Bavarijas Latviesu vestnesis, March 7, 1951

              L A T V I J A
īvciia n ericUM - ilcftnii $(4^ No Ripas radiofonā
HrMiS HNfrUMS / VAI GAH>AMA SPĀNIJAS AICINĀŠANA
ATLANTOA PAKTA
AmrUdņa im to tabltdroto vMStn
ipriRdās pēdlji Itiki diodi pimsolti
jititi)ii»»« k l tiivll( piMif m AUiko-tik
« pēksam Spimiti, Tuidju* Grieķi*
Jo un Jfigoflavijo* Tht Sundar Tlmti
Viiiii0oii«i korfliponileotf Biemioii*
fiārUiciiilti, k« vil logiil sagtIdiM
Sftv, vaiitii itroilnijiiiiis fonniU us*
«Icinit Spimjo piedaUtiei Atlantiku
ptkUl Pir ipftl mņlvt m iuntn opo*
licljii, vitooiaiits te būtu vieglik pi*
Bikine, nekā p«r lUeimvIdja* ap*
bfti|M»lino* Aokifi patlaban notiek
turku militliii vadfbaa nn politiķu
lanmai ainardzlba* jautijunioi ar
britu virapavēlnldta Vidijoa austru*
nof ^ n . Eobertfonn* Jan i i gada sē*
kurni Turdja» «imirab pintāvii
pirmo reixi piedalījis k i konsulUnti
Atlantika pakta aarunis Vaiingtoni.
Pruiktt dtidi ir ar Jugotlavijui kaa
ari pati imm nevēlētos paktam
pievi^tiei» bet vairlk ieinteresēta
amerlkiņu militiris un saimntecia*
kia patldilbaa saoemlani bet jeb*
kida pakta* Beidiol svarīga vieta
Balkinu aizsarihlbai organizēšana Ir
Grti^ijal. Vašingtona pirliednita,
ka Grieķija nepaliktu mali, ja no*
ttt(ta uibrukums Jugoslavijai.
Sav. valstli ieikamjuias ierkidi
Heliko dalu aavu aviidjas bāzes ku-ģu.
Tas dariU). rēķinoties ar to, ka
liem bāzes kuģiem bOa izdia nozīme,
Ja vajadzēs nodroiinit Rietumeiropas
ēiisardzibas flangu Vldusjōras. tipat
ari Ziemeljdras telpi^ Paļas centrills
Iroateia aizsardzībai ģen. Eizenbaue*
ram līdz II gada belgim hU rldbi
34 divīzijas, kaa pālam sikumam pie­tikto,
Jo kara gadījumi tpēkus itri
varētu pallelInSt līdz 60 vai 70 divi
sijim. Ko Kietumeiropas aizsardzībai
spētu dot, piemērāmi Turcijas un
Grieķijas piesaistfiana?
Turciji komOnistiem nav nekida
Jūtama iespaida. Turku tautaa tradi
clonill neuztidba pret Maskavu iz
?sutaa pretkomōnistiski noitiji, kas
urdju padarītu par vienu nu Atian
tīka pakta stiprākajiem balstiem Tu
vajoi austrumos. Turku armijas spēka
un nozīme izcelta Jau vairikkērt.
Bakaturigi ir tas, ka armijas parādēs
tagad redz loti daudz motorizētu vie
filbu un modernas tecbniskaa ierīcei,
kffinēr agrik, k i raksta Timea, lldās
parādēs garām devulies vienīgi saus
zemes un (lotes kājnieki, kavaier.ja
un artilērija. Uela nozīme turku bru
l^oto spēku izveidolanā bijuai am<iri
kā^u miUilrai misijai Amerikāņu
virsnieki vadijuli apmācību» vairāki
iimtt turku nosOtlti tedmiakai ap­mācībai
uz ASV un Vācijas ameriki
9U Joslu. Pie New York Times infor
ttādjas, misijas pirmajos ^ darba
mēneloi turku armijas reorganizācijas
ietvaroa apmācīti 20.000 turku. Vēl jo­projām
gan nepiedelami pavairot
moderno teroru un motorizēto satiks
mea līdzekļu skaitu. Ievērojot satiks­mes
ceļu uzlabolanu, bijis iespējams
samazināt armijas skaitlisko sastāvu,
Jo nodroiināte ātrs transports mobili
zācijas gadījumā. Sie uzlabojumi un
amerikāņu palīdzība ar! ļāvusi saKsi
nit kara dienesta laiku Turcijā no
3 m 2 gadiem.
