1946-06-19-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN The poiicy of this Newspaper is to provide oiir Latvian people in exile virith all available news of importance coneeminf the world's happenhigs, of political« eeonomie, coltoral or social significance; And our special aim ideāls and achievemenis of the great Democra^^ » the United States of America and the British Empire. This aim, we ]imow, will help^^^^m^ of the Latvian people and ^ o f all thhigs — will yield hopes for a safer and happier futore. Redakcija-Editorid Ofiice: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) ImSk divi reizeii nedēļā — Published twice a week Nr. 47 (49) Authorized byMilitary Government and UNRRA Dillhigenā, trešdien, 1946. g. 19. jūniji Viktors Baltltājis Seši gadi Priekš sešiem gadiein —• 1940. g. 17. jūnijā pāri mūsu valsts robežām sāka ripot svešas varas kaujasrati. Mūsu zemes āres pārsoļoja simttūk-stoši svešu tautu karakalpu, kuriem neuzdrošinājāmies un ^ri nevarējām stāties pretim. Ja tanīs dienās to vēl visi nezinājām, tad dzīve pati rādija, ka ar to iznīcināta ne viert mūsu mazās valsts iekārta, bet arī visas latviešu tautas līdz i tam laimīgi auklētās netraucētās brīvības ilgas un paļāvība uz pašu prātiem un spē^ kiem veidojamo nākotni. Gandrīz vai nevaj adzēja mums uzspiestā ne-žēlīguma stipruma pierādījuma — 14, jūnija gadu vēlāk. Liktenis tad bija lēmis, ka,mums vai nu akli jāpakļaujas un jāpadodas tam austrumu tautu gaddesmitos,.asinīs un sāpēs izciestajam un tagad arī citiem piemērojamam dzīves izkārtojumam vai arī jāizšķiras par s]i)ītmeku-mokām un nāvi. Nekas liels nemainījās arī tad, kad vienu svešu varu mūsu zemē nomainīja cita. Pasaules cīņa mūs tikai vēl nesaud2'Jgāk bija ierāvusi savā orlDitā, un tikai desmitā daļa mūsu tautas pēc varēja atvilkt elpu un atvērt acis. pagaidu drošībā un patvērumā. Kas tad mums palicis pēc šiem 6 gadiem? Mums — šai desmitai daļai nav ne.savas valsts, nedz arī savas zemes. "Mūsu tautas brāļiem un m^ flām - tām deviņām desmitdaļām, kāš arī nelaimju un iznīcības postā turējās pie dzimtās 2jemes, drupas savās mājās un tas pats 17. un 14. jūnija nolēmums. Drīz jau gads, kā mums atņemtas raizes par šodienas maizes kumosu un par jumtu (virs galvas. Mēs ēdam žēlastības maizi, bet toties arī DP nometņu šaurībā ne-bīstamies nākamās nakts un drīkstam teikt, ja ne visiem, tad vismaz viens otram, kas mūsu domās un sirdīs. Vai mūsu brāļi un māsas to var? Arī tām mēs zinām atbildi. Seši gadi mūs maluši, svaidījuši un spieduši. Daudz drosmes, pacietības im ticības vajadzēja, lai vēl gaidītu nākamās dienas. Te nu mēs esam, mēs aizvien vēl gaidām un līdz ar to ticam. Mēs gribam dzīvot. Un mūsu dzīvotgriba ir ne tikai šauri personiska man un manējiem vien. Nē, mēs tanī ar sirdi un pr^tu iekļaujam vēl mūsu pašu pārpeponisko mūsu brāļus un māsas, visu mūsu tautu, mūsu zemi un nākotnes valsti. Ja pār visu i r . t a i s n ī b a , tad kādā tālē, kādā laikā — lai arī vēl neuzminamā— tai jānāk arī pār mums visiem, pār tiem, ko šie 6 gadi atrāvuši īstai dzīvei un savai zemei, un pār tiem, kam pat atelpas un brīvās domas brīdis nebija dots. Mēs un viņi esam kā aizdegtas sveces klajā ļāukā. Daudzas no tām vēji izpūtuši un izpūš. Citas — un to mūsu mazajā tautā vēl daudz — turpina degt. Taču ne neziņai un galīgai izdzišanai. Gaisma sargājusi mūsu tautas daļu, vēl lielāka reiz nāks