži vesehem nerviem, k o u u ^ ^ ^ ^ ^ ! ^ " ^ ^ve'r'ķi"s , otrs — ,
un to vadīja Francijas sneciālais pār-; vjņi paš: nenoliedz. Daudi^s moro* ^ ^ f ^ r ? a i s - utkm&u asBriotpi^s isieetat . fevsfuāaullsa,i )i v i cAr aS* VW p ii^rā«v« ā ttou nka,i,z dewvļur«m,iu« . T >p: *a. tstuā -
stāvis A. Parodijs. Rietiimvalstu pār-; jmiegs citus, t-irņretim, bah: sap- "'"'"^^ ^^^^ ^"^^^ ^^^^^^ ^^o- ^g^s^^eices lantu rūpniecības iz-stāvJI
šajā sanāksmē gnb noskaidrot ņi. Pēdējie visbiežāk sapņo-ot, ka : • ®®* ^ ' veidošanai, Šveice noraidiia. atzīda-
•pb^oojuma «IvokU Eiropa. iūe» jāpārtulkī" valodā, kineprot, l^"^ ^ ^^.^^ noslogotu valtU
EUtftk«a»rs Ir vlsUbāk ģērkltls OMfOdt»
nīs, attinusi tūnjss komīsi)A ASV spllrb-tUpnieku
savienības ilkotdjā konkuisā. plmo
10 skdUā ierindojot ari liliBakUeŗus Belm
Hopu un Grtgoriju Peku.
217 gftrldnleki Kortlā gādā pir UN n i »
lemes un aviācijas karavlm rtllģisks
lOpi, ieskaitot budistus un musulmiņut,
KoMŪBlsto skaits BletaMCIropā pēdējos fft*
dos samazmā}les no 4 railj. us 2,7 mUJoaitn.
Vairāk nekā pusi no atkritēju skaita d t ¥^
itaļu komOoistu pdittja. LIddgs stāvoklis Ir
ari Franci}!.
€tchotlov«kliēs vēftaleks t o » k t | | lūdili
sev uo savai ģimenei asita ueslbas Asglijā.
t'N kir«tpēks leņēKls svarīgo Mtikssti
mezglu Hengsongu, Amerikāņu Ooies mitr^o
\ien1bit Uuias tālāk 98. platuma gii4t tir*
ztenā.
Ncateri Mtrokā pret IrsBēlea izcfluiiti
s«stdteu un svētdien. Franču āiUetu BlAis*
trijās aprindas atsauc tiņas par cīņām sttip
marokāņu iedzimtajiem un (ran6i keŗuplktt.
IeviBi atkāpšaBāi «sol stgiliāBi
pirms LtelUtenam, iiņo labi informētās lon
donas politiskās aprindas. Konkrētākais Be<
vioa pēctecis esot Herberts Morisons.
Aaerlkāņi keŗe lletpratē|a kosleresct k«-
tika Parīzē pag. nedēļas beigās. Bez ģes.
Eizenhauera apspriedē piedalījās vtņa M*
līgs ģenerālleitnants A. Grlnters. ASV |a.
ras spēku virspavēlnieks admirālis Sermans,
jūras spēku komandieris austi urnu AUantikl
admirālis Kernijs un gaisa spēka virsptvēl*
nieks Eiropā ģen. Norstats.
II Bārclņo smags ildtlnls piedzimis Kllv*
landē, Sav. valstis. Pie normālas veselībai ii
1 kUb māte kā bērns.
S.S mllloBt btedru ir Rietumvācijas «rod*
savienībai.
Seftl kuģi gāluSl kofS pie TaAierM. lim^
airtkas piekrastē stiprajā vētrā, kas tttz | ^
sijās pag. nedēlā.
C*rkosiovākl)is valdība RUBO dalu vilttt
bruņošanās rOpniiicIbAS pārvietot uz A«t>
trumpohju un Rumāniju. Ptreās parēdfiti
pārvietot Brinnerei CZ ieroču, Rmghol^ai
Tatr« un pazīstamās Skoda labrikas. Pārvle-toiana
esot neptecleiama, lai los svarīgos uz»
ņērauraiu ittālmātu no Mtgttslvijīta" rie­tumiem.
Normāli ikOpsts t«IslBt aifitii pir 3 Blt,
ap<;alvo Bostonas zinātnieki Dr. Slroog». jo
skāpstllanās paātrinot sirdsdarbību no >2--S$
sitieniem rolnOtē. Kaislīgs skOpsts laupot
pat 5 min. no mQl«.
IMS dolāra Igauņa karevfHetti Vācijā eo*
sOiIļusi Ņujorkas igauņu palīdzības organiiā'
ctj«, sakarā ar neatkarīgās Igaunijas valsu
svētkiem 24. februāri.
taldlluans ezacls krievu slepeaais rttdl*
tā)s kaut kur Rtetumvāri<ā. Pagaidām rai­dījumi,
kas domāti padomiu okupācijas kart*
spēkam Vārijā un Austrijā, notiek katru die­nu
no pl. 12.30-13.00. krievu un vācu valodā.
lletBBivādles ārUetu ministra postcsl turp­māk
izpildīlot kanclers Adenauers, ziņo Sft)
Ziņu dienests.
m granātas plecdesBit gados publirējls
VmMons CerMs. No tām U sēļumos sako­potas
izcilā politiķa runas pirmskars pos«ā
un otrā pasaules kara laikā.