Par grieķu armijas stāvokli pārska­tu
sniedz 0aily Grapbic spedālkores- ? rietuma mērogiem, ir triiciga un skar-pondents
Atēnās Manntgs^ Kā viņi
»akās, ar britu pieredzi, amerikāņu
dolāriem un palu grieķu apņēmību
panākts, ka Grieķijai lobrld neliela,
bet sīksta armija «- labākā, kāda tai
Jd)kad bijusi* turklāt tai ir lielāka
kaujaa pieredze, nekā jebkura! citai
armijai Eiropā. Savu sīkstumu grieķi
pierādijuii plecos karos pēdējo 40
gadu laikā, turklāt vēl smagajās clņēs
ar komunistu partizāniem. Grieķu ar­mija
ari ir pirmā, kas Eiropā var at­zīmēt
lETvaru pār komunistiem. Tās
izveidolanā vislielākie nopelni' britu
militārai misijai, tāpat kā amerikā­ņiem
Turcijā. Britu miiāja Grieķijā
darbojās apaļus aelus gadus.
Angļu virsnitki sevilķi izcel grieķu
armijaa aupto apmācības standartu
un individuālā kareivja lielo dlsdpll-nu
un augsto cīņas morāli. Grieķu ka-lavlrt
pieradis pie dzīves, kaa, pēc
ba, bet tomēr ne skarbāka, kāda grie
ķu kareivim ir viņa dzimtajā ciemā.
Grieķi ari gadiem pieraduši pie div­gadīgā
obligātā kara dienesta. Grie­ķijas
armijai vienīgi trūkst vēl vai­rāk
ieroču un techniskās iekārtas.
Jauni «iltijumi tomēr pienākuli visu
ziemu, kaut gan dala Grieķijai pare­dzēto
amerikāņu ieroču sūtījumu bija
jānovirza uz Koreju. Svarīgs trilkums
Grieķijas aizsardzības ieapējās nepie­tiekams
dzijums telpā starp bīstamo
Bulgārijas robežu un jōru, — tikai ^
līdz 100 ķm. Bet ja izdotos panākt, ka
Grieķija, Turcija un Jugoalavija sa­prastos
un apvienotu visus savus spē­kus
Balkānu aizsardzībai, tad visas
trīs valstis kopā varētu atbalstīt rie
tumos ar 90—100 labi apgādātām di
vīzijām, spējīgām atvairīt jebkādus
komunistu draudus Dienvidat^trum
eiropā. P. M.
Ko redzēja brigadieris Zelifakt un ko
andļļu junueki Berriji
BADA NBRSTOSI ANGU AR STAĻINA VARDU UZ LŪPĀM
PATEICAS PAR PADOMJU jORNie<A PASNIEGTO MAIZI...
«Zviedrijā un Holandē plosās bez­darbs
un nabadzība." Tā raksta kāds
tvaikoņa Biruta jOrnieka Šovļetskaja
Latvija 7. janvāra numurā. Kaut gan
Zviedrija nav bijusi Iejaukta abos pē­dējos
karos, tai saimnieciskais stā­voklis
tomēr esot neapskaužams, un
Gēteborgas ielās varot redzēt cilvēku
pQ|ua pie veikalu durvīm iOdzam
maizi... Zviedrijas kapitālktiskā val­dība,
tā rakāta jOrnIeks. neesot spē­jīga
sagādāt tautai pat nepieclelamā-ko
— darbu.
Tā pala laikraksta 12. decembra nu­murā
Rīgas ostas strādnieku brigadie­ris
G. Zeltjaka savukārt aprakāta pa­domju
jOmieku .«pieredzējumus" Ang­lijā:
,,Katru padomju ku^i angļu ostās
ielenc izbadējis pOlia. Saņēmuii no
padomju jūrniekiem maizi, badā mir­stošie
angli čukst vienu vienīgu pa­teicības
vārdu: «Staļins!" Turpretim
Pad. savienībā, k i tas katram zināms,
galīgi izbeigta nabadzība, trūkums un
bezdarba..
