Bavarijas Latviesu vestnesis, May 20, 1950

              LATVIA
Latviao Newspaper
PubUshed ander EUCOM Clvu
AOōfai mvtettm AuthorisaflOD
Kumber impp m. Pubļitber
«uJ BdJtorj Valdemāri Lam-beatgs
EBUngen/N. Brelte Str
Printer: IJtageheuer &
Olmer. Ludwlg8bur3, Kōrner^
•tr, X«.Publlshedtwlceweekly
Ctrouldtlcm tum.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 39 (383)
SesMien, 1950. Ķ. 20. maija
Utiait treldieute ao «estoieiui»
lidevilt: Utvteitt Ofitriti K«j
m\mē Oalvcfiab rcdtktort: V
Lambergft: «alvena r«dakU)i»
vietnieks M ^uUtii Pedak
tort: A BoUteli^ J Jftkab
« m B KiteUs B. Ratstera.
L Švaret AostriUlas redak*
eUtt vad A. Souts (Lawley
Houaa. Canberra. A C. T.
Australia) Redakcilu adme:
Mtinften^. Brtite 8tr 1*1
teletonr 173»
neatzist Baltijas
piisoī^us par pa­domju
pavalstniekiem
valstu
nu vienības veidos Rietu
armijas kodolu
meiropas ļ Latvijas olcupacijas gadadiena
pacelsim visi savu balsi I
Maskava (E). — Padomju ārUetu
Vicemtotrs Zotovs otrdien uzaicinā­ja
pte sevis Fraiidijas vēstnieku un
ļiodeva viņam savas valdības vārdā
i|otu. Kremlis tajā aŗ^vaino Fran-
.ciju ,yrepatriācijas apzinigā kavēša-ttā^*.
Iesnieguma ttipinājumā, kas
ieDurēts ļpti asā toiu, Kremlis ap-g^
vo, ka franču valdība nelai;aot at­griezties
padomju pavalstniddem,
Mvo Francijā un franču oku-pftajā
Rietumvācijā. Sī atbiTde no­dota
Francijas vēstniekam pēc Pa-tlz&
B priekšli'kuma dibināt divas re-
I]iātriā;Cijas komisijas, no kurām
viena darbotos Maskavā, • bet otra
, PaariziS. Kremlis norāda, ka būtu
nepieciešami tikai viena komisija
Parīze, jo visi Francijas pavalstnieki
^nb Padomju savienības Jau esot re-psrtriētl.
' Trešdienas vakarā kāds Francijas
firlietū m^inistrijas pārstāvis pa-fikaicjroja,
ka padomju nota attiecas
, 1KB diviem armēņiem, Baltijas valstu
tm Polij as pilsoņiem. Armēņi attei­kušies
atgriezties Padomju savienī­bā,
bet Baltijaģ valstu un- Polijas
pilsoņi, nekad nav uzskatījuši sevi
lin ar!?ļitagad neuzskata par padomju
pavalstniekiem. No šī paskaidroju-ina
var secināt, ka ari Francija lat­viešus,
lietuviešus, igauņus, poļus
«leuzsļkata par Padomju savienības
Atlantika pato valstu konference
Londona beigusies
Xondona (Is). — Atlantika padomes konference Londonā beigusies
ceturtdien ar pastāvīgas Atlantika aizsardzības komisijas nodiblniāšanu*
Tas galvenais uzdevums bus rūpēties par pietiekamu militāru spēku ra-
Oisanu un izveidošanu Rietumeiropas alzsardobal Komisijā darbosies 12
signatārvalstu ārlietu ministru vietnieki Tos paredzēts Iecelt nekavējo­ties,
lai komisija bez vUclnāSanas varētu sai^kt uz konstruēšanās īsanāk-sml
un Izraudzīt priekšsēdi Sakarā ar šo „koordlnātora** posteni min
gen. Elzenhauem un ASV ārlietu vlcemlnlstra Loveta vārdus.
|s Reno Vācija
(J) Bij. franču ministru
s Pols Reno otrdiedi no
SMrikenas ieradās Rietumvācijas
|li(«f8i)avās republikas galvaspilsētā
BmSu Reno apmeklējuma galve-
. māA mērķis ir pārrunāt ar kancleru
. Dr. Adenaueru un citiem Rietumvā-djas
vadltāļjiem politiķiem Sūmana
, plā^ reālisļ^šanas iespējas. Tūliņ
pSc ierašanās Bonnā Reno pieņēma
' Visi. 3 augstie k6misād. Domā, ka
isi pieņemšanā bez Sūmana plāna
pārrunāts arī sabiedroto likumpro-
^kis par vācu smagās rūpniecības
^ (JteteUzādju.
