Bavarijas Latviesu vestnesis, November 22, 1950

              ^^t^^ 1950. g. 22. novembr!
gimenu
ģteiemi māj^^ būvi DuisbuN
apkain» 1)0 bt). DP ģimenēm.
, enu m i j i i ^ būvCs 1 un 2 at§«
voi, pa^ dslv^em katrft stāvā,
ivoklļ paredzētas 2 Istabas, vlrtu*
pieliekamā telpa un katriem 2
rķfļm viena kopiga mazgājamā
ive. Blājiņas^bOs valsts īpašums
' •^•"«m Iznomās. Dzīvokli va*
neatkarīgi ho darba vie-
Tiesībai uz dzīvokli zau*
I, kas pimigl atteiksies
Nķdonfilais novietošanas
„ tm paredzēts, tomēr uz
Jmieiletot Vlldianos atseviš.
P | i l var novietot vienas tau*
Igos. Vestfāles nometnēs
kandidātu reģistrēšana,
doa lābim, kfirtlgām ģi.
mceļlanu no nometnes uz
Rillteam Izdarīs uz valsts
Piir wnenes mājiņu iekšējo
i t i mdbelēm vēl noteiktu zi*
le apbūves laukumus
xt art paredzēts celt
b«g|iem. jo Bllefelde
lai centrs.
ļliaiioot uz Vildfleke-
^ein Edz ogles
iftā^i^ ka izc^
as
wA Vildflekenā, Jo Gronas
Jaaceritri pārpildīts. Vild-
„pilraiE [uzturas ap 1500 DP.
ābm p«r oerfgiem ieceļotājiem
^ un jĀida ļtiransportu* Nometne
agrākajās vācu armijas
«ļOta un vMadzlbas gadījumā
li. ttadļemt Ufi^ 15.000 iemītnieku.
kas audzis ap
tagad pa«
celmi. Bet ari tos
MniguSajiem lau-iOmotni,
lai iegatu
la. Jo Izrādās, ka
Eieijai centra va»»
vienai istabai iz»
malkai. Sevi8|d
nonākušas ģime^
tem. Izbrīnu rada
vadība nometnes
JMllOni atiāvuii privātam
| J « n ierīkot ok}u nolik*
^ ķatm dienu stāv sim*
rindaļ lai par savu nau»
"""^"m Nākamie ASV
t% ķa,. braucot uz
" bCttu vjaņem II-
.Jt vācu nutfku
.ŗlogramu brikelu.
, . „^0kena8 iemītnieki
^ X a i ir daudz labāks, nekā
ibOrgai iiict^ļoianas centrft.
lEMtinai 1
uz
Itl
uudimM
kiOēh'1
Atraitne ar bCmu
itrail nt^^emiaim Skotlļi
lQt<
letll ikoti)! viļas pieņemt pil*
Atraittu ir bimu, kis vil»*
lemtmitu personM ladz
KIrui Amanis, is Deans
[ite, w3it Lothiin, ieoUtnd.
un bima datus (virds, us-daU,
ģiments stlv., pa­līdz
ar j^retzijo adresi.
Itlei tik deil tuvumā slepka*
Iļn i l ildkiu vēl daudz tu-tttvākl"
luT Man atkal un atkal
tas nebiju. Viņa bija
npgalinātu neglīta izskata
•ieviete ir skaista, viņu mīl...
greizsirdīgu, pat traku no
noplejpkavotu; tas dotu ganda-pārliecināt/*
ir
to vēl neesmu izmēģina**
| i galvu« „Ta6u kurš gan
negUtu sievieU kā 2izeli?"
