Bavarijas Latviesu vestnesis, May 23, 1951

              v^rspav6lniW Ho^^:
«enerSli un niVji^
M« rietu J!;^^;
> ā un orientēja L
pret Pad. uvieniba
Jspiegošinu Cecho,'
ļmjormāciju viņ!
i z a s un apracis ml
Pzzlnātajs uQ nogJdj.
ļais vēl nar notverti
pana ASV valdībai i».
k l jūnija Bolaidti
ļ kuģu būvētava. Tai
"^v. Tā garumi bQi
pārsniegs 30 meigh,
viru apkalpi un 2000
faikā pārvadāt liOJo
Ika ieraliBoi loiļ.
paily Telegraph diplo-
J. Saskaņa ar MelnSi
ļzibas plānu, eiot M.
f ieraSanfli ari Ungl-ļdomju
kaŗaspSkft ig.
ļanizētas vienības.
I lodi, pēc UP tiņ8i8,
Inženieris Rozelj. i\
ļimu spējot pārsiit 2,5
Itni. To paredzēti iz.
Ieroci irplētņu l!c«)u
Tums pārsniedzot 270O
Bņu armijas itandait-
|z 700 m sek.
9s slfņa platM ar
ļiesmif „Veci kafavM
savā kongresa ml
lekarturs. Tādā paM
15 dienu laikā pic ļt'
f ieskaņojumu platli.
ļisam 2 milj. plaSu.
likuma pigiriBliua
pret 63 balsīm piS'
jtnieku namt. Likun-tenātam.
(saT. valitli lldi I. g
ķonai DP komisija.
cļuvif par dandi pil'
ita Austrijā. Aņg}»
i$ri iola 3000 un vii-lāru.
Austriju poli-ļmata
izdota pat jaun-
/ficiJBi apbnņoliBai
Iniļam nolēmail «•
l'aldiba.
j e i k f beidiiei.
inorvēģu pilsētām rit
ļ;tu padomju prcis na-
Jka vienību ieralanoi
AusIrumvāclJJ Pīks
afit ap 60.000 Rietua-
-.miera cīnītāju'' ar
un desmit diwtt
ļun Baltijas jūrai kur-
UvScijai brīvā «od-
IDGB.
len gāli viMl*« ^
[fentu ģenerāli Hugo
'prezidents M«m«fO
1 un devies uz ali-k
iebūvē amerlklOtl
fretim Maskavas k«r'
fgandas raidljumiei";
l Aļasku. Bez taļ
tftjs apkalpos A «.k
hspēku, traperu». «
ļfis pussalas ledJltc
»ko noslīdi ļ>W Jļ
,aseinā l^vijorkā. W
m kg smagai! pētt»
Iši un. kā V sl !!•!«
Lgt neprazdams. J
' qiāb§ana8 mēgij»
,n steidzami i^a^ktj
Ļ divas stundas c te ^
Ints dienās nodod itj
I grieķu bē;nu-
Iveda uz JugoslaviJ»
P tiesā NimbcrgJ ;
Grūbers. kas vāc»
Reinas M»'"»»
J Amerikā Sķi^J/'^:
ļ,u pStV)"™"",11
ļīistrijJi par Saa»
i , ri.s" -
['..kuU^rālu un P»"
Jievainotu na».
LATVIA
latvlan New8paper
St 39 (483), Mal 23, 1951
o„bliiber: Jānis Niedra, A«gugt.
AnHb Detmold, Lager, Geriiiany,
^ Pbone Augustdorf 02.
Bdltorial and Business OffIc«t
firafeflMchau, Obb., Regierung»-
lager, Germany.
ftcA Office; 102-15, 85th DriTt,
ifcbmoDd Hill 18. N. Y., Phone VI
JUg Subscriptlon ratei USA:
i 2.— or 1.50 monthlT.
Printer: Weilheimer DruckcreI,
r - b H.. Weilbeira/Obb., Germany.
i'ihi 'twice weekly. Circul. U.OOO.
Sponsor-IRO. lATVIAN NEWSPAraR
Nr. 39 (483)
treldien, 1951. g. 23. maijā
Isn&k ireSdienās cm sestdienās.
Izdevējs: LatvieSu Centrālo Ko-miteia.
Galvenais redaktors: Mak­sis
Culltis. galv. red. vietn V.
