Bavarijas Latviesu vestnesis, March 23, 1946

              Amatam zelta pamats.
Loengrīna nometnes j a u n i e u n vecie a m a t n i e k i darbā
Bieži d a u d z i n ā t ā Minclīencs Loengrī­na
nometne, vismaz vārda pēc, pazī­stama
turpat vai visiem mūsu trimdi­niekiem.
Latviešu kopskaits seit drīz
tuvosies veselam ļūkstotim.
Šoreiz gribētos pievērst īpaši uzma­nību
mūsu amatniekiem un strādnie­kiem
klusajiem „melnā darba^^ vei­cējiem.
Vini nekur nav palikuši kau­nā
c i t t a u t ī b n i e k u vidū. Kaut šajā ze­mē
esanijiikai emigranti, mūsu darbu
parasti pavadījusi laba j^lava.
Vļss lielais vairums Loengrīna esošo
amatnieku jau saistījusies praktiskā
darbā,, p i r m k ā r t UNURA's dibinātajā
b u v b i r o j ā . Tā vadībā darba pilnas ro­kas
inženieram Aleksandram Zālītim:
j ā p ā r z i n un jārīko nevien nometnes
telpu pārbūves, izbūves un dažādi re­monti,
bet vajadzības gadījumos! atse­v
i š ķ ām grupām jādodas darbā ārpus
nomelnēs. Tā UŅRRA s galvenās mīt-
^nes izbūve Minchenes „vācu muzejā^'
ir latviešu amatnieku nopelns. Šī dar­ba
teicamai paveikšaiuii sekoja
UNRRA's vadības patiesa atzinība. Un
pateicīgi var būl' arī jaunās UNRRA's
ļ u n i v e r s i t ā t e s studenti, jo īpaši vinu va­j
a d z ī b ām lieli derēs j a u n i e r ī k o t ā s tel­pas.
!
Nevar neminēt dažādus lietišķus i)a-sākumus
Loengrma nometnē i)ašu ie­dzīvotāju
aroda apmācībai. Rudenī
iesāka darboties šoferu kursi. Tagad
vecākas grupas kursanti jau prot pat­stāvīgi
vadīt un apkopt mašīnas. Vēl
daudziem nepieciešams vairāk prakti­zēties
smago niašlnu vadīšanā, bet arī
šeit kursanti ,,kāpj p a n ā k u m u kalnā"
soli pa solim tāJāk.' Nometnē iekār­tots
tā, ka nākošie šoferi pārmaiņus
i k r ī t u s aizved savāktos gružus un sa­slaukas
n o r ā d ī t ā s vietās. Kursa sāku­mā,
kā tas jau bieži notiek, gluži sa­protamu
un sajūsnias pilnu gribu mā­cīties
izteica arī firiudzas sievietes, bet
tagad vinu skaits sarucis turpat līdz
nullei. Bet tas viegli saprotams un
piedodams, jo r a k ņ ā t i e s vecos dzelžos
piederas vairāk vīriešiem. Drīzumā
kursantu rīcībā būs arī sava vieglā ma­šīna.
To „ k o n s t r u ē r ' un savākt atse­višķās
daļas nav bijis viegli. Daudz ko
vajadzēja^ vārda tiešā nozīmē, iznu^-
klēt no lūžriu kaudzes. Kursanti ik­dienas
s t r ā d ā mechaniskajā darbnīcā.
Auto l a b o š a n a s darbnīcā tikai pa nakts
melnumu aprimst darba troksnis, jo
vienmēr „ārstējamd'' kāda UNRRA's
mašīna. Iekārtota arī elektro-radio
piederumu labošanas darbnīca. Nāko­šie
profesionāli un amatieri fotogrāfi­jas
nozarē cītīgi mācās K. Vībura va­dībā
foto d a r b n ī c a s l a b o r a t o r i j ā . Drī­zumā
sāks strādāt pulksteņu labotava
un attiecīgi kursi, tāpat mērniecības,
elektro un radio technikas, grāmatve­dības,
m a š ī n r a k s t ī š a n a s un veterinār-feldšeru
kursi. Mācības līdzekļus un
m a t e r i ā l u s sola apgādāt UNRRA un
YMCA.
ca arī lietisko mākslu: koktēlniecību,
keramiku, aušanu un izšūšanu. Kā
mākslas skolas vaditfijs Hugo Mercs
izsakās, vēlama būtu vēl plašāka jau­natnes
interešu pievēršana daiļamat­niecības
nozarēm.
