Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1950

              t
i
I
I. g. 25. februārt.
s
tta kabatas pulk^te*
its par 130, uzvalka
ielas kurpes par lo
laz ^8 redzes lētāk
B^t apskatoties uz
sīksti turas un gaida
aiz jūrām varēs sākt
ilt, aizstājot šeit trū-
Oirsto$ robus.
jādos apstākļos slīd
irāle, bet saruna ar
t ī ^ ^ u un policijas
ārUeciiia par pretēja
4 līdi šim nav bijis,
i«fduciējles līdz minl^
uz pirkstiem saskai­ta
dzēŗiuņa nesavaU
policijas varai l^e
nak; no vienas un
, tie -ii cilvēki ar
esiti lūzumu rakstu-ļf
rļlļāldzi^āt nometņu
ļilķku mītnes. Viņu va^
im.ķrižiem iekārtots
>Utia, taj tam blakus
l}dei§ŗtelpā: uznag-
4a resnuma gumijas
|]ļ^ dažkārt tās jālaiž
Iri Jānovieto 3 spi-iibilēpums,
kā rodas
apta vēlākie stāsti
par piekaušanām
ā! Citādi kārtība
Iklzlmlga» tāpat kl
idisdplīna. Ne par
i IŖO ieskata p?rf
papildina ari pa
VC 1
i
grāmatām, baz-
:e, DV klubs, nomet*
tik kustli^i un apa-vaigiem
smaidīgu pār-eviens
neatturēsies te
ļiļcik maz butu naud^sv
ļ;ka lielSkā apgrozība
un sniegputeņa dienās,
;audlm tikt uz t)ilsētu.
plašā grāmatnīca, ku-fnl
un runīgi ļaudis. VI-visvairāk
paēJI laikā
W\ virtuvi, vārdnīcas,
!ela maizi, Mātes cilti
dze-is
Ž. Liepa
litfjBtāstIJis Jānis Sud-iltēlpjums
nebūtu V^^
Otrās puses — tās,
iiz bloku biezajām
cilvēka ikdienā note\-
,iriu^ lielās istabas pa;
:iem. Tā spiestas kopā
;as ģimenes, un telpa»
inieŗa, papes vai segu
būdas, kur reti
kfcid' iespējams pii-nlgd
miers, nervu
atgūta, normāla
ģimenes dzīve. Sā­jā
ziņā Traunštei-na
ir tāds pat
Vircburgas cen­trālo
kazarmu vai
Libekas Mēzenes
mītņu atspulgs.
Jāpiezīmē gan, ka
ģimenes ur bēr-
^ nlem mēģināts iZ'
^ās mazākās istabās,
nav liels. Tāpēc, kad
ikti meklē draugu vie-draud
iekļūt īstā gultu,
;u režģī, kurā tikai ps-eietlgi
var izlobīt vaja-nevērtigākā
nauda aP^
iti izspiež vērtīgāko, tā
"os viss pielīdzinās
slajam raksturam.
līs nometņu lāsts. Otra
un slavai, kas atmirdz
itvijas vārdā.
Niunšteina pie pie
li-notv Adminis-iš
šinīs dienās aizbrauc
1 )vlņa vietā nāk Arturs
80a . cilvēku atroda
rocesā. Kad tas D«j
tobūt vēl 2-300. Dzird
palikšanas viniein
hnār projektēts iekar-ļaužu
p c l -
Vā-pēc
lanās.
)uvē-tviem
lista-
K'-v
i
m
m I
mm
mP
lun-
?Srdu
t^vēs-čsti-ūn
^bksnis. . Viņas,
^jfijnieki to ^
fpasaule.
f, Ermani*
Berga
E.B.
Sestdi^i, 1950. g. 25. februāri.