Leslņā. Redaktori: G. Grlnbergs,
P. Klans. E. Miesnieks. L. Svarcs.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis Apgāda un redakcijas
adrese: (13b) Grafenaschau, Obb.,
Lager. ASV redakc. ved.: A. Klāv-sons.
319 N, 22nd Ave W, Duluth.
Minn., USA. Austrālijas redakc
vad.: A. Smits. 18, Linden Ave-nue,
\Vendouree, Ballarat, Vic.
Auslralia.
Londona pā
par drīzu mieru
PADOMJU PRESE IZCILĀ VIETA PUBLICĒ SENATORA D20NS0NA lE-ROSINAJUMU
PAR KOREJAS KONFLIKTA IZBEIGŠANU
londoiia (ve). - Kaut ar! amerikāņu ārlietu ministrija atkārtoti at-iffikusi
ziņas par it kā gaidāmām miera sarunām ar komanistiem, Londonas
d|plomatt8ki8 aprindās arvien vairāk pastiprinās optimisms par it kā sagai-dlBio
pēkiņu kara darbības izbeigšanu Korejā. Sevišķi uz to norādot
ftkts, ka padomju prese izcilā vietā publicējusi demokrātu senatora Džon-loM
ierosinājumu ASV kongresā, kas ejtot jāsaista ar komōnistu iebruku-nuj
gadadienu Dienvidkorejā — 25. jūniju.
Abām karotājām pusēm jāatkāpjas,
teikts Džonsona priekšlikumā, vienai
uz ziemeļiem no ^ . pl. grāda, bet
otrai uz dienvidiem. Līdz gada bei-gSm
turpretī ārzjemju karaspēka vie-nfbas
izvācamas pilnīgi no Korejas
pussalas.
Londona savu optimismu pamato,
pirmkārt, ar to, ka tagad izveidota
stipra dienvidkorejiešu armija. Otr­kārt,
Ķīna, šķiet, izšāvusi visu savu
sauso pulveri, visi tās atkārtotie uz­brukumi,
asiņaini atsisti. Londonā
pienākušas apstiprinātas vēstis par
lo, ka nebeidzamie ievainoto trans­porti
uz Ķīnas iekšzemi atstājuši
graujošu iespaidu aizmugurē. Tādēļ
komunistu režīms turoties vairs tikai
pateicoties nežēlīgam terroram, kas
pirņemis visu zemi. Tālāk ķīnieši
guvuši pārliecību, ka tie vairs nespēj
padzīt UN bruņotos spēkus no Kore­jas.
Tāpat beidzot panākta pilnīga
saskaņa Tālo austrumu jautājumos
starp Londonu un Vašingtonu, ko ko-mtinisti
mēģinājuši kavēt visiem ie­spējamiem
līdzekļiem. Tam visam
pievienojas vēl saimnieciskā blokāde,
IRO iesniedz
6onn£ii rēķinu
par 5 milj. dolāru
Bonna (md). — Kā ziņo amerikāņu
armijas laikraksts Stars and Stripes,
IRO iesniegusi Bonnas valdībai lēsi
par 5 milj. dolāru, kas būtu nokārto­jama
līdz 30. septembrim, turklāt
..praktiski izmantojamā veidā", t. i.
dolāros, vai līdzīgā valūtā. Parāds uz­krājies
kopš 1947. g. par IRO impor­tētiem
pārtikas līdzekļiem bēgļu ap-gidei
Vācijā, lai izlīdzinātu starpību
fitarp vācu produkcijas līmeni un IRO
paredzēto bēgļu aprūpes standartu.
IRO minēto summu jau ieskaitījusi
sava ši gada budžetā un paskaidroju­si,
ka gadījumā, ja vācieši to nevar
samaksāt dolāros vai citā derīgā vei­dā,
Vācijā būs jāatstāj ap 30.000 pār­vietoto
personu, kas paredzētas izvie­tošanai
ASV.
Augstā komisāra iestādes netic ,ka
Bonnas valdība varētu sagādāt 5 milj.
dolāru „cietā .valūtā", bet tiekot pār­spriesti
citi plāni, kas dotu to pašu
rezultātu. Viens no šiem plāniem pa­redzot
pasutināt Vācijā IRO vajadzī­bām
rūpniecības ražojumus, piemē-f^
m, gultas. IRO gultas par dolāriem
pārdotu jaundibinātai UN organizāci­jai
Korejas atjaunošanai un palīdzi-oai.
