Bavarijas Latviesu vestnesis, May 20, 1950

              r
Nr. 39 (383) m g. 20. maiji
Ar ambra « M f c a t o nil HUdlIkm pa-tamtftajoa
rakUot lrt«lfctat domas nav
Mtri fioa ladalretJM doroat
Pfc mO siņlm britu Joalā ua i .
ittailtt bija eiOOO DP. Sadalot tos pēc
iaipē.'fim izceļot, aptuvenos (skaitļos
iRmstetitaa IMai grupat: 8900 cil­vēku,
kaa vecuma vai sUmibas dēļ
nevar izceļot, un kam vieta paredzē­ta
veco }aužtt ndtnēs un slimnīcās,
nM komisijfia noraidīto im bHv«
pritlļ^ palicēju, kam nāktois galīgi
McļaultM vgcu saimniecībā, un
41000, kaa )pu iesaistījušies kfldā iz-ceļoianaa
akdjfi vai var to darīt, ja
pali bOa pietiekami enerģiski un iz-
Unantoa pledlvijumus.
AiiMNfliciņtt Joali Izcelotlfu skaits
aptuveni aplēata us 140.000, bet vicu
laimiiloelbi nSktos iek}autiei kādiem
KMO, m invalidu nami, veco^mlt-nea
un slimnīcas uzņemtu atlikuSos
ISJOOO. Skaitli lielftki tāpēc, ka ASV
DP skaita gandrīz triskJirt Ue«
_ nM britu joslS; pēdēļā laikā
Vēl stipri paUelinājuši čechu b^g]!.
ak iajoa skaitļos varētu bOt lat- ftoUrt Pie tautību samēra britu jos­lā
to aptuveni var lē0t uz 20%, kas
norimiftt» ka vēl izceļot varētu kādi
IMOO, vācu aaimniecibi iekļautos
Utn un veeo ndtnēt, invalidu na«
noa un aanatorijia paliktu ap 4000.
«Wu īstenībā )au tagad VIcIjā esoio
ialvleitt skaits ir mazāks un nepir-mMi
iāAOOf kai Uedna, ka mOsu
l i i i M l l aamirā inte^ izeaļojuHi,
livdķl no britu joilu. Ja palicēju
impu, tefkiiiot 2000 veco un slimo, m nsm liit uz 10.000 tad izceļo»
tiiit bfitu vaira tikai 15.000-^18.000.
a» kUftem vēl 10,000-12.000 varētu
m MSVr bet atlikums sadalītos pa
Amtrālijts, Kanādu, Dienvidamerikas
valitfm ue.
• I I kā praktfski izoeloianai vairi
fāttkuii tikai kSdi 6 mēnefi (i^iē-nmma
tr ASV, uz kurieni vsrēs do-ttli
līdz mi. g. martam), tad ilveltl
vHaa «m^r, lai tespēlamt Ueliks
ricaifi latrtēiu Vāellu varētu atstāt
Oaho^u iegādi ASV Jāturpina ar
iamatbiltu aparu* jo āri kvote, ko
iMā^BF likuma papildinājuma, var
iMMttiii dāžoi mēnf^i. Katrā | i - SiMfim, kaa vilai nokiat A^trā-
I, nav jāvUdnli m iia «Wa Jāiz-
^apito. Jau tagad akcija iMaurinfi-juiles,
un, pi«m., britu Joa2|i par vie*
aMo toamlteintru paliek Ūkai Fal-lingbogtola.
Samērā lieU ari norai-
4lto procenti. Tāpat nav cerību, ka
AuatrāUJa palielinās vecuma robežu.
Tlf Viii minuil. Bet vii tāpēc pa-feiaa
tautieiu nostāda, kas vilcinās,
lai gan us Austrāliju var izceļot?
Britu Joalā vien tādu saniks 1200^
liOO.
, Noraidītie vēl var mēiiuāt iekļau­tie
citāa akcijai, lai gan U> praktiski
nav daudz. Tautleli Dienvidamerikā
var mēģināt intensivizēt ,,iziatik;Sa-naa'V
iegādājot darba ieipējai m ie-oeloaanaa
atļaujas radiem un pazi^
ņtot kaa tad Vācijā varētu stāties
lakaroi ar attiecīgo zemju konsulā­rām
pārstāvniecībām. Joprojām jā-atcerai,
ka amatniekiem un icchnis*
ko arodu ipecIālisUem Brazīlija un
Ipaii Argentīna ir samērā izdevīgas
lemea ekaistences labai nodroMnā-ianai
«
Cerēsim* ka reiz atrisināsies ari
bii. karavīru ieceļošana ASV, kas iz­ceļotāju
ikaitu uz turieni, Kopā ar
^^ofim, palielinātu par dažiem
tOkstolient Bet tad ari Jāprasa, lai
nīz beigtos denunciāciju plūdi. To
rakaturs rāda, ka nav vietā priekš­laikus
aizbraukšanu daudz pl^ti-tlei,
lai gan «melnajai rokai" bez
nometņu datiem» domājams, ir ari
dtl ceļi, kā uzzināt aizbraucēju vār­dus.
