Bavarijas Latviesu vestnesis, September 9, 1950

              Amoikani atstājuši Pohangas ostu
Komunistu lielofensīva nopietni apdraud Apvienoto
nāciju spēkus Frontē ievainoti divi žurnālisti —
Apdraudiēts arī Taigu liktenis
i< Jfil;
«i
ToUo (F). — Korejā gandrīz visos
frontes sektoros plosās ārkārtīgi āsi-ņaih^
s cīņas. Pārsteidzīgā uibruku-mi
trim komunistu divīzijām izdevās
pfintiut otra dienvidkorejiešu korpu­sa
fronti, tādā veidā nopietni ap­draudot
svarīgo Pohangas ostu. BBC
trešdienas rītā paziņoja, ka tagad to
}a«f i^ēmuši komunisti Sai frontes
sekt(ttā ielenkta vismaz viena dien­vidnieku
divīzija. Amerikāņiem gal­venās
rūpes sagādā svarīgais lid­lauks,
kas atrodas ap 14 km no Po­hangas.
Tā apkalpi jau ilgāku laiku
apgādā gaisa ce}ā.
Pēc pfdējām informācijām no ģe­nerāļa
MekartQra galvenās mītnes
nopietni apdraudēta arī Taigu pilsē­ta
ietmteš vidusdaļā. Pret to vēršas
divi komunistu uzbrukuma ķīļi. Zie-jai
izdevās iznīcināt kādu 1000 vīru
lielu komunistu vienību. Frontē ta­gad
ieradušies arī amerikāņu flotes
aviācijas rezervisti. ^
Amerikāņu laikraksti ziņo, ka
frontē ievainoti arī d i ^ žurnālisti
Viens no ievainotajiem ir The Balti-more
Sun korespondents, bet otrs
franču ziņu aģentūras AFP pārstā­vis.
Viņi atradušies atceļā no cīņu
laukiem, kad džipam uzbrucis lielāks
skaits komunistu.
Noslēpumainais Vilkaņs un
vina afēra
/
Krievu nota zviedriete 3 latviešu dēļ
meļos ienaidnieks atrodas vairs tikai
12 km no Taigu. Otrdien pirmo reiz
cīņā piedalījās ar! britu vienības, at­vairot
^komunistus no Naktongas for-sešabas.
Kādu angļu pulku ziemeļ-koreJleSi
bija ielenkuši, bet vēlāk _
tam atkal izdevās izlauzties. Militā-ltrijā'patērēji'm^^^^
ŗas aprindas izsakās, ka pašreizējā
laiza radusies dienvidkorejiešu dēļ,
kas nevarēja noturēt frontes labo
tbudoL BBC ziņo, ka uz Korejas
fronti tuvākajās dienās pārsviedīs
jauīīasbHtu vienības. Pussalas ga­lējos
dienvidos amerikāņu 25. divīzi-
TMFUNS JAPĀNA PRA­SĪJIS
250 CILVĒKU
DZĪVĪBU
Krievi iztukšo austriešu
labības klētis
Vīnē (fm). — Par spīti lieliem la­bības
pievedumiem Maršala ' plāna
ietvaros, Austrijai draudot akūts la­bības
trūkums, jo krievi nelegālā
veidā uzpērkot ūn eksportējot Aus­trijas
labību, paskaidroja Austrijas
lauksaimniecības ministrijas pār­stāvji.
Apmēram pusi no visas Aus-portē
Maršala plāna ietvaros. Pēdējo
mēnesi, tieši ražas laikā, krievu virs­nieki
vai viņu aģenti, pārkāpjot pa-,
stāvošos noteikumus, par paaugsti*
nātām cenām uzpērkot no austriešu
lauksaimniekiem visu pieejamo la­bību.
Pēc lauksaimniecības ministri­jas
pārstāvju izteicieniem, krievi
maksājot līdz 100 proc. augstākas ce­nas
par valdības noteiktajām. Tā kā
raža ir vājāka nekā paredzēts un arī
Maršala plāna imports sašaurināts,
situācija radot nopietnas bažas. La­bību
no lauksaimniekiem savācot ar
imtšMet Asamā vēl Joprojām tnr- veselu «automobiļu floti" un kuģos
plnāi - Smata dzelzceļa katastrofa' eksportējot tālāk uz Ungāriju un Ce-
Indijā
T0ldo (D). — Pagftjufio svētdien Japfinas
rCtoņiecIbas apgabals OsakjSi un Kobē plo-rijlš
Irkārtīgl spēcīgs taifūns. Vēja fitrums
pārsniedza 180 km stundS. Pēc lldz9tnP-jfiiil[
i;il|^ apmēram 250 cilvēku vētrā
•KUJiKlč^i. Vairāk nekā ttOO smagi ije-vi^
ndti. taifunB pilnīgi sagrāvis 11.145
namus, bet pa daļai nopostījis 22.014 ēku.
