Bavarijas Latviesu vestnesis, June 11, 1949

              Kr. 04 (289) t U. jūnijā
Af sttim pankttB vsl inidilieoi >ar8k*
iSttfct nkrot ittefktito dom&s i»? luuri
CK ILGI VĒL?
LB&S SQ|O UZ Jāņu pusi — kā
kfttru gadu. kā daudzus gadu sim­teņus.
Kaut kur — l<:yti drīzā nā-
|»ytoē« nepienākuSfis Jūnija
pMcis tumsā gaidīdams, sprēgā
figuniskurs — tas pats. pār kuru
lēkuil ai:^{āiuto paaudžu līgotāji, tā
fieiArtmuktā laika tecēSanā arvien
no Jauna manifestēdami savas na-ckmālās
^stences pastāvīgās pa­zīmes
— uzticību aavam dzīves sti­lam.
Bet kāda nolemtība i r gribē­jusi,
lai līksmākajiem latvieSu svēt­kiem
tagad pa iid^fiSu ietu' draus­mīgā
nelaimes diena, kuras tuvums
Mi noslāpt «mi^em un dzies­mām
laupa sikanīgumu. Nu jau de­vīto
gadu Jāņu nakts papardes zieda
meidētājs solo pa 13714. Jūnija
drāmai pMfim. Un šai apstākH»
iķiet, sakoncentrēta visa mūsu pār­dzīvojamā
laika t r a j ļ ^ simbolika,
itas laikam paliks nemainīga tik
ilgi, kamēr atcerēsimies aavas na­cionālās
dzīves pazīmes un dk ilgi
vien turpināsim piederēt pie vienas
un tās i ^ s tautas: mūsu laiks aiz­rit
starp pagātnes atmiņām, tagad­nes
sāpēm un n&otnes neziņu.
Cik skumjā un i^eticīgs trl&stūrisl
Tas la&s. kad piedalījāmies sava
likteņa veidošanā — gan vienpusīgi
un zem diktāta, kad savu protestu
padomju teiroram varzām aplieci
nāt tieši, i r pagā^, un tie, kas to
drīkstēja vai b i ^ riesti darīt, ta­gad
— dažreiz bez acu gaismas, bez
rokas vai pēdas — stāv nomaļus un
pieredz, ka ne visiem jis trīsstūris
tik pieticīgs. Viņi pieredz, ki^ pēc
4 un 5 un 6 gadu prombūtnes Ulmā
un Getingenā atgriežas bijušie ka-rotftji
izvārguši, pusdzīvi, no-akranduši
—- bet tomēr atgriežas.
Un atgriežas savā zemē starp savē­jiem,
likuma paspārnē, ar bijušā
ienaidnieka ziņu, un iziet dzīvē —
šaurā, nabadzīgā, bet tomēr savā,
brtvā dzīvē. Viņi pieder tai tautai,
kas šm milzīgajā pasaules katastro­fā
pielika dīglim uguni Viņi pa­vadīja
gadus Ipadooaju ellē. Un iz-*
nāca no tās — dzīvi un drivot spē­jīgi,
ar tagadni un nākotni, turklāt
ar pašu nežēlīgo verdzinātāju piie-krišanu.
Jo viņus sargāja norunas,
starptautiskas konvendjas un tātad
ari bfumāņitāies vecās, krietnās tra-dkijas.
Sie vārdi nav teikti aiz skaudības
vai nenovīdības. Bet aiz netaisnības
salEkttts, aizvainota lepnuma, paze­mojuma
un izmisuma dusmām gan.