reiz bija jauna un varbūt
kii sievietes kļūst ve-ļjtii
daudz domājat par sievie-
[dlviinl, jo eiat angliete. Angli
rbu, par savu vietu, tad par
pār lavu lievu. Jā, jā, tā tas
^ reiz iepazinos ar angli, kura
kl datumā viņam pašam bija
jūs man ticat vai nē, — viņS
fCIgi, sāktu pildīt dienesta pie-arl
viņa sieva uzskatīja to par
izibu, drolpritibu. Taču ārsts,
|ņu par barbaru. Sieviete, cll-kā
vietā; veikt, dienesta pienā-īSvletl"
It, arf jūs aizstāvat to paSu
aēu uzklausiet manas domas:
Sievai kopšana un lutināšana
[Jo pēdējais gadījums Ir daudz
turpināja, „man, kas An-dēšanas
laikā bija |oti in-
Pvlgai dāmas, no kurām ne*
«umi trijām?" jaunā mel-
(Turplnfijumi sekos)
ftešdien, 1950. g. 21 novembri
L A T V I J A
Latviešu mēksla Ņujorkas
starptautiskai
50 N A C U U S K A T E A R »m APMEKUSrlnn, D I E NA
V ē s t u l e L a t v j j a l do Ņujorkas
^dicionāia starptautisko sievie-imSr
m organizāciju Izstāde Ņujorkā no- da&f vSSf^
«„Ara otrajā nedēļā piedzīvoja 27. tas S o n ā t aS
jadskMu." sveidnot sievietes visā tēja ^ ^ ^S
ptfauie - viņu drosmi, izturību un viņu nwSti»fc ^
Salaužamo ticību." Sl gada izstā- dānu «Cn^;-Sb.'"''^^^^^ "'J»
Ne skaits, bet reālais spēks
LATVI
pāArautIba un mistrs
„ pasaules draudzības un saprate- vS^'gaMraLZr*"^^
Bh «Icināšanai, atceroties vārdus. K a M r t f f i S t ^^
ŗteica feķu prezidents J. MasarlS &"„Si* ^ / f f i , S ^^
JIH7. gadā: „.. . . Man būtu Ueu' "ovieme, kārdinot
gridņ aicināt ikvienu no maniem
ar bri-
10 APVIENOŠANAS P A M A T O S J A L B K L A T V U A S BUVtBAS
IDBIA
VĒSTULE L A T V U A I NO VAŠINGTONAS
/ 1
v & ^ ^ latviešu sabiedrības tu- ļ Pirmskara antgrantu vidū ir dauik,
un nozfanigfikais uzdevums lojālu pilsoņu, kas nglabiju» ne
^ i k ^jaunās organizācijas dibl- vien latviešu valodu, bet kuru sirdis
H!^.^*A ctr J^i»us mūsu tau- vēl silst Utvijai Gan paU mbūdaml
tiktāl Udzdallbnlekl mūsu neatkarigāi
«o^r» I i^^" var valsts dzīves celšanā, nedz ari tted-mi
«iiJ!**^ J ^ ^ ^ J ^ Pado- nieki tās baigajām likttņstundām,
Venecuēla pteno
llauksaimnieclbas
paplašināšanu
PAREDZĒTS U V E S T S I M T I EM
TŪKSTOŠU E M I G R A N T U -
ZĪDU LAIKRAKSTA N E P A M A*
TOTIE A P V A I N O J U M I B A L T I E ­Š
I EM
8 •
lo^jļem, kas piedalās UN, apmeklēt
Izstādi. Seit tie var skatit to vien-ļlršlbu,
apmierinājumu un pilnīgo
ticasprātlbu, kādā tik daudz dažādu
ļiribu kopīgi dzīvo un strādā. Tas
jrddvs piemērs tam, ka to, kas
fdkts šeit, var panākt ari visas pa-fsules
tautas."
Veidojot savu seju nu jau ilgāk
^gadsimta ceturksni, šl gadskār­tējā
sieviešu rīkotā skate allaž pa­platā
paturējusi četrus programmas
pematpunktus: 1) interesantā un
pārskatāmā veidā ik gadus demon-trēt
sievietes intereses un darbu.