<
Palicējiem savukārt nebūtu Jālolo
kādas ilōzijas par IHO vai citas lī­dzīgas
aprūpes pagarināšanu, kā tas
dažkārt dzirdēts Tieši otrādi, izrā­dei,
ka klusībā Jau top plāni, kā pa­licēju
aprūpē iesaistīt aizbraukJfios
Itrādātājua - aicinot tos ziedot, bet
Vādjā palikušos strādātājus apUkt
ar IpaSu nodevu veco, slimo un dar­ba
nespējīgo labā Saprotams, lā­dam
humānam solim principā visi
apzinīgie tautieši pievienosies, tikai
mia vēlētos citādu nokārtojumu, vis­labāk
nacionālus fondus, lai nestie
upvqrl ari nāktu par labu pašu tau­tiešiem
un neaizplūstu citur. U i sek­mētu
iāda nokārtojuma iedzīvināša­nu,
starplaikā jāstiprina mūsu paš-p^
TdzIbas !onds« kura lielums kat­ram
apliecinās, ka mēs paši varam
n<4cārtot savu papildu aprūpi zinā-maa
schēmaa ietvaroa.
Palicējus Vācijā, cik redzama gai­da
taa pats liktenis, kas izceļotsjus
ui citām zemēm — d^ve, „mazo
• tatvijtt** atatājot, būs Jāsāk no pa-iaa
atmkias. Vienā ziņā palt^^ēji būs
vēl bēdīgākā Itāvokll, 1o be^idarbs
Vācijā, Uekaa, būs Ugstdia >arfidiba
Otrā ziņā līdzīgos darba apstākļos.
J i citās zemēs bezdarbs kļūtu tikpat
sMta un drakonisks kā Vācijā, še-jiHiea
priekSrodba ir priekšzīmīgie
L A T V I JA
DP tautību pārstāvju apspriedē
Bad Klsingenā, pnr ko plašāk ziņo­jām
Latvijas pagājušā numiffā, sa­karnieki
atkārtoti izteica bažaa par
VSdjfi palicēju nākotnes pietiekamu
nodrošināšanu. Pārstāvji norādīja uz
vācu iestāžu nelabvēlīgo nostāju, iz­tulkojot
likumu par atlīdzību nacio­nālsociālisma
režīmā cietušajiem. Vā­cu
iestādes par cietušajiem atzīst ti­kai
tos, kas tajā laikā bijKiāi Vācijā
pe«p. Vācijas pavalstalekl Ārzemnie­ki
turpretim neesot cietuši politiski,
bit tikai kā kādas nācijas piederīgie,
kura cietusi vispārējo ki^a apstākļu
dēļ. Protestējot pret šo n^reizo un
savādo nostāju, DP pārstāvji iesnie­dza
memorandu arī augstajiem ko­misāriem
Axi par algaa nod<^ļu atvieglinā­jumiem
un bezdarbnieku pabalstiem
vācu iestādes pret vāciešiem un DP
lieto divējādas mērauklas, neatzīstot,
ka DP Jāapgādā ari savi ģimenes pie­derīgie,
fiāda rīcība ir pretrunā ar
Ka likvidēs Esiingenas
nometni .
