Bavarijas Latviesu vestnesis, May 11, 1946

              lW6,g.8,na!f|
ļrkopu un Vl^.
mārsSprolig
[erstr. 28/5, Ess.
>(^4). . 1^73
smani, dz. 07.
ļRigas, bija 15.
Jieva Elza Vas-
2—2, Esslingen-
1679
is 19. d i v .^
ļ:. Pēteri Čeveru
ļruno KaktiAu,
[ērai; DP Gamp
1683
10 Talsiem, dz.
>. „Riga", lūdz
lāllvaidis: Stutt.
jlingen/Neckar,
1684
ļ Tukuma, Kalē-
Provorno; par
ļtu Arvīdu Va-fovorno*^
Stutt-jUngtēn/
Neckar,
1685-6
^8 meklē Vla-
^žciema, Aloizs
Ziīiņ Iva*
ļ.: Meesen^Kas., >
KLabec^(24).
1687
dz. 12.10. 10/
Torpas 44. g.
Lāria Amštera:
(arburgerstr., 6,
Hamburg (24).
1688
ļiō krievu ie­lija
TP Glūdas
ibirnu kolonijā,
im 247/A DP
|f:V6-l7, Buxte-l).
1689
mtlBiiu, dz. 24.
I, d i v .H p. ka-ibiiie
Pāvulāna:
[Koloiiie, Essiin-
[1^. - 1690
un pol. bat. kar.
ino Mazsalacas
Lidiju Riek-
)ija Sudetijā pie
)8 Mežulis; Heil-
[m Bichtelgebitge,
169i, 3
Havs Jiirinenoks:
Jay.:^13i0.1692
itdīģu uh radus
Itdolfo Zods; U-
: : k $ i t t m. māte
Sproģi, dzim.
III; Tidenbergu,
ļļ%>il8, m. Irma
i)? Camp DU
:(?2); 1695-7
ļdzim. Antropu,
r&si^-^ dz» 13.
ļ 4 2. 9., no Mā-
[ermfne Ludrik-
FleaSiburg-Mūr-
1699,
l}dz. 23.18. lU
le Jānis Ezergai-
Kalsnavas Dak-ņo
Kfilsnavaa
Kalniņu no
lifia; meklē Pē-ļlan
DP Camp,
Fiirth, Bayern
1700/01
Osis ao Kārlu
[sslingen/Neckar,
1506
24. 23. 6., no
plkv. Briges 3. .
ficrgs: Lānger
ischule, Liibeck
1509
It R ī t e r i , dz.
lag., pēd. z. no
I. 3., FP L 08846
māte Luize
\mp, „G":(Lat.
5, Ingolstadt,
1611
imondu Lu-
12. Rīgā, pēd.
[jā, Warthegau*a,
s Bulgakovs
24, Reppner tib.
iweig (20). 1613
pazinās meklē
lelgavas, Augusts
ļūn Arnolds An-
DP Camp 3,
(21). 1431
lingen. - 11.000
:
LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, DilHngen/Donau. Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēlā — Published twice a week.
Nr.3i(38) Attthorized by Mi!!tary Oovemment and UN RRA DiUingenI, sestdien, 1946. g. ll.Waiji
Prof. Dr; theol. Teodors Grīnbergs,
Latvijas ev.-lut. baznicas ^archibīskaps
Ģimenes dienā
12. maijā svētīsim ģimenes dienu.
Slnl dienā pieminēsim vecāku pienā-kurnu
pret bērniem un bērnu pienā­kumu
pret vecākiem. Lai parādītu ve­cāku
pienākumu pret bērniem, man
prātā nāk kāda glezna un proti: eņģe­lis
nes aizmigušu mazu bērnu no de­besīm
uz zemi. Ving pieklauvē pie
kāda gaiSi apgaismota loga un nodod
tur savu dārgo nastu, un ienes namā
prieku un laimiI un Dieva svētību.
Tā ir tikai glezna, bet glezna, kas
ietver sevī dziļu un skaistu patie­sību.