Diezin, ko par liem ^lieliskajiem"
aprakstiem būtu teicis angļu jūrnieks
G. V. H. Berrija (viņi gan Sovjctska-ja
Latvija laikam nelasa), kas pēc
apciemojuma padomju ostās sajuta
neatliekamu vajadzību vēstulē Daily
Telegrapb lasītājiem pastiatīt.
ko viņi tur redzējis. „Kad angļu
ostas strādnieki reiz atjēp. dk labi
tiem klājas, salīdzinot ar viņu aroda
biedriem dtās zemēs, bet it sevilķi
Pad« savienlbār* vaicā angļu jūr­nieks,
ierosinādams, lai angļu ostnle
ku streiku vadoņus un viņu līdzskrē-jējus
nosūta uz Pad. savienību, kur
tie pali varētu pārliecināties.
Berrijs nesen kādā lielākā padomju
osti izkrāvis Austrālijas vilnu un
uzņēmis padomju labības kravu Ang
HJal. Viņi starp dtu raksta: ^Redzēju
tādus ostas strādnieku darba apstāk­ļus,
kādi Anglijā nebūtu pacilāti pat
pirms 50 gadiem/' Padomju ostas
Bikses no maisiem un krelds
«rzcmju servetcm
no
DESAS NO «KAUT KĀDAS** G A U S - ZOG PAT ZEMI GALU CIP
PAGRABA, LAI Cm NESACĪTU - TRUSADAS VESTE GLABJ DZIVIBU
VĀCU KABA GŪSTEKŅA PIEREDZĒJUMI PADOMUA
Kāds vācu kara gūsteknis, kaa ne­sen
atgriezies no Pad. savienības,
stāsta:
Pēdējos pt^otra gada biju kara gū­stekņu
nometnē zIemelatMitrumos no
Kazaņas. No gūsta mani atbrīvoja ti­kai
pēc tam, kad Ilgāku laiku vār­guļoju
ar tūsku. Tai puia vēl palika
tūkstoši gOstekņui da|a viņu strādā,
bet dala, tūskaa nomocīti, gul bara­kās.
Nfirstība ir liela. Tie, kun^ uz­skatīja
par „veseliem", mitinājās
zemnīcās, kur nepierasti stingrā sala
dēl dzīvoiana nedeiama. kaut art sie­nas
aplikām sūnām. Ea. tāpat kā
daudz dtu, darbā apsaldēju rokat un
kājas. Uzturs vienmuļš un pārāk ne­pietiekams.
Darba ārkārtīgi smags, un
to izturēt grūti. Mūsu nervi bieti
sabruka, un cilvēki hktteriski raudāja.
Tikai tiem, kas veica mūsu spēkiem
pārmērīgo darba normu, deva divi
stundas atvaļinājumu. Lai iegūtu kaut
dk papildus pārtikas dzīvības izvilk­šanai,
gāju strādāt pie kāda krievu
zemnieka mela darbos. Arī viņi dzī­voja
ārkārtīgi nabadzīgi: tam trūka
pat elementārāko lietu. Nopirkt viņš
nekā nevarēja, Jo vm bija ārkārtīgi
dārgs, vai ari vienkārši nebija ko
pirkt. Vispār — vietējie iedzīvotāji
deta ārkārtīgu trūkumu. Skaudība,
naids un zi&ībaa bija parastas pa­rādības.
Daudz virinu staigāja no
maisiem lūtis biksēa. Ja kāds retu­mis
ko saņēma no ārzemēm (no rie­tumos
atacionēliem karavīriem),
piem.. apģērbu to tūdaļ noalēpa,
Jo valkāt baidījās, lai citi nenoiaŗitu
vai arī nenogalinātu drānu valkātāju.
Zinu gadījumu, kur kāda sieviete sa
ņēma no ārzemēm sainīti, kur bija
aervetesi no tām viņa Izšuva sev
kreklu.