Glezniecības nudatas audzēkņu lielā
dala agrāk jau mācījusies. Draudzīgā
kopā blakus strādā visu nometnes tau­tību
jaunatne. A^al^aros ierodas nuVī-lies
gleznot arī UNRRA\s universitātes
a r c h i t e k l ū r a s fakultātes studenti. Dzīvs
un iekšēja spraiguma bagāts darbs ri­sinās
visu dienu, no agra rita līdz vē­lam
vakanun. Skolotāji rūļ)igi seko
katra audzēkņa individuālajām [ w k s -
mēm un spējām, lai vinu novirzītu v;ii
nu tīrās mākslas sfairās, vai ari ja
j a u n i e š a dotības vairāk all)ilsl praklis-kam
vērienam — vinu ļ)i(*virzit attiecī­gam
paveidam. C\k nepieciešami atse­višķai
laulībai un visai cilvēcei jaun-atklājēji
gari — lieli mākslinieki, tik­pat
vajadzīgi teicami innalnieki. Ve­ci
ļaudis saka: Amatam ir zelta i)a-mals'\
Un tiešām šis iztc^iciens gūst
l)ierādījumu arī Loengrīna nometnē.
Jauns izdevējs ,,Libekas
Vēstnesim" '
Latviešu komitejai Lībekā ļ)ārvei-
(lojot darbību. Militārā pārvalde J ^ l -
•bekas \ēslnesa* izdevēja pienākumus
nodevusi lidzsinējam atbildīgajahi re­daktoram
Julijaiu \'aivaram. Laik­raksta
i/(le\'eia maina abonentiem sa-re/;:
ījunius ieradis, jo abonentu, ie­maksas
nodotas jaunā i/devēja ricii>ā.
kas ari lurļimākās darbības iesļ)ējanu>
pelnu s(»las i/lielnl latviešu sabiecļris-kāni
vajad/ibām.
Par nozīmīgu, p a s ā k u m u izvērtusies
uz tēlnieka Hugo Mērca ierosmi janvā­rī
n o d i b i n ā t ā mākslas skola. Bez „tī'
r ā s mākslas'' — glezniecības, zīmēša­nas,
grafikas un tēiļUiecības skola mā-
Sļ)()ils
Mildorliesii galda l(»nisa tiirniiā no
U) (lalibniekiein pirmo vielu ieguva \\
r i d r i k i s , p i e v i M c o t visus ļ)reliniekus, 2.
v. A. . l e i i i / i s un v. J. Skuja. Mildor-.
fas uu deorga \'asing(ona nomelnu sa-\
( i M i s i b a ar J ; ! uzvarēja Mildorfas ko-nianda
\. Jenzis, 11. Landers un K.
l^reilibs). S. l \
A'ireburga organi/ē no a. -S. aprīta
plašas basketbola sacensības visas
amerikāņu joslas aļuuērā. Komandas
ļ)ielei(amas lid/. 2*). martam YM('.A\s
s i ' k r e t ā r am \'ir( burgā Hibiu»rain.|
Gleznu izstāde M i n c h e n e H Srabingā
Jau kopš rudens pastāvēja nodoms
sarīkot Mincbenē Sļ)eciālu latviešu glez­notāju
darbu izstādi. Iniciatīvi orga­nizēšanas
darbā uzņēmās Bavārijas aļ)-
gaballa komiteja. 1(). m a r t ā izstādi
Svābingas mākslas zalonā atklāja Ba­vārijas
apgabala komit(\jas i)riekšsēdē-tājs
A. Reins, norādot uz musu lautas
neizsīkstošo mākslas mīlestību un dar­ba
prieku. Sīs īļ)ašības esam saglabā­juši
un atveduši līdzi svešuma. Mūsu
tēlotāju mākslinieku d a r b u bieži vi(Mi
šeit apgrūtina vajadzīgo materiālu trū­kums
un citas neērtības.
lll iilili! I, h!:siliilili!niH(.:H;ui.nh;iiw;i!M', lilr ,.
