Bavarijas Latviesu vestnesis, September 9, 1950

              ieptttnbīl
jttans Jaun*
Piemērot»
tojkalējiem,
lidfztelcamas iU
TalcaM&Si lijas,
un
tl}uSi un ta*
piemērus
ļitt nielitaŗlguma
ne atdarinst:
:i, kas
piāuSu maisīs
• • •
[orija
• • »
balsis,
no-tu!
Hndas
'iptoim
Ukumu Ods
Lopl rau*^
guibe^
ttr sav61i^
nebUa pir­tu
ļaudis»
kMit par
viēBeimdekus
driU JfinoUec
|vtau,ka» vien
Oda. b^ P»t«
alu nb piena
ukianu vien
' • ' . ' ''
««Titlt, kamēr
^ ar vienu
plur brauk-un
nez* ko
teievs gan-varbūt
arī
»tes vfira visu
teica gulbe-batu
cūk-
Ida galā, kas
pavĢikt savu
ijautasim, vai
otri galda
jau būtu,
un tad
Sastd'en, 1950. g. 9. septembri
Jaana sporta paaudie
Zvliirljag tetvieSu meistarsacīkstēs
tlegUtlētlķfi notika Vesterosā. pulcinot
^pJIko dalībnieku skaitu, kāds Jebkad
lajif sacīkstēs piedaHJies, Rosīgā Jaunat-pes
piedalīšanās un i t krietnie sasniegu-
Bii rādija, ka vecos meistarus nomatea
jauna sportistu paaudze. No tās sniegu­miem
šoreiz var atzīmēt Stradalova l i 6
lefc varējumu 100 un 24,6 sek, 200 m,. kā
srt 18 g* V. Freivalda un 19 g. v. J . Prie-dlia
panākumu vidējo distanču skrējie-jios.
1500 m skrējienā V. Freivalds sasnie^
dza 4:41,0, bet J . Priedltls 400 m skrēla
55^^im 800 m 2:18,0 sek. Trīssoļlēkšanā J.
Tēriņi Uboja līdzšinējo A. Graudiņa at-jlmi
|S,S4 uz 12,83. Šoreiz Graudiņi lēca
un teicamā laikā veica ari šķēršļoto
UO^ m dlstand - 16,4. V. Freivalds pirmo
reid tednlja K. Variijia ceļojošo kausu
jflOO m ar sniegumu 10:82,8. Imanta Sinkas
dāvāto gleznu par labāko sniegumu iegu-va
Noldls MlUers, panākot lodē 14,04. Kā
jelt, tā diska pārējie sacensoņi palika
jtrletBl aiz viņa. Ceļojošas balvas saņēma
uzvarētāji an citās disciplīnās.
Gluda bija sacīkšu organizācija. Vienf-btt
vērtējumā 1. v. Halsthameras Liesma
ar 87,5 p., 2. V. - Stokholmas LSK 47 p.,
8. V, - <!Si^ngas JKS 28 p. Sacīkstes no-giedzās
ar futbola ciņu starp metropoles
im pfovlnces vienībām, kurā pēdējā zau-dfiļs
1-6. Sieviešu volejbolā revanšu pret
ftiStetuna» JKS vienību panāca Melara
Prļcdīte, Launica, Krastiņa, Ver-jieiti,
Oraudiņa 15-12; 15-17.
vecamusu zeme
L A T V I JA
Ē'ropm mēistariacīkiu amm
JaunaiT n o S JUlsk lUii elicstkSo< -1 48T 7 Bmoi«k^PM'nif?ki^M.'^ļ^ T^3^0"S00^ad mP s^k ^rk^ē-a^ -
BIbelt lemes vecums vsmts 4000 gadu.
M..f. I. dabzlnātnleks Balons apgalvola,
it mteii IS.OOO gadu veca, lords Kel-vln
» m- gadsimta beigās vērtēja zemes
vecumu uz 20—40 mtU. gadu: anilu teo-
^^"^^^^^^^ ^"i^^i^^i^^^ t'j^iār^^^p^rāi
mās .dzīvības parādīšanās zemes virsū va- kūmus, kādus sagaida viņu draugi Bet
cik gan dārgi ŠI slava ir pirkta - Ja Jā-
Strands, taēu ari še zviedri l i e K n*.
veiksmēm Pievienojās vēl "JiiS?^^^^^
Jis nepilnus 400 m. Strands uzTeVa ne^i
V^'^^Saļs iemesls varētu būt vina
S daudz'^ifir H''"^ ^^^^^ favorit! fl^2r«,Sf Turpretim citi lielie
KS n? ^ aizbrauca.
vecajam K. stiprā dēla vietā aavs lank-saimniecībā
bija Jāa•lg o pleif kTpl.
a«f«^*^?"^^^ savienības sportisti uz katra
sola ir sava necilvēciskā režīma vergi
mni^^ P". u^varām^saņem li^as prt
dipf;«^'i^?«.f'^ atbrauca^ a?
npnml^!^t^^^^'^\'\'^^^^ "«Vienu
nerunādami, ne mirkli no daudzo pava­doņu
(lasi: čekistu) acīm neizlaisti. Vies-vn?