Eslingenas nometne beigs pastāvēt
24. maijā, Pilsētā, pagaidām līdzši­nējos
dzīvokļos, paliks tikai tie DP,
kas strādā IRO 2. apgabala (Area)
galvenajā mītnē, Starptautiskajā
meklēšanas birojā un sta^tautiska-jā
palīdzības organizācijā, kā arī
visu to ģimenes locekļi. Pārējiem Es-liiUļena
Jāatstāj, pie kam personas,
kam paredzama izceļošana, vai kam
nepieciešama sevišķa aprūpe — tbc
sllmoa, invalidus, vecos uti. — pār­cels
uz ts. „plpe-line" nometnēm,
kurās ari turpmāk viņi saņems IRO
aprūpi, turpretī palicējus pārvietos
uz ts. Besidual Centers vēlākai ie­kļaušanai
vācu saimniecībā. Otrās
grupas piederīgos, atkarībā no viņu
darba vietas, izvietos Bad KanStatē
un Ludvigsburgā, bet nestrādātājus
Ulmā, daļu no pirmās grupas Cufen-hauzenā,
Ludvigsburgā un Beblin-g(
mā, bet lielākai daļai jāpārceļas uz
Svābu GmindI. Personas, kas strādā
Eslingenas nometnes administrācijā,
kl arī viņu ģimenes, paliks Eslinge-nl
līdz likvidācijas programmas reā-
Uzēianal
DP pārstāvji protestē pret vācu
iestāžu nostāju
Ari Memingŗena |urgi
2099 MARKU ZIEDOJUMS
KOPĪBAS MEKĶIEM
Memingenfl, kas Ir viena no vecā­kajam
latviešu nometnēm Bavārijā,
lielāko latviešu daļu, apmēram 600,
pārvieto uz Dilingenu (258) un Leip-heimu,
bet ap 220 palikušo paredz
iekļaut vācu saimniecībā (to vidū ir
ari gandrīz visi invalidi). Pārvieto
tos, kas Jau saņēmuši galvojumus un
paliek IRO aprūpē pēc 30. Jūnija; pa­licējos
ir daudz tautiešu, kam galvo­jumu
gan vēl nav, bet kas tādiis cer
saņemt no ģimenes locekļiem. Tā kā
ar 1, Jūliju nometni pārņems vācu
administrācija, palicēji bažījas, ka
tad izceļošanas iespējas būs stipri
apgrūtinātas un daudziem nebūs ari
līdzekļu, lai nokļūtu līdz izceļošanas
centriem, To DP atstāšana vācu
saimniecībā, kuriem iespējas izceļot,
nesaskan ar IRO preses konferencē
sniegto infotmaciju. Tuvākajās die­nās
uz Memlngenu sūtīs dažādu tau­tību
neizvietojamās personas: no
Hochfeldas 300, Kemptenes 300, Gab-lingenas
240 poļu, Dilingenas uc. Me-mingenā
līdz šim bez baltiešiem biia
arī vecie krievu emigranti, kā ari ne­daudz
ungāru un turkmēņu.
Pēdējā laikā no nometnes Izceļoju­ši
daudzi tautieši, to vidū žurnālists.
Ed. Tuters, gleznotājs Rob. Mazjānls,
angļu valodas skolotāja 0. Baumane,
Dr. S. Dragūns un zobārste M. Kun-kule-
Pūpola uz ASV, rosīgais sa­biedriskais
darbinieks M. Skujlņš uz
Kanādu, skolotājs M. Brēmanis uz
Austrāliju, vairāki komitejas locekļi
uc. Aizbraukušo komitejas locekļu
vietā pilnsapulce Ievēlēja Ed. Zupā-nu,
Slrdsvaldl Spurdzlņu un Ed.
Blrznieku Vietējo draudzi, ko līdz
šim aprūpēja māc. A. Ollņš no Kemp­tenes,
turpmāk aprūpēs prāv. J. Ķul-lītis,
kas no Augsburgas pārnāk uz
Memlngenu.
Krietnu stāju un pareizu trimdas
kopības izpratni Memlngenas latvie­ši
parādīja, pilnsapulcē nolemjot zie­dot
no budžeta pārpalikuma LCK ārē­jās
informācijas fondam DM 700,
Daugavas Vanagu nealzkaļramajam
fondam DM 700, sanatorijas (Gau-tingS,
Ambergā, Prinā) esoftaUem
tautiešiem DM 100, Memlngenas ka­pu
komitelai DM 100, vientuļo skau­tu
daļai DM 05. bez tam DM 400 pār­skaitīja
Memlngenas latviešu aprū­pes
fondā, kas līdz ar to sasniedz
DM 2.9(K). A. C.
sociālie Ilkumf. Taču pāri visam stāv
drauds, aukstajam karam sakarstot,
būt pašā Eiropas vidū un tātad ka­ra
virpuļa centrā. Bet ja Zviedrilas
tautiešu vairākums Iztur un paliek,
vai mēs lai rikotos citādi?
Vispārējiem norādījumiem, ka DP un
Vādjaa J ā ņ i em šai ziņā ir viena-dat
tiesības. IRO štābs apsolīja šo
jautājumu tuvāka laikā nokārtot
Skanējusies Vācijā palicēju saim­nieciskai
nodrošināšanai plānotā ko-oper&
Uvu radīšana, un Jau saņemtai
licences atsevišķiem uzņēmumiem.