L A T V I J A
Uazas neDaraslība
UZVALKA TAPŠANA
Vēstule Latvijai m Vašingtonas stata
„Tas neatmaksāsies. Pērkot Jau
gatavu uzvalku, jums iznāks vien-mēr
lētāk nekā pašūšana vien no
jūsu pašu drēbes,** mani informēja
labs draugs paštautietis, kas d^ūvo
te jau vairāk par 40 gadiem. Es
tomēr neatlaidos. Man nu šķita pie­nācis
īstais brīdis pašūt sev uzvalku
no drēbes, kas bija saglabāta un lī­dzi
izvākta no labajiem laikiem
dzimtenē. Nu, un tagad mans uz­valks
ir gatavs- pirmā labuma ma­teriāls,
pirmā labuma darbs. Par
materiālu kādreiz samaksāju 120
latu, par pašūšanu — 110 dolāru,
liiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
AssapvQinows
bijusa'iem DP Austrāliju
Mūsu AUSTRĀLIJAS
REDAKCIJAS INFORMĀCIJA NO
KANBĒRAS
• Viens no vissmagākajiem apvai­nojumiem,
kāds jebkad vērsts pret
bij. DP AustrāUjā, ir Austrālijas
bijušo karavīru leģiona (The AUst-ralian
Legion of ex-Servicemen)
>ieprasījums valdībai par Eiropas
imigrantiem. Pieprasījumā lūgts
pārtraukt DP ieceļošanu Austrālijā,
bet dot imigrācijas iespējas britiem.
Leģiona prezidents B. J. Mekdo-nalds-.(
B. J . Mc Donald) paskaidro,
ka DP vidū ir kara noziedznieki un
cilvēki, kas cīnījušies vācu armijā.
Daudzi imigranti bijuši napisti. Tie
pat vēl tagad simpatizējot nacistiem
iiŗi fašistiem. Liels skaits biJ. DP
izvairoties no apzinīgas darba lī­guma
pildīšanas un atbraucot Aust­rālijā
ar prāvām naudas summām,
kas ļaujot tiem maksāt augstas ce­nas
par jaunām mājām utt
Six.
Pazīstamais latviešu
karikatūrists Ed.Keišs
teM. noslēdzis līgumu ar
• Canadian Curioslty
*^ Agency tūristu un
filmu aktieru saržu
zīmēšanai 1950. g. va^
sarās sezonā Kanā­das
kalnu kūrvietā Benfā. Turpat
darbosies arī latviešu A. Kundrāta
un V. Pakrēšļa tūristu uzņēmums
Canadian Souvenirs. Banfas kūr­vietu
katru gadu apmeklē apm. 1
miljons amerikāņu tūristu.
^ . ^ ^ ^ Klīviendā, Ohaio
štgtā, nodibināts lat-
\fUĒ viešu klubs, kas vē-
I^TTl 1as apzināt visus šta-
™ ^ tā dzīvojošos tautie­šus.
Savas adreses
viņi lugti paziņot
Skaidrītei Skujai,
13810, Maplerow Ave, Cleveland 5,
Ohlo, USA. Kluba pārstāvji sniedz
palīdzību im padomu arī tikko iece­ļojušiem
tautiešiem. Paredzēts ie­kārtot
arī bibliotēku, un šī mērķa
sekmēšanai latviešu klubs lūdz zie­dot
grāmatas im periodiskus izde­vumus,
nosūtot tos Jānim Plūksim,
11434, Euclid Ave., Cleveland, Ohio,
USA.
Par Baltijas valstu pārstāvi piecu
Pensilvānijas štata sievieišu klubu
rīkotajā pasaules miera problēmai
veltītajā konferencē 6. 2. bija uzai­cināts
latvietis Henrijs Nordens.
Bez viņa konferencē piedalījās Be-neluksa
valstu, Anglijas un Dien­vidamerikas
pārstāvji.
Par , baletmeistaru
A. Kozlovski un vi­ņa
darbību Stokhol­mas
operas baletsko­lā
plašus rakstus ar
uzņēmumiem ievieto­juši
zviedru laikrak­sti
Stockholms Tid-ningen
un Aftonbladet, sevišķi iz­ceļot
Ko7lov?^^-a karalisko audzēkni
princesi Kristīņu.
Upsalas latviešu dramatiskā kopa
uzveduši Blaumaņa Trīnes grēkus
Un Skroderdienas Silmačos un Rai­ņa
Daugavu. Tagad kopa sagatavo­jusi
Deglava Veco pilskungu.
Un tomēr, ja neievēro, ka šis uz­valks
man atgādina kaut ko no
dzimtenes, tas nav ne par centu
vērtīgāks par tiem, ko ļaudis šeit
pērk gatavus par apm. 85 dolāriem.
