1951-04-14-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ļpte. 9t pret badu. Ameriku L amerikāņu au«ij. * atbēguil f u ^ f t i i i j f ^ ; k ministri v-ļļi atvēlēt ittJK iierUuiī ^ IMiekļi. t^ei J izveidotu raiji W l i l umi|tQ doliitt ASV Vraku tmtdien koMr«aT imtai. ^ <|t tpitu ko« Srojif kSdf b Turcijā KSU «k ļtkijii mnitāriiiT ^en pānidt jZ Mam'viiat tjHtL [delegāti B u ^ u £ •viibīitamlUČtS i j ^ teetēt prtt invāziju ;Hlās,. kuŗii ķkmes ifairu. Pi, Ņim ^ itttidaij^ 1' t. ISV un tautai L_ ķ^pvf l^ļarf noadot, umiera gājiiMi'V. ^erroriatu s^ik^i lūtii bfittt iiS5|r i v i " aula , ' ij. 8S tanir^i i r i o n l Tā U reija savu it k i lanerātti ķinfļam ziepju anglot ļitllf izveidot Attftrumvldjii If. 8li , kt nt tikai ... tgī iiredi rin, — rakiti. |e, uzsverot, ki' lizētu darba' briļ kavēt trattiiiii,^ tt. I Korejā, 228.006 k f i t #| un zi)ime|)(or# Iki ir viiiBii Wi» Vertlfāin elniiļHi ijstlt un M iM lorikāņu tiņa iļn-ļ .•just AustTunviciH Mvola jauni dil# Verllnē. ziņb Rķ» siatniokiat. sistu >irtljiaw* i Belgradei tilfflf, jtksa un,Ļ«^lwf Ivu noziediMļo m \ ka aizlieglotg pzdoto I \ I ketaupijttšl l«M Idnieki, ka« «Pl«ļJ ^biroja Švatki»» [prese. ^atkiil^ Ibrikāi uti V v l t a t j e » ^^ tlvei l««»^i^Jf minūtes M w J Stalingraļaija^ļ I un stāstīju» 2 Viadumi Ita »«variļt^*# Iedevusi \m^n |g. navWlw»ļ Helkolboiu',-5 I ļ^^.w<dAniīi P^'l lis «mdl ņi āršotai tM _ uroBulfr: littmi. [ēstlja. ka ķjtt valdīt» ^ f ļ liMiTifi tas l ' SI īzeja arcb««SM ļllllUM gJi "i lbruku»«« llcinot . I lATVIA latviaii Newspaper Ht. 79 (473), April 14, 1951 Publisher^ Jānis Niedra, Anguat' dorl b. Detmold, Lager, Germany, Pbone Augustdorf 02: Editoiial and Business Ofliee: Gralenaschau, Obb., Regierung»- lager, Germany. ffSA Omce: 102-15, 85th Ortve, lUcbmond Hill 18, N. Y., Phont VI 9,7778, SubsaiptiOB latee USAt $ 2^ ot 1.50 montUf. prister: Weilheimer Drackerd, Ģ,m-hM., Weilheim/Obb., Gennany. Publ. twlce'weekly. Circul. 11.000. Sponsor — JRO. lATVIAN NEW5PAPER Nr. 29 (473) Sestdien, 1951. g. 14, aprīli Iznāk trešdienās un sestdienās. Izdevējs: Latviešu Centrālā Komiteja. Galvenais redaktorsi Maksis Culltis, galv. red, vietn V LesiņS. Redaktori: G. Grlnbergs, P. KlSns, £ . Miesnieks. L Svarcs. Apgāda saimniecības vadītājs P. Balodis. Apgāda un redakcijas adrese: (t3b) Grafenaschau. Obb., Lager. ASV redakc. vad.: A. Klāv-sons. 319 N, 22nd Ave W. Dulutb, Minn., USA. Austrālijas redakc. vad.: A. Smits, 21, Linden Av©» nue, WendouTee, Ballarat, V i c , Australia. Satriecoša vests KONCBNTRACUAS NOMETNE, KUR t MENESOS MHUSI 70 PROC. m- PORTETO lATVIESU Latvijas sOtnis X Feļdmanis saiļiē* mii rSsbzli no kSda Latvijas plkoņa, kas tagad uzturas Izraēlā. Vēstulē stāip <^tu rakistits: 1041. g., nakt! uz 15, jūniju iņanl Rīgā arestēja Gobez (veilsts droiftēā) ier5d])l un ešelons no^ijltija v Šbiiiju. Mu8u , ešelonā bija ap IMO dUvSku, gedvenōkārt rīdzinieki. Mttf novietoja koncen2l1k:ijas nometnēs Surmog, Ustj-Su;»^^ Pirižim, daiiis simtus kilometrus adz Solikam* ģLUi Molotova