1949-01-15-03 |
Previous | 3 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
D I E V S , T A V A Z E M E D E G ! •t—1 • • w > >^ •hr-:; < • • ^ by ANDREjS EGLITIS KLNA KONGRESS /noslggums no 1.Ipp./ r i s u Vgtru un Konrädu Do-b e l i . i i p v i e n l b a s valdg i e v e l g ja AOnradu D o b e l i , Osvaldu - J^ r e ^ ^ i , Martipu I k v i l du A l b e r t u K a l n i ^ i u un Imantu ^ i g u r u . R e v i z i j a s koramisi- Jä - F r i d r i c h u x r e i b e r gu P a u l i Koäi un Kärli L a z d il pu. • A p v i e n l b a nolgma nekavejo-t i e s. g r i e z t i e s p i e ivan ä d a s v c i l d l b c i s a r lugurau atj.aut i e c e j - o t Kanädä a r l b i j . l a t - vieäu :legionäriem. Kongresa laikä sanäksiiies d elegä t i n o k l a u s I j a s Lat - vie§u mäkslas salona' r l k o - to M.Ve t r a s dzie smu vakaru, Koncert s guva n e d a l I t u taUr tieäu piekriäanu, V i s s sa-rlkojuma atllkums t i k a no-dots L a t v i a n H e l i e f Asso - c i a t i o n ka ziedojums. jjelegäti bi j a p a t e i c T g i Ties: inlllgara t a u t i e t i m T. Skud - ram, kas kongresa vajadzT-baiD b i j a nodevis sava uzpg-muma t e l p a g. Ilmars Bätraks. Cand.hi3t.P.Dreimanis London, Ont. NÄKOTNE f AGÄTNES GAISMÄ MINU TRALERI UZ KANÄDU P i r m i e b a l t i e S u beg^i no Z v i e d r i j a s pagajusä gadä okeänu g^ersoja mazäs l a i - veIgs, kas spe ja. uzpemt pä- > r i ^ desmit persona-s. Pedg - jä l a i k a okeana parbraucie4 niem b g g j i noorganize jas lie-läkäs grupäs. Ta t a u t i e t is Eduards B r e n c i s par savu brauGienu iDUms r a k s t a: Mu su kuga värds bija Wal-not. Tas i r ang].u mlnu t r a - l e r s , b u v e ^ 1939.gada.Ku-. ga tilpuras 850 to, bet d z i - ngjspeks 900 z i r g u speka tTalka inaä Inas. Sl okeana pärbrauciena organizgtäji b i j a i g a u p i . Uz musu kuga b i j a 347 pasa2ie; * i un 18 apka ipe s 1 cc e k ^ i . j aunakäi s p a s a ^ i e r i s b i j a 8 men.vecs li.e.tuvie.^u p u i s i t is,- bet Y& cäkais - 80 g.veca igaupu raate. BegJ-U sastava b i j a 8 n a c i j a s : 315 igaupu, 10 l a t - y i e g u , 9 l i e t u v i e g i , 9 po- ].i, 1 soiDs, 1 a u s t r i e t i s , 1 väcietis un 1 danis.Ku-gi v a d l j a igaupu k a p t e i n is Linde.. No Z v i e d r i j a s l l d z n a i i f a k s a i ceJä b i j ara gan-d r l z v e s e l u mene siw Päre iestän vairäka^s v e t r a s un gän-d r I z v i s i dabu jara i z sIlmo-t i e s ar. j u y a s - r s l i m l b u . c^ä-atzItnS, __ka brauciena orga-n i z§taj i v i su brauc i e n a 'Mr ku i z s n i e d z a J o t i t r u c i gu uz t u r u . P a l i k a ie s p a i d s , ka da^iern organizgtäj iem. b i j a aclraredzaraa i e d z i v o - §anas kare, i t s e v i ^ ^ i kro-nas mainot: p r e t d o l i a r i e m, kä c t r l daudzas. c i t a s lietäs, patlaban