tOstt deportētos aizveda bez cī^as
tādēļ, ka viņi nemaz ndcaŗoja. V ^ u
noziegums bija tas, ka viņi bija,
tikai bUa. A r to i^etUca, lai viņus
nospiMttt zemāk par gūstekņiem —
Udz verga stāvoklim, k u ^ vairs nav
nekādu tiesību. A r to pietika, lai
viņi būtu padoti lēnai bojā ejai un
neatirieztos Vairs ndcad. Jo mums
Latviešu ~ lietuviešu vienības kongress
prasa
0 iznicmašanu
Priekšvētku nedēlā Hanoverā
„Accu" nometnē uz savu otro kon­ferenci
bija sapulcējušies pāri par
125 Latvlešu-lietuvieSu vienības no-ddlu
delegāti un abi šo tautu redza­mākie
sabiedriskie darbinieki To
atklāja LLV priekšnieks Jūlijs
Bračs. Kongresu rakstiski bija svei­cis
sūtnis K. Zariņš Londonā, bfet no
LCK sveicienus nodeva Rob. Kukai­nis,
no lietuviešu zonālās padomes
priekšsēdis Kvieščūnas uc.
Vienības darbs gājis plašumā, un
tai pašreiz Ir 16 nodaļas ar ^ m ē ­ram
500 biedriem. Nodaļas dibina
arī Anglijā, Kanādā. Austrālijā un
ASV. Vācijā sīvākās bijušas
Gēstaditas. Hanoveras, Lībekas lin
Grēvenes nodaļas. Notikuši vairāki
un lietuvieša pienākums ir m&Jī-ties
otru aistu valodu Tautu un cil­vēku
tiesību vārdā vienība prasa
Dārtraukt Baltijas tautu iznicinā­šanu
im izbeigt svešo okupāciju, at-
; aunojot šo valstu suverenitāti
Kongresā ierosināto jautājumu tā-āka
apspriešana un vienības darbī­bas
plāna izstrādāšana nākotnei tur­pinājās
YMCAs sarīkotajos tautu
sadarbības kursos Neištatē ar rakst*
nidni pēcpusdienu, kurā savus dar-
)us lasīja kongresa dalībnieki: Jānis
Veselis. Emīls Skujenieks, Jānis
plaši sarīkojumi un tuvināšanās va­kari
• Sagatavota Ieiešanai Balti­jas
valstu karte. Sekmīgi darbojas
preses birojs rakstnieka Emīla Sku-jenieka
vadībā. Izdodot biļetenu,
kam iznlOruši 17 numuri.
Par UaV priekšnieku n^amajam
darbības gadam ievēlēja līdzšinējo
Jūliju Braču; centrālā valdē O. Lie­piņu.
H Kt^aini. Em. Skujeni^cu]
N. Namnieku, M. Nasviti,i A*
Petrausku. E. Simonaiti im J. Zundi.
Darba sēdēs Baltijas federācijas
idejas Jautājumu lietuvju presē ap­skatīja
A. Nasvitis, bet latviešu
Olģ. īiepiņS, uzsverot, ka šis jautā­jums
pašreiz galīgā veidā nav izšķi­rams,
bet uz to Jāgatavoj|is ņ|Qcotnē.
J. Bračs uzsvēra abu tautu sadarbī­bas
nepieciešamību, bet Em. Skuje-nieks
apskatīja vienības centienus
presē un literatūrā.
Nobdgumā kongress pieņēma de­klarāciju,
ka latvieši un lietuvieši
cHuSies no kopēja aistu tautas cel­ma,
kādēļ latvis.un HetuvieSI v i ­sās
pasaules malās aicināti sekmēt
vienības centienus. Ikkatra līļtvieša
vairs nav varas, kas par viņiem
lemtu. rCtPētos un slēg^ līgumus.
Ilums nav ar! brīvas zemes, kur efi varētu atgriezties. Bfiums nav
t ienaidnidca, kas viņus varētu
bsdot — Latvija i r anektēta un ie-
Milpit HOft paši ,^vajā<* zemē,
tev 0tax{^ gūstekni, vergu un pa­d
o s ^ o ū v ^ nav ndcfldas starpī-b^.