dioslovakiju. Ministrija šoš notiku­mus
nespējot kontrolēt, un tai arī
neesot ziņu, cik daudz labības krievi
šādā veidā no Austrijas jau izveduši
Lauksaimnieki gan mudināti neiz-pārdot
paši savu maizi, bet liels kār­dinājums
esot krievu solītā augstā
cena. Austrieši bažījas, ka krievi va<^
vstral plosoties, nogrimusi 33» kuģi, bet rētu vēlāk piespiest viņus par ameri
90 bojāti. No Tokio ziņo, ka vētras apga- t^s „ dolāriem atkal atnirkt dalu no
balfi sagrautt « tUti. ValrUkas amerika:iu ^^^^^ ^^^^^^
un japS)u palīdzības organizācijas devu- izvestās labības.
Ils uz vētras piemeklēto apgabalu, lai
sniegtu pirmo palīdzību 300.000 cilvēkiem,
ka% paUkuli bez pajumtes. PSc pēdējfim
siņlm ievainoto skaits sasniedz turpat
Apmēram | mij. <|oiani saudfnjmu^ v|-
l ^ i bēz pajumtes. Japinu svētdien pie­meklēja
vēl viena nelaime. Vēl nenoskai­drotu
Iemeslu de| sagruva kfids dzelzceļa
tUnellt apmēram aoo km uz ziemeļiem no
TolElo, aprokot 0 strādniekus.
BJ5C ziņo, ka pirmdien un otrdien VI-dusltallju
piemeklēja zemestrīce. 9 cUvē-ki
alzgljuil bojā, ko nogallnftja krītoSl
koki un grūstolas mājas. Zemestrīce jo­projām
.turpinājās arī Indijjis pro^ncē
Aumi. Bramaputras liekas, apgabalā
kopi augusta vidus katru dienu notiek ap
U semes grūdienu. PiagfiJuSā nedēļā atkal
nogaUnātf 400 cilvēki. Uz nelaimes pie-nMddēto
apgabalu devies Indijas ministru
prezidents Pandlts Nēru, lai personīgi
pāiliteinātos par nodailto postu. Infor­mētas
aprindas domā, ka zemestrīce Asa-mā'^
un Himalaju apgabalā būs prasījusi
valtSk nekā l mllj. cilvēku dzīvību. Jaun-delhijas
tuvumā pagājuSā svētdienā no­tika
smaga dzelzceļa katastibfa, kuŗfi no­galinātas
9 personas, bet vairāk nekā S5
ievainotas. Kad kāds vilciens no KaSml-ras
devās uz Jaundelhlju, sabruka tilts,
pie kam lokomotīvē un trfs pasažieru va­goni
Iegāzās upē.
moina oaliloina...
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Ar 39 divīzijām, no kurām 4 ir
tanku, jugoslavu karaspēks ir stiprā­kais
Balkānos kā skaitliskajā, tā ap­bruņojuma
^ ā un gandrīz divkārt
pārsniedz kominforma valstu spē­kus,
kuŗifeiA ir tikai 31 divīzija. No
tām Ungārijai un Bulgā^ai ir pa 6,
Ce^slovakijal 5 un Rimiānijai 4.
Se gan Jāpieskaita 7 krievu divīzijas,
kas ietver arī Austrijas okupācijas
vi^ības. Rietumu lietpratēji apgalvo,
ka i Jugoslavijas kaimiņi nevar riskēt
ar uzbrukuma karu jau tSdēl vien,
ka viņu armijās nesen sākta Maska-
Stokholma (vv). — PagājuSā nedē­ļā
padomju sūtniecība Stokholmā,
laužot diplomātiskā takta likumus, ar
izsūtāmā zēna starpniecību zviedru
ārlietu ministrijas durvju sargam
nodeva notu, kurā zviedru iestādes
tiek apvainotas „3 LPSR pilsoņu", kā
notā teikts, ^pieturēšanas mēģināju­mā".
