1951-05-23-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 23. maiji
Slepkavojusi
- 9 pasi save|Os
IEVAINOTO SARKANARMIEŠU
EVAKUĀCIJA - UZ MASU
KAPIEM
Kāds aculieciniekfi krievu ^ g i r a n -
tu laikrakstā Vosm stāsta:
Ap 1936. g. 8 km no Staļino, Rut-Čenkovas
mie«ita tuvumā, aiz kapsētas
ar 3 m augstu dēlu sētu apžogoja
150.000 kv. m lielvi laukumu. Kādam
nolūkam tas darītie, vietējie», iedzīvotāji
nezināja, nedai ar! varēja izpētīt,
jo visapkārt izliktie brīdinājuma uzraksti
stingri «izliedia iet žogam tuvāk
par 100 m. 2oga ziemeļpusē bija
vārti ar nelielu mājiņu, kur pastāvīgi
mitinājās «ardze.
Kara laikā, 1941. g., Rutčenkovā,
StalinongoJ tresta ēkā, iekārtoja padomju
kara slimnīcu. Tā paša gada
septembra sākumā komūnieti saprata,
ka tiem bus drīz jāatkāpjas ari no
šejiene*, un naktīs sāka evaknēt dziedināmos
ievainotos sarkanarmiešus.
Katru nakti slimnīcu atstāja 4—5 auto
ar evakuējamajiem.
Septembra vidu —- jau 3—4 dienas
pirm« vācu ienākšanas — komunisti
aizbēga, un miestā palikušie iedzīvotāji
gāja pie visu laiku aizliegtā žoga,
lai iegūtu «ev kurināmo. Atraujot
pirmos dēļus, rutčankovieši ieraudzīja
milzīgus brāļu kapus: trīs 500 m
garu« un 4 m platus grāvjus un bez
tam vēl ap 40 bedres ap 6 m caurmērā.
Tur bija atraduši savu galu ne
vien no slimnīca* evakuētie sarkanarmieši,
bet ari daudz citu komunisma
upuru, jo nāvlnieku mašīnas
Šos masu kapus bija sākušas apmeklēt
jatļ kopš 1936, g.
No Rigūs radiofona
Visas nales darbā
FĀSBAUDU. „TlElT", U K V I D E T . nizātore Strautiņa, kas priecīgi pavē-
Komūnistu partijas centrālkomitejae j sti- ka visos 24 rajona kolhozos no-
8. plēnumā Kalnbērzftjš žēlojās par
trūkumiem jaunu biedru uzņemsan?
n^ditaf /Hoo noriipūmo volstf f3)
———7 —
Aiz bambusa priekškara
Karalis brauc.
(Turpinfljum» no 3. Ipp.)
Tad seko karieto ar karali, karalieni
un princesi Margaretu. Aiz tiem
atkal otra jātnieku grupa un pēc mazas
atstarpefl, starp citām divām jātnieku
grupām, otri, gluži līdzīgā ka-rietē,
princese Elizabete,ar princi F i lipu.
Visafl karietes ir milzīgi lielas,
augstas un vaļējas. Trešā kariete tāpat
jātnieku pava^līta, un tajā brauc
hercogi, karaļa tuvinieki.
Tikko karaliskās karietes aizripoju
ias, sajūk iela» priekšzīmīgā kārtība.
Nu gudrākais būtu pazust. Bet tas nav
lespējam6. Satiksme vēl slēgta. Pa
ielu iet aizliegts. Līdz sānielai tālu,
un tur pret pūli peldēt ir neiespēia
mi. Tāpēc jāgaida vien apaļa stunda,
kamēr svinīgais dievkalpojums būs
garām un karalis aizbrauks pa to pašu
ceļu atpakaļ.
St. Paula kat(?drāles torni skan zva
nu spēle. Tā nav nekāda maiga zvanīšana,
kādu tūristi klausās ZalcburgS
vai Vācijas dievnamos un rātsnamu
torņos. V i r i ar virvēm ie'darbina varenu^
zvanus katedrāles tornī un uz
tiem izspēlē melodijas. Jau mēnešiem
pirms svētkiem tie vingrinājušies un
piepilda ar majestātisku melodiju vi
fiu apkārtni. Sākas dievkalpojums. To
var dzirdēt skaļruņos. Pūlis uz ielas
dzied līdzi paiist&mas dziesmas un
liturģiju.
Tad nāk karaļa runa. Garākie cilvēki
ari redz notiekošo un pavēsta c i tiem.
Citi to noskatās spoguļos, ko
pacēluši pāri galvām. Citi fotografē
pacēluši aparātus aiiigstu gaisā un pa
ši neredzēdami ainu, ko uzņem. C i i
vēki ir ari uz namu jumtiem, logos
un uz remontējamu namu sastatnēm
„ES BIJU THi: T U V U . . .
Karaļa runa ir īsa. Atkal visi sakāpj
karietēs un brauc atpakaļ. Šoreiz
iela nav tik miierlga. Pūlis sada
1ās divās dalās. Vieni stāv uz trotuāriem
un cenšas ieturēt disciplīnu. C i ti,
jaunāki, sporta pēc tīšām šturmē
ielu un policistus, jo zina, cik tie ne
kaitīgi. Sturmētilji vēlāk stāstīs un
leposies: „Es biju tik tuvu, ka karaliskā
kariete man gandrīz nobrauca
kāju!" Bet ar to lepojas tikai angli
Kāpēc ielu nokaisīja ar smiltīm?
Vai tas kāds svinīgs rituāls? Kara
liskie zirgi piekaisa neticami daudz
zirgābolu. Tikko karietes nošvirkstē
jušas garām, iela smaržo pēc stalla
Pūlis visu samin, un viss ceļš no Ba
kinghemas pile līdz St. Paula kate
drālei noklāts ar zirgu mēslu palagu
tikpat vienmērīgi, cik vienmērīgi vī
ri to noklāja ar granti. Smilšu paklājs
vajadzlgj. ne dekorācijai, bet lai vē
lāk būtu vieglāk noslaucīt ielas.
Taisos prom cik Itri varu. Tikko
izkūlos no pūla, nopērku laikrakstu
Tur redzu uzņemamus — jaunas mei
tenes ar termosa pudelēm sēž uz tro
tuāra. Apraksts: „Cilvēkl sāka drūz
meties ielās jau pirms pusnakts un
ar rīta ausmu." Tas ir rakstīts uz
labu laimi un iespiests jau sen pirms
neviens cilvēks nebija nostājies uz
ielas. To iespiež iiri Jirzemju laikrak
stos, ja tiem tādi korespondenti, kas
ziņas pārraksta tikai no angļu avīzēm
Es biju visbiezākajā Tietā, un tur nebija
neviena ne a;r termosa pudeli, ne
gultas maisu. Uzņēmumi laikrakstiem
izdarīti pāris dienas iepriekš un inscenēti.
Koiifltanc» Berga
kur pielaistas nopietnas kļūdas. Vai
rākas komitejas steigā izlēmušas uzņemšanu
be;E rūpīgas izlases un neie-pazinušas
cilvēkus, ko uzņem partijā.
Nepieciešams sistemātiski apspriest
pārskatus par rindu pieaugumu.
(Skaidrāk izsakoties — pārbaudīt, ,.tīrīt"
un likvidēt nevēlamosl) Svarīgi
ir uzņemt partijā strādniekus, kas nodarbināti
tieši ražošanā un kolhozu
pirmrindniekus.
Lauksaimniecības ministrs Niko-novs
referēja par pavasara sējas plānu
un stingiras rupjās lopbarības bāzes
izveidošanu. (Ko nu par bazi, ja
lopbarības vienkārši nav!) Visiem
traktoriem jāstrādā 2 maiņās. (Acīm
redzot, zirgi nejaudā veikt pat vienu!)
Jau šogad jāsasniedz 16—17 cnt. raža
no ha. Lopi pilnīgi jānodrošina ar
rupjo lopbarību. Sakarā ar Nikonova
ecelšanu par lauksaimniecības ministru,
plēaums viņu atbrīvoja no cen-rālkomitejaii
sekjetara amata. Par
sekretāriem ievēlēja V. Krūmiņu un
Cerņiševu.
uVārpas" republikāniskās padomes
)lēnumā par priekšsēdētāju ievēlēts
)ij. komjaunatnes centrālkomitejas
cara lietu nodaļas vadītājs Mlokits.