Tiešām, bērni ir Dieva dāvana.
Mazs bērns ir debess viesis. M\ims
tas jāuzlūko par Dieva mīlestības
kllu un zīmi.
Kas bērni ir vecākiem un kādi pie­nākumi
vecākiem ir pret bērniem, to
pilnīgi Siapratīs tikaii tie vecāki, kas
sacīs: mēs esam tēvs un māte tikai
no Tā žēlastības, kani vienīgam pie­nākas
svētais Tēva vārds un kura
sirds ir mīlestības pilnīgāka nekā
visuzticīgākā mātes sirds. liri man
atkal nāk prātā kāda glezna. Divi
bērni, zēns un meitenīte, rotaļājas
bezdibeņa m^lā. Bērni viens otru tu-ra
pife rokas. Meiteriīte sniedzas pēc
puķēm un neredz, kādas briesmas vi-žai
draud, un zēns izstiepj roku pēc
tautiņa, kas lidp pāri bezdibenim.
Vēl viens solis un abi bērni nogāzī­sies
bezdibenī! Bet glezna tomēr ne­pilda
mūsu sirdi ar izbailēm, jo pār
bērniem lido viiiu sargeņģelis.
, Ir jauka doma, ka Dieva sargeņģe­lis
ir nomodā par ikvienu bērnu. Bet,
miUe vecāki, taisni jūs esat aicināti
būt par sargeņģeļiem saviem bērniem!
Jiisu acis lai ir par tiem nomodā,
jūsu rokas; lai pasargā tos no bries­mām,
kas viAiem draud un ko tie
savā nespēkā neredz. Jūsu uzde­vums
ir sargāt bērnus no briesmām
pie miesas un dvēseles. Jums viiii jā­sargā
no tiem bezdibeņiem, kas, drīz
vien atveras bērnu dzīves ceļā. Jums
TiM jāmāca ar drošu soli paiet bezdi­benim
garām, I ar gaišu skatu vērot
pareizo ceļu. Un ja jūs nevarat visur
pie viņiem būt un tos vadīt, tad uz­ticiet
tos tam Vadonim, kas tos ne­kad
neatstāj, uzticiet savus bērnus
lielajam bērnu draugara Jēzum Kri­stum.
Gādājiet par to, ka vini nestu
Dievu savā sirdi, ka Vina gars tos
Tadītu tā, ka tie nekad neaizmirstu
tās acis, kas arvien par viņiem ir no­modā.
Rūpējieties, ka arī uz jūsu bēr­niem
zīmētos vārdi: un vihš auga un
piei^ēmās gudrībā un piemīlībā pie
Dieva un cilvēkiem,
Lai jums, mīļie vecāki, šajā dienā
jo dziili ieskan sirdī Jēzus vārdi: „Ļai-diet
bērnus pie manis nākt un nelie­dziet
tiem, jo ' viniein pieder Dieva
Talstība." 'Jūsu uzdevums ir vest bēr­nus
pie Jēzus, vest viņus pie Dieva
un ar to pie visa laba. Bet to jūs va­tēsit
tikai tad, kad paši nesīsit Dievu
savās sirdīs, kad jums pašiem Jēzus
diženunis un go^lība būs pilnīgi sap­rotama.
Nav svarīgāka un svētīgāka darba
par audzitiāšanasdarbu Kriijtus garā,
un žēl, ka daudziem atliek maz laika
ar saviem bērniem nodarboties. Bēr­niem
ir tiesības prasīt vecāku mīle­stību,
laipnību un nopietnību. Piera­diniet
savus' bērnus pie veikla un
Icrietna darba. Dodiet bērniem zinā-
-Sanas un izglītību. Māciet viņus tā,
ka tie reiz ar godu var pildīt savu
Tietu. Bet viss tas viņiem nāks par
labu tikai tad, Ja tos audzināsit ar
Dievu un uz E^ievu, kad jūs viņus
audzināsit par Dieva ..bērniem. "
Ģimenes diena atgādina arī bēr­niem,
kādi ir viiiu pienākumi pret ve­cākiem.