Jit»^'}^ pie viņiem netika. maUItes
r/ni vēstniecības kan-n
«o..fo ^l^^^l'S '^«vlens brivās
pasaules žurnālists nedabūja ar viņiem
parunāt. Pareizs ir laikraksta Daily Mlr-ror
konstatējums: „Mēs bez naida aplaū-sasniegumiem.
godkārei un prāva-
«^Pedlcljal - a dalībniek»^ fa-i^
«tn^n^JS^!?*J^?- m^ aratounzlvsatir.ā mte cUpua lpikaan lvktmouu
nebija ari tcdinlskajās dlscipiuSTvS-gl
padomju sievietes bija klaseiMr ^
^ i c ī^n ^^**l^J s a c ^ ā s
spēku. Un īstenība ķermo^ būvē. inatl-bās
un technikā viņas vairāk atglmna
vīriešus, nekā daUo dnmumui UdS^
8 Hiaijis te iisii:
I.
A n d r ē Z i ds Pastor«iiai
simfoniia
Jadsētu būt pagājušiem vismaz lOO milj.
gadu. Ap 1925. g., pamatojoties uz zemes
vecuma noteikšanas metodēm ar radio­aktivitāti,
zemes cietās garozas vecumu
kustfi^ aiz maza, pārbīdāma dzelzs priekš­kara
tiklīdz izcel kāju no savas zemes,
Ja nedrikst smieties, Jokot, diskutēt un ap-toji^
āja uz 160 milJ. gadu, bet pēc Jau- • mainīties uzskatiem ar brāļiem no citām
nākajām metodēm, ko izstrādājis angļu, zemēm."
ptļi. Hclmss 1947. g., zemes vecums būtu i Sis mūžīgais „aizkars" un bailes no ār-
8350 milJ. gadu. pasaules ietekmēm, šķiet, būs bijuši ie-
Lal zemes vēstures milzīgos laika pos- mesli, kāpēc mājās atstāts divu uzvaru
, muS un ar tiem nesalldzinlml īso cilvē-ces
vēsturi varētu labāk uzskatīt, lieti
der šāds piemērs: Pieņemsim, ka mūsu
semes lode kā patstāvīga planēta savu
eksistenci sākusi 1903. g. i . Janvāri, un
par tagadpi,pieņemsim 1950. g. 1. Janvāra
pusdienas laiku. Pēc šāda samazinājuma
tad «eme līdz pat 1937. g. būtu bijusi pil­nīgi
neapdzīvota planēta, 1937.—1939. g.
būtu parādījušies pirmie vienkāršie Jūras
augi un dzīvnieki, 1939. g. piekrastes ap-gabSIds
būtu radušās pirmās zivis, 1941. g.
pinņfis amllbijas, 1944. g. cietzemē būtu
nokļuvuši pirmie rāpuli, 1945. g. radušies
pirmie zldftāj dzīvnieki, 1948. g. 1. augustā
Izmiruši pēdējie milzu zauri un 1949. g.
23. decembrī sācies pirmais ledus laik­mets.
Tikai 1950. g. 1. Janvāri pl. 3.45 ritā
parādījies pirmais cilvēks, tajā pašā die­nā
pl. 11 būtu senās Sģiptes ziedu laiki,
1959. g. 1. janvāri piecas ar pus minūtes
pirms divpadsmitiem, t. 1. pirms mūsu
tagadnes, atklātu Ameriku (tas notika
1493. g.) nn apmēram vienu minūti pirms
pl. 12 būtu noticis 1870. g. karš. Tātad ze­mes
vecumā 80 gadu posms līdzinās ap­mēram
mūsu laika sistēmas vienai minū­tei.
— Cik niecīgs Sajos^ lielumos ir cil­vēka
mūžs!
. Jievi Ma" I TO
Parīze (md). — FranCu pollcijal^izdevfis
notvert k5d&'l&i]ftēih»"^Wās: Vadoni,
kas izrādījās par 25 g. veco, tikai drusku
vairāk par pusotra metra garo un ārkār­tīgi
tievo Ivetu Kamenēnu. Izmantojot
savu neparasti tievo augumu un vēl pa
daļai izģērbjoties Iveta Ielīda dzīvokļos
pa visslĶākajieni logu rāmjiem, iepriekš
ar nagu .vIU Izņemot rūtis, un pēc tam
ielaida bliedrus - seifu ..speciālistus". Kad
notvēra viņas kompanjonu Antuānu «Kor­sikāni",
tas vainu uzņēmās vi^ns, bet to­mēr
nevarēja pārlieiināt krimlnālierēd-ņus,
^ ar savu augumu varējis ielīst pa
vienu kvadrfitpēdu lielu rūti, un beidzot
bija spiests nodot savu „Sefu".