Vācu finanču lietpratēji savukārt
Wc parāda samaksai atbrīvot ārze-ci5s
iesaldētos vācu līdzekļus minētās
summas apmēros.
kāda iestāsies pēdējo UN pilnsapul­ces
lēmumu rezultātā.
Amerikāņu ārlietu ministrija, ko­mentējot
Džonsona priekšlikumu, pag.
sestdien paskaidroja, ka tā ap^veik-šot
katru ierosinājumu, kas kalpotu
Korejas kara godīgai izbeigšanai. Tur­pretī
par jebkāda veida piekāpību
rret agresiju nevarot būt nekādas
runas
rikas balss sāks
latviešu valodā
pis Bnvas Eiropas komitejas Ņujorka
AMERIKAS LATVIESU APVIENĪBAS V A L D E S LEMUMI
Amerikas latviešu apvienības centrālās valdes sēdē 12. maijā Ņujorkā
satnis J. Feldmanis paziņoja, ka 11. maijā pie Brīvās Eiropas komitejas
aarbibu uzsākusi latviešu kopa, kurā pēc sūtņa priekšlikuma darboties aU
clnatl bīskaps J. Rancāns, A, Klīve, A . Blodnleks, A . Bērilņš. V. Māsēns,
prof B. Abers un red. E. Frelvalds. Brīvās Eiropas komiteja paziņojusi, ka
latviešu kopa būs konsultatīvs, bet ne reprezentatīvs orgāns. Tālāk sūtnis
ziņoja, ka, sākot ar 3. janiļu, A S V ārlietu ministrijas raidītājs Volce of
America uzsāks kārtējus ik dienas raidījumus latviešu valodā tautiešiem aiz
dzelzs priekškara.
Sēdi vadīja priekšsēdis prof. P. Le-^
jiņš jun., un tanī piedalījās ALAs
goda priekšsēdis sūtnis J. Feldmanis,
H. Lielnors, A. Bērziņš, E. Freivalds,
V Lambergs, B. Albāts, R. Sillers,
tautzinātniskās padomes loceklis prof.
P. Starcs un baznīcas virsvalde^ pre­zidents
zvēr. adv. P. Eglītis.
Sakarā ar LCK priekšsēža V. Janu-ma
rakstu, sūtnis J. Feldmanis un H.
Lielnors sniedza jaunāko informāciju
Riehimvacijas
Ķīnu sniedzies
s uz komunistisko
nos dotam
ivarMahals Isumž
* lielbritānlļas ārlietu ministram Morlso
viclļas apmeklējuma laikā bija garākas
Jf'JiJjdes ar valstskandeni Adenaueru, Arod-
««vienības pārstāvjiem, valsts pre-k?
5 priekšsēdi Sumachera,
« «I valdības un parlamenta irakclju lo-
"*Mja. Sarunās galveno vērību veltīja Rie-iTļ^
i^ apbruņošanas un Sumana plāna 2,!fr"»*» problēmām. Tālāk pārrunāja oku-
W«lu itatōta pārvērSanu atsevišķos dlv-līgumos,
vācu-angļu tlrdraleclbas
««Hsmes, kā ari rletumu-austrumu eksporta
^nņpotte darījumus. Morisons nodeva Rie-tai!
.'f* valstskancleram Adenaueram oii-ielūgumu
Anglijas apmeklējumam, ko
vaUtikanders pieņēma. .
sif.. ^^^^ apcietinātā amerikāņu žur
S **H^voSanu CechoslovaKljas valdība
Lv» BīopM radio raidījumu pSr
^•tt«ann no Holckirchenes.
•,J.^^®f9Skā zemestrīce kopš pēdējiem 50
»(jswu ^^«"'^^lēja Vidus- un Dlenvldspāniju
rtis^'J**, pēcpusdienā. Galvaspilsētā Mad-bilda,
r'** mēbeles dzīvokļos un līgojās
HIA^^^ Ari Sevllā iedzīvotāji
" ' J arā no dzīvokļiem.
rtSi. vf!*'^'" dienu /9 maijā at-
VlrcbLs « Augsburgā, Nlrnbergā,
ttaS ' ''fankfurtē, Heidelbergā, Berlīnē
•MiflJsņpaJļļ^l'^" garnizona pilsētās ar le-ona
(oe). — Gandrīz vai
neticami likās atturīgie ziņojumi, kas
kopš dažām nedēļām parādījās vācu
un rietumvalstu presē par sensacionā­liem
Rietum.vācijas firmu eksporta sa­kariem
ar komunistisko Ķīnu un pārē­jām
austrumu blokā valstīm. Tagad
sīku izmeklēšanu šai lietā ievadījusi
ASV senāta eksporta kontroles apakš­komisija,
kuras uzdevums trīs nedē­ļas
Rietumvācijā pavadīja valdības
speciālpilnvarotais Kenets Haņisens.
