1950-02-25-03 |
Previous | 3 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
t i I I. g. 25. februārt. s tta kabatas pulk^te* its par 130, uzvalka ielas kurpes par lo laz ^8 redzes lētāk B^t apskatoties uz sīksti turas un gaida aiz jūrām varēs sākt ilt, aizstājot šeit trū- Oirsto$ robus. jādos apstākļos slīd irāle, bet saruna ar t ī ^ ^ u un policijas ārUeciiia par pretēja 4 līdi šim nav bijis, i«fduciējles līdz minl^ uz pirkstiem saskaita dzēŗiuņa nesavaU policijas varai l^e nak; no vienas un , tie -ii cilvēki ar esiti lūzumu rakstu-ļf rļlļāldzi^āt nometņu ļilķku mītnes. Viņu va^ im.ķrižiem iekārtots >Utia, taj tam blakus l}dei§ŗtelpā: uznag- 4a resnuma gumijas |]ļ^ dažkārt tās jālaiž Iri Jānovieto 3 spi-iibilēpums, kā rodas apta vēlākie stāsti par piekaušanām ā! Citādi kārtība Iklzlmlga» tāpat kl idisdplīna. Ne par i IŖO ieskata p?rf papildina ari pa VC 1 i grāmatām, baz- :e, DV klubs, nomet* tik kustli^i un apa-vaigiem smaidīgu pār-eviens neatturēsies te ļiļcik maz butu naud^sv ļ;ka lielSkā apgrozība un sniegputeņa dienās, ;audlm tikt uz t)ilsētu. plašā grāmatnīca, ku-fnl un runīgi ļaudis. VI-visvairāk paēJI laikā W\ virtuvi, vārdnīcas, !ela maizi, Mātes cilti dze-is Ž. Liepa litfjBtāstIJis Jānis Sud-iltēlpjums nebūtu V^^ Otrās puses — tās, iiz bloku biezajām cilvēka ikdienā note\- ,iriu^ lielās istabas pa; :iem. Tā spiestas kopā ;as ģimenes, un telpa» inieŗa, papes vai segu būdas, kur reti kfcid' iespējams pii-nlgd miers, nervu atgūta, normāla ģimenes dzīve. Sājā ziņā Traunštei-na ir tāds pat Vircburgas centrālo kazarmu vai Libekas Mēzenes mītņu atspulgs. Jāpiezīmē gan, ka ģimenes ur bēr- ^ nlem mēģināts iZ' ^ās mazākās istabās, nav liels. Tāpēc, kad ikti meklē draugu vie-draud iekļūt īstā gultu, ;u režģī, kurā tikai ps-eietlgi var izlobīt vaja-nevērtigākā nauda aP^ iti izspiež vērtīgāko, tā "os viss pielīdzinās slajam raksturam. līs nometņu lāsts. Otra un slavai, kas atmirdz itvijas vārdā. Niunšteina pie pie li-notv Adminis-iš šinīs dienās aizbrauc 1 )vlņa vietā nāk Arturs 80a . cilvēku atroda rocesā. Kad tas D«j tobūt vēl 2-300. Dzird palikšanas viniein hnār projektēts iekar-ļaužu p c l - Vā-pēc lanās. )uvē-tviem lista- K'-v i m m I mm mP lun- ?Srdu t^vēs-čsti-ūn ^bksnis. . Viņas, ^jfijnieki to ^ fpasaule. f, Ermani* Berga E.B. Sestdi^i, 1950. g. 25. februāri. L A T V I J A Uazas neDaraslība UZVALKA TAPŠANA Vēstule Latvijai m Vašingtonas stata „Tas neatmaksāsies. Pērkot Jau gatavu uzvalku, jums iznāks vien-mēr lētāk nekā pašūšana vien no jūsu pašu drēbes,** mani informēja labs draugs paštautietis, kas d^ūvo te jau vairāk par 40 gadiem. Es tomēr neatlaidos. Man nu šķita pienācis īstais brīdis pašūt sev uzvalku no drēbes, kas bija saglabāta un līdzi izvākta no labajiem laikiem dzimtenē. Nu, un tagad mans uzvalks ir gatavs- pirmā labuma materiāls, pirmā labuma darbs. Par materiālu kādreiz samaksāju 120 latu, par pašūšanu — 110 dolāru, liiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii AssapvQinows bijusa'iem DP Austrāliju Mūsu AUSTRĀLIJAS REDAKCIJAS INFORMĀCIJA NO KANBĒRAS • Viens no vissmagākajiem apvainojumiem, kāds jebkad vērsts pret bij. DP AustrāUjā, ir Austrālijas bijušo karavīru leģiona (The AUst-ralian Legion of ex-Servicemen) >ieprasījums valdībai par Eiropas imigrantiem. Pieprasījumā lūgts pārtraukt DP ieceļošanu Austrālijā, bet dot imigrācijas iespējas britiem. Leģiona prezidents B. J. Mekdo-nalds-.( B. J . Mc Donald) paskaidro, ka DP vidū ir kara noziedznieki un cilvēki, kas cīnījušies vācu armijā. Daudzi imigranti bijuši napisti. Tie pat vēl tagad simpatizējot nacistiem iiŗi fašistiem. Liels skaits biJ. DP izvairoties no apzinīgas darba līguma pildīšanas un atbraucot Austrālijā ar prāvām naudas summām, kas ļaujot tiem maksāt augstas cenas par jaunām mājām utt Six. Pazīstamais latviešu karikatūrists Ed.Keišs teM. noslēdzis līgumu ar • Canadian Curioslty *^ Agency tūristu un filmu aktieru saržu zīmēšanai 1950. g. va^ sarās sezonā Kanādas kalnu kūrvietā Benfā. Turpat darbosies arī latviešu A. Kundrāta un V. Pakrēšļa tūristu uzņēmums Canadian Souvenirs. Banfas kūrvietu katru gadu apmeklē apm. 1 miljons amerikāņu tūristu. ^ . ^ ^ ^ Klīviendā, Ohaio štgtā, nodibināts lat- \fUĒ viešu klubs, kas vē- I^TTl 1as apzināt visus šta- ™ ^ tā dzīvojošos tautiešus. Savas adreses viņi lugti paziņot Skaidrītei Skujai, 13810, Maplerow Ave, Cleveland 5, Ohlo, USA. Kluba pārstāvji sniedz palīdzību im padomu arī tikko ieceļojušiem tautiešiem. Paredzēts iekārtot arī bibliotēku, un šī mērķa sekmēšanai latviešu klubs lūdz ziedot grāmatas im periodiskus izdevumus, nosūtot tos Jānim Plūksim, 11434, Euclid Ave., Cleveland, Ohio, USA. Par Baltijas valstu pārstāvi piecu Pensilvānijas štata sievieišu klubu rīkotajā pasaules miera problēmai veltītajā konferencē 6. 