Bavarijas Latviesu vestnesis, July 9, 1949

              •
LATVUA Sestdien, 1949. g. 9. jūim
ļ ASV darbu varētu
atrakt 2500 DP ārstu
hr. 72 (2tit); 1949. g. 9. jūlijā
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem pa­rakstītajos
rakstos izteiktās domas nav
katrā Ziņa redakcijas domas.
BALTI lAS VALSTU
SAVIENĪBA
Baltijas valstu resp. tautu sadar­bības
jautājumu pēdējā laikā mūsu
presē dzīvi pārrunā, kas liecina, ka
sabiedrības Interese par to no jau­na
pamodusies. Ir ari laiks — pirm­kārt,
tuvāk apsvērt latviešu, lietu­viešu,
igauņu kopā turēšanos Vāci­jā
un tālākajā emigrācijā, otrkārt,
Izdebatēt attieksmes nākotnē, kas
būs īstenojamas, kad atgriezīsimies
savā brīvajā dzimtenē.
Ka Latvijai būs vēlams iekļauties
kādā plašākā valstu organizācijā,
tas liekas skaidrs, uz to jau norāda
laikmeta federatīvās tendences
(Cerčila projekts par Eiropas ap­vienību,
Atlantijas'pakts), otrkārt,
§beces patiesība ir tā, ka vairāki
vienmēr stiprāki par vienu. Nesen
Bavārijii bija notikusi sabiedrisko
darbinieku apspriede, kur kāds pro­fesors,
pazīstams ar savu uzstāša­nos
pret sportu, bija izteicies ari
pret Baltijas federāciju vai ūniju:
)a atcelšot robežas Baltijas valstu
starpā, i a d lietuvieši, būdami pā­rāki
skaitā, mūs „asimilēšot", bet
igauņi, kas pazīstami ar savu ener­ģiju
un cieto raksturu, mūs saim­nieciski
izsūkšot. Sādi slēdzieni ie­spējami
tikai pēc pārāk komplicē­tiem
domu gājieniem. Tā Vācijas
firUetu ministrijas slepenpadomnleki
^8avā laikā noraidīja Anglijas sa­vienības
piedāvājumu, pētīdami,
„vai tikM tam anglim nav kas aiz
ādas**. Savās teorijās un doktrīnās
Iestiguši, vācieši arī vēlāk nemācēja
pielāgot politiku praktiskajai dzī­vei,
neatrada sabiedrotos, esp. divas
pasaules varas cīnījās pret austru­miem
un rietumiem reizē un abus
/ karus zaudēja.
Baltijas valstu savienības doma
mūsu tautai ir bijusi dzīva visus
republikas pastāvēšanas gadus, kas
liecina, ka tauta pati ar savu in­stinktu
atzinusi to par pareizu un
vajadzīgu. Domas dalījušās tikai par
ceļiem, kā to realizēt, un par da­lībnieku
sastāvu, bez tam gadiem
skrejot mainījušās arī šis sabiedrl-tms'izveidošanās
tiesības.
Mūsu pirmais un neaizmirstamais
«PM^tu ministrs Zigfrīds Melerovics,
pārāk nepaļaudamies ne uz svinīga­jiem
de jure atzīšanas apliecināju­miem,
nedz Tautu savienības vispā­rējā
rakstura solījumiem, jau pašā
. sākumā meklēja noslēgt plašu jauno
valstu savienību, kas stieptos kā
gara josla starp Austrumu un Rie­tumu
Eiropu. Ievērojot reālos ap­stākļus,
no plašā plāna bija jāatsa­kās,
taču Melerovicam likās, ka vis-
• maz piecu valstu savienību varēs
Izteislt, Tās būtu: Somija, Igaunija,
Latvija, Lietuva un Polija, So val­stu
delegāti arī nosēdās pie Bul­duru
konferences garā galda 1920. g.
Labi un sekmīgi ievadītā konfe­rence,
kurā Melerovics prezidēja,
diemžēl bija jāpārtrauc, kad tajā
pašā gadā poļu ģenerālis 2alihov-skls
iebruka Lietuvas vēsturiskajā
galvaspilsētā Viļņā un pievienoja to
Polijai.