Pēc profesijas miestiieks, es dalkirt
palīdzēju savam saimniekam gatavot
desas no trulu un „vēl kaut kādas'
gaļas. Sīs desas par lielu naudu viņš
slepeni pārdeva, bet man par darbu
t ^ a paēst Kolbozu šai apgabalā
praktiski nebija. Zemnieki patvarīg
pārņēma kolbozu zemi un sadalīja sa­vā
starpā. Notika pat zemes zādzi
bas. t. i. — slepus pārvietojot robežu
mietua, lai iegūtu sev vairāk zemes
Protams, tas atklājās, un zagļus ne
vien piekāva, bet daikārt pat apstrā­dāja
ar cirvi. Arī kolhoza priekisē
dētijam nodalīja aavu zemes gabalu,
UfC lai viņš nenodotu patvarīgos le-es
pārņēmējus. — zemnieki bez at-dzības
apstrādāja arī v?ņa lauku
Iedzīvotāji baidījās viens otra un
visu slēpa. MBjā. kur es iad tad strā­dāju,
dzīvoja vairākas ģimene*. Ja
kāds no iedEivotājlem bija dabūjis
sev gabalu galaa, tas vārīja vai cepa
to kaut kur pagrabā, lai dti nesaosti,
gaļas smariu. Citādi skaudības uz-gumdītā
atriebība bsja nenovēršama
Pēc demobUizlci]<^ mijās pārnākušie
kareivji, savās dzīves viet^ palīka
strādnieki maiņās atrāda visu dien
nakti, bet par nakts darbiem tomēr
neeaņem vairāk maksas nekā dienas
maiņā. SUrpība vienīgi tā, ka dienas
maiņā iekļūst vairāk partijas vīri un
viņu draugi. Darbus ostā uzrauga da
žādl komisāri un atzīmē katru strād
nieku, kaa drusku lēnāk kustas. Ka
mēr dala strādnieku bija apģērbti sa
mērā pieklājīgi, daudzi citi stradlja
angļu kuģa kravas telpās, aptinuši
kāj^ veciem maisiem. Kuģu krāvēju
vidū daudz sieviešu un jaunavu, kas
veic visus tos pašus darbus ko vīrie­ši.
..Nekad savās 38 gadu jūrnieku
gaitās un nevienā citā ostā visā pa
saulē neesmu redzējis sliktākus ap
stiklus." nobeidz savu vēstuli angļu
jūrnieks, „un nekur, Izņemot varbūt
Austrāliju. ne«^u redzējis labākus
apstdklus nekā Anglijā."
VIRS AR BAMBUSU
Vēl nav aizmirsušies baltie kristi, Tādēļ ari poiamies llc^ vecajiem.
ko tik daudz redzējām otrā pasaules
karā, un nav aizmirtiics arī gūsta
Sarkanas migmcs pctmcki
CCKAM SKUJAS, BET AITAM lAGAlI ORDEŅI NEVIETA īOh
BARĪBA JĀAPSARGĀ
Cas 157 ELEKTROSTACUAS ^ «ZINATNB*' PlC CK lEMUMBII ^
INSTITtm PAUDZ RĒĶINĀT UN LASiT ^ UA BEZ KA«IBM
Uuksaimniedbaa ministra **^f^*»'*,^^^^
nieks Kalniņš atzinās, ka Madonas, darba c«tn^^^
Gulbenes. Cēsu. Gaujienas u. c. ra- cigaa bngid^ noorganizētas v ^
joniem jāaudzina simtiem tūkatoiu kolbozos un katras c^^^^^^
aunlopu Ja trūkst laba siena, tad naU stūrītis im bibliotēka. (Tad Jaji
U vitamīnus liellopiem, cūkām fP^^?»»!) - ^^^^^
putniem ieteicama dot skujas uņ ^ pijas «eiu { K S l l i c h f fH
kā labu papildbaribu aitām - kļavu haunbūvēm un Dombaaa laditim dļvl
ošu zagSrus. (Žagari gan loU no- ešelonu, bōvma «riālu. I>atigavp^
derētu pašai Kalniņa ..ministrijai H Ir koRiozi M ^ ^ i f
simtiem kolboznieces, kas caurmērā velar>as pltou, bet jēkabpllieiHiaia.