Un beidzat -* aiz mums nestāv
Mkādas starptautiskās konven-
(Bas, ne humanitātes likumi, Jo
Iļe viņpus dzelzs aizkara nevalda,
ifuma i r tOcai akadēi^oiska deklarā­cija
par andcsljas neatzīšanu, par
ko mēs ļoti priecājamies, bet kas
mums oi^alldz nenieka. Cilvēki
mirst, tauta aiziet bojā, un mēs tur
nevaram nekā, itin nekā grozīt. Un
nav ari neviena dta, kas to spētu,
pat visstiprākā vara nē. Jo pasaule
aaddtta divi dalās. Un viņā pusē
talijtaBm nav.
Viss, ko paU varam, i r — savā
sēru dienā dtlļl nolidct karogus
mūsu mooek)u upuru pddcšā. Ja
pasaule non^ēvsusiefi no mūsu drā-mas
« un humanitātes un dlvēka tie­sību
idsija eksistē tikai tiem, kas to
radlļtuli, tad paši nedrīkstam no­vērsties
no sava Ukteņa. Ck)ddevQ>as
parfidISan4 tas k viss, ko varam
darīt ne vairs viņu labā, bet viņu
pijamtņai Tā vismaz būs saglabāta
vifina)a, ko i l z i ^ izjaukuši attālumi
HņrAfarenes Udz UMiem, uxv no
WsKeiņ Hdi Vādjai un A u s t r i j ai
Uh vfi kaut kas i r mūsu rīcībā —
SiGkhobnas preses m Stirtgartes
ittklītāja ziņas par partizānu d^ām
Latvijā zīmē, ka ļaudis aiz dzelzs
aldcara v f i laikam ko sagaida no
nākotnes. Goddevība no pašiem un
ziņas no citiem — tie ir mūsu la&-
meta dokumenti Vai nav par maz?
Bet deportācijas turpinās, tautas
^c8ts aug no dienas dienā, i ^ u
adā mla noliecam savus karogus,
lēnesl pēc mēneša sūtām me-lorandus.
iedegumus un petīcijas,
lēs na^boām, c& ir vairs to. kas
/ēl valbot sa^irijā ^ata jūnija
laklu mēnesnīcu, cik i r to. kas
pēditla fsm aoUkafes Jfiņn zālēs
Jūnijā paredz izvietot
20.663 DP izceļotājus
Visvairāk I5P jiinijā izceļos uz
ASV. kurp. Ja piepildīsies IRO iz-r
strādātie izvietošanas plāni, dosies
10364 personas no Vācijas un
Austrijas, Sie DP aizbrauks ar kli­ķēm,
kas jūnijā atstās Ziemēļvād-jas
ostas, lai dotos uz Ņujorku,
Ņuprlīnsu un.Bostonu. Otrā vietā
paliks iik^otiiji' tiz Austrāliju, kviŗa
skaiis aprēķināts uz 7435. Tie
brauks no Neapoles. Uz Kanādu pēc
plāna paredz izvietot 2143, uz Bra­zīliju
17^ DP. JūĶijā DP pārvietos,
izmantojot 24 no ^ IRO kuģiem.
mm uz ASV braukuši 10330
DP. Ar to kopējais Di? ieceļotāju
skaits ASV kopš DP imigrācijas li^
kuma iedarbināšanas sasniedzis
31861. Tai pašā mēnesī Kanāda už-ņ&
nusi 2930 personas, pēc kam ko­pīgais
DP ieceļotāju i^aits šai mnē
sasniedzis eidM.
No amerOcāņu jo^as maijā izecē­juši
pavisam ^14845 DP, no tiem
8000 uz ASV.^ 2m uz Austrāliju,
1463 Už Kanādu. 473 uz Brazīliju,
339 m Jaunzēlandi. 201 uz FraiKsiju
189 uz Turciju. 33 uz Beļģiju un
6 tiz Anniju.
Jūnijā kuģi attes uz ASV 2., 3., 5.
12., 15., 19., 25., 28.. 28., 29. Un 80
datumā, uz Kanādu 1. un 30., uz
Austrāliju (no Neapoles) 5., 8., 15.