Gmīdamies pret nervu
lēkmēm, pētīs kosmiskos
starus
teterlakena (fm). - Ceirl angļu kos­misko
staru pētnieki paredzējuši gandrīz
visu nākamo ziemu pavadīt pasaules vis­augstākajā
pētniecības stacijā, vairāk ne­kā
1500 m augstajā Jungfraujocha Virsos-nē.
Tur viņiem būs Jādzīvo gandrīz ark-'
tiskos apstākļos, pilnīgā vientuUbā un
klusumā im jācīnās ar skābekļa triikumu
un prtdiiisklem traucējumiem. Šveiciešu
lietpratēji norāda, ka, pavadot ilgāku lai­ku
JuAg«rauJo<*iā, ekspedīcijas dalībnieki
neizbēgami sajutīs veselības traucējumus,
kļūs nervozi un neiecietīgi. Prakse rādī­jusi,
ka retais spēj izturēt Ipatos dzīves
apstāl^us šādā augstumā, un bieži vien g§c laika draud, nervu sabrukums. Miņē-e
četri Mančesteras universitātes zināt-atompēthieka
un Nobela prēmijas
laureāta prof. Bleketa vadībā tomēr pa-
UkuSl pie sava nodoma. Viņiem būs līdzi
plaša aparatūra pētījumiem, ieskaitot 141
sma'gu magnētu un ts. miglas kSmfru, aŗ
kuras balldzibu iespējams fotogralēt kos­misko
staru iedarbību, kas Jungfraujooia
Izpirtižas apm. 20 reizes spēcīgāk nekā
Anģuja.
TA VIŅI IZTEICAS.
bpriecas Ir līdzīgas apdrošināšanai: Jo
tec&t kļūst, Jo tās klOst dārgākas.
Hedviga Bleibtreija
Autora skaistākā nāve Ir - izbeigt savu
tovl ar Izdevēja avansu.
Georgs Kaizers
Šīsdienas vīrieša smagākais uzdevums
fr rūpēties par to, lai par viņu nerūpējas
Amerikāi^u nodokļu maksātāju
• prezidents.
Caurmēra Jaunava grib būt labāk skal­pa
nekā gudra, Jo caurmēra vīrietis spēj
hbāk hsdzēt nekā domāt. •
Dieva esamību es varētu pierādu stau-
•tiski. Ņemiet, piemēram, cilvēka orga­nismu,
- varbūtība, ka visas indivīda ne-
«aittffis funkcijas vienkārši atgaditos, bu-
*tt statistisks absurds.
Džordžs Gallups
favorits Helno Lips, kāpēc Briselē nebija
igauņu Vētuozmes, vesera metēja Kotkas
un latvieSu soļotāju Llepaskalna, Zeltiņa
Pirsena Mastins ISe
180 m
Sardžu viru sacensības vieglatiētlkā no­tika
Fīrsenā, piedaloties kuplam sportistu
skaitam. Sasniegtie rezultāti nepārsteidz,
bet atzīmēšanas vērts Ir Mastiņa snie­gums
augstlēkSanā 1,80 m, kas panāktu,
lecot ar neplemērc^ām naglu kurpēm. Tā­pēc
ari pēdējie lēcieni, ņemot 1,85 m aug­stumu,
izslfdēla. Tāpat atzīmēšanas vērts
viņa sniegums tāllēkSanā 6,15 m. jo šis
bija M. pirmais starts šai disciplīnā šo­vasar.
Sacīkstes bija labi organizētas, par
ko īpaša pateicība nākas vienības vadī­tājam
Ķīsim.
T e c h n l s k i e r e z u l t ā t i : 100 m
skrējienā Mastiņš 12,4. Benders 12.8^ Jasis
13.1; auRstiēkšanā MastinS 1,80. Sproģls un
BāliņS 1,55; tāllēkSanā Mastinš 6,15, Dan-
Cītls un Benders 5,30; šķēpā Jasls 50,22,
Mastiņš 39,84, Laudaks 88.70; diskā Mas­tiņš
35,45, Jasis 34,80; lodē (5 kg) Jasis
14,85, Mastiņš 14,34.
IPirms «im sacensībām ^J-Oladbachāno­tika
.volejbola turnīrs, kurā piedaitjās
I^rac^tā, Amsbefcfi, Fīrseriē un Valdnllā
riovietotb sardžu vadu' Vienības, Uzvaru
izcīnīja un tai veltīto kausu ieguva Vald-nīlas
vienība, kurā spēlēja Mastiņš. Sūl-meistars.