Uzvalka tapšanas gaita bija gara.
Drēbnieka «menedžera" vispirms
noņēma uzvalkam mēru. Šaubījās,
vai drēbes būs pietiekami. Piegrie-zējs
laimīgi tomēr izgrieza visu, kam
tur vajadzēja iznākt Tad bikses
aizsūtīja uz bikšu šūšanas darbnīcu,
Ir ari tādi lielāki veikali, kuros
ieejot, jums jāsamaksā 50, 60 vai 75
centi, un par to jums tiesība pašam
iet apkārt gar attiecīgajiem galdiem
un no visādiem ēdieniem ņemt un
ēst, kas un cik vien jums patīk.
VEL PAR SKATLOGIEM
Kurpnieks strādā tieši skatlogā vai
taisni tam pretī, lai no ieias visu
varētu redzēt Gluži tāpat strādā
Krokodīļi, moskīti un indīgas
zivis, bet — nav slikti!
Vēstule Latvijai par 13 latviešu dzīvi Austrālijas tropos — DarvM
Jaunatbraucējiem Austrālijā daž­reiz
piedāvā strādāt Darvinā —
Austrālijas ziemeļu territorijas gal­vaspilsētā,
kur ir 6000 iedzīvotāju.
Darvina atrodas pašos tropos. Eiro­piešiem
neierastā klimata dēļ turp
žaketi nt'h, ,7n;t7"~:ri^ ^'"r* ^^^^^ mazgātuve, ķīmiskā tīrītava,
lietpratējs. Un beigās gāju, kur biju
sacīs — samaksāju naudu pašam
drēbniekam.
„Cik cilvēku īsteni pielikuši savu
darbu manam uzvalkam, kamēr tas
tika gatavs?"' apjēgdams jau kaut
ko no lentes sistēmas, iejautājos.
Drēbnieks mazliet padomāja, tad sa­cīja:-
„Bikses, žakete, veste, spe-ciālpasūtinājums,
jāpieskaita arī
mans darbs — būs pāri par 100 cil­vēku,
kuru darba rezultāts mūsu
darbnīcās ir jūsu brīnišķīgais uz­valks
..."
FRIZĒTAVĀ
Dāmu un kungu, vairāk un ma­zāk
mechanizētas, modernas un pa­visam
vienkāršas, labākas un slik­tākas
» stingri padārgas un pavisam
lētas — frizētavu mūsu 150.000
iedzīvotāju pilsētā ir krietni daudz.
Man tomēr gribētos lepoties: tik
spožu, solidu un higiēniski iekārtotu
frizleŗu^ salonu, kādi bija, sacīsim.
Cēsīs, Bauskā vai Talsos, nerunājot
nemaz par Rīgu, es šeit neesmu at­radis
neviena paša. Visvairāk mēs
tomēr brīnāmies par to, ka visi še­jienes
frizieri savu darbu dara,
klientam sēžot ar muguru pret spo­guli.
Modernākajās frizētavās kli­entu
patiesībā nogulda guļus ar pa­kausi
pret spoguli un tad apkalpo.
Bez tam mazākajās frizētavās kādu
klientu vienmēr apkalpo tieši skat­logā.
ĒDIENVEIKALI UN KRODZIŅI
„Itaļu virtuve", tāpat ķīniešu,
franču, norvēģu, slavu, bavāriešu
virtuve un citi līdzīgi uzraksti uz­ņēmuma
logā paskaidro, ko aiz dur­vīm
varat cerēt atrast Ir vēl vien­kāršāki
uzraksti- „Cāļi", „Zivis",
„Desiņas", «Kotletes", „Bekons" un
taml. Daudzos mazākos veikalOļS
ari, patiesi, ko citu bez šī uzrakstītā
ēdiena velti meklēt.,
Pats uzņēmums iekārtots tā, lai to
skaidri un pilnīgi var pārredzēt
katrs garāmgājējs no ielas. Tieši
skatlogā parasti atrodas gāzes pa­vards,
uz ķuŗa veikaliņa pavārs,
īpašnieks, apkalpotājs un kasieris
vienā personā apskaužami veikli un
ātri veic savu daudzpusīgo.darbu.