20., 24., 27. un 29., bet uz BraziHJu
3. un 18. Jūnijā.
JAUNA NOMETNB AUSimilUlAS
BRAUCĒJIEM
Pataab&n IRO ItaUjā, N e ^ ē , ie­kārto
jauim transto(»netni, kss at­vizēs
izceļošanu uz AustrāUļJu sie­vietēm
im bērniņ TurpmSc pare­dzēts
trešo daļu no kuģu vietām uz
Austrāliju nodot sieviešu m bērnu
pārvešanai Arī precētos vīrie^i^
turpms^ vairs nepārvadās pinns vi
ņu ģimenēm. Jaunā n(»netne būs
iekārtota ērtiyi£. nekā tagadējās
transitnometnes Vācijā.
Sudrabioš un Hugo Krūmiņš. Vienī­bas
nākamā plašākā delegātu sa­nāksme
paredzēta jūlija bdgās.
J . V.
6
KRONU BANKAS
KA STRADS UN CIK NOPELV,
TAUTIEŠI ZVIKDEm
Latvieši velis izceļot
uz A S V arī no
Beļģijas un Holandes
Latviešu mācītājs Beļģijā J . Ro-ļ blakus daudzajām vAstin.
mans savā laikā Pies^V^'^^^'^natviešudzivi v l s ā ^ ^
pasaules federācijas emigrācijas da- ^^^^^^ ^ P^uies ma^
1as vadītājam Dr. Hemamm to tau. 2^^^ ievērSZ
tiešu anketas, kas vēlas izceļot uz apstākļiem M
ASV. Tagad saņemta Dr.Hemaņa«^^^ r2i,>f»
atbUde. kurā viņš paziņo, ka uzska- Wpu8^S
ta minētas anketas par ma^^^^^^I U^^ tauuL vSn^
na galvo urnu un ar ^^^ļi^?^.^^^ zīmes, kas pats nedzīvo z S / ' riālu griezīsies pie atUecigām le- vispirms jau ikvienam ^ r T%
stādēm ASV. Dr. Hermans mēžlnfi- strādā? kur S^^^il^"^??
šot panākt BeteUasm Holandes Ķ J ^ ^ ^ a i t o M ^
DP tādus pašus ieceļošanas noteiku-^ dzīvošanai vajadzīgas f i j S
mus ASV, kādus bauda Vācijā eso- atļaujas GetebM
Šie DP. Stokholmā
, . ^ « 1 Malmē. Var arī nestrādāt
karavtoi kapu kopšanai I S K B no-ļ (ži"ģrids'eiīSrdtivSi^b^ l&nis ziedot atlikumu no 11 j ū n i j a ; . «Vaio\nw„ri u n l z J * ^
ģijā valdes pārvēlēšanas maUabel- jums. Porcelāna fabrika N ^ Z t
gās tajā par pridcSniecJ « i ^ ļ u p - kur strādā ari 14 latvieša
māk paliek E. Valtere. I ^ e S u saviem strādnieMem
atceres sarikojunia.
SARKANS KRUSTS BALTĀ LAUKĀ
NO ilNANaSTA VN BANĶIEĶA PAR ZELSHUOIOO SAMAROm
Ideja lielajam humānajam pasāku-mam
Sarkanajam Krustmn radās
pagājušā gadu simteņa asiņainākā
kaujas laukā. Sdferino kauja k}uva
slavena ne vis ar ķeizariem vai ģe­nerāliem,
bet gan ar kāda jauna
2aiēvas baņķiera pašierosmi
Sis vīrs sākumā tikai gribēja tik­ties
ar Napoleonu IH, lai panāktu
savu finandālo plānu realizēšanu.
Baltā svārkā un tropu platmalē Anrī
Diņāns 1859. g. 24. jūnijā ieradās
*nežālīgas kaujas izpostītā lidzenu-ļnā.