2) Rādīt gan sievietes lomu rūpniecī­bā^
gan rūpniecības līdzdalību sie­vietes
sociālajā, kulturālajā un saim­nieciskajā
labklājībā. 3) Veidot
starptautisku intelektuālu forvimu,
kur pulcētos un savas kopīgās inte­reses
un problēmas apspriestu visai
pasaules sievietes. 4) Ik gadus sniegt
kārtējā darba skati, dodot iespēju kā
nacionālu, tā starptautisku kustību
un programmu dononstrēSanai, tā
apliecinot to vitālo lomu, ko sieviete
spēj veikt šīsdienas pasaulē.
Ap galveno novietni, kur zem Sa­vienoto
valstu un UN karogiem no­vietoti
ievērojamu sabiedrisku dar­binieku
apsveikumi izstādi atklājot
(E Rūzveltes, Cerčila uc), grupējās
113 novietnes. Izstādes ceļvedi M.
Amstronga raksta, ka skates sagata-
V ē i l i l e LaIvtJaI
Karakaaa
Pēdējā laikā man bijulas darila*
Latviešu velte pivestam
ir?
^ ^ ^ ^
22 mazināltt. viņi toro^ jūtas laiitltt ar lavu tUml
mif . f s f ^ ^ vienprātības trilku- zemi un saprot drausmīgo traģēdiju,
k A . Z^^F" ^^^^ ko pārdzīvo latviešu tauta wm bo|.
Kas parādījās jau ^rmajā sanāksmē!ševiku Jūga. & agrāko laiku «nlg-rantu
da}a Jau daudzkārt i|illecUiā-
Jusl un lAerādlJuil gatavfim ladar-ļnM ar'Venecuēlai Imlpldjai leitā-
>ibai ar Jaunieot|otijiem. Tā rūpē- dēm un ievilki ar laukiaimniedbu
Juries par galvojumu lagidl bigUm ministrija Tai ir Udl pilni Ituk-un
palīdzējusi Ieceļotājiem noitipd- salmniedbai p^laHnHanal Vmeu*
nāUei blell vien |oU ikarbajoi dzi- mā, llm nolūkam ievedot no Eiropu
vei apstākļos Jaunajā pasaulē. Sl {simtiem Mlkstoiū dažādu tautību
grupa, gan varbūt gausUcā loll taēu I miinkntu, kai gribētu nodarbotlea
ies kopā ar Jaunlec^olājtem ari lat-1 lauksaimniecībā, lof^oplbl uxi tirdz*
vielu apvienības dibināšanā un tāsļi^eclbl 81 plāna reāUsManal valdK*
mērķu īstenošanā. ba atvēlējusi Uelui lldzekļui.
TrdUU latvldtu grupai domai un I VenecuēU bija Ieradis Bukovļnu
Ideoloģiju pauž Amerikai Utvletli, Uutai vācleiu (VolkideutidMi) pār^
laikraksts, kuru materlāU aU>alita|stāvli, kai panldi vliu lU gni|»aā
vairākas agrāk nodibinātai latviešu ļ pM«rigo uzņmianu Venecuēlā, kur
organizācijas. Sli pati lalkraki^ Imlum Jau ce| Jaunai mājai un itelgā
runā nepārprotamu Maitevai valo- i^^to zemi laukialmntedbat Tie
du, jo skaidri Izteidi arf lavu no- Mņenu tri Imdltui dilvei un daH)a
itāju iMrtt pārvietotām personām, I }X\xņē% imčim ari Be»
kurai tam „aiMrtebulāi tt Jilt^t^- sarabUai vādelu pāntāvli un, kā
• ^Pfotam^^ka I M | valoda ^jienei preie ziņo, panādi to palu.