Svara vienība cukura te mēdz būt
divreiz lētāka par tādu pat .svara
vienību maizes. Cukurs tāpēc katrā
ēdienveikalā patērētāju rīcībā par
brīvu, kā senāk mūsu dzimtenē sāls.
Cik pelna laukstrādnieks ASV
Kāds tautietis no ASV mums rak­sta
un sūdzas, ka viņam uz lauk­strādnieka
darbu kādā austrumu
štatā vajadzējis krietni gaidīt, pie
kam viņš bijis spiests saistīties dar­bā
pie farmeŗa, kas solījis tikai 12
dolāru nedēļā, gan dodot par brīvu
telpas un uzturu. Viņš dzirdējis, ka
Ņujorkas štatā parastā laukstrād­nieka
nedēļas alga esot 26 vai 40 do­lāru
tad, ja saimnieks nedod telpas
un uzturu
Te jāaizrāda, ka pēc ziņām, kuras
snieguši tautieši, kas jau strādā
lauksaimniecībā, parastā laukstrād­nieka
stundas alga rietumu štatos
svārstoties ap 80—85 centi stundā,
vienalga, vai strādātu, vīrietis, sie­viete
vai ari jaumetis. Austrumu
štatos stundas atalgojuma ziņā lielas
starpības nav, arī te laukstrādnieks
izpelna caurmērā 83 centi stundā.
Tātad viņam būtu jāsaņem vismaz
25—27 dolāri nedēļā.
Protams, cita lieta ir, ja laukstrād­nieka
ricībā nodod kādu sevišķi
komfortablu dzīvokli, kas dažkārt
aptver 6—7 Istabas, lopus vai lielā­ku
gabalu zemes. Bez tam Izpeļņa
var būt atkarīga arī no darba līgu­ma,
kas var svārstīties no &—14
stundām dienā.
tetovētais, kas uz mūžīgiem laikiem
Izdekorē kādam rokas, krūtis, plecu
vai muguru. Pat gleznotājs savu
mākslas darbu bieSi vien rada mil­zīgā
skatlogā, un apkārt viņam stāv
izkārtas jau gatavās un pārdodamās
gleznas.
Citādi veikalu skatlogos izliktās
preces un logu dekorējums Šķietami
nesasniedz Eiropā redzēto. Tomēr
tas tā tikai šķiet Patiesībā logi nav
nekad pārblīvēti, bet vienmēr rūpīgi
aplēsts, lai pa logu katrs garāmgā­jējs
varētu labi pārredzēt visu, kas
veikalā dabūjams un kas tur noris.
SATIKSME
Uz ielām pilsētās un pat uz dzīvas
satiksmes ceļiem tālu ārpusē sa­tiksmi
visvairāk regulē ar automā­tiskām
dažādu kr.āsu ugunim Bez
tam ir arī uzraksti un dažādas sa­tiksmes
zīmes. Pārbraucot vai pār­ejot
Ielu nepareizi, mazākais sods ir
20 dolāru. Tos vienmēr ar līdzcietī­gu^
smaidu, bet ļoti uzcītīgi iekasē
ne visai redzami novietoti policisti.
„MīļS paldies par dolāriem," viņi,
naudu saņemdami, parasti saka.
„2ēl, ka mūsu ieņēmums ir jūsu iz­devums."
Ielu šķērsojot un citādi uz ceļa —
priekšroka pret automobili vienmēr
Ir gājējam, bet bērni līdz 10—12 ga­du
vecumam uz ceļiem un ielām
bauda visneticamākās privilēģijas.
Zēni, pat tādi, kas izvadā avīzes, ar
saviem divriteņiem vismīļāk brauc
pa Ietvēm. Viens balts, dzeltens vai
melns knēvelis nostājas vienpus
ielai, otrs tāds pats otrā pusē un pā­ri
ielai sāk bumbu spēli, kurā tā
aizraujas un iekaist, ka ab? drīz
vien raujas pa ielas vidu. Un ne­viens
viņus netraucē...
KĀZU BRAUCIENS
Pa ielu slīd lentēm un serpentl-nlem
appušķots auto. Aiz tā, lēkā­dami
un grabēdami, līdzi velkas garā
stieplē sasieti veci katli, pannas,
vanniņas, skārdenes un visādi gra-buļi.