2. bija uzaicināts latvietis Henrijs Nordens. Bez viņa konferencē piedalījās Be-neluksa valstu, Anglijas un Dienvidamerikas pārstāvji. Par , baletmeistaru A. Kozlovski un viņa darbību Stokholmas operas baletskolā plašus rakstus ar uzņēmumiem ievietojuši zviedru laikraksti Stockholms Tid-ningen un Aftonbladet, sevišķi izceļot Ko7lov?^^-a karalisko audzēkni princesi Kristīņu. Upsalas latviešu dramatiskā kopa uzveduši Blaumaņa Trīnes grēkus Un Skroderdienas Silmačos un Raiņa Daugavu. Tagad kopa sagatavojusi Deglava Veco pilskungu. Un tomēr, ja neievēro, ka šis uzvalks man atgādina kaut ko no dzimtenes, tas nav ne par centu vērtīgāks par tiem, ko ļaudis šeit pērk gatavus par apm. 85 dolāriem. Uzvalka tapšanas gaita bija gara. Drēbnieka «menedžera" vispirms noņēma uzvalkam mēru. Šaubījās, vai drēbes būs pietiekami. Piegrie-zējs laimīgi tomēr izgrieza visu, kam tur vajadzēja iznākt Tad bikses aizsūtīja uz bikšu šūšanas darbnīcu, Ir ari tādi lielāki veikali, kuros ieejot, jums jāsamaksā 50, 60 vai 75 centi, un par to jums tiesība pašam iet apkārt gar attiecīgajiem galdiem un no visādiem ēdieniem ņemt un ēst, kas un cik vien jums patīk. VEL PAR SKATLOGIEM Kurpnieks strādā tieši skatlogā vai taisni tam pretī, lai no ieias visu varētu redzēt Gluži tāpat strādā Krokodīļi, moskīti un indīgas zivis, bet — nav slikti! Vēstule Latvijai par 13 latviešu dzīvi Austrālijas tropos — DarvM Jaunatbraucējiem Austrālijā dažreiz piedāvā strādāt Darvinā — Austrālijas ziemeļu territorijas galvaspilsētā, kur ir 6000 iedzīvotāju. Darvina atrodas pašos tropos. Eiropiešiem neierastā klimata dēļ turp žaketi nt'h, ,7n;t7"~:ri^ ^'"r* ^^^^^ mazgātuve, ķīmiskā tīrītava, lietpratējs. Un beigās gāju, kur biju sacīs — samaksāju naudu pašam drēbniekam. „Cik cilvēku īsteni pielikuši savu darbu manam uzvalkam, kamēr tas tika gatavs?"' apjēgdams jau kaut ko no lentes sistēmas, iejautājos. Drēbnieks mazliet padomāja, tad sacīja:- „Bikses, žakete, veste, spe-ciālpasūtinājums, jāpieskaita arī mans darbs — būs pāri par 100 cilvēku, kuru darba rezultāts mūsu darbnīcās ir jūsu brīnišķīgais uzvalks ..." FRIZĒTAVĀ Dāmu un kungu, vairāk un mazāk mechanizētas, modernas un pavisam vienkāršas, labākas un sliktākas » stingri padārgas un pavisam lētas — frizētavu mūsu 150.000 iedzīvotāju pilsētā ir krietni daudz. Man tomēr gribētos lepoties: tik spožu, solidu un higiēniski iekārtotu frizleŗu^ salonu, kādi bija, sacīsim. Cēsīs, Bauskā vai Talsos, nerunājot nemaz par Rīgu, es šeit neesmu atradis neviena paša. Visvairāk mēs tomēr brīnāmies par to, ka visi šejienes frizieri savu darbu dara, klientam sēžot ar muguru pret spoguli. Modernākajās frizētavās klientu patiesībā nogulda guļus ar pakausi pret spoguli un tad apkalpo. Bez tam mazākajās frizētavās kādu klientu vienmēr apkalpo tieši skatlogā. ĒDIENVEIKALI UN KRODZIŅI „Itaļu virtuve", tāpat ķīniešu, franču, norvēģu, slavu, bavāriešu virtuve un citi līdzīgi uzraksti uzņēmuma logā paskaidro, ko aiz durvīm varat cerēt atrast Ir vēl vienkāršāki uzraksti- „Cāļi", „Zivis", „Desiņas", «Kotletes", „Bekons" un taml. Daudzos mazākos veikalOļS ari, patiesi, ko citu bez šī uzrakstītā ēdiena velti meklēt., Pats uzņēmums iekārtots tā, lai to skaidri un pilnīgi var pārredzēt katrs garāmgājējs no ielas. Tieši skatlogā parasti atrodas gāzes pavards, uz ķuŗa veikaliņa pavārs, īpašnieks, apkalpotājs un kasieris vienā personā apskaužami veikli un ātri veic savu daudzpusīgo.darbu. Svara vienība cukura te mēdz būt divreiz lētāka par tādu pat .svara vienību maizes. Cukurs tāpēc katrā ēdienveikalā patērētāju rīcībā par brīvu, kā senāk mūsu dzimtenē sāls. Cik pelna laukstrādnieks ASV Kāds tautietis no ASV mums raksta un sūdzas, ka viņam uz laukstrādnieka darbu kādā austrumu štatā vajadzējis krietni gaidīt, pie kam viņš bijis spiests saistīties darbā pie farmeŗa, kas solījis tikai 12 dolāru nedēļā, gan dodot par brīvu telpas un uzturu. Viņš dzirdējis, ka Ņujorkas štatā parastā laukstrādnieka nedēļas alga esot 26 vai 40 dolāru tad, ja saimnieks nedod telpas un uzturu Te jāaizrāda, ka pēc ziņām, kuras snieguši tautieši, kas jau strādā lauksaimniecībā, parastā laukstrādnieka stundas alga rietumu štatos svārstoties ap 80—85 centi stundā, vienalga, vai strādātu, vīrietis, sieviete vai ari jaumetis. Austrumu štatos stundas atalgojuma ziņā lielas starpības nav, arī te laukstrādnieks izpelna caurmērā 83 centi stundā. Tātad viņam būtu jāsaņem vismaz 25—27 dolāri nedēļā. Protams, cita lieta ir, ja laukstrādnieka ricībā nodod kādu sevišķi komfortablu dzīvokli, kas dažkārt aptver 6—7 Istabas, lopus vai lielāku gabalu zemes. Bez tam Izpeļņa var