Tā vietnieks — Rūjis, kasieris —
Pumpitis, atbildīgais sekretārs — Krūmiņš,
bet padomē — lauksaimniecības
ministra vietn. Vanags, Āboliņš, Por-agins,
Katlaps u. c.
M A T l M ATRAUJ BlRNUS
Jelgavas rajona kolhoza ,.Plēsums"
priekšsēdētāja vietnieks Jānis Šķiņķis
pastāsta, ka šogad ar traktoriem veikšot
60 proc. darba. Uz lauka jau strādājot
70 kolhoznieku ar 50 zirgiem.
Kolhozā strādājot 5 brigādes Jāņa
Dukša, Jāņa Eķa, Zella un Ramata
vadībā. Katrā brigādē pa 30 cilvēku
un 380 ha aramzemes. Labākais sējējs
Majors strādājot no pl. 6 rītā līdz 21
ar 2 stundu pārtraukumu pusdienās.
Visās brigādēs iekārtoti sarkanie stūrīši.
(Protams, pirts bijusi nebijusi,
bet sarkanie stūrīši nepieciešami!)
Noorganizēta bērnu novietne, lai vi-sas
mātes varētu iet kolhoza darbā.
Par šo pēdējo „sasniegumu" ziņo
arī Ogres rajona kolhoznieču orga-
Latvieši -
munisma cin &
Padeborna (rs). — Polijas vācietis
B., kas pag. gada decembrī atbēdzis
uz Rietumvāciju, sarunā ar kādu roūsi
laikraksta lasītāju pastāstījis, ka pret
komunistiskajās pagrīdes organizācijās
un cīņas grupās Polijā enerģisk
darbojoties arī daudzi latvieši. Ar'
B. bijis aktīvs pretestības kustības
loceklis un savas grupas uzdevumā
apbraukājis plašus Polijas apgabalus
visur sastopot latviešus. Pag. gadā
bez nelegālisliem, Polijā dzīvojuši ar
vēl daudzi policijai un citām administratīvām
iestādēm zināmi latvieši
kas oktobrī saņēmuši rīkojumu ierasties
pulcēšanās vietās braucienam
uz dzimteni. Stāstītājs redzējis vairākus
transportus, bet nezinot vai latvieši
patiešām aizvesti uz Latviju
Pretestības kustības organizāciju dar
bā iesaistījušos latviešus, ar kuriem
iznācis kopā darboties, kā arī vietas
kur tas noticis, B. atteicies nosauk
vārdā.
Rija--,
perialilshi aģentu
pārpildita
n
V. KRASTA SPECIALRAKSTS NO PAKISTĀNAS
Par savu ceļojumu Fords nav a t z ī - ļ u n dzirdēja koridorā U2 brīdi sarunu
mējis dienas grāmatā ne rindas. Viņš valodā, kas nekādā ziņā nebija ķ!nie<
nav pētnieks, viņš drīzāk ienīst Āziju šu. Laikam krievu, Fords nodomāji
un pret tās dabas varenību gluži ne- un aizmiga.
jūtīgs. Pirmais ieraksts atrodams ko- Par pirmo „darba dienu" Hankovl
lonnai ievirzoties jau Ķīnas territo- Forda piezīmes ir visai skopas, k5.
jļjg dēl minēto vietas nosaukumu šo rin*
Viņi apmetušies paprāvā pilsētiņā, du autors devis pats, tomēr cieši tu.
kas jau pašā pilsoņu kara sākumā rēdamies pie burtnīciņas dotiem no«
krita Mao rokās: šeit tātad režīms rādījumiem. Automobilī viņu ved
valdījis iespējami ilgāko laiku. Fords cauri visai pilsētai, kamēr beidzot
pirmo reizi mūžā skata ..sociālisma sniedz ēku, kur agrāk bijusi angļu
iekārtu", iepriekš neredzējis tās pa- banka un kas joprojām atgādina ei.
raugu — Kremļa valstību. „Jādomā, ropejisku celtni. Apakšstāvā Fordi
ka šai provincē partizānu darbība jo- pamana „sarkano stūrīti" — pinno
projām vēl bija diezgan dzīva," viņš reizi savā mūžā. Iekārtojums tam
raksta. ,.Mani nometināja ēkā, kur citāds nekā Latvijas boļševiku laiki
kādreiz bija atradusies amerikāņu me- redzētiem. — Sarkanu drapēnju
todistu misija, un sev par lielāko pār- nav, to vietā Ķīnas jaunie simboli,
steigumu atklāju kādā sienas skapī pie sienām daudz karikatūru, vai.
veselu kaudzi bībeļu angļu valodā un rums pašu ķīniešu autoru, bet ir ari
citus garīgus rakstus. Man bija aiz- no krievu magazīnām (Ogoņek, Ļite.
liegts vienam iziet." „Tas ir tikai raturnaja Gazeta), visas palielinātas
jūsu l a b ā / ' p i e v a k a r ē man teica kāds un ierāmējumā. Temats: Amerikas
uniformēts ierēdnis, kas bija ieradies valstsvīri un to Āzijas politikas „pie.
. r seKids amersanu luvaK. '.^^^«-ļ i.āties par manu labklājību. - naglošana". Mao portrets stāv ritni
kln n^n Alu ;nn1k Zll -Kopš Korejas kara sākšanās un pēc uz galda. Uz galdiem gar sienām
istri ~- kad qan sekla nonāks lidzi j ^ ^ ^ ^ ; ^ ^ ^ ^ ^ vardarbībām, visās Ķīnas daudz grāmatu, ari angliski, bet at-dalās
iededzies nesamierināms naids sevišķs galds veltīts — nacionālistu
ZVEJO AR! PA T U M S U I P^®^ baltajiem. Var gadīties, ka jūs l i t e r a t ū r a i . . . „Tas mani pārsteidia,"
A R r A 1UIV13U I .^^^^ ^.^^^j. apgrūtina." [izsakās Fords, „es izberzēju acis un
organizētas bērnu novietnes, lai mātes
varētu strādāt. No Ugāles pat z i ņoja,
ka tur bērnu novietnē bērni uzturēšoties
kā dienu, tā nakti. Pēdējais,
droši vien, attiecināms uz visiem
kolhoziem, jo bērnu šķiršana no vecākiem,
lai vieglāk tos ieaudzinātu
partijas garā, ir viens no padomijas
pamatprincipiem.
Raidījumā kolhozniekiem dzirdam,
ka veselā virknē rajonu sagatavošanās
sējai notikusi neapmierinoši, un
dažos kolhozos pat neesot vēl pabeigta
sēklas atbēršana. Uztraucošas ziņas
esot par nepietiekamu sēklas materiāla
apmaiņu Glavtorgzerno un
Zagtorgzerno sistēmās. Virkne mašīn-traktoru
staciju vēl neesot izremontējušas
mašīnas. Auces, Bikstu un
Trikātas sovhozi vēl neesot izstrādā-uši
darba plānu. Sovhozu ministram
Vācietim un Rīgas cūkkopības tresta
pārvaldniekam Kovalenko jārūpējas
par sēklas atbēršanu tuvākā laikā.
J
nistri — Rad ga
kolhozniekam?)
censibā Oskars Dāvids 12 dienās no- gg^j rīta Fordu automašīnā izveda destiny, Hong-Kong,
zvejojis 16 t zivju. Kapt. Andreja L a u r i pilsētai. Viņš ievēroja daudz Fords par to jautājis 1
Spādes vadītās motorlaivas komanda jjeiu plakātu pie ēkām un pāri ie- tas atbildējis: „Redzat,
nozvejojusi 10 t bušu un mencu. Lie
pajas zvejnieku kolhozā ,,Bolševik".
grūti cīnoties ar pavasara vētrām, 4
mēnešu plāns tomēr izpildīts, un^ku-ģis
Nr. 332 jau piegādājis zivis uz jūlija
rēķina. (Taču patērētāju vajadzības
vēl nav apmierinātas pat līdz pag.
g. jūlijam vai vēl mazāk!)