Bērhieņi jāparāda vecākiem
ista bērnu mīlestība, ir tie jāgodā un
jācienī. Bērni' no Vecākiem saņēmuši
milzum daudz mīlestības upuru. Tie
jāatmaksā ar.tādu pašu pretmīlestību.
B ē rn i n e k a d ne d rīks t b ū t a si un p ā r-gudri
pret'vecākiem. Tiem jābūt ar­vien
pieklājīgiemi un pazemīgiem.
Arī še piepildās Dieva vardi: .Augst­prātīgiem
Dievs turas pretī, bet paze-tmīgiem
viņš dod žēlastību."
(Beigas 3. lappusē)
.armija izdod instrukciju Baltijas'
soņu - karavīru atbrīvošanai no gūsta
Turpinot Latvijas Sarkanā krusta
direktora ASV okupācijas joslā R
Liepiņa un citu latviešu pārstāvju ilga
laika neatlaidīgus centienus panākt
latvieSu karavīru atbrīvošanu no gū-stekiļu.
nometnēm amerikāņu joslā
Vācijā, LSK ģenerālsekretāra viet­nieks
Maksis Ra t e r m a n i s no Es-linjenas,
Virtemberģā, un zv. adv.
Jēkabs K a l n i ņ š no Augsburgas,
Švābijā, maija sākumā apmeklēja
ASV okupācijas joslas mititārās pār­valdītājas
3. amerikāfiu armijas
ģenerālštābu Heidelbergā. Latviešu
pārstāvjiem ģenerālštābā paziņota
priecīgā un tik loti gaidītā vēsts: Bal­tijas
valstu pilsoņus -T karavīrus» kas
atrodas ASV okupācijas joslas gū­stekņu
nometnēs "Vācijā, tagad iz­lemts
atbrīvot. Atbrīvošana no gūsta
attiecināma uz Visu pakāpju karavī­riem
— kareivjiem, instruktoriem un
virsniekiem.
3. armijas ģenerālštābs baltu kaifa-viru
atbrīvošanai izstrādājis tpažu in­strukciju.
Tā jau izsūtīta visas ASV
okupācijas joslas amerikāņu armijas
divīziju štābiem Regensburgā. Augs-burgā
un Bad-Vildungenā, kas kārtosi
atbrīvošanas formalitātes visiem bal­tu
karavīriem to pārziņā esošās kafa-gūsteknu
nometnēs. Pie katrais divī­zijas
patlaban rada baltu karavīru
atbrīvošanas komisiju, kufā piedalī­sies
pa 2 pārstāvjiem no attiecīgās
amerikāfiui divīzijas un arī atbrīvo­jamo
karavīru nacionālie pārstāvji.
Šīs komisijas sīki noskaidros katra
atbrīvojamā baltu karavīra piespiedu
mobilizēišsinas un citus apstākļus, lem­jot
par atbrīvošanu atsevišķi katrā
individuālā gadījumā. AtbrIvošaRas
komisijas pie amerikāņu divīzijām
sāks darboties tuvākā laikā. A. T,
Parīzes konferences strupceļš joprojām bez izejas
Parīzē, 5. maijā (UP). — Ārlietu
ministru, konference^ iO. apspriežu
dienai sākoties, joprojām atradās
strupceļā visos svarīgākajos Itālijas
miera līguma jautājumos, pēc tam,
kad Savienoto Valsitu ārlietu ministrs
Berness iepriekšējā vakarā bija ierO'-
sinājis sarīkot tautas nobalsošanu strī­dīgo
Italijas-Dienvidslavijas robežjau-tājumu
atrisināšanai. .Apspriedes par
Triestas jautājumu pirms tam bija
palikušas bez sekmēm ministru no­guruma
dēl, kā izteicās kāds ameri­kāņu
novērotājs. Divi jautājumi, ku­ros
rietumu valstis no vienas un Krie­vija
no otras puses apiiēmiiSās nepie­kāpties
ne par sprīdi, ir Triestas un
itaJu koloniju liktenis. 9 dienu de­batēs
un kompromisu meklējumos
Molotovs skaidri pierādījis^ ka Krie­vija
apņēmusies nodrošināt Triestu —
svarīgāko Viduseiropas ostu Adrijas
piekrastē savam sabiedrotajam Dien­vidslāvijai.