Lai glābttl' kas vēl glābjams,
Melerovics izšķīrās par 4 valstu
kombināciju. Polija kā spēka fak­tors
likās pārāka un tātad nozfmi-
. gāka par Lietuvu. Arī samērā prā­vā
Somija šķita savienībai labs
balsts. Patiešām Izdevās no<)lēgt
Četru valstu vienošanos 1922. g. (tā
sauktais «Varšava^ akords"). Taču
Somijas ārlietu ministra politika ne­atrada
piekrišanu parlamentā, vie­nošanos
neratificēja un Somija vairs
netika minēta runājot par Baltijas
valstu sadarbību (izņēmums bija
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somi­jas
studentu konferences (SELL).
Somi uzskatīja Baltijas valstu stā­vokli
par pārāk nedrošu un cerēja
uz Skandināvijas aizmuguri. Sīs
cerības gan viņus 1939.1940. g. va­sarā
pievīla.
Tātad atlika vairs tikai trīs val­stis.
Latvija un Igaunija būtu di­vas,
bet trešā? Labu laiku mūsu sa­biedrībā
redzami izpaudās Polijas
orientācija, īpaši līdz tā sauktās
pārpoļošanas lietas atklāšanai dažos
liatgales pagastos. Polija skaitījās
lielvalsts, viņa varēja iecelt vēst­niekus.
Poļu diplomāti nenoliedzami
bija sekmīgi un apdāvināti. To lie­cina
starp citu tas, ka vēl ilgi pēc
tam Polijas viedokļa akceptēšana
Viļņas Jautājumā pie mums tika at­zīta
par neitralitātes uzturēšanu, bet
Lietuvas viedokļa pieņemšana —
par atteikšanos no tās (skat. prof.
A. Svābes rakstu „Latviešu Ziņu'*
8. g. 30. aprīļa numurā). Asiņu balss
tomēr aicināja tuvoties un sapras­ties
ar mūsu brāļu lautu lietuvie­šiem;
un tā jautājums par trešo da­lībnieci
ari īsti nekad netika iz­šķirts.
Meierovicam nācās atkāpties uz
Ņujorkas štata luterāņu organizā­cijas
cer līdz augusta beigām sagā­dāt
7000 galvojumus Eiropas DP,
starp citu paredzot lielāku skaitu
vietu piedāvājumu arī ārstiem. Kā
Cliristian Science Monltor ziņo, no
Eiropas atgriezusies Miss Ebote,kas
iepazinusies Vācijā ar DP ārstu
darbu. Viņai izdevies sagādāt vie­tas
14 l iP ārstiem un profesoriem.
Tie dosies uz 8 dažādiem ASV šta­tiem.
Ebote uzsver-, ka ASV, ne­raugoties
uz lielo ārstu pārproduk­ciju,
joprojām ir brīvas ārstu vie­tas
uz laukiem. Lielākā daļa lauku
ārstu specializējas un dodas uz
pilsētām, neatstādami sev vietnie­kus.
Bez tam ASV iedzīvotāju
skaits pēc pēdējām statistiskām zi­ņām
aug tik strauji, ka tuvākajos
gados paredzams ārstu trūkums. Ja
izdotos ar ASV ārstu profesionālām
organizācijām panākt vienošanos
par pārbaudījumu iekārtošanu DP
ārstiem, lai varētu saskaņot viņu
kvalifikācijas, tad viegli varētu ra­sties
iespēja 2500 ārstiem, kas paš­reiz
atrodas Vācijas un Austrijas
nometnēs, sagādāt darbu ASV. Pie­minētais
laikraksts it sevišķi izceļ
pašu DP ārstu un medicīniskā per­sonāla
panākumus UNRRAs un IlļO
nometnēs.
organizācija baltiešiem un
citu zemju bēgļiem
Londonā jau kopš- gada ievēro­jamu
darbu veic Bēgļu aprūpes or­ganizācijas
centrālā koordinācijas
komiteja (Central Coordinating
(jomnuttee of Refugee Welfare
Organisations), pārstāvot visas tau­tība,
kuru piederīgie nodarbināti
Anglijā. Latviešus pārstāv pie mū­su
sūtniecības esošā aprūpes komi­teja.