apgabala. Sumogā pļjikn līdz 1942. g. pavasarim, kad sani kopi ar citiem apcietiniltlem pēc NiQ>V aizmuguriska sprieduma VoMi$ivļļ^Q^^^^ nomietināšanā uz Storoimiu, Komi apgabalā, NKDV tisrradzlbi; 1946,1^ man izdevis izbēgt nz Poliju un^o turienes ui; Pa-iMrttnu. KoncentrSdjas nometne Sumiogā, kuķ mēs ieradāmies 1941. g. augustā, līdz 1942. g. aprīlim, tl, 8 mēnešu laikā, nomira ap 70 proc. ieslodzīto, risvairik no bada, aukstuma un giil-tiem dzīves apsitikļiem. Ar mmi bija bijušie ministii Kaminskis, prof. Ada-moviis, prof. Plāķis, prof. Berg», prof. Biitiilns, Albats, prof. Smits (no angļu institūta), fabrikants Ķuze un viņa znots Krūmiņš, Plato ar dēliem, Benjamiņa, Raņķe, Balodis (bij. kara min stra brālis), Petrevics, Vanags Jānis Roze (no valsts bankas), Pauls Romāns^ Zālltis, Latsons, daži redaktori no Jaunākām Ziņām, Krūklands, prof. Sniķera dēls un daudzi citi re dzami Latvijas darbinieki, kuru vSr dus esmu aizmirsis. Ja Jūs interesētu dažu personu liktenis, kas varbūt varēja būt mūsu grupā — varbūt atcerēšos ua varēšu Jums kaut ko pa ziņot Rēc manas aizsūtīšanai^ uk Komi apgabalu, pazaudēju sakaru ar koiK»#i^jaa nometni, jQ sarakptī ianās i>i|a nei^pēfama." $li ir vien^ n(> retiem gadījumiem ķadi kldam 1941. g. deportētam izde viei dzīvam atgriezties, kulturālā pasaulē no bojševiku vergu nometnes Pieprasītas tuvākas ziņas, kas tiks paiāņotas atklātībai. Drošības īleldarācila Hropai vai prezidenla Trumena p ā r s l c U ^? Kremlis piesaka karu iimea^a brāļiem'^ Baltija - TACU 7000 VIRU JOPROJĀM V B L IZBEGUSI 100.000 P A D O M JU SLEPENPOLICISTU RiKOtĀM VAJĀŠANĀM Dally Mail speciālkorespondenta ziņojums no Stokholmas Mc gandrīz septiņu gadu ilgas varonīgas cīņas pret komunistu agre-lijtt pretestības kustībām Krievijas wektētajā Igaunijā, Utvijā un Lietuvā » • tagad draud iznicināšana. Padomju slepenā policija šos „meža brāļus"— kā šīs kustības dēvē vietējie iedzīvotāji — lēnām izmērdē, lai - pastiprināto gatavošanos karam iāie tenitorijās nodrošinātu pret sa-pa rietumvalstis, kas piedalās ar saviem bruņotajiem spēkiem cīņās Korejā, bet arī fijašās amerikāņu sabiedrības un preses aprindās. MEKARTURA PIENĀKUMUS PĀRŅEM 8. ARMIJAS KOMANDIERIS ĢENERĀLIS RID2VEJS ar vTiHfll^flīJii* "~ dnidfalnām apspriedēm L ē S ^ ^ A s T n ' ^ ^ persōnigajiei %dom. SM kin?^^^ Prezldenu Tnimens pl. 1 naktī uz trešdienu sevišķā pre- Z 11*'*'^^* Mek^ura atcelšanu no visiem amaUem, mums izvērtās par lielāko sensāciju, Eiropā šo ziņu saņēma ttka* nēc ? 1 *Jļn«Wanas;BBC to ļasniedzS speclāhiJoSa v^^^^^^ p^aU St^l^n,^T^^^ prezidenta paziņojumu pre-iet Mņemot Tokio oficiālo atcelšanas pavēli, atradās pašlaik ar kundzi pie ^*^f^'.i lēmumu viņš uzņēma mierīgi un, ģenerāl- ^^'^^l^' savus pienākumus pagaidu kārtība savam itāba priekšniekam. Prezidenta Trumena ofidālajā deklarācijā presei norādīts, ka pēc valdības aprindās arvien vairāk nostiprinājušās atziņas, ģenerāļa politiskie ieskati neatļauj viņam ar visu sirdi atbalstīt UN un ASV oficiālo politiku. Ģenerālis esot atteicies sekot