1948." V§llk
komisāram, un
plakātu pie ēkām un pāri ie-ļ tas atbildējis: „Redzat, province mit
1ām, lai gan nebija nekādi svētki. Tie to vēl nevaram atļauties, tur atrodat
ir „valdrbas principi" viņam paskaid- daudz reakcionārisma piekritēju, bet
roja tulks. Tādus izkarot ik pārnedē- lielpilsēta, kāda ir Hankova, var droli
1as, lai ierosinātu ļaudis pārdomāt un rādīt Cangkaišeka, pat Hitlera un
izteikt savas domas. «Lūdzu, lai man Cerčila grāmatas. Ļaudis, kas tās la«
kādus pārtulko." „lzsaki savas do- sīs, zinās, ar ko darīšana. Un šai at-mas,
— par to vairs neliek cietumā" sevišķā gadījumā tās taču pilnīgi sa*
uz viena bija rakstīts. Un uz cita: protams — Pētniecības institūtā i t r |.
Tvaikonītis Vētra uzsācis navigāci-ļ „Jo vairāk rīsa tu izaudzēsi, jo ā l r āU dā tikai pārbaudīti brīvības cīnitiji..,
ju no Jelgavas uz Majoriem. Atklā- griezīsies fabriku mašīnas Peipingā,
šot satiksmi arī līdz Rīgai un Jūr- Cungkingā un citur". Es jautāju, vai
malai. No Daugavpils atklāts jauns nekur nav slavēta Pad. savienība. Nē,
maršruts uz Beresovku. Pasažieru tulks izvairīgi atbildēja, — „mēs bez
tvaikoni Ostrovskij vadot labākais slavēšanas zinām, ko šie vārdi nozī-kapteinis
Jermolajevs. Tvaikonītis mē." Fordu aicināja iekāpt nelielā
Soviet atklājis navigāciju no Krāsla- sporta lidmašīnā, kas agrāk piederē-vas
uz Piedruju. Kāds lielāks velko- jusi kādam Cangkaišeka pulkvedim,
nis pārbūvēts par pasažieru tvaikonī- bet tagad — strādnieku komitejai,
ti Strādnieks, kas uztur satiksmi starp Brauciens pretī nezināmam liktenim
Daugavpili, Ilūksti un Dunavu. Velko-1 turpinājās pa gaisu,
ņi Ķegums un Darbs ņemti „sociāli-
LABAS VAKARIŅAS U N DIVISTABU
APARTAMENTS
Pēc pamatīga pārlidojuma Fords nolaidās
Hankovā. Viņš vēl nezināja, ļ šķērsoja vairākus koridoru garumus
ru apavu virs plāna. Kādi šie apavi, ļ ka šeit būs jāpavada viss laiks līdz un apstājās pie durvīm, kam bieu
liecina Ceraukstes slaucēja E. Semjo- braukšanai atpakaļ uz Tibetu. ,,Bija ādas apsitums. Viņš, protams, bija
nova, kurai iegādātie jau pēc 2 die- vēla pēcpusdiena, kad nolaidāmies, gaidīts. Pie galda sēdēja simpātiska
nām kļuvuši nelietojami. Tabakas fa- un mani tūlīt savā ziņā pārņēma kāds izskata ķīnietis, „notefkts inteli«
brika Nr. 1 izlaidusi 6,5 milj. papiro- politisks virsnieks, kas kā tāds ari ģences pārstāvis", Fords rakstā, un,
su virs plāna. Ietaupīta tabaka 2 milj. nekavējoties leģitimējās. Mēs devā- paveroties kādām citām durvīm, ie-papirosiem.
(Kā to varēja izdarīt?) mies uz viesnīcu." Fordu pacienāja nāca un viņiem piebiedrojās kcmi-
Sarkanā zvaigzne gatavo sacīkšu ve- ar labām vakariņām un ierādīja vi- sārs, kas Fordu sagaidījis lidostā,
losipedus speciāli attāluma Maskava ņam divistabu apartamentu. Komisārs Pēc vispārējām pieklājības frāzēm,
—Kurska—Maskava veikšanai. Tiem apmetās blakus istabā. Tas ieteica abi āziāti pievēršas lietai. — Fords
klāt būšot pāriikas rezervuārs un dar- Fordam tūlīt likties gulēt, ja esot uzzināja, ka viņš atvests šurp, lai
ba riku komplekts. (Bet kur tad sar-ļ noguris, jo rīt sākšoties viņa u z d e - „ s n i e g t u dažus pakalpojumus Ķīnas
vumi. Kādi, — to komisārs vēl neat- valdībai", ka viņu pēc tam sūtīs atklāja.
Viņš novēlēja labu nakti un pakaļ uz Camdo, ka vajadzīgas viņa
nozuda. Fords ilgi nevarēja iemigt | radiotelegrafista zināšanas, un - - bei«
dzot — ka viņam nekas jauns neno-
*# ~ »f — — —
stiskā glabāšanā". (Muzejā, vai?)
GUMIJAS APAVI 2 D I E N A M . . .
Sarkanais kvadrāts izlaidis 1000 pā'
Ķ I N A S . . Z I N Ā T N I S K A J Ā CEKA**
Jā, iestāde, kuras rīcībā Fords 8t|.
lies, jeb — nostādīts, ir Pētniecībai
institūts. Nosaukums lai nemaldina;
tāpat kā Pad. savienībā, arī komunistiskajā
Ķīnā viss, kas saistās ar aii-sardzībai
un rūpniecībai svarīgu jautājumu
pārbaudīšana vai pētīšana
automātiski pakļauta politiskajai policijai.
Arī Hankovas institūts tl-tad
zināmā mērā bija ķīniešu „zin8t-niskā
čeka". Pēc apm. 10 minūšu ilgas
gaidīšanas pieminētā bibliotēkai
istabā, Fordu aicināja kalpotājs. Viņi
ki
kanais stūrītis?)
Daudzi Slokas kombināta darbinie-savā
brīvajā laikā dodas palīgā
betonēšanas u. c. darbos Jūrmalas
dzelzceļa elektrofikācijai. .Betonēšanas
darbi noritot dienu un nakti. Daugav
pils vagonu de-^o solās izremontēt 36
vagonus virs plāna un no darba brīvajā
laikā savākt 20 t metalla lūžņu.
(Tas gan daudz pūlu neprasīs, jo sociālistiskajā
sacensībā lūžņi ir vienīgā
manta, kuras netrūkst!) Cauri Rē
zeknes dzelzceļa stacijai iet daudz
ešelonu lielajām komunisma celtnēm.
Segums nosūtījis 21.000 kv. m jumta
300 ^pamesto
pulks" Getingenā
Vācu žurnāls Badische Illustrierte
sniedz ilustrētu reportāžu par 300 latviešiem,
igauņiem, lietuviešiem un
ukraiņiem, kas jau kopš 1945. g. dzi-seguma
VolgaVro^naT^^nālim.'" No I Vertkazarmās, ap-
Liepājas nesen aizgājis ešelons ar uz-hļ^^.'ļ?^ P^^ 'f^^^^o
rakstu: „Gruz idjot dla velikich s t r o - P ^ ' ^ ! ' ' P^^^J^em
jek V Kuibišev". Aprīlī nosūtīti 6 šā- ^«J^^^anas un j a u n a s eksistences dibi-
' nāsanas iespējas citas zemes, IRO atzinusi,
ka šie 300 bēgļu nevar saņemt
tās atbalstu, jo tie esot cīnījušies
pret vienu no U N sabiedrotajiem In
tātad ..brīvprātīgi palīdzējuši ienaidniekam".