So auto pavada citi, kas ne­pārtraukti
im visādās variācijās dar­bina
savas signāltaures. Sevišķi
daudz šādu braucienu ielās piekt­dienu
vakaros un sestdienās. Tie ir
populārie kāzu braucieni, kad jau­nais
pāris dodas pie mācītāja vai
atgriežas no tā. Greznoto automobili ^
mēs saprotam, driz aptveram arī,
ka pavadoņi taurē jaimo pāri ap­sveikdami.
Bet kāpēc aiz auto visi
šie plekarinājuml? — Tāda vērtība
un no^zīme aizbraucējam pārim esot
agrākajiem „brūtganiem" un «brū­tēm",
kas nākot līdzi atmiņās no
pagātnes...
Takomā, Vašingtonas št
-fr—rs
PIKATNIEKI
ANGLIJA
Pēc vairāku mēnešu
sagatavošanas Dau­gavas
Vanagu Brcd-fordas
nodaļas dra­matiskā
un tautas
deju kopa V. Linti-ņas
vadībā uzveda
dramatizējumu „Saul-grležu
vakars latvie­šu
sēta". Uzvedums
jnva ā'āvn atsaucību
ari daudzo angļu vie­su
vidū. Uzņēmumā
redzama jautrā ķe­katnieku
grupa.
A. Baloža uzņ-pilsēta
vēl tikai īsteni veidojas.
Darvinā esam 13 latviešu. Gan»
drīz visi strādājam austrāli^u ar­mijas
darbos — noliktavās, virtuvēs,
galdnieku darbnīcās utt Darbs nav
smags, bet sliktāk tiem, kam visu
dienu jākusta^sau-lē.
„Uz rokas**
saņemam ap 14
mārc. par 2 ne­dēļām.
Tas nav
daudz. Vienīgi pa­vāram
divnedēļu
alga ir 30 mārd-ņu.
Par ēšanu,
telpām, gultas ve­ļu
\m trauku lie­tošanu
maksājam
2 mfirc 2 Sil. par
2.nedēļām. Edim
to pašu ko kara­vīri
— laW. Par
ēdiena gatavošanu
pašiem nav jārū­pējas.
Ari drēbju
te nekādu nevajag
— pietiek ar īsa­jām
biksītēm. Mū­su
kazarmas at­rodas
jūras kras­tā.
Tās ir tropu
celtnes ar dažā­diem
ventilācijas caurumiem, Jo ci­tādi
nav iespējams ne gulēt, no
dzīvot Guļamvvisi zem moskl^
tikliem. Ejam bieži jūŗfi peldētie*,
kaut lietus periodā tas aizliegts, Jo
LatvleSi zem īpatnējās Darvfnas palmas. No
kreisās: Dāvids, Volfgangs, Jānis, Ēriks, Kriās,
Dilis, Frēdls on po|a imigrants Edvards
nevienu nepiespiež braukt, bet lo
vietu var izvēlēties brīvprātīgi. Par
dzīvi Darvinā īstas jēgas nav pat
sidnejlešlem vai melburnlešlem, un
jaunaustrāllešlem jau nu vēl ma­zāk
tāpēc SI vēs­tule
visvairāk in­teresēs
Austrāli­jas
braucējus, ku­riem
kādreiz var­būt
jautās, vai
viņi nevēlas do­ties
darbos uz
Darvinu. Tā ir
arī gandrīz vie­nīgā
vieta šajā
kontinentā, kur
var vērot aizva­dītā
kara pēdas —
pilsētā netrūkst
japāņu sabumbo-tu
māju. un jūrā
guļ nogremdēti
kuģi. Iedzīvotāji
ir gan baltie, gan
arī melnie. Kādā
tuvējā salā dzīvo B ^ ™ « , « ™ ^ ^ _ I _ „ « ,
tikai melnie. VI- ^ ^ ^ H H ^ ^ ^ i Raksturīgi Darvlnas lē­ņus
skolo balto % ^ ^ ^ | B ^ H ^ P EemieSu tipi. Smaidu
misija un ved uz «
Darvinu darbos, S a i ^ ^ M ^ P J ^ B ® pirksti, bet
oar ko Iezemieši P^OSBfl^^^^^^ "^^^^^ i^Ua lepojaa ar
saņem nelielu atal- ^fiSl^lH^H^R ^****» ^<>**«w Utvīļņiem
gojumu. Tiem vēl
stingri Ierobežojumi. Ar melnajām uzklīdušas indīgas zivis. Ja tfit
sievietēm te aizliegts satikties. Ja iekož, dažaj nedēļas sjdmnlcfi ga
notver, tad jāiet cietumā no 6 mēn.
