Bavarijas Latviesu vestnesis, June 2, 1951

              L A T V I J A Sestdien, 1951. % 2. jōniji
NilaimdieRdā veidoiM spedia
lamefa totenlld
SARUNA AR DR. A. VALDMANI PAR VIŅA DARBU NUFAUNDLEN-DAS
SAIMNIECISKA IZBŪVE UN VĒROJUMIEM AMERIKAS LATVIEŠU
SABIEDRISKA DZĪVE
Kanādas valdības uzdevumi vairā-• izrakteņu izmantošanas, celsim dzelzs
dienas V i d j J uzturēja» Ņufaund- un tērauda lietuves, bet vēlāk būvē-l
«nda9 «almnleeiskls iibOvēs ģenerSI* sim ari mailnfabrikas. Arī mans paš-diiektors
Dr. A. Valdmanis, kārtojot reizējais brauciens tieši saistīts ar
saimnieciskas sarunas ar dažādām šiem uzdevumiem. Vācijā man bija
Eiropas iirmām. Pirms došanās at- sarunai ar vicu, angļu, franču un
pakal uz Ņufaiaindlendu, Dr. A. Vaid- šveiciešu firmu pārstāvjiem par būv.
manis sarunā ar Latvijas līdzstrād- darbiem, mašīnu piegādi, līgumu
nieku iitelcās twv8k mt viņa vadītās slēgšanu utt"
ieslīdēs darbu un uzdevumiem Kana- Mūsu līdzstrādnieka nākošais jau­dā,
par sava brauciena nolūkiem, kS tājums attiecās uz šādam milzu pa-arl
par dažiem Amerikas latviešu sākumam nepieciešamo speciālistu
trimdas dzīves JautSJumiem, ^an pie- problēmu.
zīmēdams, ka vispār atturoties no in- ..Dabiski, ka šādai programmai va-tervlju
došana* k l kanādiešu vai jadzigs liels skaits augsti kvalificētu
amerikāņu, t i airi latviešu presei. speciālistu, kas uz vietas nav atro-
Kā zināms, Dr. A, Valdmanis Jau dami. Tādē) Ņufaundlendas saim-gandrlz
«fadu atrodas iestādes priekš- nlecisko spēku atraisīšanai iesaistīt!
galā, kuras uzdevums ir likt pamatus daudzi speciālisti no Eiropas. Arī
līdz lim vēl neizveidotajai Ņufaund- pašreizējās būvmateriālu fabriku bū-lendas
rūpnlecIbaL ves veic vācu firmas. Ar gandarīju-
„Ņufaundlenda it zeme ar nepa- mu jākonstatē, ka Ņufaundlendā pret
rasti plašām daiba^ bagātībām," iz-Urzemniekiem nav nekāda^ diskrlmi-teicās
ģenerāldirektors. „Tā bagāta nicijas un tos uzņem loti sirsnīgi
visdažādākajiesm izrakteņiem. Atskai- Speciālistu pieplūdums patlaban sā
tot vienīgi boksītu un urānu, sali at- cles, un esam saistījuši arī jau ap 100
rodami gandrīz visi nozīmīgākie iz- latviešu lietpratēju, to vidū vairāk
rakteņl, ari krāsainie un dfirgmetalli. desmit inženieru, techniķus, kvalificē-
Tāpat Ņufaundlenda bagāta ar „bal- tu« amatniekus uc. Darbā stājušies
taļām 'oglto". STs lielās bagātības arī divi latviešu ārsti — Dr. Krūmiņš
tumēr līdz šim vēl tikpat kā nav un Dr. Miķelsone, kuriem iestādes
pagūtfi izmantot, un saimnieciskās Iz- tāpat nav likušas ceļā nekādus iero
būves ģenerāldtrekcljas uzdevums ir bežojumūs darbībai viņ^ profesijā
šo bagāto un litlo salu „saimnieclskl Sākusies arī nodarbināto* speciālistu
atslēgt", paikāpialskl ceļot šis bagā- ģimeņu pārcelšana no Eiropas, un tā
tlbas dienas gaismā un izveidojot sa- pie mums sāk izveidoties sava lat-vu
rūpnliec'Ibu. Slnl ziņā Ņufaund- viešu kolonija, kas solās kjūt īsti
lenda ir liela liipēju zeme, un tai Ir spēcīga."
visplašākās saimnieciskās attīstības | Mūsu nākošais jautājums: — Vai
unais likums ārzemniekiem Vācijā
n .