Kā Savienotās Valstis, tā
arī Lielbritānija tik pat noteikti par
rādījušas, ka nav ar mieru ielaisties
kompromisos Triestas Jautājumā, —
arī tad nē, ja par to tām piedāvā
piekāpšanos citos jautājumos, kā. to
5. maija sēdē pirmo reizi bija licis
manīt Molotovs. ļ*ar italu kolonijām
debates nav bijušas tik ilgas, bet neiz­ej
amais strupceļš radies arī šajā
jautājumā. Krievija apņēmušies gūt
bazi Tripolitānijā un neielaist tur
angļus. Abas angliski runājošās nāci­jas
ir tik pat noteikti pret Krievijas
ielaišanu šajā territorijā.
Berness ierosinājis sa^rīkot tautas
nobalsošanu, kufā Italijas-Dienvidsla-vijas
pierobežas iedzīvotāji izšķirtos
paši, vai tie piekrīt amerikāifiu var
ņadpmju projektētajai robežai. AniC'
rikānu ārlietu ministrs izteicies, llca
viņš varētu piekrist arī angļu priekšli­kumam
par robežas novilkšanu uz
rietumiem no amerikāņu projektētās
līnijas, bet ar noteikumu, ka Dien­vidslāvija
tad atdotu Itālijai moder^
nās oglraktuvju mašīnas, kas atrodas
ap Albernu. Pēc amerikāņu projektē­tās
robežas, Albema ar tās oglraktu-vfim
un Pplas osta piekristu Itālijai.
2. maijā, zīAoja „AP", ārlietu mini­stru
konference piekritusi atdot Dal-mācijas
salas Dienvidslāvijai.
3. maijā ,.UP" zināja stāstīt, ka Itā­lijas
reparācijaa ,Parīzes konferencē
izraisījušas ilgu un niknu divkauju.'
ASV ārlietu ministrs Berness ar uz­svaru
deklarēja, ka Savienotās Val­stis
„nemaz nedomā * maksāt labos
amerikāfiu dolārus, lai segtu citu vflil-stu
reparācijas." ^Lilietu ministrs Mo­lotovs
tai pat laikā liedzās atkāpties
no Padomijas 300 miljardu dolrepa-rāciju
prasības no Itālijas. Šī infor­matīvā
sēde, kas notika Bernesa dar­ba
kabinetā, likās ievadām sengaidīto
izrēķināšanos starp Krieviju un Rie­tumu
Sabiedrotiem. Jau pašil sākumā
Berness pārsteidza delegātus ar pil­nīgi
jaunu priekšlikumu — revidēt
pamiera līgumus ar Itāliju un ass sa­biedrotām
valstīm, ieskaitot arī tās,:
kas ietelp Krievijas iespaida sfairā
BalkSnos, attiecinot 8o revīziju līdz
galīgo miera līgumu noslēgšanai, jo
tie, pēc Bernesa apgalvojuma, nestā­sies
spēkā vismaz vēl 4 vai 6 mēne-
Vai Anstrijas latviešus-pārcels
ttz Bavārija?
UNRRA's vienības vadība Vcidenā,
Augšpfalcā, pēdējā laikā noskaidro
iespējamību iekārtot te jaunu pārvie­toto
perspnu nometni bij. vācu armi­jas
gūstekņu kazarmās. Mītnes esot
vajadzīgas 2000-^250(1 personām, kū-fas
uz Bavāriju pārcelšot no Austri­jas.
Tādā gadījumā iespējams, ka ša­jā
skaitā būs arī mūsu tautieši.