pār visu pasauli, pār mums un pār mūsu brāļiem un' māsām. Neliksim tikai paši izdzist tām mazajām liesmiņām, kurām jādeg arī vētru brāzienos un neuzminamības miglā, lai sagaidītu lielās gaismas tapšanu un uzvaru! Rūpes pair mūsu kultūras saglabāšanu un tālāku attīstību un vēlēšanās dot tautiešilem svešumā garīgu spir-dzin ājumu, Izraisi ja domu organizēt še ][atvle*šu o p e r u , , b a l e tu u n t e ā t r i . Priekšdarbus šīs domas īstenošanai uzsāka jau pag. gada augustāi kad Oldenburgā sāka pulcēties uaujiņa mākslinieku, kas koncertos iemantoja šejienes militārās valdības pārstāvju atzinību. Māksliniekiem pioškīra īpašu mītni — namu pilsētā un ^ar to radās iespēja grupu vairāk saliedēt, meklēt iespējas radīt operas solistu ansambli un kori. Arī UNRRA'svadīr ba sniedza palīdzīgu roku un piešķīra ansarribļa vajadzībām otru namu ar attiecīgām izrāžu telpām. Sīs telpas pēc neliela remonta bija labi piemērotas koncertiem, bet operu izrādēm prasīja lielākas pārbūves un papildinājumus. So darbu veikšanai bija vajadzīgi līdzekļi un materiāli. Vajadzēja arī darbu vadītāju. Saimniecisku un administratīvu lietu kārtošanai aicināja no Kaselas nometnes Nacionālās operas inscenējumu daļas blj. vadītāju gaismas meistaru J ā n i A u n i ņ u , kas arī'uzņēmās jaunās iestādes saimnieka pienāku^ mus. Ansambļa mākslinieciskais vadītājs diriģents . B r u n o Sk u 11 e uzsāka Maskanji operas „Zemnieka gods'V muzikālo iestudēšanu. Grūtības bija lielas ^1 operas ansambļa radīšanā. Daži dziedātāji, uz kuļu līdzdalību bija cerēts, nevarēja piedalīties un vajadzēja meklfit citus, kas viss saistījās^ar satiksmes un citām grūtībām. Beidzot pirmās operas ansamblis tomēr bija, sastādīts un ievadīts darbā. Ar Olden-burgas latviešu nometņu atsaucību no šejiciges koru Izlases spēkiem varēja sakomplektēt arī korij kas, pašaizliedzīgi pārvarot prāvus attālumus, dienu no dienas ieradās uz mēģinājumiem mākslinieku namā. K o ra sagatavošanu uzņēmās Liepājas operas kormeistars diriģ. B i e r a n d s Ķ u ņ ķ i f l . Muzikālā iestudējuma priekšdarbi pēc vairāku mēnešu grūta darlDa tagad veiiksml^ beigušies. Atliek pēdējais, atbildīgākais darbs operas inscenēšana. Sim uzdevumam uz 01- denburgu aicināts Nacionālās operas bij. režisors, tagadējais Blombergas latviešu teātra vadītājs režisors V o l d e m ā r s P ū c e . ViņS jau ie^ radies Oldenburgā kopā ar saviem tuvākiem līdzstrādniekiem, līdzņe-mot arī daļu nepi<Bclešamo materiālu inzcenējUma sagatavošanai, kapitāl-darbieni un skatuves uni orķestra telpu izbūvei. Mērbekas latviešu teātris, atbalstīdams operas darbu, izlīdzējis ar savu skatuves glcznotā,,u Ē v a l du D a j e V s k i , kas konā ar savu asistentu — Blombergas toātŗa dekoratoru Vo 1 d e m ā r u B r a n t u uzņēmies operas iestudēj urna scēniskā ietērpa izgatavošanu. Para-lēli tech-niskam darbam lielā paciātībā notiek solistu ansambļa un kora muzikālie un scēniskie mēģinājumi. Pirmajā izrādē, kas plānota 15. jūnijā, bija paredzēts Šāds solistu ansamblis: Paula IBrīvkalne, Arnolds Obšteins, Edgars l^etrevics, Mirdza Piekalnīte un Alma Skud a. J. Auniņd Abonentu ievērībai Abonentiem, kam abonements izbeidzas j ū n i j ā un kuru naudas pārvedumus vai iemaksa!? ierakstītās vēstulēs abonementa atjaunošanai resp. pagarināšanai izdevniecība nesaņems līdz 30. jūnijam, laikrakstu vairs nepiesūtīs. Vēlāk saņemtie abonementa atjaunojumi