Civnss tiesības
Sf aodd]a Iesākas w dtklirid}« |ar ieftits
tiesību MtorēSano (1. MBtt). !• iRemiil«kt
plrai U Ukuaa i p i k i s t i l i i i i ui tiesiska
darfloms pamata tegmrii kldac tiesības plf
tiesiski darijama nosiēgSanas vieti spēkā
esoSteaa llkmiem ua noteikoiatfai tad legfl-tls
tiesības vIņŠ aetaudi, )a art dart)aai
neatbilsto vācn Ukomiem. Jaunaiļt likumā
sevUķi pasvītrotas ptms a UkitiM tpSkā
stāšanās noslēgtās laollbas. Kā ilnims,
Vācijā laulības slēdiaaaas tikai dsiatsarakstu
nodaļā, bet citās zemēs laulības Tarēja slēgt
ari Ukal pie gaiidzaieka.
Arteaniekt, Udsl|l Vidjis pavalitilekam,
tšx legUt tpaiasitt «e. titsibaa tti knstama
06 aelrastamo maatn (9. p.).
Autora UB apgāda tiesību fUrheber- ood
Verlagtreihte) aiisardilbai daiļliteratūrā, l i -
Bātni nn mākiUI, ki ari aroda tiesību aii-sardilbā
^gewerbltche Schutirechte) bei dzim­tenes
palikuSaa ārzemniekam ir pieSķirts
vtsUelIkais labvēlības prtndps. kkda vispār
kādas Bveias valsts piederīgiem Vld|ā pa*
redfēli. ftO. p.j.
IsUesāJot Uetas vien tiesās, IrteaBlekl
ieUdiiaātl Vād}as pavalstniekiem <tl. p.).
ikumā skaidri formulēta maiturlbas Uesibu
iegUSana, par ko Sad tm tad vācn tiesās i i -
cēlās domstarpības, kas BOtdca DV un Mg}n
ittibko atāTdktt (Geieti fber Rechta-tatkilhUsso
vtrscktoifttr Hmmm nnd
nilchtUnge). Tt U viōi ttsUUb mmt itdo*
ftfts apUeoībās minētt, ka esam Latrijas pa-talstniekt,
tad INi apstāklis vttt vairs nav
IķērsUs aaslBiIkai tiesība pielķtrSaBal (S. an
11. i), kā tai Uia agrāk. Vācu tiesas parasti
mazturības Uesibas nepiešķīra, ia prasības
lūgumā bi|a minēta latvilu pavalttnledba.
tavu lēšamu moUvēJot ar to, ka tagadēji
tatvilas territorija līdzīgas Uesibas nevarot
iegūt Vādjas pavalsUleki (savitarplbas prin-dps|.
Vtegtlk bl}a matttīrfbai ttetlbat daMlt,
t
izredzes."
Par āls saimnl^Ķjiskls iirt)ave8 prog­rammu
ģenerāldirektors k, Valdma­nis
tālāk paskaidroja: „So program­mu
dabiski «ākiim ar pamatrūpniecl-bas
izveldolanu^ lai sagādātu pamat-blakus
šim intenelvajam darbam Jums
atliek lalk& arī sekot latviešu trim­das
sabiettirlskai un politiskai dzīvei?
— oProtams, latviešu trimdas dzīvei
cenšos pic iespējas izsekot, lai gan
man tā šķiet ,dru6ku komplicēta'. Ka
elementue — materiālus celtniecībai vē tae, ka esmu loti pārslogots ar tie-un
elektrisko enerģiju, ceļam cementa šo darbu un daudz laika pavadu ceļā.
un ģipša fabrika» un hidroelektriskās Piemēram,, Sav. valstīs — Ņujorkā un
sp6kstacljae. Projrammaa pirmajā Vašingtonā uzturos vismaz tikpat bie-posmā
jau šoruden* būs gatava ce« Ui kā savli Sendionsā."
menta fabrika, ģipša fabrika, finieru Jautājums: — Ja Jau tik bieil uz-fabrikai
rosīgi notiek spēkstaciju iz* turaties kaimiņu zemē ASV, tad vis-būve.
Tad ķe^rsimies pie tālākas maz turkenes latviešu sabiedrisko
zemē snaudošo «p5ku atraisīšanas, ļ dzīvi btte«it varējis novērot vislabāk.
Kādi ir JŌBU secinājumi?