gan nesekmē kopēju vadUiUjMatH^^^ Venecuēlu valdību apmeklēja
ratanu Jaunai organlzādju <ltrblbid U ^ ^ ^ | ^ j „ mlnUtriJu plr-k
( ^ būvējam•āJs ^ceilU*ie!i !P^* »»™,^ «tāvJ|Ļ^ ku p^ar^aJk^iU mJunlel mlliganuum uVi enatr-i
u J ^ J ^ ^ ^ ^ t ^ io grupu ^vll TdkS*U«m
dumi. Tldtt m lalk^ kad Sav. ^ haiteakitu Sņām, vSaSilu val«ba
MoBtraalM litrisia katoli laint ar areMMikaBa P 1.Ltem aMShn . M f l t i M I ^1!^?**' 1 ^Ar*!^ «MOlIJuil uzņemt Udz 10 mllj; lādu
fivHtām njia xn miSaiBims ow5Sw SSuiM agrertju un daritu plu Pi- XS^, "'^ ^ ^*
»v. Tēva» par riS^pSēm ī S v ^ ^ «^^vlclbal. . _ , .
2f i11Ll,?*,%!SL^J?^ likumdevēju leitidu un valdi- SJff^ »o kreilis; MoatrtsUs ķ^fePrt*"-!*^ ««uaoviH. «OISTUSS ba komunisma apkafoianal teMaemI K ^ * ^ S J ^ t
mi D«i.klta kunto, 1^^^^^^ IziklrilSriolui, ••^'^ ^
biba ar Maskavai tik labvēlīgi no- » ^ lauksaimnieki, leroiinādami dot
S ā DlJ^^^^^^^ adījumiem, rumāņu Vašingtonā, kur spilgU izpaudās at- sPkWaņ«oJtiā m peresmoniāgmra nvtaterm u im ulat tvvlelulul .^fnJ ^klae c^obtow^ l«pWu. ^Man
n S o ^ ^ n i c ^ ^ ^ ^ izšuvumi. 8evlšSnaWlešuMbl«lri^^^ •? ?• lSanlktr^op^isnk^u.^ ^ r^el^iģ^isk u, pll8onisku,nrfl,^:;/ „„Žļe^c^ho elovakUas'* ta^a...i un tl>
patriotisku, veselības kopšanu un SmiJltim^^^^ l^^t audzinS^anftfl orffflnisfirHu temperamentīgā krāsainība. Tai pre-audzināšanas
organizāciju, tim baltiešu novietnes likās cildeni
Lielais vairums šo bagāto, dažādu Utturigas, ari garigākas, maz vien
tautu čaklības un mākas klāstu at- bēdājot par viesu izsalpumu Oatvie-gādina
jautru gada tirdziņu un tikai siem bija bļoda pīrāgu, igauņiem
nedaudzas novietnes bija iekārtotas stiprāks padzēriens). To pašu var
jīāksiinleclskā gaumē - starp tām teikt par mākslinieciskajiem s^lekš-latviešu,
igauņu un lietuviešu. Pro- nesumiem, kas notika Ik vakarus:
toms, ka rto 20.000 viesu, kas izstādē ne jau mūsu vieglajam solim un ral-ierodas
caurmērā ik dienas, daži it tai tecēšanai sacensties ar slāvu tau-slrsnlgi
apgalvoja, ka latviešu no- tu brāzmainlbu un spēku. Tā kā ska-vietne
esot acij vistīkamākā un tuve milrigajās izstādes telpās līdzi-
„labākā„. Superiativiem ne vien- ļ nājās putna ligzdai pažobelē un ska-titāju
nebija simti, bet tūkstoši, tad
jo lielāka ņirbēšana un straujāka
mūzika, jo vairāk acu tai pievērsās,
I kaut ari dažkārt saistigāks Izrādās
mazāk gaumīgs.
Par „pašiem'V runājot, gribu pie­krist
^rdētajām valodām, ka Igau­ņi
pārspēja liriskos latviešus ar lie-
» i ij> , I A i » i 1 t « ilftku spirgtumu un dzīvību savas
«.hfSt^^^^^^^ Te vainojama
mlljlggg telpas nepi«nērotIba intl-veiktā
ārzemnieku aptauja par viņu.^ftj^a^^ smalkākam prlešnesumam.