Žurnāls piezīmē, ka šāda
IRO pieeja pašreizējā laikā izliekoties
dīvaina, jo minētie bēgli nevis
Kas par to priecājās un pelnās, lie- tāpēc cīnījušies kopā ar vāciešiem
cīna sekojoša telegramma: ..Dārgais pret Pad. savienību, ka būtu ticējuši
biedri Stalin. — padomju Latvijas .Jaunajai Eiropai", bet viņiem Vāci-mezrupniecības
darbinieki un kolhoz- jas karš pret Pad. savienību bijis vie-nieki
izpildīja pirms termiņa mežu nīgi līdzeklis, lai cīnītos par savu vai-materiālu
valsts plānu 1950.51. g. ru- stu pasargāšanu no boļševikiem,
dens un ziemas sezonā. Līdz 1. apri-ļ j-^^^^ ^^^^^^^
di ešeloni. Rīgas mašīnbūves rūpnīca
samontējusi 2 greiferu celtņus Kuibi-ševai,
kamēr Rīgas turbomechaniskā
rūpnīca gatavo turbīnas, kompresorus,
sūkņus u. c . ko sūta uz ..visiem
mūsu neaptveramās dzimtenes stūrīšiem
1im izvests 2.339.000 kub. m kokmateriālu,
t. i. 101,7 proc. plāna. Kaln
bērziņš, Lācis, V i m b a . . ."
G A N CITĀDI...
sie „iz-stumtie"
Getingenas kazarmās saglabājuši
arī savu nacionālo pašdarbību.
Viņu mītnes apmeklētājiem atstāj vislabāko
iespaidu- Pašu rīkotie dievkalpojumi
stipri apmeklēti. Vairums bēg
Rīga (rs). — Padomju Latvijas ko
mūnistu partijas Rīgas rajona sekre
tārs Novikov's partijas pēdējā kon
gresā. asā ..paškritikas" runā, starp
citu paziņoja: ..Rīgas pilsētas sabied
risko iestāžu un organizāciju polītis
kais un administratīvais darbs na
saskaņots ar partijas augstākas
štances direktīvām. Universitātēs
skolās un techniskos institūtos lot
vāja politiskā modrība. Technisko
institūtu kadri ir kaitīgu ideju sain
dēti, bet universitātēs un skolās ne
attaisnojama bezdarbība neļauj at- rez.sora Sulachina vadībā. Glavkino-ļ viņiem izmantojusi dzīvi universitā
tīstīties ideoloģiskai aktivitātei. Or- prokat izlaidis dokumentāru filmu Ies pilsētā, lai sāktu vai turpinātu
ganizāciju un darba vietu partijas Sovjetskaja Latvija, par ko piešķirta studijas, un gandrīz visi tagad jau
sekretāru kursi tik slikti norganizēti, Staļina prēmija. Filmai Nagomija izturējuši savu fakultāšu beigu parka
nav gaidāmi pat apmierinoši pa- teksts, Skultes mūzika, Kalpiņa un baudījumus.
nākumi": - Partijas ģ e n e r ā l s e k r e t ā r s Kiseļeva scenārijs. Rietumu palīdzības organizāciju no-
Pelse savukārt paziņoja, ka .Rīga Rīga atklāta igauņu mākslas izstā- stāja radījusi bēgļos rez^ariāciiu
vel joprojām ir neuzticamu elementu de, kur ievērojama vieta politiskai Viens otrs no viņiem mēģinājis izce^
un rietumu imperiālistu aģentu pār-j k a r i k a t ū r a i . (Jauns sociālistiskais paJ lot nelegāli, un dažiem tas ari sek-pildīta".
- Kongresā an paziņoļa. * sutijumsM Rīgas vagonu rūpnīcā at- mējies. Getingenā palikušie baltieši
ka komunistu partijas biedru ska:ts klāta mākslas izstāde: 24 grafikas. 31 tomēr šādu nelegālu pašpalīdzības ie-
Latvija esot 31.213, resp. 1,5 proc. no glezna un 12 s k u l p t ū r a s . ,.Sevišku in- spēju noraidot un ar aizjūrā dzlvoio-
VISU iedzīvotāju ska.ta. no kā izriet.' teres: izpelnījušās A. Briedēs Ļeņina ļ šu tuvinieku palīdzību mēģinot na-ka
1.atvijā oficiāli skaitās 2.080.866 - a n Zemdegas Staļina skulptūras. (Kā nākt speciālas izceļošanas atļaujas jo
I gan citādi!) Vāciiē tomēr nevēloties palikt. '
tiks. Fordam svarīgākais bija pēdējais
paskaidrojums.
Viņam pasniedza kādu aptaujas lapu,
kas saturēja jautājumus par
Forda izcelšanos, darbības veidu
Camdo. Tur bija ari vairāki iķlgi
jautājumi par viņa politisko pāriiecl-bu.
Fords atbildēja ar anglim parasto
vēso sarkasmu: darbības veidu Camdo
viņš raksturoja kā ..vispārējas dabas
bezdrāts komunikācijas", par politisko
pāriiecību ierakstīja — ,/les-mit
gadus neesmu bijis Anglijā. Nekā
nezinu par turienes politisko dtivi."
Varbūt, ka šādas atbildes ķiniešus
neapmierināja, tomēr manīt viņi to
nelāva. Uzkrītoši, tā, lai arī Fords
to redzētu, viņa aptaujas lapu salīdzināja
ar kādu citu, ko izņēma no atvilktnes.
„Es būtu devis daudz, lai
varētu tajā ieskatīties," piezīmē
Fords. To viņš, protams, — nedrīkstēja.
Tad sākās vispārējas sarunas,
kurās Fords nomanīja, ka abi viņa
pratinātāji pārstāv katrs savu jaunā
Ķīnas komunisma virzienu — komisārs,
kas pazīstams jau no lidostas,
svaidījās ar Maskavas gara sacerētām
frāzēm un likās pilnīgi iejuties
Pravdas terminoloģijā, otrs, kas sS-dēja
pie galda runāja vienkārši, bet
ar dziļu pārliecību.
Pēc divi stundām Fordu atlaida ar
norādījumu, ka rit sāksies viņa darbs
šai institūtā. Uz viesnīcu vairs neesot
jāatgriežas; viņa mantas jau atgādātas
šurp un novietotas viņam ierādītajā
istabā. Ejot lejā pa kāpnēm,
komisārs, kas nāca Fordam līdz parādīt
istabu, ironiski piezīmēja: „Nu,
kā jūtaties, kā patīk aiz „bambu5a
priekškara"? Tā taču apzīmē mūsu
zemi rietumos, vai nē?" Nakti Fords
gulēja mierigāk, jo lieta viņam lik8i
'•'T dalaī uzvarēta. Otrā ritā viņu
noveda birojā, kur tas sastapa priekšā
divus baltos — tie bija krievu inženieri
K. un P.
Nākamā turpinājumā lāilet pir Ford* «Ik-
Uiaiem ozdevumlem ķliieiu pitaltclbu H' ttitotā.
ļfijjju un pamanu
tiiileTfl balti lagtoL
K& s , un jau SM
ļ S a «'^^l" KmU rita un veļas
pārspēj valgais I
t stiprais jauno
ir«t5i>«. Wausas_ -
Ļ niii savi no t i » -
Lum so lapu
SuMviitoama, viņi,
Cŗniia, un vaAūt ti
^ E WJ - zemes m*
\M V B Mudiltles maita
Lmitpsiapnla sulām, b
Uģiui uD sffliriām vSidi
L«, benainun celmam
ti
^^im Sbelu dārzi ti
lljiiii, an liekas — to zi
jMi ir nokāpusi pati mē|
mm bezgalības, tālumu
k a salhii&u apremdināt «
t#t9ito takimi, kas <pi^G
y^iai(avu dzīvību nesāļ
pioiei lietām.