izslauc 3000 kg piena no govs. Ari mazinot tempu, turpma izvest ttra
citām kolhozniecēm jāseko šai kusti- plāna.
bai. Gulbenes rajona kolboza Kop- Kolbozu demata Jaunceltttes Jtfl
darbība slaucēja Marta Sēmule die- izvestas Dobeles rajonā. Staima v i r j
nām un naktīm noņemas pa kūti, ja kolhozi jau vairik nekā Pt«; 1 ^
kāda gova saslimst (Utvijas lauk- lusiea ui dematui ir divi kūtto ļ#
saimnieces to darīja katra, nemaz lopiem, cūku kūta undzirnavas. So*
nekladzinot par to laikrakatos.) Sēmu- gad paredzēU »»cf^ij^, J*^!» ^
le apbalvota ar Ļeņina ordeni, jo iz- Nikolaji gadi pilnīgi likvidēs vla».
slaukusi caurmērā 4896 kg. (Savā lai- sētas. Koftozā Nākotne
kā par to gan godalgoja govis, bet ne 16 ēkas. vēl Jāuzceļ 22. Kolhozi Sta^
slaucēju!) - Atsevišķos rajonos lopi Una ceļš būvē ir 10 dzīvojamiem
pārziemo neapmierinoši! ir gadījumi. Pirmo reizi koltiozl lieto iwiedtu btj
ka lopbarība nav zem jumta. Jāap- t<«iu un māla izlietojot ra]^
stiprina lopbarības apsardzība. (Vai atrodamo mālu. — Dobeles rajofia
gan arī tā jau dumpojās?) Līdz 15.3. komjaunatnes «ekr. Ivans Krūmiņš u
visa lopbarība jāpieved pie lopu mīt- stipru krievu akcentu stāsta: Cejatt
nēm. (Agrāk gan tāa saukāja pa kū- pirmo agropilsētiņu republiki. Ji»#
tim. tā kā jādomā, ka zudusi starpība cel 1500 kolhozu sabiedriskās un
starp laidariem un cilvēku mitek- vojamia ēkas. Patlaban beidzam ikō»*
liem.) Lopbarībai jāatrodas aizslēgtās las ēkaa būvi Dobelē. Rajons lldr-telpās
Divi nedēlu laikā jāsakom- tis 106 proc. no plāna, bet iivedii tD
plektē lopbarības brigādes. (Diez, kas proc. Visas rajona mašintraktoru stŗ
tad tos kopia līdz šim?) Jānodrošina cijas izremontējušas traktorui. Ift
barības u. c. piegāde pēc plāna. Bērzes upes paredzēts celt emU^
I staciju.
P "T''^'*!"S?T . . J «O'tPIlNIS .MRCENTIIS-Pavasarī
saņemšot 320 jaunus trak- -.^ , . „ .v.jt.
torus, 500 traktoru arklus. 50 Unu P^M^.'^tf kombainu* un 100 pašbraucējus-kom- «Ma. ir zinātnes lempis ko nomblni^
baiņus. Vietām sēklu tīrāmās mašīna* i« ^'^^
stāvot dīkā. kmēr ir rajoni, kur iztī- «fijļ»"- f
rītas tikai 1/5 sēklu. Daugavpilī ierī- U^'O Tā sazarojusies institūtos. |Tla
kota Glavtorgzerno bāze vairākiem P?J tikai atdalīti aa
rajoniem. -~ Jelgavas rajona partijas K^;^ J«9«d ir 1^ «lļg»\«*«>lw Jļ
komjaunatnes sekretārs Zentiņš «tā.h^<^n^Jj«»i studentiem, 75
' vakarskolas strādnieku un kolboznla-i
ku jaunatnei. Bet kādā citā raidījuAā]
Rokpelnis apgalvo, ka studentu eiat^
30.000. (Viens nu ir pārcentiesi)
Zinātņu akadēmijas sekretārs Peiva]
raksta par akadēmijas darbu 5 gadoSil
Uz 150 mazām un 7 vidējām upAi;
cels lauku elektrostacijas. (Cik gadoj
desmitos vai simtos nepateica.) Vi»]
stūres institūta uzdevuma — uzrak»|
silt Pad. Latvtjaa vēsturi. (Kas td
uzdrošināsies kārties pie šī darbii?)