saistīsiei§ ar laikraksta piesūtīšanas no vilcināšanos. Jaunus abonementa pa.sfitināju-taius, kā individuālos; tā kollektī-vos, izdevniecība pieņem bez ierobežojumiem. Eslingenas latviešu kolonijas informācijas sanāksmē LSK dir. R. Liepiņš nesen ziņdja par sarunām Šveicē ar Starptautiskā Sarkanā krusta vadību. Ziņojumā dir. Liepiņš, starp citu, norādīja, ka pēc 100,000 dolāru atbrīvošanas no Amerikā bloķētiem Latvijas līdzekļiem, kas panākts pēc sūtņa Dr. A. Bīl-raaņa pieprasījuma. Starptautiskais Sarkanais ikrusts Zenevā 10.000 dolāru node'sria Zviedrijas Sarkanam krustam, 5.000 Dānijas un 85.000 paredzējis Vācljafl latviešu papildu aprūpei. Par Zviedrijas Sarkanam krustam izmaksātās naudas izlietošanu ziņu nav, bet dāņi naudu izlietojot to /latviešu atbalstīšanai, kas izteikuši vēlēšanos atgriezties dzimtenē. Apstākļus Dānijā vēl raksturo tas, ka sūtņa Dr. Bīlmaņa uz Dāniju nosūtītos 500 dolāru protēžu Iegādei blj. latviešu kaŗavīriem-invalidlem dāņu banka nav vēl Izmaksājusi, lai gan šī nauda nākusi no sūtņa personīgiem līdzekļiem. Starptautiskais Sarkanais liTusts no tā rīcībā nodotās naudas 20 proc; ieskaitījis savos administratīvos izdevumos, nosūtījis bēgļiemlLdiOO pārtikas sainīšu un atrēķinājis arī transporta izdevumus. Amerikā bez tam darbojas kara palīdzības fonds, no kura lietuvieši saņēmuši 600.000 dolāru. Naudu fonds piešķir atsevišķo tautību organizācijām Amerikā palīdzības darbam, ja tās apvieno tautiešus ,,no sienas līdz sienai". Arī plašāk pazi-stamā latviešu organizācija Ņujorkā „Latvian Relief Corporation" palīdzības fondam iesniegusi pieprasījumu, bet pret naudas izmaksu bijuši iebildumi kādai turienes latviešu komunistiski noskaņotai organizācijai un lūgums noraidīts. : Pieskardamies emigrācijas jautājumam, dir. R. Liepiņš norādīja, ka, pēc ievāktas informācijas, pagaidām nekāda masveidīga izceļošana. no Eiropas nav iespējama, jo zemes, kas par imigrāciju varētu būt ieinteresētas, vēl kārto savas iekšējās lietas un tikai vēlāk, atkarībā no konjunktūras, lems par ieceļotāju uzņemšanu. Latvijas sūtnis Londonā K. Zariņš informējis, ka- K a n ā d as imigrācijas pārvalde paskaidrojusi, ka 7.0.000 viņu karavīru vēl atro^io- ; ties Eiropa un kamēr tie nebūšot izvietoti, nekāda imigrācija neesot iespējama. Kanādas nacionālā dzelz- Sadarbiibas trūkuma bēdīgie rezultāti ceļu sabiedrība turpretim sūtnim paskaidrojusi, ka varētu novietot 200—300.000 pārvietoto personu, bet ne ātrāk par, 1947. gadu. Kanādas latviešu organizācijas priekšsēdim uz viņa lūgumu atļaut latviešiem ieceļot Kimādā paskaidrots, ka pārvietoto personu jautājums esot vispārīgs un viena valdība vien to nevarot izšķirt. Latvijas konsuls A u s t r a l i - j ā ziņojis sūtnim K. Zariņam, ka pēc kā'da laika varot rasties Iespēja 100.000 ieceļotāju uzņemšanai Austrā- Ujā. Piedāvājums uzņemt baltleSua esot izteikts A r ģ e n t i n f t . Baltijas tautu piederīgos tur varēšot novietot kādā stepju apgabalā pie 36. platuma grāda. Tur esot ari kalni, ezeri un kultivēšanai noderīga zeme. Apstākļu pārbaudei uz Argentīnu ierosināts sūtīt Bailtljas tautu delegāciju. Neviena vjīlsts tomēr nevēloties ieceļotājus novietot vienkopus pēc tautībām. Arī Argentīnas valdība gribot novietot vienā saimniecībā latviešus, otrā igauņus un trešā lietuviešus, tādā kārtā izkaisot ģimenes pa visu plašo aF>gabalu. Apstrādājamā zeme nebūtu ieceļotāju īpašumā, bet