Par saviem novērojumiem un slepeno
aģentu atklājumiem Hansens stāsta:
Rietumvācijas' darījumi ar au­strumu
bloka valstīm, sevišķi ar sar­kano
Ķīnu pakāpeniski palielināju­šies,
un pēdējā gadā pārsnieguši 50
milj. dolāru. Kopš Korejas kara sā­kuma
vien Ķīna no Rietumvācijas fa­brikām
saņēmusi kara rūpniecībai ne­pieciešamos
un citus stratēģiski sva­rīgus
ražojumus un materiālus par
vairākiem miljoniem dolāru.
Preču skaitā, ko Rietumvācijā pār­devusi
Mandžurijai, atradies pat ve­sels
lielas spēkstacijas komplekts.
Hansens pats savām acīm redzējis
spēkstacijas pārdošanas līgumu. Tā
nogādāta sarkanajiem pāri Tanžeras
atkāpj
GAISA KAUJAS PADOMJU PUSE
PIEDALĀS VACU UN JAPĀŅU LI­DOTĀJI
Tokio (el). — Pēc īslaicīgas atelpas
komunisti pirmdienas rītā turpināja
masu uzbrukumu 2. amerikāņu divī­zijas
sektorā, frontes austrumu daļā.
30 km platā frontē ienaidnieks panā­ca
divus dziļus iebrukumus, ko gan
amerikāņu un dienvidkorejiešu vienī­bas
vēlāk nosprostoja. Arī pārējās
frontes daļās komunisti ielauzušies
vairākās vietās UN līnijās. Sabied
rotie piekopj elastīgas atkāpšanās
tecbniku. sagādājot ienaidniekam lie­lus
zaudējumus.
Komentējot kādu nesenu gaisa
kauju Korejas frontē, kur notika līdz-vērtīga
spēkošanās starp vienāda
stipruma amerikāņu B-29 bumbve-žiem,
F-86 turboiznīcinātājieni un ķi­niešu
MIG iznīcinātājiem, ģenerālis
Spācs izteicies, ka šis ienaidnieka uz­brukums
bijis pārāk labi koordinēts,
lai pieņemtu, ka lidmašīnas vadijus-ziemeļkorejiešu
vai ķīniešu piloti
Amerikāņu ģenerālis pārliecināts, ka
lidmašīnas vadījuši bij. vācu un ja­pāņu
lidotāji, kas pēdējā kara gu­vuši
bagātīgu pieredzi gaisa kaujas
ar B-17 un B-29 bumbvežiem.
Spiestuves tecbnisku apstākļu dē
laikrakstji nākamo numuru iespiedi
sim un izsūtīsim vienu dienu vēlāk.
SBNSACIONAU ATKLĀJUMI ASV SENĀTA APAKŠKOMISIJA
ostai Ziemeļafrikā. Komunistu nelegā-
'ās tirdzniecības centrāle atrodas Ber-īnes
austrumsektorā. Tur apmetusies
paša Ķīnas komunistu iepirkšanas
komisija, kas izveidojusi dzīvus tirdz­nieciskus
sakarus ar daudziem Rie­tumvācijas
tirgotājiem. Kom:?^^s pār­stāvji
vācu tirgotājiem un rūpniekiem
apliecinājuši, ka šāda veida darījumi
būs nodrošināti tik ilgi, kamēr tos va­rēs
realizēt caur Ķīnas ostām vai
Hongkongu, neskarot ASV, Kanādas,
Filipīnu vai Japānas ostas. Preces ko­munistiskajai
Ķīnai piegādājušas arī
vairākas tādas firmas, kas saņem
Maršala plāna atbalstu.