Visiem interesentiem šajā jautājiunā
jāgriežas pie IRO 'darba ierēdņiem,
pie kuriem saņenmmas ari attiecīgas
anketēs. Uzsverot, cik liela nozīme
darba sagādei, tautību pārstāvji iz­teica
bažas, ka IRO turpmāk pie­ņems
darbā vāciešus, noraidot Vāci­jā
paliekošos DP. So Iebildumu IRO'
štābs principā apstrīdēja, jo IRO pie­ņemot
vācu darbiniekus tikai tad, ja
nav attiecīga speciālista DP vidū. Ja
konstatēti pretēji gadījumi, IRO štā­bam
jāziņo konkrēti fakti. No 1. jū­lija
IRO darbā vienādas tiesības būii
DP kā ar, tā bez aprūpes tiesībām.
Skolu darbs IRO aj^rūpējamās no»
metnēs tturpinfisies resp. IRO turpi­nās
algot skolotājus, bet grūtības vair
rasties, pārvietojoties nometņu na»
cionālajam sastāvam un vienā no­metnē
saplūstot nelielām daudzu
tautību grupām. Galīga skaidrība pair
Vācijā palicēju skolām būs tikai pē<s
jaunā vācu DP likuma pieņemšanas.
Latviešu a)jronomu
biedrības informācija
Britu Joilai LAB pritklnleka vietOi
lekt, A, PuuiuB Jauni ailrfMt DP Cami»
Rettberg Kascrne, Bl. E, (m) Eutln/
Holst. Biedrības sekretSrs prof. Dr. H.
Lādt tagad dsfvo DP Camp Dobben-telcU
(MeZotne), (») Oldenburg U Old.
Sakari ar agr, K. V. Liepiņa Izceļošanu
us AtV valdā ieītfijas agr. J. Daģli,
(Mb) N«tt»tadt/Hol$t., Lettenlager. Biedni
nauda 1950, g. nateikta DM Zr-» kas nO"
sOtSma prof. Dr, M. Bglltim, (Zih) Nle-darmarfberg/
Weftf., Magauittr. 8.
Utviflu agronomni un lauks, darbi­niekus
ASV 10dz paziņot tavas adreses
acr, B. Donlm. B»ywood Farm Nor-Ru-
Bilne, Forkedrlver, N. V., I7SA, Auitri-liii
d^vojoiof agronomus — agr. Bruno
Plaudem, c/o fioldenson & Nleisoīi,
Butter Pactory, IVodonga^ Vlctorlii,
Auitralla, bet laukt. darbiniekus — T.
Saivām, CronuUa Hoitel, CronuUa, 6y<l«
ney, N, 8, W, Au«tralla,
Zviedrija Uitv. agronomu kopas goda
prleklsSdis ir prof. Dr. J. Vfirebergi, bet
valdei prlekiisIdU t9S0. g, agr. K. LOflņil,
KoUēgas, kas varētu palīdzēt ar pār­tikas
sainīšiem vai citādi trūkumā no-nākuSaliem
LAB biedriem Vācijā, lūdz
to paziņot priekBn, vletn. A. Punkam.
Atsaucīgajiem tad paziņos to agronomu
un lauks, darbinieku adreses, kam sai-nui
tieli satimi,
Doc. Dr. Dagmāra Talce, bfldama de­legāte
UeipUsitu Piena apgādātāju uz-ņlmumu
savienībai pavasara konferencē
(Frabjakra Tagn^g det Verbandes Groi-stidtlscber
Milcbversorgungsbetrlebe e*
V.), kas notika OoslarS no se.-^ZS, aprī­lim,
pledalfjlf i|f higiēnai sekdji.
starptantlDki piensaimniecībai konsreia
darbos 194S. g. Stokholmā lespieitl divi
mflsu zinātnieces referfiti: proteinase-wirkung
verichiedener In der Biitter
vorkommendtr Bakterlen un Membran-filtermethode
fUr den Nacbwels von
Escherichla coll und Aerobachter in
vonugs und pasterisierter Mileh i[otri
darbs veikti kopi ar R. Erlichu). Viiu
trimdai laiku doc, Talce dzīvo Freļzin*
gā. kur strādā atbildībā amatā Bakterio­loģijas
Inititflti Veihenstefanā. SiBgad
tur Izredzes, dažas nedSlai strādāt ari
Upsalas lauksaimniecības augstskolai
asistentam agr. Fr, Dangām,
Latvijas P6R einitņu akadSmlJas zo-ot?
chnlkas un zoohigiēnas institūti sa­gatavojis
iespiešanai darbu Latvijas brū­nie
lopi. 1948. g. Rigi iznākusi 445 Ipp.
biezā 8, A. UdaCņlka grāmata Zeme» re­forma
Padomju Latvijā, stutgartē Fran­ka
apgāds laidis! klajā Horsta Rllmana
grāmatiņu Praktikura der gelstlgen Ar-beit,
kas var interesēt ari agronomus;
m tpp. ar 66 attēUem un tabulu; maksā
DM f,IO.
ometņu
dzīve
NO VENTORFAS transitnometnes
uz ASV izceļojusi latviešu ārste Dr.
med. L. MIķelsone, kas strādāja vai­rākās
Lejassaksljas nometnēs Pa§-
aizlledzigajal trimdinieku veselības
kopējai labas sekmes turpmākajā
darbā novēl daudzi So nometņu bi­jušie
iedzīvotāji.
