Bavarijas Latviesu vestnesis, June 12, 1946

              Amerikāņu«
(TiiitJifiājumš no 1. lappuses)
ēu okupācijas iestāžu pārstāvji Bā-den-
Bādenā 4. jūn. ziņo, ka frahču
„Suretē" Kaizerslauternā, Bavārijas
Palātinātā, apcietinājusi ^34 ,,SS"
īpašās policijas bijušos locekļus un
81 ,'Gestapo" bijušo darbinieku. Viņi
visi kalpojuši nacistu organizācijāg
„Vienā vai otrā okupētā valsti" un
pēc Vācijas kapitulācijas dezertējuši
un pārģērbušies civilās drēbēs. Fran­ču
pārstāvji uzslavē franču policijas
„lielisko un rūpīgo, izlūkošanas dar­bu",
kurā tiem nav palīdzējusi „vā-ciešu
sniedzamā informācija". Kāds
„Suretē" pārstāvis norādīja: „Tas rā­da,
cik maz mēs varam paļautie:: uz
vāciešu pārvēršanos par demokrā­tiem.
Viņi slēpa šos cilvēkus', kuru
vidū daudzi ir kara noziedznieki." —
Pirmajā b r i t u impērijas, preses
konferencē kopš 1935J g. ministru
prezidents Klemens Etļijs turpat 100
laikrakstu vadītājiem piekodināja
Trīs mēneši Salaspils koncentrācijas nometnē 1944. g. vasarā
•i- ^: :;(Beigas): X'
Iekšējo kārtību un disciplīnu vadī­ja
no /apcietina td vidus izmeklētii
„Sp'^vīru iecelti uzraugi^^b
--r tāds pat vagars,^
dzīts no ieslodzīto komunistu vidus.
Sis vagars rūpējās, lai mūs izdzītu
līdz nespēkam. Kaut gan vagars bija
puskropUs, --^ kliibodam
rokas, - viņš katru dienu apstaigāja
nometnē; vienu darba grupu pēc
otras. Visur kaut ko aizrādīja un
nekaunīgi, lamājāsJ Ja kāds viņa la­mu
vārdiem neklausīja vai runāja
pretim, tas ne. vien dabūja,ar nūju
pa pleciem, bet tā vārdu paziņoja
arī vācu ,jSD" vīriem — sodīšanai.
Katrai ieslodzītp kategorijai .bija
ierādīts savs darbs. Mums, piemē­ram,
vajadzēja pārnest smiltis ho
vienas vietas uz otru. Tam nolūkam
no 2 cm biežiem, dēļiem bija pagata­votas
apm, 50X100 cm lielas nesta-
, ^ . , - vas. Ar šādām nestāvām mums va-gSdat
par ..iņformac jas vispilnīgāko , .^^^g.^ ^^^^^^ ^^^^ ^^^^ ^.^^^ ^ez
gniegšanu visu nāciju tautām", jo
i,pasaules vienkāršo cilvēku patie-ifts
intereses nekad nav cietušas, ja
ļaudīm ļauj zināt patiesību." Etlijs
110 jauna pasvītroja preses brīvības
ārkārtīgo nozīmi: „§ī brīvība nepie­der
presei, bet sabiedrībai, kurai avī-
«es kalpo." Avīžu faktu apetīts daž­reiz
uztraucot politiķus, sacīja mi­nistru
prezidents, „bet tik ilgi^ kamēr
Jds turaties pie faktiem, mums nav
ko iebilst." Par laikrakstu izsakā­miem
vērtējumiem un domām viņš
norādīja: „Mēs nedrīkstam sūdzēties,
Ja mēs ar tām neesam vienis pratis.
Mēs un sabiedrība varam siidzēties
tad, kad fakti ir sagrozīti vai izgu­droti,
vai ari tad, kad nepieminētie
fakti un izlaidumi sagroza patieso
ainu." Dānijas karalis' Kristiāns
apsveica starptautiskās žurnālistu
konferences dalībniekus Kopenhāge­nā.