Atbilde: — ,,Man šķiet, ka ASV
latvieši tomēr vēl nav atraduši īsto
bazl pilnīgai vienotībai. Grūti at-vairīt
sajūtu, ka arī tur atsevišķas
latviešu gi'upas cenšas viena otru, kā
saka, apspēlēt. Tāpat liktos, ka ari
personae, kurām vispareizākā nostāja
būtu pilnīga neitralitāte, nevar attu­rēties
no piesliešanas vienam vai
Ka jāpieprasa infor^'
macija par Be(^)u
bankas aizdevumiem
Kā tinams, IRO vienojusies ar bēg­ļu
banku Bonnā par aizdevuma pie­šķiršanu
saimniecisku uzņēmumu di­bināšanai
vai pastāvošo nostiprina
šanai tiem Vācijā paliekošiem bēg
llem, kam ir DP statusa. Tuvāku in
formāciju par aizdevumu piešķiršanu
var pieprasīt Bēgļu bankas DP no
da)ai Bonnā. izpildot zemāk minēto
anketu, ko var izgatavot paši bēgli.
Uz jautājumiem jāatbild skaidri sa-asāmā
blokrakstā vai mašīnrakstā,
un vēstule vai pastkarte jāadresē:
An die Vertriebenen-Bank, DP-Ab
eilung, Bonn, Banka norāda piepra­sījumus
iesniegt tikai rakstiski, un
ieši pēc noteiktā parauga, neierodo
ies personīgi Bonnā. Tālāk sniedzam
anketas paraugu:
Bitte um Information ūber Ausbau-
Darlehn fūr DP's
it) Ich bin ein DP mtt IRO-DP-Status unter
dem IRO-Mandat und mfichte Einzelhelten
darfībar erfahren. wia Ich mfch um eln
Aufbaudarlehn entsprechend der IRO-Ver-triebenen-
Bank-Vereinbarung bewerban
kann.
DP iekļaušana vācu
saimniecībā jasaga-tavo
arī psfcholoSiski
Iesnieguma brTvprStlgo organizfid-
Ju sakaru yhtmAm Vācija, «meri-ļ ^j-t^,"^ nograpijumam!
kSņu joelM nacionSlo komiteju sa- _ JtUu domas par ASV latvie-karuvir
«jielw pie IRO galvena, mīt. U„ centrllo organiiSdju un tfis tap-nea
Mlndiend Dr. O. Pirkmajers iero- » j v
•Ina «trtdzaml a|«v5rt un kopā ar _ ..pievienojoties vairākkārt dzir-augstā
komtalra .m vācu valdības le- ^igt,e„ iebildumiem, jāatzīst, ka tās
,ld«m apspriest problēma*, kas sai-Uv«ldošan« saskatāmi vairāki trūku-sltas^
ar DP i e k l a t o s v ā c u eaim-ai, ^^^^^^^ ,g ^ j i , ^ „ ^ jj^g ^
niecrba. lesn egumS ""verts ka lab. n^tjejg^ vei6s„„g5, o,rkgrt, art šo
vāllg, priekinoteikrai DP «aimn e. L g i j j a ^ organizācijā var atrast ko
dskai iekļaušanai Rietumvacijas kritjjēt"
salmniecībaa sistēmā bGs tikai tad. Jautājums: - Divi vispār nozīmīgi
Ja vieprms būs Up Iditi psichologis-L.tikum^ ir latviešu raidījumu uzsāk-kie
priekšnoteiku^ bet šmī ziņā Lana Ameiikas Bates raidītājos un
lo i b^žj no Vāciešu puses ir pie ai-Latviešu kopas radīšana pie Nacionā-atas
_kļudas un radīti psichologiski j^^^^^j,^^ j^^j^^j g^^^^j ^^^^^^
ar šis kopas Izveidošanu pēdējā laika
Iesniegumā citM Bavārijas bēgļu dzirdēta arī kritika. Kādas ir Jūsu
lietu pilnvarotā pirof. Oberlendera Iz- domas Mals Jautājumos?
teikumi sakarā ar nodomāto Eiropas . — „Kā raidījumu uzsākšana, tā ar"
bēgļu biroja dibiiiidSanu Strasburgā. Latviešu kt^pas nodibināšana, bez šau
Oberlenders Izteicies, ka pagaidām bām, Ir loti nozīmīgi pozitīvi sasnie
vācieši maz varot cerēt uz kādu ma- gurni. Uz jautājuma otro dalu at
terlālu palīdzību :no Eiropas bēgļu bildu nelabprāt, bet, atklāti sakot,-
biroja» pirmā kāria esot vajadzīga ja Šī kopa šādā vai tādā veidā uz
nauda un kredīti, bet tai ziņā neva-) skatāma piar latviešu reprezentatīvu
rot lolot ilūzijas, un vāciešiem būšot
jāturpina palīdzēties pašiem. Vienu
šādu pašpalīdzības veidu OI)erlenders
saskata paatipilnātā DP izcelošinā, Jo
to labā okupācija» izdevu«mu budže«
tā patlaban paredzi§ti 240 milj. marku.