Ko vaicā angļu
aptauja
VĒSTULE LATVIJAI NO
LONDONAS
mTTemesis UmlJ^d^dl^^ Austrijā!Eiropai, tā Ameriku presē. Taču atkiS MrlS.nL o^^^^ lolo ciribu tikt pāri Atlanttju Utenlbā iemeiU le citi
3 a s m ē r f f K o ^ ^ ^ ^ ^^^^^ilādu ladir- Venecuēlā Iznāk lalkiikiti Journal 3 Xffbirm^^ w Mukavu Ideju paudēilem de Caracai, kura izdevēji un atbU-par
kultūru Unt^nu si?S^«^^ ^•^vl.St; W i 2?^*?" *L*^*^ J * ^ ^
vēlēdamies ar to Izvairīties no l ^ '""^ ^^ff *M ^^^^ ^*^u"*f. ^i^i
sūkšanās politisko jautājumu Izšķir- vien dod pārpilnam Nerādīju- rakstu par baltiešu DP, k u vUl «Ja
šanā. Turpretim karstākie patrioti n^^^ ®^ padomju varu Ideologiem ap^mogoU par SD ļaudīm un mu
jaunlis organizācijas pamatos vēlējās 1 *^ ^ ^ • ' ^ I'*'* uztlounākajl^n rokaipulIkMi
likt savas dzimtenes un tautas atbrf.* Nav Iebildumu pret latviešu ap- pdu slepkavošanā. Aizgāju |^e Vald-vienlbas
vajadzībām, fo ikvienam mana un jautāju viņam, no kuriem
skaidrs, ka vienībā ir spēks. Taču ap- viņi imēlli Io Informāciju, ku ir
sverot nelzlldzināmāspretelķlbastku nepāra no lākuma Udz beigām,
šķir vienus IK> otriem, arvien blelāk Viņi gan vilcinājās atbildēt, bet kad
drirdamai balrii, ku i^aia Jaunli I norādīju, ka lādu rakitu (tt}' viņa
celtnei pamatos likt viemt bedtm- lalkrakitu lāki boUcotēt nevien bal*
promlsa ideju — Latviju neatkāri*- tieši, bet vlil Voiecuilu Unlipranti,
līdzšinējām gaitām. Kaut ari no ofi­ciālās
puses vairākkārt nākuši no­mierinoši
paskaidrojumi, taču ār­zemnieku
vidū radītais satraukums
nav īsti norimis, kas pie daudz vajā­tiem
un pratinātiem cilvēkiem ari
saprotams.
Lai gan „taujātāju vilnis" Londo­nu
vēl nav sasniedzis, taču še jau
viesojušies daži iztaujātie. Izrādās,
ka imigrācijas ier^ņi Ir ļoti labi
informēti par mūsu organizācijām,
par mūsu tautas un valsts pēdējo
gadu likteņiem un mūsu bēgļu gai­tām
Viņi pazīst pat mūsu lielāko
organizāciju nozīmes uti Vispār
viens no svarīgākajiem jautājumiem
ir biedrības, kufās izvaicājamais
kādreiz sastāvējis.
Pārējie jautājumi ir šādi: kādas
valodas pārvalda; kādēļ ieradies An­glijā;
tēva vārds, mātes uzvārds
pirms precēšanās; kur patlaban at­rodas
vecāki; vai sarakstās ar savu
ģimeni dzimtenē, un vai SI sarakstī­šanās
ir regulāra; nodarbošanās
pirms kara; tēva profesija; vai vecā­kiem
, ir nekustams īpašums; vai
dzimtenē ir vai turpmāk gaidāms
mantojums; vai bijis armijā pirms
kara; kur bijis kara sākumā; ko da­rījis
pa kara laiku; vai bijis gūstā
vai darba nometnē; kur bijis un ko
darijis pēc kara beigām; kā iekļuvis
Lielbritānijā; vai vēlas še palikt uz
visiem laikiem.