Koordinācijas komiteja ir
kontaktā ar valdības iestādēm,
vairākkārt bijušsfs apspriedes dar-iauni
iemītnieki
jauna kārtība
JURISTU APVIENĪBA IZDEVUSI
LATVIJAS CIVILLIKUMU
Latvijas civillikuma izdošana ir
sekmīgi veikta un tuvākās dienās
to saņems visi pasūtinātāji. Civil­likums
iznāk nelielā skaitā un
Latviešu juristu apvienība uzaicina
pieteikties uz atlikušiem eksemplā­riem
pie mag. iur. A. Ūdra, Eslin-genā,
Stutgartes ielā 27. Grāmatas
cena DM 12.~. Civillikuma ,izdo-šanas
darbā palīdzējusi arī Balti­jas
universitāte Pinebergā. Katra
jurista, tautsaimnieka un pašval­dības
darbinieka pienākums ir ie­gādāties
šo vērtīgo izdevumu.
Audzinutaja troijisks gals
Tieši savā vārda dienā, 29. jū­nijā,
traģisks liktenis piemeklēja
agrāko Aizputes un tagad Hanavas
nometnes latviešu tautskolas skolo­tāju
48 g. V. Pauli Tīrumu. Viņam
kopā ar ģimeni — \sievu un diviem
maziem dēliem — šajā dienā bija
jādodas ceļā uz Sav. valstīm, bet
personīgu lietu kārtošanai viņš bija
dabūjis aizbraukšanas pagarināju­mu
uz vienu nedēļu. Aizvadījis tā­lajā
ceļā sportistu B. Semāško un
citus paziņas. Tīrums, kā parasti,
devies uz ezeriņu, kas ir nometnes
iemītnieku iemīļota peldu vieta. C i ­ti
skolotāji Tīrumam vārda dienā
iedāvinājuši grāmatu ar ierakstu
„pēdējā Paulu dienā". T. vēl no­rādījis,
ko tik jocīgi rakstījuši, jo
viņš taču nemiršot, bet tā gan bū­šot
tikai pēdējā vārda diena Hana-vā.
Taču tomēr — peldoties eze­riņā,
citi neievērojuši, ka notikusi
nelaime; tik klusu T. pazudis dzi­ļumā,
ka nav pat iekliedzies. Pēc
vairāk kā stundas viņš ar tīklu iz­zvejots,
bet visi atdzīvināšanas mē­ģinājumi
palikuši bez sekmēm.
Pēc Tīruma skumst nevien ģime­ne,
kas zaudējusi vienīgo maizes
devēju, bet visi, kas viņu pazina kā
labu, izpalīdzīgu cilvēku, krietnu
audzinātāju un rosīgu sabiedrisku
darbinieku. A.
PIRI^IĀ DIENA M1N8TERES
TRANSITNOMETNE
Uz MinsterlVno Paderbornas pār­vietotā
Ziemeļreinas-Vestfāles ap­gabala
DP transitnometne sāka
darboties jūnija pirmajās dienās.
Patlaban notiek pirmo izceļotāju
grupu medicīniska pārbaude un ci­ti
priekšdarbi, kam vajag būt
veiktiem, kad jūUla- beigās iera-idīsies
Austrālijas konsuls. Lielākā
tiesa baltiešu tad arī āodas uz
Austrāliju.
Transitnometne iekārtota agrā­kās
Westward Ho dalībnieku tran-sitnometnes
telpās, kas starplai-
?kā uzpostas. Izkrāsotas un save­stas
labā kārtībā. Tā kā nometnes
ļcapacitāte nav sevišķi liela, jā­dzīvo
stipri saspiesti, lielāko tiesu
Istabās pa 20 cilvēki. Telpās div­stāvu
gultiņas, kam izsniegti pil­nīgi
jauni matrači, bet nav ne krēs­lu,
nedz galdu. Šaurajās Istabās
st^rp gultiņām paliek tikai ap 1 m
platai eja, kas ir visa brīvā telpa.