Notas saturs šāds:
„Kā ministrijai jau zināms, 1949.
g. 16. septembrī Stokholmas ostā pa­zuda
trīs padomju pilsoņi — Jozis
Tranelis, Aleksandrs Danilenko un
ViUs Vilkāns, kas uz brīdi bija no­kāpuši
no kuģa Beloostrov, kas at­radās
ceļā no Anglijas uz Padomju
savienību. Atbildei uz mūsu aicinā­jumu
— palīdzēt pazudušos atrast un
nosūtīt uz Padomju savienību, ārlie­tu
ministrija ziņoja, ka Tranelis un
Danilenko arestēti un pēc nopratinā­šanas
uzaicināti braukt uz Angliju.
Tālāk notā teikts, ka sūtniecībai
ziņots, ka Vilis Vilkāns, Zviedrijā nav
atrasts. V. 1950. g. sākumā ieradies
Latvijā no Vācijas ar padomju re­patriācijas
iestāžu palīdzību. Pēc ie­rašanās
Vilkāns griezies pie padomju
ārlietu ministrijas ar vēstuli (kas
pielikumā iesniegta kopā ar notu),
kurā paskaidrojis, ka tas ar Traneli
un Danilenko pastaigas laikā Stok­holmā
arestSts. — ,^epagūstot at­tapties,
mēs tikām pratināti vācu va­lodā,"
raksta savā vēstulē V. „Pra-tinātājs
man jautāja, ar kādu kuģi
esmu ieradies un uz kurieni braucu.
Atbildēju, ka braucu uz dzimteni —
LPSR. Viņš to atzīmēja un pēc tam
uzkliedza, ka es melojot. Tad tiku
ievietots kādā kamerā. Pēc nedē]as
pie manis ieradās kāds latvietis un
Jautāja, vai es palikšot Zviedrijā vai
atgriezīšoties uz Anglija Paskaidro­ju^
ka gribu braukt uz mājām. Se­koja
jaunas nopratināšanas, kurās
piedalījās arī Latviešu palīdzības ko­mitejas
reprezentanti. Tiku aicināts
atteikties braukt uz Lat\1ju un pa­likt
Zviedrijā.** Tālāk V. ticis bie­dēts
ar represālijām un terroru.
„Tranelis ar Danilenko nolēma at­griezties
Anglijā. Es sapratu, ka āt­rāk
no apcietinājuma ārā netikšu, ja
neapsolīšu pieņemt priekšlikumu.
Beidzot to arī advokātam Breikšam
apsolīju.'* Tālāk vēstulē teikts, ka
Viena mitas pāro dē^^ draud
Gandrīz vai pilsoņu karš Krētas
„Romeo ilh Mijas" dēļ
Atēnas (md). — Divu gri^u Jau­niešu
mīlestības stāsts, kas pirms
kāda laika bija sācies Krētas salā un
gandrīz draudēja ndvest līdz pilsoņu
karam, pagāJuSo piektdienu likās
esam nonācis līdz laimīgam atrisinā­jumam.
Mežonīgi romantiskajā stās­tā
tomēr iestājies pagrieziens, kas
var radīt jaunus sarežģījumus
un eventuāli pat grieķu valdībais
krizi.
9ī mīlestības romance sākās kā
tūkstoš citas: salinieks Kosta Kela-logianiss
bija neglābjami ieskatījies
daiļajā Tasoulā Petrakogiorgisā. Viss
būtu labi, ja pret abu jauniešu do­šanos
laulībā kategoriski nenostātos
Tasoulas tēvs. Kostas mīlestība to­mēr
bija tik stipra, ka viņS savu ie­mīļoto
vienkārši nolaupīja un aiz­veda
kalnos. Saniknotais tēvs ar sa­viem
draugiem solījās meitu atbri-vot
ar \raru. Bet ari līgavainis sapul­cināja
ap sevi lielu piekritēju pulku,
kas rūpīgi sargāja abu JaunieSu pa­slēptuvi.
Tā kā Kosta un viņa iļlraugi
pieder pie Grieķijas rojālistu parti­jas
un ir sirdīgi pretinieki Tasoulas
tēvam un viņa draugiem, kas piecier
pie liberāļu partijas, tad konflikts
ieguva ari politisku nokrāsu, un
draudēja pat nopietnas sadursmes.
