Bavarijas Latviesu vestnesis, May 11, 1946

              sa\mnkqiim ikoU iiiiiigrldji
Sīežīmiā-HoiSteinā Bad-2t«gebergas
apriA^I neliets Aiterftsdes ciems,
kas pieder Hamburgas pilsētai. Lat­viešu,
agronomiskie darbinieki, īpaŠi
agronoms Skreija uņ agronoms Eglī-tis,
tanī ar lielām pOlēm nodibinājuši
pirmo latviešu laukMiimiiieclbas mācī­bas
iestādi emigŗ,ācijā Vā(fijā. Skola
darbojajļ jau kopiS pag. decembra sā­kuma
un \f užtveirusii dalu to audzēk­ņu,
kas Latvijā apmeklēja lauksaim­niecības
vidusskolas un kaifa apstākļu
dēl tā9 nepaguva nobeigt. No šiem
audzēBtem skolā, kurds adrese ir:
Latvian Agriculttiiral Trainilng School,
Alt-Eŗfrade, Kr. Bad SegAerg (24),
izveidota abitūrijas klase. Tās beig­šana
dod tiesībai skaitīties par lauk-saimniecibas
vidusskolu beigušiem.
Skolā bez tam it zemkopības, lopko­pības,
dārzkopības, nedalu un trak-toristii
kursi. Kuļfsoii mlcM musu tau-,
tieši, kas atbrīvoti Frizijā un, Beļģijā
un pārvesti uz Vāciju.
Pie skolas pagaidām ir 5 ha zemes,
kur nākoSieļ lauiksaimniecības darbi­nieki
gust laukisaimniecības praksi.
Katram dārzkopības audzēknim ierā­dīts
savs ikļicjnS, kas paSam jāsagata­vo
un jāapstrād;^^ siējōtuii dēstot no­rādītās
kultūras. Zeimkopfbas kursiem
ierīkots izmēgināiianas lauks, kur
praktiski demonstrē mēslošanas un
apstrādāšailis iošpiiidu dažādu kulta-ru
attīstībā. Mācības skolā noris in
tensīvl, lielākā uzmanība pievērsta tie-
Si praktiskam darbam. Mācībām iz­raudzīta
mufa ^ka, bet āudzēkAi dzī­vo
barakās, interiiāta. Skola apgādi
sanam rto UNRRA' s.
Skolas pr|ekl^rtieks ir Austrālijas l i ­dotāju
bij. virsnieks Leonards Poots,
kas savs dz'tmtenē bijis praktisks
lauksaimnieks tin apsairhhiekojis lielu
aitu fefīTlu. Nd latviešiem par skolas
priekšnieku 5ecelts Smiltenes lauk
saimniecības un piensaimniecības sko­las,
bij. iņspektoj's aģr. K. V. LiepinS.
Dārzkopības tioun vada agr. A. Ro
zentals, loipktoplbas agr. Br. Plaude
zemkopības ^gr. M. Silenieks, bOvnie-cibasi
arcb. L Pīlādzis un traktoristu
K. Grūbe. Par mācības spēkiem vē
darbojas agr. A. Eglltis, agt. M. Rč
vaids, agt P. Ci mals, agr. R. Krūmiņš,
agr. A. Skreija, instr. P. Gailītis, J.
Krūmiņš, P. RiSvalds, l Bērziņš, J.
Vilciņš, J. un O. Spādes, P. Saulltis
un E. Rudipltis. Skola skaitUls par at­sevišķu
nbln^žtni*
Blakus kartējām mācībām un dar­biem
laiikS, lieta vērība veltīta arī^
/ gara dzīyei. Ir pašiem savs vīru koris,
kas sarīkojis jau vairākus koncertus,
noorganizēta milzikas un sporta kopa.
Skolu apmeklējuši un koncertējuši arī
tuvējā^ Bad-Zegebergas latviešu kolo­nijā
pajumti airadušic latviešu māk­slinieki
HuTta LOse, prof. L Medinš,
doc. A. Stoims, Scllists V, Zaķis un
vijoles vlrļtuozs Olafs llziiiš.