Protams, iespējami ir ari dažādi
papildus jautājumi, no kuriem ari
atkarājas^ intervijas ilgums. Uz ap­tauju
jāņem līdzi ari Certlficate of
Hegistration un Indentity Card, bez
*am ari ārzemju pase, ja tāda ir.
Ko ieteic tie, kas jau bijuši šo iz-cill
laipno imigrācijas ierēdņu priek-
8S? Runāt patiesību un tikai patie­sību!
Neslēpsim ari savas karavīru
Saitas, jo tās nav viņiem nezināmas.
Katrā ziņā no cīņas pret boļševikiem
^av jākaunas — ar to varam tikai
«Potiees.
Londonā, novembri
bet par to derēja iepriekš padomāt.
Mūsu tautas dejas, īpaši Garais dan­cis,
Valiju Priedites lietpratīgajā ie­studējumā,
bija jauks, bet šķita pa­garš
— varbūt šis i^Sas vides dēl.
Abu E. Dārziņa dziesmas — „Mū-žam
zlU Ir Latvijas kalni" un Mē­nestiņš",
tāpat E. Melngalļa «Bāre­n
ī t i slavināšana" lielajā kņadā pat
skaļruni daudz zaudēja no sava Iz­jūtu
sllUima, taču J. Vītola „Gais-mas
pils" skanēt skanēja. Teicami Ir
abi, tik Īsā laikā Izaugušie un Ievē­rojamu
briedumu sasniegušie kori
Daugavas Vanagu un Draudzes ko­ris,
kuru pašaizliedzīgais maestro Ir
komponists Bruno Skulte.
Latviešu daiļamatniecības novietni
iekārtojusi Ņujorkas latv. ev. lui
draudzes dāmu komiteja priekšnie­ces
«M. Runģes un mākslinieka R.
Zālītes vadībā, ar padomiem talkā
nākot prof. L Libertam un E. Her-manovskim.
Stenda pamatus licis
galdnlekmeistars Andrulis, sagādājot
koku un aizdodt savas rūpniecības
strādnieku darba spēku. Par aj^ais-moSanu
sudrabam un dzintaram rū­pējies
Krūms. Izstādes aptuveni 500
eksponātus sagādājuši gan daiļamat-nieki
paši, gan skatei nodevuši māk­slas
priekšmetu īpašnieki. Cenbrā
novietots prof. L Liberta audekls
„Māru baznīca". - zem tfij-J.
Lagzdiņa krāšņā pūra lāde „Cetri
gada laiki" (koka intarzijas). Diem­žēl
gandriz nemaz nav māla izstrā­dājumu,
toties plaši pārstāvēts sud­rabs
(Upenieks, Klaips, Pētersons,
Ķīselis. KrastiņS, Grins), kokgriezu­mi
(Zālīte, Lakstigala, Ulmanis.
Geistauts, Drubiņš, Voronovskls),
metallplastika uz koka un ādas
(Pcmtaks, Eimanls), audumi (Dzēr-vlte,
Ungl«iiece), novada lelles (Ru-dzlte).
SeH latviešu daiļamafeni^l-bu
parau* iutfidlti ari kopējā
starptautiskajā novietnē (kaisti mū­su
invaUdu darinātie audumi)
Ko vēlēties nākamam Poam?
Varbūt vēl druik» valrik latvteiu
a|«neklētāju, ^ ^
vešanu, reizē ar to pasvītrojot, ka
šodien ciņa pret komunismu ir ne
vien politisks, bet ari humānisma un
kristietības ideju piepildījums.
Jaundibināmā organizācija, kas
domāta kā firisku un Juridisku per­sonu
apvienība, īstenībā aptvertu
tris latviešu nogrupējumus. Vispirms
tanī leieUi nule ieceļojušie bēgļi. Tie
saprot, ka mūsu tautai neatvairāmi
tuvojas bridis, kad būs jāsaka: «Rau­dat
par tautām, kuru vairs nav." 8o
ļaužu politiskā nostāja un pāriieciba
neprasa tuvākus komentārus. Jau­najā
pasaulē viņi vēl nav nostiprinā­jušies,
nav vēl paspējuši organizē­ties.