AuzIņS, Podgornajs, Paeglis un
Bekmanls. A. P .
V A I R U M A L E T AK
Tirgotājs ieradās pie ārsta, lai samak-gtu
rēķinu par sava dēla ārstēšanu. Ŗē-tirgotājam
likās par augstu, un viņS
apvaicājās:
>»^nta kungs, vai Jūs man nevarētu
jPrftķināt rabatu? Jūs taču zināt, ka mans
ar savām masalām aplipināja pusi
Skolas."
ATMAKSĀJAS
dzirdēju, ka Tu savā iJārzā esot le-
*t)pls bites. Vai tad tas ari atmaksājas?"
•.Atmaksājas gan. Pēdējo vasaru pie
manis ciemojās tikai divi paziņas, un tie
pasi ātri aizbrauca."
Grozījumi starptautiskos
vioglatletilias
notoikumbs
Starptautiskās vieglatlētikas savienības
sporta komisijas Briselē nolēma, ka turp­māk
garo distanču skrējienos dalībnie­kiem
vairs nedrīkst ziņot aplu starplai­kus.
Pasaules rekordus nākotnē atzīs ti­kai
tad, ja muguras vējš nav stiprāks par
2 m sekundē. īpaša komisija izstrādās
jaunu punktu vērtējumu desmltclņai. Jo
pēc lietpratēju atzinuma dažu disciplīnu
vērtējums nav. pareizā attiecībā ar sa­sniegumiem.
Jautājumu par 800 m skrē­jiena
sievietēm uzņemšanu sacensību pro­grammās
atlika līdz nākamajam kongre­sam
1952. g., tāpat pagaidām atiika krie­vu
pieprasījumu palielināt atstarpes starp
barjēriem 110 un 80 m skrējienos.
TuUcoJusl ipronlka Strēlerte.
. Stāsts par kādu mfieltāJu tin viņa an-muskulota^
robuiSSr HMIISS" olTOrklf-1 oifdtenl, SOsts, Icu ttUnēti
tra diska vai šķēpa mlti^' toS^etS; 5!J*!?ļP J5»°*^««»*» «"^«^
sparigl saartāva^sl^jaT i m ^ d rt^^ ^^^^fL^S?*»! ^ ^ ^^
skrējienu vai griezienu. latvieša izdevumi Iepirka dlvoi «ē-
• nHoa un kura auteram ptešķjtra Nobela
Briseles meistarsacīkšu ..zvaigznes*, bija r'^"^"* ^"'^^ ^ ^^^^^ ^ ,.lldojošā namamāte" Pannlja Blankere-
Cena un čechu „lok<miotlve" ton» za-»
topeks, kas pirms divi gadiem, brauk­dams
uz Londonu oUrapiskaJSm spēlēm,
vēl bija seržants, bet tagad, patelcottes
savām kājām, sasniedzis armijas majora
pakāpi. Zelta Fannija gūst vienreizējus
panākumus, ar kuriem var salīdzināt vie­nīgi
Nurml slavas gaitas pirms gadiem
divdesmitpleciem. Savām 4 oUmi^kaJām
zelu medaļām. 4 pasaules rekordiem, 2
Eiropas melstartitullem, gūtiem Oslo. vl
Dfont S t e l B b e ks Mēness
nopiefe|i8
G i i n a l i , kurai aevajaga komentāra, tr
A l e k s a n d r a C i ka
POtMAS PAR LATVIEŠU
STRĒLNIEKIEM
Abas daļas vienā gUU sējumi (418 Ipp.)
B r o i . DM t,TC. Kr. 10.50. D. Kr. UĻNi
id 1&-. A. sd. 2^4. 11,30. Kan. i M l .
I e t . DM 12,10. Kr. 13,50, D. Kr. 11,41,
sd. IO/~. A. sd. t s^ S Ka». %
Šoruden imikušaji dzeju krijumt
Trīs autori
cepreztntitl i latviešu Jaunikia paauditt
dttjnlekl: ^
VELTA SNIĶERE
OJĀRS J S Om
DZINTARS 80DUMS
krijums īsi laiki guvts Uehi Ievērību.
B r o i . DM e.81. Kr. T.M, td. l l i l .
td. 143. 8 1,60, Kan. t l.W.
Iet. DM 9.-> Kr. 10,-» sd. I i i . A.
ad. 18/9, 8 2.0S, Kan. f S.tS.
Vt9is novelta
Tulkojis Jānis Zandeirs.