Skolas mācības laiks noteikts uz 6
mēnešiem, un pēc kursu beigšanas
audzēk/ii ļ jepst praktiska lauksaim­nieka
^e«^p. dārzkopja vai lopkopja
tiesības. (Blakus šim tīri formālam
' ieguvumam par svarīgu; un nozīmī­gu
uzskat^lnis arī sasniegums, ka 250
audzēki^u trimdas apstāklot» būs liet-
Raudzīdamies pēc nodarbošanās ie- darba meklēšanas zinā mēs vēl biJiRi
spējām, esam mInējuSi arī putnkopī- pakūtri un paf lauksaimniecībai) mā-bas
nozari. Pastāstīšu, ko esmu mē- čībām daudz negribējām zināt,
ģinājis šai lietā darīt un ar kādiem Rīkojot lauksaimniecības, lopkopl-apstākliem
jārēķinās, ja putnkopības bas, dārzkopības, truškoplbas, pien­saimniecības
uzsākšanai Vācijā rodas saimniecības u. c. kursus, katrā ziiiā
piemērots obiekits. ļ ieteicams aptaujāties vācu lauksa^m-
Pēc maniem ieskatiem, nekādā ga-ļ njecibas skalāsi pēc mācības lidzek-dījumā
nav jāpalaiž garām izdevība, liem. Esmu pārliecināts, ka tabulas.
ja rodas iespēja iegūt apsaimnieko­šanā
kādu saimniecību ar zemi. Pla­šākai
saimniecībai dodama priekš­roka,
jo tādā saimniecībā var izkopt
vairākas lauksaimniecības nozares un
tajā var iekārtot arī praktiskas ap­mācības.
Var pat ierīkot lauksaim­niecības
skolu vai, mazākais, rīkot
praktiskus kursus. Šādiem nolūkiem
labi butu izmantojamas vācu ilggadī-^
gās lauksaimniecības skolas, kādas
Bavārijā ir katrā apriņķī pa vienai,
un tagad visas nedarbojas. Daļai šo
skolu gan nav klāt zemes un saimnie^
čības ēku. Arī manas nometnes ap­kārtnē
— Dinkelsbīlē ir tāda skola
(par nožēlošanu bez zemes). Kad pkg.
rudenī es nometnē sarīkoju putnko­pības
kursus, tad skolas direkcijā
sastapu labu atsaucību. Skolā dabūju
putnu sugu attēlus "un 24 putnkopī­bas
filmas ar projekcijas aparātu, bet
no Itāda zemnieka treju galveno sugu
vistas -—sugu un dējības pazīmju de­monstrēšanai.
Tā man izdevās še sa­rīkot
gandrīz tikpat piilnīgus putnk§#
pības kursus kā savā laikā Latvijā.
Netālu no Ansbachas atrodas Trīs-dorfas
lauksaimniecības skola ar zemi
un saimniecības ēkām. Agrāk šajā
skolā bijusi labi iekārtota putnkopī­ba,
bet sērgu^ dēl tā tagad izbeigta.
Pag. rudenī skolas darbība netika at­jaunota,
tadēl pie labas gribas, var­būt,
būtu iespējams dabūt skolu mūsu
rīcībā lauksaimniecības mācības ie­stādes
ierīkošanai. Bet pag. rudeni
filmas, projekcijas aparātus un citus
līdzekļus būs iespējams dabūt, ja
vien skolās tādi atradīsies. Vismaz
man šajā zinā ir bijuši labi piedzīvo­jumi
un mūsu mazajā Dinkelsbīlē no
vācu puses arvien esmu sastapis iz­palīdzēšanu.
Mūsu mazā nometne (230 cilvēku)
ilgu laiku karājās gaisā'", jo mūs
vienmēr it kā gribēja pārcelt uz kādu
citu vietu, un tikai pirms divi mēne­šiem
ar pāriešanu UNRRA's aprūpī-bā
mūsu dzīve sāka nostabilijsēties.