Nometnē stingra kārtība un noteikti
laiki ēšanai, kas dzīvojamās telpās
aizliegta. Pl. 11 vakarā visiem jā­būt
gultās. Vīrieši un sievietes iz­vietoti
pa atsevišķiem blokiem, un
viens pie otra viesoties var vie­nīgi
ģimeņu cilvēki. Par zināmu
izklaidēšanos gādā kino, kas dar­bojas
sešas dienas nedēļā, bet sep­tītajā
notiek deju vakars. Sporta
spēlēm ierīkots īpašs laukums, bet
par grāmatām un laikrakstiem gā­dā
T. Dārziņa tirgotava.
Pirmie jaunās transitnometnes ie­mītnieki
norāda, ka pārtika apmie­rinoša
un daudzi to pašreizējos ap-^I simpatizē DP.
ba ministrijā un citās iestādēs, tā­pat
nodibināti sakari ar YMCu un
vairākām britu labdarības organi­zācijām.
Fakts, ka baltieši un citu
tautību bēgļi atraduši kopēju va­lodu
un uzstājas vienoti, radījis
ievērojamu iespaidu angļos un
vis panākumu bēgļu tiesību aizsar­dzībai
un sekmējis aprūpes darbu.
Kādā no ajjspriedēm ar darba
ministrijas pārstāvi pēdējais pa­skaidrojis,
ka pašreizējie darba tir­gus
noteikumi neatļauj vispārējus
atvieglinājumus darba izvēlē EVW
— Eiropas brīvprātīgajiem strādā­jošiem,
bet darba ministrija centī­sies
labvēlīgi izkārtot visus indivi­duālos
gadījumus, kur veselības
vai citu dibinātu iemeslu dēļ EVW
meklē darbu nozarēs, kas līdzšinē­jos
noteikumos tiem nav paredzē­tas.
Bez tam laiku pa laikam EVW
atļauj strādāt jaunās nozarēs, kā
piem, tas notiek ar techniskajiem
zīmētājiem un akmeņkaļiem.
Eiropas brīvprātīgie strādnieki,
uzsvēris darba ministrijas pārstā­vis,
domāti ilgstošai palikšanai un
viņus atpakaļ uz Vāciju pret viņu
pašu gribu nesūtīs, izņemot gadīju­mus,
kad pārkāpti pastāvošie no­teikumi
vai izsūtāmā rīcība bijusi
kaitīga valstij,
Bēgļu aprūpes koordinācijas ko­mitejā
darbojas latvieši, igauņi, lie­tuvieši,
ukraiņi, poļi, jugoslavi,
krievi, baltkrievi, slovaki, ungāri
un pašlaik notiek sarunas, kā infor­mē
Londonas Avīze, arī par čechu
iM kroatu iesaistīšanos.
Beļģijas ogļraJi
PROTESTĒ
ŽENĒVA
• r- • • .
Daudziem ogļračiem, kas
Beļģijas aigriezušies Vācijā.
kas atvaļinājuma nauda par
Ijls ļ gadu. Šo piemaksu sāks izmaS
cle41 s. g. 1. jūlijā. Personas, kam tu!?
Dzivokļu trūkums un otsacl
šanus strudut formas kavi
galvojumu sagudi
Kopš pagājušā gada beigām Sav.
valstis apvienotās luterāņu drau­dzes
apceļo The Lutheran World
Fedcration filma par pārvietotām
personām. Filmu izrāda draudžu
sanāksmēs un aicina dot galvoju­mus
DP. Tā jūnija sākumā filma
bija atceļojusi arī uz Valparaiso,
Indianas štatā. Pēc izrādes bez mā­cītāja
runāja vēl trīs vietējās uni­versitātes
profesori — draudzes lo­cekļi,
kas bijuši Vācijā, pazīst un
kam tiS
bas šīs summas saņemt, var nosiU
tīt attiecīgu pilnvaru kanču vab.
dā poļu un baltiešu ofeļnaču pil^
varniekam Fr. Krakoyskim Bil»
selē (M, Fr." Krakowski, 24 Gr^i
Rue an Bois, Bruxelle8, Belgiqurt
Pilnvaras devēja paraksts apsuS
nams attiecīgā IRO iestādē.