tikai apsaimniekošanā. Skolās mācībām būtu jānotiek spāņu valodā. Sāda informādja par izceļošanas iespējām uz Argentīnu saņemta nesen un par to no 1.iatvijas pārstāvja P. Oliņa pieprasīlias papildu ziņas, kas vēl nav saņemtas. Dir. R. Liepiņš domā, ka pieminētie Argentīnas ieceļošanas noteikumi emigrāciju uz turieni mums padara grūtu un ka šobrīd mums nav jāsteidzas:, notikumiem priekšāj bet jāraugās uz tiem • ar aukstu prātu un gaišu skatu. ' Dir. R. Liepiņš atstāstīja arī kāda^ jaunas starptautiskas bēgļu palīdzības iestādes apspriedi Zenevā, kur bijuši aicināti visi 3 Baltijas tautu pārstāvji. Apspriedes iniciatori iepazīstinājusi ar priekšlikumu noslēgt līgumus ar Baltijas valstu piederīgiem par emigrāciju uz Dienvid-amcrikiLi, bet uz kurieni īsti, to paši vēl ne?:inājuši pateikt. Sīs izceļošanas organizētāji tomēr prasījuši, lai Baltijas tautu pārstāvji iemaksā j 6000 Šveices franku reŗ^istrācijas biroju iekārtošanai, kur tad varētu reģistrēties interesenti, vispirms samaksājot 5 Sv. franku reģistrācijas naudu no personas. Pēc dir. R. Liepiņa domām, šādā veidā ikviens eventuāls izceļot^AJs nokļūtu maksāšanas grūtībās un saistībās uz Ilgiem gadiem. Pieminētā apspriede beigusies bez panākumiem. Dir. R. Liepiņš atzīm'^ ari kādu zīmīgu gadījumu, kur 5 / icē kāda persona, kas pirms gadiem no Latvijas iaraidfta par komunistisku darbību, saorganizējusi privātus jaunu spēcīgu cilvēku grupiņu, kuru uz Brazīliju soloties nogādāt ar tik dārgu satiksmes līdzekli kā lidmašīnu. Uz šo gadījumu mūsu pārstāvji vērsuši Latvijas ģenerālkonsula uzmanību. Noslēgumā dir. R. Liepiņš vēl atreferēja divas sOtņā Dr. Bīlmaņa telegrammas, kurās sūtnis lūdz darīt visiem zināmu, ka pirms Izšķiršanās par došanos uz iUmeriku, lai Ikviens nopietni pārdomā, jo Amerika nevienu negaida. Amerikā nav arī nekādu tfi saukto DP priekšrocību. Atklājies, ka daži devušies nopietnajā^ ceļā pāri okeānam carībās, ka sūtniecība viņiem varēs palīdzēt Sādu iespēju sūtnis Bllmanis noraida un norāda, ka Savienotās Valstis nav ari turīgu latviešu ģimeņu, kas varētu ieceļotājiem palīdzēt „Vienolā iatvieSu Prese** Es-llngenā Kad sāks dairboties atlaišanas kc^misijas? 12. aprīli, kā jau ziņots, latviešu delegācijai ar LSK vadītāju amerikāņu pkupācijasļ joslā' R. Liepiņu, LGK vlcepriekšsēdl A. Kacenu un Eslingenas latviešu kolonijas vecāko K. Kalniņu amerikāņu okupācijas spēku galvenajā štābā Heidelbergā paskaidrots, ka amerikāņu militārās Iestādes piekrīt latviešu blj. karavīru atbrīvošanai. Līdz šim tomēr nebija nekādu noteiktu ziņu, ka atf brīvošana jau būtu sākusies. Tikai 4. jūnijā LSK Eslingenā saņēmusi amerikāņu 3. armijas štāba paziņojumu sūtīt savus pārstāvjus — tulkus uz 3 latviešu atlaišanas komisijām Dachavā, Regensburgā un Ba-benhauzenā. Līdzīgs paziņojums adresēts arī Igauņu un lietuviešu Sarkanam krustam. LSK vadītājs R. Liepiņš domā, ka tuvākās nedēļās visi tie latviešu bij. karavīri, kas atrodas amerikāņu gūstā, ^ varēs atgriezties pie saviem piederīgiem, iz-J ņemot tos, kurus militārās iestādes Ieskatīs par kara vaininiekiem, kol-laborantiem un brīvprātīgajiem, kādu nevarētu būt daudz. Arī pēdējiem Sarkanais krusts cer būt pa-;^ līdzīgs viņu stāvokļa noskaidrošanā. „Vienota LatvieSu Prese" Eslingenā Latviešu mākslas darbi UZ Parīzi Franču okupācijas joslas UNRRA'a galvenā mītne Bāden-Bādenā Iekārtojusi pārvietoto personu mākslas skati „Māksla un darbs", kupā ar darbiem piedalās latviešu, igauņu, lietuviešu un poļu mākslinieki. Vai* rums šo darbu radīti svešniecībā. Latviešu nodaļā redzami profesora A, Annusa, prof. J. Kugas, prof. L. Liberta, Anšlava E^līSa, V, Janelsl-ņas, J. Kalmītes, Fr. Bangos, J . Gaiļa, R. Maura, E. Sveica, A. Ogules, J. Zvirbuļa un citu mūsu gleznotāju sniegumi. Skate Bāden-Bādenā bija atvērta līdz 15.1 jūnijam, pēc kam to pārvietos uz Parīzi, kur škatl atklās 26. jūnijā. J. Kailums Latvieša glezna — dāvana ASVSarmiJas komandierim Heidelbergā, lo! jūnijā. — 1.1 studentu, kas pārstāvēja 350 DP studentu Heldelbergaļj uŗiiversitātē, vakar amerikāņu 3. armijas komandie^ rlm ģenerālleitnantam Rijam (Keye8) pasniedza dāvanu — eļļas gleznu, kas attēlo ģenerāļa vasarnīcas dārzu. Gleznas autors ir latviešu mākslinieks Jānis Gaills; kas ari pasniedza dāvanu, lai pateiktos pļar amerikāņu armijas palīdzību DP. The Stars and Stripes Mai^kaTa pārmet rietumu Maskavas radiofons paskaidrojis, ka rietumu demokrātijas lietojot vārdu neatkarība", lai kalpotu „im-periālisma polītikai" un „maskētu ekspansijas tieksmes". Anglijai domātā raidījumā komentātors Bara-tovs teica: „Mē3 redzam, kā rietumu demokrātijas iedomājas neatkarību, ja paraugāmies uz līgumu par tā saukto neatkarības piešķiršanu Transjordānijai, uz angļu un ēģiptiešu sarunām Kairā, uz sarunām starp angļu un hoIandic:šu pārstāvjiem un Indonēzijas republiku.'V K r i tizēdams Savienotās Valstis, viņš teica: ,.Tās pašas metodes pielic.ao arī amerikāni, izveidojov savu floit-s bažu sistēmu Klusā okeānā un Keribi-ias jūrā un nostiprinot amerikāņu varu Karibijā, slēpdames aiz sollļu-miem par neatkarības došanu apspiestām tautām." — . „Izvesti j a ' ' i e vadrakstā saka, ka ,,galvenais brīvību mīlošo tautu spēka faktors ir Stingra sadarbība." Ievadrakstā, kas pārraidīts ar! Maskavas radiofonā, atgādinātas kara laika mācības un konstatēts, ka „būtu ļoti svarīgi atcerēties šīs lielās cīņas mācības, kai vainagojās ai' vēsturiskb uzvaru." — Vīnē valda uzskats, ka G e c h o - s 10 V ak I j a s vēlēšanu iznākumam , būs. liels iespai(ļis Aulstrljas nākotnē/ Daži. augstāko austriešu valdības aprindu pārstāvjĪT^pat izsakās, ka čechu vēlēšanu iznākums būšot sākums Austrijas rietumu orientācijas galam. Līdz 5im ' Cechoslovakija, pēc amerikāņu novērotāju ieskatiem, bija līdzsvara punkts starp rietumiem un austrumiem. Ja, austrumu iespaids tur pastiprināsies, Austrija būs ģeogrāfiskās knaiblēs starp pa^ domju iespaidoto Dienvidslāviju un padomju iespaidoto CechosJovakiju. — Francijas ārlietu ministrija ziņo; ka J e r u z a l e m e s lielmuftijs at- . (B'^gas 3. lappusē)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 19, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-06-19 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460619 |
Description
Title | 1946-06-19-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVIAN NEWS BULLETIN
The poiicy of this Newspaper is to provide oiir Latvian people in exile virith all available news of importance coneeminf the world's happenhigs, of political« eeonomie, coltoral or
social significance; And our special aim ideāls and achievemenis of the great Democra^^ » the United States of America and the British
Empire. This aim, we ]imow, will help^^^^m^ of the Latvian people and ^ o f all thhigs — will yield hopes for a safer and happier futore.