Viņu sabiedriskās un kultūrai
slāpes bieži vien vēl aizēno ciņa par
eksistenci. Nav ari vēl beigusies bēg­ļu
ieceļošana Sav. valstis, un noma­ļākās
vietās nonākušie dažkārt nav
pat apzināti. Reti kāda no trimdā
nodibinātām organizāciiām atjauno­jusi
savu darbību šai krastā, kādēļ
jāspri^, ka jauniecelotāji gaidāma­jām
vēlēšanām visumā vēl nav saga-tavolušies
un nevarēs pilnībā de­monstrēt
savu spēku.
Ja saņēmis algu vācu markas, sulo
uz Ellisas salu
Lai izsargātos no komunistu un
nacistu ieplūšanas ASV, pēdējā laikā
visus ieceļotājus — ari DP — pirms
izkāpšanas Savienoto valstu krastā
vēl ārkārtīgi rūpīgi pārbauda un iz­klaušina.
Uzmanība un birokrātiskā
pieeja atmišķu ieceļotāju pagātnei
dažkārt kļuvusi tik kurioza, ka par
to sākušu protestēt pat iespaidīgas
amerikāņu personu.
Sis akcijas i^kas dabūjuli just ari
vairāki latvieši, ku Ņujorkas ostā
iebrauca 19. oktobri. Tur uz kuģa ve­sels
pulks ierēdņu vēlreiz siki izklau­šinājis
katru DP ieceļotāju par viņa
pagātni. Blj. Nacionālās opmi mū-z
l ļ ^ G. jautāts, kur strādājis ne-atkarigās
Latvijas un vācu okupāci­jas
laikā. Kad G. atbildējis, ka visu
laiku strādājis operā. Ierēdnis tālāk
interesējies, kādā naudā maksāta
alga. Protams, vācu okupādjas laikā
Latvijā apgrozībā bija tikai vācu
okupācijas markas, bet Ierēdnis
acīm r^zot šādas naudas saņemšanu
uzskatījis par sadarbību ar \'ācie-šlem
un (tevis rikojumu G. ar ģimeni
novest uz Ellisas salu. Līdzīgs likte­nis
bijis vēl 2 latviešu ģimenēm, ku­ru
galvu ilgus gadus — ari vācu lai­kā
bijuši valsts ierēdņi; pavisam uz
ElUsu salu no minētā kuģa stingri
apsardi^ nosūtītu ^ personas.
bas atgūšanas domu. ap to pulcinot kuru «kalti miedzu valrākoi tūk
Izklīdinātu tautielur. SlldeJaipitu itošoa, Valdmani beidzot parādīja
tos vienot un virzīt uz mūiu ^veirn Ņujorku Hdu Izdevumu Dor Aufbau,
mēi^i. -* latviešu tautu atbrivoša- no kura ari rakiti ņemti. Ei, pro-nu,
bez kā nevar plaukt un attIiU- tami, norādīju, ka nav godīgi pir^
lies ari nacionālā kultūra. Lai ari ņemt šādu nepārbaudītu un nepa*
kā mēs. svešumā IzkUdlni^e, iKllē- matotu denundādjai, un Valdmani
tu saglabāt un veldnit latvUflio kul- iri apiolljāi turpmāk to novērti
tūru. tt tomfcr būi illdllanii Kādu laiku «elām lidl rakitl vaira
Winik"'^ IftvIJu ncpiridljāi. bet tad deaundldju
brivlbu Ideju vienotie gan nebūi tik iikāi no Jauna ^ vH plašikoi ap-nozīmīgi
ikaiUUkā ziņā. taču kādu miru. Staip dtu tur varējām lult
vienības ittprums nav ^ešl brtdlnijumu - nedot baltiešiem ze-proporclonāU
masa^. bet gan kādam U | , ^ fa^tui, Jo Ue uot lUņķi,
citam, skaitļu nelzukamam lielu- beU alkohola denitāji un n o dS
mam. ku Utclc dņu gribu. Sl n U - l n ^ ^ oetou. bet vliu uvu
la^ā^dS''\>£.'ff\SL?'^^^ iu^^mu vSS kka« ^mmūsful« s,1pēnkasv n^av.? zemu vērtējams. U^ugi ^ ^ v^a JadnzoēdJUib innāāktut
Vašingtonā, novembri. kārtību un pāraudzinātu ŠIi nodzē-m.