A n n a U m j d a , j
iVo k a l n a (jala
K a d s < u d e r i e t , cs kfdnū uzkāpju,
) \ ( d n s (jrūts un k i u l s k a j u h l klinšu
s ( d (L
P i e kajūm t i i m s d šlac, o d i r s s n i t l c s nav,
• I h ' t u i n a s spožums, dus u: k d l i u i (jnUi.
K a d bēdas mūc, cs k(di}fi \u:kāpju
T : l e j u straumes plūst, l a i kāda u u d a.
Jo (uigstāk kāp - yn zemāk hedas
ļirimsf,
C n s k ( n d r i vēji nāk no k ( d n a ( p d a .
K ( u l d z i m t e n i j r tumsā t i n i s huks.
U n bēdu mērs i r p U n s un sars bez (j(da.
T a d augstu kāp - uz mājāi^i atpid«d
Tu eefu redzēsi no pas(t k ( d n a (j^da.
l / s t ā d ē redzami 2\> autoru darbi, koļ)-
skaitā aļ) 100. \'isvairāk ir ettas lech-nikā,
bet sttstopam arī akvareļu.^, lem-
\:vvus, paslelkrāsu, sļ)alvas un ogles zī­mējumus.
Samērā ļ)lašr r(*ļ)rezenļēta
prof. \'ilhetma Purviša skola, bet iui>
pasa veenuMslara darbiem redzam vi­ņ
a m raksturīgos bērzus. Ir likai viena \
v i i M i i g a glezna, bet ar to ļ)ieliek. lai l)a"
/ ī lu autoru. Savus darbus alsūljjuši
a r i franru joslā tagad dzīvojošie prof.
. \ i i ^ i i s l s Aiinass. Lga Alberls un Jānis^
Kalmīte. No vetu valslī aizgājušajiem,,
b e / jāu minētā i)rof. Purvīša, ai)mekļlē'
l ā j i var vērot Oskara Norīša smalkās
orii:ināHitogr:vfijas. Ir arī vesels 1)US"
(Incis lielisku sava žanra ellas ghvjuiļ
k o veidojusi ])roresora Konrāda l'bana
r o k a . Il^ds prote^ors, kā zināms, ļ)a|i'
k a smagi savārdzis Hīgā slimības gullā.,
I»e/ iepriekšminētiem autoriem ari
glezniecības darbic^n reprezentē ja s vēl
Nikolajs l)reikšs, Amia Dārziņa, Juris
Dukurs. \'o!(li>mars (lutmanis, Jānis
Jablovskis. ijluards Kalniņš. Jānis Kal­niņš,
Mārtiņš Krūmiņš. Jūlijs Matisbns
i j i H v s l s Mauriņš, .\chdfs Melnars. Au­s
t r a Oi^Mile. Hildolfs Pīlādzis. Jānis Bū-
])(»ls, Leonīds Po)ļ)Šs. Arnolds Siļdegš.
. ī a i i i s Silinš, Jānis Zunlaks, Jānis Zvir­b
u l i s un Jāais Kuģa (juniors!.- Veido­jumus
k o k ā rada tēlnieks Hugo Mercs,
/iednnis Lakstī;^ala un Bicbards Bu-
(Mīis. i
Si i/stāde atkal rei/i apliecina latvie-su
neizsīkstošo darba yaru un daiļuma
tieksmes.
Izslfides telpas iiliodas Dillieiislr.
.').. satiksme ar (>. Iraniv. līdz Ahtoiii-eiistr.
iHeturai. Skate atvērta ikdienas,
ari s v ē t d i e n a s . ii<» ]»lksl 10 1 / . ' '