F«d0M)ti Ulcrātfiras BB tllaa Mwn I»
porttt iBdIfā atļāvis ministm prezidents Hēn^
TUlIt pēc tam Indijā ieraduSies smago
mobilu transporti tr komOnisUskām bro-iUrām.
ViSBi C»cfcoilovikl|«s BlUtārot UdMts
pārņēmuli padomju spēki, reorganizējot irt
lidlauku aizsardzību.
Mākslīgas guBi)as ftSoSana nolēmusi « '
sākt Francijas valdība. Ievērojot strauji itk
goMs kaučuka cenas.
No Atēftāai «tMiikts pedomlB Uctvedtt. Kā
Ziņo D«ily Crapbic. viņa atgrieSanāf atfsot
gaidāma.
Valrākt^ simti gados }auBQ ķlgleis fcost*
•l«lB ieraduSifs Polijā un uzņemti turieni
aufy%t$kolā«. Vēl vairāk sagaida ierodaallf
Ausirumvācijā,
Vādfas sakāvei dltsa. kas Polijā tktllllto
lieli svētki, lagad ar seima lēmumu svītrots
no svjnamo dienu saraksta.
AustrevrSdlts valdlbM dāvtsil SUlM*
n luksa vagontj vilcienam, ceļā uz NUsksttl
urbrukuls polu partizāni un to izdemolējafi.
Sīpola Itptrkiasas inAilt acies C«ckos3>
vlkijV ļo n^zmāmi ..valsts p'iānsalmflitdkti
t9houvŗi\ r5jjo Prāgas laikraksti, trf^i^'
t'.J; baumai. ka tipoln imaka ftdtrāllzi)ot
e'ombumbss eksploziju nāvīgos tzitaiojuBSl.
lielāks skaits spāņo kosaslsts. kis p^
i^n. Franko uzvaras aizbēga no Spānijs« &
P«d. savienību, tagad lercdui'.es PoUjS O
•?rādā valsts muilās
Ktre Bekiis l « l . gadā. apgalvoja BertlB»
virsbirģerraeistars Feuters kādā mttmjā Va-lingtonā.
P«d. savienība gaa gribot katrā
z:ņā aizkflvēt Rsctumvāciļēs apbruņoSi»*
tc! tā bsidoties izraisīt k«ru. Ksre drifldl
rjāk&mos gedos klOSot vēl mtzākJ. ļi ^
'-.-» kā:tlq. apbruņosies.
Praaētt kon}aks tia iaaplaletli pli^titft*
luksa precēci. ko r.cdriks'.ēs vtirs UUf 1^
it^nt Rietumvācijā. deklarēji
mjastrs DI. Erbards.
I^'^LI'S^S lie- 30 divīziju aiz
dH» JoslS». veidos gan tiK
l i ' ' v i t u ka. cijai, bet 6 A i ^*^.SB muievru» solīto jaunu ar
•SZ Sveldojot šanļs Eiropi s
1--. , ka laiKa.
m'ļļ: arklrtojani», vis- Bez tam Atla
. .«Triktou okupācijas zijai kaujas gt,
a i U o t lī^z gada beigi
K L lavukirt II- zākājām Atlan
• I Belģij9s, Holanl
Jas un Portug*
I ' ^ { 1 ASV "aisa sr ļļ OKUpaCl" ļ īpaši uzsvēra
Jaiiift revīziju
j|NDierinM^
pavairot savu
tu Eiropā, līdz
dzinājumā ar f
kāišojot. Vad(
.tiem, tas nozfj
IfD UN Vicu PRESES NO- vien Eiropā b\
BBAKA MpnO - PAR nibas.
mu UN PAR MAZI J^ii 4|
to otrdien paziņo a, ka staju- H ' ^ ^ ļ
iSllasni grozījuini okupācijas r^J'^^g^^^^^
^Galvenais gjoiījuma punkts !^
yaldibai nekavējoties 3™'' ""^^
Mfeliftn miaisiriju un t5 sek- ^^"J^*
iiiitia?idjai iekļaušanofl brīvo
kl ari i6va<ilt dipIomS-i^
iekinas ar draudzīgam nS-
|l 0 apmainīties vēstniekiem.
Im^ais grozījums atceļ sa-
^i^ih komisijas iebildumu
• d ^ likumdošana. Līdz šim
i&al ko sagatavoja Rietum-
Mi
ir^i, iepriekš bija ja-ii^
jal komisijai uz Peters-
Tnpak augsti komisija ti-
PREZIDl
^Klemel
niekus''
gadījumos varēs celt i
pttt Jtietumvacija» valdī-likumiem
pēc to stāša-
- ja lie iebildumi ap-
Jittbieiiroto drošību vai ru-m
prindpiSliem stdrptautis-
•itaett. Reizē ar minētiem ļ MinchcM U
Ugad novērsti, lai vi- Klementisa \
^ '«8tii sekot ļauna okupā- ^L^JPas galvene S""'*" Jau notiekot r^^*"* "o«kui
T»« mim sabiedroto un '^*>"k nel
ļS^pltoē. SPDap. ^ d ^ i augstāki
P k l L u " ' i"'«st u n r " ' 3 ' visā Ceļ
b'm^M '»*a cietināta 24. fel
- nekādi
"•^)»wTr„, ""0 pret savu
sūdzētiem.
aeMekāgība
JS^PuUv-'; " ' « ' « n u Trešdien
^ ^ ^ ^ p
. ' « s d i e n a s «i
Pieskārās Tri«
didams
valstu
un floti
vāktu '«Pn^ra ^PS^lvoj
(Tur;
r - V