DEGOŠA ZEME
Latviešu gaitas franču ārzemnieku lejiona
laiks pie frančiem, kad mēs — 3 bij.
latviešu karavīri — atkal esam leģio­nāri
un lidojam uz Ziemelafriku. AI-lira
ir mūsu putna gala mērķis, ka­mēr
mūs pašus vēl ie^^ēdina vildenā
un aizvizina līdz Sidibclabesai, kur
50.000 iedzīvotāju un prāvs franču
ārzemnieku leģiona garnizons.
Jau pirmajā dienā saņemam ietēr­pu
un citu tuksneša karavīram nepie­ciešamo,
un mūs iedala vienībā, ^elt
vēl ir mierīgi, kādē) vai vm laiks
aizrit apmācībās; tikai retumis jāiz­brauc
patruļā.
Tad kādu dienu rotas komandiera
man paziņo, ka esmu norīkots uz In­doķīnu.
Viens no maniem draugiem
domā. ka tas esot jauki, otrs norūc:
.,Ne velna," bet es sāku vākt kopā
un likt somā mvm mantas, lai jau
ritu kāptu k u ģ i . ..
Tā ir Saigona ar saviem 100 000 ie­dzīvotājiem
— mO«u pirmā apstāša­nās
frantu Indoķīnā pēc 27 ceļā pa­vadītam
dienām. Tafu gala mērķa —
Phanranas sasniegšana prasa vēl trīs
dienu kr<?tHano8 un svilanu dzelz­ceļa
vagonā.
No stacijas mūs aizved uz fortu
bruņotā apsardzība, kas šeit nep;ecse-šama
ik \\t sola. Pats forts — ar mūri
apjosts četrstūris ar ieroču lizdām
un torni vienā stūrī tālākas apkārt­nes
novērošanai, bet iekšpusē — vaj.
rākaa saimniecības un dzīvojamā ēka.
n kttlt!: Aataīlo Ufērlrs itu^ StlUft v|| (r «H teķi « boUs. fā UM fttn^ forti.
Uzdevuma: izlūkot tuvo rīsa lauku.,
novērots, ka tur ieiet un paslēpjas Prof. Dr. Krastiņš uzrakstījia par I90S,
grupa bruņojušos anamītu. 9- revolūcijui Drīzuja redakcijā esot
Ejam virknē, jo lauks stāv ^enīJ ^ ^ ^ " f * ļ^^^^
un vinīties var tikai pa šaurajiem uz-^^^/^^* ticfitri?. «Uini^ ^
bērumiem. kas to sadala vienādos K^ļ^^^™
k v A H f « t f t « dažādu folklora* materiālu. (Tas M oSalada, bet ™Qsu pōlēm atrast h^S^SSM^ pretinieku, nav sekmju. Jau šikam f N o d i b i n ā t a s 65 mičurinlsmj
iaubilles, vai tie maz L vairs atrodas, "v.u ^
i " S " b e " d r f ' ' " """h^" "M?nr-
... , - i u. P«domju zinātnieki var atrādāt!) Jād*
..Nolādēts! viņš Izgrūž caur zobiem nas pret jebkuru burzujiskā nacioai-un
meklē pārsienarno. Kāds piestei. 11,^3 izpausmi. Augsnes zinātnei m
dzas un viņam palīdz kamei pārējie Lemkoplbas institūts studē galveno
kļūstam divkārt uzmanīgi. lauksaimniecības kultūru ražības pf
„Nu. tepat tiem velniem jābūt. - kugstjn^j^n^j problēmu. Sastāda kok
nu tikai acin vaļā! «aka komandie- L^ozu augsnes kartes un palīdz kolbo-ris
ciešu skatienu vērodams lauku j^j^urina laboratorijām, (Bet W
Gausi velkas minu Ies bet jopro am L^iet, tā neiet: mūsu lauksaimnieki
nekā nevaram ieraudzīt. Taa kaitina g^^j ^^^^^ problēmām b«
XL uTk . Klu k! pi•e pe.M sa"u c• vītr s uk askM^^,^^t,i rina un vj^iņ^aj ^la b^o^r^a^t^o^ri^jā m!) Kdl*
stāv musu virknes galā un 'Wa «r L , j j ^ , virsmēslojtt.