Abas puses solījās „savu lietu" aiz­stāvēt,
ja vajadzīgs, $r ieročiem ro-vas
diktētā reorganizācija. Spriežot kās, jo piekritēju viņiem esot tūksto-pēo
līdzšinējās gaitas, paies mazākais
3 gadi līdz šo armiju pārveidošanai
pēc sarkanarmijas parauga.
Protams, ja kominforma valstis
sāktu uzbrukumu ar sarkanarmijas
piedalīšanos, spēku samērs grozītos
Jušoslavijai par ļaunu. Tādā gadī-
Juinl paredzams, ka Jugoslavijas
kaŗaH^ks atstās Belgradi un atkāp­sies
Bosnijas kalnos aizstāvēšanās
cīņai. Nav foubu, ka viņu ģenerāl­štābs
sagatavojis plānu ari šaf var­būtībai.
Taēu pēc Korejas konflikta
pašreizējās starptautiskās attīstības
Tito domā, ka tas nenotiks. Krievi
saprotot, ka agresija pret Jugoslaviju
nozīmētu ne vien mUitāru konfliktu
Baļkānos, bet izraisītu trešo pasaules
karu.
Taču rietumu bažas par varļ|)ūtējo
ASploziJu Balkānos jugoslavu val-dīhsd
nav nepatīkamas. Belgradē
saka, ka nemitīgos ugunsgrēka drau­dos
neīsts trauksnis esot labāks par
klusāanu. Ari šoreiz tas nāci? jugo-slaViJai
par labu, novēršot pēkšņa
ugunsgrēka iespēju^
šiem.
Starpniecību konfliktā uzņēmās
Atēnu ardiibīskaps Spiridons. Pagā­jušo
piektdienu abi mīlnieki ar val­dības
nosūtīto starpnieku lidmašīnā
ieradās Atēnās pie archlbīskapa un
paziņoja, ka viņi kādā kahiu klosteri
slepeni salaulājusies. Ardiibīskaps
StMANS VĒLAS RIETUMVĀCIJAS
ĀRLIETU MINISTRIJU
Parize (E). — Trešdien preses kon­ferencē
Francijas ārlietu ministrs
Sūmans izteicās, ka, ievērojot paš­reizējo
saspīl^ situāciju, Rietum-vācijai
būtu jāpalielina atļautā tē­rauda
ražošanas kvota. Tālāk vigiS
piebilda, ka Rietumvācijā būtu vēla­ma
ārlietu ministrija. Tās dibināšana
varētu notikt vēl pirms miera līgu4
ma parakstīšanas. Konferences bei­gās
Sūmans lika saprast, ka par šo
jautājumu laikam spriedīs ari tris
ārlietu ministru konferencē VaSing-itonā,
kas sāksies Jaunnedēļ.
viņus abus i&irii novietoja mājas
arestā. Ieradās ari ministru prezi­dents
Venizeloss. Kad Tasoula pa­skaidroja,
ka vēlas palikt pie sava
Kostas, piekrišanu deva ari archi-bīskaps,
un Venizeloss izdeva oficiā­lu
komunikē par lietas laimīgu atri­sinājumu.
Svētdienā tomēr Kostu
apcietin&Ja, Jo viņa dzimtā pilsēta
Herakliona, kur tas kāda kino priek­šā
bija nolaupījis savu līgavu, bija
iesniegusi sūdzību pret Kostu par
neatļautu ieroču lietošanu, cilvēka
nolaupīšanu un bruņotu pretošanos
valsts varai. Pēc tam Tasoulu ^atkal
nolaupīja līgavaiņa radinieki.
Sajā mīlnieku ,,Trojas kaŗfi" tagad
iejai^sies tautas partija un valdī­bas
partijā — liberāļi. Abas partijas
parlamentā pārstāvētas vienādi stip­ri,
uiļ Atēnās vairojas bažas, ka Kos­tas
un Tasoulas ģimeņu strīdus var
radīt valdības kr&i.
LPK Vilkānam iedota kāda Ēvalda j
Dreimaņa adrese Upsalā,* kas solījis
V. darbi; un iedevis 50 kronu. Ar
tām V. devies uz Gēteborgu, pārde­vis
savu zelta pulksteni un braucis
uz Brēmeni.
Se jāpiezīmē, ka, ja V. to būtu vē­lējies,
vajadzīgās formalitātes brauk­šanai
uz Latviju būtu nokārtojis pa­domju
konsulāts.