^ Inž. J, KalkAŠ
Kttltarasi fonds piešķirs
prēmijas
sus. Berness uzsvēra, ka pamiera no­teikumu
nekavējoša revīzija ir nepie­ciešama,,
„lal novērstu visus šķēršļus
So valstu dzīves atjaunošanai." At­bildē
uz Molotova uzstājību, ka Krie­vijai
neesot nodoma samazināt savas
reparāciju prasības, Berness pasvītro­ja,
ka Itālija jau saņēmusi Savienoto
Valstu un Anglijas palīdzību 500 milj.
dol. vērtībā un ir sagaidāms, ka UN-RRA
tai gādās vēl 400 milj. dolāru,
Jcurus, uzsvēra Berness, nevar nodot
citām valstīm reparācijās.
4. maijiā ārlietu ministru padome
noklausijills ziņojumus par apstrīdēto
Italijas-Dienvidslavijas robežu, ,Pēc
informācijas no angļu avotiem, Molo­tovs
aizstāvējis DienvidslavijaH^ pra-
' sības ksi Mpilnigi pamatotas un taisnī­gas"
un kritizējis pārējo 3 ārlietu
ministrII priekšlikumus, apzīmējot toš
par kafa laika sabiedrotās — Dien­vidslāvijas
sodīšanu. Berness nikni
apstrīdēja Šādu apgalvojumu un aiz­rādīja,
kii, pec amerikāņu, angļu un
franēu priekšlikumiem, dienvidslāvi
dabūšot Fiumi, 18.900 kv jūdžu jau­nas
territorijas un 375.000 iedzīvotāju.
Moloto\^s, piekrītot tam, ka Triesta
etniski ir italiska, pieprasīja pilsētas
nodošanu Dienvidslāvijai, jo tli esot
nepieciešama un atkarīga no piegulo­šās
territorijas, kas etniski dienvidsla-viska.
Dienvidslāvijas ārlietu ministrs
Kardeljsi Padomjas delegācijas mītnē
sasauktajā preses konferencē .izteicās,
ka vina valdība „nekad neakceptēšot
4 lielvalstu lēmumu, kas Dienvidslā­vijas
tautas nodotu citai valstij."
The Stars and Stripes
Kultūras fonda pārvalde nākoiās
L€P sesijas laikā paredzējusi piefiķirt
prēmijas par labākiem jaundarbiem
daiļliteratūrā, kas pirmo īt\%\ publicē­ti
atsevišķā' grāmatā gadā lat­viešu
emigrācijā. Kultūras fonda pār­valde
lūdz godalgošanai paredzētos
darbus pieteikt fohdii techniskai ko­misijai,
iesūtot no pieteicamā darba
vismaz 1 eksemplāru. Darbus var pie-/
teikt kā aļiitoi:!, tā i ari organizācijas
Kultūres fonda pārvalde pakdzējusi
godalgot arļi labākos darbus tēlotājās
māJcslās, sikanu mākslā un izcilākos
sniegumus skatuves mākslā. ^, Tech-nisko
grOtIbu dēl godalgošanas īsteno­šanā
fondd pārvalde lodz mākslas
lietpratējus un mākslihiekus nākt ar
ierosinājumiem un priekšlikumiem, kā
godalgošanu vislabāk veikt. Pieteiku­mi
un priekšlikumi adresējami KF
pārvaldei: .,Frlsche Quelle". Hidde^
sen bel Deltiņold, Lippe (21).
J.CK IB" Detmoldā
Nemiers Tirolē un arābu pasaulē
D i e nv i d t i r o le s vāciski runā­jošie
iedzīvotāji atkārtoti rīko de­monstrācijas
pret 4 lielvalstu ārlietu
ministru konferences lēmumu atstāt
Dienvidtiroli Itālijai. — Palestīnā un
7 Vidējo austrumu valstīs izsludināts
arābu generālstreiks un 15.000 liels
histērisks afabu pūlis devies pa Jeru­zalemes
ielām, saucot ,,nost ar ang-,
liem un amerikāņiem", lai protestētu
pret angiu-amerikānu izmeklēšanas
komitejas ieteikumu pēc iespējas ātri
atļaut 100.000 žīdiem ieceļot Palestī­nā.