tradidjām un, būdams militārais virspavēlnieks, neievērojot nekādus brīdinājumus, atkārtoti izdevis politiskas deklarācijas. Sakarā ar to, prezidents spiests viņu atcelt tiklab no UN spēku virspavēlnieka amata Korejā, kā arī no ASV bruņoto spēku virspavēlnieka posteņa Tālajos austrumos. Vienīgās tiesības, kas ģenerālim atstātas» Ir pašam noteikt, uz kurieni doties. Taču pagaidām Mek-arturs atteicies komentēt kā savu atcelšanu, tā nākotnes nodomus. Jau pāris dienas pirms prezidenta Trumena liktenīgās izšķiršanās, skandāls ap Mekarturu un komplikācijām UN valstu attieksmēs, ko bija izraisījusi .viņa .izturēšanās, bija sasniedzis tādu stadiju, ka radikāla izšķiršanas likās neizbēgama. ^tipatijas vlsdaiādSko novirzienu britu laiktakstos norādīja, ka gaidāmajā » debatēs britu apakšnamā būtu iesniegta kategoriska prasība ASV valdībai atcelt Mekarturu no UN bruņoto spēku virspavēlnieka amata. Tādai nostājai ar katru dienu vairojās atbalstītāju skaits ne tikad citās Tai pašā laikā amerikāņu prese norādīja, ka ģen. Mekartura atcelšana Kritiskais gads Kaat gan ASV saimnieciska, poli-tUkS nn militāra pUnoSana gandrīz par 100 proc dibināta uz visai rls> kanU pleņSmoma, ka Pad. savienība vispārēja kaŗn iogad v i l neizraisīs dandzas avgstt sMvoSas personas Vallngtonl privitl lomEr Izsakās, ka „milsa zeme 1951. g. iegSļiisl kara varētu atstst nelabvēlīgu ietekmi m 8„,j jeieja". Amerikāņu maUāro UN karaspēka morāh un opericju eksperta vSriejum» miera Izredzes nonsi, īpaši ja «askto» «r b^8m gal- L p , g , ^ „ ^pm. Ms reizes augstāk ditais komunistu ģenerilurbrukums. Lefcj g,obMs kara izcelianSs h ^ Ja L p t . r h f r T ,f^^T " deviņu menelu laikā. Mekarturam tSdel minēja pašu aiz-1 », . „ . ^ . „ . sardzības ministru Maršalu. Tāpat S«« " 5 " He«prat6Ii spriei tā: ASV UKvēra nepieciešamību pēc Mekar> « " L " » * » P«"P««». '«"«ri tura atcelšanas nepalaist garām iz- ?'«"'f» « « " j " tt devību un izstrādāt pozitīvu politiku ""«Orlbēs rUkēt Korejas konflikta drīzai a t r i s i n ā š a n a i h L ' f " " " ^ ^ ? » ' " ^ , ' » » ^ ' ^ : ^ '^ amerikāņiem pieņemamā veidā. v»*""» raķeiprojekUlu, n.,,,1,- — i » i VI I • • • «r ko Iznicināt amerikāņu bumbve-ni? nrŽlc^n. ^i** 'I «« "«mlr viņi nevarēs vienā IJIT ^ ' ^ f v ? " " / ! ' ' ^ ' vienīgā masu uzlidojumā pUnlgt sa-ioulārciinonni^ stnu , JsHird/ī^g'iI^ aKtb.,^a?ls^t^īto Mekar- fjrie ^«^»«„»k^ā ņ^u^ jgja, isa buuze Use. loM ttīrlti-- turu un prez.dentu Trumenu i r ^ ļ ^ o i j u uteUtzem^^ (Turpinaļums 8. Ipp.) MEKARTURA ATCELŠANA IZRAISA ASAS REPUBUKANU PRETARCIIAS EIROPA PRIECĀJAS ~ UN DOMA PAR MIERU - JAPĀNA SKUMST, BET FILIPĪNU PREZIDENTS AICINA T A L O AUSTRUMU ATBRĪVOTĀJU CIEMA V a š i n g t o n a (el). — Ģenerāla Mekartura atcelšana vien vēl nav afrtslnfijusfi plašo strtdus Jautājumu par to, vai cīņas smagumpunkts pret komunistiskā imperiālisma izplešanos paliks Tālajos austrumos vai nosvērsies uz Eiropu. Tas vēl nedēļām, varbūt pat mēnešiem paliks aktuālo diskusiju priekšmets pasaules likteņu lēmēju v i di Pirmā republikāņu