Tiktāl Vilkāna vēstule un notiku­ma
apraksts padomju versijā. Krie­vu
notā zviedru iestāžu rīcība tiek
nosaiUcta par nelikumīgu Un nepa­matotu
un tiek prasīta policijas ie­rēdņu
sodīšana par „brutālu" apieša­nos
ar padomju pilsoņiem.
Sakarā ar krievu iesnieguipu, ne­kavējoties
tika sasaukta zviedru val­dības
ārkārtēja sēde, kurā pēc lietas
pamatīgas caurskatīšanas zviedru
ārlietu rAinistilja varēja norādīt, ka
notu noraida, atbildi, kā jau Latvijā
ziņojia pag. n-rā, krievu konsulātam
nosūtot ar izsūtāmo zēnu.
Sakarā ar krievu iesniegumu,
zviedru policijas iestādes un ārzem­nieku
komisija veltīja gadījumam
lielu uzmanību un kopā ar ārlietu
ministriju noskaidroja, ka persona ar
Vilkāna vārdu Zviedrijā nav uzturē­jusies,
Sarunā ar preses pārstāv­jiem
LPK vicepr-is Bruno Kalniņš
dementē Vilkāna vēstulē izteiktos
paskaidrojumus, ka viņš saticies ar
adv. Breikšu un pie viņa pat vairā­kas
dienas uzturējies. ViMna vār­da
nav arī komitejas kartotēkā. Tā­lāk
Brūno K. norādīja, ka viņa ie­skats
ir, ka „gadījums Vilkāns" pil­nīgi
izdomāts.
Ir aizdomas, kuras apstiprina arī
zviedru iestādes, ka Vilkāns te uz­turējies
ar pieņemtu vārdu. Ēvalds
Dreimanis mums paskaidroja, ka
viņš pazinis ViU Vilkānu Jau Vācijā.
Kad D. ieradies uz dzīvi Zviedrijā,
V. rakstījis, ka viņš mainījis vārdu un
tagad saucas Silkalns. Kad Vil­kāns
alias Silkalns uzmeklējis D.
Upsalā, tā pirmais jautājums bijis —
vai te Zviedrijā viņu varētu meklēt
angļu policija.
Vēlākās sarunās noskaidrojās, ka
V.-S. Anglijā tiešām meklējusi poli­cija,
kādēļ viņš nelegāli to atstājis.
V.-S. prasījis Dreimanim sagādāt
darbu, bet pēdējā atbilde bijusi ne­gatīva.
Viņš nevēlējies, ka V.-S. ie­nāktu
Upsalas latviešu kolonijā tā
dēkainās dabas dfļ.
Mūsu laikraksta komspottdentam
Stokholmā izdevies noskaidrot, ka
Vilkāns-Silkalns tiešām ir profesio­nāla
dēkaiņa paraugs. Vācijā viņš
ieradies no Dānijas ar viltotu dāņu
militāra ierēdņa pasi, kas tam devusi
lielu kustības brivību. Viņš uzturē­jies
Svarcenbekas nometnē, kur ap­precējies
ar kādu latvieti, kad tā ar
savu māti aizbraukusi uz Angliju,
sekojis arī V. Par neatļautu tirdz­niecību
viņam nācies Angliju atstāt.
To viņš turpinājis Vācijā, līdz, kā re­dzams
atgriezies dzimtenē.
Sarunā ar zviedru policijas iestā­dēm
mūsu laikraksta korespondents
noskaidroja, ka izmeklēšana turpinās
un iespējami jauni atklājumi.
DAZOS VĀRDOS
Ja demokratUkās valstii viļu pastānt
tad tfim jābūt stiprām, radio runā Lon!
donā deklarēja Austrālijas flrlietu mi«
nistrs Spenders. Viņš aicināja darīt visu.
lai stiprinātu savus bruņotos spēkus.
Trīs pllnifi apbruņotas divlslju U(i|
nfikamfi gada beigām paredzējusi satoN
mēt Holande.
Britu impērijas konference par saim*
niecisku palīd^bu DienvidaustrumUijai
sfikfiš treSdien Londonā. Sal konferencē
nepiedalās vienīgi Dienvidafrika.
Divas treSda|as balsotāju komunisti sau«
dējuSi parlamenta vēlēšanās Dānijā, la*
ņemot tikai 100.000 balsu. Stiprākā partija
joprojām ir sociāldemokrāti. Daudz viie.
tāju ieguvuSi konservfittvit. j
Simto dzMnSanas dienu otrdien R ^ l
nosvētīja itālietis Bemardo Lisandi. Viņa
42 gadus vecā sieva jubilāram tieši dslm*
Sanas dienā dāvāja dēlu.