„Par Šo summu," teicis valsts sekre­tārs
Oberlenders, ^varētu ftiiancēt vi­su
Bavārijas bēgļu pārvaldi."
Tāpat arī vairāk! citi atbildīgi vācu
valdību pārstāvji um politiķi par oku­pācijas
izdevumiem Izteikušiem tādā
garā, kas vācu publikā var iradlt vie­nīgi
aplamus priekšstatira un reizē ar
to arī loti nevēlamu politisku reak­ciju.
Bieži vien novISrojam», ka viena
no svarīgākām Vācijas iekšpolitiskām
problēmām — bēgļu problēma attēlo­ta
tādā veidā, ka vJIcu avīžu lasītājs
gūst pārliecību, ka vienīgi DP dēļ nav
iespējama Izkārtot bēgļu problēmu.
Protams, šāda nostāja var tikai vai­rot
un veicināt vācm Iedzīvotāju un
ārzemju bēgļu pretišķības, sekmējot
aizspriedumaino uzs^katu, ka DP ir
visa ļaunuma sakne. Nav noliedzams,
ka DP kontā liekams ari zināms skaits
smagu noziegumu, tm ar to tad arī
mēģina attaisnot vispārējo negatīvo
nostāju prM DP, Tādēļ tikpat sistēma
tiski jāvajā un jāsoda noziedznieki
un likuma pārkāpēji, kā jāapkaro ne
dibināti un netaisni aizspriedumi, kas
kavē psichologiski sagatavot ārremju
bēgļu pilnīgu iekļaušanos Vi^cijas
dzīvē un saimniecībā.
(2) Meia IRO-Au8Wil8 Nr.
ausgeatcUt am
dnrch
auf den Namen oder dte Namen von
(3) Name und AnRchrlft der Bānk oder Spar-kasso
(Hauabank) In eder nahe melnem
VVohnort, durch die ich d«s Darithn er-hallfett
mochte (fails es gew§hrt wird),
Bjnd wlo folgt:
(4) Meln voller Namo «nd meine Anichrifl
slnd lur Zeit folgt:
(5) Unterschrifl:
Noslediies ciDi(a)a mm
Anglija traģiskā nāvē mirušo Tāli­valdi
Zigfrīdu Āboliņu, klātesot dauds
tautiešiem, apbedīja 19. maijā Utla
jas kapos. Nelaiķi* Latvijā strādāja
policijas resorā Subatē, Siguldā u. c,
bet okupācijas laikā bija viens no
jaunākajiem pretestības kustības da
lībniekiem. Viņš kādu laiku cīnījās
arī kureliešu rindās. Kurzemes pēdē
jās dienās Āboliņu Ievainoja. No aiz
gājēja atvadījās arī viņa darba vietas
pārstāvis.
)a kāds sevi tiesā uidera par beipivtlitnie
ku. Ki augstāk aitrādlU, tagad iinī lU^ā
vairs nav iķērS)u.
INblIskii ttetlbas
Diīves vietu livēlee ttņl dftetenes
paliknSlen irtemileklt» ir tādii ttias tie­sības
UB brīvība k i VtetlM ]pi?iimleki«a
(12, p A g r ā k i^aitirlli t i uueuiiii ,.plr-celSaoās
atlanlas" (ZomgsgtBehmiguiia) prin*
dps, kas tagad Ir atcelts un teorētiski kitft
var VicllS brhrl pārcelties ui to vieto, kur
viņi vēlii. Bet ir tonlr v i l vieni ,.bef. Bff
vās telpas Joprojām pārtlna dztvokļv pāf
valde (WohBUB9saBt;. PrakUsU tet DOIĪBI
kl iUn brtvu telpti never dtbat t» līds e
to pārcellaaās OE dtu dilves vietu Ir ep-grūtleāte.
Jt kādea bdodes telpee etrast
kas gan prakUskl, dk man slnāms, grCiU le
spfltms, (ed vairāk nekei niv vajedifft.
Apvtenetiei kultfirālāt, focUUi. labklijr
bes, paSpalīdtfbet u. €. Odilgāi apvienībā
un organliādjās ānemnlekl var glalt lāpa
kā VSdJai pavalstnieki flS. p.J. fiī vien
Ifdtlba nav ittlednāme «i pollUskti apvlenī
bv dibināšanu. Tāpet ārtemnlekt var dlblnā
savas erodbledrības. kā arī lOgt viņus ut
ņemt par bledrtem Vādji Jeti pastāvolās
eredbledrtbii.