Tikai aprīlī man radās iespēja ar U N -
RRA's vadību pārrmiāt jautiljumu
par putnu fermu ierīkoSanu pie mūsu
nometnes. Mans priekšlikums bija
ierīkot putnkopību nometnes vajadzī­bām
ar apmēram 200-^250 vistām, t.
i. ar tādu aprēķinu, lai uz katru cil­vēku
iznāktu pa vienai dējvistai. Tad
mūsu bērni un slimnieki būtu pietie­kami
apgādāti ar svaigām olām, bet
interesentiem ferma noderētu par
praktiskas apmācības vietu. Piemēro­tas
telpas bija noskatītas, nometnes
kopvirtuve dotu dalu putnu barības
(mīkstbarību), bija vajadzīgi vēl ti­kai
250 kg graudu mēnesi un iespēja
iegādāties paŠus putnus.
UNRRA's vadība priekšlikumam
piekrita un izsniedza man rakstu lie­tas
kārtošanai a r „ l a n d r ā t u " . Arī
„landrātam" pret putnu ferinas ierī­košanu
nebija iebildumu un man ap­solīja
palīdzību iegādāties cāļus, bet
graudu» nesolīja nemaz, to nepietie-kot
pa1[ sējai. Bez graudiem, ar vir­tuves
••atliekām vien putnus uzturēt
nav iespējams, un tāpēc mūsu putnu
fermas fietn pagaidām tālāk nekustas.
Ja kādā vietā tautiešiem būtu iespē­jams
uzsākt putnkopības saimniecību,
tad kalkulncijās ieteicu iegaumēt šā-duji
apstākļus: papildbarlbu putniem
— ēdienu atliekas, vārītas kartupeļu
mizas, s a k u atlikumus utt. pilnā mē­rā
iespējams i egiit no nometnes kop-virtuves.
Bet ar. «io barību vien vistām
nepietiek. Nepieciešami vč! graudi
(vienalga kādi), apni. 40 g vienai
vistai dienā. Tā kā sezona jau no­vēlota,
tad saimniecība jāsāk ar inku­batora
cāļu audzēšanu. Bet cāļu ba­rība
vēl grūtīlk dabūjama nekā grau­di.
Tādēļ iabūk iegādāties vistas. At­ļaujas
pirkt vistas turēšanai izsniedz
„landrāts'-. Ja fermas ražojumus iz­lieto
nom € tn ē bē r nu un slimnieku. uz-turam,
tad fermu no olu nodevām at-,
brīvo. -Tiiirpretim, ja putnkopību ie­rīko
privāti, tad jāpakļaujas vācu
saimniecības noteikumiem un jāpilda
olu nodeva, parasti 60 olu gadii %o
vistas. Putnu gala resp. kauti putni,
vai putni dzīvā veidā nodevās nav
jānodod. Ja iespējams iegūt zoslēnus
un dabūt kādu pļaviņu gambām, tad
ieteicams audzēt zosis. Zosīm labi
var izbarot virtuves atliekas, zaļbarī­bu
un vasarā var iztikt bez graudiem.
Ja kādsl nometnē rodas iespēja ief
rīkot putnu fermu (ja izdodas dSbūt
graudus), bet nav piedzīvojuša putn­kopja,
kas saimniecību ievadītu, tad
labprāt nākšu talkā ar padomiem. Tos
neliegs ftrī citi latviešu putnkopji, kas
tagad atrodas Vācijā.
Andr. Leiše, Latvian Camp,
Fliegerschule, Dinkelsbūhl, Bay.
(13a).
Miris t>rofesors£.Zicāns
Svētdien, 5. maijā, prāvests J. Kul-
Iftis pēdējā gaitā izvadīja Fišbachaa
latviešu nometnē pie Nimbergas mi-rušo
prof. Ē. Z*1 c ā n u, kas slim6ja jau
ilgāku laiku un ārstējās Fišbachas
slimnīcā. Profesors E. Zicāns vbija
pēdējais Latvijas universitātes evļ-lut
teoloģijas fakultātes dekāns, ģūi.}^
stams zinātnieks, vecās derības un
ebreju valodas speciālists un vairāku
zinātnisku un literāru darbu autors.
Ari erņigrācijas gaitās Zicāns turpi­na
j a savu li terāro darbību un vēl ne­sen
publicēja pētī jumu par Dicvatzi-i^
as elementiem latviešu tautas dziļes-mās.
Z.B,
derīgi izmantojuši laiku un mācīju­šies
izprast un strādāt darbUj kas bijis
latviešu tautas dzīves pamats jau no
neminamiem laikiem. R. K.