Pēc Hansena paskaidrojuma var
spriest, ka vācu eksports uz sarkano
Ķīnu, salīdzinot ar 1949. g., pieaudzis
divdesmitkārtīgi. Patlaban tas pār­sniedz
11 milj. dolāru gadā. Ja pie­skaita
eksporta darījumus ar pārējām
komunistiskām valstīm, tad līdz šim
zināmā pārdoto preču kopsumma pār­sniedz
50 milj. dolāru, bet Hansens
savā izmeklēšanas braucienā pa Vā­ciju
guvis norādījumus, ka šī summa
varētu sniegties pat līdz 350 milj. do­lāru.
Slepenie aģenti Han^enam iztei­kušies,
ka lielāks daudzums materiā­lu,
kas Ķīnas komūnistirm nepiecie­šams
savas kara riipnieribas izbūvei,
esot patlaban ceļā uz ostām. Vairā­kos
robežpārejas punktos Hansens
personīgi novērojis, automobiļi,
kas braukuši padomju joslas virzienā,
pārbaudīti pārāk pavirši vai vispār
neesot pārmeklēti. Arī no augstā ko­misāra
Mekkloja aktīm redzams, ka
Rietumvācijā darbojas daudz tādu fir­mu,
kas pieder komūnifitiem vai at-
(Turpinājums 8. Ipp.)
mūsu karavīru izceļošanas jautājumā.
IRO ģenerālpadome 2enēvā ievēroju­si
iesniegto memorandu izskrīnēto ka­ravīru
jautājumā, kam tagad tiesības
lūgt atjaunot DP statusu. Bet loti bī­stams
var izrādīties deputāta Voltera
iesniegtais ieceļošanas likuma papil­dinājums
par ieceļošanas termiņa pa­garināšanu
līdz gada beigām. Papildi­nājumā
paredzēts, ka līdz 31. decem­brim
varēs izceļot tikai tie, kas ieva­dījuši
izceļošanas formalitātes līdz
31. jūlijam. Darīs iespējamo, lai 31.
jūlija termiņu neparedz, jo līdz tam
laikam izskrīnēto karavīru pārsūdzi
bas nebūs vēl Izšķirtas. Apsver iespē­ju
ierosināt ASV kongresā likumpro­jektu
par izskrīnēto karavīru ielaiša­nu
ASV pēc vārdiska saraksta. Tas
būtu nepieciešami tādā gadījumā, ja
kāds no izskrīnētajiem likumā noteik
tā laikā nepaspētu izceļot.
Sūtnis J. Feldmanis ziņoja par lat
viešu kopas organizēšanas gaitu. Sā
kotnēji minētā komitejā bija pārstā
vētas tikai t. s. Jalla^ valstis — Un­gārija,
Rumānija, Bulgārija, Cechoslo
vakija un Albānija, bet Baltijas vai
stis šīs komitejas izdotajā Eiropas
kartē bija ietilpinātas Pad. savienībā.
(Turpinājumi 2. Ipp.)
Stokholma (nl). — Visa zviedru
prese atzīmēja un labvēlīgi komen­tēja
Igauņu nacionālās padomes 3.
kongresu Stokholmā, kura. piedalījās
200 delegātu no visas Zviedrijas. Vie­nīgi
Maskavai uzticīgais Ny Dag, ko
dēvē arī par Pravdas zviedru izde­vumu,
šo gadījumu atkal izmantoja,
lai nikni uzbruktu ne tikai igauņu
bēgļiem, bet arī zviedru valdībai, kas
atļāvusi šādu kongresu sasaukt.
Igauņu nacionālās padomes kon-gresā,
kurā piedalījās agrākie parla­mentārieši,
politiķi, valsts un sabied­riski
darbinieki uc. un kurā pārstā­vētas
8 agrākās vai jaundibinātas
igauņu politiskās partijas, deklarēja
igauņu bēgļu pienākumu runāt savu
nelaimīgo tautas brāļu vārdā, darbo-tres
to atbrīvošanai un sastrādāt ar
likteņa biedriem no citām padoraiu
okupētām zemēm. Ārzemju viesu
vidū bija arī amerikāņu vēstniecības
Stgkholmā atašejs Olivers Pe^ersens
kas uzrunā norādīja, ka ASV nekad
nepieļaus ..jaunu Mmcheni". No Lat­vijas
centrālās padomes runāja ģen.