būt atkarīga arī no darba līguma, kas var svārstīties no &—14 stundām dienā. tetovētais, kas uz mūžīgiem laikiem Izdekorē kādam rokas, krūtis, plecu vai muguru. Pat gleznotājs savu mākslas darbu bieSi vien rada milzīgā skatlogā, un apkārt viņam stāv izkārtas jau gatavās un pārdodamās gleznas. Citādi veikalu skatlogos izliktās preces un logu dekorējums Šķietami nesasniedz Eiropā redzēto. Tomēr tas tā tikai šķiet Patiesībā logi nav nekad pārblīvēti, bet vienmēr rūpīgi aplēsts, lai pa logu katrs garāmgājējs varētu labi pārredzēt visu, kas veikalā dabūjams un kas tur noris. SATIKSME Uz ielām pilsētās un pat uz dzīvas satiksmes ceļiem tālu ārpusē satiksmi visvairāk regulē ar automātiskām dažādu kr.āsu ugunim Bez tam ir arī uzraksti un dažādas satiksmes zīmes. Pārbraucot vai pārejot Ielu nepareizi, mazākais sods ir 20 dolāru. Tos vienmēr ar līdzcietīgu^ smaidu, bet ļoti uzcītīgi iekasē ne visai redzami novietoti policisti. „MīļS paldies par dolāriem," viņi, naudu saņemdami, parasti saka. „2ēl, ka mūsu ieņēmums ir jūsu izdevums." Ielu šķērsojot un citādi uz ceļa — priekšroka pret automobili vienmēr Ir gājējam, bet bērni līdz 10—12 gadu vecumam uz ceļiem un ielām bauda visneticamākās privilēģijas. Zēni, pat tādi, kas izvadā avīzes, ar saviem divriteņiem vismīļāk brauc pa Ietvēm. Viens balts, dzeltens vai melns knēvelis nostājas vienpus ielai, otrs tāds pats otrā pusē un pāri ielai sāk bumbu spēli, kurā tā aizraujas un iekaist, ka ab? drīz vien raujas pa ielas vidu. Un neviens viņus netraucē... KĀZU BRAUCIENS Pa ielu slīd lentēm un serpentl-nlem appušķots auto. Aiz tā, lēkādami un grabēdami, līdzi velkas garā stieplē sasieti veci katli, pannas, vanniņas, skārdenes un visādi gra-buļi. So auto pavada citi, kas nepārtraukti im visādās variācijās darbina savas signāltaures. Sevišķi daudz šādu braucienu ielās piektdienu vakaros un sestdienās. Tie ir populārie kāzu braucieni, kad jaunais pāris dodas pie mācītāja vai atgriežas no tā. Greznoto automobili ^ mēs saprotam, driz aptveram arī, ka pavadoņi taurē jaimo pāri apsveikdami. Bet kāpēc aiz auto visi šie plekarinājuml? — Tāda vērtība un no^zīme aizbraucējam pārim esot agrākajiem „brūtganiem" un «brūtēm", kas nākot līdzi atmiņās no pagātnes... Takomā, Vašingtonas št -fr—rs PIKATNIEKI ANGLIJA Pēc vairāku mēnešu sagatavošanas Daugavas Vanagu Brcd-fordas nodaļas dramatiskā un tautas deju kopa V. Linti-ņas vadībā uzveda dramatizējumu „Saul-grležu vakars latviešu sēta". Uzvedums jnva ā'āvn atsaucību ari daudzo angļu viesu vidū. Uzņēmumā redzama jautrā ķekatnieku grupa. A. Baloža uzņ-pilsēta vēl tikai īsteni veidojas. Darvinā esam 13 latviešu. Gan» drīz visi strādājam austrāli^u armijas darbos — noliktavās, virtuvēs, galdnieku darbnīcās utt Darbs nav smags, bet sliktāk tiem, kam visu dienu jākusta^sau-lē. „Uz rokas** saņemam ap 14 mārc. par 2 nedēļām. Tas nav daudz. Vienīgi pavāram divnedēļu alga ir 30 mārd-ņu. Par ēšanu, telpām, gultas veļu \m trauku lietošanu maksājam 2 mfirc 2 Sil. par 2.nedēļām. Edim to pašu ko karavīri — laW. Par ēdiena gatavošanu pašiem nav jārūpējas. Ari drēbju te nekādu nevajag — pietiek ar īsajām biksītēm. Mūsu kazarmas atrodas jūras krastā. Tās ir tropu celtnes ar dažādiem ventilācijas caurumiem, Jo citādi nav iespējams ne gulēt, no dzīvot Guļamvvisi zem moskl^ tikliem. Ejam bieži jūŗfi peldētie*, kaut lietus periodā tas aizliegts, Jo LatvleSi zem īpatnējās Darvfnas palmas. No kreisās: Dāvids, Volfgangs, Jānis, Ēriks, Kriās, Dilis, Frēdls on po|a imigrants Edvards nevienu nepiespiež braukt, bet lo vietu var izvēlēties brīvprātīgi. Par dzīvi Darvinā īstas jēgas nav pat sidnejlešlem vai melburnlešlem, un jaunaustrāllešlem jau nu vēl mazāk tāpēc SI vēstule visvairāk interesēs Austrālijas braucējus, kuriem kādreiz varbūt jautās, vai viņi nevēlas doties darbos uz Darvinu. Tā ir arī gandrīz vienīgā vieta šajā kontinentā, kur var vērot aizvadītā kara pēdas — pilsētā netrūkst japāņu sabumbo-tu māju. un jūrā guļ nogremdēti kuģi. Iedzīvotāji ir gan baltie, gan arī melnie. Kādā tuvējā salā dzīvo B ^ ™ « , « ™ ^ ^ _ I _ „ « , tikai melnie. VI- ^ ^ ^ H H ^ ^ ^ i Raksturīgi Darvlnas lēņus skolo balto % ^ ^ ^ | B ^ H ^ P EemieSu tipi. Smaidu misija un ved uz « Darvinu darbos, S a i ^ ^ M ^ P J ^ B ® pirksti, bet oar ko Iezemieši P^OSBfl^^^^^^ "^^^^^ i^Ua lepojaa ar saņem nelielu atal- ^fiSl^lH^H^R ^****» ^<>**«w Utvīļņiem gojumu. Tiem vēl stingri Ierobežojumi. Ar melnajām uzklīdušas indīgas zivis. Ja tfit sievietēm te aizliegts satikties. Ja iekož, dažaj nedēļas sjdmnlcfi ga notver, tad jāiet cietumā no 6 mēn. līdz 1 gadam Pašreiz te ir lietus periods, kas ilgs līdz martam; pēc tam atkal diendienā spīdēs saule. Lietus laikā viss zaļš un