Dz^i ai^dnistināts. viņš vēroja
ievainotos un mirstošos karavīrus.
Saules svehnē bezgala dēta 40.000
CilvāoL Citādi savtīgais financists
tai brīdi ziolēma kļūt par žēlsirdīgo
damatietL
noorganizē pirmās paiUdzibas
grupas, tīra ievainojumus, pārsien,
padzirda izslāpušos un stiprina iz-^
lisušos. Viņa pašaizliedzīgā uzupu-eša|
iās alzrauj^^ līdzi masas. Vairs
nav i^^ķiribas starp ienaidnieku vn
draugu. «Tuttl frateUi! Tutti fra-t
^ ! " (Visi esam brā]i!) sauc viņam
pretī itsiliešu sievietes. Sīs dienas
Dinānam klust par izšlprējām.
1862. g. iznāk grāmata ,,Atminies
l^olferino" un nākamajā gadā Ze-nēvā
nodibinās palīdzības sabiedrn:>a
«Patstāvīgā internacionālā komite­ja".
Dināns apceļo visu Eiropu, po­pularizēdams,
humāno ideju un iz-
I^Iatīdams savu grāmatu iespaidīgu
personu vidil Grāmatu uzņem ar
Ūelu interesi un dedzīgi pārrunā.
Nostiprinās atdņa, ka jādara viss ie­spējamais
kara radītā posta novēr­šanai;
jau miera laikā jāsagatavo
plidzibas organizācijas un jāapmāca
brīvprātīgie. Bet tas iesp^āms tikai
tad, ja garantēta palīdzības organi­zācijas
locekļu neaizkaŗamība. 1864.
g. Šveicē sanāk pirmais interna­cionālais
kongress. Tā paša gada
22. augustā 26 delegāti, kas pārstāv
12 valstis, paraksta pirmo ^Zenēvas
konvenciju".
Dinānu, kas savai d[ņai cilvēces
M>ā bija ziedojis bagātību im ve­selību,
no sava īpatnējā pasākuma
vadības arvienu vairāk nobīdīja
malā. 1870/71. gada ziemā, kad Pa-mms
latviešu kooperācijas
darbinieks
^. maijā ar sirdstrieku
mira ēl g. v. latvie^ Alfrēds B i -
kavs. Nelaiķis dzīvoja Kanberā un
strādl^ labi atalgotā galdnieka
dait)ā« Uz Ai^tri^ju viņš atsbrauca
no EsOingenas, kur bija pazīstams
kā rosīgs kooperācijas daitmieks
Bi!^rušo tautieU c^^bedlja Kanberā.
Viņam Austrālijā i^ederīgo nav,
kāpēc Bikavs ttija rūpējies, lai iz­gādātu
iel)rai^anas atļauju kādai
latvietei ar bērniem no E^lingenas.
Tagad šajā z i ^ >w Kuties sarežjg^-
jimvL &aL
ar centrālo apkuri un teko&u ūdS
Toties izpeļņa visai zema. FabS
vīrieši izpelna 85-^0 knmai ļSS
Sievietes 60-65. bet, ja viņas taSl
dājas un sasniedz 80 kr. l:ļ)elnu tti
parasti pārcel citā darbi
rūpniecībā izpa)ņa vīrleSiem in[
130-150 kr. nedēlā, Stokholmā £
rīze bija pilna kaŗaspSca, viņš visādi I dzas latvietes nodarbinātas ļģģt
pulkās paHdzēt mazināt postu, bet arī uz dzelzceļa. Tie, kam 9tS:
pats dzīvoja mazā jumta istabiņā, rasto darba algu grūtāk iztikt, M
Viņa nemierīgais gars tam nedeva Stokholmā dzīvojošie, iekārtojuiki
miera, viņš tai pašā laikā piedalījis papildu daibā, piemēram, māuUn
sabiedriskās un zinātniskās sa- restorānos trai&us. Tur . 4 ^ 5 '
nāksmēs. Neviens nedomāj^ ka šis stundās var nopelnīt 1,50 kr. pi|n
vīrs, kas ar nesatricināma ticību un vēl paņemt pārtiku līdzi Q|i
bija radījis lielo pasākumu, dzīvo turs Zviedrijā diezgan dārgi; m
vislielākā nabadzībā. Drīzi vien i vienām pusdienām restorānā c&vļ||
viņš savā nonēsātajā svārkā, kura ļ kārtīgi paēdis nejūtas. Dzīve vink
izdUušās vietas b i ^ nokrāsojis ari nav lēta, jo Ueli nodokļi Dali M*
tinti, vairs nedrīkstēja cUvēkos rfi- vieši iekārtojušies ko^i bIoUkli.