roku uz pnekšu: ūdena dažus metrus L , a sistēmu un ieteic kolhoziem, kā
no uzbēruma ve v.egii viļņo. - Tur ,egflt augstu ražu. Zootechnlkaa tffl
viņš tikko pacēlās un atkal pazudaiL^^feigi j^^jj^^, izstrādājis sva-
Vecie jau zina anamītu .,āķus". un rīgākos jautājumus mājlopu attīstībā,
vairākas rokasgranātaa reizē aizlido Interesanti esot pētījumi par mikro»
un sprāgst norādītās vielas tuvumā, organisma nozīmi lopu barošanā. (Tla
Augustu uzsitas ūdens un dūņas, «a- mikroorganismi jau nu būtu, bet bari*
jaukdamas ar tola dūmiem. Kad tie ba«, lūk. trūkst.) Mežsaimniecības i M ^
izklīduši» netīrs un asiņains mūsu tūts izstrādāji* metodes, kā no lāģ«
prjekšā izceļas anamīts ar bambusa skaidām iegūt lopbarības cukuru 1»
niedru rokā. raušus. Uztura institŪU atriainājU
Tas viņu parastais paņēmiens: ar ļ jautājumus par vitamīnu pieUetoši*
nu cilvēka uzturā. (Ilgi tomēr titUlf
juši!) Tikai padomju gados Latvi)!
izvērties zinātniski pētnieciskais daibl
astronomijā. (Te laikam domāU
kanās zvaigznes vispusīga aplūkoii*
na un pētīšanai) Fizikas un fflatēmiti*^
kas insUtūta darbinieki daudziem m
ņēmumiem snieguši konsultādju« (Ar;
rēķiniem jau nav jokil) Valodas 01
literatūrai institūtā veikti darbi lit«
viešu valodas studēšanai patlabit
strādā pie latviešu valodas vārdolctf
un liela apjoma krievu-latviešu vārd*
nīcas sastādīšanas. (To gan vajadsittt
illustrētu. lai „brāligo tautu valod­niekiem"
kaut kas būtu ari aapro»
tams!) Zinātņu akadēmija kļuvusi ptf
patiesu zinātnes centru republikā, kal
palīdz komunistu parUjai risināt ko-no
z u s t u . . .
loti īsu laiku, lai nepagutu mājinie-ļ novietoti, kad atskan niedras galu mutē palīst zem ūdens celtniecību mūsu zemē.
" " ' *^ tik ilgj. kamēr vajātāji garām, lai tadK ^^i*®" palīdzību «liedz Visaavii^
vai nu uzbruktu vai nepamanīti pa- r * * akadēmija. (Tāpat k i CK
*—ar pavēlēm un rīkojumiem!) Ztoit»
ņu akadēmija tāpat kā padomju tau­ta
visus spēkus veltī tādas ēkas tīf
celšanai, kur nebūtu iespējas Ujitm>
(Laikam gan domāta kolosāla
torijal)
kiem izstāstīt, ko redzējuši citās ze
mēs. Parasti tos tūliņ pārcēla darbā
uz kādu citu attālāku apgabalu. Pirms
atgriešana no gūsta, mani pilnīgi ap­zaga.
Un ja ceiā nefiO^^lu. tad j&ņz
trauksme un jaieS patruļās.
,.Ari jaunatbraucējiem? kāds
mums iejautājas.
.Arī!-
Citur varētu protestēt vai vismaz
teicas manai krin-u saimnieci^:. ka«,mēģini? ceU kādus iebildumus, bet še
b:;a man pašuvus: trusēdas vesti. ļ pazīs» tikai paklausību bei ierunām.