Latviešu bēgļu pārstāvis Beļģijl
H. Rācenis inlormē, ka ogļrači, Jal
vairs nevēlas strādāt Beļģijā, t a ^
var kopā ar ģimenēm izceļot laufc
saimniecības darbos ui Frandlii,
Panākta vienošanās, ka Fraadk
uzņem 30 cilvēkus dienā.
Kā zināms, IRO uzskata, ka ^
Vācijas uz Beļģiju darbā izbrauki»
šie DP izvietoti galīgi, kamdSTi
nevar reflektēt uz tiešu pārsūUI^
uz ASV vai kādu citu aizjūru
mi. Attiecīgā ieceļošanas vīza ^
ņiem jāsagādā pašiem, tāpat ģļ
pašiem jāsamaksā ceļa izdevuig^
Aizstāvot ārzemju og{ra(u m
tereses Beļģijā, igauņu, ktvtaHi
lietuviešu, poļu ui\ ukraiņu "
stāvji 9. jūnijā iesnieg! IH0
nerāldirektoram 2enēvā
pārstāvja Hl Rāceņa
plašāku memorandu, kuŗfi lūdll^
skaidrot vairākus Jautājumui^
mējoties uz Šo tautību DP nfikfilĻ
Memoranda parakstītāji lQdi 0
nākt, ka Beļģijas valdība jauj o|^*
račiem pēc divu gadu obligātā da^
ba brīvi mainīt profesiju lldtlgi
beļģu pilsoņiem. Ja tas nebūtu
spējams, automātiski atjaunojaiai
ogļraču DP statuss, piešķirot viņi«a
emigrācijas lietās tās pašas p r i^
rocības kā Vācijas nometne dA»
vojošiem. Imigrācijas valstu d i ^
mātišķām un konsulārām pārstlv!»
bām Beļģijā piešķiramas imigrid-jas
komisiju tiesības eventuālu It-ceļotājti
izlasei, bet tiem DP, kftm
radi Vācijā, atļaut izbraukt uz tu»
rieni kopējai emigrēšanai.
stākļos uzskata pat par labu. Ēdie­ni
pagatavoti labi, bet vieninieki
sūdzas, ka pagrūti iztikt ar maizi
uņ .būtii.vēļams. arī vairāk tauk-vielur,-
•, • y . Y
Nometnes pārvaldē, tāpat arī po­licijā
da'Udz latviešu. Tie dominē
arī citos am*atos, bet pašos iemīt-riiekos
patlaban stipri daudz poļu,
ukraiņu un dienvidslāvu. Transit­nometnes
adrese: Transit Camp,
Hoher Heckenweg (21a) Mūnster/W.
. V. D.
MACIS SIEVIETĒM IZDAIĻOTIES
Eslingenas latviešu kolonijas dā­mu
komiteja rīko kosmētikas kur­sus
kosmētikas meistares Elzas
Pērkones vadībā. Kursi sāksies jū­lija
vidū. Paredzēta apmācība se­jas
un ķermeņa kopšanā, matu krā­sošanā,
kosmētiskajā ķīmijā un re­ceptūrā,
manikūrā un pedikūrā, kā
arī I elektrisku aparātu lietošanā.
Lai dotu iespēju piedalīties aizceļo­tājām,
kursi notiks paātrināti. Ap­mešanās
apmeklētājām no citām
nometnēm iespējama internātā. Pie­teikties
dāmu komitejā, Breite ielā
19, 8. ist. vai Weil ielā 34 pie Elzas
Pērkones.
Taču visur ievērojamas grūtības
sagādā dzīvokļu problēma. Latvie­šiem
par sliktu runā arī apstāklis,
ka vairums atsakās no darba far-māš
un tā uz ASV izceļojošo lat­viešu
procentu mazina par labu ci­tām
tautībām. Tāpat kā Eiropā, arī
ASV ģimenēm ar bērniem ir grūtāk
dabūt dzīvokli un cilvēkiem, kas
pāri pusmūžam, nav vairs tik viegli
sameklēt darbu.