Ievērojamais amerikāņa aBt<ftrs tēlo pē­dēji
kara eplzodu Norvēģijā, tautas cīņu
. ^ . - okupantu on nodevējiem. Orimata B^ROZA BENDRUPB pCdUot Latvijas
ņa Briselē pievi^oja vēl tris uzvaras I ptemēroU arit Jaunatnei. H Jūiu grimatu neatkarības gados Iskaroji redsam v i t ti
(Bl. sasnlegtunus 80 m barjēros nav pa- piegādātājam Ir vēl dUl ekiemplirl. tad. blakvi mQs« UUkāHem noftUstSos AmiL
saules rekords, kā pārpratuma dēļ ziņots Ut Ir pMēJie. Apgidi grāmata Ir lipir* | EgUtim, K. Zariņam, i d u s s m a ««.
Latvijas pag. numurā, bet gan ālgada la- dota, on Jauna Udevuma trimdā nebūs,
bākais rezultāta pasaulē; viņas pašas pa- Brol Kr. 5,50, Sd 8/~. A. Sd II/-, 8 1,80,
saules rekords Ir 11.0 sek.) un. Ja būtu I DM B,
startējusi tāllēkSanā. augstlēkšani un
plecciņā. šķiet, būtu guvusi vēl trīs mels-targodus.
Zatopeks ari Briselē cInUto tikai ar
dironometru, kaut ari 45.000 btigu 5000 m
skrējiena laikā nemitigl uzmudināja savu
mīluU Relfu ..Gaston. Gastoni'* taude*
nlem. Taču. kad tvana vēstīja pēdējo
apli, viņi visi kļuva mēmi, Jo Zatopeks
sāka tādu tiniSu. kāds 5000 m vēsturē vēl
D i e l m s H i l t o ns
mis er Ulos
Tulkojis DzlnUrs Sodums.
nav redzēts. 440 m Hs skrējēju robota i 6o gflmatn nevar nolikt, nelilasltu Rdi
veica pilnīgi sprinta tempā, beigdims dis» ļ galam, mi vēl Ilgi pie IrtaHlanai Jūs at<
tanci otrā labākajā laiki, kida pasaulē cerēsities veco realgaēU homoi» iHbio
Jebkad sasniegts. Liekas, ka ari Hega par I «kolotija misteru Clpsu. T i Ir vleiu no
nepārspējamu uzskatīta 3:58,2 min. pasau-1 f rāmatim, ko lilasa dalās sttiildis, bet ko
Ies rekorda dienas Ir skaitītas! Tas Jau 1 neaizmirst Ilgi. T i patiks ki |^eaugQla<
būtu noticis. Ja Z. Briselē skrējienu ak« Jletti. ti Jaunatnei,
tu ātrākā tempā. Ne mazāk apbrinojamsl Broš. Kr. 3,40. Sd 5/—, A. S<t 6/4, 8 1,—,
ir viņa 29:12,0 min. varējums 10.000 m l DM 3.50. (Iesietie eksemplāri apgādi Iz­lietus
tikko Izmlekfiķēti skrejceļā, auk-1 pārdoti.)
stumfi. vakara krēsli un bez konkuren-
V o l t ē r s
Kandlds
Tulkojusi Veronika StriHerte.
ces. „Es gribēju skriet zem 29:00 min.,"
teicis pēc skrējiena Zatopeks, „bet es
esmu allaž tik viens..." •
Ja angli Briselē guva vlsvairik uzvaru,
zviedri im pa daļai ari somi cieta Uelu, ,
fiasko, tad reliUvl Izcilākos panākumus ļ jla Jūs gribat lastt grimatu, kas varēto ļ * ¥ M
guva mazā Islande, kurai tikai 188.000 ie- būt ari mūsu lalkmata parodl,|a, kur rel-1 •
dzīvotāju. Katrs no tās 8 dalībniekiem I JefI larelu eUvēku mOUgi muļķība. Ja
bija tā sagatavots, lai meistarsacīkšu lai-1 JQs gribat reiz īsti no sirds Izsmieties, pa
kā būtu labākajā formā. To ari pierādīja I ceļoties pāri Ikdienu grūtumiem, tad la
2 uzvaras un 1 otrā vieta. | tlet io Ievērojami franču filozofa romini
Briselē vno pieteiktajām nicljim nele- par vientiesīgo Kaddldu on viņa sirds d i
radās oārls. to vidū ungāri, kufu Urtrū-ļ rau, skaisto Kuncgundl.
kums deva nenaredzētu iznākumu vesera | Kr. 4,80, Sd 6/3, A- Sd 8/3, | 1,10, DM 1,81.
(Iesietie eksemplāri apgidi Itpirdoti.)