Claroviika
LCK pieņēmusi noteikumus par so­ciāliem
pabalstiem. Pabalstus var
piešķirt darba nespējīgiem, kam nav
apgādnieku, smagi un ilgstoši slimo­jošiem,
daudzbērnu mātēm un gime^
nēm, bāriņiem un neapgādātiem bēr­niem,
trūcīgām mātēm slimības gadī­jumos
un tautiešu nāves, nelaimes un
citos neparedzētos gadījumos. Pabal­stus
pēc rakstveida pieprasījuma iz­maksā
tā komiteja no saviem līdzek­ļiem,
kurā lūdzējs reģistrēts. Līdzek­ļiem
trūkstotj pabalstu izmaksā ap­gabala
komiteja, šim nolūkam izlieto­jot
vispirms savus Jīdzēklus, bet ja
to nepietiek, tad LCK šai vajadzībai
paredzētās summās. 'Vienai un tai pa­šai
personai vai ģimenei var izsniegt
ne vairāk par 300 markām viena L-CK
budžeta periodā. — Novērots, ka at­sevišķi
tautieši^ kas nonākuši korir
fliktā ar likumu vai kārtības noteiku-niiem,
lai izvairītas no soda, slepus
atstāj savas dzīves vietas un pārvie­tojas
uz kādu citu nometni. Lai to
novērstu, LCK administratīvi juri­diskā
nozare uzaicina visas komitejas,
pieņemot dzīvot savā nometnē kādu
tautieti no citas nometnes, par uz­ņemšanu
pazinot agrākās noanetnes
komitejai.— Latviešu kultūras fon­dam
Ambergas latviešu nometnes tau­tieši
ziedojuši 83 markas, bet Braun-šveigas
latviešu sporta kopa 327,76
markas. Kara invalidu un bij. kafa-vlru
aprūpei Kleinkēcas latviešu vīru
koris ziedojis 1400 marku. Ziedotā­jiem
L C K pateicas („LCK IB" Det-moldā).
— Pie D ā n i j^a s Sarkanā
krusta nodibināts Baltijas birojs, kas
kārtos latviešu, igauņu un lietuviešu
kultūras dzīvi un pabalstu un apģērbu
sagādi. Biroju vadīs dānis cand. theol.
Sandels, bet latviešu apakšnodaļu inž.
N. Dombrovskis („Latvju Zinas"
Stokholmā). — Dedzīgais latviešu cī­nītājs
Amerikā —- mācītājs Andrejs
Stebels miris Ci'kagā. Viņš darbojies
Gikagas latviešu draudzē un vadīja
paša nodibināto Amerikas latviešu
Latvijas neatkarības federāciju. Ste­bels
bija ari Čikāgas latviešu literārās
apvienības priekšsēdis („Latvie8u
Balss Austrijā"). -^Grosenbrodē bij.
vācu lidotāju barakās novietoti ap
4000 no Beļģijas pārvesto tautiešu E.
Tldemai^a vadībā. Pie jaunās nomet­nes
darbojas bibliotēka un lasītava,
iznāk nometnes laikraksts „Jurmalas
Vēstis". Teātra kopa iestudē Egīla
Kalmes dziesmuspēli „lelas muzikan­ti".
Rosī[4a ari sporta kopa. Angļu
valodas kursus apmeklē 60, bet Šofe­ru
kursus vairāk par 950 nometnes
iemītnieku. Spodrības nedēlā pie ba­rakām
ierīkotas puķu dobes un iedē­stīti
kociAi. Nometnes apgādi daļēji
jau, pārņēmusi UŅRRA (L A.). —
Prof, Dr. J. Sanders, kas līdz šim uz­turējās
latviešu nometnē Vupzīdelē,
tagad pārcēlies un dzīvi Eslingenā
s). — Neiminsterā privātos dzi-voklos
dzīvo 130 tautiešu. Atsevišķā
mājā ierīkots latviešu-igaunu klubs,
kurā izsniedz produktus un' pusdie­nas.