jauks, bet vēlāk zāle Izdeg un kļūst pelēka. Vlemēr zaļi tikai koki — kokospalmas, banan-kokl, bambusnledras uc. Lietus periodā zāle izaug cilvēka gafumā, un vakaros Ir neciešami daudz moskītu, tā ka bez aizsardzības līdzekļiem nekur nevar Iziet Dažas jaukas vietas ir ārpus Darvīnas, bet pati ZUTIS, KO NESA DIVI VĪRI VĒSTULE LATVIJAI NO JAUNZĒLANDES Kad es nesen rakstīju uz Vāciju sievastēvam par zušu bagātībām un lielumu Jaunzēlandē, viņš kā vecs un piedzīvojis makšķernieks man deva padomu labāk nostrādāt kādu virsstundu, ne nodarboties ar parastu «mednieku stāstu" rakstīšanu. Cits nekas neatlika, ka nosūtīt foto uzņēmumu, kurā esmu redzams kopā ar 162 cm garu paša izzvejotu zuti. Jaunzēlandieši zušus neēd, un tos pātUkai lieto tikai iedzimtie — mebiie maori. Dzirdējuši, ka Eiropā zutis ir samērā dārga delikatese, viņi neziņā raustīja plecus un dīvaini vieba sejas. Jaunzēlandes likumi zušus pieskaita pie kaitīgām, iznīcināmām zivīm, un katrā pasta iestādē par zuša astes galiņu jūs varat saņemt 3 pensus. Upēs zuši savairojušies tādā daudzumā, ka apdraud foreļu im citu zivju mazuļus. Lielākais zutis, ka-s pēdējos gados Jaunzēlandē izzvejots, svēris 38 mārciņas. Ar smīnu jatmzēlandieši noraugās bijušajos DP, kas vakaros pāris stundu laikā upmalā sazvejo krietnu maišell un pārnesuši to mājās, dūmo zušus dīv^ās mucās un koka kastēs. Taču, kad brūni nodūmotl tie uzziestl uz sviestmaizēm un aplaistīti ar citrona sulu, arī skeptiskie jaunzēlandieši nenoturas. Smarša ir brīnišķa, viņi saka, im garša arī. Man gadījās būt klāt, kad tautsaimnieks Lagzdiņš, kas pazīstams kā kaislīgs makšķernieks, pirms nedaudz dienām izvilka gandrīz 2 metri garu zuti, kas mums par abiem bija jānes mājās. Nezinu, cik milzu zivs svēra, bet šķiet, vienai vidējai DP nometnei iznāktu katram iemītniekam gabaliņš pusdienās. Līdzīga te ir arī jūras vēžu bagātība. Mācītājam Reinfeldam palaimējas nodurt 9 mārc. smagu. Es saku — nodurt Jo vēžus zv*^Jo, uzdurot uz vienas žebērkļa smailes gala, izvilinot to no zālēm un ar otru, brīvo, iedurot mugurā. Tāda pati ir foreļu bagātība. Jo vairums Jaunzēlandes upju ļoti straujas, tikai zvejošanai vajadzīgas atļaujas. Makšķerēšanas olederumi Jaunzēlandē ļoti dārgi, tādēļ šejienieši zvejo ļoti primitīviem līdzekļiem. Jaunzēlandes iedzimtie maori Ir ļoti laipni tm izpalīdzīgi cilvēki, bet mīl alkoholu Jaunzēlandes vārda vietā tie labprāt lieto Maoriland. Savā laikā angļu kolonisti Izcīnījuši ar maoriem garus karus, līdz zemē nodibinājies miers im kārtība. Lielākais vairums šejienes pilsētu un vietu nosaukumu Ir maoru valodā. Eiropiešiem tā viegli izrunājama, Jo Izruna līdzīga rakstībai un atgādina skanīgo igauņu valodu. Maoriem ir pārstāvji parlamentā, tāpat savi cilšu vecākie un princeses. Interesanti viņu tautas tērpi un dejas, ko man bija Izdevība novērot kādās maoru kāzās. Kulturālā ziņā maori samērā attīstīti un apdāvināti. Daudzi melno pārstāvji Ir atbildīgos amatos valsts iestādēs, kā ari studē Jaunzēlandes un ārzemju universitātēs. K r a i s t č e r č ā , decembrī. Vladimirs AuziņS rantētas. Dažreiz tomēr noriskējam, un peldēšanās sagādā Uelu baudu. Jāuzmanās ari no haizivīm. Upju grīvās uzglūn krokodiļi. To medības grūtas, bet āda maksā skaistu naudu. Dzelzceļš Darvinā neienāk Pilsētas apgāde notiek ar kuģiem un lidmašīnām no Adelaides un dtām vietām Preces tāpēc mazliet dārgākas. Esam te jau vairāk nekā 5 mēnešus. Sākumā bija karsti, bet tagad aprasts. Ja paliksim ilgāk, tad, aizbraucot Austrālijas otrā malā, laikam salsim, par Latviju jau nemaz nerunājot — tur būs pavisam auksti Dažreiz jāsvīst, pat nestrādājot. Visi esam saulē iedegufil melni kā Iezemieši. Atbraucām te brivprātigi, lai apskatītu tropus, un nožēlojuši vēl neesam Svarī;?l gan ari, kāds k u ram gadās darbs, kaut tā temps ļoti gauss. Daži puiši no šejienes pazudīs pēc 6 mēnešiem, citi pēc gada, bet viens otrs nodomālis Darvinā pavadīt visu līguma laiku. Viss Jau būtu labi, bet Ir ļoti garlaicīgi - maz izklaidēšanās iespēju. Esam vieninieki Jauni puiši, un prieks būtu liels. Ja kādas tautietes mūs apciemotu — vl<?maz' ar vēstulēm. Mūsu adiese: Mi]ltary Post Office, Bl. 6, Darvin, N. T., Austra-lla. Zem D a r v ī n a s saules. JaņvārĻ N. Lieplņi Kur Austrālijas braucējiem meklēt pazudušo bagāžu AustrfiUjas imigrfldjas iesUdet pēdljl laika vem sevišķu vērību tiem, gan aa-mērā retiem, Radījumiem kuros Ieceļotājiem pazudusi smasfl ba^ftia. ftvlenu gadījumu imUrfidjas lerēdoi rūpīgi Izmeklē, ja nepieciešams, nodibinot kontaktu ari at Itālijas transitnometņu ad« mlnlstrficiju Lai atvieglotu pazūdušfis bagāžas sa« mcklēSanu. attiecīgajām personām Ieteicams rakstīt Imlerādjas ministrijas sekretāram: Secretary. Departament of Tmmlgration. Canberra. Vēstulē jāuzdod Sfidas ziņas: 1) Pilns vārds un paSrelzējfl adrese; 2) kuģa nosaukums un attiecīgās personas kuģa numurs (Nominal RoU Number); 8) kad nu kurā ostā Ieradies Austrālija: 4) kad. kam un kur bagāža nodota: 5) bacSŽas aprakfts un ārējai oarlmes: 6) Elropfi saņemtās bagāžas kvīts numurs; 7) Imlgrādjas centri vai centri, kuros Ieceļotājs apmeties pēo iebraukianas Austrālijā. (1)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-02-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500225 |