Vias pnbUskii ikotti m tagtakia « i c l -
bu Iestādēs ārtemnlekt \«r iMtātiei pic tlen
paSlem nosacījnmlen U Vādjai pavalstnieki
04. p). Tāpat trOdgle ua apdāvinātie ver
saņemt pabalttni «n tUpeadlJes pic katrā
VādJes pavalsti pasUvoSle* noteikumiem,
nelaišanā valsts pārbaudfjumlem augstākās
mācības Iestādēs ānemnlekl Ir plelJfdilnātl
Vādjas pavaUtnleklem.
Ierīkot ārzemnieku prlyātskoIas Ir atjauts
saskaņā ar Vācijas satversmes 7. panti 4. un
5. pktu. fiādu skolu lerīkolena Ir atļauta tikai
er katras pavalsts speciālu atjauju. Ja skolas
mlrķl un tās skolotāju Itflītlbai stāvoklis
MV iemāki pu pirljāi pnbtlskii skolās eso-lo,
nn Ja Ir sagādiU nepledelamie lldiekll
skolas utluriiiņal. Privātu tautskolu var at­jaut
Ierīkot ttkal tid, le ittteclga pevilsU at-līst
tādu per nepieciešamu «n )a citas pub-
Uskis tautskolas tuvumā ner.
Anemju mtcibis lesUdls Itturētus pār
baudījumus itiīst pir tik, par dk tie Ir pie
lldilnāml Vādjā pasUlvollem noteikumiem
(18. p). To noteic augstāki pivititi Iestāde
(Oberste UndHbeliAfde). PH 14. p. mlnlto
pirbindtjomo l i t u r l i i i u rtsp. II. penti ml
neto ārtemja pārbendīlumu plelIdilnāSanas
lekSzemes pārbaudījumiem attiecīgais Srtea-nieks
var nodarboUes biTvii prolesijāi tāpat
U Vādjas pavalstnieki (16. p). lepemt el
gotu vietu ānemnlekl ver tāpet kā Vācljes
pavalstnieki (17. p).
Tiesībās itrādāl laukitlmntecTbi, rOpnlecī
bi, anatBlecIbā nn Urdīnlecibā, k i ert dlbl
nāt tlrdznleclbei un rUpnlKĪbei osņemnmus
patitivigi vel sabiedrību veidā, ānemnlekl
plelldtlnāti Vidjei pavelstntekui. Tomir tes
nealtiecei ni cejojollem un Ielu tlrgotijlem.
kidu etiaujn leņemBanel Jāvadās no etUe
cīgu noleUiumu (Gewerb«ordnnng) SS. d nn
42. b I 4. rindkopai pentleni.
SUmlbas, budtrba un pensljn apdrollnāia
nes flņā bet dilmtenes pallkulals ānemnleks
Jr plelTdslBitf Vādjas pav«litAlek)«B (li.
p.J. Paliek atklāti un nenoikildroti JinU
jumi ner Itdlenei laiku (Wirteieltl Utvlji.
Daudtl tiuUeSi ir lelnterttlO, l i l Utvlji
nokalpoto laiku leiktlttltt lidleni, Jo dttdl
viņi nev tleilgl VādJā penilju ieņemt. Va
t u vienmir Itdoiles, Ir grOtI pateikt. No
leves puiei ieteiktu lo leiplju tomēr mēģl
at ItmīBtot. fili Jeutājumi ir itkirfgi no
tā, cik plall lo likumu atUecīfās pavalsts
Iestāde (Landesvenlcberungienitilt) IfldzējB
Iebā ptemiroi. P€c vispārējā likuma gara
Uktos, ka tas bOtu Iespējams.
SocUllo pabalstu mtkalanu nn nodokju
un nodevn ņemlines ilņi bet dtUntenet pa
llkoiie ānemnlekl pleIMttniat Vidjei pa
valstnleklem (19. un 20. p.).
(Beigas sekos)
Mag. iur. J. Kluds
ŽuraālUta
25 darba t^adi
Uz 25 gadu darb^u periodikā 1. j
nijā atskatījās publicista agr. J
Daģis. Žurnālista gaitas viņš a
1926. g. kā lauku korespondents, i
sūtot ziņojumus Daugava* Vārdam
Daugavpils Ziņām. Pēdējā D. vie
vasaru bija redakcijas kollēģiji. P
Subates ģimnāzijas beigšanac J. D
ģis pārceļas uz Rīgu. Strādā kato
baznīcas virsvaldē par sekretāru
Latvijas universitātē studē agrono
ju, neaizmirsdams dot meslus arī i
nālistikai, 1928.—1932. g. D. raksi
Māras Vēstnesi par lauktaiiimlecīb
un sabiedriski kulturāliem jautāj
miem, bet no 1932. g, līdz boUev"
Ienākšanai ir prof. P. Ozoliņa va
Rīgas Vēstneša lauksaimniecības n
daļas redaktors. Vairāki raksti iesp
sti arī Rītā un Tēvijā.