4. jūn. šinī konferencē ļizlemta
žurnālistu divi starptautisko orga­nizāciju
„Federation Internationale
des Journalistes" un '„International
Federation of Journalists of Allled or
Free Countries" likvidēšana. Kon­gress
mēģinās radīt jaunu starptau­tisku
organizāciju. — N o r v e ģ i j as
uz nāvi notiesātā node^vēja Kvislin-ga
sieva -^krieviete Marija stājusies
Oslo tiesas priekšā „ļoti nopietna
pārtraukuma 10—12 stundu, arī svēt-dienās.
Nometnes vienā malā tika
rakta liela bedre. Te pa divi vaja­dzēja
ņemt nestāvas un iziet rindā
citam aiz cit!ā, veidojot apli tā, lai
pirmais ar. pēdējo nesēju pāri saskar­tos.
Citus norīkoja bedrē pie smilšu
uzsviešanas uz; nestāvām. Smilts
bija jārok 2 , metru dziļajā bedrē,
brienot pa apmēram V» metru dziļu
dubļainu ūdeni- Mums, smilšu nesē­jiem,
vajadzēja ātriern soļiem iet ga­rām
smilšu kalnam un saņemt nesa­mo.
Sis darbs bija tā noorganizēts,
ka par atpūtu nebija ko dornāt. Pie­nākot
kādam „priekšnieka kungam",
visiem vajadzēja ātri noraut cepures.
Kas to aizmirsa, tos atkal sodīja: no­komandēja
„skriešus!" un skriet va­jadzēja
jjir visām nestāvām. Tas tur­pinājās
pusstundu un dažreiz pat i l ­gāk,
ko„priekšnieki" ar labpatiku
noskatījās. Sodīja arī, ja redzēja, ka
kādam mazāk smilšu uzbērts, kā no­teikts
: nestāvas vienmēr bija jāber
pilnas. Ikdienas „ d a ŗ b ā " ; vienīgās
„atpūtas^* Vietas bija atejas. Daudzi
tīkoja šos atpūtas. mirkļus, bet
,,priekšnieki** izgudroja īpašu kartīšu
sistēmu. Bez kartītes neviens nedrīk-
§tēj a atejā' atrasties. Bieži izdarītās
ateju kontrolēs, tos, ko atrada bez
kartītes, sodīja. Arī vēl pēc vakari­ņām,
no pīkst. 7—8.20 notika tā sau­camās
militārās apmācības, . soļo­šana
ar koka tupelēm kājās, bet kam
to nebija — ar, kailām kājām.
-Bēgšanas notika diezgaņ • bieži un
par spīti stingrajai apsardzībai riskē­tajiem
bieži arī laimējās pārkļūt dze­loņstiepļu
dubultžogiem. Sados ga­dījumos
lielajā tornī sirēna izziņoja
trauksmi. Visiem ātri vajadzēja sa­stāties
pa darba vienībām, lai at­rastu,
no kuras vienības ir izbēdzējs.
Tai vienībai tad bija vairākas stun­das
skriešus jāstrādā un vienu dienu
tie nesaņēma uzturu. Ja bēdzējus
noķēra, tad tos vispirms dažādi mo­cīja,
pēc kam iemeta mocekļu kam­baros,
līdz beidzot nošāva vai pa­kāra.
Pēdējos mēnešos ar nāvi sodī­ja
jau arī par gatavošanos bēgt. 19-14.
g. jūlija beigās atklājās, ka trīs ie­slodzītie
pārrunājuši b ē g t a s plānu.
Viņus ieslodzīja mocek]u kambafos
un dažasdienas vēlāk sodīja. Sodīšanas
dienā visus nometnes iemītniekus sa­pulcināja
laukumā pa vienībām.
Laukumā, kur atradās karātavas, v i ­sus
apsargāja ar automātiskiem ie­ročiem.
Kad bijām nostādīti ap ka­rātavām,
nāvei nolemtos atveda np
mocekļu kambariem. Bēgšanas sa­runu
ierosinātāju visu acu priekšā
pakāra, bet pārējos divus nošāva.
Nometnes pastāvēšanas pēdējās
dienās daudzi jaūnpievestie bija tādi,
kas izvairījušies no vācu patvarīgās
Pretim
iesaukšanas „SS" vienībās. Uz krū­tīm
un muguras tiem uzšuva zilu
garenu strīpu. „SD" vīri viņus sauca
par partizāniem un bandītiem. V i ­ņiem
nācās izciest vel lielākas mo­cības
nekā mums. Daudzi sasli­ma
un mira ar infekcijas slimībām.