politiķu reak-pija neapšaubāmi norāda, ka lielākā laban viss rilgst un vārās. Viņi art saka: Ja Pad. savienībai neizdosies, neķeroties pie ieročiem, iespiesties Vidējo austrumu naftas laukos, ko tā pašlaik dara Irānā, tad tā savu niecīgo naftas rezervju dēl nespēs vest globālu karu. Bet neviens prātīgs cilvēks rtetu-mu puslodē neņemsies apgalvot, ka būtu informēts par politbiroja plāniem un zinātu par kādu Kremļa lēmumu šogad vispār nekarot. Izcilas personas Vašingtonā pēdējās dienās privāti izteikušās: „Gan loti iepriecina dzirdēt, ka miera un kara izredzes ir k l 3:1. Bet mēs būsim patiesībai tuvāk, Ja, ievērojot pašreizējo stāvokli, apgriezīsim šo attiecību otrādi. Lieta, lūk, ir tfi, ka mēs vēl nemaz ftarMiiKals ismi Jķ ItaldtBts Trrimens, pinni iavas plaSSa JļJļoņJttM pai Tālo austrumu problēmām, Jfntataa apspriedāt ar ārlietu ministru Kurn m ārpolitisko padomdevēju Dallesu. ^rtftdes belgSi paziņoja, ka Džons For- ^ Dtllesi, ki spectālpilnvarotais Japāna» l l p n a )autā)uraā, tuvākās dienā» do» M Tokio, lai apspriestos par drisn mie- 7 ngoBa paraksUianu ar ģen. Ridžveju m '•Unai vahtivlriem. ± Anartkāņu ārlietu ministrijas plrstāvli ^'^««meU treSdien pēc Mekartura atcelša- •*!/«lņoJa, ka ASV Formoias politiku ne-preflf. Tāpat Sav. valstis nedomājot aicināt KoatbUtUiko Ķīnu pie Japānas miera līgu- ••^liītfādāSanas, kā to vēloties Uelbritā- 3k KronēSanas akmens, kura pazušana «•«nēlku vakarā sagādāja Uelu sairauku-iiu ^ Weil»ritānijā, treSdien atrasts Sko-wj »r kur to nezināmas personas novietojuša» «r divām vēstulēm uz Porlairšairaa 2«^*«s abtejas baznīcas altāra. Viena «Sm •'"'Mfita karalim Džordžam, bet otra l"J«lw k«inlcal. NekavēJoUes uz Forlair-nS5? ? . ™ c a speciālisti no Londonas, lai paibtudlia, vai akmens ir īsts. HiJ^i komunistu valdība o«cIāli pa- "joŗist Indonēzijas vēstniekam Honkongā, SL.!'^** wpublikāņu valsUgalva Maolse- SfJP »n viiju aizstājot LlušauCi, ko ««ve par Ķīnas komUnislu Nr. 2. W Jaunas ķiniešu divīzijas konstatē- Si. ^SV aizsardzības ministrija. W to komunistu bruņoto spēku sUp- ^ Korejā pieaudzis uz 895.000 viru. botāžu vai atklāšanu rietumu saulei. Ziņojumi no trim, Baltijas zemēm apstiprina, ka padomju akcija vis pirms un galvenokārt vērsta pret igauņu partizāniem. Līdz šim tiem pārliku piegādāja patriotiski nolika-noti lauksaimnieki, kam bija atļauts paturēt savas mājas, kaut arī zeme bija iedalīta kollektivsaimniecībās. Ar Maskava» kontrolētās igauņu valdības jaujiizdoto dekrētu visus lauksaimniekus pārvietos uz kom-mūnāliem dzīvojamiem centriem kolhozos. Tas nozīmē, ka padomju de-penā policija viņus tagad var ciešāk uzmanīt un piespiest nodot visus lauksaimniecības ražojumus vals-tij, nevis rezervēt daļu no tās „meža brāļiem". Pad. savienība, kaii tagad ^ Baltijas juras * piekrastē izbōvē zemūdeņu bāzes, radara stacija», militārus lidlaukus, kā arī tālvadāmu raķešu ba zes, pēdējo soli cenšias realizēt lielā steigā — kā dekrētā noteikts, kolhozu vadītājiem jauno ..dzīvojamo centru" precīza atrašanās vieta jānosaka