Otrdienas vakarā franču augstais
. femjisārs Andrē Fransoā Ponsē par
godu viesim bija rīkojis pieņemšanu
Sbilcha pilli piedaloties arī kancle-liam
I>r. Adenaueram, vicekancleram
BUcheram, sMmniecIbas ministram
pirof. Erhardam un finanču minist­ram
Seferam. Lai gan oficiālas
franču aprindās uzsver, ka Reno ap-nieklējumam
ir privāts raksturs, pēc
citām informācijām Emicķa pilī to-
' mSr jau notikušas pirmās informā-'
tivās sarunas par Sūmana plānu.
Rietumvācijas federācijas saimnie-dbas
ministrija paziņojusi, ka arī no
Vācu puses šai jautājumā izstrādāti
attiecīgi priekšUkuml, tā ka jau pēc
2 .n,edēļām varēšot sākties oficiālas
sarunas ar Franciju par ogļu un tēr-raudrūpnieclbas
koor!|inē§anu. Treš-
../ļiien Reno apmeklēja vicekancleru
:' Blicheru un Bonnas parlamentu, bet
\ ceturtdien devās uz iDiseldorfu un
pl^tdien uz Berlīni.
Piep rasa 30 vācu
divīzijas
Hitlera laika divīzijas Gross-deutschland
bij. komandieris ģ«i.
Haso von Manteufels piesūtījis Rie-tutnvādjas
kancleram Adenaueram
nfctu, kurā uzsver,, ka nekavējoties
jāveic priekšdarbi un iespējami ātra
laikā jāuzstāda 30 vācu divīzijas,
fcuŗām būtu savas bruņotas vienības
tm taktiskie gaisa spēki. Tālāk ģen.
Manteufels norāda, ka Rietumvāci­jas
armija jānodibina Eiropas ūnijas
aizsardzības spēku ietvaros. Savu
kategorisko prasību Manteufels pa­mato
ar padomju armijas lielo trior
cienu spēku un moderno apbruņoju­mu.
„Vācijas cilvēku potenciāls ir
^ķirīgs faktors Rietumeiropas glāb­šanai,"
pasvītro ģenerālis.
Kā zināms, Haso von Manteufelu
skatīja par veiklāko un apdāvinā­tāko
takt^i starp Hitlera ģenerā­lam.
30 divīzijas dotu vismaz
800,000 viru stipru kaŗasipēku.
Konferences beigu komunikē pa­skaidrots,
ka i)astāvīgā komisija ap­spriedīs
un pieņems lēmumus poli­tiskajos
jautājumos un izšķirs strī­dus
jautājumus, kas varētu rasties
atsevišķo signatārvalstu starpā. Ko­misijas
uzdevums būs ari koordinēt
visu Atlantika padomes komisiju m
dtu orgānu darbību, kā ari ieteikt
valdībām, kas jādara Atlantika tel­pas
koordinētās aizsardzības stipri­nāšanai.
Vienošanos panāca pēc plašākām
debatēm, kurās Eiropas signatārval-stis
izteica bažas par to, ka krievu
uzbrukuma gadījumā viņu territoriju
izmantos vienl^ par operāciju bā­zēm.
Noskaidrojās, ka šim bažām
nav pamata. ASV p[)lītika vispirms
vadoties no vēlēš;anās novērst karu
ar tādu Rietumeiropag spēku kāpi­nāšanu,
kas iedvestu respektu Pad.
savienībā. Bet ja karš tomēr sāktos,
tad rietumu valstis pēc iepriekš iz­strādāta
plāna trieksies ātri uz aus­trumiem,
lai aizkavētu iebrukumu
Rietumeiropā. Amer&āņu armijas
vienības Vācijā veidos starptautisko
aizsardzības spēku kodolus
, ^ ^ m ^ i i ^^
kcmjteren<ies isiafcumi „ļoti apmieri­na".