Vašingtonā prezidents Trūmens
noraidījis angļu priekšlikumu izteik­ties
par Savienoto Valstu palīdzību
Palestīnas pārvaldīšanā. „AP" zino
no Ņujorkas, ka iespējama Palestī­nas
jautājuma pārrunāšana Drošības
padomē, lai ar to novērstu asins iz­liešanu
Tuvējos austrumos. — Liel­britānija
un Francija paziņojušas,' ka,
saskaAā ar neoficiālo Vienoto Nāciju
priekšlikumu, tās atvilkušas visus sa­vus
spēkus no S ii r i j a s un pilnīgi
evakuēs karaspēku no L i ba nonas
līdz 30. jūnijam. Kairā arābu līsjas
pārstāvis paziņojis, ka Palestīnas arā­bi
grib sūtīt delegātu uz Maskavu,
lai lūgtu Padomju Savienības atbal­stu
Palestīnas jautājuma debatēs Vie­noto
Nāciju Drošības padomē. — P a-d
p m j u S a v i e n I b a aicina tautu
parakstīt 20.000.000.0000 rubļu aizņē­mumu
„Padomju Savienības nacionā­lās
saimniecības atjaunošanai un tā-lākveidošanai.'
V Maskavas radiofonā
nolasīts arī ministru padomes dekrēts,
kurā teikts, ka naudu izlietos ,*piec^
gades plāna izpildīšanai" un „valsts
militāro un saimniecisko spēku tālā­kai
stiprināšanai." — Vīnē paziAots,
ka padomju lidmašīnas 19 gadījumos
apšaudījušas vai citādi apdraudēju­šas
amerikāViu transporta lidmašīnas
virs Austrijas. Amerikāņu militārās
iestādes krievu atbildi uz ģenerāla
Klarka protestu uzskata par ..loti
neapmi er i nošu.'' —^ Berlīnē a m erikāAu
un angļu iestāžu neapmierinātību ra­dījusi
krievu lamata ar dzejām par
Henriju Fordu, Bruklīnas tiltu un ve­nēriskām
slimībām. Grāmatas autors
ir sen mirušais Majakovskis. Ameri­kāņu
un angļu iestādes lūgušas šo
grāmatu izņemt no apgrozības. Tās arī
protestējušas pret kādu .^olochova ro­mānu
par Ameriku. — Londonā pu­blicētā
Baltā grāmata atklāj, ka Liel­britānija
4 kara gados kopš 1941, g.
izdevusi; 52.430.842 mārciņas Secret
Service — izlūkošanas dienesta vaja-dzīb
ām. — Nīrnbe rgā m i litā r ā tr ibu-nāla
sēdē nolasīts Hjālmāra Sachta
paskaidrojums, kurā Hermans Gē-rings
nodēvēts par „nemorālisku no­ziedznieka
tipu.' Gērings noklausī-^
jies šo Vācijas kādreizējā valstsban-kas
prezidenta paskaidrojumu, tad
papurinājis galvu un zīmīgi piesitis
sev pie pieres. — Luisvillā, Savieno­tās
Valstīs, 71 g. vecā nēgeriete Em­ma
Klarisa Klemente piel^ēmusi pago­dinājumu
kļūt par amerikāņu māti
1946. gadam." Vina ir 7 bērnu māte
Viens no viftas dēliem irkolledžas pre­zidents.