dīties. Gadiem ilgi neviens vairs TS kādā Stokh^ās nomaļā viii
nekā nezināja par viņa'uzturēšanās ēkā dzīvo 16 ģimenes, tāpat «f
vietu, Laikr^stos pat rakstīja, ka Upsalā.
viņš esot miris. | Sociālās apgādes un humi&itili
1895. g. kāds Šveices žurnālists
apmeklēja Heidenas nabagmājuP^^^.J-^^
ApenceUes kantonā, kur viņš saru- SL^.!^?!!^^^^^^ fe*»
nājās ar kādu vientuļu »inngalvi:teA
Anrī Dinānu. Pēc šīs sastapšanās J ^ ^ * ^ ^ P$ J»
laikrakstu pirmajās lappusēs parā- P^?^^' H»^^ dzīves iAIrtu
Sās^aSi aorS DSānT' vSds ^^^^^ ^ ^pētu itn
un fmncūzim Pasī piešķīra N^laH P ^ J ^ ^ ^ ^ ^
^ ^ S ^ S ^ aizieti;.
tobrL Bet viņa uzceltās organlzād- H^^ffr^l^l^k ?S^r^HSānrX»no2S^ ^£^
jas baltais karogs ar sarkano krustu r^^J^^^ fu^^^^L^
vidū kļuva par simb^u, A, K l . PP ^il??'.^'^ picmāk daiMli
Yiuu fHuva i/rtr amiuw«, ^ xvi. | Tā kāda gH^Ml, kSS piRMf.
mēram 6 mēn^iem aizbraidcuii ta
Kanādu, gatavojas braukt at
jo tur neesot tik labi kā Z\
Vķumā latvi^tšu ihaterifilals
Us Zviedrijā i r 1sbi\ tautieti
vuši tik pat skopi kā paši
Feniksā. Arizcmas štatā notikusi I statistiķi aprēķinājuši, ka ZviedU>
otra dienvidrietinnu indiāņu kon- J^s Jau noguldījuši baidll
ference. Piedalījusies pārstāvji no ^ miljonus ki'onu. Atsevišķa» tļm»
19 cUtīin, kas pa lielākai daļai dzīvo h*^» *Wās strādā 3 cilvēki, udq|>
ArizoīMis, Jutas, Jaunmekslkas un M^as līdz 20.i)00 kronu. Vairškil*-
Kolorado štatos. Pēc „Lutheran M^^rl pebia ap 900 kr., kādi V *
Standard" zināmi, indiāņu kon-1 īnieras ārsts <3etebQrgā 2.000 kr., \m
ference nolēmusi iesniegt ASV val­dībai
lūgumu uzlabot indiāņu me- j
dicīhisko aprūpi, ierosinot piesaistīt
šim darbam arī Eiropas DP ārstus.
Piemēram, Navacho indiāņu rezer-
Indiāņi prasa DP
ārstus
zobārsti parasti izpeļņa 500 kr. tol-
J.V,
A T P Ū T A I S N A M S B E B N UM
Ziemelreinas-V^tfStes ' a p |^
vātā tīla slimnieku esot vairāk niekā ļ DP bērniem, vecumā no 8-10 t
visās Savienotajās Valstīs kopā. No 1. jūliju būs Iekārtots atpūtas naoi
papagosu cilts zīdaiņiem; mirstot lipštatē. AtpOitas namā varšs
caurmēiii 26 proc. un papagosu pemt vienā laikā 80 bēnm. TdpH
caurmēra vecums nepārsniedzot paredzētas viesnīcā.