Tas esot visnotaļ ārlietu minis­tra
Ečesona nopelns, kas braucis "uz
Eiropu ar ciešu apņemšanos un pār­liecību,
ka rietumus var glābt vie­nīgi
ātra un noteikta rīcība. Arī pats
Ečesons ceturtdienas vakarā paskaid­roja,
ka Atlantika padomē gūtas
«ievērojamas sekmes", sevišķi rietu­mu
aizsardzības stiprināšanas plāk­snē.
Tālāk ASV ārlietu ministrs
teica: „Rietumi cieši apņēmušies
aizsargāties pret katru agresiju vai
cita veida apdraudējumu". Pēc ame­rikāņu
ārlietu ministra runāja Be-vins
un Sforca. Ari viņi pasvītroja
Atlantika padomes Londonas konfe­rences
vēsturisko nozīmi. Sūmans
uzsvēra, ka rietumu aizsardzības sis­tēma
jāuzbūvē bez vilcināšanās.
«Visātrākā laikā", sacīja Francijas
ārlietu ministrs, «rietumiem jāizkļūst
ļ no galēja vājuma stadijas, kādā tie
nonāca pēc otrā pasaules kara."
Beigu komunikē sevišķi uzsvērts,
ka 12 signatārvalstu ārlietu ministii
apliecina savu valdību apņemšanos
darit iespējamo Atlantika telpas kol-lektlvās
drošības garantijai. Ārlietu
Piepemts likums parjomī
nistu partiļas^ slēgšanu
Austrūliļa
Kanbēra (Is). No Kanbēras ziņo,
ka Austrālijas parlaments otrdien
otrā lasījumā pieņēmis ministru pre­zidenta
Menzija nesen iesniegto pret-kdmūnistisko
likumu. Interesanti at­zīmēt,
ka šis likums, kas pirmām
kārtām attiecas uz komunistu parti­jas
, slēgšanu, pieņemts vienbaUsīgi.
GRIB ATJAUNOT K S Ŗ Ļ A LIEI
IMPĒRIJU
Achena (J). — Paneiropas kustības
nodibinātājs grāfs Rlchards Kuden-hove-
Kalergi lielā pubUskā runa
ierosināja dibināt ..Kārļa Liela" ūni­ju"
resp. 6 valstu apvienību, kupa
ietilptu Vācija Francija, ItaHja, Beļ-ģija,
Holande un Luksemburga. Si
ūnija, kas pēc Kalergi domām butu
ievērojams praktisks soUs ceļa uz
visas Eiropas apvienošanu, atiaunotu
modernā demokrātiskā forma kād­reizējo
Kārļa Lielā impen]u Ierosi­nātā
-6 valstu apvienība butu dibi-ministri
pārliecināti, ka miera sagla­bāšanai
un brīvības nodrošināšanai
nepieciešama stipra militāra organi­zācija.
«Tādēļ mēs esam izšķīrušies
izveidot aizsardsubas sistēmu, kas
būtu apbruņota modemiem ieročiem
un spētu stāties pretī katram ap­draudējumam,
kas vērstos pret kādu
no signatārvalstlm."
BBC ziņojumā ceturtdienas vaka­rā
teikts, ka konferencē sadalītas ari
atsevišķo valstu militārās kompeten­ces.
Kā jau teikts, Rietumeiropas
aizsardzības spēku kodolu veidos
amerikāņu armijas vienības Vācijā.
Francija veidos kājnieku daļu ko­dolu
Lielbritānija specializēsies
uz spēcīgu turbo iznīcinātāju būvi.
Angļu flotei jāatsakās turpmāk no
lielo kara kuģu būves un jāpievēr­šas
zemūdeņu un to ieroču un citu
ierīču modernizēšanai un papildinā­šanai.
ASV būs jāuzņemas stratēģis­kais
bumbvežu karš im jānodrošina
Eiropas kājnieku divīziju apgāde.