vēl pirms šī mēneša beigām. Sagatavošanā eeot līdzīgi dekrēti — lai piespiestu lauksaimniekus atstāt savrupmājas — arī Latvijā un Lietuvā. Mēģinot izbēgt šira izmērdēšanas draudam, igauņu partizāni lēnām pārvieto savas uzturēšanās centrus no Alutagunes mežiem ziemeļaustrumos un Laiksāres mežiem dienvidrietumos uz fabrikām un birojiem pilsētās. La tur varētu ietikt, viņiem nepiecieša mas ts. „darba grāmatiņas", kurās at i'imeta katras personas tagadējā un agrākas darba vietasi. Partizāniem par laimi, padomju Igaunijas birokra (Tuipinājums 8, Ipp.) daļa šis partijas vadošo valstsvīru Joprojām ir vienās doi^āe ar ģenerāli Mekarturu, kas kādā» vēstulē republikāņu vadītājam tautas vietnieku namā Josefam Martinām apliecināja: „Mēs šeit (Āzijā) karojam par Eiropu ieročiem rokā, kamēr Eiropas diplomāti vēl joprojām izcīna tikai vārdu kaujas." Kamēr demokrātu senatori atzīst Trumena rīcību par pareizu un vajadzīgu, republikāņu partijas vadošie vīri, kas šai sakarībā bija pulcējušie pie Martina uz apspriedi, asi nosoda prezidenta rīcību. Republikāņu nopietnākais prezidenta amata kandidāts Tafts nosauca Mekartura atcelšanu par ^traģiskiem maldiem". Mekkartijs apzīmēja šo dienu par ^Amerikas melno dienu", Naulends — par soli ceļā uz Tālo auetrumu Mindieni, bet Fergusons savu sašutu rau izteica ^ vārdiem ^zināšanas un nopelni nostumti pie malas." Mar tins apspriedes beigās preses pārstāv jlem paskaidroja, ka tajā nolemts: Pirmkārt, pieprasīt kongresā visa ārpolitikas kompleksa izmeklēšanu no pēdējo traģisko notikumu viedokļa. Otrkārt, kongresam jāiegūst kaidrība ' par Mekartura nolūkiem ādēļ ģenerālis jālūdz iespējami ātr atgriezties ASV un piedalīties kon gresa sēdē. Bez tam pārrunāta sūdzību ierosināšana par zemei kaitīgu darba pienākumu pildīšanu dmpeach ment). Pēc amerikāņu satversmes sūdzības par kaitniecību valsts dar bā (kuras gala mērķis — atcelšana no amata) ierosina tautas vietnieku nams, bet izmeklēšanu izdara senāts Martins neminēja personas, pret ku rām nodomāts ierosināt sūdzības. To ties senators Viljems Jenners senāt pasaules karu, teica Trumens Sākusies bijulo karavīru lesautisana emigrācijas procesa Ludvigsburgā (S). ~ Gaidītā bij. leģionāru iesaistīšana emigrācijas procesā, par ko jau ziņojām mūsu laikraksta iepriekšējā numurā, tagad kļuvusi īstenība, un šajā nedēlā savus zvērestus DP komisijā Ludvigs-burgas izceļošanas centrā jau nodeva lielāks skaits bij, leģionāru. DP komisijas galvenās mītnes rīkojumā, kas telefoniski saņemts no Frankfurtes Ludvigsburgā, principiāli norādīts pielaist bij. karavīrus emigrācijas procesā, bet pagaidām vēl trūkst sīkāku instrukciju par emigrācijai pielaižammn grupām, resp. virsnie kiem un kareivjiem, brīvprātīgajiem un mobilizētajiem, kā arī tiem, kas savā dienesta laikā bijusi mazgadīgi, un zvēresta nodošanai šai nedēļā pielaistas visas minētās grupas. neesam karam sagatavoti un varam Sēdē pieprasīja izmeklēšanu un pre-IPļ"*? zidenta Trumena atcelšanu no amata. f5?Pi,„^^^^^ (Turpiaijmai e4pp.) Irie^enu pret palu