17 gadu. Vašingtonas valdība varētu ~"—
uzlabot šos apstāil^, ja uzdotu IZNĀKUSI TRIMDAg SOFIRAI
ārstiem no Eiropas bēgļu nometnēm NOTEIKUMI
izveidot kārtīgu medicīnisku aprūpi LC3K Izdevimtā ft)ašā bmiūri l^
1^000 Indiāņiem, — atzinusi in- nākuši latviešu trimdas kopības in­diāņu
konference.
Nometņu
dzīve
A M E M K A Ņ U JOSLA no Dauga-tetkumL
Nomietnes tos var «aņert
par 2 DM ekfiemplārā, pieprasot
gabalu pārstāvjiem vai tieši U3L
VESĪUISA
REDAKCIJAI
LatvUas ceļmalas, izraidīti t u ^ ,
kur aizveda 1941. gada mocekļus.
Mēs turpinām dcsistēt savā skmji
pieticīgajā trīsstt^ zīmē, izkllstam
perifērijas im mirstam kodolā,
apellējam pie savas taisnības ļ un
dlvSca im tautu tiesībām, uzmun­drinām
sevi ar domām par atgrie­šanos
— un brienam arvien dziļ^
naktī, kurā papardes zieds sen vairs
nezied, kaut ari tā būtu jūnija nakts
pēc Jāņu vakara. Cik ilgi vēl tā?
Vēl līdz šai pašai dienai ndcur
pasaulē nav atskan^usi neviena
balss, kas oficiāli un deklaratīvi
nosodītu PadoīAJu Savienības rīcību
Bcdtijas valstīs un kcmstatētu tām
nodarīto varmācīgo im noziedzīgo
pārestību. Reiz jau esam spiesti tu­rēties
pie deklarācijām, ar pūlēm
zem viņu segas vilkdami savu tie­sīgo
un politiski improvizēto ek­sistenci,
tad šī viena, šī pieminētā
mums būtu tikpat vajadzīga kā tā,
kas apliecina aneksijas noliegumu.
Ar to tad vismaz morāli būtu gan­darītas
mū^ dēšanas. Ar to mēs
būtu pacelU no piekauta un rau­dās
dreboša bērna stāvokļa līdz tai
plāksnei, kurā likums — un kaut
tas būtu tikai sabiedrisko normu
lilouns — soda noziegumu. Citādi
mūsu vaimanas aizskan ancmimas,
nevarīgas un. loti privātas. Citādi
arī mūsu intensīvā \m aizkustinošā
rosība, ar kādu apdlējam pie pa­saules
sirdsapziņas, var i^o'ādlties
veltīga, par apiti visiem ener^as
un izŠ^esto līdzekļu daudzumiem.
Mūsu nelaimei vajadzīgs akcepts.
Jo mēs taču ticam un ticēsim līdz
pēdējai iespējai, ka mūsu taisnība
uzvarēs.
Tas i r maz* Bet tas arvien vēl ir
vairāk nekā samierināšanās ar to,
ka mūsu skaitliskā sīkuma dēl pa­saule
varētu pievērt acis un nere­dzēt,
ka mums nodarītais noziegums
ir tikpat «nags im sodāms kā tāds,
kas p^tradāts pret cilvēcību vis­pār.
A n d r . Cers
vas Vanagu valdes uz ASV emigrē-P* Ķēniņš, Hendsvortā, A i W
jis saimniecības daļas vadītājs A. Lī-1 VIŅAM NAV TAISNĪBA
dacis un uz Austrāliju kasieris A.