Non^tnes iemītnieku vidū bija ari
sievietes, pat ar maziem bērniem.
Sievietes, sevišķi jaunās, daudzas
aizgāja mocekļu nāve par sava goda
aizstāvēšanu.
Manā laikā nometnē atradās vai­rāki
bijušie Latvijas valsts augstāki
darbinieki un valstsvīri. 1944. g. jū­nija
sākumā nometnē ieveda arī Lie­tuvas
ģenerāli P. ar visu štābu. Ari
viņi bija apcietināti par pretnacistu
nostāju. Lietuviešu barakai apvilka
vēl īpašu dzeloņžogu, kam tuvoties
mums bija stingri aizliegts.
1944. g v a . M nometnē bijām i e - ^ ^ ^^^'^^1 ^iii^ā,. jābūt
(Turpinājums no 1. lappuses)
Nākamais jautājums, runājot par
nodarbību veidiem,, ir — kādās i!or-raās
mums pašiem patstāvīgos pasā­kumus
un uzņēmumus organizēt? Sis
ir mūsu un vienīgi mūsu pašu jautā­jums.
Te iespējamii divi ceļi: vai nu
uzņēmumus organizē un darbus uz­ņemas
paši to darītāji vai ari to dara
atsevišķi latvieši kā privātuzņēmēji
Visiem gan jau iepriekš jāapzinās,
ka patstāvīgai uz ēmībai nāksies
pārvarēt daudz grūtumu un šķēiršļu
kā principiālo piekrišanu panākš^mā,
tā jo sevišķi tālākā darbībā. Ja
mums tomēr būs pietiekami daudz
neatlaidības, organizatoriskas pras­mes
un j^acietības, tad panākumi ne­kādā
:dņā neizpaliks. *
Beidzot vēl īpaši pasvīti'ojami divi
svarīgi momenti. Apsverot \ darba
jautāļumus, mūsu un mūsu pārstāv-slodziti
ap 7000 cilvēku. Jūlija bei­gās,
frontei tuvojoties,;daļu polītisko ^^^^ ^^^^^ territorijas apjomā,
i^^spējām latviešiem dzīvot un stra­kas
ieslodzīto vācieši apšāva turpat no­metne,
bet pārējos aizveda nezināmā
virzienā.. Mums, palicējiem, režīmu
un darba smagumu pastiprināja, bet
augustā lielu daļu arī mūsējo „at-brīvoja"
ūn piedalīja kādai vācu ar­mijas
daļai frontes nocietinājumu
rakšanas darbos un ieskaitīja 4. lat^
viešu buvbatalionā. Oktobra vidū
jau atradāmies Džūkstes rajonā un
vajadzēja doties atkal tālāk uz Ir­lavas
akpārtni. Zināju, ka 1944. g.
vasarā Vidzemē noorganizētās pret­nacistu
kureļiešu grupas pārcēlušās
uz Kurzemi. 2. novembra vakarā, ko­pā
ar dažiem draugiem uzsākām bēg­šanu
pie kureliešiem, 9. novembra
ritā Rendas pagastā vācu žandarmi
mūs apcietināja, bet mums īairhējās
izbēgt un beidzot kuireliešu vienības
ari sasniedzām. ?^ ^ :
Jānis Stalts
Tautieši
rakstura inkriminē jumu" rezultātā.
— 2.000 pārvietoto personu, no tiem
daudz krievu pilsoņu, kā 4. jūn. ziņo
3. armijas ģenerālštābs Heļdelbergā,
atstājuši amerikāņu DP nometni Re-gensburgā,
tā izteikdami savu pro­testu.
3. armijas sakaru virsnieki no­rāda;
ka nometnes atstāšanai par ie­meslu
bijis „pārpratums", jo 40 DP
no nometnes aizvesti uz j)olītiško
pārbaudi. DP atgriezās nometnē pēc
tarh, kad 1. kājnieku pulka koman­dieris
plkv. Viljamss viņiem iz­skaidroja,
kāpēc DP aizvesti uz pār­baudes
komisijām. Tās nodibinājusi
armija, lai izlemtu, vai krievus var
repatriēt pēc Jaltas vienošanās no­teikumiem.