F I S B E K A (Hamburgā) pēdēļos mē­nešos
latviešu skaits ievērojami pie­audzis,
un sākusies spraiga sabied­riska
dzīve E. Kalniņa vadīb3. No­metnes
med ciniskā uzraudzība rū­pējas
par papilddevu un labāko tel­pu
pieSķirganu visiem, kam tas va­jadzīgs
veselības uzlabošanai, ko vei­dņa
ari nometnes vispārējais novie-toiums
veselīgajā apkārtnē. IRO ko­misijas
atkārtoti apmeklējušas no­metni
un ar padomiem pavēniSas
emigrācijas ceļus pat tādiem DP, kas
visas cejlbas bija zaudējuši. Darba
spēilglero cerības d-od Hamburgas
plašais atjaunošanas plāns, TpaSi |)ēc
nometnes nodošanas vācu pārvaldē,
kas notiks tuvākajās nedēļās.
FALINGBOSTELE paliks pēdējā
transitnometne Vaciļā, paskaidrojusi
tās vadība. Tuvojoties IRO aprClpes
beigām, nometnē sagaida Uelu ļau­žu
pieplūdumu, kādam nolūkam
vēl sagatavo Inventāru un iidsu
citu vajadzīgo. Trijos blokos ien-kota
ari analfabētu skola, jo
rakstftnepratējus Austrālija neuz­ņem.
St skola domāta galvenokārt
poļiem, ukraiņiem un dienvi'^sla-viem,
bet redzēts ari viens otrs lat-
* vielis. P. L.
Jūtams atbaUts cina
biedriem
Dienu no dienas aktuālāka KlOst
jautājumg, kur ņemt ndadtļui p
kft organizēt palīdzību tiem tauUe-liem
— vecajiem ļaudīm, slimnie­kiem
un invalidiem kas būs
spiesti palikt. Vācijā un, IRO maizei
izbeidzoties, i^rtfkt no kāda mfcni-mala
pabalata vai ziedojuma. Ka s|
problēma ar labu gribu un mazuet
nesavtības no izceļoijošo, darba spē­jīgo
tautiešu puses ir atrialnāma,
rāda valrēkaa. kaut samērā neue.a«,
bet mērķtiecīgas un pareizi orgāni^
zētas i^cijas.
Viens piemērs ir IngolStates no­metnes
15 Invalidi, kas nu jau ve­selu
gadu saņem visai jūtamu at­balstu
no Daugavas Vanagu nelielās
Bradford&s nodaļas Anglijā. Gada
laikā IngolStates Invalidi no saviem
ciņu biedriem aaņēmuāl 8 uzvalka
drēbes ar piederumiem, 9 mēteļus,
9 pfiŗua kurpju, 13 virskreklus, 3 pa­lagus,
4 komplektus veļas un vēl
dažus sīkākus priekšmetus, pie kam
visas mantas pilnīgi jaunas un la­bas
kvalitātes. Pārrēķinot šo mantu
vērtību Vācijas naudā, pie tam ti­kai
par vidējām cenām, šis viena
gada ziedojums dod ap 8000.— mār­ku.
Turpmāk Bradfordas DV nodala
apsolījusi invalidiem uz IngoUtati
regulāri sūtīt katru mēnesi 2 uzval­ku
drēbes ar piederumiem resp.,
pārrēķinot naudā, DM 300,— mē­nesi.