zemi. V Peŗsoīiit, kam pieejama slepeni ^ • ! JB • a • I informācija, pēdējā laikā likulai ma- nes gnoain daniVlSUi n^^^ Kremllm botu veseU virkne li^i t^tmtMm.m*XUm UmJif^ loģlsku motivti sākt vēl Sogad kādu lai aiZKaveiU īreSO ImlUtāru tvantaru Ja nu ne tieši pret Sav. valstīm kā pretkomOnisma sirdi, tad vismaz ASV intereSu perifērijā ^ pret Jugoslaviju un Iranu. Bet tas X, ^ ^, ^, neizbēgami liktu iet Eiropas raganu Vašingtona (el). — Plašā radiorunā kaUam pāri malām, prezidents Trumena trešdienas vaka- Šādā nozīmē varbClt izskaidrojams rā iztirzāja Tālo austrumu problēmas, aizsardzības ministra Maršala Jaunā- „Ar mūsu rīcību Korejā," teica pre- UaU Izteiciens: „Pasaule8 situācija zīdents, ..mēs gribam aizkavēt trešo tagad Ir daudz nopietnāka, nekā tā pasaules karu." Visu mūsu rīcību bija pag. novembri." Toreiz da£i diktē tikai šī viena vienīga vēlēša- briil likās esam augstākā mērā kri-nās. Arī ģenerālis Mekarturs atcelts tlskL tādēļ, teica Trumens, ka pasaules parjg ^jenu vēlāk mazrunīgā Mar-miers ir svarīgāks par personīgiem §ala domu tuvāk pamatoja ASV aiz-ieskatiem. Pamatodams Korejas no- Uardzlbas mobilizācijas pārvaldes šefs zīmi pasaules miera saglabāšanā, Cārizs Vllsons tautas vietnieku nama prezidents atstāstīja kāda Maskavā budžeta apakškomisijas sēdē. Aiz skolota augstāka padomju virsnieka slēgtām durvīm viņš bija pateicis, ka runu pag. vasarā komunistu spiegu, j i gada beigās ASV būs ,4oU stip-sabotieŗu un aģentu sanāksmē. Uas". Viņa palīgs M. FleiSmana „Mū6u bruņotie spēki jūnija vidū piemetinājis, ka amerikāņu nādja uzbruks Dienvidkorejai...' telcie bflšot „gatava" pēc viena gada, un padomju virsnieks, „ . . . un tas būs bridinājis: „Pašlaik ir vislielāko ievadījums visas Āzijas atbrlvoša- briesmu laiks. J|i vien tiksim laimīgi pāri šim vistuvākam periodam, tad Amerikāņu sabiedrībā vaicā, ru- musu ricibā Jau būs tik daudz Ieroču nas turpinājumā teica Trumens, kā- un tik daudz rāpniecibas mašīnu, ka dēļ UN karaspēks nebombardē Man- Ledzēsim briesmas mazļnāmies/' džuriju un Ķīnu, un atbildēja: Briesmu tiešais cēlonis meklējams „MaTidžurijas bombardēšana un na- Ulenkārill faktā, ka ASV ar savu rt-cionālās Ķīnas karaspēka invāzija Lfbu izraisījušas veselu ķēdes reak-cietzemē nozīmētu nopietnu risku iz- clju, kas savā gala konsekvencē neraisīt vispārēju karu." Runas beigu atvairāmi padarīs komunistisko koa-daļā prezidents deklarēja trīs punktu Mdju par vājāko un pretkomQnisti«- programmu miera panākšanai Tālos ķo pasauli par stiprāko pusi. austrumos — 1. Kaujas darbības iz- Amerikāņu un viņu sabiedroto bru-beigšanaj 2. Nodrošinājums jauna košanās, Vācijas un Japānas gaidā-konflikta novēršanai; 3. Visāda vei- ma rehabllitēšana un apbruņošana, da agresijas Izbeigšana. [globālas preikomanlstlskas koalīcijas izveidošana, kas spēs ne vien sekmīgi aizstāvēties, bet izdartt ari nāves triecienu pret Pad. savienību, —• viss tas izaicina pretējo pusi uz Iz- Sķlrtgu rīcību pēc principa: „Tagad vai nekad". Kā zināms, līdz šim bij. karavīri,! Rietumi, protams, ir