atrodaraies H a l i - faksas e m i g r a c i j a s raaja un gaidam :atJauj u sakt strä - dat un d z I v o t b r i v a j a Kana dä. Tautu näkotne migia t l t a. OllTSkam nav dota~iespSja to paredzst. Bet vipg sp^ 1ogiski s i e s t un p5 c an logijas aecinat par izre - dzSiD näkotng. Ikviena kaya l a i k a , kas skä-ra La tV i j u, i ed z I vo t ä j u dai^ dzuDBS bija manami salnazina- J ies; seviäi:i maz vipu b i ja p a l i c i s 18.g.s.ÄiemeJu kaya beigas. TomSr katru r e i z i tautas d z l v a l s spgks atjannojäs un: pat pieauga; nevienam pat prata nenaca runat par tautas bo j ä e j u. Pgdgj o Qkupäclju un kapa laika l a t v i e S i lielä s k a i - ta n opftvs t i , krltu § i kau j u lauko s,un no m iru § i ne c i 1 v g - cIgos dzIve s un darba ap-ö tak Jo s. ijaud z i tau t i e § i v e i smok k o n c e n t r a c i j a s no-metngs un t u r p i n a triradas g a i t a s , Bet a r l t a s v g l nedod t i e s i b a s runät . p a r t a u t a s boja eju. C i l v g ks spgj piemeroties visadiem : d z l v e s apstakjiem.- N e b r l y l - ba un saiiTinieciskas . g3;-utl- ^ bas a t s t a j uz v i p u 'sraagu i e s p a i d u ; atsevi§^i i n d i - v l d i i e t boja, bet v a i r a - kuras pieragro.jas smagajiem . d z l v e s aps„t.äkjiefli un turp i n a savas d z l v e s gaitas.. vecos l a i k o s l a t v i . e S i b i ja .pamesti savcim l i k t e n i r a ; par vipiera neviens nerupejäs parapgsXes par dzlva spgka pteaugulDU,^Jcas pgc vlsieiB kaalein i r konstat&ts; tä-pec nav l e m e s l a to tagad ap§aublt. Ie pr iekgg jo s gadu sImtep o s saimnieclbas. pagrlmganai seko j a tas at jauno-Sanas j > reizgin pat uzplaukums. pgc pirnia pasaules kaj-a Izpos-tltä zemg nedaudzos gados t i k a s a s n i e g t i l a b i r e z u l - täti. Agrak L a t v i j a ieveda n a i z e s l a b i b u ap 100.000 to gada. i, a t v i j a s r e p u b l i - kas pgdgjos gados rudzu un k v i e §u räSa t a b i j a pieaugu-s i , ka b i j a pat. iespejams i z v e s t to uz arzeiiiem. 1938^ g.Latvijä e k s p o r t s v i e s tu ptenotavas rahoja 15 kg.uz ; 1 i e d z l v o t a j u , bet Padornju s a v i e n l b a 1 kg uz i e d z l v o t a j u . Pgdgja ka^-a p o s t i j u - mi i j a t v i j a daäa z i p a i r smagaki, bet t a n l pa§a l i i ka tauta idbak sagatavota s a i m n i e c i s k a s d z l v es a t j a u - noäanai. Tas l i e k domat . un ceret, ka pedeja ka^^a postijumus latvieäu• u z c l - 11ga i s un r a ^ I g a i s d a r b s l i k v i d g s Isä laikä. L a t v j u tautas pagätne i r p i i n a pazeraojumu un / e i e s a - nu, .. be t t i e nav s a l a u z u gi t a u t a s i g r i b u augt, sasniegt' a r v i e n l i e i a k u p i l n i b u " ; . piemgram, pirmajara pasaule?