Lindbergs. Viņu vietā pieaicināti —
J. Pērkons no Fišbachas un G. OdJi^
no franču jodas.
NEISTATES _
be^iiU 16 aucbēkņi
Uu šopavasar
BĒGENSBURGAS latviešu nometa
nē novietoti 106 baltieši no Michel^
dorfas nometnes. IRO rSkojums et^
brivot vienu bloku iSdu novietoša­nai
^āris 233 Uetuviešus, kas pa da­ļai
izvietos laķēšu blokos.
Visu turpmāko
korespondenci
un naudas
pārvedumus
LATVUAS BEDAKCUAI UN
KANTORIM
lūdzam adresēt;
(14a$i' ESSUNGEN/NECKAR,
UHLANDSTRASSE 3.
lUlrunis EssUngon 17339.
Pusdienas pārtrat&uma laftā^toj
ilgst apmēram 20 mtoūtea, pazg»
valstības melnajā mirušajfi ttm
kožot Mdzpaņ<mito maizi, skatos w
avīzē, kurā tā bija ieiīta. - T i g
dās vēhreiz Idaslt E. B ^ iļi*.
Latvijā: .J^ai nu kā, bet AnjMI
ari priecāties**.
Padomāt man l&a zemgaUeM
teŗa teiktie vilrdi, ka latviBU Wnr
cās v a tikai mācei^
Dažos, rakfitā minētam »WR
jautrfi)as vakaros ^ ^ ^ J S
pats, un man gribētos Pēterp W
ka viņš nav ledz^is latviešu ttfg
noslēgumus vai dtus i^_TjSg
piedalījies budēļu, ķekatu vai Og'
nu gājienos 2aem8vētk08 vai
ņu bērnos un līdzīgās latviešu )m
rās izdarībās. / ..^
Esmu redzējis t&ai n^^^^f^
šākiiem jautrimi brīžiem <la*^^
zemes novadcs, bet, ja visu
varētu aprakirtit, iznāktu
labs sējums, no kura kaut k o j n^
ties varētu ari Anglijas jautrimi ^
karu rikotājaij vai racotšjl ^
Pēdējos gadlos Latvijā un art v-j
cijā bieži ar nožēlu bija Jāvēro,^
jaunā paaudce necentās pm^^
latviešu jautrās izdaribas. wi v
rāk vērības veltīja ^^^^rL^
jām un iedzeinSanai. kurai bieo »^
koŗja ālēšanās, ne jautriba.
i ^ l S l e f i i
mi
ļl*»*^ ^^^^^ 1
i i i
Sffltollti, ka» iviro
3E kit dUoJM ar Q\
'2a|ri«tiem, var«tu
kMk tcr t M r , un Ir
i^ttiiVIclļircdzetfii^'
Ķ\Ķm Anaun iveir
i i m i i t i lidnbota li)
«Ml* m pretī M
l i i i Ar A A D U M dar.
ii»tlilr»adiii^,»i,
Itfi li^mi n pilni I-IMmn.
Slt&M otra puil'
fii flii; ikuti, tragiiir
ktaBkipIdia EletoUcIl
%W» tm A%
« t a i i s s ķiteļu g«n<
l I l M iM «n koloiltt .ff
^ « Aisy DIrtiņat v( m pmm^ Ķ\m\t
MBltn.Tftir sp€Ql|
i i i k K l : lOk, Mirgai mtiiikiltol dilolete.I
jeii kbflrltUii fttoDitai
'k m rnnt XlLttam,
m m JCgera ilnavi ļ»mml pro!. Ku
W|i8i«tl, VefoniJiai īd
^'gteznicdba un
Jgp wri m nnm
^*^Uv«)ai \i%m^
«n atkal atgri{
«Uļi fitlea palicis.
forma jau lai
TiUI vaiak mii u
l^m nebija Mi
Itndrii katru 1
EV^JT^^* allaž bll
* fmi irmiJBi kofi
^ M l i , un tikti ti
«ņikal
^ ^ ^ ^