spiesti rīkoties izaicināti uz komisijām emigrēšanai tā, kā viņi rīkojas, lai art tiem būtu uz ASV, netika tālāk par ārstu pār- Jāļauj Kremļa trīspadsmit vīriem baudēm. Zvēresta nodošana DP ko- triumfēt rietumu nespēka dēļ. Bet misijā tiem tagad paver emigrācijas politbirojs Jo labi zina rietumu acu-procesa turpināšanas iespējas visās mirklīgo vājumu, un, Ifik, tāpēc art nākošajās instancēs. tam tagad Jāizšķiras un Jāizvēlas Kā viens no pirmajiem pieciem viens no diviem: vai ļaut notikumu bij. karavīriem zvērestu nodeva kāds I ķēdei pamazām Iekalt Kremli važās, latviešu invalids, kas karā zaudējis I vai art salauzt ķēdi vienu kāju. ī^rmo zvēresta devēju I Kremļa pāles to politiski salauzt vidū bija arī kāds latviešu leģiona I gan bija sekmīgas Azijā, bet nesek-virsnieks, kas, jautāts, ar atviegloju-1 mējās Eiropā, un Ja vien padomju ma nopūtu sacīja: „Paldie6 Dievam, I varasvīri grib noturēties pie varas, nu tie ūdeņi reiz sakustējušies! Ta-|tlem katrā ziņā JāiegOst savā rīcībā ču vismaz solis uz priekšu. Bet vēl I visas Eiropas rūpniecības kapacitāte, gan nav zināms, vai atkal kāds para-ļ Briesmas Jo akotas padara art ap-grafs nepārvnlks svītru likuma de-ļstāklis, ka abas puses — Maskava vēju nodomiem un karavīru vēlmēm!un Vašingtona — var sākt kalkulēt: Piedzīvojumi mūs pieradinājuši pie šl ir pēdējā Izdevība Pad. savienībai, skep6es." ļ 'Turpinājumi S. tp^.J 1 ?i i i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 14, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-04-14 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510414 |
Description
Title | 1951-04-14-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ļpte.
9t pret badu.
Ameriku L
amerikāņu au«ij.
* atbēguil
f u ^ f t i i i j f ^ ;
k ministri v-ļļi
atvēlēt ittJK
iierUuiī ^
IMiekļi. t^ei
J izveidotu raiji
W l i l umi|tQ
doliitt ASV Vraku
tmtdien koMr«aT
imtai. ^
<|t tpitu ko«
Srojif kSdf
b Turcijā KSU «k
ļtkijii mnitāriiiT
^en pānidt jZ
Mam'viiat tjHtL
[delegāti B u ^ u £
•viibīitamlUČtS i j ^
teetēt prtt
invāziju
;Hlās,. kuŗii
ķkmes ifairu. Pi,
Ņim ^ itttidaij^
1' t.
ISV un tautai L_
ķ^pvf l^ļarf noadot,
umiera gājiiMi'V.
^erroriatu s^ik^i
lūtii bfittt iiS5|r
i v i " aula , '
ij. 8S tanir^i
i r i o n l Tā U
reija savu it
k i lanerātti
ķinfļam ziepju
anglot
ļitllf izveidot
Attftrumvldjii
If. 8li ,
kt nt tikai ...
tgī iiredi
rin, — rakiti.
|e, uzsverot, ki'
lizētu darba' briļ
kavēt trattiiiii,^
tt.
I Korejā,
228.006 k f i t #|
un zi)ime|)(or#
Iki ir viiiBii Wi»
Vertlfāin elniiļHi
ijstlt un M iM
lorikāņu tiņa iļn-ļ
.•just AustTunviciH
Mvola jauni dil#
Verllnē. ziņb Rķ»
siatniokiat.
sistu >irtljiaw*
i Belgradei tilfflf,
jtksa un,Ļ«^lwf
Ivu noziediMļo m \
ka aizlieglotg
pzdoto
I \ I
ketaupijttšl l«M
Idnieki, ka« «Pl«ļJ
^biroja Švatki»»
[prese. ^atkiil^
Ibrikāi uti
V v l t a t j e » ^^
tlvei l««»^i^Jf minūtes M w
J Stalingraļaija^ļ
I un stāstīju» 2
Viadumi
Ita »«variļt^*#
Iedevusi \m^n
|g. navWlw»ļ
Helkolboiu',-5
I ļ^^.w |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-04-14-01