^ pat bada gados nekadu p a l l - ^^^'^^ sekoja n e p i e d z i v o ts d z i b u v i n i nesa^ieraa. Pa§i i z g H t l b a s uzplaukums. Sko- Tläs audzekpu s k a i t s pie - auga pp; 170. OOO^^rl v i p i nesap I d t v i e s ^ i v e i n e s p g j a s a z i -| näties ar citam tautara un | t a s inforragt.par savu . stä- ' v o k l i ^ n e b i j a v i p i a r l s t a r p t a u t i s k i pazI^stara 1.\\e-r a u g o t i e s uz. v i s u to vipu s t a v o k l i s paroazäro uzlabo - uz 270.000 1937.gada, bet s k o l o t a j u k o p s k a i t s • t a ni pa^a l a i k a no 7.600 uz 13.uQ0. L a t v i j a s u n i v e r s i - täte studentu s k a i t s 1937.g jäs s k d i t l i s k i tduta v e l i - sasniedzd 7.000. Pedeja ka- LATVIESI LONDONA röjäs Un k u i t u r a i a zipa ^-a p o s t i jumi L a t v i j a ui dau-- sasniedza augstu l i m e n i . Ta- ^zu t a u t i e s u triradas g a i t as •^ad l a t v j u t a u t a s t a r p t a u - . n a v a p t u r e j u s i t a u t a s a t t l s - t i s k i pazistaraa, v i p a s o f i 4 t i b u g a r l g a z i p a . Protams, c i a i i e p a r s t a v j i v e i dar-J L a t v i j a bojgeviku t e r r o rs bojas Londona un V a s i n g t o r ^ i r pärperais a r l g a r l g a s dzl- Londona, Ont., un t a s tuva-ka. apkärtne dzl.vo ap 80 l a ^ vieäu. Sanaksmes pagaju§a^ va s a r a n o t i k a i kn e d g J as,bet tagad ziema i k parnedgjas. 23.decernbrl; kopa a r .igau - piera n o t i k a dievkalpojums l u t e r a p u baznIca, : be t 27.. decembrl. t a u t i e S i pulce j as kopgja e g l l t e s vakara. . Ta ka Londonas latvie.äu ko-p a l nav savu pastavlgu; te U pu, t a i domato kore sponden-c i var s u t i t uz Sadam adre-sgra: — A.Dreimanim, T h e - u n i v e r s i ty of ^ e s t e r n Ontario, i)e-partraent of ueologyj London, O n t a r i o , v a i a r l ^ London ciroup of.„Latvians, St. Joseph. H o s p i t a l , London, O n t a r i o. rietumu demokratijas sniedz| v i p a s t r irad i n i e k ie ra pa 1 IcM^ gu roku. LatvijaFt republi-^J kas l l d z e k j i nav i z t g r g t i. i,atviegu t r i r a d i n i e k i o.rga-j n i z e t i . Vipu p a r s t a v j i uz-j t u r pastavigus sakarus .ar' rietumu demokrätijam. La t V i e § u 1 a b v e J i G i t ä s z e - mes s k a j i un pamatoti a i z - stäv cietuSäs tautas un sniedz tära, raateriaiu. pa- , b a l s t u . juatvieäu makslinle-k i un raakslas amatnieki,ar saviem priekgnesuraiera un izstradajumiem s t i p r i na triradinie.kos n a c i o n a i o äp-z i p u un o l t u tautu parstav-j u s p a r l i e c i n a par latvieäu^ spgjära k o p i g i a r c i t a m kul-t u r a s tautäm c i n l t i e s par t a u t u labäku n a k o t n i , raie-ru, b r i v i b u un c i l v g c l g i e m d z l v e s apstakjiem. Tädos a p s t a k j o s l a t v j u t a u t a ne-v a r i e t boja, j a v i e n v i pa y noslggums 4.Ipp./ La t v i j a s un iye r s i t a t e.