Latviešu nacionālais fonds organizē plafu
vēstuļu akciju ievērojamiem politiļLiem
Latviešu nadonāUls fonds Skandināvijā saslņS ar latviešu, nacioi^
padomi organizē jūnija īpaša vēttula akciju viias latviešu trlmdaa ap-jomā,
lai pieniinētu Latvijas okupācijas 10. gadii dienu on fttrtdlnitii
pasaulei mums nodarīto iNlrestlbu. Akcijas sekmigil norisei intridits
uzaicinājuma projekts, ko pašlaik sagatavo gaUgI vidft. To domāts
iespiest un izplatīt vi^ pasaulē. Par akciju infonaētl ari Igauņu un
lietuviau pSrs^vji, bet par viņu organiiētu piedalīšanos vēl nav
skaidrības.
V
Sākušas Oberamier-gavas
svētku speieš
Oberamergava (jj). — Pēc 16 gadu
ilga pārtraukuma ceturtdien Ober-amergav^
s ciemā sākās slavenās
Kristus ciešanu spēles, kas tuipinā-sies
vairākus mēnešus. Atklāšanas
dienā milzīgais amfiteātris, kurā vie­tas
apm. 6000 skatītājiem, bija pār­pildīts.
Goda viesu vidū atradās
Rietumvācijas prezidents prof. Heiss,
konclers Dr. Adenauers, augstie ko­misāri
Mekklojs im Robertsons,, mi­nistri
un daudz preses pārstāvju no
dažādām Eiropas un Areiropas val­stīm.
Pēc līdzšinējiem pieteikumiem
vērtējams, ka Oberamergavas spēles
šogad apmeklēs vismaz 150.000 ār­zemnieku.
Li brauciena rezultāti
gaidāmi tiļ^ai pec
3 mēnešiem
Maskava (jJ). — Apvienoto nāciju
ģenerālsekretārs Trigve LI preses
konferencē izteicies, ka viņš cerot
tuvākajā laikā apspriesties arī ar
britu premjeru Etliju, franču mi­nistru
prezidentu Bido un ASV pre­zidentu
Trūmenu. Par savu ap­meklējumu
Maskavā Lī norādījis,
ka viņa sarunām ar padomju vadī­tājiem
valstsvīriem bijis pozitīvs re­zultāts.
«Man nav iemesla būt ne­apmierinātam,"
norādīja UN ģene­rālsekretārs,
«tomēr jāpiebilst, ka
definitivi pozitīvus rezultātus pa­saule
no mana apmeklējuma varēs
sagaidīt ne ātrāk kā pēc 2—3 mē­nešiem."
Tālāk Trigve L! norādīja, ka saru­nās
ar Staļinu, Molotovu, Višinski
un citām padomju politikas vadītā­jām
personām i^irzāti sekojoši gal-v
^ e JautājuTni* iĶmules vi^>|rlgais
starptautiskais stāvoklis, aukstais
karš starp rietumiem \m austrumiem,
situācija Ķīnā un atomenerģijas kon­trole.
BBC ziņo, ka pēc Maskavas
politisko un diplomātisko aprindu
domām lielākās izredzes uz labvēlī­gu
atrisinājumu pastāv Ķīnas jau­tājumā.
Piektdien UN ģenerālsekretārs ar
lidmašīnu devās atceļā no Maskavas
cauri Prāgai uz Parīzi..
Ceturtdien UN ģenerālsekretāru
trešajā audiencē pieņēma padomju
āriietu ministrs ViSinskis.
Ārzemju preses uzmanību izpelnī­jies
Trigves LI ar sevišķu uzsvaru iz­teiktais
konstatējums, ka Staļins
pretēji dažādām citām informācijām
esot «spirgts un vesels".
.No Apvienotām nācijām aizgājis
ari otrs Cechoslovakijas delegāts
. Hudeics telegrafē Staļinam un delciare,
ica Icomunisti iznicinājusi sociālismu
Ņujorka (E). — Apvienoto nāciju
aprindās sensāciju radījusi ziņa, ka
no amata atkāpies arī otrs Cecho­slovakijas
delegāts Dr. Hudeks. 15.
maijā Dr. Hudeks lūdzis no prezi­denta
Trūn^ena patvēruma tiesības.