Smiekligaii un
viņa airds
ir I m i k u l u Stokholmai Dtugavaa a p i i di
k i vlMs i l aptida grāmatas Ir Is&tM
«ijtļ. bŗolēus un lesiatas, Ubl pleiņērutai
I divinilanal.
sdJ.* fis./?s>, .S? *1*, 50. id. aa A.
J««' '.80, Kr. S.-, i d . IVI. A.
•o. Wf—, I 1,—.
A. P o g l ņ i E t e h«
ACOURSEOF
ENSUSH
^ 8U sistemātiskais angļo valodu kursa
Ir itridUles par Ubiko s i d b u ildtiMI»
im toruden nik klaji s. Itdtvums trimdā»
DM 6.-, Kr. 8,50, i d . 7/8. A. i d . l ^ K
Pieprasiet JOau grimstu plogiditajim
vai tieši apgidam: DAUGAVA. Otrvori.
U. StockhoUn, awtd«i. (sA
mešanā un tāHēkŠanS sievietēm. Ungā­riem
tur blla diezgan droāl uzvaru kan­didāti
- Nemets un skaista Gjarmati. S
valstis neguva nevienu uzvaru: Polija,
Jugoslavija, Beli^Ila, Portugāle, Dānija,
Turcija un Luksemburga. -abo-
Vācu uti Ja0iinU
aiieii beidzōi -aimštm
A u g u s t s S t r i n d b e r gs HemsalntekI
T#^OiUBl Liztie fti^be.
ucosts Strlndbergs Ir viens no vlslevē«
i«vledi«^ttil«kleid.^ms ttfc
risinās BaltlfislOraSltfistt. vien-kirn.
jpēefgl Sēru cilvēki, skarbs diIvT-gums,
gaišs robusts humors ^IJu caort
flm Strlndberga lleltikaJam darbam.
Kr. 8.50, Sd 9/9, A. Sd 13^-. 8 IM, DM 8,—.
Ja Eiropas meistarsacīkstēs'vleglatiēti-kfl
būtu startējuši ar vācieši, viņu atlēti
vairākās disciplīnās būtu varējuši preten-1 (lest^ie eksemplāri apgādā izpiirdoti.)
dēt uz vienu no pirmajām vietām, IpaSl
200. 400 m un abās stafetēs. tāllēkSanā un
pieccīņā un tāllēkSanā sievietēm. Taču
vēl šoreiz vāciešiem pledaUianās nepel­nīti
bija liegta, bet Brisele beidzot v i ­ņiem
deva gandarijumu: Vficiju kopā ar
Japānu uzņēma Starptautiskajā vieglatiē-tikas
savienībā (lAAF). Japānu uzņēma
bez pretbalsīm, bet pret Vācijas uzņem­šanu
asi uzstājās Padomju savienības
bloks. Tad lAAF prezidents lords BurUJs
E r n e s t s H e m l n g v e js
ArdisvAS
lspo6iem
Nupat ImieU
A n i l a v i B c l l li
Jaunikāii romina
AD2URD20NGA
m KSrim'*"^ "^^^^
J C g j a r ^ DM'e,S%i|art«ta W SJO.
«-nāksi tieāl apgidam" 7 ^*; 4:
O E A M A T V DEAUGti
(14a) 8Ghw. OmUnd. DP Camp,
ArtiUerie-Kiianit.
(88T)
BECHT8ANWALT
WALTEE WOIT
IHubaden, THeatorkolonaadVL m tiltu tsiii, tnii.
Ti
UtvUis pavilitnlikt.
^Ielaists vicu un okupidiju varu tl»»
Zvērlnits tiesu tulks Utvitlu, Uatuvlt-
Tulkojis Dzintars Sodums.
^ ^ Ir grimata par karo. Ernests He-
- uzvarētais 110 m barjerskrējienā 1888. g. mingvejs, NobeU prēmiju kaņdtdits, rtk- ...^•.„
olimpiskajos spēlēs, uzsvēra, ka Saji reizfe 8ta par klda amerikāņo T*?"**.'«. ? lu SSS f r ^ ^ u ^ ^ J i ^ ^^
nav ?una par politisku, bet ttri cilvēcisku anglo iēlslrdlgis misu ga tim Itallešo ^JT^ia ti£2i ^ MI^MJS^ waLa.«„
Jautājumu Tagadējā V i c i j u Jauni pa- armUI, Hemlngveja dialogi Ir ««tatJM«|i* «n d^iSS^^tSLSSf.."^ S M S ?
audze nav idemiticējama ar kara laika Nekādi aizspriedumi nespēj kavH Io Ie- dokumentu tulķoianu \m a^iMdO.
paaudzi, piem., Candts. Klevc, Šade, Hlps ļ vērojamo autoru rādīt karo tido, kldo»"~
kara sākumā bija tikai 1(V~12 g.\ecl. Jau- viņi to redi. Nealnnlņtams mResUrtiu
najiem vācu atietiem atkal Jiri^a lespē* | romias, bet UteririsēUem, IdeiUlzētlem
m
jas gūt sakarus ar starptautisko sportu, ļ cilvēkiem.