Par vācu un Japāņu gdstekņlem Pa*
domju savienībā memorandu Apvienota*
jām nācijām iesniedza Savienotās valftis.
Lielbritānija un Austrālija. Visas trīt vil.
stis ierosinājušas gūstekņu problēmu ap­spriest
Apvienoto nāciju pilnsapulcē, kai
sāksies 19. septembri.
Saucieni pSe pandzn>as, ko rakstljtdai
vācu sievietes, kas atrodas Padomju aa*
vienības gūstā, uzgājis kāds strādnieki,
iztukšodams no Krievijas ieviestu rīsu.
Uzietajā idmītē vācu sievietes ziņc, katāi
atrodas kādā ^stekņu nometnē, pad<)tai
padomju plintniedu un kadetu terroram.
īsā laikā tīfa epidēmijā miruSas vairāk
nekā 1000 vācu sievietes. Jau S gadus vt«
ņām aizliegts rakstīt saviem piederīga­jiem.
PenIcUlna zobu pulveri laidusi tirgū kā­da
amerikāņu firma ar nosaukumu Den-tocillin.
Pulveris izmēģināts pie 400 skoU
niekiem, kuriem zobu slimības samazina*
juSās par 55 procentēm.. *
Austrumu Joslā bei vēsts p&sndls kD^a-didHi
balona lidotājs Buatars. Pagājušai
nedēļas t>eigā8 viņš startēja Amsterdamā,
SacIkSu vadība saņēmusi telegramma, ka
Buatara balonu vēji iedzinis Austrumvā-cijfi
un tas nolaidies Magdeburgas aplUbt*
nē, UP pārstāvim Berlīnē padomju loto
policijas iestādes turpretim paskaidroju­šas,
ka pie Magdeburgas nav nolaidlci
neviens balons.
Rietumvācijas dzelzceļu vadība MII*
musi palielināt vilcienu ātrumu līdi IN
km stundā. Attiecīgo vagonu būvi lUa
jau tuvākā nākotnē.
75,M0 šauteņu sabiedroto augstā komiil.
ja nolēmusi izsniegt vācu medniekiem.
ļM gadus veca lietuviete Juze Martrln*
keviciene pagājušās nedēļas beigās no
Brēmerhafeņas izceļoja uz ASVrsava
nļeltM^avadībā viņa dodat pie radem
Komunistus atlaist no valsts amatiem
nolēmusi Šveices valdfta. Politiski neuz-ticamām
personām būt Jāparaksta lpe«
ciāU līgumi, pēc kuriem tās varēt atiaist
no darba bez uzteikianat.
25 vSen misionāri nēģeru bīskapa R|va*
nukas vadn>fi devušies no Romas uz britu
Austrumafriku. Romā mislonSnis Ipail
audiencē.<>ieņēma pāvesta.
2i amerikāņu tanks ^ ģenerāla Sermiņa
tipa šinīs dienās saņemta Francijā. Fraa*
cu valdība nolēmusi paplašināt laves au*
tomobilu fabrikas, lai nepieclešamlbtt
gadījumā ari tās varētu sikt raSot taa*
kus.
21 cilvēki sadeguši Orieķijfi, kad 1 ^
smagais automobilis Spartas tuvumā it.
gā^ās aizā un eksplodēja.
29M arābus Izraēlas vatdnia ImlfllMl
no Palestinas, AP pārstāvim paskaidm!
NEPARASTA REPORTĀŽA
Parasti žurnālisti intervē citus, bet
šoreiz pēc DP preses konferences
Mindienē DP žurnālistus trešdien in­tervēja
radiofona pārstāvji Repor­tāžu
piektdien 8. sept. pulksten 14,30
pārraidīja Stutgartes, bet sestdien, 9.
septembrī, pīkst. 15,15 Frankfurtes
raidītājs.
KOmiAS MATA HAHJ
KJMUSUJMA
Dienvidkorejas policija un amerikāņu
CIC pieliek daudz pūļu, lai notvertu Ko*
r^as komunistu veiklāko spiedzi Klmu
Suimu. Kāds augstāks amerikāņu virs­nieks
vaļsirdīgi pateicis: „Kima Suima ir
vairāk vērta nekā 90 tanku.'* Skaista un
pārdrošā tālo austrumu Blata Hari pirms
kara strādājusi vairākās Dienvidkorejas
ministrijflt. Viņa atgādājusi komunistus
ar daudzu slepenu valsta dokumentu no­rakstiem.