V. Tepfers.
Tai komunisfi
4laiavo)a$
iclīnihf Iranā
VAŠINGTONA ATBALSTA ANGĻU
PRASĪBAS
V a š i n g t o n a (oe). — Jauno Liel
britānljas notu, kurā Irānas valdība
uzaicināta vēlreiz nopietni apsver
sarunu uzsākšanu naftas konflikta
lietā, atbalsta arī amerikāņu āriletu
ministrija un atzīst to par „talsnlgu
un saprātīgu". Irānas Intereses pra
sot notā izteikto piedāvājumu pie
ņemšanu. ASV āriletu ministrija jaņ
pirms notas leenlegšanas bija oflclāl
paziņojusi, ka amerikāņu naftas sa
biedrības Musadeka valdības vien
pusigas nostājas gadījumā vairs ne
Iepirks Irānas naftu. Ail technisk
personāla aizstāšanā ASV tādā gadi
Jumā nevarēšot nākt Irānai palīgā
Tālāk Vašingtonas paskaidrojumā
teikts, ka Irānas naftas konfliktam
var būt nopietnas sekas ne vien no
abu strīdīgo pušu, bet no visas brīvā
pasaules viedokļa.
Anglijas notā, ko Musadeks atkār­toti
atteicās pieņemt un ko pēc tam
Lielbritānijas vēstnieks Teheranā Sep-herds
iesniedza Irānas ārlietu minis­tram
Kazemi, uzsvērts, ka Irānas
vienpusīgas rīcības gadījumā pie
Angļu-iraniešu naftas sabiedrības na­cionalizācijas
abu valstu attieksmes
tikšot „ļoli nopietni apdraudētas".
Lielbritānija ir gatava sūtīt uz Tehc-ranu
īpašu diplomātisku misiju,
teikte notā, lai spriestu par jaunu lī­gumu.
Pretējā gadījumā tā spiesta
iesūdzēt Irānu Hāgas starptautiskajā
Uesā, jo Angļu-iraniešu naftas sabied­rības
intereses esot kopīgas ar An­glijas
valdības interesēm.
Bij. ASV ārlietu ministra vietnieks
Kleitons pag. nedēļu plašā preses
konferencē izteica bažas par it kā
drīzumā sagaidāmu komunistu iebru­kumu
Iranā, kas nozīmētu trešā pa­saules
kara sākumu. Pad. savienība
patlaban koncentrējot karaspēka vie­nības
Irānas pierobežā. Brīva pasaule
nedrīkstot pieļaut, ka milzīgie Tuvo
austrumu naftas lauki nonāktu pa­domju
interešu sfairā. Bijušais ār­lietu
viceministrs tālāk izteicis, ka
demokrātijas mēdzot runāt pārāk
(Turpinājuma 8. Ipp.)
Musu iekārta
Sajā liekulības, melu un baiļu laik­metā,
kurā par vērtībām atzīst vie­nīgi
taktiku un panākumus materiā-
0 labumu un varas iekarošanas sfai-rās,
— ar jēdzieniem, pat pamatjē­dzieniem
jāapietas uzmanīgi. Par ob-ektīvu
patiesīgumu gan uzskatāms
as, ka pasaule tagad sadalījusies di-vh%
dažādās pasaulēs — rietumos un
austrumos, uz kuru savstarpēju sapra­šanos
vēl cerēt var tikai vientiesīši.
Saprašanās nav iespējama tur, kur
viens ex professo tīko pēc otra dzī­vības.
Teic — austrumos valdot ko­munistiskā
saimniecības iekārta, rie­tumos
— kapitālistiskā. Ka austrumos
nav ne jausmas no īsta komunisma
vai godīga sociālisma, tas mums, lat­viešiem,
pārlieku skaidrs, bet ja rietu­mu
inteliģence vienā, kaut nelielā da­ļā
vēl joprojām piesaista savas sim­pātijas
Maskavas iekārtai, tad varam
saprast, cik gan tukšas ir šo cilvēku
galvas un sirdis.