Description
Title | 1950-02-25-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | t i I I. g. 25. februārt. s tta kabatas pulk^te* its par 130, uzvalka ielas kurpes par lo laz ^8 redzes lētāk B^t apskatoties uz sīksti turas un gaida aiz jūrām varēs sākt ilt, aizstājot šeit trū- Oirsto$ robus. jādos apstākļos slīd irāle, bet saruna ar t ī ^ ^ u un policijas ārUeciiia par pretēja 4 līdi šim nav bijis, i«fduciējles līdz minl^ uz pirkstiem saskaita dzēŗiuņa nesavaU policijas varai l^e nak; no vienas un , tie -ii cilvēki ar esiti lūzumu rakstu-ļf rļlļāldzi^āt nometņu ļilķku mītnes. Viņu va^ im.ķrižiem iekārtots >Utia, taj tam blakus l}dei§ŗtelpā: uznag- 4a resnuma gumijas |]ļ^ dažkārt tās jālaiž Iri Jānovieto 3 spi-iibilēpums, kā rodas apta vēlākie stāsti par piekaušanām ā! Citādi kārtība Iklzlmlga» tāpat kl idisdplīna. Ne par i IŖO ieskata p?rf papildina ari pa VC 1 i grāmatām, baz- :e, DV klubs, nomet* tik kustli^i un apa-vaigiem smaidīgu pār-eviens neatturēsies te ļiļcik maz butu naud^sv ļ;ka lielSkā apgrozība un sniegputeņa dienās, ;audlm tikt uz t)ilsētu. plašā grāmatnīca, ku-fnl un runīgi ļaudis. VI-visvairāk paēJI laikā W\ virtuvi, vārdnīcas, !ela maizi, Mātes cilti dze-is Ž. Liepa litfjBtāstIJis Jānis Sud-iltēlpjums nebūtu V^^ Otrās puses — tās, iiz bloku biezajām cilvēka ikdienā note\- ,iriu^ lielās istabas pa; :iem. Tā spiestas kopā ;as ģimenes, un telpa» inieŗa, papes vai segu būdas, kur reti kfcid' iespējams pii-nlgd miers, nervu atgūta, normāla ģimenes dzīve. Sājā ziņā Traunštei-na ir tāds pat Vircburgas centrālo kazarmu vai Libekas Mēzenes mītņu atspulgs. Jāpiezīmē gan, ka ģimenes ur bēr- ^ nlem mēģināts iZ' ^ās mazākās istabās, nav liels. Tāpēc, kad ikti meklē draugu vie-draud iekļūt īstā gultu, ;u režģī, kurā tikai ps-eietlgi var izlobīt vaja-nevērtigākā nauda aP^ iti izspiež vērtīgāko, tā "os viss pielīdzinās slajam raksturam. līs nometņu lāsts. Otra un slavai, kas atmirdz itvijas vārdā. Niunšteina pie pie li-notv Adminis-iš šinīs dienās aizbrauc 1 )vlņa vietā nāk Arturs 80a . cilvēku atroda rocesā. Kad tas D«j tobūt vēl 2-300. Dzird palikšanas viniein hnār projektēts iekar-ļaužu p c l - Vā-pēc lanās. )uvē-tviem lista- K'-v i m m I mm mP lun- ?Srdu t^vēs-čsti-ūn ^bksnis. . Viņas, ^jfijnieki to ^ fpasaule. f, Ermani* Berga E.B. Sestdi^i, 1950. g. 25. februāri. L A T V I J A Uazas neDaraslība UZVALKA TAPŠANA Vēstule Latvijai m Vašingtonas stata „Tas neatmaksāsies. Pērkot Jau gatavu uzvalku, jums iznāks vien-mēr lētāk nekā pašūšana vien no jūsu pašu drēbes,** mani informēja labs draugs paštautietis, kas d^ūvo te jau vairāk par 40 gadiem. Es tomēr neatlaidos. Man nu šķita pienācis īstais brīdis pašūt sev uzvalku no drēbes, kas bija saglabāta un līdzi izvākta no labajiem laikiem dzimtenē. Nu, un tagad mans uzvalks ir gatavs- pirmā labuma materiāls, pirmā labuma darbs. Par materiālu kādreiz samaksāju 120 latu, par pašūšanu — 110 dolāru, liiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii AssapvQinows bijusa'iem DP Austrāliju Mūsu AUSTRĀLIJAS REDAKCIJAS INFORMĀCIJA NO KANBĒRAS • Viens no vissmagākajiem apvainojumiem, kāds jebkad vērsts pret bij. DP AustrāUjā, ir Austrālijas bijušo karavīru leģiona (The AUst-ralian Legion of ex-Servicemen) >ieprasījums valdībai par Eiropas imigrantiem. Pieprasījumā lūgts pārtraukt DP ieceļošanu Austrālijā, bet dot imigrācijas iespējas britiem. Leģiona prezidents B. J. Mekdo-nalds-.( B. J . Mc Donald) paskaidro, ka DP vidū ir kara noziedznieki un cilvēki, kas cīnījušies vācu armijā. Daudzi imigranti bijuši napisti. Tie pat vēl tagad simpatizējot nacistiem iiŗi fašistiem. Liels skaits biJ. DP izvairoties no apzinīgas darba līguma pildīšanas un atbraucot Austrālijā ar prāvām naudas summām, kas ļaujot tiem maksāt augstas cenas par jaunām mājām utt Six. Pazīstamais latviešu karikatūrists Ed.Keišs teM. noslēdzis līgumu ar • Canadian Curioslty *^ Agency tūristu un filmu aktieru saržu zīmēšanai 1950. g. va^ sarās sezonā Kanādas kalnu kūrvietā Benfā. Turpat darbosies arī latviešu A. Kundrāta un V. Pakrēšļa tūristu uzņēmums Canadian Souvenirs. Banfas kūrvietu katru gadu apmeklē apm. 1 miljons amerikāņu tūristu. ^ . ^ ^ ^ Klīviendā, Ohaio štgtā, nodibināts lat- \fUĒ viešu klubs, kas vē- I^TTl 1as apzināt visus šta- ™ ^ tā dzīvojošos tautiešus. Savas adreses viņi lugti paziņot Skaidrītei Skujai, 13810, Maplerow Ave, Cleveland 5, Ohlo, USA. Kluba pārstāvji sniedz palīdzību im padomu arī tikko ieceļojušiem tautiešiem. Paredzēts iekārtot arī bibliotēku, un šī mērķa sekmēšanai latviešu klubs lūdz ziedot grāmatas im periodiskus izdevumus, nosūtot tos Jānim Plūksim, 11434, Euclid Ave., Cleveland, Ohio, USA. Par Baltijas valstu pārstāvi piecu Pensilvānijas štata sievieišu klubu rīkotajā pasaules miera problēmai veltītajā konferencē 6. 