Pēc tam Vāciju uzņēma ar n pret 10 bal- Kr. 7,75, Sd 11/8, A. Sd 15/3, 11^
sim. Paredzams, ka vācu vieglatlēti 1992. ļ aealetie eksemplāri apgādā Izpirdoti.)
g. Helsinkos varēs mēroties spēkiem ar
visas pasaules sporta Jaunatni
VĒRTĪGAS GRĀMATAS
GRĀMATU MĪĻOTAJIEM
DM
AnSl. Eglītis, Adžurdžonga, romāns,
broš. 6,50
ies. 6,50
Anši. SgUtls, Maestro, noveles, broš. 6,80
Anši. EgUtls, Ģīmetne, romāns. broS. 2,50
M, Bendrupe. smieklīgais un viņa
sirds» noveles, broš 5,—
Ies. 7,50
A.Caks, Mūžību skartie, poēmu,
broš. 9,70
ies. 12,20
J. Jaunsudrabiņš, Jaunsaimnieks un
velns, romāns, broš Hi—
M.Mlčele. Vējlenl lldil, romāns,
4 grām., broš., ā 5,—
2 grām., ies. ā 12,50
1,25
0,65
0.35
1,25
Bez tam par Izpārdošanu cenām,
kuru var Izmantot tikai septembri:
Anna Brigadere, Akmens sprostā,
broš.
Asparija, ngu zeme, dzejoli, broš. .
R. Blaumanis, Indrāni, drāma, broš.
A. Gailits, Eke Mors, romāns, broš.
Grāmatas pieprasāmas nometņu grāmat­nīcās
un pēcmaksā tieši apgādam
GRĀMATU D R A U G S,
(14a) Sdiw. GmUnd. DP Camp.
Artillerie-Kaseme. ^^^^
J. Jaunsudrabiņš, BalU grāmata . .
A.Caks, Mflžllias skartie
Ed. Virza. StraumēnI .
E. Rirdans, DlevPutniņS
M. Tvens, Toma Soera piedzīvojumi.
Pie Dzintara Jūras, dziesmas . . . .
K. Roze, Latv. angUska vārdnīca . .
K. Roze. Angl. Latviska vārdnīca . .
V. Bērtiņa, Praktiskā virtuve . . .
V. Bērtiņa, Mājas cepumi . . . . .
Ed. Alainis, Nomodā un sapni, latv.
valodā izpārdota. bet vēl nelielā
skaitā dab. angļu un vācu valodā
DM
9,70
4,75
Atkalpārdevējiem parasta atlaide.
E D. A L A I N I S ,
(13b) Memmlngerberg, postiagemd.
(635)
7.
A n t o » n a de S t B k s l p e r l
Nakts lidolums
Tulkojusi Dagnija Slelere.
Ekslperi — franču satiksmes im kara
Udotift, pirms i gadiem pacēlās no Alti*
4,201 r u l i l f i k u lidojumam virs okupētli Fran-
1,- clju on pazuda dzimtenes debesi».
2,50 Tagad So loti Interesanto personību Jao
9,- apvij Iclendāra varoņa slava, viņi Ute*
7,- rāros darbos skalu pie labākajiem, ko
5.50 Francija devusi pēdējos gadu desmitos.
4,301 Nakts Udojumi stistits par diviem lido-tādiem,
k u nakif apmaldās virs Jūras, Iz-laotu
virs negaisa mikoņlem, nokļūst
pasakainā mēness gaismā un tur, debesis,
paliek...
Broi. Kr. 8.40. Sd 6/-. A. Sd 8/4. $ l , - .
DM 3.50. Ies. Kr. 5,80. Sd 8/6, A. Sd 11/-
8 1,60, DM 8,—.
S t e i d z ī g i raekli
MASlNBURTUa
Inbl atalfotam, ptstivIgMB airiMun
vicu spiestuvi, pie utvitSu manuskrip»
tiem. P i e t t i k u m u s a d r f l i t t UH*
v i j u apgidam. 14a. Schwibisch GmUnd,
Artillerie-Kaseme.
3,-
D ž o c l f s K o n r e ds
Taifūns
Tulkojis Andrejs Johansona.