Pavirši skatoties, liekas, ka
tā nav pārāk Uela vērtība, bet inva-
Udiem, kas saņem tikai savu 50-80
marku pabalstu mēnesi un daļa xt
bez IHO aprūpes, SSds atbalsts no«
zīmē visai daudz, īstenībā atņemot
katru rūjri un izdevumus par ap»
ģērbiem un apaviem. Latviešu in­validi
Ingolštatē par nesavtīgo zie­dojumu
Bradfordas nodaļas bied­riem
un enerģiskajam priekšniekam
A. Brimanim ir visai pateicīgi.
Arv. R
Vel par algas nodokli
PtpUtfm rakitam psr algas noSokll
(Utvijai 19. numarā) vSl ptfksidroiot
Lūgama Iesniegšana algai noaokla
atmaksai par 1949. gadu tagad pagaHnS-ta
Udz I. g. n. maijam. Par to BomiS
pieņemti ipeeiSli likumi <Oeiets ttber
totimteuer/aliresaasglelob }949), ksi Jau
stājies spēkS. Ja iidevnml apģSrba nn
mljiaimnieclbas piederumu iegādei
(Kleldung un Hsuirat) pārīnledi DM
26»— mSnesl resp. DM gadS» kas
ar attiecīgām kvītīm jāpierīda un jlui-rfida
attiecīgi pielikumā, leiniediot fi*
nanCu valdei (Anlage), tad summu, kas
pārsniedi DM 21,^ mēnesi flnanCu val­de
atskaita uo gada algas brutto k«p-summasi
lldi ar to algu nodokļa 1941.
gada likme attiecīgi iamailnii un ia«
dzējam atpakaļ timakiljamā summa pa*
liellnls. Algas nodoklis Ir stipri pro­gresīvs
-> Jo nelika alga* Jo aodolHIi
augitiks, tiplc, Ja gada bruto algai
summu var lamaslnit ar augstāk minS-tlem
pirkumiem, atmaksājami summa
imāk lielāka, Atmskajamo lummv var
noteikt pie attiecīgas tabulas, kas pie­vienota
pagSJnāā raksti mlnitlem no­teikumiem.
Man sinimi dali gadījumi,
kad kvftli un rlķlnns IfldsSJI atvietoja
ar notariālu apUeelnijumu (Eldesstatt-liche
Brklārung), ka to orlilnālus nevar
pievienot dsives vietas mainas vai citu
iemeslu dll. FlnanCu valdei āidui
iesniegumus ievēroja un naudu limak*
sāja. Vai tai Izdoslei visos gadījumos»
grflti pateikt.
Attleclbi par beidarba atigidlbai pa­balstu
(Arbeltslosenfuriorgeunteritiit*
zung) SlIzvigas-HolStelnas apgabalā, pa­skaidrojams,
ka ar 81 apgnbala admini­stratīvās
tiesai u. aprīļa spriedumu Pl-nebergas
sesijā (Spruchkammer des
Oberversicherungsamteji 8chle6Wig.Hol«
stelo), atkal atceia darba pārvaldes IC-mnmu,
ka nometni dzivojollem DP lls
pabalsts nepienākas. Ja minitā apgaba­lā
daāas darba pārvaldes, varbOt, rīko­jas
pretēji, tad aizrādām» uz 8iem sprie­dumiem
lini un leprieklljā rakstā, un
Uftā bds papākumi.
Algas nodokla kartes (Lohnsteuerkar-te)
Jāsaņem no darba dsvCJa, darba at­tiecībām
izbeidzoties. DPACSOS un bri-tu
ientildēs strādijollem 61 Iestāde ir
attlerlĶā Kreis- vai Stadtfestellungs-behOrde.
Mdg. lor. J. K l u c is
DM 100.- PATEICĪBAS ALGA
14. maijā Ludvigsburgā, Nekāras
malā, nozaudēts foto aparats Minox.
God. atr. lūdzu paziņot J. Zalteram
Ludvlgsburg, ResettL Centrē, 5upply
Office.
KA JPALETINST BAGS2AS
IBANSPOBTl) VZ ASV
Negen Latvijā lasKJām, ka Ue-lākiem
attālumiem ASV ļoU dārga
ir bagāžas pārvešana. Domāju, ka,
ievācot pilnīgāku iiaformficiju par
dzelzceļu vedmaksām, šos izdevu­mus
varētu ievērojami samazināt
Kā zināms, Vācijā, tāpat kā Lat­vijā,
dzelzceļu preču sūtījumi sada­ļas
trijāg grupās: 1) pasažieru bagā^
žag sūtījumi, ko ved ar to palu vil*
denu, ar kuru brauc pasažieris, *)
lielā ātruma jeb ekspresssū.tijumit
kas nekavējoties ar pirmo vilcienu
jfisūta tSlfik, un 8) parastie preču
sūtījumi Vedmaksas ziņā starp
šīm grupām pie muma Ir visai ievē­rojama
starpība, un jādomā, citādi
tas nevarētu būt atl Amerikā.