Galvojumu sagādē latviešiem,
īpaši lauksaimniecībā, ļoti daudz ir
darījis un joprojām dara Jēkabs
Kalniņš. Pēc viņa ierašanās Čikāgas
apvienotā latviešu bēgļu palīdzības
komitejas birojā sākās intensīvs
darbs. Citām tautībām ir īpaši bi­roji
ar algotiem darbiniekiem, bet
kaut gan Cikagā ir četras latviešu
organizācijas, J. Kalniņš strādā bez
atlīdzības, tam pašam nākas segt
pat pasta izdevumus. Arī J . Kalniņš
spiests iesaistīties algotā darbā, lai
uzturētu savu ģimeni, tamdēļ dau­dzi
Čikāgas latvieši norūpējušies,
lai varētu radīt tādu flāvokli, ka
J. Kalniņš savu pasākto darbu par
labu tiem, kam šeit radu, draugu
vai paziņu nav, varētu turpināt.
J. St.
VENECUĒLA ATJAUNO |MIGRi^.
GIJU NO VĀCIJAS UN AUSTU-
^JAS ' V '
Venecuēlas prese 23. jūnijā publii
cēja paziņojumu, ka atjaunota iml"
grācija no Vācijas un AustriJasnOf
metnēm. Pār komisijas vadīti^
Izraudzīts līdzšinējais Nacion%;
imigrācijas komisijas juridiskai ^ !
ļas vadītājs Dr. Daniels Uzcat^j
Remirezs, kas Jau vairākus ga^i
darbojies imigrācijas laukā un W
pārzina nē tikai imigrācijas tech«
nlskos Jautājumus, bet pazīst aH
Venecuēlas rūpniecības un lauk*
saimniecības vajadzības un vartt
dot emigrantiem noteiktus paskll*
drojumus par viņu iespējām
necuēlā. Pārējie komisijas locekĶ
ir Luis Baralt MacKado un finti
Dr. Otto Mullers.
Pagaidām Venecuēlals komisijai
Izraudzīs imigrantus tikai no IRO
aprūpēto vidus, bet patlaban n>
tiek sarunas arī par 40.000 vficldto
uzņemšanu Venecuēlā. A. KUiiaii
llllllllllllllllillllllllllIlIllllllllllllllHft
VESrULBS
v i s š a u r ā k o Baltijas valstu sa­vienību
tikai starp diviem, partne­riem,
starp Latviju un Igauniju. To
viņš arī noslēdza militārās palīdzī­bas
līguma veidā 1925. g. Uz to
Melerovics bija lepns, un tas bija
nenoliedzams panākums. Saimnie­ciskās
sarunas par muitas ūniju
starp abām valstīm gan Ieilga un
tajās jradās lielas grūtības. Tā kā
Baltijas valstis vēlāk vairs karā
neiestājās, tad arī savienība prak­tisko
pārbaudi nepiedzīvoja.
Sākot no trīsdesmitajiem gadiem
arvien populārāka kļuva doma, ka
jāiet kopā t r i j ā m B a l t i j as
v a l s t ī m , proti, Latvijai, Igauni­jai,
Lietuvai. Tuvināšanās izpaudās
gan presē, gan sabiedrībā, organizā­ciju
apvienojumos un kongresos utt.
Valsts svētkos sāka namus greznot
visu triju valstu karogiem. Tas no­tika
pēc tam, kad prezidenta Ulma­ņa
laikā 1934. g. tika noslēgta
B a l t i j a s an t a n t e . Sai „antan-tei"
gan nebija „zobu", tas ir,
skaidri izteiktas vienošanās par
savstarpēju militāru palīdzību. Trū-ksf
arī kopīgas ārpolitikas garanti­jas,
jo par tādu nevarēja uzskatīt
triju valstu ārlietministru periodis­kās
apspriedes. Izšķirīgajā reizē —
sarunās ar PSRS — katra valsts rī­kojas
atsevišķi un citā laikā.