(Nākošajā turpinājumā:
SASTAPŠANAS KALNOS)
I" i'li'" TMagaaBaBaaBaBBBBMMpa
fSaJtf^^ bm-tf&
J*^^ tautas va-te,
flSa Mli(
Ijnku sētam.
itiTSjt brivi-
;ē}i dot pa
vijas iwko
idit ^«d^;
gara
,aItsarkano
paka} uz te
ai zemes
zemes Vai
Kamēr K
Šu viru uir
tīe, tikmēr
dusi. 50 5
apliecina:?
visa tetvies
ikad praftv.
upuri uz i
So garu dzl
liecība ar!
pulkvedi, tu
mūfigi, tāp»
cējuma, tāp
zemē ir jē»
viešu dziw
pret­metam
f ar-,
jturoja kal-īgtai
ķrastoe
baitos, kal-ciešā
rī-iedšjia
nJBOlgiaL.S di<
ļfeltt, 6, marta
H triecieni salaužot «ar-
00^ pie Sknmdas
.BTbrtfS. pulkveža acu
i*Td ijttīiti iBae t ««ļlerstoit žieisn i Llaati--
pAl par uzva-
„ afl vidū soli pa so-
-aretio Utvijas brīvībai,
^ J8(»isiijiti€$ v§l vienai
| l . A t vil viSDam pulk-luBB
vaioņgara pār-
Sorei! tai bija pēdē-
• priekšgalā lini
^ . taijtas, dižākais
\ļbtk Kalp^ Latvijas
It laau-liktenis viņam
* ne vairik.
, .^paāi vadija Je-bi
Bo Kalpaka pār-
'iapisjlikumip» Ga-i$
vu ^ tālākām
ilkVediii pēc nepil-
.^.j. fkM jau Zilupes
kUii bataljok vietā bijā
'#Ut?ijaķ armija, kas
u i. ......^ ^ divMjām.
ti bija paveiku-
, - Izcjnliaau. Udz
m Ppaiui impurēianās
vļia ziedošanās
Jīnrart ftaiu jēgu un
kļuvusi b^a.
^nro^irpulkveža duj-
W|W to attrauca sv^u
*«ļta dlodoņa un «vešu
^ ^ ō ^ a . apspiestās un
IļJīJftautaS'asarās un
20. gadu- latviešu
•"ftil»!viibiit?
1^ pulkvedi! Vēl lat-
' vīru, kas nes
brivibA alkas,
,9ribu tautai un
ii»
ipiWa,
i
nometne
f*«hlalk«eu^"'
i.*"* ko tai, ^
IS,i^."»*«tcerM.
lai
Brīvajā
valstsvīri
juristiem un
audzināja'
iela aozi
žādajāms^
dāmums V
ificētiun
tagadējā c
vairāk nelj^
biis vaj
Latviešu
daudz —
materiāto)
vai atsāku
u pārtra
bieži vien
)aļt vietējo
un triikst
un kopējā
piemita La
biedriskajā
vēršanai
kara be
dēja latvi
univēŗsitā
studētu i
pamatojās
dītajām i
tur studēj
koniesioiilU
dju atšV -
cijā vien l i
latviešu st
g. apvieno}
Lai gan ā
zīnie un a^
dējošās ja
avešās uni
juta, ka
oentr^lā
dļa, keis p
dītu visus
So domu
okupētās
€u joalās,
Utvijas i
cerēs dien
lo savienīb
rādīja w r
pēc neilga
viešu etu
Gadu ga
Vācijā str
sniedzot a
un citur _
«tipri m.
studentu a
ap 400. L
nijusi lat
izveidošasi
togad latv
pastāv
Austrijā, B
»«dā, Vāci
mēs, kur
savus par
arlSCS p
ko darbu
izveidoj
ra orgaiiļiz
atrodas V
9ada laikā
LSGS p
ganiem -
Pr^s un
Jilecības u
'U
li
dos vaJifJj
dnsko ui
īstos izffig
l^ktīvi ao
no vēa
darbi ^
ir: l)
S?, l«tvi
f akumi t
[Sk LSCS
^0P5 20 n
Uni