Altraotfgs Jfirnteko stists, angļo Uteri-dāaVaT
23"rv" 5ejotaia"m ^ meUUrdarbs. ko uzrakstīju» polo
Mn,/2^Vom^ «^^^ Konreds ir dzimteni zaodējli
Muzikantam. 28 g. v.. Latvian Hut 18, | „^ | , , apstāklis dod viņam
Ipatu, trimdiniekiem rakstorign larigu
Tuvu būtu mūsu gaisis dienas. Ja at*
sauktos
LATVJU TAUTIETES
nopietnā iepazīšanās nolūki, neizslēdzot
atraitnes. Rakstīt ar īsu biogrāfiju Dzie
Ardvorildi, Ardlui, Loch.-Sloy, Scotiand-.
Gr. Britaln. (883)
LŪDZU ATSAUKTIES
biJuSos cīņas un gūsta biedros on citus
paziņas, kas izklīduši pasaules kontinen­tos
— Herbertu un Ludvigu Zablovskus,
Jāni Bļodiņu, Jāni Postnieku, Antonu Pat­malnieku.
Arnoldu Ozolu, Eduardu Imšu.
Oļģertu Plancl, I-eonu un Toniju Jērenus.
kā ari citus. Lūdzu rakstīt — Pēterim
Bērziņam. Hlghways Dept., Tāliem Bend.
S. A.. Australla (681)
Pirkstu valoda Āfrikas diungļos
. u i««aifl «runāties ar pigmeju cilttm. Visās cltis tautis mums p©
ai^?^ v'^^^^^^^^
vienas vietas ceļojot uz
ņas par angļu valodas.
valodas neklātienes kursiem . ^g^^^
gatan 68, H, StockhoUn, Sweden.
*^",**"«««irv1»i7d"a" To varat mācīties savā istabā, vilciena, augi. no
ver " Joiot uz neklātienes k u i ^ . TuvātaļS zi-
S a s kā ari a ^ l u , vācu. latM^u stenografijas un zviedru
ņas par anj? " ^^ļ^,!^;!^.^V^^^^^ korrespondensinstitutet, Regerings-neatkarība*
k u brīva no vlflem aizsprie­dumiem.
Vislielākie Jūras celojono ap­raksti
neparādīs Jūrnieku dzīvi, on rak­stāms
tik spiljfļtl un salstoši kā šis stāsU
;
»ar kuģi Nan-išao on viņa laodim Ķīnu
firas Ulfunā.
Broš. Kr. 3.S5. Sd 8/-, A. Sd S/—. 8 1.-.
DM 3,50. Ies. Kr. 6.40, Sd 9 9, A. Sd irS.
8 1.60, DM 6.-.
Pieprasiet saviem grāmatu piegldāti-jiem.
IP A R N A S 8,
Garva^ģ. II. I. Stockl^Un, Sv?eden.
RlCU KARKLIVU,
k u IMI. g. dglv. Bodenverderes nom., pēc
tam bija sardžu vien., lūdiu steidi. at­saukties.
Sagādāju galvojumu. Ja kāds zl-nfitu
viņa adresi, lūdzu i^kstit Ādolfam
Brivtsi, M, Falrview Avt., Port Wai}iing-ton,
N. Y H U. a A. cm
Nr. 69 (413) 1950. g. 9. septemM*
Neizlietotos manuskriptus uigltblim
iūta atpakaļ vienīgi. Ja tiom pltvl*>
nou apmakata un autoram •draslti
^'•dAkdia patur «MbMOM-nuskriptui
vtjadnbas gadījumi Isl&it,
Ar autori parakstu vaTliUelilttm pa*
rakutltoi rakstos Itttiktis domaa SSv
katri ciņi ari redakciju domas.
ABONEMENTS VACMA,
pasūUnot Uidlfldnlll (Ute i t k i . O
vienu adresi), mākai ar ptesUtOtoo
pM i - par eks minēti. patOttiiot
tconsktfvl rvalrik par t tk») DM i j i
min., os Ifiamēm OU Ijo miit. m
^8V gilsa pastu DM s j i min.;
atstvuķa oomora eena DM SJO^
SLUDINAJOSa VACUA
Plf vlinslij. Bonptv^
te lespledumrindas alzņimimo ttlpu;
vienreiilgi to lespltdumrtndu Hud.
211 ••"•J^«n««i» 8 ttspitdumr ilud.
^ ..,**T; ®'*«**» •PiMu un llr|oti)«
•ludinijumlem. pi«utot toi tiill ^
^idam. apriķinim 80% atlaidi
Abonemtntu platttkumus, siudsniji^
mus on ttmiksu V i e l i i plt&im
mūfu pifstivll nometnei, k i ari tp*
gids ticii
Abonementa un siudlnijumu maksu
• ' « • " • a un turicnas pirtttvjo st^
ratatu tolņojim vairilku rtlzes s^
uesi fpatt siuffiniiuni.
LCB apgids tATVUA,
asai M n i b l s t t OmOod,
AftlUerla>iUiama, 08 Zaoa,
Oarmaay (tilt. 8diw. OmUod tm
I
mi