Boļševikiem otrreiz okupējot
viju, agr. J. Daģis ar ģimeni do
trimdā uz Vāciju. Slēzvigas-Hol
nas apgabalā strādā par piena k
troles ierēdni, bet, nodibinoties
metnēm, nokļūst Svarcenbekā un
gadus ir turienes latviešu no
saimniecības daļag priekšnieks, re
līdzdarbodamies vai visos tri
laikrakstos. Būdams Tautzinātn;
padomes loceklis, viņš saraksta un
dod brošūru Mūsu dzīvā spēka j
ājumi un par tematu lasa prii
asījumus. Agr. J. Daģa spalvai
der ap 100 ievadrakstu u. c. ap
umu, kuros viņš galvenokārt it
auksaimniecības jautājumus, bet
dējā laikā dzīvā spēka un naclon
deoloģijas nostiprināšanu un st
bāšanu mūsu tautā. Viņš nodib"
labas attieksmes ar vietējo vācu p
si, kas ievieto ari viņa rakstus. P,
laik jubilārs ir Neištates noma
nacionālās komitejas prieklsēdii
LPB pagaidu valdes loceklis, l
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiimiiiiiiiuHiir
Jaunas Bonnas .,D? lOcmna*' teksts
publicēts Sammelblatt ffir Gesetie, Verord
nongen nnd Bekenntaechungen des Bundes
II. numuri. Ti cena DM l . ~ , un t u debU
ļami vel neifltlnims visdrošāk p^ā epgādā
Verlag Girardet und Co., Bonn tm Bbeln
Mirkt S, kā ert Hambnrg, G|nieaerkt 21*M
HEDAKCtUi
V£L PAR DABBU OGĻIAKTUVU
Litvljei S. melji nnnnri Ad. Mārtmu
lUl Vai Ir Jāitrādā og}riktuvēs, aluidi,
neudes dē} nav vērts savu veselību bojit
Ieteic meklēt darbu dtās nozarēs. Pid«i«l
vleti. bet to reāUtēt Beļģijā Ir gtaliti
neiespējami. ReU kādem Ir Itdevlei
ogļrektnvēi epmetnlt pret cltn noderi
Ja oglradi atstāj darbu un pieteicu „1
derbnieku birojā', tim piedraud ar rer
Jām. Neatliek nekii du, kā itgrleiUei
rektttvēs. Araemnlekus, kes epmeinljill
semes derbu pret darbu vlrsiemē, ar i |
rīkojumu nosūta etpakaj, fo ānemnli
nav etļeuti virsiemē atrādāt... To ptt
Ukei pēt ārsta Ieteikuma.
Ir fotl mei latvieSu, kai legnvnit dl
melnas atjaujti. Tāpēc daudtl og|raē1 Ir L
teikusies ticetoleoal ui Kenedi, deit ail
ASV, lel tur rutu dtu nodirboltnoi.
Kad oglriēui pieņemt darbi, noUki
medlcīnlikii ,.pitbtndei". Tāi MJt ķtt
viriti — ānti plellke tnil pit krftthi,
kleusijās lirdi darbībā on nulņojii „V
Derīgi pazemei." Rentgenolotlikt pāri
k i i rektttvēs Ir iekārtoU rtnlgenoloģlskl
klīniski vesellbes pārbeudu punkU. V
Jāpārbtttdt obUgāti, taēn aoteikumn T<
Ievēro tikai teorētiski.
Ja oglredm konstatēta lUlkoze, viņia
tiesība oglraktuvei atstāt un plepreilt
siju. Darbu viņi atstāt var, bet ar pensijai
tā kā Ir. Iestādes partiU ttblld, ka i ^
vēs, Iet pretendētu nt pensiju, Jān
10 gadu. Kāds siUkozs tautleUi suUat
tuberkutoii, bet penilJu viņfi nesaņem,
sijas pleSķlrlanu tomēr var panākt
ceļā. SUmo kase limtka tikti 25 Ir.
Pilnos epmēros slimības naudu Itmaksā
Uem, kas slimo kasē biJuSi apdrošināti
tākais 6 gadi.
Nr>varu teikto pilnībā ttUednāt ni vH
ogjraktuvju apgabaliem, bet ttSķirIbt
nebūs.