A. VedflMn I rušāi tautu darbam un veiellpii dzi-vd.
Baltiešu bēgļiem nevl«iā zemē
neeiot labi, Venecuēlu tie dēvējot par
litu elU un lavāi vēitulēi plederiga»
Jiem un avīžu rakstot nolādot Vene­cuēlu
valdību un Uutu. Tikai plt
Hitlera tiem bijii labi. neeiot vaja-
G. otrā dienā salā Izsaukti uz Jau-1 dzējli itrādāt. bet tie dzīvojuši no
nu nopratināšanu un pēc vairāk ne- notl^avotiem žīdiem nolaupītai
kā pusotru stundu Ilgai krustu mantai. ^Baltieši lielākie nadķu
šķērsu iztaujāšanu atbrivoU un no- tiepkavai, neldi vādeši paši. Tldtt
gādāts uz Ņujorku. n^ai noit no Venecuēlu lauk-
Pēc vēl neapstiprinātu Informād- «ālmnleclbu un kredītiem, jo te nav
Jai 11 pēdējā drošībai pārbaude (nez*. M^tJera Vādjaf-kura
pēc skaita) turpmāk DP ieceļo- absurdajām un naida nU-tājiem
notikšot Jau E i n ^ bet Ja najām denundādjām. kas izvirduŠu
to Izdara Ukpat birokrātiskā veidā no viegU nojaušamiem avotiem, mēi
un ar dlvainifm sednājumlem kā tu varēto ari puminēt, ^ Jo nopietnajā
bijii G. pdijumā, tod dažam labam t»uulu preiē par baltiešiem un vi-
ASV braucējam vēl pēdējā bridi var Uu valstīm atrodamai gluži pretēju
iznākt gtuH negaidīta aizkavēšanai liecību. Taču vairāki venecuēllešl
un Ueku nepatikšanu
Anr. B.
ASV IELAID18 JVOmNJtU
BfSTAMCHr
un nožēlojamā vddā pat šejienea
valdību iestādei no^Jušu Jumal
de Caracu melu rakstiem, ku ie­tekmējuši
nelabvēlīgu nortāju pret
ipuņiem, latviešion un lietuvieši^
kā ari viņu turpmtto Ieceļošanu. No
UVU puiei leimlitināiNi kā Vald-
Pēc Uika informādju ASV vai- ^ ^ attledgāi Vcne-diba
paziņojusi, ka imigrādju k»tf- Iestādes ar tavām Utvijā ie-des
vairs neaizturēt lecelotājui. ku vietotajām vēstulēm, kur Venecuēla
saskaņā ar jauno prettotalltiro Uku- ieteikta emigranUem kā nākotnei
mu uzskatāmi par blit«ni«n, Ja Ue ndOklā ziņā nenoniednot to.
būs tikai ^nomināli bīstami". Prt^u- Taču ari baltiņ Iestādes retp. tūtņi
rort Mekgrats paikaidroJU. ka par varētu nākt talkā, partklot šti tilāi
tādiem kvaliBcējami ārzemni^ ku ^niu vadītājiem ņi^iem patletibu
kalpojuši totauaru valito armijai. Pir Bamju valitim un tautām,
bet nav brivprātigi pledalljušltt to-| Kamkaiā. oku^ri
taUtārospUiiMMi^kifanoilegimioa.1 Dr. Boberši Ivtam
Vi