Redakcija-Editorid Ofiice: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) ImSk divi reizeii nedēļā — Published twice a week
Nr. 47 (49) Authorized byMilitary Government and UNRRA Dillhigenā, trešdien, 1946. g. 19. jūniji
Viktors Baltltājis
Seši gadi
Priekš sešiem gadiein —• 1940. g.
17. jūnijā pāri mūsu valsts robežām
sāka ripot svešas varas kaujasrati.
Mūsu zemes āres pārsoļoja simttūk-stoši
svešu tautu karakalpu, kuriem
neuzdrošinājāmies un ^ri nevarējām
stāties pretim. Ja tanīs dienās to
vēl visi nezinājām, tad dzīve pati rādija,
ka ar to iznīcināta ne viert mūsu
mazās valsts iekārta, bet arī visas
latviešu tautas līdz i tam laimīgi
auklētās netraucētās brīvības ilgas
un paļāvība uz pašu prātiem un spē^
kiem veidojamo nākotni. Gandrīz
vai nevaj adzēja mums uzspiestā ne-žēlīguma
stipruma pierādījuma —
14, jūnija gadu vēlāk. Liktenis tad
bija lēmis, ka,mums vai nu akli jāpakļaujas
un jāpadodas tam austrumu
tautu gaddesmitos,.asinīs un sāpēs
izciestajam un tagad arī citiem
piemērojamam dzīves izkārtojumam
vai arī jāizšķiras par s]i)ītmeku-mokām
un nāvi. Nekas liels nemainījās
arī tad, kad vienu svešu varu
mūsu zemē nomainīja cita. Pasaules
cīņa mūs tikai vēl nesaud2'Jgāk bija
ierāvusi savā orlDitā, un tikai desmitā
daļa mūsu tautas pēc varēja atvilkt
elpu un atvērt acis. pagaidu
drošībā un patvērumā.
Kas tad mums palicis pēc šiem 6
gadiem? Mums — šai desmitai daļai
nav ne.savas valsts, nedz arī savas
zemes. "Mūsu tautas brāļiem un m^
flām - tām deviņām desmitdaļām, kāš
arī nelaimju un iznīcības postā turējās
pie dzimtās 2jemes, drupas savās
mājās un tas pats 17. un 14. jūnija
nolēmums. Drīz jau gads, kā mums
atņemtas raizes par šodienas maizes
kumosu un par jumtu (virs galvas.
Mēs ēdam žēlastības maizi, bet toties
arī DP nometņu šaurībā ne-bīstamies
nākamās nakts un drīkstam
teikt, ja ne visiem, tad vismaz
viens otram, kas mūsu domās un
sirdīs. Vai mūsu brāļi un māsas to
var? Arī tām mēs zinām atbildi.
Seši gadi mūs maluši, svaidījuši un
spieduši. Daudz drosmes, pacietības
im ticības vajadzēja, lai vēl gaidītu
nākamās dienas. Te nu mēs esam,
mēs aizvien vēl gaidām un līdz ar to
ticam. Mēs gribam dzīvot. Un mūsu
dzīvotgriba ir ne tikai šauri personiska
man un manējiem vien. Nē,
mēs tanī ar sirdi un pr^tu iekļaujam
vēl mūsu pašu pārpeponisko mūsu
brāļus un māsas, visu mūsu tautu,
mūsu zemi un nākotnes valsti. Ja
pār visu i r . t a i s n ī b a , tad kādā
tālē, kādā laikā — lai arī vēl neuzminamā—
tai jānāk arī pār mums
visiem, pār tiem, ko šie 6 gadi atrāvuši
īstai dzīvei un savai zemei, un
pār tiem, kam pat atelpas un brīvās
domas brīdis nebija dots.