Un kā ir t a g a d ? Liekas, ka no
vēstures esam smēlušies 2 mācības:
1) Baltijas valstu politikai turpmāk
jlbūt s a s k a ņ o t ā k a i un c i e ­š
ā k a i , un 2) par „istajām' *Balti-jas
valstīm uzskatāmas Latvija,
Lietuva, Igaunija. Ārpus tām stā­voši
faktori, uz kupem agrāk varē­ja
likt cerības, vēstures satricinā­jumos
izrādījušies par nestabiliem
un kā tādi, uz kuriem nevar pa­ļauties.
Par nākotni domājot jāievē­ro:
tās pārmaiņas, kas notikušas
Eiropā. Piem., kad atjaunosies na­cionālā
Polija, tās robežas, jādomā,
tomēr būs stipri tālāk uz rietumiem
nekā 1939. g. Izdarot iedzīvotāju ap-pairiu
ļļiāri Kersona līnijai, krievi
tagad iztukšojuši Viļņas apgabalu
no poļiem. jTādēļ, Polija vairs ne-bps
tā ieinteresēta nosvērties uz
mū%i pusi. Lai nu kā, triju Balti­jas
valstu sistēma pie Baltijas jū­ras
ir ģeopolitisks fakts, kas pats
no sevis duras acīs. Arī tagadējās
trimdas gaitās mūsu aizbildņi —
angļi' un amerikāņi paraduši skaitīt
visus „baltus" par vienādiem, ko­pīgi
runā ar mūsu pārstāvjiem utt..
bet citas tautas, kas aiz dzelzs aiz­kara,
mums nepielīdzina.
T^p^t pēdējā laika politisko sa­cerējumu
autori nodarbojas tieši ar
3 Baltijas valstu nākotnes jautāju­miem
Tie ir bij. ārlietu ministrs F.
Cielgns un LCK vicepriekšsēdis V.
Lambergs. Zīmīgi, ka viņi savos
darbos vairs nerunā tikai par Bal­tijas
valstu savienību (antanti), bet
gan par ciešāku organizāciju — fe­derāciju
vai ūniju. F. Cielēns savā
brošūrā par Baltijas jautājumu iz­strādājis
pat diezgan sīku projektu
par ģaltijas valstu augstākajiem
orgāniem kā vienotas politikas no­drošinātājiem.
Katra valsts pastā­vētu
savās robežas, bet pāri tām
būtu 9 vīru ministru kabinets, kas
vadītu ārpolitiku, kara lietas,
muitu, satiksmi utt., atstājot na­cionālās
un militārās darīšanas kat­rai
valstij .atsevišķi. Valsts prezi­dents
būtu visām 3 valstīm kopīgs,
tam būtu 2 viceprezidenti no pārē­jām
tautībām, šis sastāvs mainītos
„rotējošā kārtībā". V. Lamberga
projekts, cik noprotams, pēc Latvijā
publicētā raksta, iet vēl tālāk uz,
kopīga , valsistiesiska organisma
pusi.
Mums šķiet, ka pašreiz visus pro­jektus
derētu gan apsvērt, bet ne­būtu
ap tiem ko sevišķi „šķēpus
lauzt", jo pati dzīve vēlāk parādīs,
cik īsti cieša kopība vajadzīga. Ta­gad
trimdā tā kā tā mūsu vienotība
var izpausties tikai k u l t u r ā lā
laukā.
.Un te nu būtu daudz kas darāms
jo viss vēl nav nokārtots. Baltijas
tautas var viena otrai arī praktiski
palīdzēt tālākajā emigrācijā, ipaši
tas sakāms par lietuviešiem, kam
stipri kadri ASV. Sinī ziņā sava no­zīme
piešķirama Latviešu - Lietu­viešu
vienībai, kas visus trimdas
gadus turpinājusi jau dzimtenē ie­sākto
tuvināšanās darbu. Liekas, ka
tagad kādu jaunu organizāciju Bal­tijas
tautu tuvināšanai vairs nebūtu
nozīmes dibināt, jo igauņi vismaz
angļu joslu jau praktiski tikpat kS
atstājuši. Vēlāk iespējamos apstāk­ļos,
protanis, atkal atjaunojama
latviešu-igauņu un igauņu-lietuviešu
tuvināšanās biedrības darbība.