I mm un saulei kalpodaiu
mpk olia lalapo, un, kad
nija osim, kas vēl vakar ^
iļtBiroilem zariem drau?dē]^
kp&i^ atdaiSs melno piļ
m Mii un pašķiras
hiolii^ " tādi, tSckol
M i d i ļ u klāsi, tad, nezki
hviinidama un zllgam
ļ i f i i t e j a s vaigiem m
hpiatvgrlam durvīm kut:
•|oib«(iellga.Līkradze "
^«ķijiisi Mīl putna
INi tilfts un pieneņu veli
P ai aio mlli pumu MU
mimt alkšņa mizas
2 f Wio visi kūts un sti
F^.^^^^ at^ieztie
VMl iesildītajām migi
M M § t a s un vēju ai
solus liek vienā
S^mnu mēlēm, un
te kviešu graudi, ga]
f Nu koka apcirkņos l
\StS^ un mezglai:
un sāta dzini
IŽ^' J pašiem \i
Kļ'} diltajai zeme I Kll''' ^^^aitāmJ
ieķērušās spoļ
h b e t a C T tās
»5kt«. • cauri visai
81
M i£ 7 Vēl, vel
Un 51
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 23, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-05-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510523 |
Description
| Title | 1951-05-23-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 23. maiji
Slepkavojusi
- 9 pasi save|Os
IEVAINOTO SARKANARMIEŠU
EVAKUĀCIJA - UZ MASU
KAPIEM
Kāds aculieciniekfi krievu ^ g i r a n -
tu laikrakstā Vosm stāsta:
Ap 1936. g. 8 km no Staļino, Rut-Čenkovas
mie«ita tuvumā, aiz kapsētas
ar 3 m augstu dēlu sētu apžogoja
150.000 kv. m lielvi laukumu. Kādam
nolūkam tas darītie, vietējie», iedzīvotāji
nezināja, nedai ar! varēja izpētīt,
jo visapkārt izliktie brīdinājuma uzraksti
stingri «izliedia iet žogam tuvāk
par 100 m. 2oga ziemeļpusē bija
vārti ar nelielu mājiņu, kur pastāvīgi
mitinājās «ardze.
Kara laikā, 1941. g., Rutčenkovā,
StalinongoJ tresta ēkā, iekārtoja padomju
kara slimnīcu. Tā paša gada
septembra sākumā komūnieti saprata,
ka tiem bus drīz jāatkāpjas ari no
šejiene*, un naktīs sāka evaknēt dziedināmos
ievainotos sarkanarmiešus.
Katru nakti slimnīcu atstāja 4—5 auto
ar evakuējamajiem.
Septembra vidu —- jau 3—4 dienas
pirm« vācu ienākšanas — komunisti
aizbēga, un miestā palikušie iedzīvotāji
gāja pie visu laiku aizliegtā žoga,
lai iegūtu «ev kurināmo. Atraujot
pirmos dēļus, rutčankovieši ieraudzīja
milzīgus brāļu kapus: trīs 500 m
garu« un 4 m platus grāvjus un bez
tam vēl ap 40 bedres ap 6 m caurmērā.
Tur bija atraduši savu galu ne
vien no slimnīca* evakuētie sarkanarmieši,
bet ari daudz citu komunisma
upuru, jo nāvlnieku mašīnas
Šos masu kapus bija sākušas apmeklēt
jatļ kopš 1936, g.
No Rigūs radiofona
Visas nales darbā
FĀSBAUDU. „TlElT", U K V I D E T . nizātore Strautiņa, kas priecīgi pavē-
Komūnistu partijas centrālkomitejae j sti- ka visos 24 rajona kolhozos no-
8. plēnumā Kalnbērzftjš žēlojās par
trūkumiem jaunu biedru uzņemsan?
n^ditaf /Hoo noriipūmo volstf f3)
———7 —
Aiz bambusa priekškara
Karalis brauc.
(Turpinfljum» no 3. Ipp.)
Tad seko karieto ar karali, karalieni
un princesi Margaretu. Aiz tiem
atkal otra jātnieku grupa un pēc mazas
atstarpefl, starp citām divām jātnieku
grupām, otri, gluži līdzīgā ka-rietē,
princese Elizabete,ar princi F i lipu.
Visafl karietes ir milzīgi lielas,
augstas un vaļējas. Trešā kariete tāpat
jātnieku pava^līta, un tajā brauc
hercogi, karaļa tuvinieki.
Tikko karaliskās karietes aizripoju
ias, sajūk iela» priekšzīmīgā kārtība.
Nu gudrākais būtu pazust. Bet tas nav
lespējam6. Satiksme vēl slēgta. Pa
ielu iet aizliegts. Līdz sānielai tālu,
un tur pret pūli peldēt ir neiespēia
mi. Tāpēc jāgaida vien apaļa stunda,
kamēr svinīgais dievkalpojums būs
garām un karalis aizbrauks pa to pašu
ceļu atpakaļ.
St. Paula kat(?drāles torni skan zva
nu spēle. Tā nav nekāda maiga zvanīšana,
kādu tūristi klausās ZalcburgS
vai Vācijas dievnamos un rātsnamu
torņos. V i r i ar virvēm ie'darbina varenu^
zvanus katedrāles tornī un uz
tiem izspēlē melodijas. Jau mēnešiem
pirms svētkiem tie vingrinājušies un
piepilda ar majestātisku melodiju vi
fiu apkārtni. Sākas dievkalpojums. To
var dzirdēt skaļruņos. Pūlis uz ielas
dzied līdzi paiist&mas dziesmas un
liturģiju.
Tad nāk karaļa runa. Garākie cilvēki
ari redz notiekošo un pavēsta c i tiem.
Citi to noskatās spoguļos, ko
pacēluši pāri galvām. Citi fotografē
pacēluši aparātus aiiigstu gaisā un pa
ši neredzēdami ainu, ko uzņem. C i i
vēki ir ari uz namu jumtiem, logos
un uz remontējamu namu sastatnēm
„ES BIJU THi: T U V U . . .
Karaļa runa ir īsa. Atkal visi sakāpj
karietēs un brauc atpakaļ. Šoreiz
iela nav tik miierlga. Pūlis sada
1ās divās dalās. Vieni stāv uz trotuāriem
un cenšas ieturēt disciplīnu. C i ti,
jaunāki, sporta pēc tīšām šturmē
ielu un policistus, jo zina, cik tie ne
kaitīgi. Sturmētilji vēlāk stāstīs un
leposies: „Es biju tik tuvu, ka karaliskā
kariete man gandrīz nobrauca
kāju!" Bet ar to lepojas tikai angli
Kāpēc ielu nokaisīja ar smiltīm?
Vai tas kāds svinīgs rituāls? Kara
liskie zirgi piekaisa neticami daudz
zirgābolu. Tikko karietes nošvirkstē
jušas garām, iela smaržo pēc stalla
Pūlis visu samin, un viss ceļš no Ba
kinghemas pile līdz St. Paula kate
drālei noklāts ar zirgu mēslu palagu
tikpat vienmērīgi, cik vienmērīgi vī
ri to noklāja ar granti. Smilšu paklājs
vajadzlgj. ne dekorācijai, bet lai vē
lāk būtu vieglāk noslaucīt ielas.
Taisos prom cik Itri varu. Tikko
izkūlos no pūla, nopērku laikrakstu
Tur redzu uzņemamus — jaunas mei
tenes ar termosa pudelēm sēž uz tro
tuāra. Apraksts: „Cilvēkl sāka drūz
meties ielās jau pirms pusnakts un
ar rīta ausmu." Tas ir rakstīts uz
labu laimi un iespiests jau sen pirms
neviens cilvēks nebija nostājies uz
ielas. To iespiež iiri Jirzemju laikrak
stos, ja tiem tādi korespondenti, kas
ziņas pārraksta tikai no angļu avīzēm
Es biju visbiezākajā Tietā, un tur nebija
neviena ne a;r termosa pudeli, ne
gultas maisu. Uzņēmumi laikrakstiem
izdarīti pāris dienas iepriekš un inscenēti.
Koiifltanc» Berga
kur pielaistas nopietnas kļūdas. Vai
rākas komitejas steigā izlēmušas uzņemšanu
be;E rūpīgas izlases un neie-pazinušas
cilvēkus, ko uzņem partijā.
Nepieciešams sistemātiski apspriest
pārskatus par rindu pieaugumu.
(Skaidrāk izsakoties — pārbaudīt, ,.tīrīt"
un likvidēt nevēlamosl) Svarīgi
ir uzņemt partijā strādniekus, kas nodarbināti
tieši ražošanā un kolhozu
pirmrindniekus.