Savā iesnieguma viņš vārdiski rak­sta:
«Pēdējie notikumi Cechoslo-nāma
ne uz saimmeciskiem, bet po­litiskiem
pamatiem. ^^^Jf^-^'^J^^
attieksmēm Kudenhove-Kal^^ i^ei-cās
ka tās vajadzētu nokārtot ne ar
mi• era lnīg^uimmiui , h^eett ggaann uz koDiffas
satversmes bāzes, tada ķarta izs e
dzot jebkādu nākotnes konflikta le-
Pazipojums Latvijas
abonentiem un
veikala klientiem
Eslingenas latviešu koloni­jai
likvidējoties, LCK apgāds
Latvija ai laikrakstu pārceļas
az Švābu Gmindi. Ievērojot
apgāda un darbinieka pārcel­šanu,
kā ari spiestuves maiņu,
nākamie divi Latvijas numuri
iznāks: ceturtdien, 25. maijā,
līdzšinējā spiestuvē un ceturt­dien,
1. jūnijā, jaunajā spies­tuvē.
Pēc tam laikraksts iz­nāks
līdzšinējā kārtībā —
trešdienās un sestdienās.
Latvijas apgāda un redak­cijas
jaunā adrese: (Ua)
Schwabisch Gmiind, DP Camp
Artillerie-Kaseme, uz kurieni
lūdzam turpmāk, sākot ar 24.
maiju, adresēt visu korespon­denci
un naudas pārvedumus.
vakijā mani spieda atstāt savu pos
teni, jo komunisti manā dzimtenē
iznīcinājuši čechu tautas labākās
tradīcijas. Cechoslovakijā notiek
masveida aresti, tur nav preses un
vārda brīvības Mana dzimtene ta­gad
kļuvusi par policijas valsti.'*
Raksta turpinājumā Dr. Hudeks pie­min,
ar kādām cerībām čechi sagai­dīja
sarkano armiju. Visas šīs ce­rības
tagad iznicinātas. «Es vēlē­tos,
kaut manā dzimtenē zvans pie
dzīvokļa durvīm no rīta nenozīmētu
vis policiju, bet piena vīru."
16. maijā Dr. Hudeks nosūtīja
telegrammu Staļinam, norādot, ka
viņš telegrafē kā privātpersona un
nevis kā Cechoslovakijas pUsonis.
,,Es darīju visu, lai Cechoslovakijā
valdītu sociālisms. Pēdējie notiku­mi
manā dzimtenē liecina, ka ko­munistu
līderi šos principus ignorē.
Tāpēc sociālisms Cechoslovakijai da­ra
nevis labu, bet grūž to postā,"
telegrammas beigās saka Dr. Hu­deks.
Ņujorkā viņ^ ieradās priekš divi
gadiem, lai stātos Dr. Papaneka vie­tā.
Rietumu aprindās Dr. Hudeks
bija pazīstams kā ortodoksāls komu­nists,
kas bija viens no dedzīgāka­jiem
prasītājiem, lai no Drošības
padomes izslēdz nacionālo Ķīnu.
Kad par jauno notikumu žurnālisti
jautāja Dr. Papanekam, viņš atbil­dēja
tikai ar vienu teikumu: «Laiva
grimst, un viņ^ bēg."
Minētajā aicinājumā, kura sauklis
ir: Pacelsim savu balsi, atslmijol
krievu iebrukumu Baltijas vaiitll
pirms 10 gadiem, un prasīsim
vibu Baltijas tautim, doti norādīju*
mi, kam un kā vēstules rakstīt No
pasaules spēku samēra izriet, ka
Baltijas tautas savu brivibu atfOs
tikai tad, ja par to aktīvi iestāsiet
ASV. Aizgājušajos 10 gados tās arT
vienīgās bez šaubīšanās aizstāvēju*
šas Baltijas tautu tiesības. Tāpēc
vēstules jāadresē, pirmkārt, ASV
prezidentam H. Trūmenam un valsts
sekretāram D. Ečesonam. Uzrakstīt
un nosūtīt šīs divas vēstules ir katra
latviešu bēgļa pienākums. Bez ml»
nētajiem ir ai*I citi valstsvīri, kurus
būtu ļoti svarīgi pārliecināt mūsu
labā. Tie ir: Anglijas ministru pre­zidents
K. Etllljs, konservatīvo līde­ris
V. Cerčils, ASV galvenais firileui
padomnieks P F. Dalless un beļģu
valstsvīrs T. H Spāks. Dažu emi­grācijas
zemju vietējos apstākļos var
rasties ari citas personības; ierosm»
tādā gadijumll jāuzņemas attiecīgās
zemes latviešu iNŗganiafi^jim.