2. bija uzaicināts latvietis Henrijs Nordens. Bez viņa konferencē piedalījās Be-neluksa valstu, Anglijas un Dienvidamerikas pārstāvji. Par , baletmeistaru A. Kozlovski un viņa darbību Stokholmas operas baletskolā plašus rakstus ar uzņēmumiem ievietojuši zviedru laikraksti Stockholms Tid-ningen un Aftonbladet, sevišķi izceļot Ko7lov?^^-a karalisko audzēkni princesi Kristīņu. Upsalas latviešu dramatiskā kopa uzveduši Blaumaņa Trīnes grēkus Un Skroderdienas Silmačos un Raiņa Daugavu. Tagad kopa sagatavojusi Deglava Veco pilskungu. Un tomēr, ja neievēro, ka šis uzvalks man atgādina kaut ko no dzimtenes, tas nav ne par centu vērtīgāks par tiem, ko ļaudis šeit pērk gatavus par apm. 85 dolāriem. Uzvalka tapšanas gaita bija gara. Drēbnieka «menedžera" vispirms noņēma uzvalkam mēru. Šaubījās, vai drēbes būs pietiekami. Piegrie-zējs laimīgi tomēr izgrieza visu, kam tur vajadzēja iznākt Tad bikses aizsūtīja uz bikšu šūšanas darbnīcu, Ir ari tādi lielāki veikali, kuros ieejot, jums jāsamaksā 50, 60 vai 75 centi, un par to jums tiesība pašam iet apkārt gar attiecīgajiem galdiem un no visādiem ēdieniem ņemt un ēst, kas un cik vien jums patīk. VEL PAR SKATLOGIEM Kurpnieks strādā tieši skatlogā vai taisni tam pretī, lai no ieias visu varētu redzēt Gluži tāpat strādā Krokodīļi, moskīti un indīgas zivis, bet — nav slikti! Vēstule Latvijai par 13 latviešu dzīvi Austrālijas tropos — DarvM Jaunatbraucējiem Austrālijā dažreiz piedāvā strādāt Darvinā — Austrālijas ziemeļu territorijas galvaspilsētā, kur ir 6000 iedzīvotāju. Darvina atrodas pašos tropos. Eiropiešiem neierastā klimata dēļ turp žaketi nt'h, ,7n;t7"~:ri^ ^'"r* ^^^^^ mazgātuve, ķīmiskā tīrītava, lietpratējs. Un beigās gāju, kur biju sacīs — samaksāju naudu pašam drēbniekam. „Cik cilvēku īsteni pielikuši savu darbu manam uzvalkam, kamēr tas tika gatavs?"' apjēgdams jau kaut ko no lentes sistēmas, iejautājos. Drēbnieks mazliet padomāja, tad sacīja:- „Bikses, žakete, veste, spe-ciālpasūtinājums, jāpieskaita arī mans darbs — būs pāri par 100 cilvēku, kuru darba rezultāts mūsu darbnīcās ir jūsu brīnišķīgais uzvalks ..." FRIZĒTAVĀ Dāmu un kungu, vairāk un mazāk mechanizētas, modernas un pavisam vienkāršas, labākas un sliktākas » stingri padārgas un pavisam lētas — frizētavu mūsu 150.000 iedzīvotāju pilsētā ir krietni daudz. Man tomēr gribētos lepoties: tik spožu, solidu un higiēniski iekārtotu frizleŗu^ salonu, kādi bija, sacīsim. Cēsīs, Bauskā vai Talsos, nerunājot nemaz par Rīgu, es šeit neesmu atradis neviena paša. Visvairāk mēs tomēr brīnāmies par to, ka visi šejienes frizieri savu darbu dara, klientam sēžot ar muguru pret spoguli. Modernākajās frizētavās klientu patiesībā nogulda guļus ar pakausi pret spoguli un tad apkalpo. Bez tam mazākajās frizētavās kādu klientu vienmēr apkalpo tieši skatlogā. ĒDIENVEIKALI UN KRODZIŅI „Itaļu virtuve", tāpat ķīniešu, franču, norvēģu, slavu, bavāriešu virtuve un citi līdzīgi uzraksti uzņēmuma logā paskaidro, ko aiz durvīm varat cerēt atrast Ir vēl vienkāršāki uzraksti- „Cāļi", „Zivis", „Desiņas", «Kotletes", „Bekons" un taml. Daudzos mazākos veikalOļS ari, patiesi, ko citu bez šī uzrakstītā ēdiena velti meklēt., Pats uzņēmums iekārtots tā, lai to skaidri un pilnīgi var pārredzēt katrs garāmgājējs no ielas. Tieši skatlogā parasti atrodas gāzes pavards, uz ķuŗa veikaliņa pavārs, īpašnieks, apkalpotājs un kasieris vienā personā apskaužami veikli un ātri veic savu daudzpusīgo.darbu. Svara vienība cukura te mēdz būt divreiz lētāka par tādu pat .svara vienību maizes. Cukurs tāpēc katrā ēdienveikalā patērētāju rīcībā par brīvu, kā senāk mūsu dzimtenē sāls. Cik pelna laukstrādnieks ASV Kāds tautietis no ASV mums raksta un sūdzas, ka viņam uz laukstrādnieka darbu kādā austrumu štatā vajadzējis krietni gaidīt, pie kam viņš bijis spiests saistīties darbā pie farmeŗa, kas solījis tikai 12 dolāru nedēļā, gan dodot par brīvu telpas un uzturu. Viņš dzirdējis, ka Ņujorkas štatā parastā laukstrādnieka nedēļas alga esot 26 vai 40 dolāru tad, ja saimnieks nedod telpas un uzturu Te jāaizrāda, ka pēc ziņām, kuras