Lauksaimniecības ministrs Niko-novs
referēja par pavasara sējas plānu
un stingiras rupjās lopbarības bāzes
izveidošanu. (Ko nu par bazi, ja
lopbarības vienkārši nav!) Visiem
traktoriem jāstrādā 2 maiņās. (Acīm
redzot, zirgi nejaudā veikt pat vienu!)
Jau šogad jāsasniedz 16—17 cnt. raža
no ha. Lopi pilnīgi jānodrošina ar
rupjo lopbarību. Sakarā ar Nikonova
ecelšanu par lauksaimniecības ministru,
plēaums viņu atbrīvoja no cen-rālkomitejaii
sekjetara amata. Par
sekretāriem ievēlēja V. Krūmiņu un
Cerņiševu.
uVārpas" republikāniskās padomes
)lēnumā par priekšsēdētāju ievēlēts
)ij. komjaunatnes centrālkomitejas
cara lietu nodaļas vadītājs Mlokits.
Tā vietnieks — Rūjis, kasieris —
Pumpitis, atbildīgais sekretārs — Krūmiņš,
bet padomē — lauksaimniecības
ministra vietn. Vanags, Āboliņš, Por-agins,
Katlaps u. c.
M A T l M ATRAUJ BlRNUS
Jelgavas rajona kolhoza ,.Plēsums"
priekšsēdētāja vietnieks Jānis Šķiņķis
pastāsta, ka šogad ar traktoriem veikšot
60 proc. darba. Uz lauka jau strādājot
70 kolhoznieku ar 50 zirgiem.
Kolhozā strādājot 5 brigādes Jāņa
Dukša, Jāņa Eķa, Zella un Ramata
vadībā. Katrā brigādē pa 30 cilvēku
un 380 ha aramzemes. Labākais sējējs
Majors strādājot no pl. 6 rītā līdz 21
ar 2 stundu pārtraukumu pusdienās.
Visās brigādēs iekārtoti sarkanie stūrīši.
(Protams, pirts bijusi nebijusi,
bet sarkanie stūrīši nepieciešami!)
Noorganizēta bērnu novietne, lai vi-sas
mātes varētu iet kolhoza darbā.
Par šo pēdējo „sasniegumu" ziņo
arī Ogres rajona kolhoznieču orga-
Latvieši -
munisma cin &
Padeborna (rs). — Polijas vācietis
B., kas pag. gada decembrī atbēdzis
uz Rietumvāciju, sarunā ar kādu roūsi
laikraksta lasītāju pastāstījis, ka pret
komunistiskajās pagrīdes organizācijās
un cīņas grupās Polijā enerģisk
darbojoties arī daudzi latvieši. Ar'
B. bijis aktīvs pretestības kustības
loceklis un savas grupas uzdevumā
apbraukājis plašus Polijas apgabalus
visur sastopot latviešus. Pag. gadā
bez nelegālisliem, Polijā dzīvojuši ar
vēl daudzi policijai un citām administratīvām
iestādēm zināmi latvieši
kas oktobrī saņēmuši rīkojumu ierasties
pulcēšanās vietās braucienam
uz dzimteni. Stāstītājs redzējis vairākus
transportus, bet nezinot vai latvieši
patiešām aizvesti uz Latviju
Pretestības kustības organizāciju dar
bā iesaistījušos latviešus, ar kuriem
iznācis kopā darboties, kā arī vietas
kur tas noticis, B. atteicies nosauk
vārdā.
Rija--,
perialilshi aģentu
pārpildita
n
V. KRASTA SPECIALRAKSTS NO PAKISTĀNAS
Par savu ceļojumu Fords nav a t z ī - ļ u n dzirdēja koridorā U2 brīdi sarunu
mējis dienas grāmatā ne rindas. Viņš valodā, kas nekādā ziņā nebija ķ!nie<
nav pētnieks, viņš drīzāk ienīst Āziju šu. Laikam krievu, Fords nodomāji
un pret tās dabas varenību gluži ne- un aizmiga.
jūtīgs. Pirmais ieraksts atrodams ko- Par pirmo „darba dienu" Hankovl
lonnai ievirzoties jau Ķīnas territo- Forda piezīmes ir visai skopas, k5.
jļjg dēl minēto vietas nosaukumu šo rin*
Viņi apmetušies paprāvā pilsētiņā, du autors devis pats, tomēr cieši tu.
kas jau pašā pilsoņu kara sākumā rēdamies pie burtnīciņas dotiem no«
krita Mao rokās: šeit tātad režīms rādījumiem. Automobilī viņu ved
valdījis iespējami ilgāko laiku. Fords cauri visai pilsētai, kamēr beidzot
pirmo reizi mūžā skata ..sociālisma sniedz ēku, kur agrāk bijusi angļu
iekārtu", iepriekš neredzējis tās pa- banka un kas joprojām atgādina ei.
raugu — Kremļa valstību. „Jādomā, ropejisku celtni. Apakšstāvā Fordi
ka šai provincē partizānu darbība jo- pamana „sarkano stūrīti" — pinno
projām vēl bija diezgan dzīva," viņš reizi savā mūžā. Iekārtojums tam
raksta. ,.Mani nometināja ēkā, kur citāds nekā Latvijas boļševiku laiki
kādreiz bija atradusies amerikāņu me- redzētiem. — Sarkanu drapēnju
todistu misija, un sev par lielāko pār- nav, to vietā Ķīnas jaunie simboli,
steigumu atklāju kādā sienas skapī pie sienām daudz karikatūru, vai.
veselu kaudzi bībeļu angļu valodā un rums pašu ķīniešu autoru, bet ir ari
citus garīgus rakstus. Man bija aiz- no krievu magazīnām (Ogoņek, Ļite.
liegts vienam iziet." „Tas ir tikai raturnaja Gazeta), visas palielinātas
jūsu l a b ā / ' p i e v a k a r ē man teica kāds un ierāmējumā. Temats: Amerikas
uniformēts ierēdnis, kas bija ieradies valstsvīri un to Āzijas politikas „pie.
. r seKids amersanu luvaK. '.^^^«-ļ i.āties par manu labklājību. - naglošana". Mao portrets stāv ritni
kln n^n Alu ;nn1k Zll -Kopš Korejas kara sākšanās un pēc uz galda. Uz galdiem gar sienām
istri ~- kad qan sekla nonāks lidzi j ^ ^ ^ ^ ; ^ ^ ^ ^ ^ vardarbībām, visās Ķīnas daudz grāmatu, ari angliski, bet at-dalās
iededzies nesamierināms naids sevišķs galds veltīts — nacionālistu
ZVEJO AR! PA T U M S U I P^®^ baltajiem. Var gadīties, ka jūs l i t e r a t ū r a i . . . „Tas mani pārsteidia,"
A R r A 1UIV13U I .^^^^ ^.^^^j. apgrūtina." [izsakās Fords, „es izberzēju acis un
organizētas bērnu novietnes, lai mātes
varētu strādāt. No Ugāles pat z i ņoja,
ka tur bērnu novietnē bērni uzturēšoties
kā dienu, tā nakti. Pēdējais,
droši vien, attiecināms uz visiem
kolhoziem, jo bērnu šķiršana no vecākiem,
lai vieglāk tos ieaudzinātu
partijas garā, ir viens no padomijas
pamatprincipiem.
Raidījumā kolhozniekiem dzirdam,
ka veselā virknē rajonu sagatavošanās
sējai notikusi neapmierinoši, un
dažos kolhozos pat neesot vēl pabeigta
sēklas atbēršana. Uztraucošas ziņas
esot par nepietiekamu sēklas materiāla
apmaiņu Glavtorgzerno un
Zagtorgzerno sistēmās. Virkne mašīn-traktoru
staciju vēl neesot izremontējušas
mašīnas. Auces, Bikstu un
Trikātas sovhozi vēl neesot izstrādā-uši
darba plānu. Sovhozu ministram
Vācietim un Rīgas cūkkopības tresta
pārvaldniekam Kovalenko jārūpējas
par sēklas atbēršanu tuvākā laikā.