Francijas vēstniecība Lōt
donā paziņo, ka F r a ņ c i j ā atjauno
tūrisma kustību. Tūristiem, iebraucot
Francijā, izsniegs īpašas atļaujas pār­tikas
un benzīna iegādei. — Milānā
paziņots; ka Komo ezera krastā at­rasts
kādreizējā dučes dēla Bruno Mu-solīrii
sievas likis. Italu policija pie­vem,
ka tā noslīkusi kopā ar divi
nepazīstamiem sabiedroto kafavīriem
motorlaivas katastrofā. — Feichtā, 1 •
km no Nīrnbergas, naktī uz 4. maiju
kādā vāicu municijas noliktavā noti­kusi
eksplozija, kas, izsituši logus
daudz jildžu apkārtnē. Eksplozijai se­koja
ugunsgrēks, kura ierobežošana
bija loti grūta. Pēc ..United Press'
zinām, noliktavās atradušies 29.00(
kg spridinnamo vielu. Kāds karavīrs
izteicies,, ka noliktavā atradušās arī
vismaz 200 ..V-2'* bumbu. 2500 vācu
civīlistu — apm. 70 proc. no Fe*ich-tas
iedzīvotāj iem pār vi e to t i uz Her-bruku
dažās stundās pēc sprādzienu
sākšanās,, Glābšanas akcijā nogalināts
viens amerikāņu karavīrs. —. Štutgar-tā
militārā tiesa sodījusi 2 vāciešus
ar 6 mēnešiem cietuma un kādu treŠo
(Beigas 3. lappusē) ;
Laba spania baJsis ndraida
Francijas koitt'.tituciju
ParĪJBē, 6. maijā (AP). — Kreisā
spārna blokai i^odien piedzīvoja
visnepatīkamāko neveiksmi kopš
Francijas atbrīvošanas, jo komu­nistu
un soclāliijtu atbalstītā kon­stitūcija
Ceturtai republikai galīgi
noraidīta, iTautas nobalsošanā 93
departamentos, Ieskaitot 3 Ziemel-afrikār'
pret konstitūciju nodotas
10.632.883 balsis, par - 9.280.386. No
Francijas reģistrētiem 25.063.490
balsotājiem kreiso partiju /izstrā­dātās
konstitūcijas pretinieku bal­sošanā
bijis par 1.17Ō.497 vairāk.
Tā kā atturēšanās no balsol^anas
nebūtu pietiekams izskaidrojums
šādam iznākumam, tad jāsecina, \
ka pašā komunistu uņ sociālistu
partijā, ļkas pilnā mērā atbalstīja
konstitūciju, notikusi Šķelšanās.
Mērenā novirziena un labā spār­na
laikraksti Parīzē šodien gavilē
par kpnstitūcijas,referenduma iz­nākumu,
kamēr sociālistu un ko­munistu
prese nokārusi galvu un
apmainās pārmetumiem vienības
nerespektēšanā. Noteikti kato­liskās
tautas republiķāi^ū kustības
orgāns „L'Aube" raksta: ..Fraņēii
tauta parādījusi savu nevēlēšanos
kļūt par franču tradicionālā brīvī­bas
ideāla nodevēju un nostājusies
pret diktatūru, ko tā saskatīja šā­dā
komunistu dokumentā." Galīgi
labā novirziena orgāns „L'Epoque"
virsrakstā saka: „Francija nobalso­jusi
pret sarkano fašismu." Laik­raksta
priekšpusē sniegta karikatū­ra,
kufā franču komunistu partijas
līderis Moriss Torezs attēlots vel­kam
uz gultu puskailu, protestējo­šu
jaunavu. Sociālistu partijas ofi­ciālais
laikraksts ,,LePopulaire",k9'^
vada Leons Blūms,; konstitūcijas
noraidīšanā vaino komunistus, sa­kot,
ka tauta saskatījusi komūni-stu
diktatūras briesmas. Visnelai-mīgākais
laikraksts šorīt ir komu­nistu
orgāns „L'Humanite", kas iz­nācis
ar visneuzkrītoŠākiera virs-rakstiem.
„Koalicija, liekas, guvusi
vāju vairākumu'', tas saka saviern
lasītājiem. Sociālistiem Šis orgāns
pārmet atteikšanos no vienotas
inas ar komunistiem.
The Stars and Stripes
7 •• :