snieguši tautieši, kas jau strādā lauksaimniecībā, parastā laukstrādnieka stundas alga rietumu štatos svārstoties ap 80—85 centi stundā, vienalga, vai strādātu, vīrietis, sieviete vai ari jaumetis. Austrumu štatos stundas atalgojuma ziņā lielas starpības nav, arī te laukstrādnieks izpelna caurmērā 83 centi stundā. Tātad viņam būtu jāsaņem vismaz 25—27 dolāri nedēļā. Protams, cita lieta ir, ja laukstrādnieka ricībā nodod kādu sevišķi komfortablu dzīvokli, kas dažkārt aptver 6—7 Istabas, lopus vai lielāku gabalu zemes. Bez tam Izpeļņa var būt atkarīga arī no darba līguma, kas var svārstīties no &—14 stundām dienā. tetovētais, kas uz mūžīgiem laikiem Izdekorē kādam rokas, krūtis, plecu vai muguru. Pat gleznotājs savu mākslas darbu bieSi vien rada milzīgā skatlogā, un apkārt viņam stāv izkārtas jau gatavās un pārdodamās gleznas. Citādi veikalu skatlogos izliktās preces un logu dekorējums Šķietami nesasniedz Eiropā redzēto. Tomēr tas tā tikai šķiet Patiesībā logi nav nekad pārblīvēti, bet vienmēr rūpīgi aplēsts, lai pa logu katrs garāmgājējs varētu labi pārredzēt visu, kas veikalā dabūjams un kas tur noris. SATIKSME Uz ielām pilsētās un pat uz dzīvas satiksmes ceļiem tālu ārpusē satiksmi visvairāk regulē ar automātiskām dažādu kr.āsu ugunim Bez tam ir arī uzraksti un dažādas satiksmes zīmes. Pārbraucot vai pārejot Ielu nepareizi, mazākais sods ir 20 dolāru. Tos vienmēr ar līdzcietīgu^ smaidu, bet ļoti uzcītīgi iekasē ne visai redzami novietoti policisti. „MīļS paldies par dolāriem," viņi, naudu saņemdami, parasti saka. „2ēl, ka mūsu ieņēmums ir jūsu izdevums." Ielu šķērsojot un citādi uz ceļa — priekšroka pret automobili vienmēr Ir gājējam, bet bērni līdz 10—12 gadu vecumam uz ceļiem un ielām bauda visneticamākās privilēģijas. Zēni, pat tādi, kas izvadā avīzes, ar saviem divriteņiem vismīļāk brauc pa Ietvēm. Viens balts, dzeltens vai melns knēvelis nostājas vienpus ielai, otrs tāds pats otrā pusē un pāri ielai sāk bumbu spēli, kurā tā aizraujas un iekaist, ka ab? drīz vien raujas pa ielas vidu. Un neviens viņus netraucē... KĀZU BRAUCIENS Pa ielu slīd lentēm un serpentl-nlem appušķots auto. Aiz tā, lēkādami un grabēdami, līdzi velkas garā stieplē sasieti veci katli, pannas, vanniņas, skārdenes un visādi gra-buļi. So auto pavada citi, kas nepārtraukti im visādās variācijās darbina savas signāltaures. Sevišķi daudz šādu braucienu ielās piektdienu vakaros un sestdienās. Tie ir populārie kāzu braucieni, kad jaunais pāris dodas pie mācītāja vai atgriežas no tā. Greznoto automobili ^ mēs saprotam, driz aptveram arī, ka pavadoņi taurē jaimo pāri apsveikdami. Bet kāpēc aiz auto visi šie plekarinājuml? — Tāda vērtība un no^zīme aizbraucējam pārim esot agrākajiem „brūtganiem" un «brūtēm", kas nākot līdzi atmiņās no pagātnes... Takomā, Vašingtonas št -fr—rs PIKATNIEKI ANGLIJA Pēc vairāku mēnešu sagatavošanas Daugavas Vanagu Brcd-fordas nodaļas dramatiskā un tautas deju kopa V. Linti-ņas vadībā uzveda dramatizējumu „Saul-grležu vakars latviešu sēta". Uzvedums jnva ā'āvn atsaucību ari daudzo angļu viesu vidū. Uzņēmumā redzama jautrā ķekatnieku grupa. A. Baloža uzņ-pilsēta vēl tikai īsteni veidojas. Darvinā esam 13 latviešu. Gan» drīz visi strādājam austrāli^u armijas darbos — noliktavās, virtuvēs, galdnieku darbnīcās utt Darbs nav smags, bet sliktāk tiem, kam visu dienu jākusta^sau-lē. „Uz rokas** saņemam ap 14 mārc. par 2 nedēļām. Tas nav daudz. Vienīgi pavāram divnedēļu alga ir 30 mārd-ņu. Par ēšanu, telpām, gultas veļu \m trauku lietošanu maksājam 2 mfirc 2 Sil. par 2.nedēļām. Edim to pašu ko karavīri — laW. Par ēdiena gatavošanu pašiem nav jārūpējas. Ari drēbju te nekādu nevajag — pietiek ar īsajām biksītēm. Mūsu kazarmas atrodas jūras krastā. Tās ir tropu celtnes ar dažādiem ventilācijas caurumiem, Jo citādi nav iespējams ne gulēt, no dzīvot Guļamvvisi zem moskl^ tikliem. Ejam bieži jūŗfi peldētie*, kaut lietus periodā tas aizliegts, Jo LatvleSi zem īpatnējās Darvfnas palmas. No kreisās: Dāvids, Volfgangs, Jānis, Ēriks, Kriās, Dilis, Frēdls on po|a imigrants Edvards nevienu nepiespiež braukt, bet lo vietu var izvēlēties brīvprātīgi. Par dzīvi Darvinā īstas jēgas nav pat sidnejlešlem vai melburnlešlem, un jaunaustrāllešlem jau nu vēl mazāk tāpēc SI vēstule visvairāk interesēs Austrālijas braucējus, kuriem kādreiz varbūt jautās, vai viņi nevēlas doties darbos uz Darvinu. Tā ir arī gandrīz vienīgā vieta šajā kontinentā, kur var vērot aizvadītā kara pēdas — pilsētā netrūkst japāņu sabumbo-tu māju. un jūrā guļ nogremdēti kuģi. Iedzīvotāji ir gan baltie, gan arī melnie. Kādā tuvējā salā dzīvo B ^ ™ « , « ™ ^ ^ _ I _ „ « , tikai melnie. VI- ^ ^ ^ H H ^ ^ ^ i Raksturīgi Darvlnas lēņus skolo balto % ^ ^ ^ | B ^ H ^ P EemieSu tipi. Smaidu misija un ved uz « Darvinu darbos, S a i ^ ^ M ^ P J ^ B ® pirksti, bet oar ko Iezemieši P^OSBfl^^^^^^ "^^^^^ i^Ua lepojaa ar saņem nelielu atal- ^fiSl^lH^H^R ^****» ^<>**«w Utvīļņiem gojumu. Tiem vēl stingri Ierobežojumi. Ar melnajām uzklīdušas indīgas zivis. Ja tfit sievietēm te aizliegts satikties. Ja iekož, dažaj nedēļas sjdmnlcfi ga notver, tad jāiet cietumā no 6 mēn. līdz 1 gadam Pašreiz te ir lietus periods, kas ilgs līdz martam; pēc tam atkal diendienā spīdēs saule. Lietus laikā viss zaļš un jauks, bet vēlāk zāle Izdeg un kļūst pelēka. Vlemēr zaļi tikai koki — kokospalmas, banan-kokl, bambusnledras uc. Lietus periodā zāle izaug cilvēka gafumā, un vakaros Ir neciešami daudz moskītu, tā ka bez aizsardzības līdzekļiem nekur nevar Iziet Dažas jaukas vietas ir ārpus Darvīnas, bet pati ZUTIS, KO NESA DIVI VĪRI VĒSTULE LATVIJAI NO JAUNZĒLANDES Kad es nesen rakstīju uz Vāciju sievastēvam par zušu bagātībām un lielumu Jaunzēlandē, viņš kā vecs un piedzīvojis makšķernieks man deva padomu labāk nostrādāt kādu virsstundu, ne nodarboties ar parastu «mednieku stāstu" rakstīšanu. Cits nekas neatlika, ka nosūtīt foto uzņēmumu, kurā esmu redzams kopā ar 162 cm garu paša izzvejotu zuti. Jaunzēlandieši zušus neēd, un tos pātUkai lieto tikai iedzimtie — mebiie maori. Dzirdējuši, ka Eiropā zutis ir samērā dārga delikatese, viņi neziņā raustīja plecus un dīvaini vieba sejas. Jaunzēlandes likumi zušus pieskaita pie kaitīgām, iznīcināmām zivīm, un katrā pasta iestādē par zuša astes galiņu jūs varat saņemt 3 pensus. Upēs zuši savairojušies tādā daudzumā, ka apdraud foreļu im citu zivju mazuļus. Lielākais zutis, ka-s pēdējos gados Jaunzēlandē izzvejots, svēris 38 mārciņas. Ar smīnu jatmzēlandieši noraugās bijušajos DP, kas vakaros pāris stundu laikā upmalā sazvejo krietnu maišell un pārnesuši to mājās, dūmo zušus dīv^ās mucās un koka kastēs. Taču, kad brūni nodūmotl tie uzziestl uz sviestmaizēm un aplaistīti ar citrona sulu, arī skeptiskie jaunzēlandieši nenoturas. Smarša ir brīnišķa, viņi saka, im garša arī. Man gadījās būt klāt, kad tautsaimnieks Lagzdiņš, kas pazīstams kā kaislīgs makšķernieks, pirms nedaudz dienām izvilka gandrīz 2 metri garu zuti, kas mums par abiem bija jānes mājās. Nezinu, cik milzu zivs svēra, bet šķiet, vienai vidējai DP nometnei iznāktu katram iemītniekam gabaliņš pusdienās. Līdzīga te ir arī jūras vēžu bagātība. Mācītājam Reinfeldam palaimējas nodurt 9 mārc. smagu. Es saku — nodurt Jo vēžus zv*^Jo, uzdurot uz vienas žebērkļa smailes gala, izvilinot to no zālēm un ar otru, brīvo, iedurot mugurā. Tāda pati ir foreļu bagātība. Jo vairums Jaunzēlandes upju ļoti straujas, tikai zvejošanai vajadzīgas atļaujas. Makšķerēšanas olederumi Jaunzēlandē ļoti dārgi, tādēļ šejienieši zvejo ļoti primitīviem līdzekļiem. Jaunzēlandes iedzimtie maori Ir ļoti laipni tm izpalīdzīgi cilvēki, bet mīl alkoholu Jaunzēlandes vārda vietā tie labprāt lieto Maoriland. Savā laikā angļu kolonisti Izcīnījuši ar maoriem garus karus, līdz zemē nodibinājies miers im kārtība. Lielākais vairums šejienes pilsētu un vietu nosaukumu Ir maoru valodā. Eiropiešiem tā viegli izrunājama, Jo Izruna līdzīga rakstībai un atgādina skanīgo igauņu valodu. Maoriem ir pārstāvji parlamentā, tāpat savi cilšu vecākie un princeses. Interesanti viņu tautas tērpi un dejas, ko man bija Izdevība novērot kādās maoru kāzās. Kulturālā ziņā maori samērā attīstīti un apdāvināti. Daudzi melno pārstāvji Ir atbildīgos amatos valsts iestādēs, kā ari studē Jaunzēlandes un ārzemju universitātēs. K r a i s t č e r č ā , decembrī. Vladimirs AuziņS rantētas. Dažreiz tomēr noriskējam, un peldēšanās sagādā Uelu baudu. Jāuzmanās ari no haizivīm. Upju grīvās uzglūn krokodiļi. To medības grūtas, bet āda maksā skaistu naudu. Dzelzceļš Darvinā neienāk Pilsētas apgāde notiek ar kuģiem un lidmašīnām no Adelaides un dtām vietām Preces tāpēc mazliet dārgākas. Esam te jau vairāk nekā 5 mēnešus. Sākumā bija karsti, bet tagad aprasts. Ja paliksim ilgāk, tad, aizbraucot Austrālijas otrā malā, laikam salsim, par Latviju jau nemaz nerunājot — tur būs pavisam auksti Dažreiz jāsvīst, pat nestrādājot. Visi esam saulē iedegufil melni kā Iezemieši. Atbraucām te brivprātigi, lai apskatītu tropus, un nožēlojuši vēl neesam Svarī;?l gan ari, kāds k u ram gadās darbs, kaut tā temps ļoti gauss. Daži puiši no šejienes pazudīs pēc 6 mēnešiem, citi pēc gada, bet viens otrs nodomālis Darvinā pavadīt visu līguma laiku. Viss Jau būtu labi, bet Ir ļoti garlaicīgi - maz izklaidēšanās iespēju. Esam vieninieki Jauni puiši, un prieks būtu liels. Ja kādas tautietes mūs apciemotu — vl |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-02-25-03