Tāpēc jau manāmu ietaupījumu
varētu panākt, ja to bagāžas daļu,
ko neved līdzi pasažierim bez mak­sas
(150 mfirc. resp. 68 kg), sūtītu U
ekspres^tījumu* Mantas gan pie-nāks
gala stacijā dažas dienas vēlāk
par paiu braucējUi kāpēc dažr^
varēs rasties neērtības, it sevišķi, )t
jaunā dzīves vieta ir tālāk no azeli-oe)
a. Tāpēc ne katru reid atm^-
sfiaies šo veidu izmantot; afi tad nē,
ja virssvan (t i . virs 68 kg uz katri
braucēja) ir nelielB. Turpretim, ja
lielāka ģimene un Izmanto pUnu
IRO atļauto normu, pie tam varbūt
pat pieprasa papildnormu darba rī­kiem
vai arodliterātūral un attā­lums
ASV no ostas līdz imūnajai
dzīves vietai ir liels, tad varbūt būs
labāk izmantot trelk), vislētāko man­tu
sūtīšanas veidu kS parasto
preču sūtījumu* Pēdējā gadījumā
gan^ lai pilnīgi izmantotu Sī sūtīša­nas
veida priekšrocības, būtu Ietei­cams
saiņot katra veida mantas at­sevišķi,
jo dažādām precēm ir da^
žādl tarifi un jaultto Sūtījumu ved-maksu
aprēķinās pēc dārgākās sa­stāvdaļas
tarifa,
Būtu ļoti' vēlams §!s lietas iespē­jami
drīzi noskaidrot, jo nav patī­kami
jau pašā sālcumā taisīt parā­dus.
Varbūt tautieši viņā krastā
varētu nākt talkā, sagādājot vaja­dzīgās
ziņas.
K. Ieleja, Memlngenā
Redakcijas piezTm(>: Redakcija, laguil
Latvian Helief ŅujorkS Bo jautājumu
noskaidrot, un tiklīdz par bagfilas tari­fiem
un mantu pSrsfltTšanas kftrtfbu
ASV bQs saņomta informācija, sniegsim
to saviem lailtsjiem.
NE VISS IR ZELTS, KAS MIRDZ
Man gribētos rakstīt dažus vārdus
par lasītāja vēstuli Divkāršs zaudē­jums
Latvijas 25. marta numuri. Ja
nu vēstules autors izgājis ceļu no
Volhovas līdz Cedelgheimai, tad vi­ņam
vajadzētu būt rūdītam daudzii
ugunis un zinlt, ka ne vlu ir zelts,
kas mirdz un kam zelta vfirds. Tfi-pēc
nav ko brēkt, ja mūsu tautietes
precas ar cittautiešiem. Viņam jāzi­na,
ka tās netiur pār iev piemēro­tiem
partneriem, tautiešus, kss bijuši
karavīri, sevišķi, ja karā detušL Vi­ņam
būs vien jāprec sveštautietes,
bet ja viņi gribēs būt latvieši, tad
arī savus bēmuB varēs audzmāt lat­viešu
garā.
Salīdzināsim mūsu tautietes kaut
vai ar vācietēm, ak mūsējās appre­cējušās
ar mūsu kāra invalidiem?
Vācietes gan to darījušas, precoties
pat ar tādiem, kas nevar nopelnīt
pārtiku paši sev, nerunājot nemaz
par ģimenes uzturēšanu. Ir ie­spaids,
ka mūsējās precas galveno­kārt
materiālu vērtību un aprēķina
dēļ. Vai šāda, kaut latviska, laulība
būs labāka par pašaizliedzīgo uzupu­rēšanos
no sveštautietes puses. Tā
var palīdzēt uzturēt latviskumu, ku­ra
dēļ dažkārt tā tieSl pie latvieša
Ies, kamēr kails materiālisms abus
tautiešus var aizraut svešā vidē. Lai
lemj liktenis, bet nedrīkst ļauties iz­misumam
un raudzīties mirdzošos
vizuļos, jo vairums no tiem Ir tikai
nevērtīgi nieki.
Zants Daniels, Anglijā.
Vini nebaidās ari cila ceļa
ISAS PIEZĪMES PAR TAUTIEŠIEM REINZEME ^
Pirmie, kas latviešu vārdu ienesa
Reinzeme. bija mOsu studenti Bon-nā,
Diseldorfā un Ķelnē. Tagad tie
pa daļai izklidu.^i, bet viņu vietā
stājušās latviešu sardžu rotas un
darba vienības. Tagad, kad tuvojas
beidzamais laiks katram izšķirties
emigrēt tālāk, Relnzemes melnie vī­ri
kuplā skaitā grib palikt tomēr uz
vietas.