Nelminsteras kapsētā atdusas šādi
gaisa uzlidojumā bojā gājusi tautieši:
Augusts Berviks, dz. 07. 13. 8., Vis­valdis
Biernis, dz. 99. C 2., Jāzeps
ZībertS, dz. 99. g., Dr. Osvalds Mačs
ar sievu Elizabeti un dēlu Valdim Jā­nis
Malakovskis, dz. 01. 9. 2, ar sievu
Antoniju, dēlu Voldemāru un meitu
Elzu, Emma Miške, dz. 97. 3. 11., Pē­teris
Treijs, dz. 00. 19, 12., ar sievu
Liliju un meitu Silviju, Augusts Ver-^
ners, dz. 97. 2. 1., Jānis Cīrulis, dz.
99. 27. 12., ar meitu Ināru un Zenta
īnice. dz. 01. g., ar dēlu Valdi (V.L).
— .Nelielā Eichštetes pilsētiņa, kaa^
snaudulīgi novietojusies Donavasvaii-vcsturiskā
lickriā, kuras krasti ir tik
augsti,; ka pat katedrāles slaidie torAl
tikko iraugās tiem pāri, ir ievērojams
katplu centrs Vācijā. Te savu rezi­denci
bija izriiudzījis arī nesen miru­šais
apiistuliskais nuncijs Cēzars Or-senlgo.
Latviešu nometne atrodas pil-, ^
sētina$ nomalSļ kādreizējās kazarmai^ ,
kur kara laikā bijusi gūstekņu nomet- (
ne. Ari šajā ziriā eichštetieši var le-,
poties, jo šajās kazarmās gūsta laifctt
paviĻdījis Vinstona čer'^ila brāļadēla.
Nometnes iekārtošana sākusies pag»
gada vašaiā, un augusta tajā jau bija
ap 1200 iemītnieku. Nometnes izvei-^
došanā un iekārtošanā lieli nopelni
UNRRA's 555. vienībai un direkto­ram
F. RJ fomsonam (Thompson),
kas arvien bijis atsaucīgs nometnea
gādnieks^ Apgādes un uztura »^
nā eichšteticšu stāvoklis rie ar ko 8^
viŠķi neatšķiras no citu nometnu ap­stākļiem.
Telpas tīras un, pavasJarina
atnākot, gādāts arī par apkārtne*
izdaiļošanu, ierīkojot puku dofces*
Eichštetiešu pašdarbība vairāk izpau­dusies
kultūras nekā saimniecisk^os.
pasākumos. Darbojas vidusskolai un
paimļtskola, bērnu dārzs,;koris un]du-bultkvartets,
valodu kursi un te^a^fā
kopa. A r gandarījumu eichštetieši at­ceras
gadnļiijā sarīkoto latviešu
tiskās jnākjslas skati, Ico apmeklējis^
arī pāvesta nuncijs,, archibīskaps un'
vaiifāki aincrikāi^u armijas augsti virs­nieki.
Praktisko pasākumu- laukā
eiciišteticši norāda uz savu slimnīcu,
kas pelnī ievērību ar savu priekšzī­mīgo
iekārtojumu. Slimnīcu vada Dr.
mcd. A. Apīnis ar palīgu administrā-^
toru Luci. Slimnīcā ap 40 gultu un
tajā strādā 5 ārsti, visi latvieši. Ve­selības
kopšanā palīdzīga ir arī špor-j
ta sekcija, skautu un gaidu pulciiii,
kas uzsāk vasaras nodarbības un Ba­vārijas
apgabala padomes 4, sesijas
laikā rūpējās par viesiem no atbraukr
šanas līdz aizbraukšanas brīdim. Ja
cichštetiešiem labi veicies mākslas sa-rikbjumu
organizēšanā,, jaunatnes
audzināšanā un veselības kopšanas
laukā, tad saticības zinā tomēr viiU
nav sasnieguši kāroto. Pag. gada de*
cembri ievēlētā nometnes komiteja
no savām pilnvarām atteikusies jan­vārī,!
bet jaunās vēlēšanas (kandidātu
trūkuma dēl nav varējušas notikt
Pagaidām, līdz jaunas komitejas ta-dlšanai,
dir. Tomsons par nometnea
pārstāvi pie UNRRA's Vienības ia-raudzījis
LCP locekli inž.N. KlaviAil
m
Andrejs Eglītia
Dueseļu sarunas
Mlllļjiiji, ko man Ievīli?
Kādiu nāves dziru?