Object Description
Rating | |
Title | Brivais Laveitis, January 15, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- History -- Periodicals |
Publisher | K. Dobelis |
Date | 1949-01-15 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Brivai490115 |
Description
Title | 1949-01-15-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | D I E V S , T A V A Z E M E D E G ! •t—1 • • w > >^ •hr-:; < • • ^ by ANDREjS EGLITIS KLNA KONGRESS /noslggums no 1.Ipp./ r i s u Vgtru un Konrädu Do-b e l i . i i p v i e n l b a s valdg i e v e l g ja AOnradu D o b e l i , Osvaldu - J^ r e ^ ^ i , Martipu I k v i l du A l b e r t u K a l n i ^ i u un Imantu ^ i g u r u . R e v i z i j a s koramisi- Jä - F r i d r i c h u x r e i b e r gu P a u l i Koäi un Kärli L a z d il pu. • A p v i e n l b a nolgma nekavejo-t i e s. g r i e z t i e s p i e ivan ä d a s v c i l d l b c i s a r lugurau atj.aut i e c e j - o t Kanädä a r l b i j . l a t - vieäu :legionäriem. Kongresa laikä sanäksiiies d elegä t i n o k l a u s I j a s Lat - vie§u mäkslas salona' r l k o - to M.Ve t r a s dzie smu vakaru, Koncert s guva n e d a l I t u taUr tieäu piekriäanu, V i s s sa-rlkojuma atllkums t i k a no-dots L a t v i a n H e l i e f Asso - c i a t i o n ka ziedojums. jjelegäti bi j a p a t e i c T g i Ties: inlllgara t a u t i e t i m T. Skud - ram, kas kongresa vajadzT-baiD b i j a nodevis sava uzpg-muma t e l p a g. Ilmars Bätraks. Cand.hi3t.P.Dreimanis London, Ont. NÄKOTNE f AGÄTNES GAISMÄ MINU TRALERI UZ KANÄDU P i r m i e b a l t i e S u beg^i no Z v i e d r i j a s pagajusä gadä okeänu g^ersoja mazäs l a i - veIgs, kas spe ja. uzpemt pä- > r i ^ desmit persona-s. Pedg - jä l a i k a okeana parbraucie4 niem b g g j i noorganize jas lie-läkäs grupäs. Ta t a u t i e t is Eduards B r e n c i s par savu brauGienu iDUms r a k s t a: Mu su kuga värds bija Wal-not. Tas i r ang].u mlnu t r a - l e r s , b u v e ^ 1939.gada.Ku-. ga tilpuras 850 to, bet d z i - ngjspeks 900 z i r g u speka tTalka inaä Inas. Sl okeana pärbrauciena organizgtäji b i j a i g a u p i . Uz musu kuga b i j a 347 pasa2ie; * i un 18 apka ipe s 1 cc e k ^ i . j aunakäi s p a s a ^ i e r i s b i j a 8 men.vecs li.e.tuvie.^u p u i s i t is,- bet Y& cäkais - 80 g.veca igaupu raate. BegJ-U sastava b i j a 8 n a c i j a s : 315 igaupu, 10 l a t - y i e g u , 9 l i e t u v i e g i , 9 po- ].i, 1 soiDs, 1 a u s t r i e t i s , 1 väcietis un 1 danis.Ku-gi v a d l j a igaupu k a p t e i n is Linde.. No Z v i e d r i j a s l l d z n a i i f a k s a i ceJä b i j ara gan-d r l z v e s e l u mene siw Päre iestän vairäka^s v e t r a s un gän-d r I z v i s i dabu jara i z sIlmo-t i e s ar. j u y a s - r s l i m l b u . c^ä-atzItnS, __ka brauciena orga-n i z§taj i v i su brauc i e n a 'Mr ku i z s n i e d z a J o t i t r u c i gu uz t u r u . P a l i k a ie s p a i d s , ka da^iern organizgtäj iem. b