Tuvināšanās ceļš ir nosprausts un
visiem vēlams — būsim čakli tā
staigātāji] 0. Liepiņa
REDAKCIJAI
VAI TĀ IR PAREIZI?
Esmu dzirdējis un arī lasījis ptf
nodevu, kuru daži npmetnēs dzīvo­jošie
principā atsakoties
sāt. Nometnē nedzīvoju kopš 19464
augusta, bet tuvējās Spakenbergai'
nometnes administrācija, ne ari
kāds cits par mums neinteresejai
un mūs neinformē par saistībaūi,
kādas būtu pildāmas iepretim lat-
, viešu kopībai, no kuras es ar savu
ģimeni negribu atrauties. Kaut gan
esmu bez darba un pārtieku tikai
no bezda^rbnieku pabalsta, savu ar­tavu
gribētu maksāt, bet cik, kur
un kam — tas man nav zināmi
(P.Smits, Geesthacht, Gerstenblok-ken
13).
,Esmu reģistrējies Rāvensburgai
latv. komitejā, bet dzivoju Valdze.
Septiņas mēnešus biju bez darba un
ziņoju komitejai, ka tiklidz darbu
dabūšu, savus maksājumus komite­jai
nokārtošu. 13. jūlijā darbu at-
•radu un ar pirmo algu 18. jūlijā ie­rados
Rāvensburgā un savu paradu
komitejai nokārtoju. Man paziņoa,
ka dalīšot arī ziedotās mantas, la»
pagaidot. Kad ierados vēlāk, pazi­ņoja
— es nekā nevarot saņemt, o
sarakstā neesot ierakstīts. Jauttju
— kamdēļ, bet saņēmu atbUdi, Ka
tas darīts uz rīkojumu„no augšas.
Man šāda rīciba ir pilnīgi nesapro­tama.
Es iepriekš biju paziņojis. Ka
esmu bez i darba un saistības kaj'
tošu, bet kad man bija iespēja ta*
tiokārtot, iznāk, ka es tomēr esmu
ierakstīts kādā „melnajā grāmata
un tās riedotās mantas, kuras Dijs
i yMi ģimenēm leceļoļ
Knleks pats _ Pied
f'irt darbā un tada
iHu p5rl okeānam 2 .
T H ari sagādājis pieme
piusScitam lat^leštļ
is projekts
asimilā
ļiiplk austrāliešu amati
i l l | paskaidrojušas, ka
rtdibas politikas mērļ
i pilnīga Ieceļotāju a
Ul to ātrāk sasniegti
ministrija kopā ar li
^apartamentu sākusi i
]m projektu, ar ko cei
paltrlnit Eiropas pāj
Du'Iekļaušanu Austrļ
•te sabiedrībā.
l|ii90Sidney Morning H(
Ietilpst īpaši Austri
'Ibas ABC raidi
mcSļlem, bez tam
lapolē, caur kuras ost^
»wina gandrīz visus DP
te uz Austrāliju. Spi
ļlķograimnu' sestdienās
noraida 38 ral(
noliiks - palīdzēj
austrālietim ātrāk lei
ļj-j8kl, kā arī sniegt }
ļtafcllu par Austrāliju un
Wvlņu ar tās dzīves īļ
ļk TSdam pašam uzdevi
ļ j «il skola Neapolē. Vij
ļ». mērķis, kā to de
Ir nodrošināt iespļ
}ļņ to ieceļotāju uzsūl
ļ J«i|a8 sabiedipjbā un nc
2«*nie8 izveidot autoi
f^M austrālieši domi
programma ieceļotājii
"^^^^^^kā un pil
m paredz 6 gal
Lrr;,fnnal8 posms ir iece E*» «gatavošana četri
»»oiņetnēB Baņoli rajod
^ t^as uzkavējas
• * Par austrl
Mgiem nodarbini
visiem domātas, es neesmu tie«i««
saņemt.. Tamdēļ ar pilnu tiesiou
jautāju: — Vai tā ir pareizi? (Adam»
Stems, Waldsee, Gartenstr.7J