Mēs un viņi esam kā aizdegtas
sveces klajā ļāukā. Daudzas no tām
vēji izpūtuši un izpūš. Citas — un
to mūsu mazajā tautā vēl daudz —
turpina degt. Taču ne neziņai un
galīgai izdzišanai. Gaisma sargājusi
mūsu tautas daļu, vēl lielāka reiz
nāks pār visu pasauli, pār mums un
pār mūsu brāļiem un' māsām. Neliksim
tikai paši izdzist tām mazajām
liesmiņām, kurām jādeg arī
vētru brāzienos un neuzminamības
miglā, lai sagaidītu lielās gaismas
tapšanu un uzvaru!
Rūpes pair mūsu kultūras saglabāšanu
un tālāku attīstību un vēlēšanās
dot tautiešilem svešumā garīgu spir-dzin
ājumu, Izraisi ja domu organizēt
še ][atvle*šu o p e r u , , b a l e tu
u n t e ā t r i . Priekšdarbus šīs domas
īstenošanai uzsāka jau pag. gada
augustāi kad Oldenburgā sāka
pulcēties uaujiņa mākslinieku, kas
koncertos iemantoja šejienes militārās
valdības pārstāvju atzinību.
Māksliniekiem pioškīra īpašu mītni
— namu pilsētā un ^ar to radās iespēja
grupu vairāk saliedēt, meklēt
iespējas radīt operas solistu ansambli
un kori. Arī UNRRA'svadīr
ba sniedza palīdzīgu roku un piešķīra
ansarribļa vajadzībām otru namu
ar attiecīgām izrāžu telpām. Sīs telpas
pēc neliela remonta bija labi
piemērotas koncertiem, bet operu izrādēm
prasīja lielākas pārbūves un
papildinājumus. So darbu veikšanai
bija vajadzīgi līdzekļi un materiāli.
Vajadzēja arī darbu vadītāju. Saimniecisku
un administratīvu lietu kārtošanai
aicināja no Kaselas nometnes
Nacionālās operas inscenējumu
daļas blj. vadītāju gaismas meistaru
J ā n i A u n i ņ u , kas arī'uzņēmās
jaunās iestādes saimnieka pienāku^
mus. Ansambļa mākslinieciskais vadītājs
diriģents . B r u n o Sk u 11 e
uzsāka Maskanji operas „Zemnieka
gods'V muzikālo iestudēšanu.
Grūtības bija lielas ^1 operas ansambļa
radīšanā. Daži dziedātāji, uz
kuļu līdzdalību bija cerēts, nevarēja
piedalīties un vajadzēja meklfit citus,
kas viss saistījās^ar satiksmes
un citām grūtībām. Beidzot pirmās
operas ansamblis tomēr bija, sastādīts
un ievadīts darbā. Ar Olden-burgas
latviešu nometņu atsaucību
no šejiciges koru Izlases spēkiem varēja
sakomplektēt arī korij kas, pašaizliedzīgi
pārvarot prāvus attālumus,
dienu no dienas ieradās uz mēģinājumiem
mākslinieku namā. K o ra
sagatavošanu uzņēmās Liepājas operas
kormeistars diriģ. B i e r a n d s
Ķ u ņ ķ i f l .
Muzikālā iestudējuma priekšdarbi
pēc vairāku mēnešu grūta darlDa tagad
veiiksml^ beigušies. Atliek pēdējais,
atbildīgākais darbs operas
inscenēšana. Sim uzdevumam uz 01-
denburgu aicināts Nacionālās operas
bij. režisors, tagadējais Blombergas
latviešu teātra vadītājs režisors
V o l d e m ā r s P ū c e . ViņS jau ie^
radies Oldenburgā kopā ar saviem
tuvākiem līdzstrādniekiem, līdzņe-mot
arī daļu nepi |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-06-19-01