— A n g l i j a s apakšna­ma
locekļi nobalsojuši par savu algu
paaugstināšanu no 600 uz 1000 mār­ciņu
(4.000 am. dol.) gadā. — Greta
Garbo pirmo /reizi pēc kara jūlijā
no ASV dosies atpūsties Z v i e d r i -
j ā. —• Padomj u rakstnieks ^un kara
korespondents Konstantīns Simonovs
Losanželosā pastāstījis, ka ģenerāli-
Bimam Josifam Staļinam tik ļoti pa­tīk
kinofilmas, ka viņš licis iekārtot
īpašu izrržu telpu, kurā pavada
daudz no sava brīvā laika. — A n g -
1 i ja s ārlietu viceministrs Maknils
apakšnamā paziņojis, ka Lielbritā­nija
palīdzēs Francijai tās kāra aviā­cijas
atjaunošanā, piegādājot lidma­šīnas
un piederumus franču aviāci­jas
vienībām Francijā, franču Zie-
(neļafrikā, franču Ekvātoriālafrikā un
Indoķīna. —- Kā militārā, tā komer­ciālā
angļu aviācija pāries yz raķešu
Iedarbināmām lidmašīnām! Raķešu
38 to transportlidmašīna^, kādas jau
būvē ^,,De Havilland" lidmašīnu fa­brika,
pārvadās pasažierus pāri At-lantikai
ar 960 km ātrumu stundā.
Slepenības plīvurs tikko atsegts no
raķešu iedarbināmām „De Havilland
Swallow" vienvietīgām lidmašīnām,
kas attīsta 1120 km ātrumu stundā.
— PŠRS jaunais tirdzniecības līgums
ar Is 1 a n d i paredz vairāk kā Is­landes
pirmskara gada zivju nozve­jas
pirkšanu par cenām, kas būšot
30—50 proc. augstākas par tām, ku­ras
tagad maksā citas valstis. Is­landes
saimnieciskās aprindas ieprie­cinātas
par krievu" maksājamām
augstām cenām, bet tanī pat laikā
aobažījušās par iespējamām :polī-tlskām
saistībām šāda darījuma re-
No Austrijas Vācijā ieradies lat­viešu
pārstāvis Ernests Ore, kas pie­dalījās
par novērotāju LCP trešā se­sijā
Vīrcburgā. Par mūsu' tautiešu
dzīvi Austrijā E. Ore „LatvieŠu
Vēstneša"; līdzstrādniekam stāsta:
„ Aust rijā visās joslās kopā dzīvo
pāri par 2000 latviešu. Amerikāņu
joslā, ir divi nometnes — pie Zalc-burgas
un Rīda, kur ar dažās vietās
privāti dzīvojošiem kopā, Vīni ie­skaitot,
dzīvo nedaudz pāri par 1000
latviešu Angļu joslā ir nometne
Spitalā, kur kopā ar nedaudziem pri­vāti
dzīvojošiem ap 500 latviešu,
Franču joslā nometne ir Kufšteina
un Innsbrukā. Nedaudz ģimenes ari
franču joslā vēl dzīvo privāti un te
mūsu tautiešu kopskaits ir ap 500.