Tu par mani dzīvoji,
I Es par tevi miru.
Miitā, ko man iebūri?
'Kādu Dkva dziru?
\ Tu par mani mīlēji,
Es \y<iT daudziem miru.
' Miilariio un nīstamo
Eļ no 'mātes zīdu,
Vk'inii v'lsus mīlēju,
Vii5o« viienu nīdu.
Jānis Klidzējs
Miiētiji tm nideji
(9. turpinājums)
' Trakaisi brauciens jau rīb pa mazo
meža celm. Kalēja acu priekšā laksta
asinis, m t h un traks zirgs. Vina do­mās
dun baili?s, nāve un līdz pēdējai
druskai ijcsmeltais dvēseles spēks:
bēgt, tikt mājās, tikt mājās! Viņš lūdz
Dievu, irci2:ē lādas un ievaidas. Viņš
nesatiek \xh neredz nevienu cilvēku,
vi^Š neredz vair^ neko, vin^ tikai jūt
r(^ās grožus un vinš zina, ka tie ir
dzīvībai; un nāves groži. ViAš nezina,
cik ilgi jau braucis. Kaut kas lūzt,
krakšk luīti izjiik,. un^kad viinš sāk kaut
ko redzēt un manīt, tad redz, ka zirgs
ar ratu priekšu aizskrien pār tīrumu,
viņš pats ir iizkritis no ratiem. Ratos,
kas sašķiebušies pie bērza, gul noasi­ņojis
cilvēks un tas ir Sīmanis. Te ir
Bērzu ceļš un klāt pieskrien Zānuku
Agnese.
„Sīmanis!" iekliedzas Agnese un ap-stājaxS,
kā sitienu saņēmusi.
Agneses kliedziens kalēju tā kā
mazliet ved pie apjēgšanas.
„Agnese? Vai tad mēs jau mājās?
Ak, Dievs!" kalējs ievaidas, un sāk
raudāt un jau var parunāt.
„Celā uz mums divi Šāva. Ja Sī­manis
vēl nav miris, tad vins mirs.
Vinu trāpīja", drebošā balsī saka
kalējs.
Karstums un aukstums apsit Agnesi.
Sīmanis miris? Mirs? Nekad vina
balsi nedzirdēt? Vina mute neteiks:
Zvirbulēn . . .Meitene domā tikai vie­nu
mirkli un šmīs īsajās sekundē« vi­na
izskrien cauri laikam no bērnības
līdz -šejienei, kur Sīmanis gul asinīs.
Vin;ļ ielec ratos, satver rokās Si-mai'a
galvu un izmisusi kliedz, cik
spēj, viņam sejā:
„Tu nemirsi! Tu nemirsi! Tu ne­mirsi!"
„Trakāl Liec mieru Trirušam cilvē­kam!"
sabijies izgrūž kalējs.
„Tu nemirsi! Tu nemirsi! * meitene,
neko citu nedzirdēdama un neredzē­dama,
kliedz un jau purina Sīmai^a
plecus.
Saraustās Sīmana bālā seja, viftš
klusi ievaidas un lēnām vef acis un
labu brīdi kā izbrīnījies skatās sava
smagā miera traucētājā. To redz arī
kalējs. ^
„ViiiH dzīvs! Viņš dzīvos! Redzēji?
Viņš dzīvos!" Agneses balss kliedz
izmisušās gavilēs. .
Pamanījuši nelaimi Bērzu ceļā, no
visām mājām te saskrien ļaudis. Rau­dādama
pieskrien Sīmana māte_ un
māsas. Bāli atsteidzas tēvs un Jānis.
Vaicā. Raud. Kalēj.s stāsta.
„ D z e r t . i z v a i d Sīmanis.
„Debesu Māte žēlīgā... DēliA, tu
vēl dzīvs", pie ratiem nokrīt māte.
kad ievainotajam deniņus paberž
ar aukstu ūdeni, viņš uz brīdi atgūst
samanu.
„Kur esam,... Kas te ir? . . ."
„Mājās... Dēlin^ mājās..." raud
māte.
„Kur.. . k a l ē j s ? Ak, tu ari te .,
Pasakiet visiem, lai neizpīkst pasaulē
par notikušo nevienu vārdu .. • Ci­tādi
visus — jūs un mani pakārs . . . jā
dabūs zināt, kur es paslēpies. Tā ta
lieta. Uz slimnīcu mani nevediet.