līdz 1 gadam
Pašreiz te ir lietus periods, kas
ilgs līdz martam; pēc tam atkal
diendienā spīdēs saule. Lietus lai­kā
viss zaļš un jauks, bet vēlāk zāle
Izdeg un kļūst pelēka. Vlemēr zaļi
tikai koki — kokospalmas, banan-kokl,
bambusnledras uc. Lietus pe­riodā
zāle izaug cilvēka gafumā, un
vakaros Ir neciešami daudz moskītu,
tā ka bez aizsardzības līdzekļiem
nekur nevar Iziet Dažas jaukas
vietas ir ārpus Darvīnas, bet pati
ZUTIS, KO NESA DIVI VĪRI
VĒSTULE LATVIJAI NO JAUNZĒLANDES
Kad es nesen rakstīju uz Vāciju
sievastēvam par zušu bagātībām un
lielumu Jaunzēlandē, viņš kā vecs
un piedzīvojis makšķernieks man
deva padomu labāk nostrādāt kādu
virsstundu, ne nodarboties ar paras­tu
«mednieku stāstu" rakstīšanu.
Cits nekas neatlika, ka nosūtīt foto
uzņēmumu, kurā esmu redzams ko­pā
ar 162 cm garu paša izzvejotu
zuti. Jaunzēlandieši zušus neēd, un
tos pātUkai lieto tikai iedzimtie —
mebiie maori. Dzirdējuši, ka Eiro­pā
zutis ir samērā dārga delikatese,
viņi neziņā raustīja plecus un dīvai­ni
vieba sejas. Jaunzēlandes likumi
zušus pieskaita pie kaitīgām, iznī­cināmām
zivīm, un katrā pasta ie­stādē
par zuša astes galiņu jūs varat
saņemt 3 pensus. Upēs zuši savai­rojušies
tādā daudzumā, ka apdraud
foreļu im citu zivju mazuļus. Lie­lākais
zutis, ka-s pēdējos gados
Jaunzēlandē izzvejots, svēris 38
mārciņas.
Ar smīnu jatmzēlandieši noraugās
bijušajos DP, kas vakaros pāris
stundu laikā upmalā sazvejo krietnu
maišell un pārnesuši to mājās, dū­mo
zušus dīv^ās mucās un koka
kastēs. Taču, kad brūni nodūmotl
tie uzziestl uz sviestmaizēm un ap­laistīti
ar citrona sulu, arī skeptiskie
jaunzēlandieši nenoturas. Smarša ir
brīnišķa, viņi saka, im garša arī.
Man gadījās būt klāt, kad taut­saimnieks
Lagzdiņš, kas pazīstams
kā kaislīgs makšķernieks, pirms ne­daudz
dienām izvilka gandrīz 2 met­ri
garu zuti, kas mums par abiem
bija jānes mājās. Nezinu, cik mil­zu
zivs svēra, bet šķiet, vienai vi­dējai
DP nometnei iznāktu katram
iemītniekam gabaliņš pusdienās.
Līdzīga te ir arī jūras vēžu bagā­tība.
Mācītājam Reinfeldam palai­mējas
nodurt 9 mārc. smagu. Es
saku — nodurt Jo vēžus zv*^Jo, uz­durot
uz vienas žebērkļa smailes
gala, izvilinot to no zālēm un ar ot­ru,
brīvo, iedurot mugurā. Tāda
pati ir foreļu bagātība. Jo vairums
Jaunzēlandes upju ļoti straujas, ti­kai
zvejošanai vajadzīgas atļaujas.
Makšķerēšanas olederumi Jaunzē­landē
ļoti dārgi, tādēļ šejienieši
zvejo ļoti primitīviem līdzekļiem.
Jaunzēlandes iedzimtie maori Ir
ļoti laipni tm izpalīdzīgi cilvēki, bet
mīl alkoholu Jaunzēlandes vārda
vietā tie labprāt lieto Maoriland.