J
nistri — Rad ga
kolhozniekam?)
censibā Oskars Dāvids 12 dienās no- gg^j rīta Fordu automašīnā izveda destiny, Hong-Kong,
zvejojis 16 t zivju. Kapt. Andreja L a u r i pilsētai. Viņš ievēroja daudz Fords par to jautājis 1
Spādes vadītās motorlaivas komanda jjeiu plakātu pie ēkām un pāri ie- tas atbildējis: „Redzat,
nozvejojusi 10 t bušu un mencu. Lie
pajas zvejnieku kolhozā ,,Bolševik".
grūti cīnoties ar pavasara vētrām, 4
mēnešu plāns tomēr izpildīts, un^ku-ģis
Nr. 332 jau piegādājis zivis uz jūlija
rēķina. (Taču patērētāju vajadzības
vēl nav apmierinātas pat līdz pag.
g. jūlijam vai vēl mazāk!)
1948." V§llk
komisāram, un
plakātu pie ēkām un pāri ie-ļ tas atbildējis: „Redzat, province mit
1ām, lai gan nebija nekādi svētki. Tie to vēl nevaram atļauties, tur atrodat
ir „valdrbas principi" viņam paskaid- daudz reakcionārisma piekritēju, bet
roja tulks. Tādus izkarot ik pārnedē- lielpilsēta, kāda ir Hankova, var droli
1as, lai ierosinātu ļaudis pārdomāt un rādīt Cangkaišeka, pat Hitlera un
izteikt savas domas. «Lūdzu, lai man Cerčila grāmatas. Ļaudis, kas tās la«
kādus pārtulko." „lzsaki savas do- sīs, zinās, ar ko darīšana. Un šai at-mas,
— par to vairs neliek cietumā" sevišķā gadījumā tās taču pilnīgi sa*
uz viena bija rakstīts. Un uz cita: protams — Pētniecības institūtā i t r |.
Tvaikonītis Vētra uzsācis navigāci-ļ „Jo vairāk rīsa tu izaudzēsi, jo ā l r āU dā tikai pārbaudīti brīvības cīnitiji..,
ju no Jelgavas uz Majoriem. Atklā- griezīsies fabriku mašīnas Peipingā,
šot satiksmi arī līdz Rīgai un Jūr- Cungkingā un citur". Es jautāju, vai
malai. No Daugavpils atklāts jauns nekur nav slavēta Pad. savienība. Nē,
maršruts uz Beresovku. Pasažieru tulks izvairīgi atbildēja, — „mēs bez
tvaikoni Ostrovskij vadot labākais slavēšanas zinām, ko šie vārdi nozī-kapteinis
Jermolajevs. Tvaikonītis mē." Fordu aicināja iekāpt nelielā
Soviet atklājis navigāciju no Krāsla- sporta lidmašīnā, kas agrāk piederē-vas
uz Piedruju. Kāds lielāks velko- jusi kādam Cangkaišeka pulkvedim,
nis pārbūvēts par pasažieru tvaikonī- bet tagad — strādnieku komitejai,
ti Strādnieks, kas uztur satiksmi starp Brauciens pretī nezināmam liktenim
Daugavpili, Ilūksti un Dunavu. Velko-1 turpinājās pa gaisu,
ņi Ķegums un Darbs ņemti „sociāli-
LABAS VAKARIŅAS U N DIVISTABU
APARTAMENTS
Pēc pamatīga pārlidojuma Fords nolaidās
Hankovā. Viņš vēl nezināja, ļ šķērsoja vairākus koridoru garumus
ru apavu virs plāna. Kādi šie apavi, ļ ka šeit būs jāpavada viss laiks līdz un apstājās pie durvīm, kam bieu
liecina Ceraukstes slaucēja E. Semjo- braukšanai atpakaļ uz Tibetu. ,,Bija ādas apsitums. Viņš, protams, bija
nova, kurai iegādātie jau pēc 2 die- vēla pēcpusdiena, kad nolaidāmies, gaidīts. Pie galda sēdēja simpātiska
nām kļuvuši nelietojami. Tabakas fa- un mani tūlīt savā ziņā pārņēma kāds izskata ķīnietis, „notefkts inteli«
brika Nr. 1 izlaidusi 6,5 milj. papiro- politisks virsnieks, kas kā tāds ari ģences pārstāvis", Fords rakstā, un,
su virs plāna. Ietaupīta tabaka 2 milj. nekavējoties leģitimējās. Mēs devā- paveroties kādām citām durvīm, ie-papirosiem.
(Kā to varēja izdarīt?) mies uz viesnīcu." Fordu pacienāja nāca un viņiem piebiedrojās kcmi-
Sarkanā zvaigzne gatavo sacīkšu ve- ar labām vakariņām un ierādīja vi- sārs, kas Fordu sagaidījis lidostā,
losipedus speciāli attāluma Maskava ņam divistabu apartamentu. Komisārs Pēc vispārējām pieklājības frāzēm,
—Kurska—Maskava veikšanai. Tiem apmetās blakus istabā. Tas ieteica abi āziāti pievēršas lietai. — Fords
klāt būšot pāriikas rezervuārs un dar- Fordam tūlīt likties gulēt, ja esot uzzināja, ka viņš atvests šurp, lai
ba riku komplekts. (Bet kur tad sar-ļ noguris, jo rīt sākšoties viņa u z d e - „ s n i e g t u dažus pakalpojumus Ķīnas
vumi. Kādi, — to komisārs vēl neat- valdībai", ka viņu pēc tam sūtīs atklāja.
Viņš novēlēja labu nakti un pakaļ uz Camdo, ka vajadzīgas viņa
nozuda. Fords ilgi nevarēja iemigt | radiotelegrafista zināšanas, un - - bei«
dzot — ka viņam nekas jauns neno-
*# ~ »f — — —
stiskā glabāšanā". (Muzejā, vai?)
GUMIJAS APAVI 2 D I E N A M . . .
Sarkanais kvadrāts izlaidis 1000 pā'
Ķ I N A S . . Z I N Ā T N I S K A J Ā CEKA**
Jā, iestāde, kuras rīcībā Fords 8t|.
lies, jeb — nostādīts, ir Pētniecībai
institūts. Nosaukums lai nemaldina;
tāpat kā Pad. savienībā, arī komunistiskajā
Ķīnā viss, kas saistās ar aii-sardzībai
un rūpniecībai svarīgu jautājumu
pārbaudīšana vai pētīšana
automātiski pakļauta politiskajai policijai.
Arī Hankovas institūts tl-tad
zināmā mērā bija ķīniešu „zin8t-niskā
čeka". Pēc apm. 10 minūšu ilgas
gaidīšanas pieminētā bibliotēkai
istabā, Fordu aicināja kalpotājs. Viņi
ki
kanais stūrītis?)
Daudzi Slokas kombināta darbinie-savā
brīvajā laikā dodas palīgā
betonēšanas u. c. darbos Jūrmalas
dzelzceļa elektrofikācijai. .Betonēšanas
darbi noritot dienu un nakti. Daugav
pils vagonu de-^o solās izremontēt 36
vagonus virs plāna un no darba brīvajā
laikā savākt 20 t metalla lūžņu.
(Tas gan daudz pūlu neprasīs, jo sociālistiskajā
sacensībā lūžņi ir vienīgā
manta, kuras netrūkst!) Cauri Rē
zeknes dzelzceļa stacijai iet daudz
ešelonu lielajām komunisma celtnēm.
Segums nosūtījis 21.000 kv. m jumta
300 ^pamesto
pulks" Getingenā
Vācu žurnāls Badische Illustrierte
sniedz ilustrētu reportāžu par 300 latviešiem,
igauņiem, lietuviešiem un
ukraiņiem, kas jau kopš 1945. g. dzi-seguma
VolgaVro^naT^^nālim.'" No I Vertkazarmās, ap-
Liepājas nesen aizgājis ešelons ar uz-hļ^^.'ļ?^ P^^ 'f^^^^o
rakstu: „Gruz idjot dla velikich s t r o - P ^ ' ^ ! ' ' P^^^J^em
jek V Kuibišev". Aprīlī nosūtīti 6 šā- ^«J^^^anas un j a u n a s eksistences dibi-
' nāsanas iespējas citas zemes, IRO atzinusi,
ka šie 300 bēgļu nevar saņemt
tās atbalstu, jo tie esot cīnījušies
pret vienu no U N sabiedrotajiem In
tātad ..brīvprātīgi palīdzējuši ienaidniekam".