Lode no muguras izgāja cauri...
Iekšā nav, zinu. Atvediet ā r s t u . .,
Teivānu. Tas turēs m u t i . . . Māt, ne­raudi,
es nemiršu. Par sīkstu. Tēv,
ved mani uz mājām . . . Dzert. . . " v ēl
viņš paspēj izvaidēt un aizvef acisi.
Skumīgs bēdu gājiens Sīmani nes
ua mājām.
Agnese tonakt negul. Asaras iz­raudātais.
Galva liekas pagalam tukša
un smaga. Vina iet pa tīrumiem ba­isām
kājām aukstā rasā, brien taisni
pār auzām, pār linu tīrumu un viAas
kājas sapinas linos. Ko varētu izdo^
māt, kā varētu viņam palīdzēt? Jā­glābj,
jāglābj! Un vina aiziet pie'Gaii-ru
mājām, klausās saliekusies zem
loga. Nekā, nekā navl Klusums vien.
Un raudādama iet atpakaļ.
Mēneša gaismā augu&ta nakts ir
balta ūn vēsa, viss mirdz tik bezgala
skumīgs un tukšs. Jā, Sīmanis toreiz
sacīja, ka Dievu vislabāk varot lūgt
mežā un kalnā. Meitene brien pa
nakts rasu atpakaļ uz kalnu, iet uz,
vecā Lailu ciema vietu un nometas
ceļos uz akmeņiem pie krusta. Mēneša
gaisma caur liepu ēnām dreb ap Kri­stus
tēlu un Agnese skatās vina un
raud — Mē§ abi bijām mazi, skrē­jām
basām kājām pa kalnu un at­skrējām
te uz šiem akmeņiem tās
pasildīt. Ganījām govis un kliedzām
pa miežiem. Skrējām ar suņiem un
sJimts nedarbu mums nebija žēl. Ta­vas
acis mūs redzēja, kā mēs, smie­dami
un raudādami, kopā augām. Un
kad pēc gadiem satikāmies, mūsu mē-
\u un domas jau bija asas un ļaunas,
bet Tava gaisma redzēja, ka mēs
negribējām ļaunumu. Mēs gribējām
būt gudri, gribējām katrs būt stiprā­kais
laužu acīs, bet tā nebija gudrība
Palīdd viņam nelaimīgam, neļauj ia^
dzist tuni6ā vina ja .nlbai un manai
mīlestībai. Ļauj, lai vii^š var celties:
vesels uņ lai mēs abi varētu atnākt
>asildlt basās kājas u"z taviem akme­ņiem
kā toreiz kad bijām mazi...
Lūgšanas vārdi un meitenes izmi­sušās
doma» ceļas kā \yilni upē, asa
vēja celti, un iet uz gaismu^^kas caur
liepu ēnām dreb ap Kristus skumjo
galvu. Un viņai liekas, ka ar ērkšķu
kroni segtā Cietēja galva skumji pa­mātu
un sacītu: Bērns, neskumsti, tu
priecāsies. ŗT^\
Agnese pieceļas un vinā skan ticī­ba:
viņš nemirs, viAš dzīvos.
Un vina bezgala nogurusi, bet no
drausmīgās neziAas nastas brīvāka iet
uz mājām.
Tonakt Sīmana dzīviba^žčīna sma­gu
cīnu sev par labu. Gaismai austot,
viņš atver acis un saka:
I .„M'an ir jau vieglāk!"
9.
^^Savu noslēpumu par Sīmana nelai-ihi
Lailu ciema ļaudis prot glabāt.
Bērniem dzirdot, par Sīmani vini iz­sargās
runāt un kad bērni par Sī­mani
vaicāj tiem pasaka, ka viAŠ esot
jau aizbraucis.
Sīmana spēcīgais organisms, jaunī­ba
un ārsta Teivāna palīdzība u^zva
Inespēku un pēc trim nedēļām Slipaņis
jau iziet ārā saulē paskatīties. R^ie:
tīrums jau ir gaiši brūns un nļāsai
plūc pēdējos linus. ^
(Turpmāk baigas) /?