Ar Kimū Suimas sagādātām
dienvidkorejiešu miUtārām pasēm augsti
ziemeļkorejieSu virsnieki un civnie aģen­ti
netraucēU ceļojuši pa vtau Dienvidko­reju.
Kad vienā ministrijā Kima Suima
nejutusies droSa, viņa pēkSņi pazudusi,
lai ar mainītu vārdu un citādi ģērbusies
turpinātu tālāk spiedzes darbu citā iestā­dē.
Skaistuma un vairāku svešvalodu
prasmes dēļ viņa pieņemta darbā bez vil­cināšanās.
Dienvidkorejas ministrijās
Suima sagādājusi darbu arī daudziem ci­tiem
komunistu aģenUem. tā izveidojot
plaSu ziņu sniedzēju tiklu. Tikai īsi pirms
Korejas kara sākuma kādas politiskās
prāvas laikā atklājās viņas noziedzīgais
darbs. Spiedzi notvert neizdevās.
Karš tomēr nav mazinājis Kimas Sui­mas
aktivitāti. Amerikāņi noskaidrojuši,
ka taisni SI 23 g. v. korejiete bijusi tā.
kas piegādājusi komunistu partizāniem
tankus. Kā viņa to izdarījusi, tas vēl nav
zināms. Ar austrāliešu aviācijas pazīša­nās
zīmi maskētu komunistu lidmašīnu
sekmīgu uzbrukumu kādam labi slēptam
amerikāņu munīcijas vilcienam tāpat pie­raksta
spiedzes panākumiem.
Amerikāņi pārliecināti, ka Kima Suima
vairāk uzturas viņu aizmugurē nekā ko­munistu
pusē. Lai Izslēgtu varbūtību, ka
skaistā un pārdrošā korejiešu Mata Hari
nodibina .«nevainīgus" sakarus ar Dien­vidkoreju,
apraksts un apcietināšanas pa­vēle
piesūtīta visām amerikāņu un sabie­droto
^oObSia, Bs
Mazais korejietis iekoS pusdienas; tupus
stāvoklis ierasts ari pieaugušiem
korejiešiem.
notika pitaājitfā ņ|ēn£tl, tagad p t H ^
ad^iŗālitate,*Man«Si^
lūks bijis iepazīstināt Itaļut ar britu tik^
*^Sfpllei.c"i«ā.U?* "r^a?i3d5ījPu"m if aIuestrmomjcosilami i.t Stf.
lSīdSzr ^2ļ0;." o tkSt^obffri*im .^ ^A"^t^t iencīog oW li'i mwupntua mJabur t
pieņēmuši Rietumvācijas radlofont Sla
raidījumi paredzēti sakarā ar vēlēSanlm
Austrumvfidjfi.
Pēc 7m gadu trimdas kl «n?igi»ntf ft-raēlfi
atgriezušies dni simti no flda
j,pazuduSāt cilta" - habaidem, kat Vitu
laiku dzīvojuši Arabljai tuksneša dlenvl-dos
un kurus uzskata par vlslstlkajiem
seno Hdu pēctečiem. Ari habaicu valoda
2000 gadu lalKfi esot maz malfjjusiet. Ha-baici
ir liela auguma un ipēāgl. vlrldtt
ar gariem melniem matiem, bet tievtetet
parasti rotājušās vairākiem telta vai tud«
raba auskariem un kakla rotu virknēm.
Slavenais Loknesu ttera netvers Sko­tijā
pēc ilgas „atpūtas" atkal parā<ffllet
15 tūristu grupai. Tas esot pirvietOJiM
ļoti ātri, saceļot Uelut viļņūt. DaU tūriitt
pat esot to nofotografējuši.
Divdesmit astoto blraa diemdijail
kopš 82 gadiem precējuliei Irieta icā^
Ziemeļīrijas ciemā. No visiem bērniem
dzīvi vēl 12.
200 k( smags basnlcat tvans notagtaPē*
tera baznīcā Braunšveicā. Kabra de $«n«
to Kristo ciemā Spānijā savukārt blimī-cas
zvans nogāzies bērinieku pulka vidO,
nositot ciema poUdstu.