i j a aclraredzaraa i e d z i v o - §anas kare, i t s e v i ^ ^ i kro-nas mainot: p r e t d o l i a r i e m, kä c t r l daudzas. c i t a s lietäs, patlaban atrodaraies H a l i - faksas e m i g r a c i j a s raaja un gaidam :atJauj u sakt strä - dat un d z I v o t b r i v a j a Kana dä. Tautu näkotne migia t l t a. OllTSkam nav dota~iespSja to paredzst. Bet vipg sp^ 1ogiski s i e s t un p5 c an logijas aecinat par izre - dzSiD näkotng. Ikviena kaya l a i k a , kas skä-ra La tV i j u, i ed z I vo t ä j u dai^ dzuDBS bija manami salnazina- J ies; seviäi:i maz vipu b i ja p a l i c i s 18.g.s.ÄiemeJu kaya beigas. TomSr katru r e i z i tautas d z l v a l s spgks atjannojäs un: pat pieauga; nevienam pat prata nenaca runat par tautas bo j ä e j u. Pgdgj o Qkupäclju un kapa laika l a t v i e S i lielä s k a i - ta n opftvs t i , krltu § i kau j u lauko s,un no m iru § i ne c i 1 v g - cIgos dzIve s un darba ap-ö tak Jo s. ijaud z i tau t i e § i v e i smok k o n c e n t r a c i j a s no-metngs un t u r p i n a triradas g a i t a s , Bet a r l t a s v g l nedod t i e s i b a s runät . p a r t a u t a s boja eju. C i l v g ks spgj piemeroties visadiem : d z l v e s apstakjiem.- N e b r l y l - ba un saiiTinieciskas . g3;-utl- ^ bas a t s t a j uz v i p u 'sraagu i e s p a i d u ; atsevi§^i i n d i - v l d i i e t boja, bet v a i r a - kuras pieragro.jas smagajiem . d z l v e s aps„t.äkjiefli un turp i n a savas d z l v e s gaitas.. vecos l a i k o s l a t v i . e S i b i ja .pamesti savcim l i k t e n i r a ; par vipiera neviens nerupejäs parapgsXes par dzlva spgka pteaugulDU,^Jcas pgc vlsieiB kaalein i r konstat&ts; tä-pec nav l e m e s l a to tagad ap§aublt. Ie pr iekgg jo s gadu sImtep o s saimnieclbas. pagrlmganai seko j a tas at jauno-Sanas j > reizgin pat uzplaukums. pgc pirnia pasaules kaj-a Izpos-tltä zemg nedaudzos gados t i k a s a s n i e g t i l a b i r e z u l - täti. Agrak L a t v i j a ieveda n a i z e s l a b i b u ap 100.000 to gada. i, a t v i j a s r e p u b l i - kas pgdgjos gados rudzu un k v i e §u räSa t a b i j a pieaugu-s i , ka b i j a pat. iespejams i z v e s t to uz arzeiiiem. 1938^ g.Latvijä e k s p o r t s v i e s tu ptenotavas rahoja 15 kg.uz ; 1 i e d z l v o t a j u , bet Padornju s a v i e n l b a 1 kg uz i e d z l v o t a j u . Pgdgja ka^-a p o s t i j u - mi i j a t v i j a daäa z i p a i r smagaki, bet t a n l pa§a l i i ka tauta idbak sagatavota s a i m n i e c i s k a s d z l v es a t j a u - noäanai. Tas l i e k domat . un ceret, ka pedeja ka^^a postijumus latvieäu• u z c l - 11ga i s un r a ^ I g a i s d a r b s l i k v i d g s Isä laikä. L a t v j u tautas pagätne i r p i i n a pazeraojumu un / e i e s a - nu, .. be t t i e nav s a l a u z u gi t a u t a s i g r i b u augt, sasniegt' a r v i e n l i e i a k u p i l n i b u " ; . piemgram, pirmajara pasaule?