Bet kas tad ir ar kapitālismu, t L
ar mūsu pašu mums piedēvēto saim­niecisko
struktūru? Nebūs lieki iegau­mēt,
ka mūsu iekārtu par kapitālistis­ko
ir nosaucis neviens cits, kā komu­nista
Kārlis Markss. Plašā sabiedrī­ba,
runājot par kapitālismu, domā par
naudu, par naudas varu un valdonī­bu,
saista šo jēdzienu ar uzkrāto lī­dzekļu
blīvēšanos lielās sabiedrībās,
bankās, koncernos un trestos un ik­dienišķā
dzīvē ar bagātnieku izšķēr­dīgo
luksa dzīvi un strādnieku un
bezdarbnieku nabadzību. Bet tās ir
tikai iekārtas parādības, neteiksim —
labas, bet ne jēdziena pamats. So pa­matu
sakās atradis Markss un par ka­pitālu
sauc līdzekļus, kas uzkrājas
pie darba devējiem, tiem piesavino­ties
strādnieku darba augļus. Bet vai
tad uzņēmējs pats nekā nedara un
vai dolārs, ko taisnīgi saņem strād­nieks
par seivu darbu, arī nav tāds
pats dolārs, kāds ieslīd uzņēmēja ka­batā
kā viņa taisnīgā peļņa? Cik ne­pareiza
šī diagnoze, tikpat absurda ir
arī Marksa terapija, prasot pastāvošā
kapitālistiskā saimniecībā privātīpa­šuma
iznīdēšanu ar nacionalizāciju,
kas tad sabiedrību novestu pie sociā­listiskas,
domāts komunistiskas, iekār­tas.
Pie kāda birokrātijas chaosa un
pie kādas tautas nabadzības ir nove­dusi
šī Maskavas mācība, to pat ko­munistiem
kauns rādīt brīvai pasau­lei.
Kāda nozare tā arī būtu, — zemko­pība,
rūpniecība, tirdzniecība vai vēl
kas cits, visur ražošanas procesiem
vajadzīgas izejvielas un darba rīki.
Sis vērtības, ko var dot uzkrātie
līdzekļi, vienādi vajadzīgas kā rietum­niekiem,
tā austrumniekiem. Atšķirī­ba
starp šīm divām pasaulēm saimnie­ciskā
plāksnē ir tikai tā, ka pie ko­munistiem
valsts vara savās rokās
sagrābusi visas izejvielas, zemi ieskai­tot,
un darba rīkus un pati valsts ar
monopoltiesībām uzstājas kā vienī­gais
uzņēmējs un darba devējs. Rie­tumos
turpretī valda ražošanas brīvī­ba,
un zeme gandrīz visa atrodas pri­vātīpašumā.
Katrai privātai personai
dota iespēja ar uzkrātiem līdzekļiem
tikt pie nepiccie.samām izejvielām,
darba rīkiem un uzsākt ražošanu ar
citu cilvēku darba speķa palīdzību.
So ražošanas brīvības iekārtu mo­demā
ekonomiskā zinātne un filozo­fija,
atmezdama Marksa maldīgo ter­minoloģiju,
vairs nesauc par kapitā­lismu,
bet gan par liberālismu (latī­niski
liber — brīvs). Bet brīvība ir sa­biedrības
ideāls tikai tad, ja tā dod
brīvību visiem vai vismaz sabiedrī­bas
lielākai daļai. Pēc Darvina teori­jas,
kuru visa cilvēce vēl joprojām
bez pamata tā gauži pielūdz, gan iz­nāk,
ka brīvība pienākas tikai lielā­kam
un stiprākam un ka visam ma­zam
un vājam jāiznīkst nebrīvībā.
Bet vai darvinisti var paskaidrot,
kamdēļ gan par muzeju retumu kļuvis
dinozaurs, bet ne, piemēra dēļ. zaķis,
kas joprojām priecīgs lēkā pa pa­sauli
ar savu mazumu.
Tagadējā brīvā pasaule, kas ir ceļa
jūtis par arvien labāku saimniecisku
struktūru, savu atziņu pamatos likusi
prasību, ka katrs cilvēks atzīstams
par līdzvērtīgu pašmērķi un nekādos
apstākļos ne par līdzekli kādu citu
mērķu sasniegšanai. Sī pra«;'^^» «^^c
līdzvērtības ir smaga problēma at­tieksmēs
starp da;rba devējiem un
strādniekiem, jo vienā pusē ir liels
saimniecisks spēks, kura trūkst strād­niekam.
Bez tam dabīga ir uzņēmēju
tieksme maksāt pēc iespējas zemas
algas strādniekiem, jo katrs jau no
(Turplnājtnif I. 1^.)
1;'
I
•It
r
ļii
m
li:
it-