Sabiedriskā un kulturālā dzīve
visrosīgākā ir Ģlāzenbachā pie Zalc-burgas
(apm. 600 latviešu). Tur at­rodas
arī Austrijas Latviešu komite­jas
miteklis. Samērā rosīga sabiedri­skā
dzīve arī Rīdas nometnē un fran­ču
joslā Tirolē un Forarlbergā. Ang-ļu
joslā kulturālā un sabiedriskā dzī­vē
pilnīgs pagurums. Labākos _ap-stākļos
par pārējām Joslām, telpu
zinātā. Maskavā parakstt^
pār mēnesi aizsteidza^^pri^!^ Islan­des
vēlēšanām,: kurās relatīvi spēcīgā
komunistu partijā gatavojas iegūt
lielāku pārstāvību valdībā. No
Frankfurtas ziņo, ka visas Brazīli­jas,
Ķīnas, Gvatemalas un Spānijas
pārvietotās personas, kas tagad atro­das
ASV joslā Vācijā, nekavējoties
repatriēs uz viņu valstīm. So 4 val­stu
pārstāvji :jau iferadušies ameri­kāņu
joslā, lai to apbraukātu un pie­dalītos
kandidātu repatriācijas pār­baudē,
kas sākās 4, jūnijā. — Mas­kavas
radiofons spēcīgi uzbrūl^: ASV
ārlietu ministra Bci'nesa priekšliku­mam"
par.Vienoto Nāciju aicināšanu
palīgā miera."līgimiu izstrādāšanā uņ
deklarē, ka „draudi vai iebiedēšanas
pret Padomju Savienību jau iepriekš
nolemti neveiksmei." . Starptautisko
tiesību profesora Korovina raksta
pārraidi jumā sacīts: ;,Taisnīga un
paliekoša miera visātrākā panākšana
iespējama tikai ar lielo demokrātisko
valstu draudzīgu sadarbību, kurā
ievēro Padomju Savienības likumi-gās
intereses un drošību." Bemesa
priekšlikums, sakot Korovins, ...no­zīmētu
virknes starptautisku \ricno-šanos
rupju pārkāpšanu... Tas pra­sītu
arī Vienoto Nāciju chartas re­vīziju."
. •
The Stars and Striipes
un uztura ziņā, dzīvo latvieši ameri­kāņu
okupācijas joslā, ciešami franču
joslā, bet. ļoti grūtos apstākļos, arī
tiesību ziņā, mūsu tautiešiem jādzīvo
angļu joslā, sevišķi Spitalā.
Austrijas. īpatno ģeogrāfisko un
politisko -apstākļu dēļ latviešiem dzī­ve
kļūst aizvien nepanesamāka. Sa­ņemto
kaloriju skaits samazinās, tie­siskais
stāvoklis atkarīgs ho DP
virsnieku nostājas un, kā to rādī­juši
piedzīvojumi, to austrieši savu­kārt
prot veikli izmantot. 13.; maijā
no Vīnes Zalcburga ieradās kurjers
un riņoja, ka tur sākusies baltiešu
vajāšana. Līdzīgas ziņas saņemtas
arī no Vīnē dzīvojošiem igauņiem un
lietuviešiem. Krievi uzdodot Austri­jas
kriminālai policijai Baltijas tau­tu
piederīgos, apcietināt kā krimināl-noziedziiiekus
un izdot viņiem. Par
apcietināto skaitu noteiktu ziņu vēl
nav. Zalcburgas latviešu komiteja
uzsākusi pretsoļus. Angļu joslā Bal­tijas
tautu piederīgos izvietojot uz
karintiju. Pēdējā laikā notikušas lat­viešu
apcietināšanas un notiesāšanas
ari Innsbrukā.
Nedrošais tiesiskais stāvoklis un
grūtie dzīves apstākļi spiež tautiešus
Austrijā meklēt ceļu ^uz VācijU;
Austrijas latviešu uzdevumā tādēļ
nodevu Latviešu Centrālās padomes
trešās sesijas ļaikā-^VīrdJurgālūgu^
mu izkārtot vismaz 300—400 visgrū­tākos
apstāl^ļos dzīvojošo tautiešu
uzņemšanu nometnēs Vācijā. Kon­krētus
; solījumus ' nesaņēmu. Zinu,
ka nometnes jaunpienācējiem ir slēg-ta
§, bet tikpat skaidrs ir, ka tautie­šiem
Austrijā palīdzīga - roka vaja­dzīga.
Mēs nepretendējam uz ērtī­bām.
Kad Vācijā no Austrijas iera­dīsies
tautieši, sniedziet tiem palīdzī­gu
roku un cenšaties gādāt, lai v i ­ņus
uzņemtu riometnēs. Ja pašreiz visu
Alistrijā dzīvojošo latyie^
šana uz Vāciju nav iespējama, tad
tas nenozīmē, ka stāvoklis nevar
mainīties/ Latvieši Austrijā c^^^
Latviešu Centrālā padome un Cen­trālā
komiteja darīs visu iespējamo,
lai visdrīzākā laikā kopējā saimē va­rētu
atgriezties apmēram 2000 tautie­šu,
kas līdz šim spiesti dzīvot šķirti."