Žurnāls piezīmē, ka šāda
IRO pieeja pašreizējā laikā izliekoties
dīvaina, jo minētie bēgli nevis
Kas par to priecājās un pelnās, lie- tāpēc cīnījušies kopā ar vāciešiem
cīna sekojoša telegramma: ..Dārgais pret Pad. savienību, ka būtu ticējuši
biedri Stalin. — padomju Latvijas .Jaunajai Eiropai", bet viņiem Vāci-mezrupniecības
darbinieki un kolhoz- jas karš pret Pad. savienību bijis vie-nieki
izpildīja pirms termiņa mežu nīgi līdzeklis, lai cīnītos par savu vai-materiālu
valsts plānu 1950.51. g. ru- stu pasargāšanu no boļševikiem,
dens un ziemas sezonā. Līdz 1. apri-ļ j-^^^^ ^^^^^^^
di ešeloni. Rīgas mašīnbūves rūpnīca
samontējusi 2 greiferu celtņus Kuibi-ševai,
kamēr Rīgas turbomechaniskā
rūpnīca gatavo turbīnas, kompresorus,
sūkņus u. c . ko sūta uz ..visiem
mūsu neaptveramās dzimtenes stūrīšiem
1im izvests 2.339.000 kub. m kokmateriālu,
t. i. 101,7 proc. plāna. Kaln
bērziņš, Lācis, V i m b a . . ."
G A N CITĀDI...
sie „iz-stumtie"
Getingenas kazarmās saglabājuši
arī savu nacionālo pašdarbību.
Viņu mītnes apmeklētājiem atstāj vislabāko
iespaidu- Pašu rīkotie dievkalpojumi
stipri apmeklēti. Vairums bēg
Rīga (rs). — Padomju Latvijas ko
mūnistu partijas Rīgas rajona sekre
tārs Novikov's partijas pēdējā kon
gresā. asā ..paškritikas" runā, starp
citu paziņoja: ..Rīgas pilsētas sabied
risko iestāžu un organizāciju polītis
kais un administratīvais darbs na
saskaņots ar partijas augstākas
štances direktīvām. Universitātēs
skolās un techniskos institūtos lot
vāja politiskā modrība. Technisko
institūtu kadri ir kaitīgu ideju sain
dēti, bet universitātēs un skolās ne
attaisnojama bezdarbība neļauj at- rez.sora Sulachina vadībā. Glavkino-ļ viņiem izmantojusi dzīvi universitā
tīstīties ideoloģiskai aktivitātei. Or- prokat izlaidis dokumentāru filmu Ies pilsētā, lai sāktu vai turpinātu
ganizāciju un darba vietu partijas Sovjetskaja Latvija, par ko piešķirta studijas, un gandrīz visi tagad jau
sekretāru kursi tik slikti norganizēti, Staļina prēmija. Filmai Nagomija izturējuši savu fakultāšu beigu parka
nav gaidāmi pat apmierinoši pa- teksts, Skultes mūzika, Kalpiņa un baudījumus.
nākumi": - Partijas ģ e n e r ā l s e k r e t ā r s Kiseļeva scenārijs. Rietumu palīdzības organizāciju no-
Pelse savukārt paziņoja, ka .Rīga Rīga atklāta igauņu mākslas izstā- stāja radījusi bēgļos rez^ariāciiu
vel joprojām ir neuzticamu elementu de, kur ievērojama vieta politiskai Viens otrs no viņiem mēģinājis izce^
un rietumu imperiālistu aģentu pār-j k a r i k a t ū r a i . (Jauns sociālistiskais paJ lot nelegāli, un dažiem tas ari sek-pildīta".
- Kongresā an paziņoļa. * sutijumsM Rīgas vagonu rūpnīcā at- mējies. Getingenā palikušie baltieši
ka komunistu partijas biedru ska:ts klāta mākslas izstāde: 24 grafikas. 31 tomēr šādu nelegālu pašpalīdzības ie-
Latvija esot 31.213, resp. 1,5 proc. no glezna un 12 s k u l p t ū r a s . ,.Sevišku in- spēju noraidot un ar aizjūrā dzlvoio-
VISU iedzīvotāju ska.ta. no kā izriet.' teres: izpelnījušās A. Briedēs Ļeņina ļ šu tuvinieku palīdzību mēģinot na-ka
1.atvijā oficiāli skaitās 2.080.866 - a n Zemdegas Staļina skulptūras. (Kā nākt speciālas izceļošanas atļaujas jo
I gan citādi!) Vāciiē tomēr nevēloties palikt. '
tiks. Fordam svarīgākais bija pēdējais
paskaidrojums.
Viņam pasniedza kādu aptaujas lapu,
kas saturēja jautājumus par
Forda izcelšanos, darbības veidu
Camdo. Tur bija ari vairāki iķlgi
jautājumi par viņa politisko pāriiecl-bu.
Fords atbildēja ar anglim parasto
vēso sarkasmu: darbības veidu Camdo
viņš raksturoja kā ..vispārējas dabas
bezdrāts komunikācijas", par politisko
pāriiecību ierakstīja — ,/les-mit
gadus neesmu bijis Anglijā. Nekā
nezinu par turienes politisko dtivi."
Varbūt, ka šādas atbildes ķiniešus
neapmierināja, tomēr manīt viņi to
nelāva. Uzkrītoši, tā, lai arī Fords
to redzētu, viņa aptaujas lapu salīdzināja
ar kādu citu, ko izņēma no atvilktnes.
„Es būtu devis daudz, lai
varētu tajā ieskatīties," piezīmē
Fords. To viņš, protams, — nedrīkstēja.
Tad sākās vispārējas sarunas,
kurās Fords nomanīja, ka abi viņa
pratinātāji pārstāv katrs savu jaunā
Ķīnas komunisma virzienu — komisārs,
kas pazīstams jau no lidostas,
svaidījās ar Maskavas gara sacerētām
frāzēm un likās pilnīgi iejuties
Pravdas terminoloģijā, otrs, kas sS-dēja
pie galda runāja vienkārši, bet
ar dziļu pārliecību.
Pēc divi stundām Fordu atlaida ar
norādījumu, ka rit sāksies viņa darbs
šai institūtā. Uz viesnīcu vairs neesot
jāatgriežas; viņa mantas jau atgādātas
šurp un novietotas viņam ierādītajā
istabā. Ejot lejā pa kāpnēm,
komisārs, kas nāca Fordam līdz parādīt
istabu, ironiski piezīmēja: „Nu,
kā jūtaties, kā patīk aiz „bambu5a
priekškara"? Tā taču apzīmē mūsu
zemi rietumos, vai nē?" Nakti Fords
gulēja mierigāk, jo lieta viņam lik8i
'•'T dalaī uzvarēta. Otrā ritā viņu
noveda birojā, kur tas sastapa priekšā
divus baltos — tie bija krievu inženieri
K. un P.
Nākamā turpinājumā lāilet pir Ford* «Ik-
Uiaiem ozdevumlem ķliieiu pitaltclbu H' ttitotā.
ļfijjju un pamanu
tiiileTfl balti lagtoL
K& s , un jau SM
ļ S a «'^^l" KmU rita un veļas
pārspēj valgais I
t stiprais jauno
ir«t5i>«. Wausas_ -
Ļ niii savi no t i » -
Lum so lapu
SuMviitoama, viņi,
Cŗniia, un vaAūt ti
^ E WJ - zemes m*
\M V B Mudiltles maita
Lmitpsiapnla sulām, b
Uģiui uD sffliriām vSidi
L«, benainun celmam
ti
^^im Sbelu dārzi ti
lljiiii, an liekas — to zi
jMi ir nokāpusi pati mē|
mm bezgalības, tālumu
k a salhii&u apremdināt «
t#t9ito takimi, kas |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-05-23-04