^ pat bada gados nekadu p a l l - ^^^'^^ sekoja n e p i e d z i v o ts d z i b u v i n i nesa^ieraa. Pa§i i z g H t l b a s uzplaukums. Sko- Tläs audzekpu s k a i t s pie - auga pp; 170. OOO^^rl v i p i nesap I d t v i e s ^ i v e i n e s p g j a s a z i -| näties ar citam tautara un | t a s inforragt.par savu . stä- ' v o k l i ^ n e b i j a v i p i a r l s t a r p t a u t i s k i pazI^stara 1.\\e-r a u g o t i e s uz. v i s u to vipu s t a v o k l i s paroazäro uzlabo - uz 270.000 1937.gada, bet s k o l o t a j u k o p s k a i t s • t a ni pa^a l a i k a no 7.600 uz 13.uQ0. L a t v i j a s u n i v e r s i - täte studentu s k a i t s 1937.g jäs s k d i t l i s k i tduta v e l i - sasniedzd 7.000. Pedeja ka- LATVIESI LONDONA röjäs Un k u i t u r a i a zipa ^-a p o s t i jumi L a t v i j a ui dau-- sasniedza augstu l i m e n i . Ta- ^zu t a u t i e s u triradas g a i t as •^ad l a t v j u t a u t a s t a r p t a u - . n a v a p t u r e j u s i t a u t a s a t t l s - t i s k i pazistaraa, v i p a s o f i 4 t i b u g a r l g a z i p a . Protams, c i a i i e p a r s t a v j i v e i dar-J L a t v i j a bojgeviku t e r r o rs bojas Londona un V a s i n g t o r ^ i r pärperais a r l g a r l g a s dzl- Londona, Ont., un t a s tuva-ka. apkärtne dzl.vo ap 80 l a ^ vieäu. Sanaksmes pagaju§a^ va s a r a n o t i k a i kn e d g J as,bet tagad ziema i k parnedgjas. 23.decernbrl; kopa a r .igau - piera n o t i k a dievkalpojums l u t e r a p u baznIca, : be t 27.. decembrl. t a u t i e S i pulce j as kopgja e g l l t e s vakara. . Ta ka Londonas latvie.äu ko-p a l nav savu pastavlgu; te U pu, t a i domato kore sponden-c i var s u t i t uz Sadam adre-sgra: — A.Dreimanim, T h e - u n i v e r s i ty of ^ e s t e r n Ontario, i)e-partraent of ueologyj London, O n t a r i o , v a i a r l ^ London ciroup of.„Latvians, St. Joseph. H o s p i t a l , London, O n t a r i o. rietumu demokratijas sniedz| v i p a s t r irad i n i e k ie ra pa 1 IcM^ gu roku. LatvijaFt republi-^J kas l l d z e k j i nav i z t g r g t i. i,atviegu t r i r a d i n i e k i o.rga-j n i z e t i . Vipu p a r s t a v j i uz-j t u r pastavigus sakarus .ar' rietumu demokrätijam. La t V i e § u 1 a b v e J i G i t ä s z e - mes s k a j i un pamatoti a i z - stäv cietuSäs tautas un sniedz tära, raateriaiu. pa- , b a l s t u . juatvieäu makslinle-k i un raakslas amatnieki,ar saviem priekgnesuraiera un izstradajumiem s t i p r i na triradinie.kos n a c i o n a i o äp-z i p u un o l t u tautu parstav-j u s p a r l i e c i n a par latvieäu^ spgjära k o p i g i a r c i t a m kul-t u r a s tautäm c i n l t i e s par t a u t u labäku n a k o t n i , raie-ru, b r i v i b u un c i l v g c l g i e m d z l v e s apstakjiem. Tädos a p s t a k j o s l a t v j u t a u t a ne-v a r i e t boja, j a v i e n v i pa y noslggums 4.Ipp./ La t v i j a s un iye r s i t a t e. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-01-15-03