H.M.
praktiski pieļautu uzturēt savu tau­tisko
kopību, kopt un veidot savu
garīgo kultūru, audzināt . jaunatni
latviskā garā u^i tikuinos. Saimnie­ciskā
laukā turpretim izšķirīgo fak*
toru vidū jābūt iespējām jo plaši un
vispusīgi veidot patstāvīgu, no sve­šiem
darba devējiem neatkarīgu no­darbošanos.
Latviešu inteliģencei,
garīgās, saimnieciskās un politiskās
dzīves darbiniekiem, jo sevi.^ķi va­dītājām
un ievērojamākām perso­nām,
kas atrodas emigi'ācijā, būtu
jāpaliek kopā ar emigrantu vanni-mu,
bet nevis jācenšas laimi un
vieglāku dzīvi meklēt katram par
sevi. So darbinieku pienākums būtu
atrasties tautas vidū un darboties
tās labā ne tikvien labās un panā­kumiem
apveltītās dienās. Jo vairāk
tas vajadzīgs, kad taptai svešniecī-bas
gaitās, tāpat kā dzimtā zomē,
grūti iet, kad likteņa smago sitienu
pārciešanai vajadzīga visu garīgo ua
materiālo spēku savienošanās, cik­tāl
vien katrreizējie apstākļi tieši
neapdraud atsevišķu cilvēku brīvību
un dzīvību. '
IL
Sapnis maija nakti
Patiesību sakot, es redzu sapņus ari
citā gada laikā, bet šoreiz sapnī
skarti ļoti aktuāli temati, kas var
interesēt arī pārējos, un tādēļ es par
to atļaušos pastāstīt.
Es redzēju sapnī, ka aiz barakām,
uz veca, nojaukta" šķūņa pamatiem,
pēckomitejas ieteikuma ierīkoja
peldbaseinu. Tā kā nometnes ūdens-agregāts
tik tikko spēja dot ūdeni
virtuves un mazgāšanās vajadzībām,
tad ūdeni peldbaseinam vajadzēja
spaiņiem nest no tuvējās upes. ūdeni
ilgāku laiku neatjaunoja uņ tādēļ
baseinā ieperinājās bebri. . Uzzinājis
par bebriem, es nekavējoties, devos
baseina virzienā, jo gribēju kādu
bebru noķert. Bebrus var noķert ti­kai,
tur,.kur; bebri, dzīvo. Kur:bebri
nedzīvo, tur tos noķert nevar. Kad es
aizelsies nonācu pie baseina, tad ie­raudzīju
tur visus runas vīrus, ķerot
bebrus. Duļķainajā ūdenī bebri viegli
.āvās noķertics, jo tie nevarēja re­dzēt,
kas šos ķer. Sinī momentā, vel­kot
aiz žaunām no baseina pēdējo
bebru, mani ieraudzīja kāds runas
vīrs un iekliedzās: „Ķeriet Drūmo,
viņš arī ir bebrs!" Es briesmīgi pār­bijos
un aulekšiem laidos projām.
Runas v ' . i man dzinis pakal, bcv ne­noķēra.
Es icskrēju nometnes sarī­ko
jūinu zālē, kur p^^^
vīzijas 13. protokola D nodaļas E pa­ragrāfa
h piezīmi. Es atsēdos kak­tiņā
un, lasītāja melodiskās balss
ieaijāts, sāku snaust. Dzirdēju kā
pa miglu: 96,5 plus 37,8 plus nulle,
kommats, štrunt, minus • 15, — atli­kumu
neiespaido. TāJāk neko ncdzir-dēju,
jo aiizmigu uņ sapni redzēju
otru sapni. Pie manis Ieskrien viens
sportists un saka, ka iebraukuši spā­ņu
basketbolisti un gribot sacensties
ar mūsējiem. Mani lūdz būt par šīs
sacīkstes radioreportieri. Es pasitu
padusē mikrofonu un aizgāju uz
sporta laukumu, Radioreportāža nav
nekāda māksla un es to protu. Es
uzkāpu už barakās jumta, uzstatīju
mikrofonu un savu reportāžu iesāku
šādiem vārdiem:
„Stadions pieblīvēts skatītajiem
līdz pēdējai iespējai. Mums atkal ir
izdevība redzēt mūsu izlases vienību
cīņā ar Spānijas izlasi. Cīņa solās
būt saistoša un rezultātu grūti pa­redzēt.