Modernizēt blbeles valodin un izdot Jto*
nu bībeles izdevumu, kat tulkota no ort-ģinfiliem
šī laika angļu valodā, nolemti
Anglijā. Grūto darbu veikt izmeklēti ft*
ridznieki no Anglijas, Skotijas, Veltai |n
Īrijas. . ^
Par spīti politiskām preteiUbām Bfilī-nes
austrumu un rietumu sektoru ptiAieļ"
ja vienojusies kopīgi pastiprināt Cīņu
pret seksufilnozledznlekiem, kat pēdēji
laikā bīstami savairojušiet. fi. g. plrmtJI
pusgadā par šādiem noziegumiem apill-dzēti
1208 vācieši - divreiz vairāk neki
visā 1948. g. Tāda pati seksuālo nozifgti-mu
vairošanās Berlīnē bija novērojaint
pēc pirmā pasaules kara.
Ar augstopiediens ūdens iļūtenēm, kai'
bija iegādātas, gatavojoties uz komūnUttt
1. maija svinībām un PDJ lielo Vtitr-svētku
demonstrāciju, Rletumberllnes po­licija
izklīdināja vairāk simtu komOnlftti
demonstrantu, kas pilsētas valdes priekU
izkaisīja skrejlapas. Vairākus demon­strantus
apcietināja.
Preventīvs kafS pret Padomju savieniki
tiešām būtu apsverams, ja visi pārējie lī­dzekli,
kā tas paredzams, izrādītos njriek-migl,
— raksta Bostonas katoļu arriildle-cēzes
oficiālais orgāns The Pilot. Sādt rf-ciba
būtu attaisnojama ari no teoloģiski
viedokļa, jo Padomju savienība ir vainī­ga
daudzos noziegumos un plāno aivlen
jaunus.
PlaSos manevros Aļaskā patlaban pār­bauda
S! apgabala aizstāvēšanās Iespējai.
Manevri dibinās uz pieņēmumu, ka daŽl
apgabali Jau atrodas ienaidnieku rbkii.
Ienaidnieka izpletņu lēcējus attēloja ar
lellēm.
Divas milzu spēkstacijas uz Volgas pa­redz
izbūvēt Padomju savienība. Viena
atradīsies KuibtSevā un spēs ražot 2 mllj.
kilovatu elektrības, otra, nedaudz masi-ka.
būs pie Stallngradas.
Ungārija pastiprina ieroēu rašoSano, zi­ņo
Ņew8week. Kāda rūpnīca pie Bada-pcštas.
kas vācu okupācijas laikā nodar­bināja
85.000 strādnieku, tagad pastipri­nāti
ražojot granātas uc. bruņoSanās pļŗ
derumus, trijās maiņās nodarbinot 115.000.
Vecākā telefoniste pasaulē, 8t g. v. Mar-gareta
Bēla mirusi Anglijā, Viņas vlfs,^«f
kuru viņa dzīvojusi laulībā «8 gadus, ta­gad
ir 91 g. V. un vēl nesen bija viens ņļ>
vecākiem ttacijat priekšniekiem Angliji*
r;
piibllil^f^,
mār« }
Gmiind,'
jCaserne,
4159.
he<i ^
prln
SVAB»
B^^iuiai ,
ita vm vijapn^dj
t^ia
valitiviri
1 ^ jBif
basi
to paitt
OfidSlu
piešu l^usi
dents
radio uzrv
R«2id*t8
ka VaS
paf^prinSit
Sietumeiro:
sūtīs ui V
notiks,
pakta si
tālāk ple^
pattip
no Lielbri
nas t
deklarēja,
mierinās
nešanu,
mēs di
bruņ(^a
to vīru
irmildgl
kādu
denti
Mm,
rar^aBnl i
saimnii^j
grarilozo
finanoltar
Vai m
I
Mas]
B3iTU
DESAI
LcHkv^iia
apakšnamā
aizsardzību,
Salušas nedfe
2ļ<i«nt8 Etliji
skaidrojumu,
tna bfls vr'*"
dienesta
^^prež*
ftājāfi par
«1 novērstu \
^ Koreja ir
valstu imper
^unas turpli
^?.2lu tautu,
pļaus prasīs
iKjas nav. A
Jvidam nav
^^esībā tas at
grteMkara, u
Runas beigātj
ftgSdināja- '
Ievadot ai
Vārdus
joties, vaii
Lenr
\