Bez viņiem Relnzemē dzīvo arī
citi tautieši, kas jau nodrošinājuši
sev eksistenci un iemantojuši darba
devēju uzticību Lūk, Ernests B.,
kas Ķelnes tuvumā strSdS par mūr­nieku
un pelna līdz 400 DM mēnesī,
stāsta: „Ja tik veselība, tad darba
trūkuma nav, tāpat arī vēl līdz šim
neesmu manījis, ka pret mani k9
latvieti izturētos citādāk." Vislai­mīgākais
tomēr ir Jānis M.. kas ar
enerģiju un darbs prasmi kļuvis
kāda lielāka apavu gatavošanas uz­ņēmuma
vadītājs Amerinā. Viņš
uzsver, ka nekur viņam labāk ne- j
•iešot kā Vācijā. Pavisam vi^ikārSs 1
domu gājiens ir automechaniķlm
Imantam S.i «Aprēķināju, ka ceļa
naudu līdz mājām nopelnīšu tepat,
bet pastardienas briesmas, no ku­rām
daudzi tā nobijušies, manuprāt
šodien ir visur vienādas." Jau vai­rākus
gadus, gandrīz nepamanīts,
Botrupes ogļraktuvēs strādā kāds
tautietis, kam drīzumā pjebiedroslei
vēl Arvīds U. Tāpat tie, kas strādā
daudzajās, moderni iekārtotajās
Relnzemes ķieģelnīcās, sīksti turas
im, apgūstot darba prasmi, saņem
paaugstinātu atalgojumu. Vienigaii
mīnus — viņi pamazām aiziet no
kopības un, cik bija redzams, nelasa
arī latviešu laikj-akstus.
Atgriežoties no Ķelnes, pa ce­ļam
vienu svēt^lienu pavadu kSdfi
vada, kas pārsteidz ar brīnišķīgi Iz­veidotu
sadzīves garu. Te ir daudz
vīru, kam pretī labprāt smaida, no­liecas
un pagodināta Jūtas pati Reln­zemes
saulainā dvēsele.
Alberta EgUtis
|a F^Tpēc gara ua
ciena, cauri ^ ^ ^ j a vesd
jlasas novietoja « " ^ J S t 8»
SsSSotaasUelākajāffl^
~ . MSOU skalām un or«aiu»i
ZT^STMV. laiimību^
J^rPiederīgajieni ^
SS^atpūtapēciepnekšejāmsi»
bēgļu gaitām Tad P
U sāka izvietot darba,
ievērojot ikviena speciālo aroda
X ^ brīvbiļeti,^,,št^rta m i^
uz ki^dita iepirktam mantaataf
devāmies sameklēt jaunas to
darba vietas. • Te iiu alkal v|
otram - tās pašas v^odaa ^
BSjas raibi. Kāds tautietis, i
vfis toreiz darbā uz alummija
ku stāsta:
Pēc tam kad ar vildenu MjU
kļuvis gala stadjā, kāds vācm
nājoSs zviedrs novietoja "iani «
busā un pateica, ka šoferis
fiot vajadzīgajā vietā, kur o-fabrikas
pārstāvis. Viss bija
jauki, bet disonand radīja kāds -
eOcums, proti — šoferis nem^i
domāja mani kauit kur izsēdii^ti]
bbrauds cauri visai j^lsētiņai,
tavojāa vest atps^aļ uz stacija|^
vācis visas niedķās zviedru vaH
zināšanas, mēģināju viņam
rot savu situādju. Bijām tt«M«
valodu mācījušies katrs pie «vā
lotāja, un tādēļ tālu net&fim. i
dzot izdevās sameklēt k&iu dš
kaa runāja „a little" acglisfei, la
nu kaut kā sapratfimfes; ^ f
darba vletfi arī latefti nokjuvtt
FabrM IzstatOSs vareni - '
dmdos vien sžrādS/ Alwnihija
t*ll«, kas furjieparfnmktī jārij,
ķMneam neesot, - kādus 12 n
Vēstule redak(
Vfetulēs no Austrālijas vlsvali
«am M}]M informāciju par vA
tautiešu dzīvi Mājās pHsgtās -s
m Melburnā, Adelaidē uc., - bi
Sn(«Sr, f^^ mazākajos centroj
Sniedzam «odien divu latvieSa stāi
• tus par jrtetām Austrālijā, kas ^
^ populāras kā šejienes lielpll"
^ A n latviešu tajās samērā a«
Sis pilsētas Ir Balarata un ffauM^
swišy lai^'^?'j^manit to^J
te laiks Žrt t-^"^ "idenl.
vi^'lPil^tas kSļ •, Jau ne.1
^^^nima var 4 , ^^ika un ]rsx^^
visur P""^sten 22 V -\