Vēlift»^ IM v ē s t ^ katrs i z t^
savas perscmigās domas, tāpēc letel-kunU
būtu llekL Tāpat vēlams, lai
vēstules būtu rakstītas angļu vai
kādā citā starjptautiskā valodā. Lai
tās varētu nosūtīt arī valodu nepra­tēji
un lai tās vismaz aptuveni at­bilstu
rakstītāju nodomiem. Uzaici­nājumā,
ko ai' latviešu la&rakstu
un organizāciju palīdzību izplati»
trimdiniekiem visā pasaulē, sniegti
ari daži parau|?i angļu valodā. Bet
arī tad, ja trimdinieks nevarētu
rakstīt nevlaiā svešvalodā, viņš sa­vu-
pienākumu būs izpil(HJis, ja vie­nam
vai vairāldem minētajiem po­litiķiem
nosūtīsi vēstuli latviski.
Vēstuļu paraugtekstos norādīts, ka
1950. g. 17. jūnijā paiet 10 gadi, kopš
BalUjas valstis lar varu okupēja krie­vu
karaspēks; boļševiki visu šo lai­ku
izlaupa mūsu tautas bagātības,,
apspiež nacionālo kultūru un izni­cina
drivo spēku, bez vainas un bez
sprieduma nogalinot, iēslogot vai
deportējot uz vergu non»tnēm tūk­stošiem
krietnāko iedzīvotāju, tādēļ
mēs prasām ierosināt Apvienotajās
nācijās, lai Padomju savienība izvāc
savus spēkus no Baltijas valstīm,
atlaiž ieslodzītos m deportētos un
atļauj šīm tauUim netraucēti izraup
dzīt sev demokrātiskas valdības.
Vēstules izsūtāmas tā, lai tās sa­sniegtu
adresātu 17. vai 18. jūnijā.
Precizitātes dēļ vēlams tās sūtīt pa
gaisa pastu, iepriekš noskaidrojot
sūtīšanas ilgumu. Vēstules jāpa­raksta
ar pilnu vārdu un uzvārdu,
kā iekšpusē, tā uz aploksnes.
Līdzekļi, ko prasa Šīs plašās,
iespaidīgās akcijas sagatavošana, jā­sagādā
pašai latviešu trimdinieku
saimei. To savākšanu uzņēmies
LNF Skandināvijā, Izlaižot fpaSu
propagandas marku ar J. Grosvalda
gleznas attēlu uz uzrakstu angļu va­lodā.
(So marku sauks par viena
lata pastmai'ku). Ikviens pieaudzis
trimdinieks aicināts Iegādāties vienu
§ādu marku, kuras cena ir 1 zv.
krona vai 20 amer. centi resp. attie­cīga
summa citā valūtā. Pārdoto
marku skaiU reizē norādīs, cik trim­dinieku
piedalijui^ies akciiā. Reizē
ar 1 lata marku izlaidis ari ,,20 fian-timu"
markai ar Brīvības plemi-nekļa
attēlu un uzrakstu; i'^nakumus
no tām izlietos citiem LNF pasā­kumiem
Latvijas atgūšanas darbā.
Markas tuvākajās dienās būs dabū-lamas
latviešu organizācijās, laik­rakstu
redPkdjās un grāmatu galdos
visā pasaulē.
Šīs pirmreizējās akcijas Izdošanās
atkarība no visu latviešu trimdinieku
rosmes, un lo kunl^k un vienotāk
mēs šaiā akciiā nied^Ucim'e*?, jo la­bāk
mūs sadzirdēs. Tādēļ pacelsim
visi savu balsi!