Iiebeli Airt, Beļliļ
Apsveicam ar ierašanos barakās!"
SBZEIVISTU APMĀCĪBAS LIELBmANlJA - SVAIGS GAISS UN LAIP-NA
APIEŠANAS - KA BRITU ARMIJA IBGUVA „ATOMLAIKMETA BRĪ­NUMU"
KAREIVI HEINSU
VĒSTULE LATVIJAI NO ANGLIJAS
orgānu, tad grūti iegūt pārliecību, k
tā patiesi pārstāvētu mūsu tautiešu
vairākumu."
— Ir gan a^ārtoti uTsvērls, ka tas
esot tikai konsultatīvs orgāns.
ļ — «Tiesa gan, bet domāju, ka arī
šādam konsultatīvam resp. padom­devējam
orgānam savā sastāvā būtu
pēc iespējas pareizi jāatspoguļo vai-rakums.
Pārsteidt arī tas, ka kandi­dāti
kopas locekļu amatiem ieteikti,
ar vairākām plašām trimdas organizā­cijām
pat ntsazinoties."
Jautājums: — Vai latviešu kopas
locekļu amati Brīvās Eiropas komite­jā
ir goda amati, vai arī paredzēts
kāds atalgojums?
Atbilde: — „Cik man zināms, sep­tiņiem
kopasi locekļiem katram pa-rediēls
atalgojums 3(K) dol. mēnesi."
— Vai šo atalgojumu maksā ame­rikāņu
valdība?
— „Cik man zināms, atalgojumiem
pare<^ēto summu pirmavots galu galā
ir debloķētie Latvijas valsts lldzekji
Savienotajās valstīs."
Intervijas noslēgumā Dr. A. Vald­manis
feteica cerību, ka. par spīti trū­kumiem,
kas jānovērš, latviešu orga-nizēšanās
trimda arī globālā mērogā
gūs panākumus, pie kam par lietderi-
Ilgāku laiku neizmantotajās bara­kās
dažādos Lielbritānijas novados
kopš aprīļa beigām atkal valda jauna
dzīvība — „Z" grupas rezervisti ie­rodas
uz īslaicīgām apmācībām mili­tārās
stājas stiprināšanai un lai iepa­zītos
ar jaunākajiem ieročiem un to
lietošanu. Ļaudīm, kas trīs vai pie­cus
gadus atkal sabijuši privātajā
dzīvē un līdz ar tās grūtībām un rū­pēm
no jauna iemācījušies cienīt tās
vērtību, nav viegli ģimenes .un sava
dzīvokļa vietā pierast pie kopkatla.
trokšņainā biedru pulka kopmītnēs un
disciplīnas.
nevarēs pabūt kopā ar savu pulku
un izpildīt savu iemīļoto pavāra
amatu, jo tikko cietis auto katastro­fā.
Tad savā sporta automobīlī pāri
tiltam atjoņoja kapteinis Neshems,
pieteicās virsnieka mesē, saņēma sa­vu
devu, kādā blakus telpā to notie­sāja
un tad atkal pazuda putekļos
savas mājas virzienā līdz nākamai
dienai. Kāds 31 g. v. precējies in­struktors,
tikko saņēmis savus 29 ši­liņus,
stāvēja ar roku bikšu kabatā,
atspiedies pie pārvaldes ēkas, un ne­maz
neapvainojās, kad kāds garām­ejošs
seržants zobodams viņu pagodi
Britu flotē, raksturojot dažādās pie- nāja par sēru.
ejas karadienestam, 'izveidojušies jē- Nometnes vadība no savas puses
dzieni ..virsnieka cienīga izturēšanās" centās darīt visu iesoēiamo lai H I P.
(angļu saīsinājums O.L.C) un ..apak
sējā kldja stāja" (L.D.A.). Taču 94
virsniekiem un citu dienesta pakāpju
karavīriem, kas kādā nometnē Sīrne-sd,
Kentā, kā pirmie „Z" grupas re­zervisti
ieradās atsvaidzināt savu mi-litāro
stāju, drīz vien atrada jaunu
jēdzienu ar iniciāļiem E.C.O. — „ti-pisks
civilistu izskats'*, kas izpaudās
katrā viņu kustībā un rīcībā. Vīru ie­rašanās
nometnē ar koferiem un ka­stēm
bija īsta ..neatkarības parāde".