Mūsu vienībā mēs redzēsim
š^'dus spēlētājus: Raudziņu, Litki,
Zaķi, Vanagu un Zommeru. Pirmie
trīs Raiidziņš, Litke un Zaķis jau
vairākas reizes spēlējuši mūsu iz­lases
vienībā, bet Vanags un Zom-mcrs
—- pirmo un ŗēdējo reizi. Spā­nijas
vienības ^stāvs ir šāds: Rato
Rumbos. Velnos Arara, Kraujo Paaci,
Purna. Tiesnesis -^sabiedriskās i t i^
sas priekšsēdis.
Pirmie, laukumā ieskrien mūsējie;
Aplausi. Tad nāk spānieši. Orķestris
spēlē toreadora maršu no operas
Karmena. Nāk tiesnesis. Publika
pieceļas. Orķestris spēlē svītu no
orātorijas „Pastarā tiesa". Nozvērina
lieciniekus un var sākties spēle.
Svilpe. Eumba no centra nāk pio
Vanaga, nobīstas no tā un skrien pie
Zommera. Tas to riav gribējis, ap­vaino
j as un noiet no laukuma. Ties­nesis
dzenas Zommeram pakaļ, noķer
tp un mēģina pierunāt atgriezties.
Zommers par to prasa divi cigajretes.
Tiesnesis sola vienu. Vienojas par
vienu un pusi. Zommers nāk at-pal^
aļ — spēle sākas no centra. Svil­pe.
Bumba atkal Vanagam, tas pie­spēlē
Zaķim. Zaķis atpakaļ Vana-gamj
Vanags skrien, met — Zaķis
krīt. Bēres rit trijos pēc pusdienas.
Sānu iemetiens. Bumba spāniešiem.
Tie skrien uz mūsu grozu. Stāvoklis
kritisks. Zommer.s' stāvokli glābju
aizbāžot grozu ar tukšu maisu. Bum­ba
netiek grozā. Sļpēle sākas no
centra. Bumba ir mūsējiem. Izskrien
Litke. Strauji skrien Ieskrien kokos
un tur pazūd. Tiesnesis iet raudzī­ties,
kas tur noticis. Izrādās, ka koki
i r veseli, bet Litke savainots. Nāk
ārsts. Apskata Litki. Prasa, vai tam
ir bērni. Nav. Kāpēc nav? Litke
.solās laboties. Nekās nelīdz: soda
metiens. Sodu dodas izpildīt Zom­mers.
Viņš uzmanīgi notēmē, pie­miedz
vienu aci, tad — otru. Zom­mers
met — un barakai viens logs
neskaitās. Sinī vietā es biju spiests
reportāžu pārtraukt, jo mūsu no­metnes
Duksī tis kļuvis traks. Gribē­dams,
laikam, pagrauzt kaulu, skrien
man' virsū. Es kūleniski nonācu no
jumta un krītot pamodos no sapņa
sapnī.
Es sēdēju atkal nometnes sapulču
zālē, kuj lasīja revīzijas protokola
K 18. nodaļu. Te pēkšņi atvērās dur­vis,
isālē ieskrēja vīrs ar pistoli ro­kā:
„Atdodiet savas: rezervītes!" viņS
iekliedziīs briesmīgā tialsl un izšāva.
Es stāvus saslējos gultā, saulīte spī­dēja
pa logu istabā un apkārt bi>a
klusums.
.,Saki, mīļā sieviņ, vai es guļu vai
esmu nomodā?"
Uz to mana ml\īi sieļviņa atbildē­ja:
,J^Jemuldi, aizej labāk uz virtuvi
pēc ūdens." Es .sapratu, ka esrr|a no­modā,
un viss tas bija tikai sapnis
Trako del Niekos lun Smerando da maija naktu Drūmais