Savā laikā angļu kolonisti Izcīnījuši
ar maoriem garus karus, līdz zemē
nodibinājies miers im kārtība. Lie­lākais
vairums šejienes pilsētu un
vietu nosaukumu Ir maoru valodā.
Eiropiešiem tā viegli izrunājama, Jo
Izruna līdzīga rakstībai un atgādina
skanīgo igauņu valodu.
Maoriem ir pārstāvji parlamentā,
tāpat savi cilšu vecākie un prince­ses.
Interesanti viņu tautas tērpi
un dejas, ko man bija Izdevība no­vērot
kādās maoru kāzās. Kulturā­lā
ziņā maori samērā attīstīti un
apdāvināti. Daudzi melno pārstāvji
Ir atbildīgos amatos valsts iestādēs,
kā ari studē Jaunzēlandes un ār­zemju
universitātēs.
K r a i s t č e r č ā , decembrī.
Vladimirs AuziņS
rantētas. Dažreiz tomēr noriskē­jam,
un peldēšanās sagādā Uelu
baudu. Jāuzmanās ari no haizivīm.
Upju grīvās uzglūn krokodiļi. To
medības grūtas, bet āda maksā
skaistu naudu.
Dzelzceļš Darvinā neienāk Pil­sētas
apgāde notiek ar kuģiem un
lidmašīnām no Adelaides un dtām
vietām Preces tāpēc mazliet dār­gākas.
Esam te jau vairāk nekā 5
mēnešus. Sākumā bija karsti, bet
tagad aprasts. Ja paliksim ilgāk,
tad, aizbraucot Austrālijas otrā ma­lā,
laikam salsim, par Latviju jau
nemaz nerunājot — tur būs pavi­sam
auksti Dažreiz jāsvīst, pat ne­strādājot.
Visi esam saulē iedegufil
melni kā Iezemieši.
Atbraucām te brivprātigi, lai ap­skatītu
tropus, un nožēlojuši vēl
neesam Svarī;?l gan ari, kāds k u ­ram
gadās darbs, kaut tā temps ļoti
gauss. Daži puiši no šejienes pazu­dīs
pēc 6 mēnešiem, citi pēc gada,
bet viens otrs nodomālis Darvinā
pavadīt visu līguma laiku.
Viss Jau būtu labi, bet Ir ļoti gar­laicīgi
- maz izklaidēšanās iespē­ju.
Esam vieninieki Jauni puiši, un
prieks būtu liels. Ja kādas tautietes
mūs apciemotu — vl<?maz' ar vēstu­lēm.
Mūsu adiese: Mi]ltary Post
Office, Bl. 6, Darvin, N. T., Austra-lla.
Zem D a r v ī n a s saules. JaņvārĻ
N. Lieplņi
Kur Austrālijas brau­cējiem
meklēt
pazudušo bagāžu
AustrfiUjas imigrfldjas iesUdet pēdljl
laika vem sevišķu vērību tiem, gan aa-mērā
retiem, Radījumiem kuros Ieceļo­tājiem
pazudusi smasfl ba^ftia. ftvlenu
gadījumu imUrfidjas lerēdoi rūpīgi Iz­meklē,
ja nepieciešams, nodibinot kon­taktu
ari at Itālijas transitnometņu ad«
mlnlstrficiju
Lai atvieglotu pazūdušfis bagāžas sa«
mcklēSanu. attiecīgajām personām Ietei­cams
rakstīt Imlerādjas ministrijas sek­retāram:
Secretary. Departament of
Tmmlgration. Canberra. Vēstulē jāuzdod
Sfidas ziņas: 1) Pilns vārds un paSrelzējfl
adrese; 2) kuģa nosaukums un attiecīgās
personas kuģa numurs (Nominal RoU
Number); 8) kad nu kurā ostā Ieradies
Austrālija: 4) kad. kam un kur bagāža
nodota: 5) bacSŽas aprakfts un ārējai
oarlmes: 6) Elropfi saņemtās bagāžas
kvīts numurs; 7) Imlgrādjas centri vai
centri, kuros Ieceļotājs apmeties pēo
iebraukianas Austrālijā. (1)