_ _ . Taču pirmā vēsts no „Z" vīriem no-gāko
veidu atzina spēcīgu un vienotu metnes birojā ieradās jau ilgi pirms
centrālu organizāciju izveidošanu kat-ļ pirmā 'transporta mazas telegrammas
rā emigrācijas zeme. lai tad visas tas i veidā, ko. bezbēdīgi svilpodams at-saskaņoti
sadarbotos vienā globālā, nesa pasta zēns. Misters Ellens no šām būtu kāda vasaras
jumta organizācijā. 1 Halles izteica savu nožēlu par to, ka i metne.
centas darīt visu iespējamo, lai die
nestu armija rezervistiem padarītu
kaut cik simpātiskāku. Ar žestu, ko
nespētu pārspēt pat visreprezentatīvā­kais
hotelis, uzņemot ārzemju viesus
britu festivālam, visur tapa novākti
uzraksti «Vīriešiem", un to vietā pa-rādījās
eleganti darināti uzraksti
,4>ientlmeņiem". Matus nevienam ne-lika
nogriezt, instruktori apmācībās
centās panākt nepieciešamo disciplī­nu
un kārtību ar iespējami maz dre­sūras.
Taču varbūt vislabāk šo nostā­ju
raksturoja seržants, kas jau pie
nometnes vārtiem ar sirsnīgu rokas
spiedienu apsveica katru jaunatnācē­ju
er ierašanos ' rakās, it kā sl tie-
Apmēram tāds pats gars valdot
citas līdzīgās nometnēs, un, lieki
tas nav palicis bez panākumiem. Pl
mērs varētu būt kareivja Heinsa
dījums, kas notika Kornvolas herco(
vieglā kājnieku pulka apmācību
metnē Selsberijas līdzenumā un uz
gāku laiku sacēla kājās visu apkSi
ni. - -
Pēc tam, kad Heinss četrag dieni
bija vispusīgi iepazinies ar dzīvi nj
metnē, novērtējis saņemtā Wiei^
kvalitāti un ar lieliskiem panlkļ
miem izvingrinājies mērķī šaušaf
viņš, piektajā rītā nopietnu vaigu
locīja savas segas un, paņSmis tl
padusē, aizgāja pie vada serzani
lai pateiktu, ka vēlas iestāties pull
kā ..regulārais".
Gadiem ilgā pieredze bija mācīji
seržantu tamlīdzīgas deklarācijas
ņemt ar vislielāko skepsi un alzdļ
mām. Heinsa bezgala nopietnā ua rļ
mā jorkšairieša balss seržantu tofliļ
pārliecināja, un viņš gāja pavadīt
..atomlaikmeta brīnumu" pie prlel
niecības. Rotas komandieris, saņem(
ziņu, apsēdās, pulka adjutants b(
gala brīnījās, bet pulka komandlei
aiz sajūsmas par drosmīgo vīru
sita dūri uz galda un teica, —
esot vienkārši brīnišķīgi. Viņš gribi
ja Helnsu pieņemt uz vielas, bet izrl
dijās, ka tik vienkārši tas nemaz nai
Pašam pulkvedim palīdzot, trraēr
devās birokrātisko formalitāšu c<
par pāris nedēļām saīsināt, un
neilga laika pulkvedis, Heinsu galīļ
pieņemot, varēja noprasīt, kādi U
mesli īsti viņu pamudinājuši uz
izšķiršanos. „Tie ir lauki un svaigi
gaiss, sēr," atbildēja Heinss un tl
piebilda: „ArI mārciņa vairāk naudl
n e d ē l ā . . . bet. pār visām lietām, lai
atpūtas no-l dis un atmosfaira šai pulkai" Gl
1 L o n d o n ā , maijā.
& ttrl atk«l >ļ
ffl«otda«,N
fE iikii)«««'» ļ
b«i 4tl
RLikfllUttpaitlļ
tita latvlikf
^jiblCGan viņaiļ
l i l ^ m ^ savu j
U|(ļi, k» dzlmiSfļ
i DilibH
mi
libalcdd
lUPJUUAS PAVA
limil-lATVIffil
IfiīEilS UN
fflSIUlī REDAKCU:
ip, jida m .izdevSsļ
mlbu fatma pSriet
ļUHiiti (lem fabriku
nMļi tādt veida fa|
itiiji, iu sezonas
I ip 120 stiādnieku.
iliilaidkiiiivBitSki
[|iHiiiiiii(c!bu daibiniļ
|iii> fabtiki itrid
iiyiļl,kamveilk lai]
iiilitpueierotavas v!
utob gatavo sienij
J**» Ba tam kidu
•«iiMiaibināts piensal
i» Mau slerolavu ,
''MUMTih, Bnnu
it*" nodJiiļināti
l5W?i, poli, un
*3Bfcešigm viau
^«««1» Btl.Uttt. 1
S<« ««laboji,'^ pl
JJoMattiliļļ. laļ